Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Ministru kabineta noteikumi Nr. 222

Rīgā 2021. gada 8. aprīlī (prot. Nr. 32 27. §)
Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma
6. panta piekto daļu, 7. panta trešo daļu,
8. panta astoto daļu, 9. panta trešo daļu
un 11. panta trešo daļu
I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. ēku energosertifikācijas kārtību;

1.2. ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmu (tai skaitā energoefektivitātes un augstas efektivitātes sistēmu) izmantošanas prasības;

1.3. prasības gandrīz nulles enerģijas ēkai;

1.4. ēku energoefektivitātes salīdzinošo vērtēšanas sistēmu;

1.5. ēkas energosertifikāta un ēkas pagaidu energosertifikāta paraugu un reģistrācijas kārtību;

1.6. apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes kārtību un termiņus;

1.7. ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi.

II. Ēku energosertifikācijas kārtība

2. Ēku energosertifikāciju piemēro:

2.1. projektējamām, pārbūvējamām un atjaunojamām ēkām;

2.2. ekspluatācijā esošām ēkām.

3. Lai veiktu projektējamas, pārbūvējamas vai atjaunojamas ēkas energosertifikāciju, neatkarīgs eksperts:

3.1. pārbauda aprēķiniem nepieciešamo projekta izejas datu kvalitāti un nosaka to piemērojamību;

3.2. aprēķina projektējamas, pārbūvējamas vai atjaunojamas ēkas energoefektivitātes rādītājus saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļu;

3.3. izstrādā ēkas pagaidu energosertifikātu, saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļu to reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā un pievieno būvniecības ieceres dokumentācijai.

4. Lai veiktu projektētas (jaunbūves), pārbūvētas vai atjaunotas ēkas energosertifikāciju, nododot ēku ekspluatācijā, neatkarīgs eksperts:

4.1. pamatojoties uz aprēķiniem un uz faktisko būvniecības rezultātu, novērtē ēkas būvelementu un uzstādīto inženiersistēmu energoefektivitātes faktiskos rādītājus un to atbilstību projekta dokumentācijai un sākotnēji izvirzītajiem nosacījumiem energoefektivitātes jomā;

4.2. ņem vērā ēkas, tās ārējo norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu pārbaužu rezultātus (ja tādi ir);

4.3. precizē ēkas faktiskos energoefektivitātes rādītājus un ēkas pagaidu energosertifikātu (tai skaitā veic atzīmi par to, vai ir veikta ēkas rādītāju pārbaude, pamatojoties uz faktisko būvniecības rezultātu) un pievieno pārbaudēs veikto mērījumu un novērtējuma dokumentāciju ēku energosertifikātu reģistrā.

5. Lai veiktu ekspluatācijā esošas ēkas energosertifikāciju, neatkarīgs eksperts:

5.1. pārbauda ēkas konstrukciju un inženiersistēmu tehnisko stāvokli, kas ietekmē enerģijas patēriņu un ēkas energoefektivitātes prasību izpildi;

5.2. nosaka energoresursu faktisko patēriņu, ja ēkā ir atbilstoša energoresursu uzskaite, vai veic mērījumus, ja šādas uzskaites nav;

5.3. pamatojoties uz aprēķiniem un uz faktisko enerģijas patēriņu, aprēķina ēkas energoefektivitātes rādītājus saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļu un nosaka:

5.3.1. ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējumu, kas iegūts, pamatojoties uz izmērītajiem piegādātās un eksportētās enerģijas daudzumiem;

5.3.2. ēkas aprēķinātās energoefektivitātes novērtējumu, kas iegūts, pamatojoties uz aprēķiniem par enerģijas patēriņu ēkas apkures, dzesēšanas, ventilācijas, karstā ūdens sagatavošanas un apgaismojuma vajadzībām, un validēts pret ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējumu. Ja ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējuma un ēkas aprēķinātās energoefektivitātes novērtējuma salīdzinājums pie vienādiem iekštelpu temperatūras nosacījumiem ir pieņemams (atšķiras par mazāk nekā 10  % un ne vairāk kā par 10 kWh/m2 gadā), uzskata, ka ēkas energoefektivitātes novērtējums ir ticams;

5.4. sagatavo pārskatu par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā, iekļaujot aprēķinus par ēkas energoefektivitāti uzlabojošu pasākumu atmaksāšanās termiņiem saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu;

5.5. saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļu reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā un izsniedz ēkas energosertifikātu.

6. Ēkas energosertifikātu var izsniegt, arī pamatojoties uz ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējumu atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam, tādām ekspluatācijā esošām ēkām, kurām ir individuāla enerģijas patēriņa uzskaite un ir pieejami enerģijas patēriņa dati, kas pamatoti ar izmērītajiem piegādātās un eksportētās enerģijas daudzumiem, par vismaz pēdējo triju gadu periodu, kura laikā ēka ir pastāvīgi ekspluatēta un ēkai nav veiktas pārbūves vai funkciju maiņas, kas ietekmē ēkas enerģijas patēriņu apkurei un sasniedzamos primārās neatjaunojamās enerģijas energoefektivitātes novērtējuma rādītājus.

7. Pārbūvējamām un atjaunojamām ēkām energosertifikāciju var neveikt, ja ēkai ir spēkā esošs ēkas energosertifikāts un ēkai pārbūves un atjaunošanas laikā ir veikti tādi darbi, nomainītas inženiersistēmas vai veikta to atjaunošana, kas ietekmē ēkas enerģijas patēriņu apkurei un sasniedzamos primārās neatjaunojamās enerģijas energoefektivitātes novērtējuma rādītājus ne vairāk par 5 %.

III. Prasības gandrīz nulles enerģijas ēkai un augstas efektivitātes sistēmu izmantošanai

8. Ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja tā atbilst visām šādām prasībām:

8.1. ēkas enerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikumā norādīto līmeni A klases ēkai;

8.2. ēkas primārās neatjaunojamās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai un apgaismojumam (piemēro nedzīvojamām ēkām) nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikuma 2. un 3. tabulā norādītās vērtības A klases ēkām;

8.3. ēkā ir uzstādīto inženiersistēmu enerģiju patērējošas iekārtas, kuras atbilst ekodizaina prasībām un kuru energomarķējums – vismaz A klasei, ja atbilstošas energomarķējuma prasības ir noteiktas normatīvajos aktos;

8.4. ēkā ir nodrošināta atbilstība šo noteikumu 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16. punktā minētajām prasībām un telpu mikroklimata atbilstība būvniecības normatīvajiem aktiem un prasībām higiēnas un darba aizsardzības jomā.

9. Gandrīz nulles enerģijas ēkas novērtējumā jāpieņem, ka iekštelpas temperatūras nosacījumi apkures periodā ir vismaz II kategorijas līmenī un bezapkures periodā – vismaz III kategorijas līmenī saskaņā ar standarta LVS EN 16798-1:2019 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 1. daļa: Telpu mikroklimata ievades parametri ēku energoefektivitātes projektēšanai un novērtēšanai, ņemot vērā telpu gaisa kvalitāti, temperatūras režīmu, apgaismojumu un akustiku. M1-6 modulis" B pielikuma prasībām.

10. Gandrīz nulles enerģijas ēkas novērtējumā jāpieņem, ka ventilācijas gaisa apmaiņa ir pietiekama, lai nodrošinātu svaiga gaisa padevi vai tehnoloģiskos apstākļus apkalpojamā zonā atbilstoši būvniecības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Energoefektivitātes novērtējumā jāpieņem, ka gaisa apmaiņas nosacījumi telpās, kad tajās uzturas cilvēki, nav mazāki par III kategorijas līmeni saskaņā ar standarta LVS EN 16798-1:2019 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 1. daļa: Telpu mikroklimata ievades parametri ēku energoefektivitātes projektēšanai un novērtēšanai, ņemot vērā telpu gaisa kvalitāti, temperatūras režīmu, apgaismojumu un akustiku. M1-6 modulis" prasībām.

11. Ja gandrīz nulles enerģijas ēkā netiek paredzēta dzesēšanas sistēma, kas iekštelpās, kurās ēkas ekspluatācijas laikā uzturas cilvēki, nodrošina mikroklimata parametrus atbilstoši šo noteikumu 10. punktā minētajiem nosacījumiem, tad gandrīz nulles enerģijas ēkai jābūt novērtētam pārkaršanas riska indikatoram saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52016-1:2017 "Ēku energoefektivitāte. Apkurei un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas, iekšējās temperatūras un sajūtamā un latentā siltuma slodzes. 1. daļa: Aprēķina procedūras (ISO 52016-1:2017)" prasībām. Novērtējums veicams telpām, kurās pastāvīgi ēkas ekspluatācijas laikā uzturas cilvēki un kuras ir orientētas austrumu–dienvidu–rietumu virzienā, un telpām ar virsgaismas risinājumiem.

12. Atjaunojamām vai pārbūvējamām ēkām telpu pārkaršanas prasības piemēro, ja ēkas īpatnējais siltumenerģijas patēriņš apkurei atbilstoši šo noteikumu 3. pielikuma 1. tabulā norādītajiem nosacījumiem pēc atjaunošanas vai pārbūves pabeigšanas būs atbilstošs vismaz B ēku energoefektivitātes klasei.

13. Ja šo noteikumu 11. un 12. punktā minētās prasības netiek izpildītas, tad ēkas energobilances dzesēšanas sistēmai piemēro "pieņemtās sistēmas" prasības un biroja ēku kategorijas ēkām paredz dzesēšanas enerģijas patēriņu 30 kWh/m2 gadā (ar nosacījumu, ka gaismu caurlaidīgo virsmu īpatsvars pārsniedz 20 % no katra stāva apkurināmās grīdas platības), bet pārējām ēku kategorijām – 20 kWh/m2 gadā (ar nosacījumu, ka gaismu caurlaidīgo virsmu īpatsvars pārsniedz 15 % no katra stāva apkurināmās grīdas platības).

14. Šo noteikumu 13. punktā minētās dzesēšanas enerģijas patēriņa vērtības var nepiemērot, ja, izmantojot stundas aprēķina metodi, ir noteikts, ka:

14.1. dažādu veidu vienģimenes mājām, daudzdzīvokļu ēkām un biroju ēkām telpu operatīvā temperatūra virs 27° C nav ilgāk par 150 kelvina stundām (K·h) laikposmā no 1. maija līdz 30. septembrim;

14.2. dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājās un slimnīcās telpu operatīvā temperatūra virs 25 °C nav ilgāk par 100 kelvina stundām (K·h) laikposmā no 1. maija līdz 30. septembrim;

14.3. izglītības iestāžu ēkās telpu operatīvā temperatūra virs 25 °C nav ilgāk par 150 kelvina stundām (K·h) laikposmā no 1. maija līdz 15. jūnijam un no 15. augusta līdz 30. septembrim.

15. Ja, veicot energosertifikāciju būvprojekta stadijā vai ekspluatācijā esošai ēkai, nav zināmi sadzīves karstā ūdens patēriņa dati, tos nosaka saskaņā ar standarta LVS EN 12831-3:2020 "Ēku energoefektivitāte. Siltumslodzes projektēšanas aprēķina metode. 3. daļa: Sadzīves karstā ūdens sistēmu siltumslodzes un prasību raksturošana. M8-2 un M8-3 moduļi" B.2 pielikumu.

16. Ja, veicot energosertifikāciju būvprojekta stadijā vai ekspluatācijā esošai ēkai, nav zināmi apgaismojuma parametri, tad apgaismojuma izmantošanas laiku un nepieciešamo apgaismojuma līmeni (lx) telpu grupās pieņem saskaņā ar standarta LVS EN 16798-1:2019 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 1. daļa: Telpu mikroklimata ievades parametri ēku energoefektivitātes projektēšanai un novērtēšanai, ņemot vērā telpu gaisa kvalitāti, temperatūras režīmu, apgaismojumu un akustiku. M1-6 modulis" nosacījumiem.

IV. Ēku energoefektivitātes salīdzinošā vērtēšanas un klasificēšanas sistēma

17. Salīdzinošajā vērtēšanas un klasificēšanas sistēmā izmanto ēku energoefektivitātes klases, kas raksturo:

17.1. ēkas īpatnējo siltumenerģijas patēriņu apkurei atbilstoši šo noteikumu 3. pielikuma 1. tabulai;

17.2. ēkas īpatnējo primārās neatjaunojamās enerģijas novērtējumu atbilstoši šo noteikumu 3. pielikuma 2. un 3. tabulai.

18. Ēkas energoefektivitātes vērtējuma veidus nosaka saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Vispārējs ēku energoefektivitātes novērtējums. 1. daļa: Vispārīgas pamatnostādnes un procedūras (ISO 52000-1:2017). Nacionālais pielikums" NA pielikuma NA.8. tabulu "Pielietojuma veidi".

19. Ēkas energoefektivitātes rādītāju aprēķinā iekļauj šādus pakalpojumu veidus:

19.1. dzīvojamām ēkām – apkure, sadzīves karstā ūdens sagatavošana, mehāniskā ventilācija un dzesēšana;

19.2. nedzīvojamām ēkām – apkure, sadzīves karstā ūdens sagatavošana, mehāniskā ventilācija, apgaismojums un dzesēšana.

20. Ēkas energoefektivitātes novērtēšanai pasūtītājs nodrošina neatkarīgam ekspertam iekļūšanu ēkā vai tās telpās un piekļuvi ēkas inženiersistēmām, kā arī pieeju šādiem dokumentiem un informācijai par ēku:

20.1. ēkas būvprojekts vai būves kadastrālās uzmērīšanas lieta;

20.2. ēkas inženiersistēmu projekti vai shēmas;

20.3. ēkas inženiersistēmu instrukcijas;

20.4. ēkas inženiertehnisko sistēmu ekspluatācijas un apkopes žurnāli vai pārskati;

20.5. faktiskais telpu izmantošanas mērķis un temperatūra telpās;

20.6. komunālo pakalpojumu sniedzēju pārskati vai rēķini par faktiski uzskaitītās patērētās enerģijas daudzumu ēkā vai ēkas inženiersistēmās;

20.7. dati par ēkas nodošanu ekspluatācijā;

20.8. dati par ēkas inženiersistēmu uzstādīšanu vai nomaiņu ēkas ekspluatācijas laikā;

20.9. enerģijas aprēķini (ja tādi ir);

20.10. iepriekšējie pārbaudes atzinumi (ja tādi ir);

20.11. cita nepieciešamā informācija, kas saistīta ar ēkas energoefektivitātes novērtējuma, apkures sistēmas un apkures katla vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes sekmīgu norisi.

21. Ēku kategorijām, kuras norādītas standarta LVS EN ISO 52000-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Vispārējs ēku energoefektivitātes novērtējums. 1. daļa: Vispārīgas pamatnostādnes un procedūras (ISO 52000-1:2017). Nacionālais pielikums" NA pielikuma NA.4. tabulā "Ēku kategorijas (veidi)" un kurām netiek noteiktas sasniedzamās energoefektivitātes prasības saskaņā ar šo noteikumu 8.1. un 8.2. apakšpunktu, energoefektivitātes prasību izpilde jānodrošina ēkas siltumtehniskajām, gaisa caurlaidības un inženiertehniskajām sistēmām atbilstoši būvniecības normatīvajiem aktiem.

22. Ēka klasificējama kā A+ energoefektivitātes klases ēka, ja tā atbilst visām šādām prasībām:

22.1. ēkas enerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikumā norādīto līmeni A+ klases ēkai;

22.2. ēkas primārās neatjaunojamās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai un apgaismojumam (piemēro nedzīvojamām ēkām) nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikuma 2. un 3. tabulā norādītās vērtības A+ klases ēkām;

22.3. ēkā ir uzstādīto inženiersistēmu enerģiju patērējošas iekārtas, kurām ir noteiktas ekodizaina prasības un kuru energomarķējums atbilst vismaz A klasei;

22.4. ēkā ir nodrošināta atbilstība šo noteikumu 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16. punktā minētajām prasībām un telpu mikroklimata atbilstība būvniecības normatīvajiem aktiem un prasībām higiēnas un darba aizsardzības jomā.

V. Ēkas energosertifikāts un ēkas pagaidu energosertifikāts

23. Ēkas pagaidu energosertifikātu sagatavo ēkām un to daļām saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu, bet ēkas energosertifikātu sagatavo ēkām un to daļām saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu.

24. Ēkas energosertifikātam, kas izsniegts, pamatojoties uz aprēķinātās energoefektivitātes novērtējumu, pievieno:

24.1. pārskatu par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā, iekļaujot aprēķinus par ēkas energoefektivitāti uzlabojošu pasākumu atmaksāšanās termiņiem saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu;

24.2. apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus (ja attiecināms);

24.3. pielikumu, kurā norāda aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības, norādot datu iegūšanas veidu un datu avotu:

24.3.1. telpu vai zonu nosaukumus, izmantošanas veidus, platības un temperatūras apkures un dzesēšanas periodos, pieprasītās gaisa apmaiņas rādītāju, apgaismojuma rādītāju;

24.3.2. norobežojošo konstrukciju laukumus, siltuma zuduma un siltuma caurlaidības koeficientus;

24.3.3. lineāro termisko tiltu garumus, siltuma zuduma un siltuma caurlaidības koeficientus;

24.3.4. ēkā izmantoto inženiersistēmu novērtējumā izmantotās vērtības;

24.3.5. vērtības, kas pieņemtas, lai ievērotu ēkas energoefektivitāti ietekmējošus faktorus;

24.3.6. klimatisko apstākļu korekcijai un aprēķinu precizēšanai izmantotos koeficientus;

24.3.7. energoefektivitātes novērtējuma ticamības intervālu (ja tas ir noteikts);

24.3.8. citus dokumentus, kas sniedz papildu informāciju par ēkas energoefektivitātes novērtējumu, vērtēšanas apstākļiem vai nosacījumiem.

25. Ēkas energosertifikātam, kas izsniegts, pamatojoties tikai uz ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējumu, pievieno:

25.1. enerģijas patēriņa datus, kas pamatoti ar izmērītajiem piegādātās un eksportētās enerģijas daudzumiem;

25.2. pārskatu par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā, iekļaujot aprēķinus par ēkas energoefektivitāti uzlabojošu pasākumu atmaksāšanās termiņiem saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu (pēc pasūtītāja pieprasījuma);

25.3. apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus (ja attiecināms);

25.4. pielikumu, kurā norāda aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības, norādot datu iegūšanas veidu un datu avotu (ja attiecināms):

25.4.1. telpu vai zonu nosaukumus, izmantošanas veidus, platības un temperatūras apkures un dzesēšanas periodos, pieprasītās gaisa apmaiņas rādītāju, apgaismojuma rādītāju;

25.4.2. ēkā izmantoto inženiersistēmu novērtējumā izmantotās vērtības;

25.4.3. vērtības, kas pieņemtas, lai ievērotu ēkas energoefektivitāti ietekmējošus faktorus;

25.4.4. klimatisko apstākļu korekcijai un aprēķinu precizēšanai izmantotos koeficientus;

25.4.5. energoefektivitātes novērtējuma ticamības intervālu (ja tas ir noteikts);

25.4.6. citus dokumentus, kas sniedz papildu informāciju par ēkas energoefektivitātes novērtējumu, vērtēšanas apstākļiem vai nosacījumiem.

26. Ēkas pagaidu energosertifikātam pievieno pielikumu, kurā norāda šo noteikumu 25.4. apakšpunktā minētās aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības.

27. Ēkas energoefektivitātes novērtējuma rādītāju aprēķināšanai piemēro primārās enerģijas faktoru, primārās neatjaunojamās enerģijas faktoru un oglekļa dioksīda (CO2) emisijas faktoru vērtības saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumu.

VI. Apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude

28. Apkures sistēmai un apkures sistēmai, kas apvienota ar ventilācijas sistēmu, ja kopējā lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 70 kilovatiem, neatkarīgs eksperts pārbaudi veic, pārbaudot šo sistēmu pieejamās daļas (piemēram, siltuma avota (apkures katla vai citas ierīces) vadības sistēmas un cirkulācijas sūkņus).

29. Šo noteikumu 28. punktā minētās prasības nav attiecināmas uz:

29.1. nedzīvojamām ēkām, kuru apkures sistēma vai apvienotas telpu apkures un ventilācijas sistēmas ir aprīkotas ar ēku automatizācijas un vadības sistēmām, kuras spēj:

29.1.1. pastāvīgi uzraudzīt, reģistrēt, analizēt un dot iespēju koriģēt enerģijas izmantošanu;

29.1.2. salīdzinoši novērtēt ēkas energoefektivitāti, atklāt ēkas inženiertehnisko sistēmu efektivitātes zudumus un informēt ēkas atbildīgo personu vai ēkas inženiertehnisko sistēmu apsaimniekotāju par energoefektivitātes uzlabošanas iespējām;

29.1.3. nodrošināt komunikāciju ar pieslēgtajām ēkas inženiertehniskajām sistēmām un citām ierīcēm ēkas iekšienē un būt sadarbspējīgas ar ēkas inženiertehniskajām sistēmām neatkarīgi no autortehnoloģiju, ierīču un ražotāju dažādības;

29.2. dzīvojamām ēkām, kuras ir aprīkotas ar:

29.2.1. nepārtrauktas elektroniskas uzraudzības funkciju, kas mēra sistēmu efektivitāti un informē ēkas īpašniekus vai apsaimniekotājus, ja tā ir ievērojami mazinājusies vai ir vajadzīga sistēmas apkope;

29.2.2. efektīvas vadības funkcijām, kas nodrošina enerģijas optimālu ražošanu, sadali, uzglabāšanu un izmantošanu.

30. Pārbaudes gaitā novērtē siltuma avota efektivitāti un jaudu salīdzinājumā ar ēkas apkures vajadzībām un apsver apkures sistēmas vai apvienotas telpu apkures un ventilācijas sistēmas optimizācijas iespējas atbilstoši ēkas ekspluatācijas apstākļiem. Siltuma avots ir ar centralizētu siltumapgādes sistēmu savienots siltummainis. Siltuma avots var būt arī siltumģenerators, kas pārvada vai ražo lietderīgu siltumu vienā vai vairākos šādos procesos:

30.1. kurināmā sadedzināšana (piemēram, apkures katlā);

30.2. Džoula efekts elektriskās pretestības apkures sistēmas sildelementos;

30.3. siltuma uztveršana no apkārtējā gaisa, ventilācijas izplūdes gaisa vai ūdens vai zemes siltuma avota, izmantojot siltumsūkni.

31. Apkures sistēmu pārbauda:

31.1. veicot ēkas energosertifikāciju;

31.2. ja veikta ēkas atjaunošana vai pārbūve, kuras ietvaros nav veikta pilnīga apkures sistēmas un apkures avotu pārbūve;

31.3. ja veikta apkures sistēmas pārbūve, – divu gadu laikā no pārbūves pabeigšanas brīža;

31.4. ja pagājuši pieci gadi kopš pēdējās pārbaudes.

32. Apkures sistēmu un apkures sistēmu, kas apvienota ar ventilācijas sistēmu, pārbauda saskaņā ar standartiem LVS EN 15378-1:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku apkures sistēmas un SKŪ. 1. daļa: Apkures katlu, sistēmu un SKŪ inspicēšana, M3-11 un M8-11 moduļi" (turpmāk – standarts LVS EN 15378-1:2020) un LVS EN 15378-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku apkures sistēmas un SKŪ. 1. daļa: Apkures katlu, sistēmu un SKŪ inspicēšana, M3-11 un M8-11 moduļi. Nacionālais pielikums".

33. Par apkures sistēmas pārbaudi neatkarīgs eksperts sastāda attiecīgu aktu saskaņā ar standarta LVS EN 15378-1:2020 C pielikumu.

34. Gaisa kondicionēšanas sistēmai un gaisa kondicionēšanas sistēmai, kas apvienota ar ventilācijas sistēmu, ja kopējā lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 70 kilovatiem, neatkarīgs eksperts pārbaudi veic, pārbaudot šo sistēmu pieejamās daļas.

35. Šo noteikumu 34. punktā minētās prasības nav attiecināmas, ja ir piemērojamas šo noteikumu 29.1. vai 29.2. apakšpunktā minētās prasības.

36. Gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbauda:

36.1. veicot ēkas energosertifikāciju;

36.2. ja veikta ēkas atjaunošana vai pārbūve, kuras ietvaros nav veikta pilnīga dzesēšanas sistēmas un aukstumenerģijas avotu pārbūve;

36.3. ja veikta gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbūve, – divu gadu laikā no pārbūves pabeigšanas brīža;

36.4. ja pagājuši pieci gadi kopš pēdējās pārbaudes.

37. Gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbauda saskaņā ar standartiem LVS EN 16798-17:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 17. daļa: Vadlīnijas ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanai (M4-11, M5-11, M6-11 un M7-11 moduļi)" (turpmāk – standarts LVS EN 16798-17:2020) un LVS EN 16798-17:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 17. daļa: Vadlīnijas ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanai (M4-11, M5-11, M6-11 un M7-11 moduļi). Nacionālais pielikums".

38. Par gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudi neatkarīgs eksperts sastāda attiecīgu aktu saskaņā ar standarta LVS EN 16798-17:2020 8. punkta 3. tabulu.

39. Ja apkures sistēmas vai gaisa kondicionēšanas sistēmas, vai šīs sistēmas apvienojumā ar ventilācijas sistēmu kopējā lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 290 kilovatiem, tad apkures sistēmas vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaude jāpapildina ar ēkas automatizācijas, kontroles un tehniskās vadības izvērtējumu saskaņā ar standartu LVS EN 16946-1:2021 "Ēku energoefektivitāte. Automatizācijas, kontroles un ēkas tehniskās vadības inspicēšana. 1. daļa. Modulis M10-11".

40. Apkures sistēmas vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes pasūtītājs neatkarīgu ekspertu nodrošina ar pārbaudāmās sistēmas dokumentāciju (projektu vai apsekošanas shēmu), iepriekšējiem pārbaudes aktiem, ekspluatācijas laikā veiktajiem pierakstiem vai pārskatiem, kā arī nodrošina piekļuvi pārbaudāmajai sistēmai un tās sastāvdaļām un iespēju veikt uzmērījumus.

41. Apkures sistēmu pārbaudes aktus un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus neatkarīgs eksperts saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļu reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā.

VII. Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode

42. Ēkas energosertifikāciju veic saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikumā norādītajiem ēku energoefektivitātes visaptverošajiem standartiem.

43. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar standartizācijas tehnisko komiteju iesniedz nacionālajai standartizācijas institūcijai publicēšanai tās tīmekļvietnē to piemērojamo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei.

VIII. Ēku energosertifikātu reģistrācijas kārtība

44. Ēkas energosertifikātu vai ēkas pagaidu energosertifikātu neatkarīgs eksperts reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā.

45. Ēku energosertifikātu reģistru uztur Būvniecības valsts kontroles birojs.

46. Ēku energosertifikātu reģistrā iekļauj datus, kas saskaņā ar šiem noteikumiem iekļauti ēkas energosertifikātā, ēkas pagaidu energosertifikātā un šo dokumentu pielikumos, kā arī apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktos.

47. Katram ēku energosertifikātu reģistrā reģistrētajam dokumentam Būvniecības valsts kontroles birojs piešķir reģistrācijas numuru.

IX. Noslēguma jautājumi

48. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 25. jūnija noteikumus Nr. 348 "Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 132. nr.; 2015, 140. nr.).

49. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumus Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 138. nr.; 2015, 228. nr.; 2016, 246. nr.).

50. Lai nodrošinātu šo noteikumu 2., 4. un 5. pielikumā norādīto ēkas pagaidu energosertifikātu un ēkas energosertifikātu izveidošanu un reģistrēšanu, kā arī ēkas pagaidu energosertifikātu precizēšanu Būvniecības informācijas sistēmā, Būvniecības valsts kontroles birojs līdz 2021. gada 31. decembrim veic Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātes pielāgošanas darbus.

51. Līdz šo noteikumu 50. punktā minētajam termiņam šo noteikumu 2., 4. un 5. pielikumā norādītos ēkas pagaidu energosertifikātus un ēkas energosertifikātus neatkarīgs eksperts pievieno un reģistrē Būvniecības informācijas sistēmā datnes formātā.

52. Ēkas aprēķinātās energoefektivitātes novērtējums, kā arī ēkas pagaidu energosertifikāts būvprojektiem, kuri noteiktā kārtībā ir izstrādāti un saskaņoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, nav jāpārstrādā atbilstoši šo noteikumu prasībām.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvas (ES) 2018/844, ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
1. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 8. aprīļa
noteikumiem Nr. 222
Pārskats par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā
Adrese [1]
Kadastra apzīmējums [2]
 
1. Priekšlikumi par pasākumiem ēkas energoefektivitātes uzlabošanai
Priekšlikumi aizpildāmi brīvā formā vai tabulā, ievērojot šādus nosacījumus:

1) iekļauj priekšlikumus par ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kas ir tehniski iespējami konkrētajai ēkai;

2) norāda ieteikto pasākumu, tā aprakstu, sasniedzamo rādītāju un nepieciešamās mērvienības;

3) norāda ieteiktā pasākuma plānoto piegādātās enerģijas un primārās enerģijas ietaupījumu, primārās neatjaunojamās enerģijas ietaupījumu un šo visu rādītāju īpatnējo enerģijas ietaupījumu uz ēkas aprēķina platību (kWh/m2 gadā);

4) norāda priekšlikuma plānotās īstenošanas izmaksas (ieteicams norādīt arī pasākuma atmaksāšanās laiku);

5) ja ēkai īstenotais priekšlikums palielina vai samazina arī kādas citas energosistēmas patēriņu, atsevišķi norāda attiecīgo patēriņu ar attiecīgi pozitīvu vai negatīvu zīmi;

6) priekšlikumus numurē. Ja tiek piedāvāti alternatīvu priekšlikumu varianti, tos attiecīgi apzīmē un, ja nepieciešams, paskaidro, lai varētu identificēt, ar kuru vai kuriem citiem pasākumiem tie ir salīdzināmi un mijiedarbojas.

   
2. Ēkas energoefektivitātes rādītāji un ieteikumu salīdzinājums Uzlabojumu varianti
1. variants 2. variants
Nr.
p. k.
Rādītāji Mērvienība Izmērītie rādītāji bez korekcijas Aprēķinātie rādītāji Sasniedzamie rādītāji
(pēc priekšlikumu īstenošanas)
2.1. Ēkas norobežojošo konstrukciju īpatnējais siltuma zudumu koeficients HT/Aapr W/(m2K)        
2.2. Ēkas ventilācijas siltuma zudumu īpatnējais koeficients Hve/Aapr        
2.3. Gaisa apmaiņas rādītājs n-1        
2.4. Ventilācijas siltuma atgūšanas rādītājs %        
2.5. Nepieciešamās enerģijas novērtējums: kWh/m2 gadā        
2.5.1. apkurei        
2.5.1.1. apkures izmērītais rādītājs, normalizēts        
2.5.2. karstā ūdens sistēmā        
2.5.3. ventilācijai        
2.5.4. apgaismojumam        
2.5.5. dzesēšanai        
2.5.6. papildu        
2.6. Siltuma ieguvumi ēkā: kWh/m2 gadā (apkures periodam)        
2.6.1. iekšējie        
2.6.2. saules        
2.6.3. ieguvumu izmantošanas koeficients apkures periodam        
2.7. No atjaunojamiem energoresursiem ēkā saražotā enerģija kWh/m2 gadā        
2.8. Kopējās primārās enerģijas novērtējums kWh/m2 gadā        
2.9. Primārās neatjaunojamās enerģijas novērtējums kWh/m2 gadā        
2.10. Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas novērtējums t CO2 gadā        
kg CO2/m2 gadā        
     
Ēkas energosertifikāta izdevējs Eksperts [3] Paraksts [4]
Eksperta sertifikāta numurs [5]
Datums [4], [6]

Piezīmes.

1 Adrese saskaņā ar Valsts adrešu reģistru.

2 Ēkas vai tās daļas (telpu grupas(-u)) kadastra apzīmējums(-i).

3 Dokumenta izdevēja vārds un uzvārds.

4 Dokumenta rekvizītus "Datums" un "Paraksts" neaizpilda, ja dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

5 Eksperta reģistrācijas numurs neatkarīgu ekspertu reģistrā ēku energoefektivitātes jomā.

6 Dokumenta izsniegšanas datums.

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
2. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 8. aprīļa
noteikumiem Nr. 222
Ēkas energosertifikāta (izsniegts, pamatojoties uz ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējumu) veidlapas paraugs

Ēkas
energosertifikāts

(izsniegts, pamatojoties uz ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējumu)

reģistrācijas numurs _________ [1]

derīgs līdz _________ [2]

[Vieta attēlam]
   
Ēkas energosertifikāta veids [3]
Objekta veids [4]
Ēkas veids [5]
Adrese [6]
Ēkas daļa [7]
Kadastra apzīmējums [8]
Ēkas raksturojums
Būves gads [9] Pārbūves gads [10]
Stāvu skaits ___ virszemes, ___ pazemes, [ ] mansards, [ ] jumta stāvs
Kopējā platība _________ m2 References platība [11] _________ m2
References tilpums [12] _________ m3 Vidējais iekštelpu augstums _________ m
Ēkas energosertifikāta pielietojuma veids(-i) [13]
Energoefektivitātes novērtējuma veids [14]
Ēkas energosertificēšanas nolūks [15]
Ēkas energoefektivitātes novērtējums (kWh/m2 gadā) un klase [16]

 

Ēkas energoefektivitātes rādītāji [17]
kWh/m2 gadā
Vērtējums par ēkas atbilstību normatīvo aktu prasībām
Apkurei   [18] Ēkas atbilstība gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām Jā / Nē
Karstā ūdens sagatavošanai     Paskaidrojumi par atbilstību normatīvo aktu prasībām
Mehāniskajai ventilācijai    
Apgaismojumam [19]    
Dzesēšanai     Oglekļa dioksīda emisijas novērtējums, t CO2 gadā  
KOPĀ     Oglekļa dioksīda emisijas novērtējums, kg CO2/m2 gadā  
Ēkas energosertifikāta izdevējs Eksperts [20] Paraksts
Eksperta sertifikāta numurs [21]
Datums [22]

2. LAPA

Ēkas tehniskie rādītāji
Iekštelpu temperatūra apkures periodā _____ °C
Iekštelpu temperatūra dzesēšanas periodā _____ °C
 
Novērtējumā izmantotie primārās enerģijas faktori un CO2 koeficienti
Enerģijas patēriņa pakalpojums [23] Energonesējs un efektivitātes koeficients [24] CO2 emisijas faktors, kg CO2/MWh Primārās enerģijas faktors
neatjaunojamo energoresursu daļai atjaunojamo energoresursu daļai kopējais
Apkure          
Karstā ūdens sagatavošana          
Ventilācija          
Apgaismojums [25]          
Dzesēšana          
 
Enerģijas uzskaite un sadalījums apkures un karstā ūdens sistēmās
Kalendāra gads Energonesējs Apkurei Karstā ūdens apgādei
nosaukums uzskaitītais daudzums kWh klimata korekcijas koeficients kWh/m2 gadā kWh kWh/m2 gadā
[26] kWh
                 
                 
                 
Paskaidrojumi par ēkā saražoto enerģiju un tās apjomu

 

Pielikumi un pievienotie dokumenti (dokumenta nosaukums, datums, numurs un lapu skaits): [27]

_____________

_____________

Neatkarīga eksperta apliecinājums

Apliecinu, ka ēkas energosertifikāts sastādīts, nepieļaujot rīcību, kas manis paša, pasūtītāja vai citas personas interesēs varētu mazināt iegūto rezultātu pareizību, novērtējuma objektivitāti un ticamību.

Ēkas energosertifikāta izdevējs Eksperts [28] Paraksts
Eksperta sertifikāta numurs [29]
Datums [30]

Pielikums. Paskaidrojumi par ēkas energosertifikātu


1 Ēkas energosertifikāta reģistrācijas numurs Būvniecības informācijas sistēmā.

2 Dokumenta derīguma termiņš (datums).

3 Ēkas energosertifikāta veids saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1:2017/NA:2020 NA pielikuma NA.2. tabulu.

4 Objekta veids saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1:2017/NA:2020 NA pielikuma NA.3. tabulu.

5 Ēkas veids saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1:2017/NA:2020 NA pielikuma NA.4. tabulu.

6 Adrese saskaņā ar Valsts adrešu reģistru.

7 Ja attiecināms, paskaidrot.

8 Ēkas vai tās daļas (telpu grupas(-u)) kadastra apzīmējums(-i).

9 Gads, kad ēka pirmoreiz pieņemta ekspluatācijā.

10 Pēdējās pārbūves/atjaunošanas gads; jaunbūvēm nenorāda.

11 References grīdas platība saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1:2020 9.4.3. punktu.

12 Telpu tilpums references grīdas platības robežās.

13 Ēkas energosertifikāta pielietojuma veids(-i) saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1:2017/NA:2020 NA pielikuma NA.8. tabulu.

14 Energoefektivitātes novērtējuma veids saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1:2017/NA:2020 NA pielikuma NA.9. tabulu.

15 Izīrēšana/iznomāšana, pārdošana, brīvprātīgi, valsts/pašvaldības publiska ēka, projekts (jaunbūvēm un pārbūvējamām ēkām).

16 Ēkas energoefektivitātes novērtējuma rādītāji ēkas apkurei un kopā (apkurei, karstā ūdens sagatavošanai, mehāniskajai ventilācijai, apgaismojumam, dzesēšanai un papildu), ēkas neatjaunojamā daļa, kopējās primārās enerģijas rādītāji, kas aprēķināti saskaņā ar standartu LVS EN ISO 52000-1:2020, un energoefektivitātes klases apkurei (X) un primārās enerģijas rādītājam (Y) saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" 1. pielikumu.

17 Ēkas energoefektivitātes atsevišķos rādītājus norāda veselos skaitļos vai ar vienu decimālciparu. Atsevišķi norāda patēriņa rādītājus enerģijas patēriņa pakalpojumiem, par kuriem ir pieejama informācija.

18 Visiem ēkas energoefektivitātes novērtējuma rādītājiem norāda izmantoto novērtēšanas metodi: A – aprēķinātais rādītājs, If – izmērītais rādītājs pēc faktiskā enerģijas patēriņa bez korekcijas, In – izmērītais rādītājs, kas koriģēts normalizētam izmantojumam, N – noklusējuma standartvērtība.

19 Tikai nedzīvojamām ēkām.

20 Dokumenta izdevēja vārds un uzvārds.

21 Eksperta reģistrācijas numurs neatkarīgu ekspertu reģistrā ēku energoefektivitātes jomā.

22 Dokumenta izsniegšanas datums.

23 Atsevišķi norāda patēriņa rādītājus enerģijas patēriņa pakalpojumiem, par kuriem ir pieejama informācija.

24 Ja kādam no pakalpojumiem ir vairāki enerģijas avoti (piemēram, kombinētas energoapgādes apkurei) un atšķirīgi faktori un koeficienti, attiecīgos rādītājus norāda katru atsevišķā rindā. Enerģijas avotiem norāda iekārtas efektivitātes koeficientu.

25 Tikai nedzīvojamām ēkām.

26 Faktiski uzskaitītais enerģijas daudzums uzskaitītajās mērvienībās bez korekcijas vai normalizācijas.

27 Ēkas energosertifikātam pievienotie dokumenti (pēc nepieciešamības): ēkas energoaudita pārskats, aprēķinos izmantotie ievaddati, aprēķinu datnes, apkures sistēmas pārbaudes akts, gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes akts, priekšlikumi ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, enerģijas patēriņa datu kopas, izmantotās normalizācijas metodes un to apraksts, ekonomiskie aprēķini, fotodokumentācija, citi materiāli un dokumenti.

28 Dokumenta izdevēja vārds un uzvārds.

29 Eksperta reģistrācijas numurs neatkarīgu ekspertu reģistrā ēku energoefektivitātes jomā.

30 Dokumenta izsniegšanas datums.

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
3. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 8. aprīļa
noteikumiem Nr. 222
Ēku energoefektivitātes enerģijas patēriņa līmeņi

1. tabula

Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais apkures patēriņa (kWh/m2) references līmenis (A klase) projektējamām ēkām (jaunbūvēm)* un apkures patēriņa (kWh/m2) references līmeņi (klases) ekspluatācijā esošām ēkām

Ēku energoefektivitātes klase Dzīvojamās un nedzīvojamās ēkas Dzīvojamās ēkas Nedzīvojamās ēkas
apkurināmā platība, m2 apkurināmā platība virs 250 m2
no 50
līdz 120
no 120 līdz 250 viendzīvokļa, divdzīvokļu un daudzdzīvokļu ēkas, dzīvojamās ēkas publiskai lietošanai, dažādu sociālo grupu kopdzīves mājas biroju ēkas, izglītības iestāžu ēkas, viesnīcas, restorāni, sporta būves, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas slimnīcas
A+ ≤ 35 ≤ 35 ≤ 30 ≤ 35 ≤ 40
A ≤ 60 ≤ 50 ≤ 40 ≤ 45 ≤ 50
B ≤ 75 ≤ 65 ≤ 60 ≤ 65 ≤ 70
C ≤ 95 ≤ 90 ≤ 80 ≤ 90 ≤ 100
D ≤ 150 ≤ 130 ≤ 100 ≤ 110 ≤ 120
E ≤ 180 ≤ 150 ≤ 125 ≤ 150 ≤ 160
F virs 180 virs 150 virs 125 virs 150 virs 160

2. tabula

Dzīvojamo ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais neatjaunojamās primārās enerģijas patēriņa līmenis (A klase) projektējamām ēkām (jaunbūvēm) (kWh/m2)* un neatjaunojamās primārās enerģijas patēriņa references līmeņi (klases) ekspluatācijā esošām ēkām (kWh/m2)

Ēku energoefektivitātes klase Dzīvojamās ēkas Vienģimenes mājas, daudzdzīvokļu ēkas, dažādu sociālo grupu kopdzīves mājas, dzīvojamās ēkas publiskai lietošanai
apkurināmā platība, m2
no 50 līdz 120 no 120 līdz 250 virs 250
A+ ≤ 65 ≤ 65 ≤ 65
A ≤ 110 ≤ 100 ≤ 95
B ≤ 140 ≤ 130 ≤ 125
C ≤ 160 ≤ 155 ≤ 145
D ≤ 200 ≤ 190 ≤ 165
E ≤ 230 ≤ 210 ≤ 180
F ≤ 260 ≤ 260 ≤ 220
G virs 260 virs 260 virs 220

3. tabula

Nedzīvojamo ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais neatjaunojamās primārās enerģijas patēriņa līmenis (A klase) projektējamām ēkām (jaunbūvēm) (kWh/m2)* un neatjaunojamās primārās enerģijas patēriņa references līmeņi (klases) ekspluatācijā esošām ēkām (kWh/m2)

Ēku energoefektivitātes klase Biroji, izglītības iestādes, sporta būves Slimnīcas, viesnīcas, restorāni Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas
A+ ≤ 90 ≤ 130 ≤ 120
A ≤ 110 ≤ 170 ≤ 150
B ≤ 160 ≤ 240 ≤ 190
C ≤ 210 ≤ 280 ≤ 215
D ≤ 250 ≤ 320 ≤ 230
E ≤ 300 ≤ 380 ≤ 300
F ≤ 400 ≤ 450 ≤ 400
G virs 400 virs 450 virs 400

Piezīme. * Ēku energoefektivitātes minimālos pieļaujamos līmeņus (klases) projektējamām ēkām (jaunbūvēm) nepiemēro, ja šo prasību piemērošana nav tehniski vai funkcionāli iespējama vai ja izmaksu un ieguvumu analīze par attiecīgās ēkas kalpošanas laiku norāda uz zaudējumiem. Novērtējumu veic saskaņā ar standartu LVS EN 15459-1:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku energosistēmu ekonomiskā izvērtēšanas procedūra. 1. daļa: Aprēķinu procedūras, M1-14 modulis" un standartu LVS EN 15459-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku energosistēmu ekonomiskā izvērtēšanas procedūra. 1. daļa: Aprēķinu procedūras, M1-14 modulis. Nacionālais pielikums".

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
4. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 8. aprīļa
noteikumiem Nr. 222
Ēkas pagaidu energosertifikāta veidlapas paraugs

ĒKAS
PAGAIDU
ENERGOSERTIFIKĀTS

reģistrācijas numurs _________ [1]

derīgs _________ [2]

[Vieta attēlam]
   
Ēkas energosertifikāta veids [3]
Objekta veids [4]
Ēkas veids [5]
Adrese [6]
Ēkas daļa [7]
Kadastra apzīmējums [8]
Ēkas raksturojums
Būves gads [9] Pārbūves gads [10]
Stāvu skaits ___ virszemes, ___ pazemes, [ ] mansards, [ ] jumta stāvs
Kopējā platība _________ m2 References platība [11] _________ m2
References tilpums [12] _________ m3 Vidējais iekštelpu augstums _________ m
Ēkas energosertifikāta pielietojuma veids(-i) [13]
Energoefektivitātes novērtējuma veids [14]
Ēkas energosertificēšanas nolūks [15]

Ēkas energoefektivitātes novērtējums (kWh/m2 gadā) un klase [16]

Ēkas energoefektivitātes rādītāji [17]
kWh/m2 gadā
Vērtējums par ēkas atbilstību normatīvo aktu prasībām
Apkurei   [18] Ēkas atbilstība gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām Jā / Nē
Karstā ūdens sagatavošanai     Ēkas rādītāju pārbaude, pamatojoties uz faktisko būvniecības rezultātu [19] Jā / Nē
Mehāniskajai ventilācijai    
Apgaismojumam [20]    
Dzesēšanai     Oglekļa dioksīda emisijas novērtējums, t CO2 gadā  
KOPĀ     Oglekļa dioksīda emisijas novērtējums, kg CO2/m2 gadā  
Ēkas energosertifikāta izdevējs Neatkarīgais Eksperts [21] Paraksts
Eksperta sertifikāta numurs [22]
Datums [23]

2. LAPA

Ēkas tehniskie rādītāji
Ēkas ārējās virsmas laukums

m2

Ēkas formas faktors – ārējās virsmas un references platības attiecība  
Kompaktuma faktors – ārējās virsmas un tilpuma attiecība  
Ārējo norobežojošo konstrukciju vidējais svērtais siltuma caurlaidības koeficients Uvid _____ W/(m2K)
Ārējo norobežojošo konstrukciju vidējais svērtais normatīvais (maksimālais) siltuma caurlaidības koeficients Uvid,max _____ W/(m2K)
Ēkas norobežojošo konstrukciju īpatnējais siltuma zudumu koeficients HT/Aapr [24] ____ W/(m2K)
Ēkas norobežojošo konstrukciju pieļaujamais īpatnējais siltuma zudumu koeficients HT,max/Aapr [25] ____ W/(m2K)
Aprēķina iekštelpu temperatūra apkures novērtējumam _____ °C
Aprēķina iekštelpu temperatūra dzesēšanas novērtējumam _____ °C
Pieprasītās gaisapmaiņas rādītājs [26] ____ (n-1)
Ēkas ventilācijas īpatnējais siltuma zudumu koeficients HVe/Aapr [27] ____ W/(m2K)
Ventilācijas siltuma zudumu atgūšana apkures periodā [28] _____ %
Ēkas gaisa caurlaidības rādītājs q50

Ēkas sagatavošanas metode testa veikšanai

[29] _____ m3/(m2h)

________

 
Novērtējumā izmantotie primārās enerģijas faktori un CO2 koeficienti
Enerģijas patēriņa pakalpojums Energonesējs un efektivitātes koeficients [30] CO2 emisijas faktors, kg CO2/MWh Primārās enerģijas faktors
neatjaunojamo energoresursu daļai atjaunojamo energoresursu daļai kopējais
Apkure          
Karstā ūdens sagatavošana          
Ventilācija          
Apgaismojums [31]          
Dzesēšana          
 
Pielikumi un pievienotie dokumenti (dokumenta nosaukums, datums, numurs un lapu skaits): [32]

_____________

_____________

Neatkarīga eksperta apliecinājums

Apliecinu, ka ēkas energosertifikāts sastādīts, nepieļaujot rīcību, kas manis paša, pasūtītāja vai citas personas interesēs varētu mazināt iegūto rezultātu pareizību, novērtējuma objektivitāti un ticamību.

Ēkas energosertifikāta izdevējs Eksperts [33] Paraksts
Eksperta sertifikāta numurs [34]
Datums [35]

Pielikums. Paskaidrojumi par ēkas pagaidu energosertifikātu


1 Ēkas energosertifikāta reģistrācijas numurs Būvniecības informācijas sistēmā.

2 Dokumenta derīguma termiņš (datums).

3 Ēkas energosertifikāta veids saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1:2017/NA:2020 NA pielikuma NA.2. tabulu.

4 Objekta veids saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1:2017/NA:2020 NA pielikuma NA.3. tabulu.

5 Ēkas veids saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1:2017/NA:2020 NA pielikuma NA.4. tabulu.

6 Adrese saskaņā ar Valsts adrešu reģistru.

7 Ja attiecināms, paskaidrot.

8 Ēkas vai tās daļas (telpu grupas(-u)) kadastra apzīmējums(-i).

9 Gads, kad ēka pirmoreiz pieņemta ekspluatācijā.

10 Pēdējās pārbūves/atjaunošanas gads; jaunbūvēm nenorāda.

11 References grīdas platība saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1:2020 9.4.3. punktu.

12 Telpu tilpums references grīdas platības robežās.

13 Ēkas energosertifikāta pielietojuma veids(-i) saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1:2017/NA:2020 NA pielikuma NA.8. tabulu.

14 Energoefektivitātes novērtējuma veids saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1:2017/NA:2020 NA pielikuma NA.9. tabulu.

15 Izīrēšana/iznomāšana, pārdošana, brīvprātīgi, valsts/pašvaldības publiska ēka, projekts (jaunbūvēm un pārbūvējamām ēkām).

16 Ēkas energoefektivitātes novērtējuma rādītāji ēkas apkurei un kopā (apkurei, karstā ūdens sagatavošanai, mehāniskajai ventilācijai, apgaismojumam, dzesēšanai un papildu), ēkas neatjaunojamā daļa, kopējās primārās enerģijas rādītāji, kas aprēķināti saskaņā ar standartu LVS EN ISO 52000-1:2020, un energoefektivitātes klases apkurei (X) un primārās enerģijas rādītājam (Y) saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" 1. pielikumu. Ēkas energoefektivitātes novērtējuma salīdzinošos rādītājus norāda veselos skaitļos.

17 Ēkas energoefektivitātes atsevišķos rādītājus norāda veselos skaitļos vai ar vienu decimālciparu.

18 Visiem ēkas energoefektivitātes novērtējuma rādītājiem norāda izmantoto novērtēšanas metodi: A – aprēķinātais rādītājs, If – izmērītais rādītājs pēc faktiskā enerģijas patēriņa bez korekcijas, In – izmērītais rādītājs, kas koriģēts normalizētam izmantojumam, N – noklusējuma standartvērtība.

19 Norāda, nododot ēku ekspluatācijā. Atzīmi veic neatkarīgais eksperts.

20 Tikai nedzīvojamām ēkām.

21 Dokumenta izdevēja vārds un uzvārds.

22 Eksperta reģistrācijas numurs neatkarīgu ekspertu reģistrā ēku energoefektivitātes jomā.

23 Dokumenta izsniegšanas datums.

24 Faktiskais ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT, kas aprēķināts saskaņā ar ēku energoefektivitātes standartiem, pret ēkas aprēķina platību Aapr.

25 Normatīvais maksimālais ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HTA, kas aprēķināts saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvniecības jomā, pret ēkas aprēķina platību Aapr.

26 Gaisa apmaiņas vidējais rādītājs, ieskaitot infiltrāciju.

27 Ēkas ventilācijas siltuma zudumu koeficients HVe, kas aprēķināts saskaņā ar ēku energoefektivitātes standartiem, pret ēkas aprēķina platību Aapr.

28 Vidējais ventilācijas siltuma zudumu atgūšanas rādītājs visā apkures periodā, ņemot vērā ventilācijas sistēmu darbības laika daļu, siltuma zudumu atgūšanas efektivitāti, zonas bez siltuma atgūšanas un infiltrāciju.

29 Gaisa caurlaidības rādītāju q50 sākotnēji norāda sasniedzamajai vērtībai būvprojekta stadijā un precizē uz mērījuma rezultātu, ja šāds tests veikts, nododot ēku ekspluatācijā, saskaņā ar standartu LVS EN ISO 9972:2016 "Ēku termiskā efektivitāte. Ēku gaisa caurlaidības noteikšana. Piespiedu ventilācijas metode (ISO 9972:2015)".

30 Ja kādam no pakalpojumiem ir vairāki enerģijas avoti (piemēram, kombinētas energoapgādes apkurei) un atšķirīgi faktori un koeficienti, attiecīgos rādītājus norāda katru atsevišķā rindā. Enerģijas avotiem norāda iekārtas efektivitātes koeficientu.

31 Tikai nedzīvojamām ēkām.

32 Ēkas pagaidu energosertifikātam pievienotie dokumenti (pēc nepieciešamības): aprēķinos izmantotie ievaddati, aprēķinu datnes, apkures sistēmas pārbaudes akts, gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes akts, priekšlikumi ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, enerģijas patēriņa datu kopas, izmantotās normalizācijas metodes un to apraksts, ekonomiskie aprēķini, fotodokumentācija, citi materiāli un dokumenti.

33 Dokumenta izdevēja vārds un uzvārds.

34 Eksperta reģistrācijas numurs neatkarīgu ekspertu reģistrā ēku energoefektivitātes jomā.

35 Dokumenta izsniegšanas datums.

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
5. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 8. aprīļa
noteikumiem Nr. 222
Ēkas energosertifikāta veidlapas paraugs

Ēkas
energosertifikāts

reģistrācijas numurs _________ [1]

derīgs līdz _________ [2]

[Vieta attēlam]
   
Ēkas Energosertifikāta veids [3]
Objekta veids [4]
Ēkas veids [5]
Adrese [6]
Ēkas daļa [7]
Kadastra apzīmējums [8]
Ēkas raksturojums
Būves gads [9] Pārbūves gads [10]
Stāvu skaits ___ virszemes, ___ pazemes, [ ] mansards, [ ] jumta stāvs
Kopējā platība _________ m2 References platība [11] _________ m2
References tilpums [12] _________ m3 Vidējais iekštelpu augstums _________ m
Ēkas energosertifikāta pielietojuma veids(-i) [13]
Energoefektivitātes novērtējuma veids [14]
Ēkas energosertificēšanas nolūks [15]
Ēkas energoefektivitātes novērtējums (kWh/m2 gadā) un klase [16]

Ēkas energoefektivitātes rādītāji [17]
kWh/m2 gadā
vērtējums par ēkas atbilstību normatīvo aktu prasībām
Apkurei   [18] Ēkas atbilstība gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām Jā / Nē
Karstā ūdens sagatavošanai     Paskaidrojumi par atbilstību normatīvo aktu prasībām
Mehāniskajai ventilācijai    
Apgaismojumam [19]    
Dzesēšanai     Oglekļa dioksīda emisijas novērtējums, t CO2 gadā  
KOPĀ     Oglekļa dioksīda emisijas novērtējums, kg CO2/m2 gadā  
Ēkas energosertifikāta izdevējs Eksperts [20] Paraksts
Eksperta sertifikāta numurs [21]
Datums [22]

2. LAPA

Ēkas tehniskie rādītāji
Ēkas ārējās virsmas laukums m2
Ēkas formas faktors – ārējās virsmas un references platības attiecība  
Kompaktuma faktors – ārējās virsmas un tilpuma attiecība  
Ārējo norobežojošo konstrukciju vidējais svērtais siltuma caurlaidības koeficients Uvid _____ W/(m2K)
Ārējo norobežojošo konstrukciju vidējais svērtais normatīvais (maksimālais) siltuma caurlaidības koeficients Uvid,max _____ W/(m2K)
Ēkas norobežojošo konstrukciju īpatnējais siltuma zudumu koeficients HT/Aapr [23] ____ W/(m2K)
Ēkas norobežojošo konstrukciju pieļaujamais īpatnējais siltuma zudumu koeficients HT,max/Aapr [24] ____ W/(m2K)
Aprēķina iekštelpu temperatūra apkures novērtējumam _____ °C
Aprēķina iekštelpu temperatūra dzesēšanas novērtējumam _____ °C
Pieprasītās gaisapmaiņas rādītājs [25] ____ (n-1)
Ēkas ventilācijas īpatnējais siltuma zudumu koeficients HVe/Aapr [26] ____ W/(m2K)
Ventilācijas siltuma zudumu atgūšana apkures periodā [27] _____ %
Ēkas gaisa caurlaidības testa rādītājs q50

Ēkas sagatavošanas metode testa veikšanai

[28] ____m3/(m2h)

______

 
Novērtējumā izmantotie primārās enerģijas faktori un CO2 koeficienti
Enerģijas patēriņa pakalpojums Energonesējs un efektivitātes koeficients CO2 emisijas faktors, kg CO2/MWh Primārās enerģijas faktors
neatjaunojamo energoresursu daļai atjaunojamo energoresursu daļai kopējais
Apkure          
Karstā ūdens sagatavošana          
Ventilācija          
Apgaismojums [29]          
Dzesēšana          
 
Enerģijas uzskaite un sadalījums apkures un karstā ūdens sistēmās
Kalendāra gads Energonesējs Apkurei Karstā ūdens apgādei
nosaukums uzskaitītais daudzums kWh klimata korekcijas koeficients kWh/m2 gadā kWh kWh/m2 gadā
[30] kWh
                 
                 
                 
Paskaidrojumi par ēkā saražoto enerģiju un tās apjomu
Pielikumi un pievienotie dokumenti (dokumenta nosaukums, datums, numurs un lapu skaits): [31]

_____________

_____________

Neatkarīga eksperta apliecinājums

Apliecinu, ka ēkas energosertifikāts sastādīts, nepieļaujot rīcību, kas manis paša, pasūtītāja vai citas personas interesēs varētu mazināt iegūto rezultātu pareizību, novērtējuma objektivitāti un ticamību.

Ēkas energosertifikāta izdevējs Eksperts [32] Paraksts
Eksperta sertifikāta numurs [33]
Datums [34]

Pielikums. Paskaidrojumi par ēkas energosertifikātu


1 Ēkas energosertifikāta reģistrācijas numurs Būvniecības informācijas sistēmā.

2 Dokumenta derīguma termiņš (datums).

3 Ēkas energosertifikāta veids saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1:2017/NA:2020 NA pielikuma NA.2. tabulu.

4 Objekta veids saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1:2017/NA:2020 NA pielikuma NA.3. tabulu.

5 Ēkas veids saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1:2017/NA:2020 NA pielikuma NA.4. tabulu.

6 Adrese saskaņā ar Valsts adrešu reģistru.

7 Ja attiecināms, paskaidrot.

8 Ēkas vai tās daļas (telpu grupas(-u)) kadastra apzīmējums(-i).

9 Gads, kad ēka pirmoreiz pieņemta ekspluatācijā.

10 Pēdējās pārbūves/atjaunošanas gads; jaunbūvēm nenorāda.

11 References grīdas platība saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1:2020 9.4.3. punktu.

12 Telpu tilpums references grīdas platības robežās.

13 Ēkas energosertifikāta pielietojuma veids(-i) saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1:2017/NA:2020 NA pielikuma NA.8. tabulu.

14 Energoefektivitātes novērtējuma veids saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1:2017/NA:2020 NA pielikuma NA.9. tabulu.

15 Izīrēšana/iznomāšana, pārdošana, brīvprātīgi, valsts/pašvaldības publiska ēka, projekts (jaunbūvēm un pārbūvējamām ēkām).

16 Ēkas energoefektivitātes novērtējuma rādītāji ēkas apkurei un kopā (apkurei, karstā ūdens sagatavošanai, mehāniskajai ventilācijai, apgaismojumam, dzesēšanai un papildu), ēkas neatjaunojamā daļa, kopējās primārās enerģijas rādītāji, kas aprēķināti saskaņā ar standartu LVS EN ISO 52000-1:2020, un energoefektivitātes klases apkurei (X) un primārās enerģijas rādītājam (Y) saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" 1. pielikumu. Ēkas energoefektivitātes novērtējuma salīdzinošos rādītājus norāda veselos skaitļos.

17 Ēkas energoefektivitātes atsevišķos rādītājus norāda veselos skaitļos vai ar vienu decimālciparu.

18 Visiem ēkas energoefektivitātes novērtējuma rādītājiem norāda izmantoto novērtēšanas metodi: A – aprēķinātais rādītājs, If – izmērītais rādītājs pēc faktiskā enerģijas patēriņa bez korekcijas, In – izmērītais rādītājs, kas koriģēts normalizētam izmantojumam, N – noklusējuma standartvērtība.

19 Tikai nedzīvojamām ēkām.

20 Dokumenta izdevēja vārds un uzvārds.

21 Eksperta reģistrācijas numurs neatkarīgu ekspertu reģistrā ēku energoefektivitātes jomā.

22 Dokumenta izsniegšanas datums.

23 Faktiskais ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT, kas aprēķināts saskaņā ar ēku energoefektivitātes standartiem, pret ēkas aprēķina platību Aapr.

24 Normatīvais maksimālais ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HTA, kas aprēķināts saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvniecības jomā, pret ēkas aprēķina platību Aapr.

25 Gaisa apmaiņas vidējais rādītājs, ieskaitot infiltrāciju.

26 Ēkas ventilācijas siltuma zudumu koeficients HVe, kas aprēķināts saskaņā ar ēku energoefektivitātes standartiem, pret ēkas aprēķina platību Aapr.

27 Vidējais ventilācijas siltuma zudumu atgūšanas rādītājs visā apkures periodā, ņemot vērā ventilācijas sistēmu darbības laika daļu, siltuma zudumu atgūšanas efektivitāti, zonas bez siltuma atgūšanas un infiltrāciju.

28 Ēkas gaisa caurlaidības testa rādītāju q50 norāda, ja šāds tests ir veikts saskaņā ar standartu LVS EN ISO 9972:2016 "Ēku termiskā efektivitāte. Ēku gaisa caurlaidības noteikšana. Piespiedu ventilācijas metode (ISO 9972:2015)".

29 Tikai nedzīvojamām ēkām.

30 Faktiski uzskaitītais enerģijas daudzums attiecīgajās mērvienībās bez korekcijas vai normalizācijas.

31 Ēkas energosertifikātam pievienotie dokumenti (pēc nepieciešamības): ēkas energoaudita pārskats, aprēķinos izmantotie ievaddati, aprēķinu datnes, apkures sistēmas pārbaudes akts, gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes akts, priekšlikumi ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, enerģijas patēriņa datu kopas, izmantotās normalizācijas metodes un to apraksts, ekonomiskie aprēķini, fotodokumentācija, citi materiāli un dokumenti.

32 Dokumenta izdevēja vārds un uzvārds.

33 Eksperta reģistrācijas numurs neatkarīgu ekspertu reģistrā ēku energoefektivitātes jomā.

34 Dokumenta izsniegšanas datums.

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
6. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 8. aprīļa
noteikumiem Nr. 222
Primārās enerģijas un oglekļa dioksīda (CO2) svēruma faktoru vērtības

Apzīmējumi:

fPnren primārās enerģijas faktors neatjaunojamo energoresursu daļai;

fPren primārās enerģijas faktors atjaunojamo energoresursu daļai;

fPtot kopējais primārās enerģijas faktors;

KCO2e oglekļa dioksīda (CO2) emisijas faktors.

Nr.
p. k
Energonesējs fPnren fPren fPtot KCO2e
(g/kWh)
I. Piegādāts no attāluma
1. Fosilais kurināmais akmeņogles (antracīts) 1,1 0 1,1 354
2. brūnogles (lignīts) 1,1 0 1,1 364
3. degvieleļļa (kurināmais mazuts) 1,1 0 1,1 279
4. dabasgāze 1,1 0 1,1 202
5. sašķidrinātā naftas gāze 1,1 0 1,1 227
6. citi fosilie kurināmie 1,1 0 1,1 [1]
7. Biokurināmais cietais 0,2 1 1,2 40
8. šķidrais 0,5 1 1,5 70
9. gāzveida 0,4 1 1,4 100
10. Elektroenerģija no tīkla 1,9 0,6 2,5 109
II. Piegādāts no tuvuma
11. Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, saražota no fosilajiem kurināmiem bez koģenerācijas [2] 1,3 0 1,3 264
12. Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, saražota no atjaunojamiem kurināmiem bez koģenerācijas 0,2 1,1 1,3 50
13. Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, saražota koģenerācijā no fosilajiem kurināmiem [3] 0,7 0 0,7 185
14. Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, saražota koģenerācijā no atjaunojamiem kurināmiem 0,1 0,6 0,7 25
15. Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, no konkrēta piegādātāja [4] [4] [4] [4]
16. Centralizēta dzesēšana (aukstumenerģija no aukstumenerģijas piegādātāja) [4] [4] [4] [4]
III. Saražots uz vietas
17. Saules enerģija fotoelementu (PV) ražota elektroenerģija 0 1 1 0
18. termālā enerģija 0 1 1 0
19. Vēja enerģija 0 1 1 0
20. Vides enerģija aerotermālā, ģeotermālā, hidrotermālā un jūras enerģija, hidroenerģija 0 1 1 0
IV. Eksportēts
21. Elektroenerģija uz tīklu 1,9 0,6 2,5 109
22. ar ēku energoefektivitāti (ĒEE) nesaistītai lietošanai 1,9 0,6 2,5 109

Piezīmes.

1 Saskaņā ar Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012, VI pielikuma 1. tabulu.

2 Noklusējuma vērtība siltumenerģijas ražošanai no dabasgāzes.

3 Noklusējuma vērtība siltumapgādes sistēmai ar 70 % atdevi no koģenerācijas.

4 Faktori, kas aprēķināti konkrētam siltumenerģijas komersantam vai aukstumenerģijas piegādātājam, pamatojoties uz konkrētā komersanta vai piegādātāja enerģijas gada bilanci.

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
7. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 8. aprīļa
noteikumiem Nr. 222
Ēku energoefektivitātes visaptverošie standarti

1. LVS EN ISO 52000-1:2017 "Ēku energoefektivitāte. Vispārējs ēku energoefektivitātes novērtējums. 1. daļa: Vispārīgas pamatnostādnes un procedūras (ISO 52000-1:2017)" un nacionālais pielikums LVS EN ISO 52010-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ārējās vides apstākļi. 1. daļa: Klimatisko datu pārveidošana enerģijas aprēķinos (ISO 52010-1:2017). Nacionālais pielikums".

2. LVS EN ISO 52003-1:2020 "Ēku energoefektivitāte. Rādītāji, prasības un sertifikācija. 1. daļa: Vispārīgie aspekti un pielietošana kopējai energoefektivitātei" un nacionālais pielikums LVS EN ISO 52003-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Rādītāji, prasības un sertifikācija. 1. daļa: Vispārīgie aspekti un pielietošana kopējai energoefektivitātei (ISO 52003-1:2017). Nacionālais pielikums".

3. LVS EN ISO 52010-1:2021 "Ēku energoefektivitāte. Ārējās vides apstākļi. 1. daļa: Klimatisko datu pārveidošana enerģijas aprēķinos (ISO 52010-1:2017)" un nacionālais pielikums LVS EN ISO 52010-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ārējās vides apstākļi. 1. daļa: Klimatisko datu pārveidošana enerģijas aprēķinos (ISO 52010-1:2017). Nacionālais pielikums".

4. LVS EN ISO 52016-1:2021 "Ēku energoefektivitāte. Apkurei un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas, iekšējās temperatūras un sajūtamā un latentā siltuma slodzes. 1. daļa: Aprēķina procedūras (ISO 52016-1:2017)" un nacionālais pielikums LVS EN ISO 52016-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Apkurei un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas, iekšējās temperatūras un sajūtamā un latentā siltuma slodzes. 1. daļa: Aprēķina procedūras (ISO 52016-1:2017). Nacionālais pielikums".

5. LVS EN ISO 52018-1:2020 "Ēku energoefektivitāte. Rādītāji daļai ēku energoefektivitātes (ĒEE) prasību, kas saistītas ar siltumenerģijas bilanci un struktūras īpatnībām. 1. daļa: Pārskats par iespējām (ISO 52018-1:2017)" un nacionālais pielikums LVS EN ISO 52018-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Rādītāji daļai ēku energoefektivitātes (ĒEE) prasību, kas saistītas ar siltumenerģijas bilanci un struktūras īpatnībām. 1. daļa: Pārskats par iespējām (ISO 52018-1:2017). Nacionālais pielikums".

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
16.04.2021