Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Ministru kabineta ieteikumi Nr.1

Rīgā 1993. gada 18. novembrī (prot. Nr. 18, 4. §)
Ieteikumi dzīvokļa pabalstu piešķiršanai trūcīgām ģimenēm
Izdoti saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā"
I. Vispārīgie noteikumi

1. Dzīvokļa pabalsts īr municipālā pabalsta veids, kuru piešķir, lai nodrošinātu trūcīgu ģimeņu tiesības uz mājokli.

2. Dzīvokļa pabalstu piešķir, lai nodrošinātu, ka ģimenei pēc tam, kad nokārtoti maksājumi par īri un komunālajiem pakalpojumiem, pārtikas iegādei uz katru ģimenes locekli paliktu ne mazāk par 75% no iztikas minimuma pārtikas daļas. (Pašreizējā situācijā — 75% no krīzes iztikas minimuma pārtikas daļās.) Piešķirot pabalstu, jāievēro noteikumu "Par kārtību, kādā ģimenes atzīstamas par trūcīgām" (Ministru kabineta 1993. gada 18. novembra sēdes prot. Nr.18) prasības.

3. Pašvaldība lēmumu pieņem pēc pabalsta pieprasītāja iesnieguma, ģimenes rīcībā esošo iztikas līdzekļu deklarācijas (1. pielikums) un dzīves apstākļu pārbaudes akta (2. pielikums) izskatīšanas. Pabalsta saņemšanai nepieciešams sociālās palīdzības dienesta atzinums par pabalsta piešķiršanas nepieciešamību un ieteikumi par pabalstā apmēru.

4. Ģimenes rīcībā esošo iztikas līdzekļu deklarācijā sniegto ziņu pareizību pašvaldība pārbauda izlases kārtībā.

II. Tiesības uz pabalstu

5. Ģimenēm, kuras noteiktā kārtībā atzītas par trūcīgām, dzīvokļa pabalstus piešķir šādā secībā:

5.1. ģimenēm, kurās aug bērni;

5.2. vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem, kā arī politiski represētām personām pensijas vecuma;

5.3. citām trūcīgām ģimenēm, kuras objektīvu iemeslu (Par objektīvu iemeslu atzīstams vecums, slimība, invaliditāte, bezdarbs, apgādnieka zaudējums, uzturnaudas nesaņemšana saskaņā ar izpildrakstiem.) dēļ nespēj nodrošināt nepieciešamos ienākumus.

III. Dzīvojamās platības norma

6. Dzīvokļa pabalstu paredz ģimenei īres un komunālo maksājumu izdevumu segšanai par kopējo platību, kas nedrīkst pārsniegt 18 m2 uz katru ģimenes locekli.

Ja dzīvojamā telpā dzīvo un ir pierakstīta (reģistrēta) tikai viena persona, tad pabalstu maksā par kopējo platību, kas nepārsniedz. 30 m2.

7. Ja persona slimo ar hroniskām slimībām, kuras minētas Veselības aizsardzības ministrijas 1989. gada 29. decembri apstiprinātajā sarakstā, un viņai ir tiesības uz izolētu dzīvojamo platību vai papildu dzīvojamo platību, normatīvajai platībai pieskaita vēl 15 m2, izņemot 6. punkta otrajā daļā minēto gadījumu.

8. Ja ģimene piekrīt dzīvojamās platības maiņai uz mazāku platību, pašvaldība var pieņemt lēmumu par dzīvokļa pabalsta izmaksāšanu, līdz pašvaldība atrod maiņas variantu un sniedz palīdzību tā realizēšanā.

IV. Dzīvokļa pabalsta piešķiršanas kārtība

9. Izmaksājamās summas noteikšanai pabalsta pieprasītājs iesniedz pašvaldībai iesniegumu, izziņu no dzīvesvietas (22-dz veidlapa), aizpilda ģimenes rīcībā esošo iztikas līdzekļu deklarāciju un uzrāda īres grāmatiņu vai kvīti, kura fiksēta maksa par īri un komunālajiem pakalpojumiem, vai uzrāda dokumentu, kurš apliecina izdevumus par kurināmā iegādi pabalsta piešķiršanas brīdī.

10. Dzīvokļa pabalstu piešķir ar mēnesi, kurā pabalsts pieprasīts, ja tas pieprasīts līdz attiecīgā mēneša piecpadsmitajam datumam, vai ar nākamo mēnesi, ja pabalsts pieprasīts pēc piecpadsmitā datuma.

Iesniegumu par pabalsta piešķiršanu izskata desmit dienu laikā.

11. Dzīvokļa pabalstu pensionāriem piešķir uz sešiem mēnešiem, bet ģimenēm, kurās ir darbspējīgas personas, — uz trim mēnešiem. Pēc minētā termiņa izbeigšanās (1993./1994. gada apkures sezonā pabalstu var piešķirt uz sešiem mēnešiem arī darbspējīgām personām) pašvaldība no jauna izskata jautājumu par pabalsta piešķiršanas nepieciešamību, pamatojoties uz iepriekšējiem dokumentiem, kā arī uz atkārtotu pabalsta pieprasītāja iesniegumu un dzīves apstākļu izpēti.

V. Pabalsta summas aprēķināšana

12. Pieļaujamie izdevumi, kurus ģimene var maksāt par īri un komunālajiem pakalpojumiem, ir starpība starp ģimenes kopējiem ienākumiem un 75% no iztikas minimuma pārtikas daļas (Pašreizējā situācijā — 75% no krīzes iztikas minimuma pārtikas daļas) katram ģimenes loceklim.

pieļaujamie izdevumi = kopējie ienākumi — 75% no iztikas minimuma pārtikas daļas x n,

kur "n" ir ģimenes locekļu skaits.

Pabalsta lielums ir starpība starp fiksētajiem izdevumiem (Fiksētie izdevumi ir maksa par īri un komunālajiem pakalpojumiem, to skaitā par elektroenerģiju — 30 kW.h uz katru ģimenes locekli, par kopējo platību — ne vairāk kā 18 m2 uz katru ģimenes locekli vai vienai personai — par vienistabas dzīvokli, kura platība nepārsniedz 30 m2. Maksa par telefonu fiksētajos izdevumos nav iekļaujama) par īri, komunālajiem maksājumiem un pieļaujamajiem izdevumiem.

pabalsta lielums = fiksētie izdevumi par īri un komunālajiem maksājumiem — pieļaujamie izdevumi

VI. Pabalsta izmaksas kārtība

13. Dzīvokļa pabalstu pašvaldības institūcija pārskaita izīrētāja norēķinu kontā pēc tam, kad ir samaksāti pieļaujamie izdevumi vai — izņēmuma gadījumos — tieši pabalsta pieprasītājam.

14. Pabalsta izmaksu pārtrauc pirms termiņa:

14.1. ja izbeigts attiecīgais īres līgums;

14.2. ja pabalsta maksātājs konstatē, ka pabalsta pieprasītāja ģimenes ienākumi bijuši lielāki nekā norādīts ģimenes rīcībā esošo iztikas līdzekļu deklarācijā.

VIII. Finansēšanas avoti

15. Dzīvokļa pabalstu finansē no pašvaldību budžeta un valsts budžeta līdzekļiem.

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Labklājības ministrs J. RITENIS
1.pielikums
Ministra kabineta 1993.gada 18.novembra
ieteikumiem dzīvokļa pabalsta piešķiršanai
trūcīgām ģimenēm

PARAUGS
ĢIMENES RĪCĪBĀ ESOŠO IZTIKAS LĪDZEKĻU DEKLARĀCIJA

Veidlapa A

OBLIGĀTIE MAKSĀJUMI
ĢIMENES (SAIMNIECĪBAS) NEATLIEKAMIE MĒNEŠA IZDEVUMI

Veidlapa B

2.pielikums
Ministra kabineta 1993.gada 18.novembra
Ieteikumiem dzīvokļa pabalsta piešķiršanai
trūcīgām ģimenēm

PARAUGS
DZĪVES APSTĀKĻU PĀRBAUDES AKTS