Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 13.11.1998. - 17.11.2010. / Vēsturiskā
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekskluzīvo ekonomisko zonu

(Likuma nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Latvijas Republikas kontinentālais šelfs ir jūras dibena virsma un tā dzīles zemūdens rajonos, kas piekļaujas Latvijas Republikas piekrastei, bet atrodas aiz teritoriālās jūras robežām un sniedzas līdz šā likuma 3.pantā noteiktajām robežām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

2. pants. Latvijas Republikas ekskluzīvā ekonomiskā zona (turpmāk — ekskluzīvā ekonomiskā zona) ir Baltijas jūras ūdeņi rajonos, kas atrodas aiz teritoriālās jūras robežām un sniedzas līdz šā likuma 3.pantā noteiktajām robežām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

3. pants. Latvijas Republikas kontinentālā šelfa (turpmāk — kontinentālais šelfs) un ekskluzīvās ekonomiskās zonas robežas ar Igaunijas Republiku, Lietuvas Republiku un Zviedrijas Karalisti atbilst starptautiskajiem līgumiem, ko Latvijas Republika noslēgusi ar Igaunijas Republiku, Lietuvas Republiku un Zviedrijas Karalisti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

II nodaļa
Latvijas Republikas tiesības un jurisdikcija
kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

4. pants. Latvijas Republikai ir suverēnas tiesības pētīt kontinentālo šelfu un izmantot tā dabas bagātības, kas ietver minerālresursus un citus nedzīvos jūras dibena un tā dzīļu dabas resursus un dzīvos dabas resursus — vietsēžu sugas, tas ir, sugas, kuras periodā, kad iespējama to nozveja, atrodas nekustīgā stāvoklī jūras dibenā vai tā dzīlēs vai nav spējīgas pārvietoties bez fiziska kontakta ar jūras dibenu vai tā dzīlēm.

5. pants. Kontinentālā šelfa dabas bagātības ir Latvijas Republikas īpašums.

Kontinentālā šelfa izpēti un dabas resursu izstrādi var veikt tikai pēc speciālas atļaujas saņemšanas.

Šāda atļauja vajadzīga arī tādā gadījumā, ja Latvijas Republika pati neveic kontinentālā šelfa izpēti un neizstrādā un neizmanto dabas bagātības. To kontinentālā šelfa dzīvo dabas resursu sarakstu, kuri tiek uzskatīti par dabas bagātībām, apstiprina un publicē Ministru kabinets.

Republikas tiesību realizācija kontinentālajā šelfā nedrīkst ierobežot ārvalstu tiesības uz kuģošanu un citas tiesības, kas paredzētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par jūras tiesībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

6. pants. Ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Latvijas Republikai ir:

1) ekskluzīvās tiesības pētīt, izmantot, aizsargāt un regulēt ekskluzīvās ekonomiskās zonas dzīvos un nedzīvos dabas resursus, kas atrodas jūras dibenā, tā dzīlēs un ūdeņos, kā arī veikt citas darbības, kas nepieciešamas ekskluzīvās ekonomiskās zonas izpētei un izmantošanai;

2) jurisdikcija attiecībā uz:

iekārtu un ierīču ierīkošanu un izmantošanu, mākslīgo salu izveidošanu un izmantošanu,

jūras vides aizsardzību un saglabāšanu,

jūras zinātnisko izpēti;

3) citas tiesības un pienākumi, kas paredzēti šajā likumā.

Latvijas Republikai, izmantojot savas tiesības un pildot savus pienākumus ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, jāņem vērā citu valstu tiesības un pienākumi, kuri paredzēti Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par jūras tiesībām un Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

7. pants. Latvijas Republika atbilstoši valsts interesēm realizē ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā savas ekskluzīvās tiesības uz Latvijas Republikas upēs veidojušos anadromo zivju sugu, tas ir, zivju sugu, kas vairojas un sākuma attīstības stadijās uzturas upēs, bet pārējā periodā - jūrā, krājumu saglabāšanu, nosakot ikgadējos pieļaujamos nozvejas apjomus, kā arī nodrošina Latvijas Republikas un attiecīgās ārvalsts starptautisko līgumu izpildi attiecībā uz anadromo zivju sugu nozveju ārpus ekskluzīvās ekonomiskās zonas robežām.

Slēdzot starptautiskos līgumus, jāievēro Latvijas Republikas ekonomiskās vajadzības šo zivju sugu nozvejā un zivju resursu saglabāšanas nepieciešamība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

8. pants. Zivju un citu dzīvo dabas resursu izmantošanas un aizsardzības noteikumus, kā arī kārtību ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

9. pants. Ikgadējo pieļaujamo nozvejas apjomu ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz 1973. gada Konvencijas par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltos Starptautiskās komisijas rekomendācijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

III nodaļa
Juridisko un fizisko personu darbība
kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

10. pants. Kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā juridiskās un fiziskās personas var veikt:

— dabas bagātību zinātnisko izpēti;

— dabas bagātību izstrādi;

— dzīvo dabas resursu ieguvi;

— iekārtu, ierīču ierīkošanu, mākslīgo salu izveidošanu, to ekspluatāciju;

— zemūdens kabeļu un cauruļvadu izlikšanu;

— spridzināšanas darbus (kontinentālajā šelfā).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

11. pants. Juridiskās un fiziskās personas šā likuma 10. pantā paredzētos darbus var veikt, ja ir saņemta atļauja un noformēta licence izstrādes un iegūšanas darbiem.

Atļaujas saņemšanas un licences noformēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

12. pants. Dzīvo dabas resursu iegūšana un izstrāde kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā pieļaujama tikai izsniegtās licences apjomā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

13. pants. Ārvalstu juridiskās un fiziskās personas (arī starptautiskās organizācijas) kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā var veikt zinātnisku vai ekonomisku darbību pēc šā likuma 11. pantā paredzētās atļaujas saņemšanas.

Ārvalstu juridisko un fizisko personu zinātniskā darbība kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja tas nepieciešams jūras vides izzināšanai miera un cilvēces labā.

Juridiskās un fiziskās personas, kas, pamatojoties uz Latvijas Republikas institūcijas izsniegtu atļauju (licenci), veic zinātnisku vai ekonomisku darbību ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ievēro Latvijas Republikas normatīvos aktus nodokļu, vides aizsardzības un darba drošības jomā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

14. pants. Ārvalstu juridiskajām un fiziskajām personām var neizsniegt atļauju zinātniskajai darbībai kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ja:

plānotie pētījumi ir saistīti ar Latvijas Republikas dzīvo un nedzīvo dabas resursu izpēti un izstrādi;

plānotā darbība saistīta ar spridzināšanas līdzekļu pielietošanu vai jūras videi kaitīgu vielu ievadīšanu;

valsts vai starptautiskā organizācija, kura pieprasījusi atļauju, nav izpildījusi savas saistības pret Latvijas Republiku attiecībā uz agrāk izdarītajiem jūras zinātniskajiem pētījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

15. pants. Iekārtas un ierīces, kā arī mākslīgās salas nedrīkst ierīkot un izveidot uz kuģu ceļiem un vietās, kur tās var traucēt kuģošanu, kā arī rajonos, kuros ir noteikts speciālais režīms. Speciālo režīmu nosaka Ministru kabinets rajonos, kuros ir speciāls kuģošanas raksturs, kā arī rajonos, kuros dzīvo dabas resursu aizsardzības un ekoloģiskās aizsardzības nolūkā nepieciešams veikt speciālus pasākumus jūras vides aizsardzībai pret piesārņošanu no kuģiem.

Speciālā režīma rajonam ir jābūt precīzi noteiktam, un tā koordinātes jāpaziņo starptautiskajām organizācijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

16. pants. Ap ierīkotajām iekārtām un ierīcēm un izveidotajām mākslīgajām salām tiek noteikta līdz 500 metriem plata drošības zona.

Apkārt drošības zonai jāuzstāda brīdinājuma zīmes.

17. pants. Par iekārtas, ierīces ierīkošanu, mākslīgās salas izveidošanu un drošības zonu noteikšanu nekavējoties jāpaziņo starptautiskajām organizācijām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

18. pants. Juridiskajām un fiziskajām personām, kuras saņēmušas atļauju ierīkot iekārtas un ierīces un izveidot mākslīgās salas, pēc ekspluatācijas pabeigšanas tās pilnībā jānovāc atļaujā noteiktajā termiņā.

Par objektu ekspluatācijas pabeigšanu un to pilnīgu novākšanu jāpaziņo institūcijai, kura izsniegusi atļauju minētos objektus ierīkot.

19. pants. Noteikumus un kārtību, kādā kontinentālajā šelfā var izlikt zemūdens kabeļus un cauruļvadus, kā arī kārtību, kādā var saņemt atļauju šiem darbiem, nosaka Ministru kabinets.

Kabeļu un cauruļvadu trase nedrīkst traucēt jau esošo kabeļu un cauruļvadu izmantošanu, ekspluatāciju un remontu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

20. pants. Kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā ierīkotās iekārtas un ierīces, izveidotās mākslīgās salas, izliktie kabeļi, cauruļvadi un to ekspluatācija ir Latvijas Republikas jurisdikcijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

21. pants. Ārvalstu juridiskajām un fiziskajām personām (arī starptautiskajām organizācijām), kuras izdara zinātniskos pētījumus kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā:

— pēc attiecīgo Latvijas Republikas iestāžu pieprasījuma jāiesniedz ziņas par pētījumu gaitā iegūtajiem rezultātiem, kā arī pētījumu rezultātu apkopojumi;

— pēc attiecīgo Latvijas Republikas iestāžu pieprasījuma jāuzrāda pētījumu rezultāti un paraugi, jāsniedz dati, no kuriem var noņemt kopijas, ja tas iespējams, nekaitējot zinātniskajiem pētījumiem;

— jārada labvēlīgi apstākļi šajā likumā paredzēto Latvijas Republikas suverēno tiesību un jurisdikcijas realizēšanai;

— nekavējoties jāinformē institūcija, kura izsniegusi atļauju zinātniskajiem pētījumiem, par būtiskiem grozījumiem izpētes programmā vai darba grafikā, kā arī par avārijas draudiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

22. pants. Jūras zinātniskos pētījumus kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kas tiek veikti, neievērojot iesniegto tehniski ekonomisko un zinātnisko pamatojumu un neziņojot par grozījumiem programmā, var pārtraukt. Darbu atjaunošana pieļaujama, ja pārkāpumi novērsti.

Jūras zinātniskās izpētes darbi, kas tiek veikti bez atļaujas vai arī pārkāpjot iesniegto tehniski ekonomisko un zinātnisko pamatojumu, nekavējoties jāpārtrauc.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

23. pants. Ja ir pamats domāt, ka kuģis, kas atrodas Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ir pārkāpis Latvijas Republikas likumus vai starptautiskos līgumus par jūras vides piesārņošanas novēršanu vai samazināšanu, kā arī kontroles nodrošināšanu, kompetentas Latvijas Republikas institūcijas var:

— pieprasīt no attiecīgā kuģa informāciju, kas nepieciešama, lai pārbaudītu, vai ir izdarīts pārkāpums;

— veikt kuģa apskati, ja pārkāpuma rezultātā ir notikusi noplūde, kas radījusi jūras vides piesārņojumu vai reālus tā draudus, un ja kuģis ir atteicies sniegt informāciju vai arī sniegtā informācija ir pretrunā acīm redzamiem faktiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

IV nodaļa
Juridisko un fizisko personu darbības kontrole
kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

24. pants. Kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā juridisko un fizisko personu darbību attiecībā uz vides aizsardzību, dabas resursu izmantošanu un aizsardzību, ģeoloģiskās izpētes darbu procesu un minerālresursu izmantošanu kontrolē saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā ar Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atļauju un tās kontrolē ir pieļaujama tikai padziļināšanas darbos iegūtās grunts apglabāšana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

25. pants. Ja ir objektīvi pierādījumi, ka kuģis teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā ir pārkāpis šā likuma 21.23. pantā noteiktās prasības vai notikusi noplūde, kas nodarījusi kaitējumu vai radījusi kaitējuma draudus Latvijas Republikas piekrastei vai teritoriālās vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas bioloģiskajiem resursiem, kompetentām Latvijas Republikas institūcijām ir tiesības saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pieņemt lēmumu par attiecīgā kuģa aizturēšanu ostā un izskatīt jautājumu par ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā izdarīto pārkāpumu.

Šajā pantā noteikto prasību izpildes kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

26. pants. Ja ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai pie tās ārējām robežām notikusi kuģa avārija vai kuģis uzsēdies uz sēkļa un šīs avārijas, ar avāriju saistīto darbību rezultātā var tikt nodarīts kaitējums Latvijas Republikas piekrastei (arī zivsaimniecībai), kompetentas Latvijas Republikas institūcijas var veikt starptautiskajās tiesībās paredzētos pasākumus, kādi nepieciešami, lai aizsargātu jūru no piesārņošanas draudiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

27. pants. Ja ārvalstu kuģis ir pārkāpis šo likumu vai citus Latvijas Republikā spēkā esošos normatīvos aktus un mēģina izvairīties no atbildības aizbraucot, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesības sekot šim kuģim un aizturēt to, lai sauktu vainīgos pie atbildības. Sekošanu var sākt, kad kuģis vai vismaz viena no glābšanas laivām pēc signāla «apstāties» atrodas ekskluzīvās ekonomiskās zonas robežās, un tā jāpārtrauc, kad kuģis iebraucis savas valsts vai trešās valsts teritoriālajos ūdeņos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

V nodaļa
Juridisko un fizisko personu atbildība par kontinentālajā šelfā
un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā izdarītajiem pārkāpumiem

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

28. pants. Juridiskajām un fiziskajām personām uzliek administratīvo sodu saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, ja tās kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā pieļāvušas šādus pārkāpumus:

1) dabas resursu nelikumīgu izpēti un izstrādi;

2) jūras vides apzinātu piesārņošanu ar cilvēku veselībai vai dzīvajiem dabas resursiem kaitīgām vielām, šo vielu noplūdi no kuģiem, ierīcēm, mākslīgām salām, lidmašīnām vai citiem objektiem, kā arī piesārņošanu ar jebkuriem citiem atkritumiem, materiāliem un priekšmetiem, kas var nodarīt kaitējumu atpūtas zonām vai jūrai;

3) jūras vides piesārņošana, kas radusies, veicot jūras dibena izpēti un minerālresursu izstrādi;

4) citus likumpārkāpumus attiecībā uz jūras vides piesārņošanas novēršanu, tās samazināšanu un kontroles nodrošināšanu;

5) zinātnisko pētījumu veikšanu, ja nav attiecīgas atļaujas;

6) iekārtu, ierīču ierīkošanu, mākslīgo salu izveidošanu un drošības zonu noteikšanu ap tām, ja nav attiecīgas atļaujas;

7) iekārtu un citu objektu nenodrošināšanu ar brīdinājuma zīmēm, pārkāpumus, kas saistīti ar uzstādīto objektu novākšanu pēc to ekspluatācijas pabeigšanas, kā arī citu izsniegtajā atļaujā vai starptautiskajā līgumā paredzēto noteikumu neievērošanu.

Ja norādītie pārkāpumi ir nodarījuši būtisku kaitējumu vai izraisījuši smagas sekas, vai ja tie ir izdarīti atkārtoti, vainīgās fiziskās personas sauc pie kriminālatbildības Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

Ja ir izdarīti šā panta pirmajā, piektajā un septītajā daļā minētie pārkāpumi, vienlaikus ar administratīvo sodu vai kriminālsodu piemēro arī kuģa, zvejas rīku, iekārtu, instrumentu un citu priekšmetu (ar kuru palīdzību izdarīts pārkāpums) konfiskāciju, kā arī nelikumīgi iegūto dabas resursu un citu materiālu konfiskāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

29. pants. Ārvalstu kuģa aresta vai aizturēšanas gadījumā kompetentas Latvijas Republikas institūcijas nekavējoties par to ziņo kuģa karoga valstij, informējot par izdarītajiem pārkāpumiem, veiktajiem pasākumiem un iespējamiem sodiem. Aizturētā kuģa apkalpi un kuģi atbrīvo pēc tam, kad saņemta atbilstoša garantija, kas noteikta saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

30. pants. Administratīvā soda un kriminālsoda piemērošana vainīgajām personām neatbrīvo tās no pienākuma atlīdzināt kontinentālā šelfa un ekskluzīvās ekonomiskās zonas dzīvajiem un nedzīvajiem dabas resursiem nodarīto kaitējumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

31. pants. Kontinentālā šelfa un ekskluzīvās ekonomiskās zonas aizsardzības kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 13.11.1998.)

VI nodaļa
Īpašie noteikumi

32. pants. Ja šā likuma noteikumi atšķiras no Latvijas Republikas noslēgto starptautisko līgumu normām vai ir pretrunā ar tām, spēkā ir starptautisko līgumu normas.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1993. gada 2. februārī