Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 12.01.2006. - 31.12.2006. / Vēsturiskā
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Likums par Valsts cilvēktiesību biroju

1.pants. Valsts cilvēktiesību biroja darbības mērķis un juridiskais statuss

(1) Valsts cilvēktiesību birojs (turpmāk — Birojs) ir patstāvīga valsts iestāde, kas veicina cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību (turpmāk — cilvēktiesības) ievērošanu Latvijas Republikā atbilstoši Satversmei, starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām cilvēktiesību jomā. Šo mērķi Birojs īsteno, pildot šā likuma 2.pantā norādītos uzdevumus.

(2) Birojs ir juridiskā persona ar savu budžetu. Tas ir neatkarīgs lēmumu pieņemšanā un uzdevumu realizācijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2006.)

2.pants. Biroja uzdevumi

Biroja uzdevumi ir šādi:

1) sniegt sabiedrībai vispusīgu informāciju par cilvēktiesībām, kā arī veicināt šo tiesību atzīšanu un izprašanu;

2) sniegt sabiedrībai vispusīgu informāciju par Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām cilvēktiesībām, garantijām un pienākumiem;

3) izskatīt jebkuru sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumu, arī atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu;

4) nekavējoties reaģēt uz cilvēktiesību pārkāpšanas faktiem, kā arī pēc savas iniciatīvas noskaidrot apstākļus, kas varētu radīt šādus pārkāpumus;

5) pētīt situāciju cilvēktiesību ievērošanā valstī, it īpaši jomās, kas skar mazaizsargāto sabiedrības grupu un vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu Latvijas Republikā;

6) izstrādāt programmas cilvēktiesību ievērošanas sekmēšanai, kā arī koordinēt cilvēktiesību jomā izstrādāto citu valsts un pašvaldību institūciju un darba grupu sagatavoto programmu īstenošanu;

61) veikt tādas iestādes funkcijas, kura ir atbildīga par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu Latvijas Republikā;

7) veikt Latvijas tiesību normu analīzi, lai noskaidrotu to atbilstību Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām;

8) ne retāk kā reizi gadā sniegt Saeimai un Ministru kabinetam rakstveida ziņojumu par Biroja darbu un reizi ceturksnī — rakstveida pārskatu par aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2006.)

3.pants. Biroja direktors

(1) Biroju vada direktors, kuru pēc Ministru kabineta ierosinājuma uz četriem gadiem ieceļ amatā Saeima.

(2) Biroja direktoru atbrīvo vai atlaiž no amata Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

(3) Biroja direktoru no amata atbrīvo:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu citā amatā;

3) sakarā ar ievēlēšanu politiskās partijas vadībā vai tās revīzijas struktūrā;

4) veselības stāvokļa dēļ;

5) sakarā ar Biroja reorganizāciju vai likvidāciju.

(4) Biroja direktoru no amata atlaiž:

1) ja viņš ir notiesāts un spriedums ir stājies spēkā;

2) par likuma pārkāpumu, kas saistīts ar Biroja darbu un izraisījis būtiskas nevēlamas sekas;

3) par apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar Biroja direktora statusu;

4) par neatbilstību ieņemamam amatam.

(5) Biroja direktors apstiprina Biroja štatus un struktūru likumā noteiktajā kārtībā un nosaka Biroja darbinieku darba samaksas sistēmu piešķirtā budžeta ietvaros.

(6) Biroja direktora amatalga tiek pielīdzināta ministra amatalgai.

(7) Biroja direktors var piedalīties Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2006.)

3.1pants. Biroja direktora vietnieks

(1) Biroja direktors ieceļ amatā Biroja direktora vietnieku.

(2) Biroja direktora prombūtnes laikā un gadījumos, kad Biroja direktors ir atbrīvots vai atlaists no amata vai arī izbeidzies Biroja direktora pilnvaru termiņš, viņa pienākumus pilda Biroja direktora vietnieks.

(3) Biroja direktora vietnieka amatalga ir 50 procenti no likumā noteiktās Biroja direktora amatalgas.

(15.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2006.)

4.pants. Biroja konsultatīvās padomes un darba grupas

(1) Birojs var izveidot pastāvīgas konsultatīvās padomes, kā arī darba grupas atsevišķu projektu izstrādāšanai.

(2) Konsultatīvo padomju nolikumus un darba grupu uzdevumus apstiprina Biroja direktors. Viņš arī apstiprina konsultatīvo padomju un darba grupu sastāvu.

5.pants. Biroja kompetence sūdzību izskatīšanā

(1) Sūdzību izskatīšanas kārtību reglamentē šis likums un likums "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās". Birojs izskata sūdzības viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, Birojs to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par trim mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam un norādot termiņa pagarināšanas iemeslus.

(2) Birojs izskata sūdzības par Satversmē, starptautiskajos līgumos un Eiropas Savienības tiesību normās cilvēktiesību jomā noteikto cilvēka un pilsoņa tiesību pārkāpumiem.

(3) Birojam ir tiesības neizpaust ziņas par sūdzības iesniedzēju vai citu personu, ja tas nepieciešams šo personu tiesību aizstāvībai.

(4) Birojs neizskata sūdzību, ja par tajā norādīto cilvēktiesību pārkāpumu jau ir stājies spēkā tiesas spriedums civillietā, krimināllietā vai administratīvajā lietā, kas taisīts pret to pašu personu un par to pašu pārkāpumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2006.)

6.pants. Tiesības pieprasīt informāciju un paskaidrojumus

(1) Birojam ir tiesības pieprasīt informāciju no jebkuras valsts un pašvaldību institūcijas un fiziskajām vai juridiskajām personām, kurām varētu būt zināma informācija par izskatāmo cilvēktiesību pārkāpumu.

(2) Pēc Biroja uzaicinājuma attiecīgajai personai ir pienākums ierasties noteiktajā laikā un vietā, sniegt nepieciešamos paskaidrojumus un atbildēt uz jautājumiem par izskatāmā cilvēktiesību pārkāpuma apstākļiem. Ja personai nav iespējams ierasties vai sniegt paskaidrojumu, par to jāpaziņo Birojam un jānorāda iemesli. Darba devējam, arī valsts un pašvaldību institūcijām, nav tiesību aizkavēt uzaicinātās personas ierašanos Birojā.

(3) Biroja darbiniekiem ir tiesības apmeklēt slēgta tipa iestādes bez speciālas atļaujas saņemšanas, apskatīt visas telpas un satikties ar personām, kuras tiek turētas slēgta tipa iestādēs, bez iestādes darbinieku klātbūtnes.

(4) Biroja darbiniekiem ir tiesības uzklausīt bērna viedokli bez viņa vecāku, aizbildņu vai izglītības vai aprūpes un audzināšanas iestādes darbinieka klātbūtnes, ja bērns to vēlas.

(5) Nevienam nav tiesību kavēt Biroju tā uzdevumu pildīšanā, kā arī aizturēt, ietekmēt un sodīt personu par sadarbošanos ar Biroju vai par Biroja norādījumu vai lēmumu izpildīšanu, izņemot institūcijas un amatpersonas, kurām šādas tiesības noteiktas ar likumu.

(6) Par informācijas vai paskaidrojuma nesniegšanu, kā arī par neierašanos bez attaisnojoša iemesla, ja saņemts Biroja uzaicinājums, amatpersona ir atbildīga saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2006.)

7.pants. Lietas apstākļu noskaidrošana

(1) Lai noskaidrotu lietas apstākļus un konstatētu faktus, Biroja direktors noklausās pušu un citu personu paskaidrojumus, lietpratēju atzinumus, kā arī iepazīstas ar cita veida informāciju, kas ir nepieciešama sūdzības izskatīšanai pēc būtības.

(2) Birojs rada pusēm vienādus apstākļus viedokļu pamatošanai.

8.pants. Konfliktu izšķiršana mierizlīguma ceļā

(1) Izskatot sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumu, Birojs ir tiesīgs izšķirt konfliktu mierizlīguma ceļā.

(2) Puses, kuru sūdzība tiek izskatīta Birojā, var noslēgt mierizlīgumu. Mierizlīgumu paraksta puses un apstiprina Biroja direktors. Biroja direktors neapstiprina pušu mierizlīgumu, ja tas ir pretrunā ar likumu vai aizskar kāda cita tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.

(3) Ja nav iespējams panākt pušu mierizlīgumu, Birojs rakstveidā paziņo tām savu viedokli un priekšlikumus, kuriem ir ieteikuma raksturs.

9.pants. Priekšlikumi un ierosinājumi cilvēktiesību pārkāpumu novēršanai

Savus priekšlikumus un ierosinājumus cilvēktiesību pārkāpumu novēršanai Birojs nosūta attiecīgai iestādei vai personai. Amatpersonai, kurai nosūtīts priekšlikums, mēneša laikā ir jāsniedz Birojam rakstveida atbilde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2006.)

10.pants. Tiesības būt par personas tiesību un likumisko interešu aizstāvi

Pēc sūdzības izskatīšanas Birojam ir tiesības, aizstāvot personu tiesības un likumiskās intereses, ar aizskartās personas piekrišanu iesniegt iestādei iesniegumu vai tiesai pieteikumu tādās administratīvajās lietās vai civillietās, kurās prasības būtība ir saistīta ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu.

(15.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2006.)

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.204 "Par Valsts cilvēktiesību biroju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 17.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

(15.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2006.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības.

Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 5.decembrī.
Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis
Rīgā 1996.gada 17.decembrī