Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku

Likumi

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka obligātās sociālās apdrošināšanas bezdarba gadījumam (turpmāk - apdrošināšana) finansiālo un organizatorisko struktūru, apdrošināšanas līdzekļu veidošanas kārtību, apdrošināto personu loku, to tiesības, pienākumus un atbildību par šā likuma pārkāpumiem.

2. pants. Apdrošināšanai pakļautās personas

Apdrošināšanai ir pakļautas:

1) personas, kuras ir darba attiecībās ar darba devējiem - neatkarīgi no darba devēja statusa;

2) personas, kuras ir valsts apgādībā, arī aktīvā valsts dienesta dienestnieki - dienesta laikā;

3) vispārējo vidējo, arodizglītības, vidējo speciālo un augstāko mācību iestāžu dienas nodaļas audzēkņi vai studenti no 15 gadu vecuma - mācību laikā;

4) mātes vai citas personas, kuras audzina bērnu, - bērna kopšanas laikā, līdz bērns sasniedzis trīs gadu vecumu;

5) personas, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

6) mācekļi, kuri apgūst amatu individuālajos (ģimenes) uzņēmumos un ir reģistrēti Latvijas Amatniecības kamerā, - amata apguves laikā.

3. pants. Apdrošināšanai nepakļautās personas

(1) Apdrošināšanai nav pakļauti:

1) darbinieki, kuriem ir tiesības uz vecuma vai izdienas pensiju vai kuriem ir piešķirta invaliditātes pensija;

2) personas, kas ir nodarbinātas steidzamu, īslaicīgu, vienreizēju darbu izpildīšanā, par kuriem norēķins tiek izdarīts tūlīt pēc darba izpildīšanas, ja viena persona šādā darbā ir nodarbināta ne vairāk kā 43 stundas mēnesī vai 10 stundas nedēļā;

3) personas, kuras ir jaunākas par 15 gadiem.

(2) Ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuri Latvijas Republikā ir darba attiecībās ar Latvijas darba devēju, ir pakļauti apdrošināšanai tādā pašā kārtībā kā Latvijas pilsoņi, ja starptautiskajos līgumos, ko apstiprinājusi Saeima, nav paredzēts citādi.

 

II nodaļa

Apdrošināšanas organizācija

4. pants. Nodarbinātības fonds

(1) Nodarbinātības fonds darbojas saskaņā ar Satversmi, likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un Ministru kabineta apstiprinātajiem Nodarbinātības fonda statūtiem.

(2) Nodarbinātības fonds ir juridiskā persona.

(3) Nodarbinātības fonds ir patstāvīga valsts sociālās apdrošināšanas institūcija.

(4) Nodarbinātības fondam ir likumā paredzētie nodokļu atvieglojumi.

(5) Nodarbinātības fonds ir Labklājības ministrijas pārraudzībā.

(6) Apdrošināšanas līdzekļus pārvalda Nodarbinātības fonds.

5. pants. Nodarbinātības fonda valde

(1) Nodarbinātības fonda darbību vada Nodarbinātības fonda valde (turpmāk - valde).

(2) Valdes kompetencē ir jautājumi par apdrošināšanas līdzekļu veidošanos un to izlietošanu. Tā izstrādā priekšlikumus par apdrošināšanas iemaksām un tarifiem atsevišķiem apdrošināšanas iemaksu veicējiem un šos priekšlikumus iesniedz labklājības ministram.

(3) Valdes amatpersonu darbu finansē no Nodarbinātības fonda līdzekļiem.

6. pants. Valdes pienākumi

Valdes pienākumi ir šādi:

1) veikt apdrošināšanu;

2) iestājoties apdrošināšanas gadījumam, nodrošināt apdrošinātajai personai apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanu saskaņā ar šo likumu un likumu "Par nodarbinātību";

3) sastādīt un iesniegt Labklājības ministrijai gada pārskatu par Nodarbinātības fonda ieņēmumiem un tā līdzekļu izlietošanu;

4) kontrolēt, kā tiek iekasētas un izlietotas apdrošināšanas iemaksas;

5) izskatīt darba devēju un apdrošināto personu sūdzības.

7. pants. Valdes tiesības

Valdei ir tiesības:

1) pieprasīt no darba devējiem šā likuma 10. pantā paredzēto normu izpildi;

2) izbeigt apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanu apdrošinātajai personai, ja noskaidrojas, ka saskaņā ar šo likumu un likumu "Par nodarbinātību" tā nepienākas;

3) piedzīt no apdrošinātās personas nelikumīgi izmaksātās summas.

8. pants. Nodarbinātības fonda padome

(1) Apdrošināšanā iesaistīto pušu līdzdalību apdrošināšanas līdzekļu pārvaldīšanā nodrošina Nodarbinātības fonda padome (turpmāk - padome), kuras sastāvā ir darba devēju, darbinieku un valdības pārstāvji.

(2) Padomē ir deviņi cilvēki: trīs darba devēju pārstāvji, trīs darbinieku pārstāvji un trīs valdības pārstāvji.

(3) Pēc ieinteresēto pušu priekšlikuma padomes nolikumu un personālsastāvu uz trim gadiem apstiprina Ministru kabinets. Padomes priekšsēdētāju ievēlē padomes locekļi no sava vidus. Padomes locekļiem izdevumus, kas ir saistīti ar viņu darbu padomē, kompensē no Nodarbinātības fonda līdzekļiem. Atalgojumu par savu darbu padomē tās locekļi nesaņem.

(4) Padomei ir padomdevēja tiesības šādos jautājumos:

1) Nodarbinātības fonda līdzekļu efektīva izlietošana;

2) Nodarbinātības fonda ieņēmumi un izdevumi.

 

III nodaļa

Apdrošināšanas līdzekļi

9. pants. Apdrošināšanas līdzekļu avoti

Apdrošināšanas līdzekļus veido:

1) fizisko un juridisko personu un valsts budžeta obligātās iemaksas;

2) valsts budžeta un pašvaldību budžetu iedalītie līdzekļi;

3) fizisko un juridisko personu ziedojumi;

4) ārvalstu speciālo fondu iemaksas, citu fizisko un juridisko personu iemaksas un ziedojumi;

5) iemaksas no valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem;

6) soda naudas par šā likuma un likuma "Par nodarbinātību" neievērošanu.

10. pants. Apdrošināšanas iemaksu veicēji

Apdrošināšanas iemaksas (turpmāk - iemaksas) veic:

1) darba devēji par personām, kuras ar viņiem ir darba attiecībās un kuras ir pakļautas apdrošināšanai;

2) personas, kuras saskaņā ar šā likuma 2.panta 1.punktu ir pakļautas apdrošināšanai;

3) valsts par šā likuma 2.panta 2.-6.punktā minētajām personām.

11. pants. Iemaksu apmēri un to apstiprināšana

(1) Iemaksu kopējo apmēru, kā arī iemaksu tarifus atsevišķiem iemaksu veicējiem nākamajam gadam nosaka Ministru kabinets.

(2) Darba devējs un darbinieks veic iemaksas atbilstoši tarifam vienādās daļās.

12. pants. Iemaksu veikšana

(1) Darba devēji un darbinieki ar darba devēja starpniecību iemaksas veic reizi mēnesī dienā, kad tiek izmaksāta darba alga par iepriekšējo mēnesi.

(2) Valsts kā iemaksu veicēja iemaksas par iepriekšējo mēnesi veic līdz nākamā mēneša desmitajam datumam.

13. pants. Apdrošināšanas līdzekļu izlietošana

(1) Apdrošināšanas līdzekļi tiek izlietoti, lai izmaksātu bezdarbnieka pabalstus un bezdarbnieka stipendijas, apmaksātu bezdarbnieku apmācību, kā arī lai izveidotu apdrošināšanas rezerves fondu (turpmāk - rezerves fonds).

(2) Neizlietotie Nodarbinātības fonda līdzekļi tiek uzkrāti nākamajām apdrošināšanas atlīdzības izmaksām.

14. pants. Iemaksu iekasēšana un apdrošināšanas atlīdzības izmaksu veikšana

(1) Iemaksas iekasē Valsts sociālās apdrošināšanas fonds, un tās ieskaita Nodarbinātības fondā.

(2) Saskaņā ar šo likumu un likumu "Par nodarbinātību" bezdarbnieka pabalstu piešķir un izmaksā no Nodarbinātības fonda līdzekļiem Valsts sociālās apdrošināšanas fonda rajonu vai pilsētu sociālās apdrošināšanas pārvaldes.

(3) Profesionālās apmācības laikā bezdarbnieka stipendiju Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā izmaksā attiecīgā mācību iestāde.

15. pants. Rezerves fonds

(1) Rezerves fonda mērķis ir nodrošināt šajā likumā paredzēto apdrošināšanas atlīdzību gadījumos, kad bezdarba līmenis pārsniedz prognozēto.

(2) Rezerves fondā ieskaita vienu ceturtdaļu no iepriekšējā gadā bezdarbnieka pabalstiem izlietoto līdzekļu apmēra.

(3) Ja gada laikā netiek veiktas izmaksas no rezerves fonda līdzekļiem vai ja šie līdzekļi tiek izmantoti daļēji, neizmantotie līdzekļi izmantojami nākamajā gadā šajā likumā paredzēto apdrošināšanas atlīdzību izmaksām.

16. pants. Nodarbinātības fonda garants

Ja Nodarbinātības fondā trūkst līdzekļu šajā likumā paredzētajām izmaksām, tie ir iedalāmi no valsts budžeta.

IV nodaļa

Apdrošināšanas atlīdzība,

apdrošināto personu pienākumi un tiesības

17. pants. Apdrošināšanas atlīdzība

(1) Apdrošināšana apdrošinātajai personai garantē šajā pantā minēto pabalstu un stipendiju saņemšanu, kā arī bezmaksas profesionālo konsultāciju.

(2) Ja iemaksu veicēji Latvijas Republikā pēdējo 12 mēnešu laikā ir izdarījuši iemaksas ne mazāk kā deviņus mēnešus, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka proporcionāli apdrošināšanas stāžam:

1) no 1 līdz 5 gadiem - 50 procentus no pēdējo sešu mēnešu vidējās izpeļņas;

2) no 5 līdz 15 gadiem - 55 procentus no pēdējo sešu mēnešu vidējās izpeļņas;

3) no 15 līdz 25 gadiem - 60 procentus no pēdējo sešu mēnešu vidējās izpeļņas;

4) virs 25 gadiem - 65 procentus no pēdējo sešu mēnešu vidējās izpeļņas.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto bezdarbnieka pabalstu izmaksā atkarībā no bezdarba ilguma:

1) pirmos trīs mēnešus - pilnā apmērā;

2) no trim līdz sešiem mēnešiem - 80 procentus no noteiktā bezdarbnieka pabalsta;

3) no sešiem līdz deviņiem mēnešiem - 60 procentus no noteiktā bezdarbnieka pabalsta, bet ne mazāk kā 90 procentus no valsts noteiktās minimālās darba algas.

(4) Bezdarbniekiem, par kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā iemaksas ir veikusi valsts (ne mazāk kā deviņus mēnešus), bezdarbnieka pabalstu izmaksā 70 procentu apmērā no valsts noteiktās minimālās darba algas, ja minētajā laikposmā viņi ir piederējuši pie vienas no šādām kategorijām:

1) personas, kuras beigušas mācību iestādes dienas nodaļu un saņēmušas dokumentu, kas apliecina vispārējās vidējās izglītības, arodizglītības, vidējās speciālās izglītības vai augstākās izglītības iegūšanu;

2) mātes vai citas personas, kuras audzina bērnu vecumā no trīs gadiem līdz trīs gadiem un deviņiem mēnešiem;

3) personas, kuras vairs neatrodas valsts apgādībā, arī dienestnieki, kuri pēc aktīvā valsts dienesta atvaļināti rezervē;

4) personas, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas vietām;

5) mācekļi, kuri apguvuši amatu individuālajos (ģimenes) uzņēmumos un ir bijuši reģistrēti Latvijas Amatniecības kamerā.

(5) Bezdarbniekiem, par kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā iemaksas nav veiktas, bezdarbnieka pabalstu izmaksā 70 procentu apmērā no valsts noteiktās minimālās darba algas, ja viņi pieder pie vienas no šādām kategorijām:

1) personas, kuras pēc invaliditātes ir atguvušas darbspējas;

2) personas, kuras ir kopušas bērnu invalīdu līdz 16 gadu vecumam.

(6) Stipendiju bezdarbnieka profesionālās apmācības un pārkvalificēšanās laikā izmaksā 50 procentu apmērā no valsts noteiktās minimālās darba algas, sākot ar pirmo apmācības vai pārkvalificēšanās dienu, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus 12 mēnešu laikā.

(7) Kopējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiks ir deviņi mēneši 12 mēnešu laikā no pabalsta piešķiršanas dienas.

18. pants. Apdrošinātās personas tiesības un pienākumi

Apdrošinātās personas tiesības un pienākumus nosaka šis likums un likums "Par nodarbinātību".

V nodaļa

Atbildība par likuma pārkāpumiem

19. pants. Atbildība par iemaksu veikšanu

(1) Par to summu slēpšanu, no kurām veicamas iemaksas, no maksātāja tiek piedzīts iemaksu parāds un soda nauda iemaksu parāda apmērā, bet atkārtota pārkāpuma gadījumā - iemaksu parāds un soda nauda iemaksu parāda divkāršā apmērā.

(2) Par nokavētām iemaksām tiek piedzīts iemaksu parāds un iekasēta nokavējuma nauda - 0,1 procents no iemaksu summas par katru kavējuma dienu.

20. pants. Atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu

No personas, kura sniegusi nepatiesas ziņas bezdarbnieka statusa iegūšanai un uz to pamata nelikumīgi saņem bezdarbnieka pabalstu (stipendiju), nelikumīgi saņemtās summas piedzen tiesas ceļā un pārskaita Nodarbinātības fondam.

 

Pārejas noteikumi

1. Bezdarbnieki, kuri tiesības uz bezdarbnieka pabalstu vai bezdarbnieka stipendiju ieguvuši pirms šā likuma stāšanās spēkā, to turpina saņemt atbilstoši likuma "Par nodarbinātību" normām.

2. Bezdarbnieki, kuri tiesības uz bezdarbnieka pabalstu vai bezdarbnieka stipendiju iegūst piecu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā, to saņem atbilstoši likuma "Par nodarbinātību" normām.

Likums stājas spēkā ar 1996.gada 1.oktobri.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 5.oktobrī.

Valsts prezidenta vietā

Rīgā 1995.gada 21.oktobrī Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs