Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2., 14.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt 16.punktu šādā redakcijā:

"16) dzīvojamās mājas sagatavošana privatizācijai - tiesisko un organizatoriski tehnisko darbību kopums, kas jāveic, lai noteiktu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu un reģistrētu šo māju vai māju un zemi zemesgrāmatā līdz dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanai;";

papildināt pantu ar 20.punktu šādā redakcijā:

"20) privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals - zeme, uz kuras uzcelta dzīvojamā māja, tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi, kas uzrādīti šā zemes gabala detaļplānojumā."

2.Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

"7.pants. Privatizācijas objekts, ja dzīvojamā māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes

(1) Ja daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras iegūšanu īpašumā kaut vienam no privatizētājiem pastāv ierobežojumi saskaņā ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un likumu "Par zemes reformu pilsētās", privatizācijas objekts ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un tā zemes gabala nomas tiesībām uz 99 gadiem, uz kura šī māja uzcelta.

(2) Ja daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un tā zemes gabala domājamo daļu, uz kura šī māja uzcelta, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos gadījumus.

(3) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras iegūšanu privatizētāja īpašumā pastāv ierobežojumi saskaņā ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un likumu "Par zemes reformu pilsētās", privatizācijas objekts ir viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja kopā ar tā zemes gabala nomas tiesībām uz 99 gadiem, uz kura šī māja uzcelta.

(4) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja kopā ar to zemes gabalu, uz kura šī māja uzcelta, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus."

3. Izteikt 13.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu."

4. Izteikt 14.panta trešās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu."

5. Papildināt 15.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Atsevišķos gadījumos ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu neizīrētu dzīvokli vai viendzīvokļa māju var piedāvāt privatizēt atklātā izsolē tikai par latiem."

6. Izteikt 17.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Mākslinieka darbnīcas nomnieks var privatizēt nomāto darbnīcu, ja nav celta prasība tiesā par nomas līguma izbeigšanu."

7. Izteikt 19.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu."

8. Izteikt 20.panta trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu."

9. 21.pantā:

papildināt ceturto daļu ar jaunu otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

"Privatizācijas komisija nosūta zemes īpašniekam paziņojumu par neizīrēta dzīvokļa privatizāciju atklātā izsolē, norādot termiņu, līdz kuram iesniedzams privatizācijas pieteikums. Paziņojums tiek nosūtīts uz adresi, kura minēta nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju reģistrā vai kuru pa t s zemes īpašnieks iepriekš uzrādījis privatizācijas komisijai.";

uzskatīt līdzšinējo ceturtās daļas otro teikumu par ceturto teikumu;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Atsevišķos gadījumos ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu neizīrētu dzīvokli vai viendzīvokļa māju var piedāvāt privatizēt atklātā izsolē tikai par latiem."

10. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

"25.pants. Privatizācijas objekta novērtēšanas secība

Vispirms novērtē un piedāvā privatizācijai neizīrētas viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas, kā arī daudzdzīvokļu mājas, kurās ir neapdzīvojamās telpas."

11. Izteikt 28.panta tekstu šādā redakcijā:

"Privatizējamā vai nomā uz 99 gadiem nododamā, dzīvojamās mājas funkcionēšanai nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" noteiktajā kārtībā."

12. Papildināt 29.panta ceturto daļu pēc vārdiem "mākslinieka darbnīcas" ar vārdiem "vai neapdzīvojamās telpas".

13. Izteikt 30. panta 1. punktu šādā redakcijā:

"1) īrnieka un viņa ģimenes locekļu, zemes īpašnieka vai nomnieka vārds un uzvārds vai oficiālais nosaukums;".

14. Izteikt 32.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā neapdzīvojamās telpas nomniekam jānomaksā parāds par neapdzīvojamās telpas nomu un par komunālajiem pakalpojumiem, ja šāds parāds ir."

15. Papildināt 33.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Privatizācijas pieteikumam pievienojama izziņa par īres, nomas un komunālo pakalpojumu maksājumu nokārtošanu vai arī par īres, nomas vai komunālo pakalpojumu maksājumu parādu, ja šāds parāds ir."

16. Papildināt 34.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Tiem īrniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kuriem privatizācijas paziņojums izsūtīts pēc 1999.gada 1.janvāra, ir tiesības privatizēt piedāvāto objektu par privatizācijas sertifikātiem sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma izsūtīšanas dienas."

17. Papildināt 41.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Slēdzot pirkuma līgumu ar personu, kurai privatizācijas brīdī ir īres, nomas vai komunālo pakalpojumu maksājumu parāds, vienlaicīgi nostiprināma ķīlas tiesība uz privatizēto objektu valsts vai pašvaldības labā pirkuma līguma slēgšanas brīdī esošās parādu summas apmērā."

1 8. Izslēgt 43.panta pirmajā daļā vārdus "vai dzīvoklis, mākslinieka darbnīca nodots īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai".

19. Papildināt 47.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja fiziskā persona, kurai atjaunotas zemes īpašuma tiesības, bez atlīdzības atsavinājusi pašvaldībai sev piederošo zemes gabalu un šai personai izīrēts dzīvoklis attiecīgās pašvaldības dzīvojamā mājā, šis dzīvoklis attiecīgās pašvaldības noteiktajā kārtībā nododams minētās fiziskās personas īpašumā bez atlīdzības."

2 0. 50.pantā:

izslēgt otrajā un trešajā daļā vārdu "neprivatizētās";

papildināt pantu ar piekto, sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(5) Darījumi, kurus slēdz dzīvokļa īpašnieks par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, ar pievienotās vērtības nodokli netiek aplikti.

(6) Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai Civillikumā noteiktajā kārtībā noslēgtu savstarpēju līgumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sasaucama ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu. Valstij piederošā privatizējamā daudzdzīvokļu mājā to sasauc dzīvojamās mājas valdītājs, bet pašvaldībai piederošā privatizējamā daudzdzīvokļu mājā - pašvaldība, ja līdz minētajam laikam šāda sabiedrība nav izveidota vai līgums nav noslēgts. Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulci var sasaukt arī viens vai vairāki daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki. Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci uzaicināmi visi dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu īpašnieki.

(7) Ja dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai izveidota dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai noslēgts dzīvokļu īpašnieku savstarpējs līgums, pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs nodod dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pārņemšanas pieteikuma saņemšanas dienas.

( 8) Līdz brīdim, kad tiek izveidota dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai noslēgts dzīvokļu īpašnieku savstarpējs līgums par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību, un tā nedrīkst pārsniegt īres maksas apmērus attiecīgajā mājā."

21. 53.pantā:

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "paredzētie nosacījumi" ar vārdiem "iesniedzot zemesgrāmatu nodaļā nostiprinājuma lūgumu";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Par zemes gabala lietošanu, kas nodots nomā uz 99 gadiem, tiek slēgts zemes nomas līgums, ievērojot šā panta noteikumus. Nomas maksa saskaņā ar šo līgumu nevar pārsniegt zemes nodokļa lielumu."

22. 60.pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Republikas pilsētu un rajonu pilsētu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju priekšsēdētājus ieceļ attiecīgās pilsētas dome, saskaņojot ar Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju.";

uzskatīt līdzšinējo trešo un ceturto daļu attiecīgi par ceturto un piekto daļu.

23. Papildināt 64.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Republikas pilsētu un rajonu pilsētu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju priekšsēdētājus attiecīgās pilsētas domei ir tiesības atcelt, tikai saskaņojot ar Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju."

24. Izteikt 67.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā latos iegūtie līdzekļi 60 procentu apmērā ieskaitāmi attiecīgās pašvaldības īpašuma privatizācijas fondā kā nodalīta šā fonda sastāvdaļa un izmantojami dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai un dzīvojamo māju uzturēšanai to privatizācijas procesa laikā, kā arī apsaimniekošanas organizēšanai pēc to privatizācijas.

(2) Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā latos iegūtie līdzekļi 40 procentu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieskaitāmi valsts īpašuma privatizācijas fondā kā nodalīta šā fonda sastāvdaļa un izmantojami dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai un dzīvojamo māju uzturēšanai to privatizācijas procesa laikā, kā arī apsaimniekošana s organizēšanai pēc to privatizācijas. Lēmumu par šo līdzekļu sadalījumu starp Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju un pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijām pieņem Ministru kabinets pēc Centrālās dzīvojamo māju privatizācija s komisijas ierosinājuma.

(3) Līdzekļi, kas iegūti, privatizējot neizīrētus dzīvokļus šā likuma 15.panta piektajā daļā, 21.panta piektajā daļā un 73.3 panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos, ieskaitāmi attiecīgās pašvaldības ienākumos.

(4) Visi līdzekļi, kas iegūti šā likuma 73.3 panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā privatizējot valstij piederošajās mājās esošos neizīrētos dzīvokļus, ieskaitāmi Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas ienākumos un izmantojami attiecīgās mājas īrnieku īres un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu segšanai, kā arī mājas remontam."

25. Papildināt 73.1panta otro daļu ar vārdiem "vai likumu "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju"".

26. 73.3 pantā:

izteikt trešās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.";

papildināt pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Neizīrētu valsts vai pašvaldības dzīvokli var nodot īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai ar pašvaldības domes (padomes) vai Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas lēmumu, ievērojot šā likuma 15. vai 21., kā arī 36., 37., 38. un 39.panta noteikumus.";

izteikt līdzšinējo piekto un sesto daļu attiecīgi kā sesto un septīto šādā redakcijā:

"(6) Lēmumu par mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai pieņem, ja nav celta prasība tiesā par nomas līguma izbeigšanu un nomnieka izlikšanu.

(7) Privatizācijas komisija divu nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta īrniekam vai nomniekam paziņojumu, kurā norāda lēmumā noteikto maksu par dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī kārtību, kādā izdarāma norādītā samaksa.";

uzskatīt līdzšinējo septīto un astoto daļu attiecīgi par astoto un devīto daļu.

27. 73.5pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "47.panta pirmajā un otrajā daļā" ar vārdiem "47.panta pirmajā, otrajā, piektajā un sestajā daļā";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "nosaka Ministru kabinets" ar vārdiem "ievērojot šā likuma 43.panta ceturtās daļas noteikumus".

28. Papildināt 73.8 panta pirmo daļu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

"Kadastra reģistrā reģistrējamas arī ķīlas tiesības, kas nodibinātas uz dzīvokļa īpašumu, un citi dzīvokļa īpašuma apgrūtinājumi. Reģistrācija Kadastra reģistrā pēc juridiskām sekām pielīdzināma reģistrācijai zemesgrāmatā."

29. 73.9pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam un attiecīgajai valsts institūcijai vai pašvaldībai ne vēlāk kā mēneša laikā no brīža, kad izsniegta apliecība par īpašuma tiesībām uz dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, jānoslēdz savstarpējs līgums par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu.";

izslēgt ceturtās daļas ceturto teikumu;

papildināt pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību, un tā nedrīkst pārsniegt īres maksas apmērus attiecīgajā mājā.";

papildināt sesto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Nododot dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai personai, kurai privatizācijas brīdī ir īres, nomas vai komunālo pakalpojumu maksājumu parāds, vienlaicīgi nostiprināma ķīlas tiesība uz privatizēto objektu valsts vai pašvaldības labā ķīlas līguma slēgšanas brīdī esošās parādu summas apmērā.";

uzskatīt līdzšinējo piekto, sesto un septīto daļu attiecīgi par sesto, septīto un astoto daļu;

uzskatīt līdzšinējo septītās daļas otro teikumu par devīto daļu.

30. 74.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nodotas ekspluatācijā, nododamas privatizācijai ne vēlāk kā līdz 1999.gada 1.jūlijam, izņemot šajā likumā minētos gadījumus.";

izteikt trešās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

"Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai nodotās dzīvojamās mājas paliek iepriekšējā valdītāja valdījumā un apsaimniekošanā arī pēc tam, kad pieņemts lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, izņemot gadījumus, kad pēc vienošanās ar iepriekšējo valdītāju Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija pārņem attiecīgās dzīvojamās mājas savā valdījumā un apsaimniekošanā.";

izteikt ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, šāda dzīvojamā māja nododama privatizācijai likumā noteiktajā kārtībā."

31. 75.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto dzīvokļu īpašniekiem valsts vai pašvaldības zemes gabalus, kas atrodas pilsētās, kā arī privatizēto viendzīvokļa māju īpašniekiem lauku apvidos esošos valsts vai pašvaldības zemes gabalus, uz kuriem atrodas šīs mājas, nodod privatizācijai par sertifikātiem.";

papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto dzīvokļu īpašniekiem valsts vai pašvaldības zemes gabalus, kas atrodas lauku apvidos, nodod īpašumā bez atlīdzības, slēdzot vienošanos par zemes nodošanu īpašumā bez atlīdzības.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Privatizēto dzīvokļu īpašnieku kopīpašuma domājamo daļu un tā zemes gabala lielumu un vērtību, uz kura uzcelta dzīvojamā māja, nosaka, zemes gabalu pirkt, iegūt īpašumā bez atlīdzības vai nomāt uz 99 gadiem piedāvā, kā arī zemes gabala pirkuma līgumu vai vienošanos par zemes gabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības slēdz, ievērojot šā likuma noteikumus.";

uzskatīt līdzšinējo ceturto, piekto, sesto un septīto daļu attiecīgi par piekto, sesto, septīto un astoto daļu.

32. Pārejas noteikumos:

papildināt 2.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

"Ja pašvaldības dzīvojamā māja nodota ekspluatācijā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, tad tā nododama privatizācijai tikai ar attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu. Ja valsts dzīvojamā māja nodota ekspluatācijā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, tad tā nododama privatizācijai tikai ar Ministru kabineta lēmumu.";

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu aizliegts atsavināt valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājas, ja tajās esošie dzīvokļi tiek izīrēti un neapdzīvojamās telpas tiek iznomātas. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu aizliegts ieķīlāt valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājas vai to daļas, ja tajās esošie dzīvokļi tiek izīrēti un neapdzīvojamās telpas tiek iznomātas.";

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

"6. Ikvienu pašvaldības daudzdzīvokļu mājā (arī privatizācijai nodotā mājā) esošu neizīrētu dzīvokli ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu var:

1) izīrēt personām (ģimenēm), kuras attiecīgajā pašvaldībā ir reģistrētas, lai saņemtu palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, vai

2) privatizēt šā likuma 15., 21. vai 73.3 pantā noteiktajā kārtībā.";

aizstāt 13.punktā vārdus "līdz 1997.gada 31.decembrim" ar vārdiem "ja Ministru kabinets nav noteicis citu kārtību, kādā finansējama dzīvojamās mājas sagatavošana privatizācijai";

papildināt pārejas noteikumus ar 18. un 19.punktu šādā redakcijā:

"18. No 1998.gada 1.jūlija rajonu pilsētu un Jūrmalas pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisiju priekšsēdētāju atalgojums tiek finansēts no Valsts īpašuma privatizācijas fonda Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. Priekšlikumus par dzīvojamo māju privatizācijas komisiju priekšsēdētāju vai viņu vietnieku atalgojumu Ministru kabinetam iesniedz Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija.

19. Ja lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņemts līdz 1998.gada 1.jūnijam, šā likuma 50.panta sestajā daļā minētā daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai Civillikumā noteiktajā kārtībā noslēgtu savstarpēju līgumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sasaucama ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no šīs dienas."

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 7.maijā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 19.maijā