Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 25.05.1999. - 31.12.2001. / Vēsturiskā
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā
I NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Likuma mērķis un uzdevumi

Šis likums nosaka, kuras personas (ģimene) ir tiesīgas saņemt valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir māja vai dzīvoklis, kurā tās dzīvo, kā arī nosaka palīdzības sniegšanas kārtību.

Likums garantē valsts palīdzību un vienlaikus uzliek par pienākumu pašvaldībām sniegt šo palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā noteiktajā kārtībā.

2. pants. Valsts un pašvaldību palīdzības veidi

Valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā personām (ģimenēm) var sniegt:

1} izīrējot valsts un pašvaldību dzīvokļus šajā likumā noteiktajos gadījumos;

2) izmaksājot dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalstus saskaņā ar šā likuma 15. pantu;

3) likvidējot komunālos dzīvokļus;

4) (izslēgts ar 05.10.1995. likumu);

5) (izslēgts ar 05.10.1995. likumu);

6) (izslēgts ar 05.10.1995. likumu);

7) (izslēgts ar 05.10.1995. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.10.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.11.1995.)

3. pants. Valsts un pašvaldību palīdzības subjekti

Šā likuma 2.panta 1. un 2.punktā noteikto valsts un pašvaldību palīdzību var saņemt Latvijā pastāvīgi dzīvojoši Latvijas Republikas pilsoņi (viņu ģimenes), personas, kurām saskaņā ar likumu "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" ir tiesības saņemt Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, un bezvalstnieki, kā arī repatrianti.

(22.04.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.05.1999.)

II NODAĻA
VALSTS UN PAŠVALDĪBU PALĪDZĪBAS SAŅEMŠANAS KARTĪBA

4. pants. Pamatkritēriju noteikšana personu (ģimeņu) reģistrēšanai dzīvokļa jautājumu risināšanai ar valsts un pašvaldību palīdzību

Pamatkritēriji to personu (ģimeņu) reģistrēšanai, kuras vēlas saņemt valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, noteikti šā likuma 9. pantā, bet personu (ģimeņu) reģistrēšanas un uzskaites noteikumus nosaka valdība.

Pašvaldības ir tiesīgas noteikt atvieglotus noteikumus personu (ģimeņu) reģistrēšanai savā teritorijā šajā likumā paredzētās palīdzības saņemšanai, ja ir nodrošināta šā likuma 2. pantā paredzētās palīdzības sniegšana šā likuma 3. pantā minētajām personām (ģimenēm).

5. pants. Valsts un pašvaldību palīdzības pretendentu reģistrēšana

Lēmumu par personu (ģimeņu) reģistrēšanu valsts un pašvaldību palīdzības saņemšanai pieņem attiecīgās pilsētas domes, rajona:

padomes vai pagasta padomes noteikta pašvaldības institūcija vai tās amatpersona.

Personas (ģimenes), kuras ir tiesīgas un vēlas saņemt valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, iesniedz attiecīgajai pašvaldībai pēc savas dzīvesvietas iesniegumu un dokumentus, kuri apliecina, ka persona (ģimene) ir tiesīga saņemt palīdzību. Iesniegumā norādāmi iespējamie valsts un pašvaldību palīdzības veidi, kuri apmierina iesniedzēju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1994. likumu, kas stājas spēkā 31.05.1994.)

6. pants. Reģistrācijas grupas

Personas (ģimenes), kuras ir tiesīgas saņemt valsts un pašvaldību palīdzību, tiek reģistrētas trijās grupās:

1) sociāli mazaizsargātas un maznodrošinātas personas (ģimenes);

2) personas (ģimenes), kuras īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā namā, ja personas (ģimenes) bijušas šīs dzīvojamās telpas īrnieki brīdī, kad nams atdots likumīgajam īpašniekam, un ja tām izteikts rakstveida brīdinājums par izlikšanu saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri29.panta pirmās daļas 5.punktu;

3) pārējās personas.

Šo grupu ietvaros palīdzības saņemšanas kārtību nosaka attiecīgā pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome, ievērojot iesnieguma un dokumentu iesniegšanas laiku, kā ari personas (ģimenes) konkrētos dzīvokļa apstākļus. Pašvaldības arī kārto pretendentu sarakstus atbilstoši atsevišķiem palīdzības veidiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1994. un 16.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1997.)

7. pants. Valsts palīdzības pieprasījumu izskatīšana un palīdzības piešķiršana

Pašvaldības apkopo pieprasījumus pēc aizdevumiem un citiem valsts palīdzības veidiem un nosūta savus priekšlikumus valdībai. Ievērojot teritoriālās un sociālās prioritātes, līdzekli tiek piešķirti no valsts budžeta sociālo izdevumu daļas.

8. pants. Pašvaldību fondi dzīvokļa jautājumu risināšanai

Pašvaldības savus palīdzības fondus dzīvokļa jautājumu risināšanai veido no pašvaldību budžeta asignējumiem.

(12.05.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.05.1994.)

9. pants. Sociāli mazaizsargāto un maznodrošināto personu (ģimeņu) statuss un tā noteikšana

Sociāli mazaizsargātas un maznodrošinātas šā likuma izpratnē ir tādas personas (ģimenes), kuras atbilst šajā pantā noteiktajiem kritērijiem un ir tiesīgas saņemt šā likuma 2. pantā noteikto valsts un pašvaldību palīdzību.

Par sociāli mazaizsargātām atzīstamas šādas personas (ģimenes):

1) ģimenes, kurās ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni;

2) ģimenes, kuras audzina bērnu invalīdu;

3) ģimenes, kurās visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai invalīdi;

4) atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas, kurām nav apgādnieku;

5) atsevišķi dzīvojoši invalīdi, kuriem nav apgādnieku;

6) politiski represētās personas.

Persona (ģimene) šā likuma izpratnē atzīstama par maznodrošinātu, ja tās mēneša ienākumi uz katru ģimenes locekli kopā ar valdības noteiktajām piemaksām nepārsniedz valdības noteikto minimālo ienākumu līmeni.

Pašvaldībām ir tiesības lemt par atsevišķu veidu palīdzības piešķiršanu arī citām iedzīvotāju kategorijām, ja ar šā likuma 2. pantā noteikto palīdzību ir nodrošinātas šajā pantā minētās personas (ģimenes).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1994. likumu, kas stājas spēkā 31.05.1994.)

III NODAĻA
DZĪVOKĻU IZĪRĒŠANA

10. pants. Dzīvokļu izīrēšanas nosacījumi

Nosakot dzīvokļa izīrēšanas nosacījumus personām (ģimenēm), kuras ir tiesīgas un vēlas īrēt dzīvojamās telpas valstij vai pašvaldībām piederošajās mājās, jāņem vērā:

1) personas (ģimenes) nodrošinātība ar dzīvojamo telpu;

2) dzīvojamās mājas vai dzīvokļa sanitārtehniskais stāvoklis un labiekārtojums.

Pašvaldību, valsts uzņēmumu un iestāžu pienākums ir sava dzīvokļu fonda īres dzīvokļus pirmām kārtām izīrēt personām (ģimenēm), kuras ir reģistrētas kā sociāli mazaizsargātas un maznodrošinātas personas (ģimenes). Izīrējot dzīvokļus personām (ģimenēm), kuras ir sociāli mazaizsargātas, tiek ievērota šā likuma 9.panta otrajā daļā noteiktā secība un 11.panta noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1997.)

11. pants. Izīrēšanas piedāvājumu secība

Pašvaldības izīrē brīvos dzīvokļus reģistrācijas secībā. Pilsētas domei, rajona padomei un pagasta padomei ir tiesības noteikt dzīvokļu īrēšanas pretendentu reģistrācijas grupu veidošanas kārtību.

Valsts uzņēmumi un iestādes piedāvā brīvos dzīvokļus savā īpašumā esošajās dzīvojamās mājās izīrēšanai pašvaldību noteiktajā secībā, ievērojot reģistrācijas laiku, ja personas (ģimenes) ir reģistrētas dažādās pašvaldībās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1994. likumu, kas stājas spēkā 31.05.1994.)

12. pants. Dzīvokļu izīrēšanas kārtība

Valstij piederošajās dzīvojamās mājās brīvos dzīvokļus izīrē uz attiecīgās valsts iestādes vai valsts uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītāja lēmuma pamata, paziņojot par to attiecīgajai pašvaldībai, bet pašvaldībām piederošajās dzīvojamās mājās — uz attiecīgās pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes lēmuma pamata, ja likumos nav noteikts citādi.

(16.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.1997.)

13. pants. Dzīvokļa neatliekama izīrēšana

Par tādām personām (ģimenēm), kuras valstij un pašvaldībām neatliekami jānodrošina ar īres dzīvokļiem, jāuzskata:

1) personas (ģimenes), kuru aizņemtā dzīvojamā māja, dzīvoklis vai dzīvojamā telpa ir kļuvusi nederīga apdzīvošanai stihiskas nelaimes gadījumā vai ja ēku konstrukcijas ir avārijas stāvoklī;

2) personas (ģimenes), kuras izliekamas no atsavināmām mājām saskaņā ar Latvijas Republikas 1992. gada 15. septembra likumu «Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 39);

3) bērni bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni, kuri audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē vai pie aizbildņa, pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās minētajā iestādē vai pie aizbildņa, kā arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, vai pēc obligātā valsts dienesta beigšanās, ja viņiem nav iespējams iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;

4) politiski represētās, kā arī nelikumīgi notiesātās un pēc tam reabilitētās personas, ja tām nav iespējams iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā un tām nav citas dzīvojamās telpas;

5) personas, kuras pēc soda izciešanas atgriežas no ieslodzījuma vietām, ja tās pirms notiesāšanas dzīvojušas un bijušas pastāvīgi pierakstītas attiecīgās pašvaldības teritorijā un ja tām likumā noteiktajā kārtībā nav saglabāta agrāk aizņemtā dzīvojamā telpa;

6) repatrianti;

7) personas (ģimenes), kuras, pamatojoties uz tiesas spriedumu, izliekamas no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri29.panta pirmās daļas 5.punktu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.1997. un 22.04.1999. likumu, kas stājas spēkā 25.05.1999.)

14. pants. Atbrīvoto dzīvojamo telpu izīrēšana komunālajos dzīvokļos

Izīrējot atbrīvojušos dzīvojamo telpu (telpas) valsts un pašvaldību dzīvoklī, kuru apdzīvo vairāki īrnieki (komunālajā dzīvoklī), pirmtiesības īrēt atbrīvojušos telpu (telpas) ir šajā dzīvoklī jau dzīvojošajiem īrniekiem.

IV NODAĻA
DZĪVOKĻA ĪRES UN KOMUNĀLO PAKALPOJUMU PABALSTS UN CITI PALĪDZĪBAS VEIDI

15.pants. Pabalsts izdevumu segšanai par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem

Pabalstu izdevumu segšanai par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem personām piešķir saskaņā ar likumu "Par sociālo palīdzību".

(22.04.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.05.1999.)

16. pants. Tiesību zaudēšana saņemt dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalstu

(Izslēgts ar 22.04.1999. likumu, kas stājas spēkā 25.05.1999.)

17. pants. Citi palīdzības veidi

Citu veidu valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā piešķir Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā atbilstoši valsts un attiecīgās pašvaldības reālajām iespējām.

Kārtību, kādā piešķirams aizdevums dzīvojamās mājas vai dzīvokļa celtniecībai, pirkšanai vai labiekārtošanai, apstiprina valdība.

Latvijas Republikas Augstākas Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1993. gada 11. maijā