Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Par kārtību, kādā ģimenes atzīstamas par trūcīgām

Noteikumi Nr. 19 (prot. Nr. 18, 4. §)

Izdoti saskaņā ar likumu
"Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā"

1. Trūcīgas ģimenes statusa noteikšanas pamatā ir laulāto, viņu bērnu, radinieku, kā arī citu kopā dzīvojošu personu kopējās saimniecības izvērtējums.

Par trūcīgu atzīstama ģimene, kuras ienākums uz katru ģimenes locekli pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 75% no Ministru kabineta noteikta iztikas minimuma (Pašreizējā situācijā - 75 % no no krīzes iztikas minimuma) mēnesī, kurai nav palīdzētspējīgu likumīgo apgādnieku, nepieder īpašums un naudas līdzekļi, kurus izmantojot varētu nodrošināt ģimenes iztiku.

Vienlaikus ir spēkā nosacījums, ka ģimene veikusi iespējamos pasākumus integrācijai sabiedrības ekonomiskajā dzīvē un izmantojusi visas iespējas atrast darbu.

2. Tiesības uz sociālo palīdzību ir Latvijas Republikas pilsoņiem, kā arī ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, ja viņi dzīvo un ir pastāvīgi pierakstīti Latvijas Republikā vai ja viņi saņēmuši pastāvīgas uzturēšanās atļauju.

3. Lai saņemtu palīdzību, palīdzības pieprasītājam (tālāk tekstā - «klients») jāgriežas pašvaldības sociālās palīdzības dienestā.

4. Klients iesniedz pašvaldībai iesniegumu par palīdzības piešķiršanu un ģimenes rīcībā esošo iztikas līdzekļu deklarāciju (turpmāk tekstā - «deklarācija»). Ja klientam nav iespējams deklarāciju iesniegt personīgi, iesniegšanu var uzticēt pilnvarotajam pārstāvim vai deklarāciju var iesniegt sociālās palīdzības dienesta darbiniekam klienta dzīves apstākļu apsekošanas laikā.

5. Sociālās palīdzības dienesta darbinieki deklarācijā sniegto ziņu pareizību pārbauda izlases kārtībā, pieprasot papildu informāciju. Papildu informāciju var saņemt no darba devēja, no mācību iestādes, no nodarbinātības dienesta, no sociālās apdrošināšanas iestādēm, no dzīvesvietas, kā arī no finansu iestādēm: informāciju par ienākuma, peļņas, zemes, īpašuma un citu nodokļu maksājumiem.

6. Sociālās palīdzības dienesta darbinieki pārbauda klienta dzīves apstākļus viņa dzīvesvietā un sastāda dzīves apstākļu pārbaudes aktu (turpmāk tekstā - «pārbaudes akts»), kurā iekļauts atzinums par to, vai nepieciešama palīdzība, cik drīzā laikā, kādā veidā un apmērā tā sniedzama.

7. Gadījumos, kad nepieciešama steidzama palīdzība, var izmaksāt vienreizēju naudas pabalstu vai sniegt citādu palīdzību līdz brīdim, kad vispārējā kārtībā izvērtēta ģimenes atbilstība trūcīgas ģimenes statusam.

8. Ģimeni atzīst par trūcīgu, pamatojoties uz pārbaudes aktu un deklarāciju.

9. Trūcīgas ģimenes statusu nosaka uz sešiem mēnešiem, bet ja ģimenē ir darbspējīgas personas, - uz trim mēnešiem. Pēc minētā termiņa izbeigšanās sociālās palīdzības dienests no jauna pārbauda klienta dzīves apstākļus, pamatojoties uz viņa iesniegumu.

10. Sociālo jautājumu izlemšanai pašvaldība izveido komisiju vai arī šos jautājumus izlemj pašvaldības valde, ja šāda komisija netiek izveidota.

11. Pašvaldības noteikta institūcija pieņem lēmumus:

1) par regulāri izmaksājamiem pabalstiem;

2) par vienreizējiem pabalstiem, kuru apmērs pārsniedz Ministru kabineta noteikto iztikas minimumu.

12. Par deklarācijā sniegtās informācijas pareizību atbild klients likumdošanā noteiktajā kārtībā. Nepareizu zinu sniegšanas gadījumā ģimeni izslēdz no jebkura veida palīdzības saņēmēju saraksta, līdz vainīgā persona atmaksā nepamatoti saņemtās summas.

13. Pašvaldības var apstiprināt vietējiem apstākļiem atbilstošus nosacījumus, kādi izvirzāmi attiecībā uz iespējamiem ienākumiem no palīdzības pieprasītāja īpašuma un viņa rīcībā esošajiem resursiem. Sociālās palīdzības dienests ir tiesīgs kopā ar klientu vienoties par personas rīcībā esošo resursu izmantošanas optimālajām iespējām un par iespējamiem pasākumiem ģimenes materiālā stāvokļa uzlabošanai, kas saistīti ar nodarbinātību, izglītības iegūšanu, pārkvalifikāciju, ārstēšanos. Ja klients atsakās sadarboties, komisija var lemt par pabalsta izmaksas lietderību vai pabalsta summas samazināšanu.

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Labklājības ministrs J. RITENIS

Rīgā 1993. gada 18. novembrī