Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

1. Izslēgt 15. panta sestās daļas pirmo teikumu.

2. Papildināt kodeksu ar 15.3 pantu šādā redakcijā:

"15.3 pants. Notiesātā personas lieta

Katram ar brīvības atņemšanu notiesātajam brīvības atņemšanas iestādes darbinieki iekārto personas lietu vai turpina apcietinātā personas lietu, ja notiesātais nosūtīts soda izciešanai no izmeklēšanas cietuma.

Personas lietā obligāti iekļauj:

1) šā kodeksa 4. panta pirmajā daļā minētos tiesas nolēmumus;

2) notiesātā daktiloskopisko karti;

3) informāciju par aizturēšanu, ja notiesātais ticis aizturēts, vai ierašanos brīvības atņemšanas soda izciešanas uzsākšanai;

4) notiesātā anketu;

5) notiesātā un tā sevišķo pazīmju fotoattēlus, kā arī notiesātā kriminālistisko raksturojumu;

6) resocializācijas plānu un informāciju par notiesātā resocializācijas procesu;

7) informāciju par notiesātajam piemērotajiem sodiem par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem, kā arī informāciju par piemērotajiem pamudinājumiem.

Notiesātā personas lietā iekļauj dokumentus, kas sniedz informāciju par brīvības atņemšanas soda izpildes gaitu, un attiecībā uz notiesāto pieņemtos administratīvos aktus un citus lēmumus.

Notiesātā personas lietai pievieno:

1) pasi vai personas apliecību;

2) pagaidu apliecību, atgriešanās apliecību vai pagaidu ceļošanas dokumentu;

3) brīvības atņemšanas iestādes rīcībā esošo informāciju par notiesātā iegūto izglītību.

Pārvietojot notiesāto no īslaicīgās aizturēšanas vietas uz brīvības atņemšanas iestādi, līdzi nosūta šā panta otrās daļas 1.-3. punktā minētos dokumentus un notiesātajam izņemtos dokumentus. Pārvietojot notiesāto no brīvības atņemšanas iestādes uz izmeklēšanas cietumu vai otrādi, līdzi nosūta notiesātā personas lietu.

Ministru kabinets nosaka notiesātā anketas saturu un noformēšanas kārtību, kā arī personas lietas noformēšanas kārtību."

3. 45. pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdu "adoptētājiem";

izslēgt vienpadsmito daļu.

4. 49.2 pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "izcieš" ar vārdiem "slēgtā vai";

izslēgt pirmajā daļā vārdus "nāvi vai";

aizstāt trešajā daļā vārdus "tās pilngadīgās" ar vārdiem "tā likumiskā pārstāvja vai citas pilngadīgas";

izslēgt ceturtajā daļā vārdus "nokļūt uz bērēm vai";

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Lemjot par minētās atļaujas došanu notiesātajam ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) (turpmāk - uz mūžu notiesātais), brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks papildus šajā pantā minētajiem kritērijiem ņem vērā uz mūžu notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu un smagumu, kā arī piespriestā soda ilgumu un izciestā soda daļu.";

aizstāt sestās daļas 3. punktā skaitli "49.3" ar skaitli "49.7";

papildināt sesto daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

"5) notiesātā atrašanās ārpus brīvības atņemšanas iestādes var apdraudēt sabiedrības drošību."

5. Izslēgt 49.3 un 49.4 pantu.

6. Papildināt kodeksu ar 49.5, 49.6, 49.7 un 49.8 pantu šādā redakcijā:

"49.5 pants. Notiesātā tiesības atvadīties no miruša radinieka ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas

Notiesātais ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no miruša radinieka ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas. Iesniegumā notiesātais norāda plānoto atvadīšanās datumu, laiku un vietu. Ja minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā norāda tā likumiskā pārstāvja vai citas pilngadīgas personas vārdu un uzvārdu, kura viņu pavadīs. Iesniegumam notiesātais pievieno radinieka miršanas apliecības kopiju un radniecību apliecinošu dokumentu kopijas. Iesniegumu notiesātais iesniedz vismaz divas darbdienas pirms plānotā atvadīšanās datuma.

Šajā pantā minētās tiesības attiecas uz gadījumiem, kad miris notiesātā vecāks, bērns, brālis, māsa, vectēvs, vecāmāte, mazbērns vai laulātais.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pārbauda šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu esību.

Ja brīvības atņemšanas iestādes rīcībā ir informācija, ka notiesātais ir aizdomās turētais vai apsūdzētais citā kriminālprocesā, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties lūdz attiecīgā procesa virzītāja viedokli par brīvības atņemšanas iestādes teritorijas īslaicīgas atstāšanas atbilstību kriminālprocesa interesēm.

Izlemjot jautājumu par šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas došanu notiesātajam, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā:

1) notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu un smagumu;

2) piespriestā un izciestā soda ilgumu;

3) notiesātā uzvedību;

4) iespējamo sabiedrības drošības apdraudējumu;

5) iepriekšējās brīvības atņemšanas iestādes teritorijas īslaicīgās atstāšanas reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē tās noteiktajā laikā, ja šāda prombūtne ir tikusi atļauta iepriekš.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nedod šā panta pirmajā daļā minēto atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ja:

1) pastāv vismaz viens no šā kodeksa 49.2 panta sestajā daļā minētajiem apstākļiem;

2) šādas prombūtnes laikā var pastāvēt notiesātā bēgšanas risks vai cits būtisks sabiedrības drošības apdraudējums;

3) šā panta ceturtajā daļā minētais procesa virzītājs ir norādījis, ka notiesātā prombūtne var apdraudēt vai apdraud kriminālprocesa intereses.

Izvērtējot šajā pantā minēto, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atļaut notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku līdz divām diennaktīm, lai atvadītos no miruša radinieka;

2) neatļaut notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no miruša radinieka.

Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pieņem šā panta septītās daļas 1. punktā minēto lēmumu, to noformē uz notiesātā iesnieguma rezolūcijas veidā, norādot arī brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas laiku un laiku, kad notiesātajam jāatgriežas brīvības atņemšanas iestādē, un nekavējoties par to informē notiesāto. Informāciju par notiesātajam doto atļauju šā kodeksa 49.2 panta devītajā daļā noteiktajā kārtībā nekavējoties nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kā arī šā panta ceturtajā daļā minētajam procesa virzītājam, ja notiesātais ir aizdomās turētais vai apsūdzētais citā kriminālprocesā.

Šajā pantā minētais ārpus brīvības atņemšanas iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pieņem šā panta septītās daļas 2. punktā minēto lēmumu, notiesāto nekavējoties mutiski informē par pieņemto lēmumu, kā arī informē par šā kodeksa 49.6 pantā noteiktajām notiesātā tiesībām atvadīties no miruša radinieka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā.

Notiesātajam ir tiesības mēneša laikā pieprasīt, lai šā panta septītās daļas 2. punktā minētais brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmums tiktu noformēts rakstveidā. Lēmumu noformē rakstveidā un izsniedz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Šā panta septītās daļas 2. punktā minēto lēmumu notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas nolēmums nav pārsūdzams.

49.6 pants. Notiesātā tiesības atvadīties no miruša radinieka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā

Notiesātais ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju atvadīties no miruša radinieka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē (vizuālās kontroles apstākļos).

Notiesātais šādu atļauju var lūgt arī gadījumā, ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nav atļāvis viņam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no miruša radinieka.

Šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā notiesātais norāda vēlamo atvadīšanās datumu un laiku. Iesniegumam notiesātais pievieno radinieka miršanas apliecības kopiju un radniecību apliecinošu dokumentu kopijas.

Šajā pantā minētās tiesības attiecas uz gadījumiem, kad mirusi šā kodeksa 49.5 panta otrajā daļā minētā persona.

49.7 pants. Notiesātā pienākums atgriezties brīvības atņemšanas iestādē

Notiesātajam, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ir pienākums atgriezties šajā iestādē atļaujā norādītajā laikā.

Ja notiesātais, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, atrodoties ārpus tās, pēkšņi saslimst un tiek ievietots ārstniecības iestādē un viņa veselības stāvoklis nepieļauj atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā, notiesātajam vai viņa radiniekiem nekavējoties jāpaziņo brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam par notiesātā saslimšanu un atrašanās vietu.

Saņēmis šā panta otrajā daļā minēto informāciju, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi un ārstniecības iestādi, kurā notiesātais atrodas, lemj par laiku, kad notiesātais atgriezīsies brīvības atņemšanas iestādē, un izvērtē iespēju pārvest notiesāto uz Latvijas Cietumu slimnīcu.

Ja notiesātais nespēj atgriezties brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā objektīvu un iepriekš neparedzamu vai nenovēršamu apstākļu dēļ, viņa pienākums ir nekavējoties informēt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku un atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, tiklīdz radīsies tāda iespēja.

Notiesātais par neatgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā tiek saukts pie atbildības Krimināllikumā paredzētajā kārtībā par izvairīšanos no soda izciešanas, izņemot šā panta otrajā un ceturtajā daļā minētos gadījumus.

49.8 pants. Notiesāto tiesības uz videosaziņu

Papildus šajā kodeksā noteiktajām tiesībām uz saziņu notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, notiesātajiem ārvalsts pilsoņiem, notiesātajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvija, uz mūžu notiesātajiem un vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem notiesātajiem ir tiesības uz videosaziņu ar radiniekiem, laulāto un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes šādā apjomā:

1) notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, - vienu reizi mēnesī uz laiku līdz 30 minūtēm;

2) notiesātajiem ārvalsts pilsoņiem un notiesātajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, - divas reizes mēnesī uz laiku līdz 15 minūtēm;

3) vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem notiesātajiem - bez skaita ierobežojuma uz laiku līdz 30 minūtēm;

4) uz mūžu notiesātajiem: soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē - vienu reizi mēnesī uz laiku līdz vienai stundai, bet soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē - trīs reizes mēnesī uz laiku līdz vienai stundai."

7. Izteikt 50. panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Notiesātā sarakste ar citām valsts un pašvaldību institūcijām tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem, ja notiesātā personiskās naudas kartē nepietiek līdzekļu vēstules nosūtīšanai."

8. 50.3 pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Notiesātie slēgtajos cietumos un daļēji slēgtajos cietumos sodu izcieš divās soda izciešanas režīma pakāpēs - zemākajā un augstākajā.";

papildināt pantu ar devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

"Ja personu notiesā par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, brīvības atņemšanas iestādes veids un soda izciešanas režīms tiek noteikts atbilstoši smagākajam izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam, ņemot vērā visus tiesas nolēmumus, saskaņā ar kuriem notiesātais sodu vēl nav izcietis vai saskaņā ar kuriem notiesātajam ir noteikts galīgais sods.

Notiesātajam, kurš ticis atbrīvots nosacīti pirms termiņa un par kuru tiesa ir pieņēmusi lēmumu par pirmstermiņa uzraudzības laika aizstāšanu ar brīvības atņemšanu, brīvības atņemšanas iestādes veidu un soda izciešanas režīmu nosaka no jauna atbilstoši smagākajam izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam, ņemot vērā visus tiesas nolēmumus, saskaņā ar kuriem notiesātais sodu vēl nav izcietis."

9. 50.4 pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"Notiesātie uzsāk soda izciešanu režīma zemākajā pakāpē, un tajā viņiem jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Soda daļā, kas jāizcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, tiek ieskaitīts apcietinājumā pavadītais laiks. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda notiesātajam jāizcieš soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Notiesāto no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes var pārvietot uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi vai atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā.";

izslēgt piekto daļu;

izteikt septītās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) izmantot gadā astoņas ilglaicīgas satikšanās - no divdesmit četrām līdz četrdesmit astoņām stundām un astoņas īslaicīgas satikšanās - no pusotras stundas līdz divām stundām;";

izteikt septītās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;";

izslēgt astoto daļu;

izteikt devītās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) izmantot gadā piecas ilglaicīgas satikšanās - no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un četras īslaicīgas satikšanās - no pusotras stundas līdz divām stundām;";

izslēgt devītās daļas 3. punktā vārdus "četras reizes mēnesī";

izteikt devītās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;";

izslēgt desmito, vienpadsmito, divpadsmito un trīspadsmito daļu.

10. 50.5 pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Notiesātajam ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda jāizcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Soda daļā, kas jāizcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, tiek ieskaitīts apcietinājumā pavadītais laiks. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.";

izslēgt ceturto daļu;

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"Notiesāto no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes var pārvietot uz atklāto cietumu vai atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā.

Sievietes, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), soda izciešanu uzsāk soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņām šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi. Soda daļā, kas jāizcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, tiek ieskaitīts apcietinājumā pavadītais laiks. Notiesāto no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā.";

izslēgt vienpadsmito un divpadsmito daļu.

11. Izteikt 50.7 un 50.8 pantu šādā redakcijā:

"50.7 pants. Soda izpildes režīms audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem

Audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāk vīriešu dzimuma nepilngadīgie notiesātie. Sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas soda izciešanu uzsāk sieviešu cietuma atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādēm nepilngadīgajiem.

Notiesātie, kuri sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu un tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienā atrodas audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, sāk izciest sodu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Nākamajā izvērtēšanas komisijas sēdē tiek izlemts jautājums par soda izciešanas režīma noteikšanu šādam notiesātajam.

Uz šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām personām attiecas visi šajā pantā paredzētie noteikumi.

Audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem īslaicīgu brīvības atņemšanu izcieš vīriešu dzimuma nepilngadīgie notiesātie, savukārt sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas šo sodu izcieš sieviešu cietuma atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādēm nepilngadīgajiem. Uz šīm personām attiecas šā panta septītās, astotās, devītās un desmitās daļas noteikumi.

Notiesātos nepilngadīgos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot uz brīvības atņemšanas iestādēm pilngadīgajiem notiesātajiem, ja notiesātā uzvedība izslēdz iespēju atstāt viņu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai pirms termiņa atbrīvot no soda izciešanas. Šādā gadījumā notiesāto pārvieto uz daļēji slēgtā cietuma augstāko pakāpi.

Lai nostiprinātu resocializācijas rezultātus un dotu iespēju iegūt vispārējo izglītību vai profesionālo sagatavotību, notiesātos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām vai soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit piecu gadu vecuma sasniegšanai. Izņēmuma gadījumā ar izvērtēšanas komisijas lēmumu notiesāto, kas sasniedzis divdesmit piecu gadu vecumu, var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām.

Uz notiesātajiem, kuri sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu un saskaņā ar šā panta otro un sesto daļu atstāti audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, attiecas notiesātajiem nepilngadīgajiem noteiktais režīms, darba noteikumi, pārtikas, materiālo un sadzīves apstākļu normas.

Nepilngadīgajam notiesātajam atļauts:

1) izmantot gadā 15 ilglaicīgas satikšanās ar tuviem radiniekiem - no trīsdesmit sešām līdz četrdesmit astoņām stundām;

2) izmantot gadā 12 īslaicīgas satikšanās - no pusotras stundas līdz divām stundām;

3) iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem teritorijā bez naudas summas ierobežojuma;

4) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma.

Mācību process audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem tuvināts vispārējās izglītības iestādes prasībām.

Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieks nodrošina nepilngadīgajam notiesātajam iespēju atstāt iestādes teritoriju uz laiku, kas nepieciešams eksāmenu kārtošanai vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē. Šajā laikā audzināšanas iestāde nodrošina nepilngadīgā notiesātā uzraudzību.

Nepilngadīgajam notiesātajam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, tiek nodrošināta iespēja saņemt palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par palīdzību bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām.

50.8 pants. Uz mūžu notiesāto soda izpildes režīms

Uz mūžu notiesātie soda izciešanu uzsāk slēgtā cietuma atsevišķajā nodaļā (turpmāk - atsevišķā nodaļa). Atsevišķajā nodaļā uz mūžu notiesātie sodu izcieš divās soda izciešanas režīma pakāpēs - zemākajā un augstākajā.

Uz mūžu notiesātajiem, kas izcieš sodu atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā astoņas ilglaicīgas satikšanās - no divdesmit četrām līdz četrdesmit astoņām stundām un astoņas īslaicīgas satikšanās - no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) ar cietuma darbinieku starpniecību iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā;

3) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;

4) ar cietuma darbinieku starpniecību saņemt (apmainīt) grāmatas cietuma bibliotēkā;

5) dienas kārtībā paredzētajā laikā skatīties televīzijas pārraides ārpus kameras iekārtotā telpā cietuma darbinieku klātbūtnē vai ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju lietot personisko televizoru kamerā;

6) no rīta celšanās laika līdz naktsmieram atrasties noteiktā iecirknī ārpus kameras;

7) apmeklēt cietuma kapelā dievkalpojumus un tikties ar garīdznieku vienatnē;

8) ar administrācijas atļauju valkāt personisko apģērbu;

9) nēsāt īsi apgrieztus matus;

10) dienas kārtībā paredzētajā laikā piedalīties sporta, kultūras un reliģiskos pasākumos.

Uz mūžu notiesātajiem, kas izcieš sodu atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā piecas ilglaicīgas satikšanās - no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un četras īslaicīgas satikšanās - no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) ar cietuma darbinieku starpniecību iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā;

3) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;

4) izmantot pastaigas vai piedalīties sporta spēlēs svaigā gaisā ne mazāk kā vienu stundu dienā;

5) ar cietuma darbinieku starpniecību saņemt (apmainīt) grāmatas cietuma bibliotēkā;

6) dienas kārtībā paredzētajā laikā skatīties televīzijas pārraides ārpus kameras iekārtotā telpā cietuma darbinieku klātbūtnē vai ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju lietot personisko televizoru kamerā;

7) apmeklēt cietuma kapelā dievkalpojumus un tikties ar garīdznieku vienatnē;

8) ar administrācijas atļauju valkāt personisko apģērbu;

9) nēsāt īsi apgrieztus matus;

10) dienas kārtībā paredzētajā laikā piedalīties kultūras un reliģiskos pasākumos.

Uz mūžu notiesātais soda izciešanu uzsāk atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. No atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz mūžu notiesāto var pārvietot uz atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, ja uz mūžu notiesātais atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē ir izcietis vismaz septiņus gadus. Soda daļā, kas jāizcieš atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, tiek ieskaitīts apcietinājumā pavadītais laiks. No atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz mūžu notiesāto var pārcelt uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, ja uz mūžu notiesātais atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē ir izcietis vismaz trīs gadus, vai atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā.

No slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz mūžu notiesāto var pārvietot uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, ja uz mūžu notiesātais slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē ir izcietis vismaz septiņus gadus, vai atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā. No daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz mūžu notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā. Uz mūžu notiesāto nepārvieto tālākai soda izciešanai uz atklāto cietumu.

Ar izvērtēšanas komisijas lēmumu uz mūžu notiesāto, kas izcieš sodu slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē vai zemākajā pakāpē, var pārcelt atpakaļ uz atsevišķās nodaļas attiecīgo soda izciešanas režīma pakāpi, ja uz mūžu notiesātais ir iesniedzis brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam iesniegumu ar attiecīgu lūgumu.

Soda izpilde uz mūžu notiesātajam, kas pārvietots soda izciešanai uz slēgto vai daļēji slēgto cietumu, notiek atbilstoši šajā kodeksā noteiktajam par soda izpildi attiecīgajā cietumā, izņemot šajā kodeksā uz mūžu notiesātajiem noteiktos izņēmumus.

Uz mūžu notiesātais, kurš ticis nosacīti atbrīvots pirms termiņa un par kuru tiesa ir pieņēmusi lēmumu par pirmstermiņa uzraudzības laika aizstāšanu ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu, sāk izciest sodu soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, kurā izcieš sodu notiesātie, kas nav notiesāti uz visu mūžu."

12. 50.15 pantā:

izslēgt pirmās daļas otro teikumu;

izslēgt otro daļu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Izvērtēšanas komisijas sastāvu, darbības un lēmumu pieņemšanas kritēriju izvērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

13. Izteikt 50.16 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Izvērtēšanas komisija izskata:

1) notiesātā iesniegumu par noteiktā soda izciešanas režīma mīkstināšanu;

2) brīvības atņemšanas iestādes administrācijas priekšlikumu par notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma pastiprināšanu;

3) brīvības atņemšanas iestādes administrācijas priekšlikumu par soda izciešanas režīma noteikšanu no ārvalsts pārņemtam ar brīvības atņemšanu notiesātajam;

4) brīvības atņemšanas iestādes administrācijas priekšlikumu par soda izciešanas režīma noteikšanu notiesātajam, kas sodu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem;

5) uz mūžu notiesātā iesniegumu par pārcelšanu soda izciešanai no atsevišķās nodaļas uz slēgto cietumu vai no slēgtā cietuma uz atsevišķo nodaļu."

14. 50.18 pantā:

izslēgt pirmās daļas 3. punktā vārdus "vidējo vai";

izslēgt pirmās daļas 4., 5., 6. un 7. punktu;

aizstāt otrās daļas 4. punktā vārdu "vidējo" ar vārdu "zemāko";

izslēgt otrās daļas 5. punktu;

izslēgt trešās daļas 2. punktā vārdus "vidējo vai";

papildināt pantu ar jaunu ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"Par soda izciešanas režīma noteikšanu notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, izvērtēšanas komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) atstāt notiesāto, kas sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām vai soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit piecu gadu vecuma sasniegšanai;

2) atstāt notiesāto, kas sasniedzis divdesmit piecu gadu vecumu, audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām;

3) pārvietot notiesāto no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi.

Par soda izciešanas režīma mīkstināšanu uz mūžu notiesātajam izvērtēšanas komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) pārvietot uz mūžu notiesāto no atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma augstāko pakāpi;

2) pārvietot uz mūžu notiesāto no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi;

3) pārvietot uz mūžu notiesāto no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi;

4) pārvietot uz mūžu notiesāto no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi.

Par uz mūžu notiesātā pārcelšanu izvērtēšanas komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) pārcelt uz mūžu notiesāto no atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi;

2) pārcelt uz mūžu notiesāto no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma zemāko pakāpi;

3) pārcelt uz mūžu notiesāto no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma augstāko pakāpi.

Par soda izciešanas režīma pastiprināšanu uz mūžu notiesātajam izvērtēšanas komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) pārvietot uz mūžu notiesāto no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi;

2) pārvietot uz mūžu notiesāto no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi;

3) pārvietot uz mūžu notiesāto no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi;

4) pārvietot uz mūžu notiesāto no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma zemāko pakāpi;

5) pārvietot uz mūžu notiesāto no atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.";

uzskatīt līdzšinējo ceturto un piekto daļu par astoto un devīto daļu.

15. Papildināt 50.19 pantu pēc vārdiem "trīs mēneši" ar vārdiem "vai uz mūžu notiesātā gadījumā - seši mēneši".

16. Izteikt 50.20 pantu šādā redakcijā:

"50.20 pants. Notiesātā izraidīšana no izvērtēšanas komisijas sēdes

Ja, izskatot jautājumu par noteiktā soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai jautājumu par uz mūžu notiesātā pārcelšanu, notiesātais traucē izvērtēšanas komisijas sēdes gaitu un nepilda izvērtēšanas komisijas priekšsēdētāja norādījumus, notiesāto izraida no sēdes telpas. Šādā gadījumā izvērtēšanas komisija notiesātā iesniegumu par soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai uz mūžu notiesātā pārcelšanu neizskata un par to izdara atzīmi izvērtēšanas komisijas sēdes protokolā.

Ja, izskatot jautājumu par soda izciešanas režīma noteikšanu vai pastiprināšanu, notiesātais traucē izvērtēšanas komisijas sēdes gaitu un nepilda izvērtēšanas komisijas priekšsēdētāja norādījumus, notiesāto izraida no sēdes telpas, jautājumu turpina izskatīt bez notiesātā klātbūtnes un par to izdara atzīmi izvērtēšanas komisijas sēdes protokolā."

17. Papildināt septīto "B" nodaļu ar 50.23 pantu šādā redakcijā:

"50.23 pants. Izvērtēšanas komisijas lēmumu pieņemšanas kritēriji

Izlemjot jautājumu par soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai jautājumu par uz mūžu notiesātā pārcelšanu no atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, izvērtēšanas komisija ņem vērā:

1) vai notiesātais attiecīgajā soda izciešanas režīma pakāpē ir izcietis šajā kodeksā noteikto soda daļu;

2) vai notiesātais atbilst šā kodeksa 50.3 panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem;

3) notiesātā uzvedību;

4) notiesātā resocializācijas rezultātus.

Izlemjot jautājumu par soda izciešanas režīma noteikšanu notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, izvērtēšanas komisija ņem vērā šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktā minētos kritērijus. Izlemjot jautājumu par soda izciešanas režīma noteikšanu no ārvalsts pārņemtam ar brīvības atņemšanu notiesātajam, izvērtēšanas komisija ņem vērā šā panta pirmās daļas 1. un 3. punktā minētos kritērijus.

Šā kodeksa 50.18 panta sestās daļas 2. un 3. punktā minēto lēmumu par uz mūžu notiesātā pārcelšanu izvērtēšanas komisija pieņem, pamatojoties uz šā kodeksa 50.8 panta sestajā daļā minēto uz mūžu notiesātā iesniegumā norādīto lūgumu.

Izlemjot jautājumu par soda izciešanas režīma pastiprināšanu, izvērtēšanas komisija ņem vērā notiesātā uzvedību."

18. Papildināt kodeksu ar septīto "C" nodaļu šādā redakcijā:

"Septītā "C" nodaļa
Uz mūžu notiesāto izvērtēšanas komisija

50.24 pants. Uz mūžu notiesāto izvērtēšanas komisijas izveidošana, tās kompetence un lēmumu apstrīdēšanas kārtība

Slēgtajā cietumā, kurā ir izveidota atsevišķā nodaļa, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar rīkojumu izveido uz mūžu notiesāto izvērtēšanas komisiju, kas izskata jautājumus par:

1) nepieciešamību uz mūžu notiesātajam, kas izcieš sodu atsevišķajā nodaļā, pārvietošanas laikā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā piemērot speciālo līdzekli - roku dzelžus;

2) uz mūžu notiesātā apmeklējuma vai tikšanās norisi fiziska norobežojuma apstākļos.

Uz mūžu notiesāto izvērtēšanas komisijas sastāvā iekļauj par notiesāto resocializāciju, uzraudzību, drošību un veselības aprūpi atbildīgo daļu priekšniekus un cietuma psihologu, kas strādā ar uz mūžu notiesātajiem. Uz mūžu notiesāto izvērtēšanas komisijas priekšsēdētājs ir attiecīgās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks.

Uz mūžu notiesāto izvērtēšanas komisijas lēmumu uz mūžu notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams.

50.25 pants. Speciālā līdzekļa - roku dzelžu - un fiziskā norobežojuma piemērošanas kārtība

Uz mūžu notiesātajiem, kas izcieš sodu atsevišķajā nodaļā, pārvietošanas laikā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā var piemērot speciālo līdzekli - roku dzelžus -, ja persona šajā laikā var apdraudēt to pavadošās amatpersonas, darbiniekus vai citas personas vai pastāv pamatotas aizdomas par iespējamu notiesātā bēgšanu.

Lai novērstu apdraudējumu brīvības atņemšanas iestādes amatpersonām un darbiniekiem, personām, kas ieradušās brīvības atņemšanas iestādē profesionālo pienākumu pildīšanai, vai citām personām, šā kodeksa 50.24 pantā minētā komisija var pieņemt lēmumu par uz mūžu notiesātā apmeklējuma vai tikšanās norisi fiziska norobežojuma apstākļos, ja to lūdz apmeklētājs vai ir saņemta brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas vai darbinieka informācija par iespējamu personas drošības apdraudējumu. Šā kodeksa 50.24 pantā minētā komisija var pieņemt lēmumu par visu uz mūžu notiesātā apmeklējumu vai tikšanos norisi fiziska norobežojuma apstākļos uz noteiktu laikposmu, kas nav ilgāks par trim mēnešiem, vai par apmeklējumu vai tikšanos norisi fiziskā norobežojuma apstākļos ar noteiktu personu.

Izlemjot šajā pantā minētos jautājumus, šā kodeksa 50.24 pantā minētā komisija ņem vērā tās locekļu sniegto informāciju, kā arī:

1) uz mūžu notiesātā iepriekš veiktos uzbrukumus, to mēģinājumus vai izteiktos draudus brīvības atņemšanas iestādes amatpersonām, darbiniekiem vai citām personām;

2) uz mūžu notiesātā uzvedību, kas var apdraudēt savu vai citu personu drošību vai veselību;

3) likumpārkāpuma izdarīšanas risku;

4) informāciju par uz mūžu notiesātā bēgšanu vai bēgšanas mēģinājumiem;

5) uz mūžu notiesātā pieļautos soda izciešanas režīma prasību pārkāpumus, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu.

Ja šā kodeksa 50.24 pantā minētā komisija ir pieņēmusi lēmumu par nepieciešamību uz mūžu notiesātajam piemērot speciālo līdzekli - roku dzelžus -, tā ne retāk kā reizi sešos mēnešos atkārtoti izvērtē notiesātā bīstamību un viņam pārvietošanas laikā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā piemērojamā speciālā līdzekļa - roku dzelžu - nepieciešamību."

19. Izteikt 61.7 pantu šādā redakcijā:

"61.7 pants. Uz mūžu notiesāto resocializācijas īpatnības

Izvērtējot drošības apsvērumus, uz mūžu notiesātajiem, kas izcieš sodu atsevišķajā nodaļā, var organizēt ar citiem notiesātajiem kopīgus resocializācijas pasākumus, ja tas veicinās uz mūžu notiesātā resocializāciju."

20. 68. pantā:

izslēgt pirmās daļas 2. punktu;

papildināt piekto daļu pēc vārda "izcieš" ar vārdiem "slēgtā vai";

papildināt septīto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Īslaicīgās prombūtnes laikā notiesātajam ir jāievēro šā kodeksa 49.7 pantā noteiktais."

21. 70. pantā:

izslēgt pirmās daļas 4. punktu;

izteikt pirmās daļas 4.1 un 4.2 punktu šādā redakcijā:

"41) notiesātajiem, kas sodu izcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, aizliegt telefonsarunas uz laiku līdz 10 dienām;

42) uz mūžu notiesātajiem, kas sodu izcieš atsevišķajā nodaļā, aizliegt kārtējo videosaziņas iespēju;";

aizstāt pirmās daļas 7. punktā vārdu "desmit" ar vārdu "trim";

aizstāt devītās daļas 5. punktā skaitli "10" ar vārdu "trim".

22. Izteikt 71. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"Uzlikto sodu izpilda nekavējoties vai arī ne vēlāk kā mēneša laikā no tā uzlikšanas dienas. Ja mēneša laikā no uzlikšanas dienas sods nav izpildīts, tad to neizpilda, izņemot gadījumu, kad notiesātais pēc soda - ievietošana soda izolatorā - uzlikšanas ir pārvietots uz Latvijas Cietumu slimnīcu vai nogādāts ārstniecības iestādē, kas atrodas ārpus brīvības atņemšanas iestādes. Tādā gadījumā uzlikto sodu - ievietošana soda izolatorā - izpilda pēc notiesātā pārvietošanas atpakaļ uz brīvības atņemšanas iestādi."

23. Papildināt 77. panta piekto daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

"Laikposmā, kamēr bāriņtiesa pieņem attiecīgo lēmumu, bērns uzturas kopā ar māti brīvības atņemšanas iestādē, bet ne ilgāk par vienu mēnesi no dienas, kad bērns uzņemts brīvības atņemšanas iestādē."

24. 78.4 pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "izcieš" ar vārdiem "slēgtā vai";

aizstāt sestajā daļā skaitli "49.3" ar skaitli "49.7".

25. 78.5 pantā:

aizstāt otrās daļas 7. punktā skaitli "49.3" ar skaitli "49.7";

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Lemjot par šā kodeksa 78.4 pantā minētās atļaujas došanu uz mūžu notiesātajam, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks papildus šajā pantā minētajiem kritērijiem ņem vērā uz mūžu notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu un smagumu, kā arī piespriestā soda ilgumu un izciestā soda daļu."

26. Papildināt kodeksu ar 78.6 un 78.7 pantu šādā redakcijā:

"78.6 pants. Notiesāto personu tiesību ierobežojumi brīvības atņemšanas iestādes medicīnas daļā

Brīvības atņemšanas iestādes medicīnas daļā notiesātos ievieto saskaņā ar ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām.

Laikposmā, kamēr notiesātais atrodas brīvības atņemšanas iestādes medicīnas daļā, šajā kodeksā noteiktās tiesības viņš īsteno atbilstoši ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām. Šis nosacījums neattiecas uz notiesātā tiesībām uz soda izciešanas režīma mīkstināšanu un nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu.

78.7 pants. Soda izpildes režīms Latvijas Cietumu slimnīcā

Latvijas Cietumu slimnīcā notiesātos ievieto ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka norīkojumu saskaņā ar ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām. Notiesātos, kas sodu izcieš Olaines cietumā, Latvijas Cietumu slimnīcā ievieto ar Olaines cietuma priekšnieka lēmumu saskaņā ar ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām.

Latvijas Cietumu slimnīcā tiek nodrošināta notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība. Latvijas Cietumu slimnīcā notiesātos izvieto slēgtās palātās atbilstoši medicīniskajām indikācijām, neņemot vērā notiesātajiem noteikto soda izciešanas režīma pakāpi un cietuma veidu, bet ņemot vērā šā kodeksa 18. panta pirmajā daļā minēto. Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā drošības un noziedzības novēršanas kritērijus, saskaņā ar ārsta norādījumu notiesātos var izvietot vienā palātā ar apcietinātajiem, ja viņu medicīniskās indikācijas to ļauj.

Atrodoties Latvijas Cietumu slimnīcā, notiesātajam ir tiesības vērsties pie brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka ar iesniegumu par soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

Latvijas Cietumu slimnīcā ievietotajam notiesātajam ir tiesības uz īslaicīgu satikšanos. Atbilstoši ārsta norādījumiem īslaicīgo satikšanos var aizstāt ar videozvanu vai telefonsarunu vai arī atlikt. Šādu videozvanu un telefonsarunu skaitu un ilgumu nosaka atbilstoši šajā kodeksā noteiktajam īslaicīgo satikšanos skaitam un ilgumam attiecīgajā soda izciešanas režīma pakāpē, kurā notiesātais izcieš sodu. Notiesātajiem, kas izcieš sodu atklātajā cietumā, īslaicīgo satikšanos skaits un ilgums, atrodoties Latvijas Cietumu slimnīcā, ir tāds pats, kāds tas ir notiesātajiem daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.

Notiesātajiem, kuri atrodas Latvijas Cietumu slimnīcā, ir tiesības:

1) ar cietuma darbinieku starpniecību četras reizes mēnesī iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādē;

2) izmantot telefonsarunas atbilstoši notiesātajam noteiktajā soda izciešanas režīma pakāpē pieļaujamam apjomam;

3) lietot personisko televizoru un radiouztvērēju (bez balss ieraksta iespējām), lietot Latvijas Cietumu slimnīcas administrācijas izsniegtu televizoru administrācijas norādītajā laikā vai ar ārstējošā ārsta atļauju dienas kārtībā noteiktajā laikā skatīties televīzijas pārraides ārpus palātas iekārtotā telpā;

4) ar cietuma administrācijas atļauju valkāt personisko apģērbu;

5) ar cietuma darbinieku starpniecību saņemt (apmainīt) grāmatas;

6) ar ārstējošā ārsta atļauju izmantot pastaigas svaigā gaisā ne mazāk kā vienu stundu dienā;

7) tikties ar garīdznieku vienatnē un ar ārstējošā ārsta atļauju apmeklēt dievkalpojumus;

8) ar ārstējošā ārsta atļauju piedalīties sporta, kultūras un reliģiskos pasākumos;

9) smēķēt pastaigu laikā;

10) glabāt tabakas izstrādājumus, gāzes šķiltavas un sērkociņus Latvijas Cietumu slimnīcas administrācijas norādītajā vietā ārpus palātas.

Šajā pantā minētās telefonsarunas ilgums nedrīkst pārsniegt 10 minūtes. Videosaziņas ilgums nedrīkst pārsniegt 15 minūtes.

Šajā pantā noteiktās tiesības brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var ierobežot atbilstoši ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām."

27. Izteikt 79. panta otro daļu šādā redakcijā:

"Notiesātos, kuri ir saslimuši ar tuberkulozi aktīvā formā, ārstē Latvijas Cietumu slimnīcā."

28. Papildināt 79.3 panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja minētā izziņa sagatavota par uz mūžu notiesātā soda izpildes gaitu, izziņai par soda izpildes gaitu pievieno informāciju par notiesātā psihisko veselību, ja notiesātajam ir sniegta psihiatriskā palīdzība, un izrakstu no psihologa sadarbības pārskata."

29. Aizstāt 79.4 panta otrajā daļā vārdus "notiesāto ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums)" ar vārdiem "uz mūžu notiesāto".

30. Izteikt divdesmit septīto nodaļu šādā redakcijā:

"Divdesmit septītā nodaļa
Kārtība, kādā izpildāma izraidīšana no Latvijas Republikas

146. pants. Institūcijas, kas izpilda izraidīšanu no Latvijas Republikas

Izraidīšanu no Latvijas Republikas atbilstoši kompetencei izpilda Valsts robežsardze saskaņā ar likumu.

147. pants. Kārtība, kādā izpildāms spriedums par izraidīšanu no Latvijas Republikas

Ja notiesātais, izņemot ar naudas sodu un brīvības atņemšanu notiesātos, pēc pamatsoda izciešanas ir izraidāms no Latvijas Republikas, kriminālsoda izpildes institūcija paziņojumu par to, ka sods ir izpildīts, nekavējoties nosūta Valsts robežsardzei. Ja notiesātais pēc pamatsoda - naudas sods - izciešanas ir izraidāms no Latvijas Republikas, tiesa paziņojumu par to, ka sods ir izpildīts, nekavējoties nosūta Valsts robežsardzei.

Ja notiesātais pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas ir izraidāms no Latvijas Republikas, brīvības atņemšanas iestāde 30 dienu laikā pēc notiesātā ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē rakstveidā informē Valsts robežsardzi atbilstoši normatīvajam aktam par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, izceļošanas dokumentu un tā izsniegšanu. Brīvības atņemšanas iestādes administrācija ne vēlāk kā 30 dienas pirms šāda notiesātā atbrīvošanas informē Valsts robežsardzi par šāda notiesātā atbrīvošanas datumu, bet informāciju par notiesātajiem, kuri tiek atbrīvoti no soda izciešanas amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, nosūta nekavējoties pēc amnestijas vai apžēlošanas akta saņemšanas.

Ja saņemts iesniegums par notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa un notiesātais ir izraidāms no Latvijas Republikas, tiesa savlaicīgi pirms tiesas sēdes, kurā notiesātā iesniegums tiks izskatīts, informē par to Valsts robežsardzi. Ja tiesas sēdē tiesa nolemj notiesāto atbrīvot no soda izciešanas pirms termiņa, tā lēmuma norakstu nekavējoties izsniedz Valsts robežsardzes amatpersonai.

Ja nosacīti notiesātais pēc sprieduma stāšanās spēkā ir izraidāms no Latvijas Republikas, tiesa sprieduma norakstu nekavējoties nosūta Valsts robežsardzei.

Notiesātais tiek izraidīts Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā."

31. Papildināt pārejas noteikumus ar 39., 40. un 41. punktu šādā redakcijā:

"39. Notiesātie, kas 2021. gada 31. decembrī sodu izcieš slēgtā cietuma vidējā pakāpē, no 2022. gada 1. janvāra soda izciešanu turpina slēgtā cietuma augstākajā pakāpē. Uz mūžu notiesātie, kas 2021. gada 31. decembrī sodu izcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē blokā ar pastiprinātu uzraudzību, no 2022. gada 1. janvāra soda izciešanu turpina atsevišķās nodaļas augstākajā pakāpē.

40. Lai nodrošinātu šo pārejas noteikumu 39. punktā minēto pāreju, nepasliktinot notiesāto tiesisko stāvokli, noteikt, ka:

1) šā kodeksa 50.4 panta ceturtajā daļā noteiktā prasība slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē izciest vienu ceturtdaļu no piespriestā soda neattiecas uz notiesātajiem, kas 2021. gada 31. decembrī sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē;

2) izciešamajā soda daļā, kas atbilstoši šā kodeksa 50.4 panta ceturtajai daļai notiesātajam jāizcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ieskaita laiku, kuru notiesātais jau ir izcietis slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē līdz 2021. gada 31. decembrim;

3) šā kodeksa 50.8 panta ceturtajā daļā noteiktā prasība atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē izciest vismaz trīs gadus neattiecas uz tiem uz mūžu notiesātajiem, kas 2021. gada 31. decembrī sodu izcieš soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē blokā ar pastiprinātu uzraudzību;

4) uz mūžu notiesātie, kas 2021. gada 31. decembrī sodu izcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē blokā ar pastiprinātu uzraudzību un kas no 2022. gada 1. janvāra atbilstoši šo pārejas noteikumu 39. punktam soda izciešanu turpina šā bloka soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, var tikt pārcelti uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, ja uz mūžu notiesātais soda izciešanas režīma vidējā pakāpē blokā ar pastiprinātu uzraudzību un atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē kopā ir izcietis vismaz vienu gadu;

5) izciešamajā soda laikā, kas atbilstoši šā kodeksa 50.8 panta piektajai daļai uz mūžu notiesātajam jāizcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ieskaita laiku, kuru uz mūžu notiesātais tajā ir izcietis līdz 2021. gada 31. decembrim.

41. Ministru kabinets līdz 2022. gada 1. jūlijam izdod šā kodeksa 50.15 panta trešajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 345 "Noteikumi par brīvības atņemšanas iestādes izvērtēšanas komisijas sastāvu, darbības kārtību un lēmumu pieņemšanas kritērijiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo kodeksu."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 27. janvārī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2022. gada 3. februārī

04.02.2022