Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Latvijas Republikas un Moldovas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās

1.pants. 1993.gada 14.aprīlī Rīgā parakstītais Latvijas Republikas un Moldovas Republikas līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās (turpmāk — Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms šā likuma 1.pantā minētais Līgums latviešu valodā.

3.pants. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija uz šā likuma pamata un saskaņā ar Līguma 78.pantu sagatavo ratifikācijas rakstu nosūtīšanai Moldovas Republikas valdībai.

4.pants. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija uz šā likuma pamata un saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102.pantu reģistrē šā likuma 1.pantā minēto Līgumu.

5.pants. Līgums stājas spēkā tā 78.pantā noteiktajā laikā un kārtībā.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 21.septembrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1995.gada 4.oktobrī
LĪGUMS
STARP MOLDOVAS REPUBLIKU UN LATVIJAS REPUBLIKU PAR TIESISKO PALĪDZĪBU UN TIESISKAJĀM ATTIECĪBĀM CIVILAJĀS, ĢIMENES UN KRIMINĀLLIETĀS

Moldovas Republika un Latvijas Republika, piešķirot lielu nozīmi sabiedrības attīstībai tiesiskās palīdzības sniegšanas jomā civilajās, ģimenes un krimināllietās, vienojās par sekojošo:

PIRMĀ DAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.pants

Tiesiskā aizsardzība

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā ir tāda pati viņu personisko un mantisko tiesību tiesiskā aizsardzība kā otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem.

Tas attiecas arī uz juridiskām personām, kas izveidotas saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses likumdošanu.

2. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem ir tiesības brīvi un netraucēti griezties otras Līgumslēdzējas Puses tiesās, prokuratūrā, notariāta kantoros (turpmāk tekstā - "tiesību aizsardzības iestādes") un citās iestādēs, kuru kompetencē ir civilās (tai skaitā darba, dzīvokļu), ģimenes un krimināllietās, tie var uzstāties tajās, pieteikt līgumus, celt prasības un veikt citas procesuālās darbības ar tādiem pašiem noteikumiem kā pašu pilsoņi.

2.pants

Tiesiskā palīdzība

1. Līgumslēdzēju Pušu tiesības aizsardzības iestādes sniedz savstarpēju tiesisko palīdzību civilās, ģimenes un krimināllietās saskaņā ar šī Līguma noteikumiem.

2. Tiesību aizsardzības iestādes sniedz tiesisko palīdzību arī citām iestādēm, kuru kompetencē ir šī panta 1.punktā minētās lietas.

3. Tās iestādes, kuru kompetencē ietilpst šī panta 1.punktā minētās lietas, nosūta lūgumus par tiesisko palīdzību ar tiesību aizsardzības iestāžu starpniecību.

3.pants

Tiesiskās palīdzības apjoms

Tiesiskā palīdzība ietver procesuālo darbību izpildi, kuras paredzētas Līgumslēdzējas Puses, kurai adresēts pieprasījums, likumdošanā, tai skaitā pušu, cietušo, apsūdzēto, tiesājamo, liecinieku, ekspertu nopratināšanu, ekspertīžu izdarīšanu, apskati, lietisko pierādījumu nodošanu, kriminālvajāšanas ierosināšanu vai pārņemšanu un to personu, kas izdarījušas noziegumu, izdošanu, tiesas spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās, dokumentu izsniegšanu un pārsūtīšanu, ziņu sniegšanu pēc otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma par personu sodītību.

4.pants

Sazināšanās kārtība

Sniedzot tiesisko palīdzību, Līgumslēdzēju Pušu iestādes savstarpēji sazinās ar Latvijas un Moldovas Tieslietu ministriju un Republikas Prokuratūru.

5.pants

Lietojamā valoda

1. Uzdevums vai lūgums par tiesiskās palīdzības sniegšanu un tiem pievienotie dokumenti tiek noformēti tās valsts valodā, kuras iestāde dod uzdevumu vai lūgumu. Šis uzdevums tiek apliecināts ar uzdevuma devējas iestādes ģērboņa zīmogu un tās vadītāja (kompetentas personas) parakstu.

2. Uzdevumam vai lūgumam par tiesiskās palīdzības sniegšanu un tam pievienotajiem dokumentiem ir jāpievieno tulkojums uzdevuma vai lūguma izpildītājas valsts valodā vai citā savstarpēji saskaņotā valodā. Tulkojumu apliecina oficiāls tulks, notārs vai pieprasītājas iestādes amatpersona, kā arī ar pieprasītājas Puses kompetentas iestādes, diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes ģērboņa zīmogu.

3. Izpildot uzdevumus vai lūgumus par tiesiskās palīdzības sniegšanu, dokumenti tiek noformēti uzdevuma vai lūguma izpildītājas valsts valodā un tiek nosūtīti kopā ar tulkojumu uzdevuma vai lūguma devējas valsts valodā vai savstarpēji saskaņotā angļu vai krievu valodā. Tulkojumu apliecina oficiāls tulks, notārs vai uzdevuma vai līguma izpildītājas iestādes amatpersona, un Puses, kurai iesniegts pieprasījums, kompetentas iestādes, diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes ģērboņa zīmogs.

6.pants

Dokumentu noformēšana

Dokumentiem, kurus nosūta tiesību aizsardzības iestādes vai citas iestādes tiesiskās palīdzības sniegšanas kārtībā, jābūt ar kompetentas personas parakstu un apstiprinātiem ar ģērboņa zīmogu.

7.pants

Uzdevuma par tiesiskās palīdzības sniegšanu forma

Uzdevumā par tiesiskās palīdzības sniegšanu jānorāda:

1) uzdevuma sūtītājas iestādes nosaukums;

2) iestādes, kurai adresēts uzdevums, nosaukums;

3) lietas, kurā tiek lūgta tiesiskā palīdzība, nosaukums;

4) pušu un citu personu, par kurām tiek nosūtīts lūgums vai uzdevums, vārdi un uzvārdi, pilsonība, nodarbošanās un pastāvīgā dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta, bet juridiskām personām - nosaukums un atrašanās vieta;

5) pilnvaroto personu uzvārdi un adreses;

6) uzdevuma saturs, bet krimināllietās - arī izdarītā nozieguma faktisko apstākļu apraksts un tā juridiskā kvalifikācija.

8.pants

Izpildes kārtība

1. Izpildot uzdevumu par tiesiskās palīdzības sniegšanu, tiesību aizsardzības iestāde, kurai adresēts uzdevums, piemēro savas valsts likumdošanu. Tomēr pēc uzdevuma devējas iestādes lūguma, tā var piemērot uzdevumu devušās Līgumslēdzējas Puses procesuālās normas, ciktāl tās nav pretrunā ar savas valsts likumdošanu.

2. Ja tiesību aizsardzības iestāde, kurai adresēts uzdevums, nav kompetenta to izpildīt, tā pārsūta uzdevumu kompetentai iestādei un informē par to iestādi, kura devusi uzdevumu.

3. Saņemot attiecīgu lūgumu, tiesību aizsardzības iestāde, kurai pārsūtīts uzdevums, informē uzdevuma devēju iestādi par tā izpildes laiku un vietu.

4. Tiesību aizsardzības iestāde, kurai adresēts uzdevums, pēc tā izpildes nosūta dokumentus iestādei, no kuras saņemts uzdevums; gadījumā, ja tiesiskā palīdzība nevar tikt sniegta, tā uzdevumu nosūta atpakaļ un informē par apstākļiem, kas traucē tā izpildi.

9.pants

Dokumentu izsniegšanas kārtība

1. Iestāde, kurai adresēts lūgums, dokumentus izsniedz saskaņā ar tās valstī spēkā esošiem noteikumiem, ja dokumenti ir noformēti šīs valsts valodā vai nodrošināti ar apliecinātu tulkojumu. Ja dokumenti nav noformēti Līgumslēdzējas Puses, kurai adresēts lūgums, valodā, vai nav nodrošināti ar tulkojumu, tos izsniedz saņēmējam tad, ja viņš labprātīgi piekrīt tos saņemt.

2. Līgumā par dokumentu izsniegšanu jānorāda precīza saņēmēja adrese un izsniedzamā dokumenta nosaukums. Ja lūgumā norādītā adrese izrādījusies nepilnīga vai neprecīza, tad iestāde, kurai lūgums adresēts, saskaņā ar savas valsts likumdošanu veic pasākumus precīzas adreses noskaidrošanai.

10.pants

Apstiprinājums par dokumentu izsniegšanu

Apstiprinājumu par dokumentu izsniegšanu noformē, ievērojot noteikumus, kas ir spēkā tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurai lūgums adresēts. Apstiprinājumā jānorāda izsniegšanas laiks, vieta un persona, kurai dokuments izsniegts.

11.pants

Dokumentu izsniegšana un pilsoņu nopratināšana, ko veic diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes

Līgumslēdzējām Pusēm ir tiesības izsniegt dokumentus un nopratināt savus pilsoņus ar savu diplomātisko pārstāvniecību vai konsulāro iestāžu palīdzību. Šajos gadījumos nevar lietot piespiedu rakstura līdzekļus.

12.pants

Personu izsaukšana uz ārzemēm, lai piedalītos kriminālo un civillietu pirmstiesas izskatīšanā

1. Ja iepriekšējās izmeklēšanas vai tiesas spriešanas gaitā vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā rodas nepieciešamība pēc tās personas klātbūtnes, kura atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad attiecīgajai šīs Puses iestādei jāpieprasa izsniegt paziņojumu.

2. Paziņojumā nevar būt noteikta sankcija izsaucamā neierašanās gadījumā.

3. Persona, kura neatkarīgi no viņas pilsonības labprātīgi ieradusies pēc izsaukuma attiecīgajā Līgumslēdzējas Puses teritorijā nevar tikt saukta pie kriminālās vai administratīvās atbildības, apcietināta vai sodīta par kādu darbību, kuru tā izdarījusi līdz valsts robežas šķērsošanai. Šī persona tāpat nevar tikt saukta pie kriminālās vai administratīvās atbildības, apcietināta vai sodīta par viņas sniegto liecību vai atzinumu, ko viņa devusi kā eksperts, vai tā norādījuma dēļ, kurš ir izskatīšanas priekšmets.

4. Personai nav šādu privilēģiju, ja viņa 10 dienu laikā no paziņošanas brīža par to, ka viņas klātbūtne turpmāk nav nepieciešama, neatstāj Līgumslēdzējas Puses teritoriju. Šajā termiņā netiek ieskaitīts laiks, kurā persona nevarēja atstāt izsaucējas Līgumslēdzējas Puses teritoriju no viņas neatkarīgu apstākļu dēļ.

5. Cietušajiem, lieciniekiem un ekspertiem, kas pēc izsaukuma ieradušies otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, ir tiesības no izsaukušās iestādes saņemt atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar braucienu un uzturēšanos ārzemēs, un par nokavētajām darba dienām, bet ekspertiem bez tam ir tiesības saņemt atalgojumu par izdarīto ekspertīzi. Izsaukumā jānorāda, kāda veida izmaksas izsauktajām personām ir tiesības saņemt; pēc viņu lūguma Līgumslēdzēja Puse, kas nosūtījusi izsaukumu, izmaksā avansu šo izdevumu segšanai.

13.pants

Dokumentu derīgums

1. Dokumenti, kurus vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā noformējusi vai apliecinājusi tiesa vai oficiāla persona (notārs, pastāvīgs tulks, eksperts un tml.) savas kompetences robežās un ievērojot noteikto formu un kas apzīmogoti ar ģērboņa zīmogu, tiek pieņemti otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā bez jebkāda cita apstiprinājuma.

2. Dokumentiem, kuri vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā tiek uzskatīti par oficiāliem, arī otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā ir oficiālu dokumentu pierādījuma spēks.

14.pants

Ar tiesiskās palīdzības sniegšanu saistītie izdevumi

1. Līgumslēdzēja Puse, kurai adresēts uzdevums, neprasīs izdevumu atlīdzību par tiesiskās palīdzības sniegšanu. Līgumslēdzējas Puses pašas sedz visus izdevumus, kas radušies sniedzot tiesisko palīdzību savā teritorijā, izņemot izdevumus, kas saistīti ar ekspertīžu izdarīšanu.

2. Tiesību aizsardzības iestādes, kurām adresēts uzdevums, informē iestādi, kura devusi uzdevumu, par izdevumu summu. Ja iestāde, kura devusi uzdevumu, piedzen šos izdevumus no personas, kurai ir pienākums tos atlīdzināt, tad piedzītās summas patur Līgumslēdzēja Puse, kura tās piedzinusi.

15.pants

Informācijas sniegšana

Latvijas un Moldovas Tieslietu ministrijas un republiku prokuratūras pēc pieprasījuma sniedz cita citai informāciju par spēkā esošo vai bijušo savas valsts likumdošanu un tās piemērošanu, kuru veic tiesību aizsardzības iestādes.

16.pants

Bezmaksas tiesiskā aizstāvība

Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem otras Līgumslēdzējas Puses tiesās un citās iestādēs tiek sniegta bezmaksas juridiskā palīdzība ar tiem pašiem noteikumiem un tām pašām priekšrocībām kā pašu pilsoņiem.

17.pants

Dokumentu pārsūtīšana

Līgumslēdzējas Puses apņemas pēc pieprasījuma diplomātiskā ceļā bez tulkojumiem un bez maksas cita citai pārsūtīt civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecības un citus dokumentus (par izglītību, par darbu un tml.), kuri skar otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņu personiskās tiesības un mantiskās intereses.

OTRĀ DAĻA

SPECIĀLIE NOTEIKUMI

I NODAĻA

Tiesiskā palīdzība un tiesiskās attiecības civilajās un ģimenes lietās

18.pants

Atbrīvošana no tiesu izdevumiem

Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā tiek atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas ar tādiem pašiem noteikumiem un tādā pašā apjomā kā attiecīgās valsts pilsoņi.

19.pants

Dokumentu izsniegšana par personisko, ģimenes un mantas stāvokli

1. Dokumentu par personisko, ģimenes un mantas stāvokli, kas nepieciešams jautājuma izlemšanai par atbrīvošanu no tiesas izdevumiem, izdoti tā Līgumslēdzējas Puses kompetentā iestāde, kuras teritorijā pieteicējs pastāvīgi dzīvo vai uzturas.

2. Ja iesniedzējam nav pastāvīgas dzīves vai uzturēšanās vietas Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, tad pietiek ar dokumentu, ko izdevusi vai apliecinājusi viņa valsts diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārā iestāde.

3. Tiesa, kura saskaņā ar lūgumu lemj par atbrīvošanu no tiesas izdevumu samaksas, var pieprasīt iestādei, kas izdevusi dokumentu, papildus paskaidrojumus.

20.pants

Tiesu kompetence

1. Ja šis Līgums nenosaka citu kārtību, katras Līgumslēdzējas Puses tiesas ir kompetentas izskatīt civilās un ģimenes lietas, ja atbildētāja dzīvesvieta ir tās teritorijā. Prasības pret juridiskām personām tiesas ir kompetentas, ja attiecīgās Puses teritorijā atrodas juridiskās personas pārvaldes institūcija, pārstāvniecība vai filiāle.

2. Kompetentas izskatīt prasības par īpašuma tiesībām un citām tiesībām, kas skar nekustamo īpašumu, ir tās Līgumslēdzējas Puses tiesas, kuras teritorijā īpašums atrodas.

3. Līgumslēdzēju Pušu tiesas izskata lietas arī citos gadījumos, ja par to ir rakstiska pušu vienošanās. Tādas vienošanās gadījumā tiesa izbeidz tiesvedību pēc atbildētāja iesnieguma, ja tas iesniegts ātrāk nekā iebildumi pēc prasības būtības. Pušu vienošanās nevar izmainīt tiesu ekskluzīvo kompetenci.

4. Ja civillieta tiek ierosināta starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tāda paša pamata abu Līgumslēdzēju Pušu tiesās, kuras kompetentas tās izskatīt saskaņā ar šo Līgumu, tiesa, kura ierosinājusi lietu vēlāk, izbeidz tiesvedību.

21.pants

Tiesībspēja un rīcībspēja

1. Fiziskas personas rīcībspēju nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir šī persona.

2. Juridiskas personas tiesībspēju nosaka pēc tās Līgumslēdzējas Puses likuma, kuras teritorijā tā nodibināta.

22.pants

Rīcībspējas ierobežošana un atzīšana par rīcībnespējīgu

1. Ja kāda persona jāatzīst par rīcībspējā ierobežotu vai rīcībnespējīgu, tad kompetentas un tiesīgas piemērot savu likumdošanu ir tās Līgumslēdzējas Puses iestādes, kuras pilsonis šī persona ir.

2. Ja kāda no Līgumslēdzēju Pušu iestādēm noteiks, ka ir pamats otras Līgumslēdzējas Puses pilsoni, kura pastāvīgā dzīves vieta vai uzturēšanās vieta atrodas šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā, atzīt par rīcībspējā ierobežotu vai rīcībnespējīgu, tad tā informē par to attiecīgu otras Līgumslēdzējas Puses iestādi. Ja iestāde, kas šādā veidā informēta, paziņo, ka tā piešķir tiesības veikt turpmākās darbības iestādei tās pilsoņa pastāvīgajā dzīves vietā vai uzturēšanās vietā vai nedod atbildi trīs mēnešu laikā, tad šīs personas dzīves vietas vai uzturēšanās vietas iestāde var izskatīt lietu par šīs personas rīcībspējas ierobežošanu vai atzīšanu par rīcībnespējīgu saskaņā ar savas valsts likumdošanu, ja tādu pamatu paredz arī tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir šī persona. Lēmums par rīcībspējas ierobežošanu vai atzīšanu par rīcībnespējīgu jānosūta attiecīgajai otras Līgumslēdzējas Puses iestādei.

3. Šī panta 1. un 2. punkta noteikumi arī piemērojami atceļot rīcībspējas ierobežojumus vai atzīstot personu par rīcībspējīgu.

23.pants

Gadījumos, kad nav pieļaujama kavēšanās, otras Līgumslēdzējas Puses iestāde pati var veikt pasākumus personas, kas dzīvo vai uzturas tās teritorijā, atzīšanai par ierobežoti rīcībspējīgu, ja tas nepieciešams šīs personas vai viņas īpašuma aizsardzībai. Rīkojumi par šiem pasākumiem jānosūta attiecīgajai tās Līgumslēdzējas Puses iestādei, kuras pilsonis ir minētā persona; šie rīkojumi ir atceļami, ja šīs Līgumslēdzējas Puses iestādes nolemj ko citu.

24.pants

Atzīšana par bezvēsts promesošu, izsludināšana par mirušu un nāves fakta konstatēšana

1. Lietās, kurās persona jāatzīst par bezvēsts promesošu un jāizsludina par mirušu vai jākonstatē nāves fakts, kompetentas ir Līgumslēdzējas Puses iestādes, kuras pilsonis persona bijusi tai laikā, kad par viņu saņemtas pēdējās ziņas.

2. Vienas Līgumslēdzējas Puses iestādes var atzīt otras Līgumslēdzējas Puses pilsoni par bezvēsts promesošu vai mirušu, vai konstatēt viņa nāves faktu pēc personu iesnieguma, kuras dzīvo to teritorijā, ja viņu tiesības un intereses pamatotas uz šīs Līgumslēdzējas Puses likumdošanu.

3. Šī panta 1. un 2. punktā minētajos gadījumos Līgumslēdzējas Puses iestādes piemēro savas valsts likumdošanu.

25.pants

Laulības slēgšana

1. Laulības noslēgšanas noteikumus katrai personai, kas stājas laulībā, nosaka tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras pilsonis viņš ir. Ja laulības noslēgšanai ir šķēršļi, tad jāievēro tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras teritorijā tiek noslēgta laulība.

2. Laulības noslēgšanas formu nosaka tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras teritorijā laulība tiek noslēgta.

26.pants

Laulāto personiskās un mantiskās tiesības

1. Laulāto personiskās un mantiskās tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kurā ir laulāto kopējā dzīves vieta.

2. Ja viens no laulātajiem dzīvo vienā Līgumslēdzējas Puses teritorijā, bet otrs - otrā Līgumslēdzējas Puses teritorijā un abiem laulātajiem ir viena un tā pati pilsonība, tad laulāto personiskās un mantiskās tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras pilsoņi viņi ir.

3. Ja viens no laulātajiem ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, bet otrs - otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis un viens no viņiem dzīvo vienā Līgumslēdzējas Puses teritorijā, bet otrs - otrā Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad viņu personiskās un mantiskās tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras teritorijā laulātajiem bija pēdējā kopējā dzīves vieta.

4. Ja personām, kas norādītas šī panta 3.punktā, nav bijusi kopēja dzīves vieta Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, tad piemēro tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošanu, kuras iestāde izskata lietu.

5. Laulāto mantiskajām attiecībām, kas saistītas ar nekustamo īpašumu, tiek piemērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kurā atrodas šis nekustamais īpašums.

27.pants

Laulības šķiršana un laulības atzīšana par spēkā neesošu

1. Laulības šķiršanas lietās kompetentas ir tās Līgumslēdzējas Puses valsts iestādes, kuras pilsoņi laulātie bija pieteikuma iesniegšanas brīdi, un tāpēc laulātajiem piemēro šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad kompetentas ir arī otras Līgumslēdzējas Puses attiecīgās iestādes.

2. Ja laulības šķiršanas pieteikuma iesniegšanas brīdī viens no laulātajiem ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, bet otrs - otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis un viens no viņiem dzīvo vienā, bet otrs - otrā Līgumslēdzējā Pusē, tad ir kompetentas abu Līgumslēdzēju Pušu iestādes, pie tam tās piemēro savas valsts likumdošanu.

3. Lietās par laulības atzīšanu par spēkā neesošu piemēro to Līgumslēdzēju Pušu likumdošanu, kura saskaņā ar 26.pantu jāpiemēro laulības noslēgšanā. Pie tam tiesu kompetence tiek noteikta, pamatojoties uz šī panta 1. un 2. punktu.

Vecāku un bērnu tiesības un pienākumi

28.pants

Lietas par paternitātes noteikšanu un tās apstrīdēšanu un bērna izcelšanās noteikšanu konkrētajā laulībā izlemj saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras valsts pilsonis bērns ir no dzimšanas.

29.pants

1. Vecāku un bērnu pienākumus un tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā viņiem ir kopēja dzīvesvieta.

2. Ja kādam no vecākiem vai bērniem dzīvesvieta atrodas citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad tiesiskās attiecības starp viņiem nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir bērns.

30.pants

Ārlaulības bērns un viņa mātes un tēva tiesības un pienākumus nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir bērns.

31.pants

1. Taisīt spriedumu par 28. - 30. pantā minētajām tiesībām un pienākumiem, kompetentas ir tās Līgumslēdzējas Puses tiesas, kuras likumi jāpiemēro konkrētajā gadījumā.

2. Ja prasītājs un atbildētājs dzīvo vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kompetentas ir arī šīs Līgumslēdzējas Puses tiesas, ievērojot 28. un 30. panta noteikumus.

Adopcija

32.pants

1. Adoptējot piemēro tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras pilsonis viņš ir vai kuras teritorijā viņam ir pastāvīga dzīvesvieta.

2. Ja bērnu adoptē laulātie, no kuriem viens ir vienas, bet otrs - otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis, tad adopcijai ir jāatbilst likumdošanai, kas spēkā abās Līgumslēdzējās Pusēs.

3. Ja bērns ir viens, bet adoptētājs - otrs Līgumslēdzējas Puses pilsonis, tad adoptējot vai adopciju atceļot, nepieciešama bērna piekrišana, ja to paredz Līgumslēdzējas Puses likums, kuras pilsonis ir bērns, un bērna likumīgā pārstāvja un Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes piekrišana.

33.pants

1. Kompetenta pieņemt lēmumu par adopciju ir tās Līgumslēdzējas Puses iestāde, kuras valsts teritorijā adoptētājam ir pastāvīga dzīvesvieta vai kuras pilsonis viņš ir.

2. Gadījumā, kas noteikts 32.panta 2.punktā, kompetenta ir tās Līgumslēdzējas Puses iestāde, kuras teritorijā laulātajiem ir vai bija pēdējā kopējā dzīves vieta vai uzturēšanās vieta.

Aizbildnība un aizgādnība

34.pants

1. Tā kā Līgumā nav noteikts citādi, tad abu Līgumslēdzēju Pušu pilsoņu aizbildnības un aizgādnības lietās kompetenta ir tās Līgumslēdzējas Puses aizbildnības un aizgādnības iestāde, kuras pilsonis ir aizbilstamais vai aizgādnībā ņemamā persona. Šādā gadījumā piemēro attiecīgās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu.

2. Tiesiskās attiecības starp aizbildni vai aizgādni un personu, kas atrodas aizbildniecībā vai aizgādnībā, nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras iestāde iecēlusi aizbildni vai aizgādni.

35.pants

1. Ir jānodibina aizbildnība vai aizgādnība vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņa interesēs, kura dzīves vieta vai uzturēšanās vieta, vai īpašums atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad šīs Līgumslēdzējas Puses aizbildnības un aizgādnības iestādei nekavējoties jāinformē kompetentā otras Līgumslēdzējas Puses aizbildnības un aizgādnības iestāde atbilstoši 35.panta 1.punkta noteikumiem.

2. Neatliekamos gadījumos otras Līgumslēdzējas Puses aizbildniecības un aizgādnības iestādes var patstāvīgi veikt nepieciešamos pasākumus, informējot par tiem aizbildnības un aizgādnības iestādes saskaņā ar 34. panta 1. punkta noteikumiem. Veiktie pasākumi ir spēkā līdz tam laikam, kad norādītā iestāde pieņem citu lēmumu.

36.pants

1. Kompetentā aizbildnības un aizgādnības iestāde saskaņā ar 34. panta 1. punktu var nodot aizbildnību otras Līgumslēdzējas Puses attiecīgajām iestādēm, ja aizbilstamās vai aizgādnībā esošās personas dzīves vieta vai uzturēšanās vieta vai īpašums atrodas šajā valstī. Nodošana ir spēkā tikai tajā gadījumā, ja pārņēmēja iestāde ir devusi piekrišanu aizbildnības vai aizgādnības pārņemšanai un par to informējusi otras Puses attiecīgo iestādi.

2. Iestāde, kas saskaņā ar šī panta 1.punktu ir pārņēmusi aizbildnību vai aizgādnību, veic to saskaņā ar savas valsts likumdošanu. Tai tomēr nav tiesību lemt par jautājumiem, kas attiecas uz aizbilstamās vai aizgādnībā esošās personas statusu, bet tā var dot atļauju laulības slēgšanai, kas nepieciešama saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras pilsonis ir šī persona.

Mantiskās attiecības

37.pants

Īpašuma tiesības

1. Nekustamā īpašuma tiesības nosaka pēc tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanas, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums.

2. Īpašuma tiesības uz transporta līdzekļiem, kurus reģistrē valsts reģistros, nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā atrodas iestāde, kas reģistrējusi transporta līdzekli.

3. Īpašuma tiesību vai citu mantisko tiesību rašanos un izbeigšanos nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā manta atradās laikā, kad pastāvēja darbība vai cits apstāklis, kas bija šādu tiesību rašanās vai izbeigšanās pamatā. Īpašuma tiesību vai citu mantisko tiesību, kura bijusi darījuma priekšmets, rašanos vai izbeigšanos nosaka pēc darījuma veikšanas vietas likumdošanas, ja Līgumslēdzēju Pušu vienošanās neparedz citādu kārtību.

38.pants

Darījuma forma

1. Darījuma formu nosaka tā slēgšanas vietas likumdošana.

2. Darījuma, kas saistīts ar nekustamo īpašumu un tiesībām uz to, formu nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā šāds īpašums atrodas.

39.pants

Kaitējuma atlīdzība

1. Saistības atlīdzināt kaitējumu, izņemot saistības, kuras izriet no līguma vai citas tiesiskas darbības, nosaka tā Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā notikusi darbība vai pastāvējis cits apstāklis, kura dēļ izvirzīta prasība par kaitējuma atlīdzību.

2. Ja kaitējuma nodarītājs un cietušais ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi, tiek piemērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras tiesā iesniegta prasība.

3. Lietās, kas minētas šī panta 1. un 2. punktā kompetenta ir tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras teritorijā notikusi darbība vai pastāvējis cits apstāklis, kura dēļ izvirzīta prasība par kaitējuma atlīdzību. Cietušais turklāt var iesniegt prasības pieteikumu tās Līgumslēdzējas Puses tiesā, kuras teritorijā atrodas atbildētāja dzīvesvieta.

Mantošana

40.pants

Vienlīdzības princips

Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi tiek pielīdzināti otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem, kas dzīvo tās teritorijā, tiesībās sastādīt vai atcelt testamentus par īpašumu, kas atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tiesībās, kuras tur ir jārealizē, un tiesībās iegūt mantojumā mantu vai tiesības. Mantu vai tiesības iegūst ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi paredzēti katras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem, kas dzīvo tās teritorijā.

41.pants

Mantošanas tiesības

1. Kustamās mantas mantošanas tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā mantojuma atstājējam ir bijusi pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta.

2. Nekustamās mantas mantošanas tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā manta atrodas.

42.pants

Mantojuma pāreja valstij

Ja saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses likumdošanu mantojamā manta pāriet valsts īpašumā, tad kustamā manta pāriet tai valstij, kuras pilsonis nāves brīdī ir bijis mantojuma atstājējs, bet nekustamā manta pāriet tās valsts īpašumā, kuras teritorijā tā atrodas.

43.pants

Testamenta forma

Testamenta formu nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis testamenta sastādīšanas brīdī ir bijis mantojuma atstājējs. Tomēr ir pietiekami, ja ievērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā sastādīts testaments. Šie noteikumi tiek piemēroti arī testamenta atcelšanas gadījumā.

44.pants

Kompetence mantojuma lietās

1. Lietvedību kustamās mantas mantojuma lietās, izņemot šī panta 2.punktā paredzētajos gadījumos, veic tās Līgumslēdzējas Puses iestādes, kuras teritorijā mantojuma atstājējam ir bijusi pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta.

2. Ja visa kustamā mantojamā manta atrodas tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kur mantojuma atstājējam bija pēdējā dzīvesvieta, tad pēc mantinieka vai legatāra lūguma, ja tam piekrīt visi mantinieki, mantojuma lietu kārto šīs Līgumslēdzējas Puses iestādes.

3. Nekustamas mantas mantošanas lietas kārto tās Līgumslēdzējas Puses iestādes, kuras teritorijā šī manta atrodas.

4. Šī panta noteikumi atbilstoši tiek piemēroti arī mantojuma lietu strīdus gadījumos.

45.pants

Mantojuma apsardzības pasākumi

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses iestādes atbilstoši savai likumdošanai veic nepieciešamos pasākumus, lai apsargātu mantojamo mantu, kas atrodas tās teritorijā un ko atstājis mantojumā otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis.

2. Iestādēm, kuras ir atbildīgas par mantojuma apsardzību, pēc otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņa nāves, ir pienākums nekavējoties informēt šīs Līgumslēdzējas Puses konsulārās iestādes par mantojuma atstājēja nāvi un par personām, kuras pieteikušas savas mantojuma tiesības uz mantojumu, par zināmiem apstākļiem, kas attiecas uz šīm personām, kurām ir tiesības uz mantojumu, par to uzturēšanās vietu, par testamenta esamību, par mantojuma apmēru un vērtību, un par pasākumiem, kādi veikti mantojuma apsardzībai.

3. Pēc diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes lūguma tai tiek nodoti mirušā dokumenti un mantojamā kustamā manta.

46.pants

Vienas Līgumslēdzējas Puses diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajai iestādei ir tiesības pārstāvēt šīs Puses intereses mantojuma lietās otras Līgumslēdzējas Puses iestādēs bez īpaša pilnvarojuma, ja mantinieki prombūtnes vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ nevar savlaicīgi aizstāvēt savas tiesības un intereses un nav iecēluši pilnvarnieku.

47.pants

Ja vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis miris otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kur viņam nebija pastāvīgas dzīvesvietas, tad pie viņa atrodošās mantas pēc saraksta tiek nodotas tās Līgumslēdzējas Puses diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajai iestādei, kuras pilsonis bijis mirušais.

48.pants

Mantojuma izsniegšana

1. Iestāde, kas ir kompetenta mantošanas lietās, gadījumos, kādi paredzēti šī Līguma 46.pantā, dod rīkojumu mantojamo mantu izsniegt diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajai iestādei.

2. Šī manta var tikt nodota mantiniekam, ja:

1) visas mantojuma atstājēja kreditoru prasības, kas pieteiktas tās Līgumslēdzējas Puses, kurā atrodas mantojamā manta, likumdošanā noteiktajos termiņos ir samaksātas vai nodrošinātas;

2) samaksātas vai nodrošinātas visas ar mantošanu saistītās nodevas;

3) kompetentas iestādes devušas, ja tas nepieciešams, atļauju mantojamās mantas izvešanai.

3. Naudas summu pārsūtīšana notiek saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu teritorijās spēkā esošo likumdošanu.

Spriedumu atzīšana un izpildīšana

49.pants

Spriedumu atzīšana un izpildīšana civilajās un ģimenes lietās un krimināllietās, kas skar zaudējumu atlīdzību

1. Līgumslēdzējas Puses savstarpēji atzīst un izpilda justīcijas iestāžu likumīgā spēkā stājušos spriedumus civilajās un ģimenes lietās un spriedumus, kas skar nozieguma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību.

2. Līgumslēdzēju Pušu teritorijā bez sevišķas lietvedības tiek atzīti aizbildnības un aizgādnības iestāžu, civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestāžu un citu iestāžu lēmumi civilajās un ģimenes lietās, ja tie pēc sava rakstura neprasa izpildi.

50.pants

Lūgumu par sprieduma izpildi izskatīšana

1. Lūgumus par sprieduma izpildi izskata tās Līgumslēdzējas Puses tiesas, kuras teritorijā izpilde jāveic.

2. Lūgums par sprieduma izpildi iesniedzams tiesā, kura pirmajā instancē taisījusi spriedumu lietā. Lūgums, kurš iesniegts tiesā, kura taisījusi spriedumu pirmajā instancē, tiek nosūtīts tiesai, kas ir kompetenta šo lūgumu izskatīt.

3. Lūguma rekvizītus nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā jāveic izpilde.

4. Lūgumam jāpievieno apstiprināts tulkojums saskaņā ar šī Līguma 5.panta 2.punktu.

51.pants

Lūgumam par sprieduma izpildi jāpievieno:

1) tiesas apstiprināts sprieduma noraksts, oficiāls dokuments par sprieduma stāšanos spēkā, ja tas neizriet no paša sprieduma teksta, izziņa par tā izpildi;

2) dokuments, kurš apliecina, ka atbildētājam, kurš nav piedalījies procesā, savlaicīgi un pienācīgā formā kaut vienu reizi bija izsniegts paziņojums par ierašanos tiesā;

3) šī panta 1. un 2. punktā minēto dokumentu apliecināts tulkojums.

52.pants

Ja tiesai, spriedumu izpildot, radīsies neskaidrības, tā var pieprasīt personai, kas iesniegusi lūgumu par sprieduma izpildi, paskaidrojumus, kā arī nopratināt parādnieku par lūguma būtību un nepieciešamības gadījumā pieprasīt paskaidrojumus no tiesas, kas taisījusi spriedumu.

53.pants

Sprieduma izpildes kārtība

Sprieduma izpildes kārtību nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā jānotiek izpildei.

54.pants

Tiesas izdevumu segšanai, kas saistīti ar sprieduma izpildi, piemērojama tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā spriedums jāizpilda.

55.pants

Atteikšanās atzīt un izpildīt spriedumus

Tiesas sprieduma atzīšanu vai izpildi var noraidīt:

1) ja persona, kas iesniegusi lūgumu, vai atbildētājs nav piedalījušies procesā tāpēc, ka viņiem vai viņu pilnvarotajiem nav ticis savlaicīgi un pienācīgā kārtā izsniegts uzaicinājums ierasties tiesā,

2) ja tajā pašā strīdā starp tām pašām pusēm tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kur jānotiek sprieduma atzīšanai un izpildei, jau agrāk ir taisīts likumīgā spēkā stājies spriedums vai ja šīs Līgumslēdzējas Puses iestādes jau agrāk uzsākušas tiesvedību šajā lietā,

3) ja saskaņā ar šī Līguma noteikumiem, bet gadījumos, kas nav paredzēti šajā Līgumā, saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses, kuras teritorijā jānotiek sprieduma atzīšanai un izpildei, likumdošanu, lieta ir tās izņēmuma kompetencē,

4) ja nav dokumenta, kas apstiprina pušu vienošanos par strīdu izskatīšanas vietu.

56.pants

Šī Līguma 49.-55.panta noteikumi par tiesas spriedumiem piemērojami arī mierizlīgumiem, kas apstiprināti tiesā.

57.pants

Mantu izvešana un naudas summu pārsūtīšana

Šī Līguma noteikumi par spriedumu izpildi neskar Līgumslēdzēju Pušu likumdošanu par izpildes rezultātā iegūto naudas summu pārsūtīšanu un priekšmetu izvešanu.

II NODAĻA

Tiesiskā palīdzība krimināllietās

Kriminālvajāšanas norise

58.pants

Kriminālvajāšanas ierosināšanas vai pārņemšanas pienākums

1. Katra Līgumslēdzēja Puse pēc otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma saskaņā ar saviem likumiem ierosina vai pārņem kriminālvajāšanu pret saviem pilsoņiem, kurus tur aizdomās par nozieguma izdarīšanu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

2. Cietušā iesniegumi par kriminālvajāšanu, kas noteiktajā termiņā iesniegti saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses likumdošanu tās kompetentajās iestādēs, ir spēkā arī otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

59.pants

Lūgumi par kriminālvajāšanas ierosināšanu vai pārņemšanu

1. Lūgumiem par kriminālvajāšanas ierosināšanu vai pārņemšanu jābūt sastādītiem rakstiskā formā un tajā jānorāda:

1)iestādes, kura nosūta lūgumu, nosaukums,

2) nodarījuma apraksts, kura dēļ tiek nosūtīts lūgums par kriminālvajāšanas ierosināšanu vai pārņemšanu,

3) iespējami precīzāks nodarījuma vietas un laika norādījums,

4) Līgumslēdzējas Puses, kura nosūta lūgumu, likuma teksts, uz kuru pamatojoties, nodarījums tiek atzīts par noziegumu,

5) aizdomās turētās personas uzvārds un vārds, ziņas par tās pilsonību, dzīves vai uzturēšanās vietu un citas ziņas par tās personību, kā arī, ja iespējams, šīs personas ārējā izskata apraksts, fotogrāfija un pirkstu nospiedumi,

6) ziņas par nodarītā materiālā zaudējuma apmēru.

Lūgumam jāpievieno cietušā iesniegums krimināllietā, kas ierosināma uz cietušā iesnieguma pamata, un par materiālo zaudējumu atlīdzināšanu, ja tādi lietā ir, kā arī Līgumslēdzējas Puses, kas nosūta lūgumu, rīcībā esošie iepriekšējās izmeklēšanas materiāli un pierādījumi. Nododot priekšmetus, kas ir nozieguma izdarīšanas rīki vai nokļuvuši pie noziedznieka nozieguma rezultātā, jāņem vērā šī Līguma 72.panta 3.punkta nosacījumi.

2. Ja persona, brīdī, kad lūgums par kriminālvajāšanas ierosināšanu vai pārņemšanu tiek nosūtīts, saskaņā ar 58.panta 1.punktu, atrodas apcietinājumā tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kura nosūta šādu lūgumu, tad tā tiek nogādāta otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā. Personas, kas atrodas apcietinājumā otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, etapēšanu sankcionē amatpersona, kas veic uzraudzību pār lietas izmeklēšanu. Tādas personas nodošana notiek, kā to paredz šī Līguma 70.panta 1.punkts.

Izdošana

60.pants

Noziegumi, par kuriem paredzēta izdošana

1. Līgumslēdzējas Puses apņemas saskaņā ar šī Līguma noteikumiem pēc pieprasījuma izdot viena otrai personas, kas atrodas to teritorijās, lai sauktu tās pie kriminālatbildības vai lai izpildītu spriedumu.

2. Izdošana notiek par nodarījumiem, kuri saskaņā ar abu Līgumslēdzēju Pušu likumdošanu ir uzskatāmi par noziegumiem un par kuru izdarīšanu paredzēts sods brīvības atņemšanas veidā uz laiku ilgāk par vienu gadu, vai kāds cits smagāks sods. Izdošana sprieduma izpildei notiek gadījumā, ja par tādu noziegumu izdarīšanu personas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz laiku ilgāk par sešiem mēnešiem vai ar kādu citu smagāku sodu.

61.pants

Atteikums izdot

1. Izdošana nenotiek, ja:

1) persona, par kuru nosūtīts izdošanas lūgums, ir Līgumslēdzējas Puses, kurai lūgums nosūtīts, pilsonis vai šai personai tajā valstī piešķirtas patvēruma tiesības,

2) kriminālvajāšana saskaņā ar abu Līgumslēdzēju Pušu likumdošanu ir ierosināma tikai pēc cietušā privātsūdzības,

3) lūguma saņemšanas brīdī kriminālvajāšana saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses, kurai lūgums nosūtīts, likumdošanu nevar tikt ierosināta vai spriedums nevar tikt izpildīts termiņa noilguma vai cita likumīga iemesla dēļ,

4) personai, par kuras izdošanu nosūtīts lūgums, šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā par to pašu noziegumu ir spēkā stājies spriedums vai lēmums par lietas izbeigšanu.

2. Var atteikt izdot personu, ja noziegums, kura dēļ nosūtīts lūgums par izdošanu, izdarīts tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurai nosūtīts lūgums.

3. Atsakoties izdot, Līgumslēdzēja Puse, kurai nosūtīts lūgums, paziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei atteikuma pamatojumu.

62.pants

Izdošanas atlikšana

Ja persona, par kuru nosūtīts izdošanas lūgums, saukta pie kriminālatbildības vai izcieš sodu par citu noziegumu Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurai šis lūgums nosūtīts, izdošana var tikt atlikta līdz kriminālvajāšanas pabeigšanai, soda izciešanas beigām vai atbrīvošanai jebkura cita likumīga pamatojuma dēļ.

63.pants

Izdošana uz laiku

Ja 62.pantā paredzētā izdošanas atlikšana var izraisīt kriminālvajāšanas termiņa noilgumu vai nopietni apgrūtināt nozieguma izmeklēšanu, tādā gadījumā pēc pamatota lūguma var notikt izdošana uz laiku ar nosacījumu, ka izdotā persona tiks nekavējoties nosūtīta atpakaļ pēc to procesuālo darbību veikšanas, kuru izdarīšanai tā tika izdota, pie tam ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no izdošanas dienas.

64.pants

Izdošana pēc vairāku valstu pieprasījuma

Ja lūgums par vienas un tās pašas personas izdošanu tiek saņemts no vairākām valstīm, tad jautājumu par to, kurš no lūgumiem apmierināms, izlemj Līgumslēdzēja Puse, kura saņēmusi lūgumus.

65.pants

Izdotās personas kriminālvajāšanas robežas

1. Bez Līgumslēdzējas Puses, kura izdevusi personu, piekrišanas šo personu nevar saukt pie kriminālatbildības vai sodīt par citu noziegumu, kurš nav bijis pamatojums izdošanai.

2. Tāpat izdotā persona nevar tikt izdota tālāk trešajai valstij bez viņu izdevušās Līgumslēdzējas Puses piekrišanas.

3. Izdevušās Līgumslēdzējas Puses piekrišana nav vajadzīga, ja izdotā persona 10 dienu laikā pēc kriminālvajāšanas pabeigšanas, soda izciešanas vai atbrīvošanas jebkāda likumiska pamatojuma dēļ nav atstājusi Līgumslēdzējas Puses, kurai persona tiek izdota, teritoriju vai, ja šī persona labprātīgi atgriezusies tur vēlreiz. Šajā termiņā neieskaita laiku, kurā izdotā persona nevarēja atstāt Līgumslēdzējas Puses, kurai persona izdota, teritoriju no viņas neatkarīgu apstākļu dēļ.

66.pants

Izdošanas lūgums

1. Lūgumam par izdošanu ir jābūt noformētam rakstiskā formā un jāsatur:

1) iestādes, kura pieprasa, nosaukums,

2) Līgumslēdzējas Puses, kura pieprasa, likuma teksts, pēc kura konkrētais nodarījums tiek atzīts par noziegumu,

3) izdodamās personas uzvārds un vārds, ziņas par tās pilsonību, dzīves vai uzturēšanās vietu un citas ziņas par tās personību, kā arī, ja iespējams, personas ārējā izskata apraksts, fotogrāfija un pirkstu nospiedumi,

4) ziņas par nodarītā materiālā zaudējuma apmēru.

2. Lūgumam par izdošanu kriminālvajāšanas veikšanai jāpievieno apliecināts lēmuma par apcietināšanu noraksts ar lietas faktisko apstākļu aprakstu.

Lūgumam par izdošanu sprieduma izpildei jāpievieno apliecināts sprieduma noraksts ar izziņu par tā stāšanos likumīgā spēkā un krimināllikuma teksts, uz kura pamata persona notiesāta. Ja notiesātais daļu soda jau izcietis, tad pievieno arī ziņas par to.

67.pants

Izdodamās personas apcietināšana

Pēc izdošanas lūguma saņemšanas Līgumslēdzēja Puse, kurai lūgums nosūtīts, nekavējoties veic pasākumus, lai apcietinātu izdodamo personu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šī Līguma noteikumiem izdošana netiek pieļauta.

68.pants

Papildus ziņas

1. Lūgumu saņēmusī Līgumslēdzēja Puse var pieprasīt papildus ziņas, ja šis izdošanas lūgums nesatur visas 66.pantā norādītās nepieciešamās ziņas. Otrai Līgumslēdzējai Pusei ir jāatbild uz šādu lūgumu ne vēlāk kā mēneša laikā; attaisnojošu iemeslu dēļ šo termiņu var pagarināt vēl uz 15 dienām.

2. Ja pieprasījumu iesniegusī Līgumslēdzēja Puse noteiktajā termiņā neiesniedz papildus ziņas, lūgumu saņēmusī Līgumslēdzēja Puse var atbrīvot no apcietinājuma personu, kura apcietināta pamatojoties uz 67.pantu.

69.pants

Apcietināšana līdz izdošanas lūguma saņemšanai

1. Neatliekamos gadījumos pēc pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses lūguma otra Līgumslēdzēja Puse var apcietināt personu arī pirms 66.pantā norādītā izdošanas lūguma saņemšanas. Lūgumam jāpievieno lēmums par apcietinājumu vai likumīgā spēkā stājies spriedums, kas ir pieņemts attiecībā uz konkrēto personu. Lūgumā jābūt norādījumam, ka izdošanas lūgums tiks nekavējoties izsūtīts.

Lūgums un tam pievienojamie dokumenti tiek nosūtīti jebkādā iespējamā veidā, nodrošinot visu dokumentu rekvizītu ietveršanu (faksu u.tml.).

2. Persona var tikt apcietināta arī bez šī panta 1.punktā minētā lūguma saņemšanas, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tā otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā ir izdarījusi noziegumu, par kuru paredzēta izdošana.

3. Par apcietināšanu saskaņā ar 1. un 2. punktu, vai arī par cēloņiem, kas neļauj izpildīt šī panta 1.punktā minēto lūgumu, nekavējoties jāpaziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei.

4. Persona, kas apcietināta saskaņā ar šī panta 1.punktu, ir jāatbrīvo, ja 15 dienu laikā pēc lūguma par apcietināšanu no otras Līgumslēdzējas Puses netiek saņemts lūgums par šīs personas izdošanu. Šis termiņš pēc pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses lūguma var tikt pagarināts vēl uz 15 dienām.

70.pants

Izdošana

1. Lūgumu saņēmusī Līgumslēdzēja Puse paziņo Līgumslēdzējai Pusei, no kuras lūgums saņemts, savu lēmumu par izdošanu, informējot par izdošanas vietu un laiku.

2. Ja Līgumslēdzēja Puse, no kuras saņemts lūgums, nepieņem izdodamo personu 15 dienu laikā pēc noteiktā izdošanas datuma, tad šī persona jāatbrīvo no apcietinājuma. Pēc Līgumslēdzējas Puses lūguma, no kuras saņemts izdošanas lūgums, šis termiņš var tikt pagarināts, bet ne vairāk kā par 15 dienām.

71.pants

Atkārtota izdošana

Ja izdotā persona izvairīsies no kriminālvajāšanas vai soda izciešanas un atgriezīsies tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurai adresēts lūgums, viņa pēc pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses lūguma var tikt izdota atkārtoti. Šajā gadījumā lūgumam nav nepieciešams pievienot 66.pantā minētos dokumentus.

72.pants

Priekšmetu izdošana

1. Līgumslēdzēja Puse, kurai adresēts izdošanas lūgums, nodod otrai Līgumslēdzējai Pusei to noziegumu, par kuriem 60.pantā paredzēta izdošana, izdarīšanas rīkus, kā arī priekšmetus, uz kuriem ir nozieguma pēdas vai kas iegūti noziedzīgā ceļā. Šie priekšmeti tiek nodoti, saņemot lūgumu, vai gadījumos, kad personas izdošana viņa nāves vai citu apstākļu dēļ nav iespējama.

2. Līgumslēdzēja Puse, kurai iesniegts lūgums, var uz laiku aizturēt šī panta 1.punktā minēto priekšmetu nodošanu, ja tie nepieciešami citā krimināllietā.

3. Trešo personu tiesības uz pieprasītājai Līgumslēdzējai Pusei nodotajiem priekšmetiem paliek spēkā. Pēc lietas izbeigšanas šie priekšmeti jānodod atpakaļ Līgumslēdzējai Pusei, kura tos izsniegusi.

73.pants

Tranzītpārvadāšana

1. Katra no Līgumslēdzējām Pusēm pēc otras Līgumslēdzējas Puses lūguma atļauj pārvadāt caur savu teritoriju personas, ko trešā valsts izdevusi otrai Līgumslēdzējai Pusei. Līgumslēdzējām Pusēm nav pienākuma atļaut tādu personu pārvadāšanu, kuru izdošana pēc šī Līguma noteikumiem nav paredzēta.

2. Lūgums par pārvadājumu tiek noformēts un nosūtīts tādā pašā veidā, kā izdošanas lūgums.

3. Līgumslēdzēju Pušu kompetentas iestādes katrā atsevišķā gadījumā saskaņo tranzītpārvadājuma veidu, maršrutu un citus noteikumus.

4. Izdevumus, kas saistīti ar tranzītpārvadāšanu, sedz Līgumslēdzēja Puse, kas iesniegusi pieprasījumu.

74.pants

Līgumslēdzēju Pušu pārstāvju piedalīšanās tiesiskās palīdzības sniegšanā krimināllietās

Vienas Līgumslēdzējas Puses pārstāvji ar otras Līgumslēdzējas Puses piekrišanu var piedalīties otras Līgumslēdzējas Puses lūguma par tiesiskās palīdzības sniegšanu krimināllietās izpildē.

75.pants

Ziņas par sodāmību

Līgumslēdzējas Puses pēc pieprasījuma sniedz cita citai ziņas par personu iepriekšējo sodāmību, ja šīs personas tiek sauktas pie kriminālatbildības pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

76.pants

Ziņas par kriminālvajāšanas rezultātiem

Līgumslēdzējas Puses paziņo cita citai par tās personas, par kuru bija nosūtīts lūgums par kriminālvajāšanas ierosināšanu vai pārņemšanu, kriminālvajāšanas rezultātiem, kā arī par izdotajām personām. Pēc lūguma tiek nosūtīts spēkā stājušās sprieduma vai cita galīga lēmuma noraksts.

77.pants

Paziņojumi par spriedumiem

Līgumslēdzējas Puses ik gadu sniegs cita citai ziņas par spriedumiem, kas stājušies likumīgā spēkā un ko vienas Līgumslēdzējas Puses tiesas taisījušas par otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem.

TREŠĀ DAĻA

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

78.pants

Līguma stāšanās spēkā

Šis Līgums ir ratificējams un reģistrējams Apvienoto Nāciju Organizācijā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102.pantu un stājas spēkā 30 dienu laikā pēc ratifikācijas dokumentu apmaiņas, kas notiks Kišiņevā.

79.pants

Līguma darbības termiņš

1. Līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.

Katra no Līgumslēdzējām Pusēm jebkurā laikā var to denonsēt, nosūtot otrai Līgumslēdzējai Pusei rakstisku paziņojumu. Denonsācija stājas spēkā 6 mēnešus pēc otras Līgumslēdzējas Puses paziņojuma saņemšanas.

2. Šajā Līgumā var izdarīt izmaiņas un to papildināt tādā pašā kārtībā, kāda noteikta tā noslēgšanai.

Līgums noslēgts Rīgā 1993.gada 14.aprīlī divos eksemplāros, katrs rumāņu un latviešu valodās, pie kam abiem tekstiem ir vienāds spēks.

Moldovas Republikas vārdā Latvijas Republikas vārdā