Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1. pants. Likuma mērķis
(1) Šis likums reglamentē politisko organizāciju (partiju) un to apvienību [turpmāk — politiskās organizācijas (partijas)] finansēšanas noteikumus.
(2) Šā likuma mērķis ir nodrošināt politisko organizāciju (partiju) finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai.
2. pants. Finansēšanas avoti
(1) Politiskās organizācijas (partijas) var finansēt no:
1) biedru naudas un iestāšanās naudas;
2) fizisko personu dāvinājumiem (ziedojumiem);
3) ienākumiem, ko dod attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) saimnieciskā darbība;
31) valsts budžeta — likumā noteiktajos gadījumos;
4) citiem finansēšanas avotiem, izņemot tos, no kuriem ar likumu ir aizliegts finansēt politiskās organizācijas (partijas).
(2) Par dāvinājumu (ziedojumu) šā likuma izpratnē uzskatāmi jebkuri mantiski vai citāda veida bezatlīdzības labumi, tai skaitā pakalpojumi, tiesību nodošana, politiskās organizācijas (partijas) atsvabināšana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības par labu politiskajai organizācijai (partijai), kā arī citas darbības, ar kurām politiskajai organizācijai (partijai) tiek piešķirts kāds labums. Par dāvinājumu (ziedojumu) šā likuma izpratnē tiek uzskatīta arī kustamas vai nekustamas mantas nodošana politiskās organizācijas (partijas) īpašumā un pakalpojumu sniegšana politiskajai organizācijai (partijai) par maksu, kas ir zemāka par attiecīgās kustamas vai nekustamas mantas vai pakalpojuma tirgus vērtību.
(21) Šajā likumā noteiktie dāvinājumu (ziedojumu) ierobežojumi nav attiecināmi uz tādiem savstarpējiem pārskaitījumiem un norēķiniem, kas veikti starp politisko organizāciju (partiju) apvienību un to veidojošo politisko organizāciju (partiju), kā arī starp divām vai vairāk vienu politisko organizāciju (partiju) apvienību veidojošām politiskajām organizācijām (partijām).
(3) Fiziskās personas drīkst veikt dāvinājumus (ziedojumus), iemaksāt biedru naudas un iestāšanās naudas no saviem ienākumiem, bet šo dāvinājumu (ziedojumu), biedru naudu un iestāšanās naudu kopējais apmērs nedrīkst pārsniegt 30 procentus no šo personu iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajiem ienākumiem.
(31) Šā likuma 7.1 pantā paredzētā valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā fiziskās personas drīkst veikt dāvinājumus (ziedojumus), iemaksāt biedru naudas un iestāšanās naudas no saviem ienākumiem, bet šo dāvinājumu (ziedojumu), biedru naudu un iestāšanās naudu kopējais apmērs visām politiskajām partijām, kas saņem valsts budžeta finansējumu un kas ir pārstāvētas Saeimā, nedrīkst pārsniegt piecas minimālās mēnešalgas.
(32) Šā likuma 7.1 pantā paredzētā valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā fiziskās personas drīkst veikt dāvinājumus (ziedojumus), iemaksāt biedru naudas un iestāšanās naudas no saviem ienākumiem, bet šo dāvinājumu (ziedojumu), biedru naudu un iestāšanās naudu kopējais apmērs visām politiskajām partijām, kuras saņem valsts budžeta finansējumu un par kurām pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti, bet ne vairāk kā pieci procenti vēlētāju, nedrīkst pārsniegt 12 minimālās mēnešalgas.
(33) Ja valsts budžeta finansējumu saņem politisko organizāciju (partiju) apvienība vai politiskā organizācija (partija), kura pievienojas politisko organizāciju (partiju) apvienībai, kas nesaņem valsts budžeta finansējumu, šā panta 3.1 vai 3.2 daļā paredzētais ierobežojums attiecas uz vienas fiziskās personas veikto dāvinājumu (ziedojumu) un iemaksāto biedru naudu un iestāšanās naudu kopējo apmēru politisko organizāciju (partiju) apvienībai un visām politisko organizāciju (partiju) apvienību veidojošām politiskajām organizācijām (partijām).
(4) Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pieprasījuma dāvinātājs (ziedotājs), biedru naudas un iestāšanās naudas maksātājs sniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam informāciju par saviem ienākumiem, naudas uzkrājumiem, parādsaistībām vai īpašumiem, kā arī iesniedz dokumentus, kas apliecina finansēšanas avotu izcelsmi.
(5) Noskaidrojot šā panta ceturtajā daļā minēto informāciju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs var pieprasīt, lai fiziskā persona, kura veikusi dāvinājumu (ziedojumu), iemaksājusi biedru naudu vai iestāšanās naudu, iesniedz aizpildītu veidlapu par saviem ienākumiem, naudas uzkrājumiem, parādsaistībām un īpašumiem. Veidlapā norādāmās ziņas un tās iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(6) Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir pieprasījis fiziskajai personai informāciju vai dokumentus atbilstoši šā panta ceturtajai vai piektajai daļai, persona minēto informāciju sniedz vai dokumentus iesniedz 30 dienu laikā pēc to pieprasīšanas dienas (dienas, kad personai pieprasījums paziņots). Pēc fiziskās personas motivēta iesnieguma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks šo termiņu var pagarināt līdz trim mēnešiem, skaitot no dienas, kad persona iesniegusi iesniegumu par termiņa pagarināšanu.
(7) Ja, izvērtējot šā panta ceturtajā vai piektajā daļā sniegto informāciju un citus lietas materiālus, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē, ka dāvinājums (ziedojums), iemaksātā biedru nauda vai iestāšanās nauda neatbilst šā panta trešās daļas prasībām, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks pieņem motivētu lēmumu par attiecīgo finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā un mantas nodošanu valsts īpašumā atbilstoši šā likuma 10.panta otrajai daļai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2002., 12.02.2004., 17.07.2008., 10.06.2010., 29.11.2012., 26.10.2017. un 14.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)
3. pants. Iestāšanās nauda, biedru nauda un biedra veiktie dāvinājumi (ziedojumi) politiskajai organizācijai (partijai)
(1) Biedru naudas un iestāšanās naudas lielums un tās maksāšanas kārtība tiek reglamentēta attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) statūtos. Politiskās organizācijas (partijas) biedra iestāšanās un biedru naudas iemaksu un biedra veikto dāvinājumu (ziedojumu) kopējais apmērs vienai politiskajai organizācijai (partijai) kalendārā gada laikā nedrīkst pārsniegt 50 minimālās mēnešalgas.
(2) Iesniedzot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam politiskās organizācijas (partijas) gada pārskatu (8.5 pants), tam pievienojams attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) valdes vai tās pilnvarotas personas parakstīts politiskās organizācijas (partijas) iestāšanās naudas un biedru naudas saraksts, kurā norādīts katra maksājumu veikušā biedra vārds, uzvārds, personas kods, kā arī iestāšanās naudas un biedru naudas apmērs attiecīgajā kalendārajā gadā.
(3) Ja politiskās organizācijas (partijas) viena biedra iestāšanās naudas un biedru naudas kopsumma attiecīgajā kalendārajā gadā pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu, politiskā organizācija (partija) par to paziņo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, izmantojot Elektronisko datu ievades sistēmu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs publicē savā mājaslapā internetā informāciju par iestāšanās naudām un biedru naudām, kuru kopsumma kalendārajā gadā vienam politiskās organizācijas (partijas) biedram pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu. Politiskās organizācijas (partijas) ziņojumā norādāmās ziņas un tā iesniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā publicējama informācija par politisko organizāciju (partiju) saņemtajām iestāšanās naudām un biedru naudām, un šīs informācijas saturu nosaka Ministru kabinets.
(17.07.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2010., 29.11.2012. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2017. Trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 30.06.2019. Sk. pārejas noteikumu 24. punktu)
4. pants. Dāvinājumi (ziedojumi)
(1) Dāvinājumus (ziedojumus) politiskās organizācijas (partijas), ievērojot šā likuma 6.pantā minētos ierobežojumus, var pieņemt no:
1) Latvijas pilsoņiem;
2) personām, kurām saskaņā ar likumu ir tiesības saņemt Latvijas Republikas nepilsoņa pasi;
3) (izslēgts ar 12.02.2004. likumu).
(2) Fiziskā persona vienai politiskajai organizācijai (partijai) kalendārā gada laikā var izdarīt dāvinājumu (ziedojumu) par summu, kas nepārsniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru.
(3) Politiskā organizācija (partija) 15 dienu laikā pēc tam, kad saņemts dāvinājums (ziedojums), par to paziņo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, izmantojot Elektronisko datu ievades sistēmu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs publicē savā mājaslapā internetā informāciju par dāvinājumiem (ziedojumiem), kurus saņēmusi politiskā organizācija (partija). Politiskās organizācijas (partijas) ziņojumā norādāmās ziņas un tā iesniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā publicējama informācija par politisko organizāciju (partiju) saņemtajiem dāvinājumiem (ziedojumiem), un šīs informācijas saturu nosaka Ministru kabinets.
(31) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 45 dienu laikā pēc tam, kad politiskā organizācija (partija) to informējusi par saņemtajiem dāvinājumiem (ziedojumiem), veic sākotnējo pārbaudi par dāvinājumu (ziedojumu) atbilstību šā likuma prasībām. Ja, veicot sākotnējo pārbaudi, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē, ka nepieciešams veikt papildu pārbaudi, tas piecu darba dienu laikā no papildu pārbaudes uzsākšanas dienas rakstveidā paziņo par to attiecīgajai politiskajai organizācijai (partijai). Pārbaudes pabeigšana neliedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam uzsākt atkārtotu pārbaudi.
(4) Dāvinājums (ziedojums) uzskatāms par pieņemtu, ja politiskā organizācija (partija) 75 dienu laikā pēc dāvinājuma (ziedojuma) saņemšanas to nav pārskaitījusi (atdevusi) atpakaļ dāvinātājam (ziedotājam). Politiskā organizācija (partija) 15 dienu laikā pēc tam, kad tā pārskaitījusi (atdevusi) atpakaļ dāvinātājam (ziedotājam) dāvinājumu (ziedojumu), paziņo par to Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, izmantojot Elektronisko datu ievades sistēmu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs publicē savā mājaslapā internetā informāciju par nepieņemtajiem un dāvinātājam (ziedotājam) atmaksātajiem (atdotajiem) dāvinājumiem (ziedojumiem). Politiskās organizācijas (partijas) ziņojumā norādāmās ziņas un tā iesniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā publicējama informācija par politisko organizāciju (partiju) nepieņemtajiem dāvinājumiem (ziedojumiem), un šīs informācijas saturu nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2002., 12.02.2004., 17.07.2008., 10.06.2010., 29.11.2012., 26.10.2017. un 14.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)
5. pants. Nodevu atvieglojumi
Fiziskās personas, kuras, ievērojot šā likuma noteikumus, ir dāvinājušas (ziedojušas) politiskajai organizācijai (partijai) finansu līdzekļus vai mantu, tiek atbrīvotas no attiecīgo valsts nodevu maksāšanas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2004.)
6. pants. Finansēšanas ierobežojumi
(1) Fiziskajām personām ir aizliegts finansēt politiskās organizācijas (partijas) no citu personu dāvinājumiem un aizdevumiem. Fiziskajām personām, kuras ir sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta vai pašvaldību vēlēšanās, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta, aizliegts finansēt politiskās organizācijas (partijas) dāvinājumu (ziedojumu) veidā.
(2) Visi finansu līdzekļu dāvinājumi (ziedojumi), kuru summa pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu, tieši jāpārskaita attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) bankas kontā, bet citi dāvinājumi (ziedojumi) tieši un nepastarpināti jānodod, jāpārskaita vai jāiesniedz attiecīgajai politiskajai organizācijai (partijai). Ja viena persona iemaksājusi politiskajai organizācijai (partijai) skaidrā naudā finanšu līdzekļus, kuru kopējais apmērs kalendārā gada laikā ir sasniedzis vienu minimālo mēnešalgu, turpmākie finanšu līdzekļi attiecīgā kalendārā gada laikā pārskaitāmi tikai šīs politiskās organizācijas (partijas) bankas kontā.
(3) Aizliegts finansēt politiskās organizācijas (partijas), izmantojot trešo personu starpniecību. Par politiskās organizācijas (partijas) finansēšanu, izmantojot trešo personu starpniecību, uzskatāmi gadījumi, kad, īstenojot savas personiskās intereses finansēt politisko organizāciju (partiju), tiek izmantoti citas personas identitātes dati vai kad politiskajai organizācijai (partijai) tiek ziedots ar citas personas starpniecību. Par starpniecību šā likuma izpratnē nav uzskatāms gadījums, kad, pamatojoties uz notariāli apliecinātu pilnvaru, kurā norādīta konkrēta ziedojamā summa vai manta un tās vērtība, pilnvarotāja vārdā ziedojumu veic pilnvarnieks. Šādu pilnvarojumu aizliegts nodot citai personai.
(4) (Izslēgta ar 12.02.2004. likumu)
(5) Politiskajām organizācijām (partijām) aizliegts ņemt aizņēmumus.
(51) Par politiskās organizācijas (partijas) aizņēmumu šā likuma izpratnē uzskatāmas arī parādsaistības, par kurām politiskā organizācija (partija) nav veikusi samaksu 90 dienu laikā no nākamās dienas pēc tā datuma, kad politiskajai organizācijai (partijai) bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju.
(6) Politiskās organizācijas (partijas) nedrīkst izsniegt jebkāda veida aizdevumus un dot galvojumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2002., 12.02.2004., 17.07.2008., 10.06.2010. un 14.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020. Sk. pārejas noteikumu 28. punktu)
7. pants. Anonīmu dāvinājumu (ziedojumu) aizliegums
(1) Aizliegts finansēt politiskās organizācijas (partijas) anonīmu dāvinājumu (ziedojumu) veidā.
(2) Dāvinājums (ziedojums) šā likuma izpratnē tiek uzskatīts par anonīmu, ja politiskās organizācijas (partijas) grāmatvedības dokumentos attiecībā uz dāvinātāju (ziedotāju) — fizisko personu nav norādīts vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta.
(3) Ja politiskā organizācija (partija) saņem anonīmu dāvinājumu (ziedojumu), finanšu līdzekļi piecu dienu laikā pēc to saņemšanas jāpārskaita valsts budžetā, bet manta jānodod valsts īpašumā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(4) (Izslēgta ar 12.02.2004. likumu)
(5) (Izslēgta ar 12.02.2004. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2002. un 12.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2004.)
7.1 pants. Valsts budžeta finansējums
(1) Politiskajai organizācijai (partijai), par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, piešķir valsts budžeta finansējumu kalendāra gada laikā:
1) 0,9 procentus no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās;
2) 0,1 procentu no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldības domes vēlēšanās;
3) 0,1 procentu no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
(2) Politiskajai organizācijai (partijai), par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā pieci procenti vēlētāju, neatkarīgi no šā panta pirmajā daļā minētā finansējuma piešķir valsts budžeta finansējumu kalendāra gada laikā 200 minimālo mēnešalgu apmērā.
(3) Valsts budžeta finansējumu piešķir uz četriem gadiem un izmaksā, sākot ar nākamo kalendāra gadu pēc Saeimas vēlēšanām. Maksājumus veic divas reizes gadā — līdz 15. janvārim un līdz 15. jūlijam. Pēc Saeimas, pašvaldības domes vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārrēķina šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā paredzēto valsts budžeta finansējumu, ievērojot Saeimas, pašvaldības domes vai Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, un to izmaksā, sākot ar nākamo kalendāra gadu.
(4) Ja notiek Saeimas ārkārtas vēlēšanas, valsts budžeta finansējumu piešķir uz jaunievēlētās Saeimas pilnvaru laiku, šajā termiņā ieskaitot arī pēdējo tā kalendāra gada ceturksni, kurā attiecīgās Saeimas pilnvaras beidzas. Valsts budžeta finansējuma izmaksu uzsāk ar nākamo kalendāra gada ceturksni pēc balsu skaitīšanas rezultātu apstiprināšanas un maksājumus veic šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā.
(5) Politiskā organizācija (partija) kalendāra gada laikā piešķirto, bet neizlietoto valsts budžeta finansējumu var izlietot triju nākamo kalendāra gadu laikā. Ja politiskā organizācija (partija) neizlieto kalendāra gadā piešķirto budžeta finansējumu triju nākamo kalendāra gadu laikā, tā neizlietoto valsts budžeta finansējuma daļu ieskaita atpakaļ valsts budžetā līdz nākamā gada 15. janvārim.
(6) Kopējais vienai politiskajai organizācijai (partijai) piešķirtais valsts budžeta finansējuma apmērs viena kalendāra gada laikā nedrīkst pārsniegt 1600 minimālās mēnešalgas.
(7) Šā panta pirmās daļas 2. punktā paredzētais valsts budžeta finansējums netiek piešķirts par balsīm, kas nodotas par kandidātu sarakstu, kuru Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā paredzētajā kārtībā iesniegušas vēlētāju apvienības vai divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko organizāciju (partiju) apvienībā.
(14.11.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2022.)
7.2 pants. Valsts budžeta finansējuma piešķiršana
(1) Lai saņemtu valsts budžeta finansējumu, politiskā organizācija (partija) atver atsevišķu kontu Latvijā reģistrētā kredītiestādē un 20 dienu laikā pēc vēlēšanu rezultātu pasludināšanas dienas iesniedz rakstveida iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, norādot politiskās organizācijas (partijas) nosaukumu, reģistrācijas numuru un konta numuru. Iesniegumi pēc minētā termiņa netiek pieņemti.
(2) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 20 dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām izskata saņemtos iesniegumus un pieņem lēmumu par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu vai pamatotu atteikumu piešķirt valsts budžeta finansējumu.
(3) Valsts budžeta finansējums tiek ieskaitīts politiskās organizācijas (partijas) norādītajā kontā.
(4) Ja šā likuma 7.1 panta piektajā daļā vai 10. panta 3.1 daļā paredzētajā gadījumā politiskā organizācija (partija) nav ieskaitījusi finanšu līdzekļus valsts budžetā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ietur attiecīgos finanšu līdzekļus no nākamajiem valsts budžeta finansējuma maksājumiem.
(10.06.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)
7.3 pants. Atteikums piešķirt valsts budžeta finansējumu un valsts budžeta finansējuma izmaksas pārtraukšana vai apturēšana
(1) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt valsts budžeta finansējumu politiskajai organizācijai (partijai), kura atbilst šā likuma 7.1 panta pirmās daļas nosacījumam, ja, izskatot iesniegumu, tiek konstatēts, ka pēdējo četru gadu laikā:
1) politiskā organizācija (partija) ir sodīta par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra pārsniegšanu par vairāk nekā 10 procentiem un lēmums ir stājies spēkā;
2) politiskā organizācija (partija) ir sodīta par gada pārskatā vai vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā nenorādītiem darījumiem vai saņemtiem dāvinājumiem (ziedojumiem), kuru kopsumma pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas, un lēmums ir stājies spēkā;
3) politiskajai organizācijai (partijai) saskaņā ar Krimināllikumu ir piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis un tiesas nolēmums ir stājies spēkā.
(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētie politiskās organizācijas (partijas) pārkāpumi tiek konstatēti, lēmums par soda piemērošanu ir stājies spēkā vai piespiedu ietekmēšanas līdzeklis piemērots pēc tam, kad pieņemts lēmums par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieņem lēmumu par valsts budžeta finansējuma izmaksas pārtraukšanu.
(3) Lēmums par valsts budžeta finansējuma izmaksas pārtraukšanu tiek pieņemts arī tad, ja politiskā organizācija (partija) izbeidz savu darbību vai tās darbība tiek aizliegta ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu.
(31) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc informācijas saņemšanas no Saeimas pieņem lēmumu par šā likuma 7.1 panta pirmās daļas 1. punktā minētā valsts budžeta finansējuma izmaksas pārtraukšanu, ja:
1) izbeidzas Saeimā izveidotās politiskās organizācijas (partijas) frakcijas darbība;
2) par vairāk nekā divām trešdaļām samazinās Saeimā izveidotās politiskās organizācijas (partijas) frakcijas deputātu skaits.
(4) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieņem lēmumu par valsts budžeta finansējuma izmaksas apturēšanu, ja:
1) politiskās organizācijas (partijas) darbība tiek apturēta, — uz politiskās organizācijas (partijas) darbības apturēšanas laiku;
2) politiskā organizācija (partija) nav iesniegusi gada pārskatu vai vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju par iepriekšējo gadu, — uz nākamo kalendāro gadu;
3) ir konstatēts, ka politiskā organizācija (partija) pārkāpusi šā likuma 7.4 panta noteikumus, pretlikumīgi izmantojot tai piešķirto valsts budžeta finansējumu attiecīgajā gadā vairāk nekā 30 000 euro apmērā, un lēmums par pretlikumīgi izlietoto valsts finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā ir stājies spēkā, — uz vienu gadu.
(5) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, 3.1 un ceturtajā daļā minēto lēmumu politiskā organizācija (partija) var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(10.06.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2017., 14.11.2019. un 24.02.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2022.)
7.4 pants. Valsts budžeta finansējuma izlietošana
(1) Valsts budžeta finansējumu politiskā organizācija (partija) izmanto savas politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai un ir tiesīga to izlietot šādām mērķu grupām:
1) politiskās organizācijas (partijas) biroja un darbinieku uzturēšanai;
2) politiskās organizācijas (partijas) darbības saturiskai nodrošināšanai (piemēram, semināriem, kongresiem, konferencēm, pētniecības darbiem, aptaujām, jauniešu organizācijas pasākumiem, konsultācijām);
3) politiskās organizācijas (partijas) komunikācijai ar sabiedrību, tostarp politiskajai aģitācijai.
(11) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka šā panta pirmajā daļā paredzēto valsts budžeta finansējuma izlietojuma mērķu grupu veidus, kā arī pieļaujamos izdevumus.
(12) Politiskā organizācija (partija) katrai no šā panta pirmajā daļā noteiktajām mērķu grupām var izlietot ne vairāk kā 60 procentus no attiecīgajā gadā saņemtā valsts budžeta finansējuma.
(2) Maksājumus par šā panta pirmajā daļā minētajiem pasākumiem veic, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus no šā likuma 7.2 panta pirmajā daļā minētā konta.
(21) Politisko organizāciju (partiju) apvienība, kurai piešķirts valsts budžeta finansējums, var to piešķirt tās sastāvā esošai politiskajai organizācijai (partijai), pārskaitot uz politiskās organizācijas (partijas) atvērtu atsevišķu kontu Latvijā reģistrētā kredītiestādē, ja politiskā organizācija (partija) bijusi politisko organizāciju (partiju) apvienības sastāvā, kandidējot pēdējās Saeimas vēlēšanās.
(3) Politiskā organizācija (partija) iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam valsts budžeta finansējuma izlietošanas pamatojuma dokumentus vienu reizi gadā atbilstoši noteikumiem, kurus izdod Ministru kabinets.
(10.06.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. un 14.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)
7.5 pants. Valsts budžeta finansējums politisko organizāciju (partiju) un to apvienību reorganizācijas, likvidācijas un izveides gadījumā
(1) Ja politisko organizāciju (partiju) apvienība, kas saņem valsts budžeta finansējumu, tiek likvidēta, valsts budžeta finansējumu turpmāk saņem politiskās organizācijas (partijas), kas likvidācijas brīdī veido attiecīgo politisko organizāciju (partiju) apvienību, proporcionāli Saeimā ievēlēto biedru skaitam.
(2) Ja no politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas saņem valsts budžeta finansējumu, kāda politiskā organizācija (partija) izstājas vai kāda politisko organizāciju (partiju) apvienību veidojoša politiskā organizācija (partija) tiek likvidēta, bet attiecīgā politisko organizāciju (partiju) apvienība turpina darboties, valsts budžeta finansējumu pilnā apmērā turpina saņemt attiecīgā politisko organizāciju (partiju) apvienība.
(3) Ja divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas), kas saņem valsts budžeta finansējumu, pēc Saeimas vēlēšanām apvienojas, izveidojot politisko organizāciju (partiju) apvienību, valsts budžeta finansējumu pēc apvienošanās turpina saņemt to veidojošās politiskās organizācijas (partijas).
(4) Ja viena vai vairākas politiskās organizācijas (partijas), kas saņem valsts budžeta finansējumu, pēc Saeimas vēlēšanām pievienojas citai politiskajai organizācijai (partijai), valsts budžeta finansējums netiek summēts. Politiskā organizācija (partija), kurai pievienojušās citas politiskās organizācijas (partijas), turpina saņemt tai pirms apvienošanās piešķirto budžeta finansējumu.
(5) Ja divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas), kas saņem valsts budžeta finansējumu, pēc Saeimas vēlēšanām apvienojas, izveidojot jaunu politisko organizāciju (partiju), pēc apvienošanās tā saņem valsts budžeta finansējumu, kuru pirms tam saņēma politiskās organizācijas (partijas), kas ir apvienojušās. Jaunā politiskā organizācija (partija) saņem valsts budžeta finansējumu, ja attiecībā uz politiskajām organizācijām (partijām), kuras apvienojoties to izveidoja, nav konstatēti šā likuma 7.3 panta pirmajā daļā minētie pārkāpumi.
(51) Ja divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas), kas izveidojušas politisko organizāciju (partiju) apvienību, kura saņem valsts budžeta finansējumu, pēc Saeimas vēlēšanām apvienojas, izveidojot jaunu politisko organizāciju (partiju), pēc apvienošanās tā saņem valsts budžeta finansējumu, kuru pirms tam saņēma politisko organizāciju (partiju) apvienība. Jaunā politiskā organizācija (partija) saņem valsts budžeta finansējumu, ja politisko organizāciju (partiju) apvienība, kas saņēma valsts budžeta finansējumu, ir likvidēta un attiecībā uz politisko organizāciju (partiju) apvienību veidojošajām politiskajām organizācijām (partijām), kuras apvienojoties izveido jaunu politisko organizāciju (partiju), un uz politisko organizāciju (partiju) apvienību, kuras sastāvā esošās politiskās organizācijas (partijas) apvienojās, izveidojot jaunu politisko organizāciju (partiju), nav konstatēti šā likuma 7.3 panta pirmajā daļā minētie pārkāpumi.
(6) Ja politiskā organizācija (partija), kas saņem valsts budžeta finansējumu, sadalās, izveidojot jaunas politiskās organizācijas (partijas), valsts budžeta finansējumu nesaņem neviena no jaunizveidotajām politiskajām organizācijām (partijām).
(7) Ja no politiskās organizācijas (partijas), kas saņem valsts budžeta finansējumu, nodalās viena vai vairākas jaunas politiskās organizācijas (partijas), valsts budžeta finansējumu pilnā apmērā turpina saņemt politiskā organizācija (partija), no kuras jaunizveidotās politiskās organizācijas (partijas) ir nodalījušās.
(10.06.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)
8. pants. Ikgadējā finansiālās darbības deklarācija
(Izslēgts ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2008.)
8.1 pants. Priekšvēlēšanu perioda izdevumu deklarācija un paziņojums par plānotajiem vēlēšanu izdevumiem
(Izslēgts ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2008.)
8.2 pants. Vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācija
(1) Politiskās organizācijas (partijas), kas iesniegušas savus deputātu kandidātu sarakstus Saeimas, pašvaldības domes vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām, 30 dienu laikā pēc Saeimas, pašvaldības domes vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) pārstāvja parakstītu vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju, izmantojot Elektronisko datu ievades sistēmu, atbilstoši kārtībai, kuru nosaka Ministru kabinets.
(2) Vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā norādāmi visi ieņēmumi un izdevumi, kas radušies laika posmā no 120.dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai, neatkarīgi no datuma, kad izrakstīts darījumu apliecinošs dokuments (rēķins, līgums vai cits dokuments), saņemts vai veikts maksājums par:
1) reklāmas izvietošanu:
a) sabiedriskajā televīzijā,
b) sabiedriskajā radio,
c) komerciālajā televīzijā,
d) komerciālajā radio,
e) laikrakstos, žurnālos, biļetenos un citos likumā noteiktajā kārtībā reģistrētajos periodiskajos izdevumos, kuri tiek sagatavoti iespiedtehnikā un plaši izplatīti visā valsts teritorijā,
f) laikrakstos, žurnālos, biļetenos un citos likumā noteiktajā kārtībā reģistrētajos periodiskajos izdevumos, kuri tiek sagatavoti iespiedtehnikā un kuru tirāžas lielākā daļa tiek izplatīta vienas republikas pilsētas vai rajona teritorijā,
g) internetā, izņemot politiskās organizācijas (partijas) mājaslapu,
h) telpās un publiskajās vietās (laukumos, skvēros, ielās, uz tiltiem un citās tamlīdzīgās vietās) neatkarīgi no īpašuma piederības;
2) pasta (arī elektroniskā pasta) pakalpojumu izmantošanu, lai ar tā palīdzību nosūtītu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus;
3) visu veidu reklāmas materiālu (videomateriāli, audiomateriāli, plakāti u.c.) sagatavošanu, lai tos izplatītu šīs daļas 1. un 2.punktā paredzētajā veidā;
4) vēlēšanu kampaņas plānošanu, sagatavošanu un organizēšanu;
5) vēlēšanu kampaņā iesaistīto personu darba algu izmaksām un citiem maksājumiem fiziskajām personām, izņemot šīs daļas 8.punktā paredzētos gadījumus;
6) kustamas un nekustamas mantas īrēšanu vēlēšanu kampaņas vajadzībām;
7) laikrakstu, žurnālu, biļetenu, grāmatu un citu iespiedtehnikā sagatavotu izdevumu publicēšanu vēlēšanu kampaņas vajadzībām;
8) labdarības pasākumu finansēšanu, sponsorēšanu, izmaksājot pabalstus un izdarot dāvinājumus (ziedojumus);
9) citu ar vēlēšanu kampaņu saistīto izdevumu segšanu, tos norādot pa atsevišķiem veidiem.
(21) Ja Saeima tiek atsaukta vai atlaista, šā panta otrajā daļā minētajā vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā norādāmi šā panta otrajā daļā minētie izdevumi, kas radušies laika posmā no vēlēšanu izsludināšanas dienas līdz vēlēšanu dienai, neatkarīgi no datuma, kad izrakstīts darījumu apliecinošs dokuments (rēķins, līgums vai cits dokuments) vai saņemts vai veikts maksājums.
(3) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veic vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju pārbaudi un sešu mēnešu laikā no dienas, kad beidzies deklarāciju iesniegšanas termiņš, par visās šajās iesniegtajās deklarācijās atklātajiem politisko organizāciju (partiju) finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, kā arī par pasākumiem, kas veikti to novēršanai, informē sabiedrību vienlaikus.
(12.02.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2004., 17.07.2008., 16.06.2011., 29.11.2012. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2017. Pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 30.06.2019. Sk. pārejas noteikumu 24. punktu)
8.3 pants. Finansiālās darbības deklarācijas iesniegšanas kārtība
Ministru kabinets nosaka vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas veidlapu formu un aizpildīšanas kārtību.
(12.02.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2008.)
8.4 pants. Priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi
(1) Politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, kas iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām piecos vēlēšanu apgabalos, priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos euro, piemērojot koeficientu 0,0004, uz katru vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Ja politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība iesniedz savu kandidātu sarakstu tikai atsevišķos vēlēšanu apgabalos, tā priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos euro, piemērojot koeficientu 0,0004, uz katru attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.
(2) Politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) reģistrēta vai nereģistrēta apvienība, kas iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu pašvaldības domes vēlēšanām, attiecīgās domes priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos euro, piemērojot koeficientu 0,0004, uz katru vēlētāju iepriekšējās attiecīgās pašvaldības domes vēlēšanās. Ja politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) reģistrēta vai nereģistrēta apvienība iesniegusi savus deputātu kandidātu sarakstus vairāku pašvaldību domju vēlēšanām, visu šo domju priekšvēlēšanu izdevumiem kopā drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos euro, piemērojot koeficientu 0,0004, uz katru attiecīgās pašvaldības domes vēlētāju iepriekšējās domes vēlēšanās.
(21) Ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 14. vai 48.pantā paredzētajā gadījumā, politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, kas iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām piecos vēlēšanu apgabalos, priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos euro, piemērojot koeficientu 0,0003 uz katru vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Ja politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība iesniedz savu kandidātu sarakstu tikai atsevišķos vēlēšanu apgabalos, tā priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos euro, piemērojot koeficientu 0,0003 uz katru attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.
(3) Politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, kas iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu Eiropas Parlamenta vēlēšanām, priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos euro, piemērojot koeficientu 0,0003, uz katru vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.
(4) Ja deputātu kandidātu sarakstu iesniedz politisko organizāciju (partiju) reģistrēta vai nereģistrēta apvienība, par tās priekšvēlēšanu izdevumiem uzskatāmi arī tie izdevumi, kuri šim nolūkam bijuši šo apvienību izveidojušajām politiskajām organizācijām (partijām).
(41) Ja atsevišķs deputāta kandidāts veicis individuālu priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņu, tad šādai kampaņai iztērētie līdzekļi tiek ieskaitīti tās politiskās organizācijas (partijas) priekšvēlēšanu izdevumos, no kuras iesniegtā saraksta šī persona kandidē attiecīgajās vēlēšanās.
(5) Par priekšvēlēšanu izdevumiem šā panta izpratnē uzskatāmi visi šā likuma 8.2 panta otrajā daļā noteiktie politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības izdevumi laika posmā no 120.dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai neatkarīgi no datuma, kad izrakstīts darījumu apliecinošs dokuments (rēķins, līgums vai cits dokuments), saņemts vai veikts maksājums. Gadījumā, kad Saeima tiek atsaukta vai atlaista, par priekšvēlēšanu izdevumiem šā panta izpratnē uzskatāmi visi šā likuma 8.2 panta otrajā daļā noteiktie politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības izdevumi laika posmā no vēlēšanu izsludināšanas dienas līdz vēlēšanu dienai, neatkarīgi no datuma, kad izrakstīts darījumu apliecinošs dokuments (rēķins, līgums vai cits dokuments) vai saņemts vai veikts maksājums.
(6) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētie ierobežojumi neattiecas uz šā likuma 8.2 panta otrās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 9.punktā minētajiem izdevumiem.
(7) Ik gadu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs savā mājaslapā internetā publicē informatīvu paziņojumu, kurā norāda šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās summas apmēru, kādu drīkst izlietot priekšvēlēšanu izdevumiem uz vienu vēlētāju.
(12.02.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2004., 17.07.2008., 25.09.2008., 10.06.2010., 16.06.2011., 29.11.2012., 12.09.2013. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2017.)
8.5 pants. Gada pārskats
(1) Par katru pārskata gadu politiskā organizācija (partija) sagatavo gada pārskatu saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību” un citiem normatīvajiem aktiem.
(2) Katru gadu ne vēlāk kā līdz 31. martam politiskā organizācija (partija) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam gada pārskatu, izmantojot Elektronisko datu ievades sistēmu.
(21) Iesniedzot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam politiskās organizācijas (partijas) gada pārskatu, tam pievieno sarakstu, kurā norāda:
1) to biedrību nosaukumu un reģistrācijas numuru, kuru biedrs ir attiecīgā politiskā organizācija (partija);
2) to nodibinājumu nosaukumu un reģistrācijas numuru, kuru dibinātājs ir attiecīgā politiskā organizācija (partija);
3) to biedrību un nodibinājumu nosaukumu un reģistrācijas numuru, kuriem vai kuru organizēto pasākumu nodrošināšanai politiskā organizācija (partija) dāvinājusi (ziedojusi), kā arī dāvinājuma (ziedojuma) apmēru.
(22) Iesniedzot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam politiskās organizācijas (partijas) gada pārskatu, politiskās organizācijas (partijas), kurām piešķirts valsts budžeta finansējums, tam pievieno pārskatu par valsts budžeta finansējuma izlietojumu pārskata gadā, norādot naudas atlikumus pārskata gada sākumā un beigās, naudas ieņēmumus un naudas maksājumus par šā likuma 7.4 panta pirmajā daļā noteiktajiem izdevumu veidiem.
(3) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc politiskās organizācijas (partijas) gada pārskata saņemšanas publicē tajā sniegto informāciju atbilstoši šā likuma 9.panta trešajā daļā minētajām prasībām.
(4) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs savas kompetences ietvaros pārbauda gada pārskatus un līdz nākamā gada 1.aprīlim par atklātajiem politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, kā arī par pasākumiem, kas veikti to novēršanai, informē sabiedrību vienlaikus.
(17.07.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2010., 29.11.2012. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2017. Otrās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 30.06.2019. Sk. pārejas noteikumu 24. punktu)
9. pants. Finansiālās un saimnieciskās darbības atklātums
(1) Politisko organizāciju (partiju) finansiālā un saimnieciskā darbība ir atklāta un publiski pieejama.
(2) Ikvienai personai ir tiesības vērsties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un attiecīgajā politiskajā organizācijā (partijā), lai iepazītos ar politisko organizāciju (partiju) gada pārskatiem un deklarācijām.
(3) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ne vēlāk kā 10 dienas pēc gada pārskata vai vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas saņemšanas tajos sniegto informāciju publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā internetā atbilstoši kārtībai, kuru nosaka Ministru kabinets.
(06.06.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2004. un 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2008.)
9.1 pants. Grāmatvedības uzskaites noteikumi
Politiskās organizācijas (partijas) kārto grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
(12.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2004.)
10. pants. Atbildība par šā likuma prasību neievērošanu
(1) (Izslēgta no 01.07.2020. ar 11.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 19.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 33. punktu)
(11) Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē šā likuma 4.panta pirmās daļas noteikumu pārkāpumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam ir pienākums uzdot attiecīgajai politiskajai organizācijai (partijai) pretlikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus 30 dienu laikā atmaksāt to maksātājam, bet mantu atdot tās devējam. Ja politiskā organizācija (partija) 30 dienu laikā no attiecīgā lēmuma paziņošanas brīža neatmaksā pretlikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus maksātājam vai mantu neatdod tās devējam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam ir pienākums uzdot attiecīgajai politiskajai organizācijai (partijai) pretlikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus 30 dienu laikā ieskaitīt valsts budžetā, bet mantu nodot valsts īpašumā. Pēc attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) motivēta lūguma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks var finanšu līdzekļu atmaksāšanu sadalīt termiņos vai pagarināt finanšu līdzekļu atmaksāšanas termiņu, bet ne ilgāk par 90 dienām.
(2) Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē šā likuma 2.panta pirmās un trešās daļas, 3.panta pirmās daļas, 4.panta otrās daļas, 6.panta pirmās, otrās, trešās, piektās un sestās daļas un 7.panta pirmās un trešās daļas noteikumu pārkāpumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam ir pienākums uzdot attiecīgajai politiskajai organizācijai (partijai) pretlikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus 30 dienu laikā ieskaitīt valsts budžetā, bet mantu nodot valsts īpašumā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pēc attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) motivēta lūguma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks var finanšu līdzekļu atmaksāšanu sadalīt termiņos vai pagarināt finanšu līdzekļu atmaksāšanas termiņu, bet ne ilgāk par 90 dienām.
(21) Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē šā likuma 8.4 panta noteikumu pārkāpumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam ir pienākums uzdot attiecīgajai politiskajai organizācijai (partijai) 30 dienu laikā ieskaitīt valsts budžetā finanšu līdzekļus tajā apmērā, kas atbilst pārsniegtajam priekšvēlēšanu izdevumu apmēram. Pēc attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) motivēta lūguma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks var finanšu līdzekļu ieskaitīšanu sadalīt termiņos vai pagarināt finanšu līdzekļu ieskaitīšanas termiņu, bet ne ilgāk par 90 dienām.
(3) Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē saņemtu dāvinājumu (ziedojumu), kurš nav atspoguļots politiskās organizācijas (partijas) gada pārskatā un informācijā par saņemtajiem dāvinājumiem (ziedojumiem), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam ir pienākums uzdot attiecīgajai politiskajai organizācijai (partijai) pretlikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus 30 dienu laikā ieskaitīt valsts budžetā, bet mantu nodot valsts īpašumā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pēc attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) motivēta lūguma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks var finanšu līdzekļu atmaksāšanu sadalīt termiņos vai pagarināt finanšu līdzekļu atmaksāšanas termiņu, bet ne ilgāk par 90 dienām.
(31) Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē šā likuma 7.4 panta noteikumu pārkāpumu, tā priekšniekam ir pienākums uzdot attiecīgajai politiskajai organizācijai (partijai) pretlikumīgi izlietotos valsts finanšu līdzekļus 30 dienu laikā ieskaitīt valsts budžetā. Pēc attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) motivēta lūguma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks var finanšu līdzekļu atmaksāšanu sadalīt termiņos vai pagarināt finanšu līdzekļu atmaksāšanas termiņu, bet ne ilgāk par 90 dienām.
(4) Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē, ka politiskā organizācija atkārtoti neiesniedz šā likuma 8.2 pantā minēto vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju vai gada pārskatu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam ir pienākums divu nedēļu laikā rakstveidā brīdināt attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) valdi.
(5) Ja politiskā organizācija (partija) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja noteiktajā termiņā neizpilda šā panta 1.1, otrajā, 2.1 un trešajā daļā noteikto pienākumu vai mēneša laikā pēc brīdinājuma nosūtīšanas neiesniedz šajā likumā minēto vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju vai gada pārskatu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam ir pienākums mēneša laikā ierosināt attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) darbības apturēšanu tiesas ceļā.
(6) Ja politiskā organizācija (partija) neizpilda tiesas lēmumu par darbības apturēšanu vai tiesas noteiktajā termiņā nenovērš likuma pārkāpumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam ir pienākums likumā noteiktajā kārtībā ierosināt attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) darbības izbeigšanu tiesas ceļā.
(7) Šā panta 1.1 daļā minēto lēmumu par iegūto finanšu līdzekļu atmaksāšanu to maksātājam un mantas atdošanu tās devējam, kā arī otrajā, trešajā un 3.1 daļā minētos lēmumus par finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā un mantas nodošanu valsts īpašumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks var pieņemt ne vēlāk kā četru gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Šā panta 2.1 daļā minēto lēmumu par finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā un mantas nodošanu valsts īpašumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks var pieņemt ne vēlāk kā četrus gadus no dienas, kad vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācija iesniegta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
(12.02.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.05.2006., 17.07.2008., 10.06.2010., 29.11.2012. un 11.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 19.06.2020. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
11. pants. Finansiālās un saimnieciskās darbības revīzija
(1) Ja politiskās organizācijas (partijas) līdzekļu apgrozījums kalendārajā gadā ir bijis lielāks par 10 minimālajām mēnešalgām, šīs politiskās organizācijas (partijas) attiecīgā gada finansiālo un saimniecisko darbību revidē zvērināts revidents; viņa atzinums pievienojams gada pārskatam, kuru iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
(2) Šā panta pirmajā daļā paredzētā revīzija tiek finansēta no attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) līdzekļiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2002., 12.02.2004. un 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2008.)
12. pants. Atbildība par šā likuma izpildi
(Izslēgts ar 12.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2004.)
13. pants. Kontrole un uzraudzība par likuma izpildi
Kontroli un uzraudzību par šā likuma izpildi veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
(06.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2002.)
14.pants. Citi noteikumi
Nosakot šā likuma 3. un 4.pantā minētās biedru naudas, iestāšanās naudas un dāvinājumu (ziedojumu), kā arī 11.pantā minētā līdzekļu apgrozījuma apmēru kalendārajā gadā, ar minimālo mēnešalgu saprot minimālās mēnešalgas apmēru, kāds bija noteikts attiecīgā kalendārā gada 1.janvārī.
(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.)
15. pants. Elektronisko datu ievades sistēma
(1) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs politiskajai organizācijai (partijai) piešķir tiesības piekļūt Elektronisko datu ievades sistēmai.
(2) Politiskā organizācija (partija) paziņo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par iestāšanās naudu, biedru naudu, kā arī saņemto un atpakaļ pārskaitīto (atdoto) dāvinājumu (ziedojumu) un iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju un gada pārskatu, izmantojot Elektronisko datu ievades sistēmu.
(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2017.)
16. pants. Administratīvie pārkāpumi politisko organizāciju (partiju) finansēšanas jomā
Par šajā likumā noteiktās politisko organizāciju (partiju) finansēšanas kārtības, ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu un noteikto pienākumu nepildīšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.
(11.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
17. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 16. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
(11.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)
1. Visas Latvijā reģistrētās politiskās organizācijas (partijas) ne vēlāk kā līdz 1995.gada 1.septembrim iesniedz Tieslietu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) finansiālās darbības deklarāciju, kurā jānorāda, cik daudz finansu līdzekļu šā likuma spēkā stāšanās dienā ir attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) rīcībā. Šajā deklarācijā jānorāda, no kādiem avotiem minētie finansu līdzekļi saņemti.
2. Valsts ieņēmumu dienests pilda šajā likumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam noteiktās funkcijas līdz dienai, kad šīs funkcijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteiktajā kārtībā un termiņā tiek nodotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
(06.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2002.)
3. Ar terminiem "komersants", "komercsabiedrība" un "kapitālsabiedrība" šajā likumā tiek saprasts arī uzņēmums un uzņēmējsabiedrība.
(06.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2002.)
4. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.augustam izdod šā likuma 4.panta trešajā daļā, 8.1 un 8.2 pantā paredzētos noteikumus.
(06.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2002.)
5. Politiskās organizācijas (partijas) sāk pildīt šā likuma 4.panta trešās daļas noteikumus 2002.gada 15.augustā.
(06.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2002.)
6. Ne vēlāk kā līdz 2002.gada 1.septembrim politiskās organizācijas (partijas) atbilstoši šā likuma 4.panta trešās daļas noteikumiem publicē internetā informāciju par visiem dāvinājumiem (ziedojumiem), kurus tās saņēmušas laika posmā no 2002.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 15.augustam.
(06.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2002.)
7. Šā likuma 8.4 panta trešā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.
(12.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2004.)
8. Šā likuma 8.5 pants stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par grāmatvedību".
(12.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2004.)
9. Politiskās organizācijas (partijas), kas iesniegušas deputātu kandidātu sarakstus 2004.gada 12.jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, šā likuma 8.1 pantā noteiktajā priekšvēlēšanu perioda izdevumu deklarācijā norāda visus izdevumus, kuri tām radušies laika posmā no 90.dienas līdz 50.dienai pirms vēlēšanām. Politiskās organizācijas (partijas), kas iesniegušas deputātu kandidātu sarakstus 2004.gada 12.jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, šā likuma 8.2 pantā noteiktajā vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā norāda visus izdevumus, kas tām radušies laika posmā no 90.dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai, kā arī izdevumus, kas radīsies, pēc vēlēšanām maksājot rēķinus par šā likuma 8.1 panta otrajā daļā minētajām darbībām.
(12.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2004.)
10. Politiskā organizācija (partija), kas iesniegusi deputātu kandidātu sarakstus 2006.gada 7.oktobrī paredzētajām Saeimas vēlēšanām un ir pārkāpusi šā likuma 8.4 pantā minētās prasības, saskaņā ar šā likuma 10.panta 2.1 daļu ieskaita valsts budžetā finanšu līdzekļus, kas atbilst pārsniegtajam priekšvēlēšanu izdevumu apmēram šādā apjomā:
1) ja politiskā organizācija (partija) līdz šā likuma 10.panta 2.1 daļas spēkā stāšanās dienai nav pārsniegusi pieļaujamo priekšvēlēšanu izdevumu apmēru, tā ieskaita valsts budžetā finanšu līdzekļus, kas atbilst kopējam pārsniegtajam priekšvēlēšanu izdevumu apmēram;
2) ja politiskā organizācija (partija) līdz šā likuma 10.panta 2.1 daļas spēkā stāšanās dienai jau ir pārsniegusi pieļaujamo priekšvēlēšanu izdevumu apmēru, tā ieskaita valsts budžetā finanšu līdzekļus, kas atbilst tādu pārsniegto pieļaujamo priekšvēlēšanu izdevumu apmēram, kuri radušies pēc šā likuma 10.panta 2.1 daļas spēkā stāšanās.
(18.05.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.05.2006.)
11. 2009.gadā plānotajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām šā likuma 8.4 panta trešajā daļā minētā koeficienta vietā piemēro koeficientu 0,00015.
(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.)
12. Politiskā organizācija (partija), kas iesniegusi deputātu kandidātu sarakstus gan 2009.gadā plānotajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, gan 2009.gadā plānotajām pašvaldības domes vēlēšanām, atbilstoši normatīvo aktu prasībām iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam vienu kopēju vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju.
(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.)
13. Ja politiskā organizācija (partija) ir iesniegusi deputātu kandidātu sarakstus gan 2009.gadā plānotajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, gan 2009.gadā plānotajām pašvaldības domes vēlēšanām, priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi attiecināmi nevis atsevišķi uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām un pašvaldības domes vēlēšanām, bet gan uz šīm vēlēšanām kopumā. Eiropas Parlamenta un pašvaldības domes vēlēšanām kopā drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz šā likuma 8.4 panta otrajā un trešajā daļā (pārejas noteikumu 11.punkts) minēto apmēru summu.
(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.)
14. Par šo pārejas noteikumu 13.punktā minētajiem pārkāpumiem iestājas atbildība šā likuma 10.panta 2.1 daļā minētajā kārtībā.
(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.)
15. Ministru kabinets līdz 2008.gada 31.decembrim izdod šā likuma 4.panta trešajā daļā, 8.3 pantā un 9.panta trešajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 22.marta noteikumi Nr.196 “Noteikumi par politisko organizāciju (partiju) ikgadējām finansiālās darbības deklarācijām, priekšvēlēšanu perioda izdevumu deklarācijām, paziņojumiem par plānotajiem vēlēšanu izdevumiem, vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijām un ziņojumiem par dāvinājumiem (ziedojumiem)”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.)
16. Ikgadējās finansiālās darbības deklarācijas, priekšvēlēšanu perioda izdevumu deklarācijas vai vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas aizpildīšanas vai iesniegšanas kārtības neievērošana, nepatiesu ziņu norādīšana deklarācijā, paziņojuma par plānotajiem vēlēšanu izdevumiem iesniegšanas kārtības neievērošana vai ziņojuma par saņemto vai nepieņemto dāvinājumu (ziedojumu) publicēšanas noteikumu neievērošana, kā arī priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu pārsniegšana novērtējama un izskatāma atbilstoši šā likuma prasībām pārkāpuma izdarīšanas dienā.
(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.)
17. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.maijam izstrādā šā likuma grozījumus par politisko organizāciju (partiju) daļēju finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem.
(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.)
18. Šā likuma 7.1, 7.2, 7.3, 7.4 un 7.5 pantā noteikto valsts budžeta finansējumu sāk izmaksāt no 2012.gada un piešķir uz ievēlētās Saeimas atlikušo pilnvaru laiku, šajā termiņā ieskaitot arī pēdējo kalendārā gada ceturksni, kurā attiecīgās Saeimas pilnvaras beidzas. Lai saņemtu valsts budžeta finansējumu, politiskā organizācija (partija) šā likuma 7.2 panta pirmajā daļā minēto kontu atver un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam šā likuma 7.2 panta otrajā daļā minēto iesniegumu iesniedz līdz 2011.gada 1.novembrim.
(10.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2010.)
19. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 4.panta trešajā daļā minētos noteikumus, kas reglamentē politiskās organizācijas (partijas) ziņojumā par saņemtajiem dāvinājumiem (ziedojumiem) norādāmās ziņas un tā iesniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā publicējama informācija par politisko organizāciju (partiju) saņemtajiem dāvinājumiem (ziedojumiem), un šīs informācijas saturu. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.129 “Kārtība, kādā publicē politisko organizāciju (partiju) gada pārskatus, vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas un ziņojumus par dāvinājumiem (ziedojumiem)”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(10.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2010.)
20. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.martam izdod šā likuma 2.panta piektajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 31.martam piemērojami Ministru kabineta 2010.gada 16.novembra noteikumi Nr.1054 "Kārtība, kādā pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pieprasījuma persona iesniedz informāciju par tās ienākumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)
21. Grozījums šā likuma 4.panta ceturtajā daļā par skaitļa "30" aizstāšanu ar skaitli "60" nav attiecināms uz tiem dāvinājumiem (ziedojumiem), kuri izdarīti pirms šā grozījuma spēkā stāšanās dienas. Attiecībā uz šādiem dāvinājumiem (ziedojumiem) piemērojama šā likuma 4.panta ceturtās daļas redakcija, kas bija spēkā attiecīgā dāvinājuma (ziedojuma) izdarīšanas dienā.
(29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)
22. Grozījumi šā likuma 10.panta 1.1 daļā par skaitļa un vārdu "2.panta trešās daļas" un vārdu un skaitļa "un 6.panta pirmās daļas" izslēgšanu, kā arī grozījumi šā likuma 10.panta otrajā daļā par tās papildināšanu pēc skaitļa un vārdiem "2.panta pirmās" ar vārdiem „un trešās" un pēc skaitļa un vārda "6.panta" — ar vārdu "pirmās" nav attiecināmi uz tiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka lēmumiem (neatkarīgi no to spēkā stāšanās), kuri pieņemti pirms šo grozījumu spēkā stāšanās dienas. Šajā gadījumā šā likuma 10.panta 1.1 daļa un otrā daļa piemērojama tajā redakcijā, kas bija spēkā attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienā.
(29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)
23. Grozījums šā likuma 2. pantā par tā trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kas paredz, ka fiziskās personas drīkst veikt dāvinājumus (ziedojumus), iemaksāt biedru naudas un iestāšanās naudas no saviem ienākumiem, bet šo dāvinājumu (ziedojumu), biedru naudu un iestāšanās naudu kopējais apmērs nedrīkst pārsniegt 30 procentus no šo personu iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajiem ienākumiem, stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.
(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2017.)
24. Šā likuma grozījumi par 3. panta trešās daļas, 4. panta trešās un ceturtās daļas, 8.2 panta pirmās daļas un 8.5 panta otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā [kas paredz, ka politiskā organizācija (partija) paziņo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par iestāšanās naudām, biedru naudām un saņemtajiem un atpakaļ pārskaitītajiem (atdotajiem) dāvinājumiem (ziedojumiem) un iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju un gada pārskatu, izmantojot Elektronisko datu ievades sistēmu] stājas spēkā 2019. gada 30. jūnijā.
(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2017.)
25. Šā likuma 7.3 panta ceturtās daļas 3. punkts (2017. gada 1. decembra redakcijā) attiecināms arī uz laikposmu no 2010. gada 14. jūlija (kad tas stājās spēkā 2010. gada 10. jūnija redakcijā).
(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2017.)
26. Ja politiskajai organizācijai (partijai) ir bijusi vai ir apturēta valsts budžeta finansējuma izmaksa saskaņā ar agrāk spēkā bijušo šā likuma 7.3 panta ceturtās daļas 3. punktu (2010. gada 10. jūnija redakcijā), bet tā netiktu apturēta atbilstoši tā jaunajai (2017. gada 1. decembra) redakcijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs politiskajai organizācijai (partijai) izmaksā valsts budžeta finansējumu par konkrēto periodu, ja tā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izteikusi attiecīgu lūgumu līdz 2017. gada 31. decembrim. Attiecīgos līdzekļus pārdala no valsts budžeta 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2017.)
27. Līdz 2018. gada 31. oktobrim Ministru kabinets iesniedz Saeimai atzinumu par finansiālajiem un tiesiskajiem nosacījumiem iespējamai piešķiramā valsts budžeta finansējuma apmēra palielināšanai šā likuma 7.1 panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem atbilstošām politiskajām organizācijām (partijām), vienlaikus izvērtējot iespēju piemērot attiecīgos nosacījumus arī citām šā likuma 7.1 panta pirmajā daļā neminētām politiskajām organizācijām (partijām).
(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2017.)
28. Parādsaistības, par kurām politiskā organizācija (partija) nav veikusi samaksu 90 dienu laikā no nākamās dienas pēc tā datuma, kad politiskajai organizācijai (partijai) bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, un nav to veikusi līdz 2019. gada 31. decembrim, politiskā organizācija (partija) sedz triju gadu laikā pēc šā likuma 6. panta 5.1 daļas stāšanās spēkā.
(14.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)
29. Līdz 2022. gada 31. decembrim politiskajām organizācijām (partijām), kā arī politisko organizāciju (partiju) apvienībām atļauts saņemt finansējumu, kas gada laikā nepārsniedz 1950 valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmēru. Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē šā noteikuma pārkāpumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam ir pienākums uzdot attiecīgajai politiskajai organizācijai (partijai) 30 dienu laikā ieskaitīt valsts budžetā finanšu līdzekļus tādā apmērā, kas atbilst pārsniegtajam finansējuma apmēram. Pēc attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) motivēta lūguma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks var finanšu līdzekļu ieskaitīšanu sadalīt termiņos vai pagarināt finanšu līdzekļu ieskaitīšanas termiņu, bet ne ilgāk par 90 dienām.
(14.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)
30. Šā likuma 7.1 panta pirmās daļas 2. punktu piemēro no 2021. gada 1. jūlija.
(14.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)
31. Ministru kabinets līdz 2020. gada 15. janvārim izdod šā likuma 7.4 panta 1.1 daļā paredzētos noteikumus.
(14.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)
32. Ministru kabinets līdz 2020. gada 29. februārim izdod šā likuma 7.4 panta trešajā daļā paredzētos noteikumus.
(14.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)
33. Grozījums šā likuma 10. pantā par tā pirmās daļas izslēgšanu, kā arī šā likuma 16. un 17. pants stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.
(11.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.06.2020.)
Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs
 |
 |
 |
 |