1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:
1) nepārstrādātā lauksaimniecības produkcija — augu vai dzīvnieku valsts sākotnējā produkcija, ko patērē tiešā veidā vai izmanto kā izejvielu pārtikas produktu un citu izstrādājumu ražošanā;
2) nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotāji (piegādātāji) — fiziskās vai juridiskās personas, kas nodarbojas ar lauksaimniecību un realizē pašu izaudzēto augu vai dzīvnieku valsts sākotnējo produkciju nepārstrādātā veidā.
2.pants. Likums nosaka kārtību, kādā tiek veikti norēķini starp nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas (turpmāk — produkcija) ražotājiem (piegādātājiem) un pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām (turpmāk — uzņēmums), ja šo kārtību nenosaka likums "Par cukuru" vai noslēgtie līgumi.
Noslēgtajos līgumos paredzamais samaksas termiņš nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi no produkcijas piegādes dienas. Šis samaksas termiņš neattiecas uz graudu piegādes līgumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.1998. likumu un MK 20.08.1999. noteikumiem Nr.286, kas stājas spēkā 25.08.1999.)
3.pants. Norēķini starp produkcijas ražotājiem (piegādātājiem) un uzņēmumiem tiek veikti desmit dienu laikā no piegādes dienas. Šajā pantā norādītais norēķinu termiņš neattiecas uz banku norēķiniem.
4.pants. Ja norēķini par produkcijas piegādi nav veikti desmit dienu laikā vai noslēgtajā līgumā paredzētajā termiņā, uzņēmumi par nokavējumu maksā soda naudu Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes apmērā.
5.pants. Zemkopības ministrijas rajonu lauksaimniecības departamenti ir tiesīgi saņemt no uzņēmumiem informāciju par piegādāto un termiņā nesamaksāto produkciju un iesniegt tiesā prasību produkcijas ražotāju (piegādātāju) interešu aizstāvībai.
(15.01.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.02.1998.)
6.pants. Ja no uzņēmuma piedzītās summas nepietiek, lai apmierinātu visus prasījumus pēc izpildu dokumentiem, produkcijas ražotāju (piegādātāju) prasījumi par nesamaksāto produkciju apmierināmi pēc tam, kad ir apmierināti darbinieku prasījumi par:
1) darba samaksu par pirmajiem trim mēnešiem no algu izmaksu pārtraukšanas dienas;
2) atvaļinājuma naudu un sociālajiem pabalstiem par vienu gadu pirms parāda piedziņas lietas ierosināšanas;
3) sakarā ar sakropļojumu darbā vai arodslimību nodarīto kaitējumu izmaksājamo atlīdzību par visu nesamaksāto periodu;
4) sociālā nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem, kas nodrošina bezdarbnieka pabalsta saņemšanu.
(15.01.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.02.1998.)