1. Noteikumi nosaka:
1.1. notekūdeņu emisijas robežvērtības un aizliegumus piesārņojošo vielu emisijai ūdenī;
1.2. īpaši jutīgas teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai, šādu teritoriju noteikšanas kritērijus, apsaimniekošanas kārtību un robežas;
1.3. kārtību, kādā operators kontrolē piesārņojošo vielu emisijas apjomu ūdenī, veic monitoringu un sniedz attiecīgu informāciju;
1.4. kārtību, kādā valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) nodrošina informācijas pieejamību sabiedrībai.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
2. Noteikumi attiecas uz visiem ūdeņiem:
2.1. virszemes ūdeņiem:
2.1.1. (svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
2.1.2. (svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
2.1.3. (svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
2.1.4. (svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
2.2. pazemes ūdeņiem;
2.3. notekūdeņiem (ūdeņi, kas cilvēka darbības dēļ mainījuši savas sākotnējās fizikālās, ķīmiskās vai bioloģiskās īpašības), to skaitā:
2.3.1. sadzīves notekūdeņiem (notekūdeņi, kas radušies publiskās un dzīvojamās ēkās un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas vietās dažādu fizioloģisko, higiēnas un sadzīves darbību dēļ);
2.3.2. lietus notekūdeņiem (ūdeņi, kas veidojas no atmosfēras nokrišņiem, tiem notekot no ēku jumtiem, ielām un citām teritorijām ar pilnīgu vai daļēju virsmas segumu);
2.3.3. ražošanas notekūdeņiem (notekūdeņi, kas radušies uzņēmējdarbības vai ražošanas vietās un nav klasificējami kā sadzīves notekūdeņi vai lietus notekūdeņi);
2.3.4. komunālajiem notekūdeņiem (sadzīves notekūdeņi, sadzīves un ražošanas notekūdeņu sajaukums un lietus notekūdeņi).
(Grozīts ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
3. Pasākumi, kas saistīti ar šo noteikumu prasību īstenošanu, nedrīkst tieši vai netieši palielināt ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojumu.
4. Veicot emisiju ūdenī, ņem vērā Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktos vides kvalitātes mērķus (turpmāk – vides kvalitātes mērķi) un ūdens kvalitātes normatīvus. Ja piesārņojuma emisijai ūdenī atbilstoši likumam "Par piesārņojumu" ir nepieciešams saņemt A kategorijas vai B kategorijas atļauju (turpmāk – atļauja), Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde (turpmāk – reģionālā vides pārvalde) saskaņo atļaujas nosacījumus ar attiecīgajiem vides kvalitātes mērķiem un ūdens kvalitātes normatīviem, kā arī ņem tos vērā, izsniedzot C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.97 redakcijā)
5. Ja notekūdeņi satur šo noteikumu II nodaļā minētās vielas, to emisijai ūdenī piemēro šo noteikumu III un IV nodaļā minētos nosacījumus.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
6. Lai ierobežotu virszemes ūdeņos nonākošo emisiju, operators izmanto labākos pieejamos tehniskos paņēmienus vai vidi saudzējošas tehnoloģijas.
(Nodaļas nosaukums MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā)
7. Prioritārās vielas, arī ūdens videi īpaši bīstamās vielas ir ķīmiskas vielas, kas rada būtisku risku ūdens videi (turpmāk – prioritārās vielas). Īpaši bīstamas ir vielas, kas ir toksiskas, stabilas ūdens vidē un spēj uzkrāties dzīvajos organismos.
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā)
8. Ir šādas prioritāro vielu grupas:
8.1. halogēnus saturošie organiskie savienojumi un vielas, kuras ūdens vidē var veidot šādus savienojumus;
8.2. fosforu saturošie organiskie savienojumi;
8.3. alvu saturošie organiskie savienojumi;
8.4. vielas, kurām ūdens vidē piemīt kancerogēnas īpašības, arī šo noteikumu 12.punktā minētās vielas, ja tām piemīt kancerogēnas īpašības;
8.5. dzīvsudrabs un tā savienojumi;
8.6. kadmijs un tā savienojumi;
8.7. noturīgas minerāleļļas un naftas izcelsmes ogļūdeņraži;
8.8. noturīgas sintētiskas vielas, kuras var peldēt ūdens virspusē, veidot suspensijas vai nogrimt un kuras traucē ūdens lietošanu.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
9. Pie prioritāro vielu grupas piederošu vielu neuzskata par īpaši bīstamu ūdens videi, ja tā ir bioloģiski nekaitīga vai ātri pārveidojas par bioloģiski nekaitīgu vielu.
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā)
10. Prioritārās vielas noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā.
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā)
11. Ūdens videi bīstamas ir ķīmiskās vielas, kuru emisijas negatīvā ietekme ir atkarīga no pieņemošo ūdeņu īpašībām un var tikt ierobežota noteiktā platībā (turpmāk — bīstamās vielas).
12. Ir šādas bīstamo vielu grupas:
12.1. metāli, metaloīdi un to savienojumi, to skaitā cinks, varš, niķelis, hroms, svins, selēns, arsēns, antimons, molibdēns, titāns, alva, bārijs, berilijs, bors, urāns, vanādijs, kobalts, tallijs, telūrs un sudrabs;
12.2. biocīdi un no tiem reakcijās iegūtās vielas vai produkti;
12.3. vielas, kuras kaitīgi ietekmē ūdens vidē iegūto patēriņam paredzēto produktu garšu vai smaržu, kā arī ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, no kuriem ūdenī veidojas šādas vielas;
12.4. toksiski vai noturīgi (stabili) organiskie silīcija savienojumi un vielas, kuras ūdenī var veidot šādus savienojumus, izņemot bioloģiski nekaitīgas vielas un vielas, kuras ūdenī ātri pārvēršas bioloģiski nekaitīgās vielās;
12.5. fosfors un neorganiskie fosfora savienojumi;
12.6. nenoturīgās (nestabilās) minerāleļļas un naftas izcelsmes ogļūdeņraži;
12.7. cianīdi un fluorīdi;
12.8. vielas, kuras kaitīgi ietekmē skābekļa saturu ūdenī, to skaitā amonjaks un nitrīti.
14. Centrs apkopo un reģistrē informāciju par prioritārajām vielām un bīstamajām vielām, kuras tiek emitētas ūdens vidē, kā arī par minēto vielu importētājiem, lietotājiem un ražotājiem Latvijā un ievestajiem, izlietotajiem un saražotajiem attiecīgo vielu daudzumiem.
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā)
15. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ne retāk kā reizi četros gados izvērtē šo noteikumu 2.pielikumā ietverto informāciju, pamatojoties uz:
15.1. datiem par vielas vai vielu grupas bīstamību ūdens videi un cilvēku veselībai;
15.2. normatīvajos aktos noteiktajiem ūdens vides kvalitātes normatīviem;
15.3. vielas riska novērtējuma rezultātiem;
15.4. vielas importēto, saražoto un izmantoto daudzumu, kā arī lietošanas vai uzglabāšanas apstākļiem;
15.5. fizisko un juridisko personu iesniegtiem pamatotiem ierosinājumiem un ekspertu atzinumiem.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
16. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informē sabiedrību un vides aizsardzības un veselības aizsardzības valsts institūcijas par izvērtēšanas gaitu un analizē saņemtos ieteikumus.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
17. Šajā nodaļā noteiktās prasības attiecas uz prioritāro vielu vai bīstamo vielu emisiju virszemes ūdeņos, izņemot emisiju, kas radusies pēc izraktā materiāla apglabāšanas, padziļinot ūdens gultni, un kuģu darbības radītu emisiju Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.97 redakcijā)
18. Prioritāro vielu vai bīstamo vielu emisiju virszemes ūdeņos operators drīkst veikt, nepārsniedzot emisijas limitus, kas noteikti atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošām darbībām (turpmāk - atļauja).
(MK 16.01.2007. noteikumu Nr.59 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
19. Iesniegumā atļaujas saņemšanai operators norāda šādu informāciju:
19.1. visas attiecīgajā iekārtā jau izmantotās vai ražošanas procesā saražotās vai radušās prioritārās vielas vai bīstamās vielas;
19.2. vielas, ko operators paredzējis izmantot un kuras var rasties piesārņojošas darbības procesā, ja piesārņojošā darbība vēl nav uzsākta vai tiek plānotas būtiskas izmaiņas esošajā piesārņojošajā darbībā;
19.3. operatora veiktā monitoringa rezultāti par šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētajām vielām, kas ir konstatētas notekūdeņos to izplūdes vietā. Ja notekūdeņi nesatur (vai ir prognozējams, ka nesaturēs) prioritārās vielas vai bīstamās vielas un tās netiek vai netiks novadītas pieņemošajos ūdeņos, tas dokumentāri jāpamato ar testēšanas rezultātiem vai aprēķinu metodi atbilstoši izejvielu masas bilancēm;
19.4. notekūdeņos konstatēto prioritāro vielu vai bīstamo vielu koncentrācija vai prognozējamā koncentrācija pieņemošajā ūdenī augšpus un lejpus notekūdeņu izplūdes vietas.
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā)
20. Reģionālā vides pārvalde atļaujas nosacījumos iekļauj:
20.1. aizliegumu emitēt noteiktas prioritārās vielas vai bīstamās vielas, ja tas nepieciešams virszemes ūdeņu kvalitātes aizsardzībai;
20.2. prioritāro vielu un bīstamo vielu emisijas limitus virszemes ūdeņos. Prioritārajām vielām norāda maksimāli pieļaujamo koncentrāciju un maksimāli pieļaujamo daudzumu;
20.3. (svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
20.4. prasību prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringā izmantot analīzes metodes un ievērot rezultātu kvalitātes nodrošināšanas un kontroles procedūras, kas nodrošina normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un monitoringa programmu izstrādi ūdeņu stāvokļa ķīmiskajam monitoringam noteikto prasību izpildi;
20.5. termiņu šajā punktā minēto atļaujas nosacījumu izpildei, ja atļauja paredzēta esošai piesārņojošai darbībai;
20.6. nosacījumu, ka prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrācija ūdens vidē, sedimentos, moluskos, vēžveidīgajos un zivīs piesārņojošās darbības dēļ nedrīkst būtiski palielināties, un prasības monitoringam, lai kontrolētu šī nosacījuma izpildi;
20.7. prasību izstrādāt un atļaujā noteiktajā termiņā iesniegt reģionālajā vides pārvaldē piesārņojuma samazināšanas programmu. Programmā operators paredz vispiemērotākos paņēmienus attiecīgo vielu aizvietošanai, atguvei un otrreizējai izmantošanai, ja piesārņojumu ar šo noteikumu 1. un 2.pielikumā minētajām vielām rada avoti, kuriem nevar piemērot emisijas robežvērtību vai limitus;
20.8. šo noteikumu VII nodaļā paredzētās prasības monitoringa veikšanai.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
20.1 Iekļaujot atļaujā šo noteikumu 20.6.apakšpunktā minētos nosacījumus, reģionālā vides pārvalde pēc operatora iesnieguma izvērtē iespēju noteikt sajaukšanās zonu virszemes ūdeņos lejpus prioritāro vielu vai bīstamo vielu punktveida izplūdes vietas. Sajaukšanās zonā vienas vai vairāku šo noteikumu 1. vai 2.pielikumā minēto vielu koncentrācija drīkst pārsniegt ūdens aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus, ja tas neietekmē attiecīgā virszemes ūdensobjekta kvalitātes atbilstību minētajiem vides kvalitātes normatīviem ārpus sajaukšanās zonas.
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā)
20.2 Sajaukšanās zonu nosaka punktveida izplūdes vietas tiešā tuvumā, ņemot vērā:
20.2 1. šo noteikumu 20.7.apakšpunktā minēto operatora piesārņojuma samazināšanas programmu un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu piemērošanas iespējas;
20.2 2. emitēto prioritāro vai bīstamo vielu fizikāli ķīmiskās īpašības un konkrētā ūdensobjekta hidroloģiskos apstākļus;
20.2 3. piesārņojošo vielu koncentrāciju izplūdes vietā un atļauju nosacījumus piesārņojošo vielu emisijai noteiktā ūdensobjektā, lai sajaukšanās zona būtu samērīga, salīdzinot ar šo vielu kopējo ietekmi uz ūdensobjekta kvalitāti.
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā)
20.3 Ja reģionālā vides pārvalde konstatē, ka atļaujā noteiktā sajaukšanās zona nenodrošina šo noteikumu 20.6.apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi attiecīgā virszemes ūdensobjektā ārpus sajaukšanās zonas, pārskatot atļaujas nosacījumus atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, reģionālā vides pārvalde izvērtē sajaukšanās zonas lielumu lejpus punktveida piesārņojuma avota un nosaka pasākumus tās samazināšanai.
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā)
21. Lai samazinātu bīstamo vielu radīto virszemes ūdeņu piesārņojumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 17.pantam izstrādā rīcības programmu.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
22. Piesārņojošo vielu (arī prioritāro vielu un bīstamo vielu) ievadīšana pazemes ūdeņos, izņemot gadījumus, ja tās izsūcas cauri augsnei vai nogulumiežiem (turpmāk — tieša emisija pazemes ūdeņos) ir aizliegta, izņemot šo noteikumu 23.punktā minētos gadījumus.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
23. Reģionālā vides pārvalde atļauj tiešu emisiju pazemes ūdeņos, ja emisijas dēļ nepasliktinās pazemes ūdeņu kvalitāte, operators ir veicis iepriekšēju izpēti, saņēmis atļauju piesārņojuma novadīšanai un saskaņā ar zemes dzīļu izmantošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem saņēmis zemes dzīļu izmantošanas licenci šādām darbībām:
23.1. ievadīt enerģijas ieguvei izmantotos termālos ūdeņus atpakaļ tajā pašā horizontā, no kura tie iegūti;
23.2. ievadīt ūdeni, kas satur ogļūdeņražu izpētē un ieguvē radušās vielas, tādās ģeoloģiskās struktūrās, no kurām izsūknēti ogļūdeņraži vai citas vielas, vai tādās ģeoloģiskās struktūrās, kuras dabīgu apstākļu dēļ nav un nebūs izmantojamas citiem nolūkiem, ja ievadītais ūdens satur tikai tādas vielas, kas radušās iepriekš minētās darbībās;
23.3. ievadīt atpakaļ pazemes ūdens horizontos no karjeriem vai inženierbūvju būvniecības vai uzturēšanas vajadzībām atsūknētos pazemes ūdeņus;
23.4. ievadīt dabas gāzi vai sašķidrināto naftas produktu gāzi glabāšanai ģeoloģiskās struktūrās, kuras dabīgu apstākļu dēļ nav un nebūs izmantojamas citiem nolūkiem;
23.5. ievadīt dabas gāzi vai sašķidrināto naftas produktu gāzi glabāšanai citu veidu ģeoloģiskajās struktūrās, ja īpaši nepieciešams nodrošināt gāzes krājumus un ievadīšana notiek tādā veidā, kas novērš pieņemošo pazemes ūdeņu kvalitātes pasliktināšanos tagad vai nākotnē;
23.6. ievadīt nelielu vielu daudzumu pazemes ūdeņu kompleksos zinātniskās pētniecības nolūkos, lai raksturotu vai aizsargātu pazemes ūdeņus vai veiktu to sanāciju, ja netiek ievadīts vairāk vielu, nekā attiecīgajam nolūkam nepieciešams.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
24. Šajā nodaļā noteiktie emisijas ierobežojumi un normatīvajos aktos par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem noteiktais pienākums veikt pasākumus piesārņojuma ierobežošanai un novēršanai neattiecas uz prioritāro vielu un bīstamo vielu emisiju ieplūšanu pazemes ūdeņos, ja:
24.1. reģionālā vides pārvalde konstatē, ka prioritārās vielas un bīstamās vielas ir tik mazā daudzumā un koncentrācijā, ka to ieplūšana pazemes ūdeņos, tai skaitā izsūcoties cauri augsnei vai nogulumiežiem (turpmāk – netiešā emisija), nekavē sasniegt noteiktos vides kvalitātes mērķus vai kvalitātes normatīvus un nerada risku pieņemošo pazemes ūdeņu stāvokļa pasliktināšanai ne pašreiz, ne nākotnē;
24.2. reģionālā vides pārvalde atzīst, ka sadzīves notekūdeņu emisija no atsevišķām ēkām, kas nav pievienotas centralizētai iekārtu un cauruļvadu sistēmai, kura nodrošina notekūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu (turpmāk – centralizēta kanalizācijas sistēma), ir nenozīmīga un minētās ēkas atrodas ārpus aizsargjoslām ap dzeramā ūdens ņemšanas vietām;
24.3. piesārņojošo vielu ieplūšana pazemes ūdeņos ir sekas dabas procesu izraisītiem nelaimes gadījumiem vai ārkārtējiem apstākļiem un ja nav bijis iespējams tos paredzēt un novērst vai mazināt to ietekmi;
24.4. piesārņojošās vielas pazemes ūdeņos nonāk pazemes ūdensobjekta ūdens līmeņa paaugstināšanas vai pazemes ūdeņu krājumu mākslīgas papildināšanas dēļ, kas tiek veikta atbilstoši reģionālās vides pārvaldes izsniegtajā atļaujā minētajiem nosacījumiem;
24.5. reģionālā vides pārvalde konstatē, ka novērst vai ierobežot piesārņojošo vielu ieplūšanu pazemes ūdeņos, likvidēt piesārņotā augsnē vai zemes dzīlēs ieplūdušās piesārņojošās vielas vai citādi kontrolēt šo vielu nonākšanu piesārņotā augsnē vai zemes dzīlēs ir tehniski iespējams, vienīgi īstenojot pasākumus, kas paaugstinātu apdraudējumu cilvēku veselībai vai apkārtējās vides kvalitātei kopumā vai būtu nesamērīgi dārgi;
24.6. piesārņojošās vielas pazemes ūdeņos ieplūst, veicot darbības virszemes ūdeņos, piemēram, cenšoties samazināt plūdu un sausuma ietekmi, vai apsaimniekojot ūdeņus un ūdensceļus (tai skaitā pārrobežu). Šādas darbības (tai skaitā sedimentu un sanesu materiāla izņemšanu, bagarēšanu, pārvietošanu un novietošanu virszemes ūdeņos) veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību. Minēto darbību rezultātā pazemes ūdeņos ieplūdušās piesārņojošās vielas nedrīkst traucēt sasniegt vides kvalitātes mērķus, kas attiecīgajiem pazemes ūdensobjektiem noteikti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likumu;
24.7. piesārņojošās vielas pazemes ūdeņos nonāk atbilstoši šo noteikumu 23.punktam.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.97 redakcijā)
24.1 Šo noteikumu 23. un 24.punktā minētos nosacījumus drīkst piemērot tikai tādā gadījumā, ja reģionālā vides pārvalde ir atzinusi, ka attiecīgajā pazemes ūdensobjektā ir nodrošināts efektīvs uzraudzības monitorings vai cits monitorings saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei. Reģionālās vides pārvaldes uzskaita gadījumus, kad tika piemēroti šo noteikumu 24.punktā minētie nosacījumi, un reizi gadā informē par tiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.97 redakcijā)
25. Ja operators plāno apglabāt vai glabāt pirms apglabāšanas prioritārās vai bīstamās vielas un minētās darbības var izraisīt netiešu emisiju pazemes ūdeņos, kā arī veikt citas piesārņojošas darbības, kuras var izraisīt netiešu emisiju pazemes ūdeņos, pirms minēto darbību veikšanas jāsaņem atļauja. Atļauju drīkst izsniegt, ja:
25.1. netiešā emisija neietekmē aktīvās vai palēninātās ūdens apmaiņas zonas, no kurām ūdeni izmanto ūdensapgādē;
25.2. operators iesniegumā dokumentāri pierāda, ka ir veicis visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai novērstu netiešu emisiju un pazemes ūdeņu piesārņošanu, arī pazemes ūdeņu piesārņojuma un hidroloģisko apstākļu izpēti.
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā)
26. Reģionālā vides pārvalde neizsniedz atļauju šo noteikumu 23. un 25.punktā minētajām darbībām, ja atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam izstrādātajos upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos pazemes ūdensobjektā konstatēts ievērojams un stabils piesārņojošo vielu, piesārņojošo vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas pieaugums (piesārņojuma augšupejoša tendence), ko nepieciešams samazināt, bet minētās darbības izraisītu attiecīgo piesārņojošo vielu vai piesārņojošo vielu grupu papildu emisiju un nepieļaujamu piesārņojuma izplatību, kā arī apdraudētu minerālūdens, dzeramā ūdens vai lauksaimniecības vajadzībām nepieciešamā ūdens ieguvi vai nodarītu kaitējumu virszemes ūdeņiem vai sauszemes ekosistēmām.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.97 redakcijā)
27. Pirms atļaujas izsniegšanas emisijai pazemes ūdeņos, ja emisija var izraisīt pārrobežu piesārņojumu, reģionālā vides pārvalde informē Vides pārraudzības valsts biroju. Vides pārraudzības valsts birojs informē attiecīgās valsts kompetento institūciju.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
27.1 Izstrādājot atļaujas nosacījumus šo noteikumu 23. un 25.punktā minētajām darbībām, reģionālā vides pārvalde ņem vērā:
27.1 1. konkrētā pazemes ūdensobjekta ķīmisko kvalitāti un uz to attiecināmos vides kvalitātes normatīvus un piesārņojošo vielu robežvērtības, kas noteiktas atbilstoši normatīvajiem aktiem par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem;
27.1 2. konkrētajā pazemes ūdensobjektā identificētās ievērojamās un stabilās piesārņojuma augšupejošās tendences un nosacījumus to novēršanai un samazināšanai, kas noteikti normatīvajos aktos par prasībām virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.97 redakcijā)
28. Šo noteikumu 23. un 25.punktā minētajām darbībām atļaujas nosacījumos iekļauj:
28.1. prasību veikt visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai novērstu citu horizontu pazemes ūdeņu, citu sauszemes ekosistēmu vai ūdens ekosistēmu piesārņojumu ar emitētajām vielām, ņemot vērā šo vielu īpašības un koncentrāciju, pieņemošās vides raksturojumu, kā arī ūdens ņemšanas vietu un dzeramā, termālā un minerālūdens ņemšanas vietu tuvumu;
28.2. emisijas limitus novadītajām piesārņojošajām vielām;
28.3. prasību nodrošināt pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringu horizontā, kurā tiek novadītas vai var tikt novadītas piesārņojošās vielas, un augstāk esošos horizontos visā iespējamā piesārņojuma izplatības teritorijā;
28.4. piesārņojošo vielu emisijai izmantojamo iekārtu, arī urbumu, hermētiskuma un drošības periodisku pārbaudi;
28.5. pasākumus piesārņojuma augšupejošās tendences maiņai, ja nepieciešams.
(Grozīts ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
29. Īpaši jutīgās teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai, nosaka, ja ūdenstilpe atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
29.1. dabiskie saldūdens ezeri un citas saldūdens ūdenstilpes, kā arī estuāri un piekrastes ūdeņi ir kļuvuši eitrofiski — bagātināti ar augu barības vielām, īpaši ar fosfora un slāpekļa savienojumiem, izraisot aļģu vai ūdensaugu augstāko formu pastiprinātu augšanu, tā radot nevēlamas pārmaiņas ūdenī esošo organismu līdzsvarā un ietekmējot ūdens kvalitāti, — vai varētu kļūt eitrofiski tuvākajā laikā, ja netiks veikti aizsardzības pasākumi;
29.2. dzeramā ūdens ieguvei paredzētajās virszemes saldūdens ūdenstilpēs nitrātu koncentrācija pārsniedz vai varētu pārsniegt normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteiktos kvalitātes normatīvus, ja netiks veikti aizsardzības pasākumi;
29.3. intensīvāka notekūdeņu attīrīšana nepieciešama, lai sasniegtu normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus.
(Grozīts ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
30. Visa Latvijas teritorija tiek noteikta par īpaši jutīgu teritoriju, uz kuru attiecas paaugstinātas prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai, un tās robežas sakrīt ar Latvijas Republikas sauszemes robežām.
31. Cilvēku ekvivalentos izteikto piesārņojuma daudzumu aprēķina, pamatojoties uz maksimālo nedēļas vidējo piesārņojuma daudzumu, kas normālos laikapstākļos komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtās (turpmāk — attīrīšanas iekārtas) nonāk gada laikā. Spēcīga lietus un citu netipisku apstākļu radīto slodzi šajos aprēķinos neņem vērā. Plānošanas vajadzībām cilvēku ekvivalentos izteikto piesārņojuma daudzumu var aprēķināt, pamatojoties uz iedzīvotāju un uzņēmumu skaitu, kam plānots pieslēgums, un atkarībā no tiem raksturīgā ūdens patēriņa un notekūdeņu bioķīmiskā skābekļa patēriņa (BSP5) vērtībām. Cilvēku ekvivalenta viena vienība ir organisko vielu piesārņojuma daudzums, kas atbilst bioķīmiskajam skābekļa patēriņam 60 g O2 dienā.
31.1 Prasības komunālo notekūdeņu centralizētai savākšanai un emisijai nosaka visām apdzīvotajām vietām vai to robežās esošām atsevišķām teritorijas daļām, kur iedzīvotāju skaits, apdzīvotības blīvums un ekonomiskā aktivitāte ir pietiekami koncentrēta, lai būtu ekonomiski pamatoti veidot centralizētu kanalizācijas tīklu sistēmu notekūdeņu savākšanai un novadīšanai uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām vai uz to galīgās novadīšanas vietu vidē (turpmāk – aglomerācija).
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
32. Centralizētas kanalizācijas sistēmas ierīko visās aglomerācijās, kur cilvēku ekvivalents ir lielāks vai vienāds ar 2000. Par centralizētu kanalizācijas sistēmu ierīkošanu atbild vietējā pašvaldība.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
33. Aglomerācijās, kur cilvēku ekvivalents ir mazāks par 2000, par centralizētas kanalizācijas sistēmas ierīkošanu lemj attiecīgā pašvaldība. Šādās aglomerācijās ierīkotās centralizētās kanalizācijas sistēmas atbilst visām šo noteikumu prasībām.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
34. Ja centralizētas kanalizācijas sistēmas izveide ir ekonomiski neizdevīga vai neuzlabos vides kvalitāti, notekūdeņu savākšanai izmanto decentralizētas kanalizācijas sistēmas vai cita veida ietaises (turpmāk — decentralizēta kanalizācijas sistēma), kas nodrošina līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni. Šādu lēmumu pamato ar tehniski ekonomiskās izpētes un vides izpētes rezultātiem. Ja tiek izveidota decentralizēta kanalizācijas sistēma, attiecīgā pašvaldība nodrošina visu tajās savākto notekūdeņu un ar tiem saistīto utilizēto atkritumu regulāru savākšanu un attīrīšanu atbilstoši šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām. Attiecīgā pašvaldība informē reģionālo vides pārvaldi par lēmumu veidot decentralizētu kanalizācijas sistēmu.
35. Ja aglomerācijā ir izveidota centralizēta kanalizācijas sistēma, vietējā pašvaldība nodrošina decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu un ar tiem saistīto utilizēto atkritumu regulāru savākšanu un attīrīšanu, kā arī veic to uzskaiti atbilstoši šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem vides aizsardzības jomā.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.97 redakcijā)
36. Projektējot, būvējot un ekspluatējot centralizētu kanalizācijas sistēmu, izmanto labākos tehniskos risinājumus, kas nerada pārmērīgas izmaksas, ņemot vērā:
36.1. savācamo komunālo notekūdeņu daudzumu un sastāvu;
36.2. nepieciešamību novērst noplūdes;
36.3. nepieciešamību ierobežot virszemes ūdeņu piesārņojumu, kas rodas kanalizācijas sistēmas pārslodzes dēļ vai avāriju gadījumā lietusgāžu laikā, lai tiktu ievēroti virszemes ūdeņiem noteiktie vides kvalitātes mērķi. Pieļaujamo atšķaidījuma pakāpi un pārplūšanas biežumu nosaka saskaņā ar Latvijas būvnormatīviem.
(Grozīts ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
37. Kanalizācijas sistēmu savākto notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas iedala šādi:
37.1. atbilstoša attīrīšana – tādu tehnoloģiju un novadīšanas sistēmu izmantošana, kas nodrošina pieņemošā ūdensobjekta atbilstību tam noteiktajiem vides kvalitātes mērķiem un citiem normatīvajos aktos par vides aizsardzību noteiktajiem nosacījumiem;
37.2. pirmējā attīrīšana — mehāniskā vai ķīmiskā notekūdeņu attīrīšana vai cits process, kurā novadīto notekūdeņu bioloģiskais skābekļa patēriņš tiek samazināts ne mazāk kā par 20 % attiecībā pret ienākošo slodzi un kopējais suspendēto vielu daudzums tiek samazinātas ne mazāk kā par 50 % attiecībā pret ienākošo slodzi;
37.3. otrējā attīrīšana — tādu tehnoloģiju izmantošana, kur galvenokārt veic bioloģisko attīrīšanu ar otrreizēju nostādināšanu vai izmanto citus procesus, kuri spēj nodrošināt no attīrīšanas iekārtām izplūstošo notekūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumu 5.pielikuma 1.tabulā noteiktajām prasībām.
(Grozīts ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
38. Aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir mazāks par 2000, visiem centralizēto kanalizācijas sistēmu savāktajiem notekūdeņiem veic atbilstošu attīrīšanu, kā arī nodrošina piesārņojuma samazinājumu attiecībā pret ienākošo slodzi atbilstoši šo noteikumu 5.pielikuma 1.tabulai.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
39. Aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir no 2000 līdz 10000, visiem centralizēto kanalizācijas sistēmu savāktajiem notekūdeņiem veic vismaz otrējo attīrīšanu.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
40. Aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir lielāks par 10000, visus centralizēto kanalizācijas sistēmu savāktos notekūdeņus attīra intensīvāk, nekā nepieciešams, veicot otrējo attīrīšanu, un nodrošina notekūdeņu atbilstību šo noteikumu 5.pielikuma 1. un 2.tabulā noteiktajām prasībām.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
41. Attīrīšanas iekārtas projektē, būvē, pārbūvē un ekspluatē:
41.1. tā, lai attīrīšanas iekārtas būvei izvēlētā vieta atbilstu visu veidu teritorijas plānojumiem;
41.2. tā, lai attīrīšanas iekārtas atbilstu Latvijas būvnormatīvos noteiktajām prasībām;
41.3. tā, lai attīrīšanas iekārtas kvalitatīvi darbotos Latvijas klimatiskajos apstākļos;
41.4. tā, lai būtu iespējams paņemt attīrīšanas iekārtās ieplūstošo, kā arī attīrīto notekūdeņu raksturīgus paraugus pirms to emisijas pieņemošajos ūdeņos, veikt uzskaiti un ņemt paraugus lietusūdeņu pārgāžu kamerās un avārijas pārgāzēs;
41.5. ņemot vērā ienākošās slodzes nevienmērīgumu attīrīšanas iekārtu sezonas darba rakstura dēļ vai slodzes izmaiņas dažādos gadalaikos;
41.6. izvērtējot visas reāli iespējamās emisijas vietas (tai skaitā iespēju novadīt attīrītos notekūdeņus uz citu tuvumā esošu ūdensobjektu ar mazāku jutību pret piesārņojumu) un emisijas ietekmi katrā vietā, lai izvēlētā emisijas vieta nodrošinātu iespējami mazāku kaitīgo ietekmi uz vidi;
41.7. tā, lai komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izplūžu vietas izvietotu iespējami tālāk vienu no otras, tādējādi mazinot kopējo ietekmi uz attiecīgo ūdensobjektu;
41.8. ņemot vērā:
41.8.1. ūdensobjekta izmantošanas mērķus;
41.8.2. ūdensobjekta eitrofikāciju limitējošos elementus (slāpeklis vai fosfors) un ūdensobjekta jutību pret piesārņojumu;
41.8.3. notekūdeņu emisijas sajaukšanās efektivitāti ar ūdensobjekta ūdeņiem;
41.8.4. esošās kanalizācijas sistēmas (tai skaitā attīrīšanas iekārtas) stāvokli, tehniskās iespējas ieviest papildu kopējā slāpekļa vai kopējā fosfora atdalīšanu un šādas ieviešanas un ekspluatācijas izmaksas;
41.8.5. notekūdeņu dūņu apstrādes un tālākas apsaimniekošanas iespējas;
41.8.6. iespēju novadīt attīrītos notekūdeņus uz citu tuvumā esošu ūdensobjektu, piemēram, ar mazāku jutību pret piesārņojumu;
41.8.7. iespēju novadīt neattīrītos notekūdeņus uz citu tuvumā esošu kanalizācijas sistēmu;
41.8.8. iedzīvotāju maksātspēju, lai ieviestu papildu prasības intensīvākai notekūdeņu attīrīšanai un nodrošinātu attiecīgu iekārtu ekspluatāciju.
(Grozīts ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
42. Neattīrītu ražošanas notekūdeņu, komunālo notekūdeņu un notekūdeņu dūņu emisija virszemes ūdeņos vai vidē, kā arī lietus kanalizācijas sistēmā ir aizliegta.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.97 redakcijā)
43. Ja ražošanas notekūdeņi tiek novadīti centralizētā kanalizācijas sistēmā vai uz ārējām attīrīšanas iekārtām, operators:
43.1. slēdz līgumu ar centralizētās kanalizācijas sistēmas vai attīrīšanas iekārtu īpašnieku vai pārvaldītāju. Līgumā norāda:
43.1.1. līgumslēdzējas puses;
43.1.2. vielas, kuras paredzēts emitēt, tai skaitā visas prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuras konstatētas notekūdeņos, vai kuras operators prognozējis novadīt;
43.1.3. maksimālo ūdens un piesārņojošo vielu daudzumu, ko iekārtai atļauts emitēt;
43.1.4. līguma termiņu;
43.1.5. līguma nosacījumu pārkāpumu sekas abām pusēm;
43.2. veic ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanu, nodrošinot, lai:
43.2.1. netiktu nodarīts kaitējums centralizētās kanalizācijas sistēmas un attīrīšanas iekārtu apkalpojošā personāla veselībai;
43.2.2. netiktu bojāta centralizētā kanalizācijas sistēma, attīrīšanas iekārtas un tehnoloģiskās ierīces;
43.2.3. netiktu traucēta attīrīšanas iekārtu darbība;
43.2.4. emisija no attīrīšanas iekārtām neatstātu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un neizraisītu pieņemošo ūdeņu neatbilstību šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;
43.2.5. notekūdeņu dūņas būtu iespējams apsaimniekot atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nenodarot kaitējumu videi;
43.2.6. notekūdeņi atbilstu šo noteikumu 43.1.apakšpunktā minētā līguma nosacījumiem.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
44. Iekārtas operators atļaujas iesniegumam pievieno šo noteikumu 43.1.apakšpunktā minētā līguma kopiju.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59)
45. Ja šo noteikumu 5.pielikuma 11.punktā minēto ražošanas nozaru notekūdeņus, kas satur bioloģiski noārdāmas vielas un nesatur prioritārās vielas vai bīstamās vielas, emitē tieši virszemes ūdeņos, ievēro šādus nosacījumus:
45.1. notekūdeņiem no uzņēmumiem, kuru radītais piesārņojums ir mazāks par 4000 cilvēku ekvivalentiem, pirms novadīšanas veic atbilstošu attīrīšanu, nodrošinot pieņemošā ūdensobjekta atbilstību noteiktajiem vides kvalitātes mērķiem un citiem normatīvajos aktos par vides aizsardzību noteiktajiem nosacījumiem;
45.2. notekūdeņiem no uzņēmumiem, kuru radītais piesārņojums ir vienāds vai lielāks par 4000 cilvēku ekvivalentiem, operators piemēro šo noteikumu 5.pielikuma 1. un 2.tabulā noteiktās robežvērtības vai izmanto labākos tehniskos paņēmienus, izvēloties to emisijas kontroles veidu, kurā noteiktas stingrākas prasības.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
46. Operators nodrošina notekūdeņu un notekūdeņu dūņu lietderīgu izmantošanu (arī notekūdeņu un notekūdeņu dūņu izmantošanu augsnes mēslošanā un teritoriju labiekārtošanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā). Notekūdeņu dūņu apglabāšanai saņem atļauju. Notekūdeņu novadīšanas un notekūdeņu dūņu apglabāšanas ietaises ierīko tā, lai tās samazinātu notekūdeņu un notekūdeņu dūņu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Operatoram ir tiesības vienoties ar citiem operatoriem par notekūdeņu dūņu uzkrāšanu un apglabāšanu citu attīrīšanas iekārtu deponēšanas vietās. Par šādu vienošanos operators informē reģionālo vides pārvaldi divu nedēļu laikā pēc vienošanās noslēgšanas.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59)
47. Rīcības programmu komunālo notekūdeņu novadīšanas radītā piesārņojuma samazināšanai izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 17.pantam. Rīcības programmā nosaka termiņus kanalizācijas sistēmu un attīrīšanas iekārtu ierīkošanai, kā arī finansēšanas un līdzekļu piesaistes plānu.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
48. Emisijas robežvērtības komunālajiem notekūdeņiem ir noteiktas šo noteikumu 5.pielikumā.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.97 redakcijā)
52. Reģionālās vides pārvaldes emisijas limitus nosaka, ņemot vērā:
52.1. šo noteikumu 5.pielikumā un citos normatīvajos aktos noteiktās emisijas robežvērtības, kā arī ar tām saistītās prasības;
52.2. aprēķinu rezultātus, kuri ir iegūti, pamatojoties uz normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteiktajiem kvalitātes normatīviem vai principiem;
52.3. labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīnijas;
52.4. operatora iesniegumā iekļauto informāciju par piesārņojuma emisiju ūdenī vai vidē, piesārņojuma apjomu, tai skaitā par šo noteikumu 43.1.2.apakšpunktā minēto vielu novadītajiem daudzumiem, un plānotajiem kontroles pasākumiem, kā arī emisijas ietekmi uz pieņemošajiem ūdensobjektiem;
52.5. vides kvalitātes mērķus vai kvalitātes normatīvus, kas noteikti konkrētam ūdensobjektam;
52.6. ūdens kvalitāti attiecīgajā ūdensobjektā un tā jutību pret piesārņojumu, informāciju par citiem esošiem vai paredzamiem piesārņojuma avotiem, kā arī attiecīgo vielu fona koncentrāciju;
52.7. attīrīšanas iekārtu tehnisko stāvokli un to iespējamo uzlabojumu, neveicot kapitālo pārbūvi;
52.8. notekūdeņu attīrīšanas pakāpi analogās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.97 redakcijā)
52.1 Ja pēc notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijas vai jaunu iekārtu būvniecības notekūdeņu emisija paredzēta ūdensobjektā, kas normatīvajos aktos par riska ūdensobjektiem noteikts kā riska ūdensobjekts punktveida piesārņojuma avota dēļ, reģionālā vides pārvalde jebkurai aglomerācijai, novērtējot šo noteikumu 5.pielikumā noteikto vielu ietekmes nozīmību uz šo riska ūdensobjektu, emisiju limitus attiecīgajām vielām nosaka ne vairāk kā par 25 % stingrākus salīdzinājumā ar minētajā pielikumā noteiktajām prasībām.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.97 redakcijā)
52.2 Emisijas robežvērtības, kas izteiktas kā maksimāli pieļaujamā koncentrācija, nedrīkst pārsniegt tās robežvērtības, kuras izteiktas kā maksimāli pieļaujamā emitētās vielas masa noteiktā laikposmā.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.97 redakcijā)
52.3 Emisijas robežvērtības piemēro, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktos aizliegumus un ierobežojumus bīstamo ķīmisko vielu ražošanai, ievešanai, lietošanai un tirdzniecībai.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.97 redakcijā)
53. Ja normatīvajos aktos nav noteiktas emisijas robežvērtības konkrētajām ķīmiskajām vielām vai emisijai no noteiktiem ražošanas procesiem, reģionālā vides pārvalde tos aizvieto ar citiem nosacījumiem, kas nodrošina līdzvērtīgu pieņemošo ūdeņu aizsardzību un nosaka emisijas limitus, ņemot vērā:
53.1. labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīnijas;
53.2. emisijas robežvērtības vai vides kvalitātes normatīvus, kas noteikti vielām ar līdzīgu iedarbību uz vidi;
53.3. pieņemošo ūdeņu kvalitāti - tai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par virszemes ūdeņu kvalitāti jāatbilst vismaz karpveidīgo zivju ūdeņu kvalitātes normatīviem;
53.4. noteiktos vides kvalitātes mērķus un normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteiktos kvalitātes normatīvus konkrētām ķīmiskām vielām.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
54. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija novērtē nepieciešamību mainīt šo noteikumu 5.pielikumā minētās emisijas robežvērtības, ja:
54.1. saņemti fizisko vai juridisko personu priekšlikumi, kas pamatoti ar informāciju par emisijas radīto ietekmi;
54.2. izmaiņas nepieciešamas, ņemot vērā jaunāko informāciju par piesārņojošo vielu iedarbību vai modernākajām piesārņojuma attīrīšanas tehnoloģijām;
54.3. tas nepieciešams, lai sasniegtu saņemošajiem ūdeņiem noteiktos vides kvalitātes mērķus;
54.4. tas nepieciešams, ņemot vērā Latvijas starptautiskās saistības.
(MK 16.01.2007. noteikumu Nr.59 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
55. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija fiziskās vai juridiskās personas informē par novērtējuma rezultātiem ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc priekšlikuma saņemšanas par izmaiņu nepieciešamību.
(MK 16.01.2007. noteikumu Nr.59 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
56. Reģionālā vides pārvalde atļaujā iekļauj prasības operatora veiktajam monitoringam un nosaka monitoringa biežumu, ņemot vērā prasības, kas noteiktas šajos noteikumos, normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un normatīvajos aktos par vides monitoringu un piesārņojošo vielu reģistru, kā arī emisijas raksturu un tipu un pieņemošo ūdeņu kvalitātes prasības.
(MK 16.01.2007. noteikumu Nr.59 redakcijā)
57. Operators, kas emitē vai plāno emitēt prioritārās vielas vai bīstamās vielas, izstrādā un pievieno minēto vielu monitoringa programmu iesniegumam atļaujas saņemšanai. Programmā apraksta paraugu ņemšanas kārtību, izmantoto prioritāro vielu un bīstamo vielu daudzuma noteikšanas kārtību, kā arī notekūdeņu plūsmas un citu nepieciešamo mērījumu veikšanas kārtību, ņemot vērā šādus nosacījumus:
57.1. paraugi tiek ņemti un notekūdeņu plūsma mērīta punktā, kurā piemēro emisijas robežvērtības. Ja minētās darbības veic punktā, kas atrodas pirms emisijas robežvērtību piemērošanas punkta, operators nodrošina:
57.1.1. lai mērījumi šajā punktā aptver visus uzņēmumā radušos notekūdeņus, kuri varētu būt piesārņoti ar kontrolējamajām vielām;
57.1.2. regulāru analīžu veikšanu, lai pierādītu, ka šajā punktā iegūtie rezultāti sakrīt ar robežvērtību piemērošanas punktā emitētajiem vielu daudzumiem vai vienmēr ir lielāki par tiem;
57.2. tiek ņemti notekūdeņu plūsmai proporcionāli 24 stundu laikā uzkrātie paraugi;
57.3. mēneša laikā novadītais vielas daudzums tiek aprēķināts, pamatojoties uz katru dienu novadīto vielas daudzumu;
57.4. ja atsevišķu uzņēmumā izmantoto bīstamo vielu daudzumu nav iespējams noteikt, veic vielu monitoringu, kas raksturo atļaujā paredzēto uzņēmuma ražošanas jaudu;
57.5. prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringā tiek ievērotas prasības attiecībā uz minēto vielu testēšanas metodēm un rezultātu kvalitātes nodrošinājuma un kontroles procedūrām, kas ūdeņu stāvokļa ķīmiskajam monitoringam noteiktas normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un monitoringa programmu izstrādi;
57.6. notekūdeņu plūsmas mērījumi tiek veikti ar precizitāti ± 20 %.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
59. Veicot no attīrīšanas iekārtām emitēto komunālo notekūdeņu monitoringu, operators ievēro šo noteikumu 5.pielikumā noteiktās procedūras un references analīzes metodes. Citas analīzes metodes var izmantot, ja ar tām iespējams iegūt līdzvērtīgus rezultātus.
60. Ja prioritāro vielu un bīstamo vielu emisija var ietekmēt citu valstu teritoriālos ūdeņus, reģionālā vides pārvalde informē Vides pārraudzības valsts biroju. Vides pārraudzības valsts birojs informē attiecīgās valstis, lai vienotos par sadarbību monitoringa procedūru saskaņošanā.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
61. Operators atbilstoši normatīvo aktu prasībām par vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām iesniedz centram operatora veiktā monitoringa datus. Centrs apkopo un glabā saņemtos datus.
(MK 16.01.2007. noteikumu Nr.59 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
62. Ja monitoringā konstatēta emisijas neatbilstība atļaujas nosacījumiem, operators informē par to reģionālo vides pārvaldi un Veselības inspekciju, noskaidro neatbilstības cēloņus un veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību. Reģionālā vides pārvalde veic nepieciešamos pasākumus, lai kontrolētu emisijas atbilstību attiecīgajām prasībām un novērstu jebkuru ūdens vides kvalitātes pasliktināšanos.
(Grozīts ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr.267)
63. Vides valsts inspektori veic valsts kontroli, lai pārbaudītu, vai notekūdeņi, kas satur prioritārās vielas vai bīstamās vielas, atbilst atļaujā noteiktajiem emisijas limitiem un notekūdeņi, kas emitēti no attīrīšanas iekārtām, atbilst atļaujā noteiktajām prasībām. Nepieciešamās analīzes veic laboratorijā, kas akreditēta valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Nacionālajā akreditācijas birojā atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" un par kuru Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Turcijas un Eiropas Ekonomikas zonas valsts akreditētā laboratorijā (turpmāk – laboratorija).
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā)
64. Vides valsts inspektori ne retāk kā reizi gadā pārbauda operatoram izsniegtajā atļaujā noteikto nosacījumu ievērošanu.
65. Operators nodrošina, ka paraugu ņemšanu un nepieciešamās analīzes veic attiecīgajā jomā akreditēta laboratorija. Atbilstoši atļaujā noteiktajām prasībām operators iesniedz reģionālajā vides pārvaldē šādus monitoringa datus un informāciju:
65.1. prioritāro vielu un bīstamo vielu, kā arī citu piesārņojošo vielu (ja tām atļaujā noteikti emisijas limiti) emisijas atbilstība atļaujā noteiktajiem emisijas limitiem;
65.2. no attīrīšanas iekārtām emitēto notekūdeņu atbilstība atļaujā noteiktajiem nosacījumiem;
65.3. pieņemošā ūdensobjekta kvalitātes monitoringa dati ūdenstecē augšpus un lejpus emisijas vietai vai ūdenstilpē un jūrā atbilstoši atļaujā noteiktajām prasībām;
65.4. saražoto notekūdeņu dūņu daudzums, sastāvs, izmantošanas, apglabāšanas un monitoringa dati;
65.5. citu veidu monitoringa dati atbilstoši atļaujā noteiktajiem nosacījumiem.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.97 redakcijā)
66. Lai informētu sabiedrību un valsts iestādes par ūdens vides aizsardzību pret prioritāro vielu, bīstamo vielu un komunālo notekūdeņu emisijas radīto piesārņojumu, centrs katru gadu sagatavo informāciju par prioritāro vielu un bīstamo vielu emisiju, par komunālo notekūdeņu novadīšanu un notekūdeņu dūņu izmantošanu un deponēšanu Latvijas teritorijā, kā arī kopsavilkumu par atbilstoši šiem noteikumiem veiktā monitoringa rezultātiem, un nodrošina minētās informācijas pieejamību sabiedrībai atbilstoši Vides aizsardzības likumā noteiktajām prasībām.
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
67. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar centru sniedz Eiropas Komisijai šādas ziņas:
67.1. ne retāk kā reizi četros gados — par grozījumiem šo noteikumu 1. un 2.pielikumā;
67.2. ne retāk kā reizi trijos gados — par pasākumiem, kas nodrošina pazemes un virszemes ūdeņu aizsardzību pret prioritāro vielu un bīstamo vielu radīto piesārņojumu;
67.3. šo noteikumu 20.6.apakšpunktā minēto piesārņojuma samazināšanas programmu kopsavilkumus;
67.4. par šo noteikumu 21.punktā minētajām rīcības programmām;
67.5. par šo noteikumu IV nodaļā paredzētajiem pasākumiem, kas nodrošina pazemes ūdeņu aizsardzību pret prioritāro vielu un bīstamo vielu radīto piesārņojumu;
67.6. ne retāk kā reizi divos gados — ziņojumu par komunālo notekūdeņu novadīšanu un notekūdeņu dūņu izmantošanu un apglabāšanu Latvijas teritorijā;
67.7. par šo noteikumu 47.punktā minēto rīcības programmu komunālo notekūdeņu radītā piesārņojuma samazināšanai. Atjaunotu informāciju par minēto programmu turpmāk sniedz Eiropas Komisijai katru otro gadu līdz attiecīgā gada 30.jūnijam;
67.8. sešu mēnešu laikā pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas — atbilstoši šiem noteikumiem veiktajā monitoringā iegūto informāciju;
67.9. par komunālo notekūdeņu monitoringā izmantotajām metodēm.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
69. Līdz laikam, kad stājas spēkā prasība attiecīgajai iekārtai saņemt A vai B kategorijas atļauju, iekārtas operators īsteno ūdens lietošanas atļaujā noteiktās prasības. Ja spēkā esošajā ūdens lietošanas atļaujā nav minētas visas šajos noteikumos noteiktās prasības, operators ne vēlāk kā gada laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā iesniedz reģionālajā vides pārvaldē papildinātu iesniegumu ūdens lietošanas atļaujas saņemšanai.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59)
70. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šo noteikumu 21. un 47.punktā minēto rīcības programmu izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā divu gadu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
71. Kanalizācijas sistēmu ierīkošanu aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir virs 100000, pabeidz līdz 2008.gada 31.decembrim, aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir no 10000-100000, — līdz 2011.gada 31.decembrim, visās pārējās aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir virs 2000, — līdz 2015.gada 31.decembrim.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
72. Noteikumu 38., 39. un 40.punktā noteiktās prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir virs 100000, stājas spēkā ar 2008.gada 31.decembri, aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir no 10000-100000, — ar 2011.gada 31.decembri, bet visās pārējās aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir virs 2000, — ar 2015.gada 31.decembri. Ja aglomerācijā tiek īstenots investīciju projekts attīrīšanas iekārtu būvei vai rekonstrukcijai, attiecīgās prasības stājas spēkā pēc investīciju projekta pilnīgas pabeigšanas.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
(MK 16.01.2007. noteikumu Nr.59 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes un Parlamenta 2006.gada 15.februāra Direktīvas 2006/11/EK par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē (kodificēta versija);
2) Padomes 1979.gada 17.decembra Direktīvas 80/68/EEK par gruntsūdeņu aizsardzību pret dažu bīstamu vielu radītu piesārņojumu;
3) (Svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
4) (Svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
5) (Svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
6) (Svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
7) (Svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
8) (Svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
9) (Svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
10) Padomes 1991.gada 21.maija Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu;
11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Direktīvas 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK;
12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos.
Nr. p.k. | CAS numurs(1) | Vielas nosaukums(2) | Piezīmes |
1. | 15972-60-8 | Alahlors | |
2. | 120-12-7 | Antracēns | X |
3. | 1912-24-9 | Atrazīns | |
4. | 71-43-2 | Benzols | |
5. | nav piemērojams | Bromdifenilēteris(3) | X |
5.1. | 32534-81-9 | Pentabromdifenilēteris (radniecīgo vielu numuri 28, 47, 99, 100, 153 un 154) | |
6. | 7440-43-9 | Kadmijs un tā savienojumi | X |
7. | 85535-84-8 | C10-13 hloralkāni | X |
8. | 470-90-6 | Hlorfenvinfoss | |
9. | 2921-88-2 | Hlorpirifoss (etila hlorpirifoss) | |
10. | 107-06-2 | 1,2-dihloretāns | |
11. | 75-09-2 | Dihlormetāns | |
12. | 117-81-7 | Di(2-etilheksil)ftalāts (DEHP) | |
13. | 330-54-1 | Diurons | |
14. | 115-29-7 | Endosulfāns | X |
15. | 206-44-0 | Fluorantēns(4) | |
16. | 118-74-1 | Heksahlorbenzols | X |
17. | 87-68-3 | Heksahlorbutadiēns | X |
18. | 608-73-1 | Heksahlorcikloheksāns | X |
19. | 34123-59-6 | Izoproturons | |
20. | 7439-92-1 | Svins un tā savienojumi | |
21. | 7439-97-6 | Dzīvsudrabs un tā savienojumi | X |
22. | 91-20-3 | Naftalīns | |
23. | 7440-02-0 | Niķelis un tā savienojumi | |
24. | 25154-52-3 | Nonilfenols | X |
24.1. | 104-40-5 | 4-nonilfenols | X |
25. | 1806-26-4 | Oktilfenols | |
25.1. | 140-66-9 | 4-(1,1’,3,3’-tetrametilbutil)-fenols | |
26. | 608-93-5 | Pentahlorbenzols | X |
27. | 87-86-5 | Pentahlorfenols | |
28. | nav piemērojams | Poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO) | X |
28.1. | 50-32-8 | Benz(a)pirēns | X |
28.2. | 205-99-2 | Benz(b)fluorantēns | X |
28.3. | 191-24-2 | Benz(g,h,i)perilēns | X |
28.4. | 207-08-9 | Benz(k)fluorantēns | X |
28.5. | 193-39-5 | Indeno(1,2,3-cd)pirols | X |
29. | 122-34-9 | Simazīns | |
30. | nav piemērojams | Tributilalvas savienojumi | X |
30.1. | 36643-28-4 | Tributilalvas katjons | X |
31. | 12002-48-1 | Trihlorbenzoli | |
32. | 67-66-3 | Trihlormetāns (hloroforms) | |
33. | 1582-09-8 | Trifluralīns |
Piezīmes.
1. (1) Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemicals Abstracts Service.
2. (2) Ja ir izvēlētas vielu grupas, kā orientējoši rādītāji tiek uzskaitītas atsevišķas raksturīgas vielas. Šīm vielu grupām raksturīgie parametri ir jānosaka ar analītisko metodi.
3. (3) Par ūdens videi īpaši bīstamu uzskatāms tikai pentabromodifenilēteris (CAS numurs 32534-81-9).
4. (4) Fluorantēns kā citu, daudz bīstamāku, poliaromātisko ogļūdeņražu indikators.
5. X – ūdens videi īpaši bīstama viela, kuras emisiju un noplūdi nepieciešams novērst līdz 2020.gada 22.decembrim.
Nr.p.k. | CAS numurs(1) | Vielas nosaukums |
1. | 56-23-5 | Tetrahlorogleklis |
2. 2.1. 2.2. 2.3. 2.4. | 309-00-2 60-57-1 72-20-8 465-73-6 | Ciklodiēna pesticīdi: aldrīns dieldrīns endrīns izodrīns |
3. | – | DDT kopā(2) |
4. | 50-29-3 | para-para-DDT |
5. | 127-18-4 | Tetrahloretilēns |
6. | 79-01-6 | Trihloretilēns |
7. | 7440-38-2 | Arsēns un tā savienojumi |
8. | 7440-66-6 | Cinks un tā savienojumi |
9. | 7440-47-3 | Hroms un tā savienojumi |
10. | 7440-50-8 | Varš un tā savienojumi |
11. | 94-75-7 | 2,4-dihlorfenoksietiķskābe |
12. | 107-13-1 | Akrilnitrils |
13. | 109-89-7 | Dietilamīns |
14. | 60-51-5 | Dimetoāts jeb rogors |
15. | – | Fenoli (fenolu indekss) |
16. | 50-00-0 | Formaldehīds |
17. | 95-51-2 108-42-9 106-47-8 | 2-hloranilīns 3-hloranilīns 4-hloranilīns |
18. | 108-90-7 | Hlorbenzols |
19. | – | Polihlorbifenili (PHB) |
20. | 88-06-2 | 2,4,6-trihlorfenols |
21. | – | Monocikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (toluols, etilbenzols, ksiloli) |
22. | – | Naftas ogļūdeņraži (ogļūdeņražu C10–C40 indekss) |
Piezīmes.
1. (1) Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemical Abstracts Service.
2. (2) DDT kopā ir izomēru 1,1,1-trihlor-2,2bis(p-hlorfenil)etāna (CAS numurs 50-29-3), 1,1,1-trihlor-2(o-hlorfenil)-2-(p-hlorfenil)etāna (CAS numurs 789-02-6), 1,1-dihlor-2,2bis(p-hlorfenil)etilēna (CAS numurs 72-55-9) un 1,1-dihlor-2,2bis(p-hlorfenil) etāna (CAS numurs 72-54-8) summa.
(Pielikums svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
(Pielikums svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
(Pielikums grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
1.tabula
Prasības no aglomerāciju komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām emitētajiem ūdeņiem attiecībā uz bioloģisko skābekļa patēriņu, ķīmisko skābekļa patēriņu un suspendētajām vielām
Nr. p.k. | Parametrs | Cilvēku ekvivalents | Koncentrācija vai attīrīšanas tehnoloģija | Piesārņojuma samazinājuma procenti | References analīzes metode |
1. | Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5), ja temperatūra ir 20 °C (neveicot nitrifikāciju) | < 200 | atbilstoša attīrīšana | - | Homogēns, nefiltrēts, nedekantēts paraugs. Izšķīdušo skābekli nosaka pirms un pēc piecu dienu inkubācijas perioda |
200-2000 | atbilstoša attīrīšana | 50-70 | |||
2000-10000 | 25 mg/l | 70-90 | |||
> 10000 | 25 mg/l | 70-90 | |||
2. | Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) | < 200 | atbilstoša attīrīšana | - | Homogēns, nefiltrēts, nedekantēts paraugs. Kālija dihromāta izmantošana |
200-2000 | atbilstoša attīrīšana | 50-75 | |||
2000-10000 | 125 mg/l | 75 | |||
> 10000 | 125 mg/l | 75 | |||
3. | Suspendētās | līdz 10000 | mazāk nekā | 90 | Raksturīgā parauga filtrēšana caur 0,45 μm filtra membrānu. Žāvēšana 105 °C temperatūrā un svēršana |
10000 un vairāk | mazāk nekā | 90 |
1. Piesārņojuma samazinājuma (turpmāk — samazinājums) procentus nosaka, salīdzinot piesārņojošās vielas daudzumu attīrītajos notekūdeņos ar tās daudzumu attīrīšanas iekārtās ieplūstošajos notekūdeņos.
2. Bioloģiskā skābekļa patēriņa (BSP5) vietā var izmantot citus parametrus — kopējo organisko oglekli vai ķīmisko skābekļa patēriņu, ja starp bioloģiskā skābekļa patēriņa un minēto parametru vērtībām ir noteikta sakarība.
3. Analizējot emisiju no nogulsnēšanas dīķiem, paraugus filtrē. Suspendēto vielu kopējā koncentrācija nefiltrētajos ūdens paraugos nedrīkst pārsniegt 150 mg/l.
2.tabula
Prasības no aglomerāciju attīrīšanas iekārtām emitētajiem notekūdeņiem attiecībā uz kopējo fosforu un kopējo slāpekli
Nr. p.k. | Parametri | Cilvēku ekvivalents | Koncentrācija vai attīrīšanas tehnoloģija | Samazinājuma procenti | References analīzes metode |
1. | Kopējais fosfors (Pkop) | < 2000 | atbilstoša attīrīšana | - | Molekulārās absorbcijas spektrofotometrija |
2000-10000 | atbilstoša attīrīšana | 10-15 | |||
10000-100000 | 2 mg/l | 80 | |||
> 100000 | 1 mg/l | 80 | |||
2. | Kopējais slāpeklis (Nkop) | < 2000 | atbilstoša attīrīšana | - | Molekulārās absorbcijas spektrofotometrija |
2000-10000 | atbilstoša attīrīšana | 10-15 | |||
10000-100000 | 15 mg/l | 70-80 | |||
> 100000 | 10 mg/l | 70-80 |
4. Kopējais slāpeklis (Nkop) ir organiskā slāpekļa un neorganiskā slāpekļa summa.
5. Plūsmai proporcionālus vai 24 stundu laikā uzkrātus notekūdeņu paraugus ņem noteiktā punktā, kas atrodas attīrīšanas iekārtu izplūdes kanālā, un, ja reģionālā vides pārvalde uzskata par nepieciešamu, arī ieplūdes kanālā. Līdz minimumam samazina paraugu degradāciju laikā starp to ņemšanu un analizēšanu. Paraugus ņem visu gadu tik bieži, kā noteikts atļaujā.
6. Aglomerācijās ņem:
6.1. ne mazāk kā 12 paraugu pirmajā gadā, ja aglomerācijā cilvēku ekvivalents ir no 2000-9999. Ja attīrītie notekūdeņi atbilst šo noteikumu prasībām saskaņā ar šī pielikuma 7.punktu, turpmāk ņem ne mazāk kā četrus paraugus gadā. Ja vismaz viens no paraugiem neatbilst šo noteikumu prasībām, nākamajā gadā ņem ne mazāk kā 12 paraugu;
6.2. ne mazāk kā 12 paraugu gadā, ja aglomerācijā cilvēku ekvivalents ir no 10000 līdz 49999;
6.3. ne mazāk kā 24 paraugus gadā, ja aglomerācijā cilvēku ekvivalents ir 50000 un vairāk.
7. Attīrītie notekūdeņi atbilst šo noteikumu prasībām, ja to paraugu analīzēs konstatē katra atsevišķa parametra atbilstību noteiktajai skaitliskajai vērtībai un ja:
7.1. to paraugu skaits, kuri neatbilst šī pielikuma 1.tabulā noteiktajām prasībām, gada laikā nepārsniedz šī pielikuma 3.tabulā noteikto skaitu;
7.2. normālos darbības apstākļos ņemtajos notekūdeņu paraugos, kuri neatbilst prasībām, bioloģiskā skābekļa patēriņa un ķīmiskā skābekļa patēriņa koncentrācija atšķiras no šī pielikuma 1.tabulā noteiktās koncentrācijas ne vairāk kā par 100 %. Atšķirība starp konstatēto un 1.tabulā noteikto koncentrāciju suspendētajām vielām drīkst būt līdz 150 %;
7.3. slāpekļa un fosfora kopējās koncentrācijas gada vidējās vērtības atbilst šī pielikuma 2.tabulā noteiktajai skaitliskajai vērtībai.
8. Šā pielikuma 2.tabulā noteiktā kopējā slāpekļa koncentrācija ir gada vidējā vērtība. Novērtējot slāpekļa koncentrācijas atbilstību šo noteikumu prasībām, var izmantot dienas vidējo vērtību, ja netiek pieļauta lielāka piesārņojuma slodze ūdeņos. Dienas vidējā vērtība nedrīkst pārsniegt 20 mg kopējā slāpekļa (Nkop) uz notekūdeņu litru nevienā paraugā, kas ņemts laikā, kad bioloģiskās attīrīšanas procesā notekūdeņu temperatūra ir 12 °C vai augstāka. Ja klimatisko apstākļu dēļ nav iespējams nodrošināt notekūdeņu temperatūru vismaz 12 °C, notekūdeņu attīrīšanu veic ar nepilnu attīrīšanas ciklu, ievērojot šā pielikuma 5., 6. un 7.punktā minētās prasības.
9. Novērtējot notekūdeņu paraugu atbilstību noteiktajām prasībām, neņem vērā tādas parametru vērtības, kas radušās spēcīga lietus un citu netipisku apstākļu dēļ.
3.tabula
Maksimālais to paraugu skaits, kuri drīkst neatbilst attiecīgajām prasībām (ievērojot gada laikā ņemto paraugu skaitu)
Gada laikā ņemto paraugu skaits | Maksimālais to paraugu skaits, kuri drīkst neatbilst attiecīgajām prasībām |
4-7 | 1 |
8-16 | 2 |
17-28 | 3 |
29-40 | 4 |
41-53 | 5 |
54-67 | 6 |
68-81 | 7 |
82-95 | 8 |
96-110 | 9 |
111-125 | 10 |
126-140 | 11 |
141-155 | 12 |
156-171 | 13 |
172-187 | 14 |
188-203 | 15 |
204-219 | 16 |
220-235 | 17 |
236-251 | 18 |
252-268 | 19 |
269-284 | 20 |
285-300 | 21 |
301-317 | 22 |
318-334 | 23 |
335-350 | 24 |
351-365 | 25 |
4.tabula
Tipiskus sadzīves notekūdeņus raksturojošie parametri
Viela | Koncentrācija (mg/l) |
Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5) | 150-350 |
Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) | 210-740 |
Kopējās suspendētās vielas | 120-450 |
Kopējais fosfors | 6-23 |
Kopējais slāpeklis | 20-80 |
10. Tipiski sadzīves notekūdeņi nesatur šo noteikumu 1. un 2.pielikumā minētās bīstamās vielas.
11. Šo noteikumu 45.punktā minētās prasības attiecināmas uz šādām rūpniecības nozarēm:
11.1. piena pārstāde;
11.2. augļu un dārzeņu produktu ražošana;
11.3. bezalkoholisko dzērienu ražošana un iepildīšana pudelēs;
11.4. kartupeļu pārstrāde;
11.5. gaļas pārstrāde;
11.6. alus ražošana;
11.7. spirta un alkoholisko dzērienu ražošana;
11.8. dzīvnieku barības ražošana no augu izcelsmes produktiem;
11.9. pārtikas želatīna un līmes ražošana no dzīvnieku plēvēm, ādām un kauliem;
11.10. iesala ražošana;
11.11. zivju apstrādes rūpniecība.