Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 11.06.2005. - 07.12.2006. / Vēsturiskā
Ministru kabineta noteikumi Nr.415

Rīgā 1998.gada 20.oktobrī (prot. Nr.57 23.§)
Ekspluatācijas aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem noteikšanas metodika
Izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59.pantu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības un vides un cilvēka aizsardzības prasības ekspluatācijas aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem (turpmāk - aizsargjoslas), aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles mehānismu, kārtību, kādā aizsargjoslas tiek noteiktas teritoriju plānojumos, ierīkotas un apzīmētas dabā, kā arī ietver informāciju par servitūtiem un aprobežojumiem, kas saistīti ar attiecīgajiem objektiem, komunikācijām un to aizsargjoslām.

2. Elektriskie tīkli šo noteikumu izpratnē ir elektrisko tīklu gaisvadu elektrolīnijas, kabeļlīnijas, cilpu kastes, sadales iekārtas, sadales punkti un transformatoru apakšstacijas, kas nodrošina elektroenerģijas piegādi patērētājiem un ir Aizsargjoslu likuma 45.panta ceturtajā daļā minēto elektroenerģijas apgādes uzņēmumu sastāvdaļa.

II. Komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības

3. Elektrisko tīklu komersanta objektiem par labu tiek nodibināts ceļa servitūts ar tiesību uz braucamo ceļu. Ceļa servitūtam jāatbilst Civillikuma 1156.-1161.panta noteikumiem.

(Grozīts ar MK 07.06.2005. noteikumiem Nr.393)

4. Elektrisko tīklu valdītājam:

4.1. elektrolīniju trases mežos jāuztur ugunsdrošā stāvoklī un jāattīra minētās trases no krūmiem un kokiem, ja attiecīgās elektrolīnijas spriegums:

4.1.1. nepārsniedz 0,4 kilovoltus, - 5 metrus platā joslā;

4.1.2. ir no 6 līdz 20 kilovoltiem, - 13 metrus platā joslā;

4.1.3. ir 110 kilovoltu, - 26 metrus platā joslā;

4.1.4. ir 330 kilovoltu, - 54 metrus platā joslā;

4.2. kabeļlīniju trases jāuztur ugunsdrošā stāvoklī un jāattīra no krūmiem un kokiem - 4 metrus platā joslā;

4.3. jāizcērt ārpus elektrolīniju trasēm augošie koki, kuri apdraud elektro­līniju un var krist uz tās vadiem vai balstiem.

(Grozīts ar MK 07.06.2005. noteikumiem Nr.393)

5. Elektrificētā dzelzceļa un tramvaju ekspluatācijas organizācijām jāveic nepieciešamie pasākumi kabeļlīniju aizsardzībai pret klaidstrāvām.

III. Vides un cilvēka aizsardzības prasības

6. Juridiskajām un fiziskajām personām ir jāpārtrauc zemes darbi un jārūpējas par kabeļa saglabāšanu, kā arī nekavējoties jāziņo elektrisko tīklu valdītājam un vietējai pašvaldībai, ja, veicot zemes darbus, konstatē kabeli, kurš nav uzrādīts darbu veikšanas tehniskajā dokumentācijā. Ja kabeli no ūdens izceļ ar enkuru, zvejas rīkiem vai citādi, kuģu kapteiņiem (darbu vadītājiem) nekavējoties par to jāziņo elektrisko tīklu valdītājam un vietējai pašvaldībai.

7. Personām, kuras ievērojušas pārrautus, uz zemes gulošus vai nokārušos gaisvadu elektrolīniju vadus, kā arī gadījumos, ja draud vadu trūkšana vai balstu krišana, nekavējoties par to jāziņo elektrisko tīklu valdītājam un vietējai pašvaldībai.

8. Aizsargjoslās papildus Aizsargjoslu likuma 35. un 45.pantā minētajiem aprobežojumiem aizliegts:

8.1. atrasties elektrisko tīklu būvju teritorijā un telpās, atvērt elektroietaišu durvis, nožogojumus un lūkas, pieslēgties elektriskajiem tīkliem un darbināt komutācijas aparātus;

8.2. mest uz vadiem un balstiem, kā arī tuvināt tiem jebkādus priekšmetus;

8.3. kāpt uz elektrisko tīklu konstrukcijām, piesliet, novietot vai nostiprināt uz tām dažādus priekšmetus;

8.4. laist gaisa pūķus, lidaparātu sporta modeļus un citus lidojošus priekšmetus.

9. Zemūdens kabeļu pārejām jābūt saskaņotām ar attiecīgās ostas pārvaldi un atzīmētām ostas plānos un navigācijas kartēs. Vietas, kur zemūdens kabeļlīnijas šķērso kuģojamās un koku pludināšanai izmantojamās upes, kanālus un ūdenskrātuves, dabā norāda ar signālzīmēm, kuru novietojumu ūdenstilpju krastos saskaņo ar attiecīgās ostas pārvaldi. Signālzīmes novieto elektrisko tīklu valdītā js.

10. Neatkarīgi no noteiktā aizsargjoslu platuma darbs ar celšanas mehānismiem 30 metru joslā no gaisvadu elektrolīnijas malējā vada pirms darba sākšanas jāsaskaņo ar attiecīgo elektrisko tīklu valdītāju.

IV. Aizsargjoslu izveidošanas un iezīmēšanas kārtība

11. Aizsargjoslu izveidošana, konkrētu robežu noteikšana un aizsargjoslu iezīmēšana plānos tiek veikta atbilstoši Aizsargjoslu likuma 33. un 62.panta prasībām.

12. Aizsargjoslas robežu zemesgabalu plānos un detālplānojumos zemesgrāmatā reģistrētajiem zemes īpašumiem atzīmē neatkarīgi no tā, vai aizsargjoslas nosacītā robeža šķērso ēkas, būves u.tml. vai aizskar citu zemes īpašumu.

V. Aizsargjoslu uzturēšana un to stāvokļa kontroles mehānisms

13. Ja zemi aizsargjoslās var izmantot iepriekšējām vajadzībām, aizsargjoslas uztur kārtībā zemes īpašnieks vai zemes lietotājs.

14. Aizsargjoslu stāvokli savas kompetences ietvaros kontrolē elektrisko tīklu valdītājs.

VI. Informācija par aprobežojumiem

15. Nosakot aprobežojumus jaunceļamu objektu aizsargjoslās un gadījumos, ja zemes īpašuma tiesības lauku apvidos ir nostiprinātas zemesgrāmatā, elektrisko tīklu valdītājs slēdz zemes nomas līgumu ar zemes īpašnieku vai zemes lietotāju. Minēto līgumu (ja tas attiecas uz zemes īpašumu) zemesgrāmatā nostiprina par elek t risko tīklu valdītāja līdzekļiem.

16. Uz valsts un pašvaldību zemes jaunceļamiem elektriskajiem tīkliem aprobežojumus nostiprina zemesgrāmatā pēc to ekspluatācijas uzsākšanas.

17. Attiecīgo elektrisko tīklu valdītājs par saviem līdzekļiem atbilstoši Zemesgrāmatu likuma prasībām nodrošina aprobežojumu nostiprināšanu zemesgrāmatā.

18. Ja mainās elektrisko tīklu valdītājs vai aprobežotā zemesgabala īpašnieks vai lietotājs, aprobežojumi nemainās.

19. Ja mainās elektrisko tīklu novietojums īpašumā vai to raksturojošie parametri (nominālais spriegums), pārskata tikai aprobežojumus un attiecīgi precizē dokumentāciju. Aprobežojumu pārgrozījumus nostiprina tādā pašā kārtībā, kā tiek nostiprināti aprobežojumi.

20. Ja noteiktie aprobežojumi īpašuma izmantošanu iepriekšējām vajadzībām padara neiespējamu, elektrisko tīklu valdītājs trīs mēnešu laikā no aprobežojumu noteikšanas slēdz nomas līgumu ar zemes īpašnieku. Nomas līgumu zemesgrāmatā nostiprina par elektrisko tīklu valdītāja līdzekļiem.

VII. Kārtība, kādā aizsargjoslas tiek apzīmētas dabā

21. Aizsargjoslas dabā apzīmē ar īpašām informatīvām zīmēm (pielikums), par kuru izvietošanu detālplānojumos paredzētajās vietās un saglabāšanu atbild elektrisko tīklu valdītājs.

22. Informatīvās zīmes gaisvadu elektrolīniju aizsargjoslu apzīmēšanai novieto uz elektrolīnijas balstiem 2,5-3 metru augstumā no zemes:

22.1. uz visiem balstiem - elektrolīnijās, kuru spriegums ir 110 un 330 kilovoltu;

22.2. trases taisnajos posmos - redzamības robežās, bet ne tālāk par 500 metriem, un trases pagrieziena punktos - elektrolīnijās, kuru spriegums nepārsniedz 20 kilovoltu.

23. Uz informatīvās zīmes jābūt uzrakstam "Aizsargjosla" un jānorāda:

23.1. aizsargjoslas platums (metros);

23.2. līnijas vadu attālums no zemes (metros);

23.3. nominālā sprieguma vērtība (kilovoltos);

23.4. elektrisko tīklu valdītāja nosaukums un tālruņa numurs.

24. Informatīvās zīmes to kabeļlīniju aizsargjoslu apzīmēšanai, kuru spriegums ir no 6 līdz 20 kilovoltiem, novieto uz piteka mietiņiem metra augstumā no zemes:

24.1. trases taisnajos posmos - pēc katriem 200 metriem;

24.2. trases pagrieziena punktos - trasēs bez asfalta seguma.

25. Uz informatīvās zīmes jābūt uzrakstam "Aizsargjosla" un "Kabelis" un jānorāda:

25.1. aizsargjoslas platums (metros);

25.2. kabeļa ieguldīšanas dziļums (metros);

25.3. nominālā sprieguma vērtība (kilovoltos);

25.4. elektrisko tīklu komersanta nosaukums un tālruņa numurs.

(Grozīts ar MK 07.06.2005. noteikumiem Nr.393)

VIII. Noslēguma jautājumi

26. Elektrisko tīklu uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) līdz 1999.gada 30.aprīlim iesniedz attiecīgajām pagastu padomēm, pilsētu domēm un Valsts zemes dienesta nodaļām elektrisko tīklu izvietojuma tehnisko dokumentāciju.

27. Elektrisko tīklu uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) līdz 2000.gada 30.oktobrim uzstāda šo noteikumu 22. un 24.punktā minētās īpašās informatīvās zīmes.

Ministru prezidents G.Krasts

Ekonomikas ministrs L.Strujevičs
Pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 20.oktobra noteikumiem Nr.415
Ekonomikas ministrs L.Strujevičs