Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

2004. GADA STARPTAUTISKĀ KONVENCIJA PAR KUĢU BALASTA ŪDENS UN NOSĒDUMU KONTROLI UN PĀRVALDĪBU

ŠĪS KONVENCIJAS DALĪBVALSTIS,

ATGĀDINOT Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) 196. panta 1. punktu, kas paredz, ka valstīm jāveic visi pasākumi, kuri nepieciešami, lai novērstu, samazinātu un kontrolētu jūras vides piesārņojumu, ko izraisa tehnoloģiju izmantojums šo valstu jurisdikcijā vai kontrolē, vai tīšu vai nejaušu svešu vai jaunu sugu ieviešanu noteiktā jūras vides daļā, kas var izraisīt tajā ievērojamas un kaitīgas pārmaiņas,

NORĀDOT uz 1992. gada Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (CBD) mērķiem un to, ka kaitīgu ūdens organismu un patogēnu pārnese un ieviešana ar kuģu balasta ūdens starpniecību apdraud bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī CBD dalībvalstu konferences (COP 4) 1998. gada lēmumu IV/5 par jūras un piekrastes ekosistēmu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un noturīgu izmantošanu, kā arī CBD dalībvalstu konferences (COP 6) 2002. gada lēmumu VI/23 par svešām sugām, kas apdraud ekosistēmas, dzīvotnes vai sugas, iekļaujot pamatprincipus par invazīvām sugām;

TURKLĀT NORĀDOT, ka 1992. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides un attīstības konference (UNCED) pieprasīja, lai Starptautiskā Jūrniecības organizācija (Organizācija) apsver atbilstošu noteikumu pieņemšanu par balasta ūdens izgāšanu;

IEVĒROJOT Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijas 15. principā izklāstīto un Organizācijas Jūras vides aizsardzības komitejas 1995. gada 15. septembrī pieņemtajā rezolūcijā MEPC.67(37) norādīto piesardzīgo pieeju;

IEVĒROJOT ARĪ, ka 2002. gada Pasaules samits par ilgtspējīgu attīstību Īstenošanas plāna 34. punkta b) apakšpunktā prasa visu līmeņu darbību, lai paātrināti izstrādātu pasākumus, kas pievērstos invazīvām svešām sugām balasta ūdenī;

APZINOTIES, ka balasta ūdens un nosēdumu nekontrolēta izgāšana no kuģiem ir izraisījusi kaitīgu ūdens organismu un patogēnu pārnesi, kas kaitējusi videi, cilvēka veselībai, īpašumam un resursiem;

ATZĪSTOT svarīgumu, ko šim jautājumam piešķīrusi Organizācija 1993. gada Asamblejas rezolūcijā A.774(18) un 1997. gada Asamblejas rezolūcijā A.868(20), kuras pieņemtas, lai risinātu jautājumu par kaitīgu ūdens organismu un patogēnu pārnesi;

TURKLĀT ATZĪSTOT, ka vairākas valstis ir veikušas individuālu darbību, lai novērstu, līdz minimumam mazinātu un beidzot likvidētu kaitīgu ūdens organismu un patogēnu ieviešanas risku ar to kuģu starpniecību, kas ieiet viņu ostās, un ka šim jautājumam, kas izraisa pasaules mēroga bažas, ir nepieciešama ar globāli piemērojamiem noteikumiem pamatota darbība līdzās vadlīnijām šo noteikumu efektīvai īstenošanai un vienotai interpretācijai;

VĒLĒDAMIES turpināt drošāku un efektīvāku tādu balasta ūdens pārvaldības iespēju attīstību, kas izraisīs kaitīgu ūdens organismu un patogēnu pārneses ilgstošu novēršanu, samazināšanu līdz minimumam un galīgu likvidēšanu;

NOLĒMUŠI kaitīgu ūdens organismu un patogēnu pārneses izraisīto risku videi, cilvēka veselībai, īpašumam un resursiem novērst, samazināt līdz minimumam un galīgi likvidēt, izmantojot kuģu balasta ūdeņu un nosēdumu kontroli un pārvaldību, kā arī izvairīties no minētās kontroles nevēlamām blakus iedarbībām un veicināt ar to saistītu zināšanu un tehnoloģijas attīstību;

UZSKATOT, ka šos mērķus vislabāk var sasniegt, noslēdzot Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību,

IR VIENOJUŠĀS par turpmāko.

1. pants. Definīcijas

Šajā Konvencijā, ja nav skaidri noteikts citādi:

1. "Administrācija" ir valsts valdība, ar kuras pilnvarojumu kuģis veic darbību. Attiecībā uz kuģi, kas ir tiesīgs kuģot ar jebkuras valsts karogu, Administrācija ir attiecīgās valsts valdība. Attiecībā uz peldošām platformām, kas iesaistītas tam krastam pieguļošā jūras dibena un tā augsnes apakškārtas izpētē un izmantošanā, pār kuru piekrastes valstij ir savu dabas resursu izpētes un izmantošanas suverēnas tiesības, iekļaujot peldošas krātuves (PK) un peldošas produkcijas krātuves un izkrautuves (PPKI), Administrācija ir attiecīgās piekrastes valsts valdība.

2. Balasta ūdens ir tāds ūdens ar tajā suspendēto vielu, kas uzņemts kuģī, lai kontrolētu kuģa galsveri, sānsveri, iegrimi, stabilitāti vai slodzes.

3. Balasta ūdens pārvaldība ir mehāniskie, fizikālie, ķīmiskie un bioloģiskie procesi - katrs atsevišķi vai apvienoti -, lai izvadītu, padarītu nekaitīgus balasta ūdenī un nosēdumos esošos kaitīgos ūdens organismus un patogēnus vai novērstu to uzņemšanu vai izgāšanu.

4. Apliecība ir balasta ūdens pārvaldības starptautiskā apliecība.

5. Komiteja ir Organizācijas Jūras vides aizsardzības komiteja.

6. Konvencija ir Starptautiskā Konvencija par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību.

7. Bruto tilpība ir bruto tilpība, ko aprēķina saskaņā ar tilpības mērīšanas noteikumiem, kas minēti 1969. gada Starptautiskās konvencijas par kuģu tilpības mērīšanu I pielikumā vai jebkurā šīs Konvencijas pēctecī.

8. Kaitīgi ūdens organismi un patogēni ir ūdens organismi vai patogēni, kas gadījumos, kad tie ievadīti jūrā, tostarp estuāros, vai saldūdens tecēs, var izraisīt apdraudējumus videi, cilvēka veselībai, īpašumam vai resursiem, pasliktināt bioloģisko daudzveidību vai traucēt citus likumīgus tādu apgabalu izmantošanas veidus.

9. Organizācija ir Starptautiskā Jūrniecības organizācija.

10. Ģenerālsekretārs ir Organizācijas ģenerālsekretārs.

11. Nosēdumi ir viela, kas kuģī izgulsnējas no balasta ūdens.

12. Kuģis ir jebkura veida kuģošanas līdzeklis, kas darbojas ūdens vidē, tai skaitā, zemūdens kuģis, kuģošanas līdzeklis, peldošā platforma, PK un PPKI.

2. pants. Vispārējie pienākumi

1. Dalībvalstis apņemas pilnībā īstenot šīs Konvencijas un tās pielikuma noteikumus, lai ar kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību novērstu, samazinātu līdz minimumam un galīgi likvidētu kaitīgu ūdens organismu un patogēnu pārnesi.

2. Pielikums ir šīs Konvencijas sastāvdaļa. Ja vien skaidri nav noteikts citādi, norāde uz šo Konvenciju vienlaicīgi ir norāde uz pielikumu.

3. Nekas šajā Konvencijā nav interpretējams kā tāds, kas kavē kādu dalībvalsti individuāli vai kopā ar citām dalībvalstīm, izmantojot kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību, veikt stingrākus pasākumus attiecībā uz kaitīgu ūdens organismu un patogēnu pārneses novēršanu, samazināšanu vai likvidēšanu saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem.

4. Dalībvalstis cenšas sadarboties šīs Konvencijas efektīvas īstenošanas, ievērošanas un piemērošanas nolūkā.

5. Dalībvalstis apņemas veicināt balasta ūdens pārvaldības un standartu nepārtrauktu attīstību, lai ar kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību novērstu, samazinātu līdz minimumam un galīgi likvidētu kaitīgu ūdens organismu un patogēnu pārnesi.

6. Dalībvalstis, veicot darbību saskaņā ar šo Konvenciju, cenšas nepasliktināt vai nebojāt savu vai citu valstu vidi, cilvēka veselību, īpašumu vai resursus.

7. Dalībvalstis nodrošina, lai balasta ūdens pārvaldības prakse, ko izmanto šīs Konvencijas ievērošanai, neradītu lielāku kaitējumu viņu vai citu valstu videi, cilvēka veselībai, īpašumam vai resursiem, par to kaitējumu, ko tā novērš.

8. Dalībvalstis veicina, lai kuģi, kuri tiesīgi kuģot ar to karogu un kuriem piemērojama šī Konvencija, ciktāl tas praktiski iespējams, izvairītos uzņemt balasta ūdeni ar potenciāli kaitīgiem ūdens organismiem un patogēniem, kā arī nosēdumiem, kas varētu saturēt tādus organismus, iekļaujot Organizācijas izstrādāto ieteikumu atbilstošas īstenošanas veicināšanu.

9. Dalībvalstis Organizācijas aizbildnībā cenšas sadarboties, lai pievērstos jūtīgu, neaizsargātu vai apdraudētu jūras ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības apdraudējumiem un riskam apgabalos, kas ir ārpus valsts jurisdikcijas robežām attiecībā uz balasta ūdens pārvaldību.

3. pants. Piemērošana

1. Ja šajā Konvencijā skaidri nav noteikts citādi, šo Konvenciju piemēro

a) kuģiem, kas ir tiesīgi kuģot ar dalībvalsts karogu, un

b) kuģiem, kas nav tiesīgi kuģot ar dalībvalsts karogu, bet kas darbojas saskaņā ar dalībvalsts pilnvarojumu.

2. Šī Konvencija neattiecas uz:

a) kuģiem, kas nav projektēti vai būvēti balasta ūdens vešanai;

b) dalībvalsts kuģiem, kas darbojas tikai tajos ūdeņos, kas ir attiecīgās Dalībvalsts jurisdikcijā, ja vien dalībvalsts neparedz, ka balasta ūdens izgāšana no tādiem kuģiem kaitētu vai bojātu tās vai kaimiņvalstu, vai citu valstu vidi, cilvēka veselību, īpašumu vai resursus;

c) dalībvalsts kuģiem, kas darbojas tikai citas Dalībvalsts jurisdikcijā esošos ūdeņos saskaņā ar pēdējās minētās dalībvalsts pilnvarojumu tādam izņēmumam. Neviena dalībvalsts nepiešķir tādu pilnvarojumu, ja tāda rīcība kaitētu vai bojātu tās vai kaimiņvalstu, vai citu valstu vidi, cilvēka veselību, īpašumu vai resursus. Katra dalībvalsts, kas nepiešķir tādu pilnvarojumu, paziņo attiecīgā kuģa Administrācijai, ka šī Konvencija tādam kuģim ir piemērojama;

d) kuģiem, kas darbojas tikai vienas dalībvalsts jurisdikcijā esošajos ūdeņos un atklātā jūrā, izņemot kuģus, kuriem nav piešķirts pilnvarojums saskaņā ar c) apakšpunktu, ja vien tāda dalībvalsts neparedz, ka balasta ūdens izgāšana no tādiem kuģiem kaitētu tās vai kaimiņvalstu, vai citu valstu videi, cilvēka veselībai, īpašumam vai resursiem vai bojātu tos;

e) visiem karakuģiem, jūras kara palīgkuģiem vai citiem kuģiem, kas ir valsts īpašumā vai pārvaldībā un ko pašlaik izmanto tikai valsts nekomerciālā dienestā. Tomēr katra dalībvalsts, veicot attiecīgus pasākumus, kas netraucē tās īpašumā vai pārvaldībā esošo šādu kuģu darbībai vai darbības spējām, nodrošina, lai šādi kuģi, ciktāl tas vajadzīgs un iespējams, darbotos saskaņā ar šo Konvenciju, un

f) noslēgtās kuģu tvertnēs esošo pastāvīgo balasta ūdeni, uz ko neattiecas izplūde.

3. Dalībvalstis attiecībā uz to trešo valstu kuģiem piemēro šīs Konvencijas prasības, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu labvēlīgākas attieksmes nepiešķiršanu tādiem kuģiem.

4. pants. Kaitīgo ūdens organismu un patogēnu pārneses ar kuģu balasta ūdens un nosēdumu starpniecību kontrole

1. Katra dalībvalsts pieprasa, lai kuģi, kuriem piemērojama šī Konvencija un kuri ir tiesīgi kuģot ar tās karogu vai darbojas saskaņā ar tās pilnvarojumu, atbilstu šajā Konvencijā noteiktajām prasībām, iekļaujot pielikumā esošos piemērojamos standartus un prasības, un veic efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgo kuģu atbilstību minētajām prasībām.

2. Katra dalībvalsts, pienācīgi ievērojot savus īpašos nosacījumus un iespējas, balasta ūdens pārvaldību savās ostās un savā jurisdikcijā esošajos ūdeņos izveido valsts politiku, stratēģiju vai programmas, kas atbilst šīs Konvencijas mērķiem un veicina to sasniegšanu.

5. pants. Nosēdumu pieņemšanas iekārtas

1. Katra dalībvalsts apņemas nodrošināt, lai minētās dalībvalsts izraudzītās ostas un termināli, kur notiek balasta tilpņu tīrīšana vai labošana, būtu nodrošināti ar atbilstošām iekārtām nosēdumu pieņemšanai, ņemot vērā Organizācijas izveidotās vadlīnijas. Tādām pieņemšanas iekārtām jādarbojas, neradot kuģiem nepamatotu kavēšanos, un jānodrošina attiecīgo nosēdumu droša apglabāšana, kas nekaitē vai nebojā tās vai citu valstu vidi, cilvēka veselību, īpašumu vai resursus.

2. Katra dalībvalsts paziņo Organizācijai šīs informācijas pārsūtīšanai citām attiecīgajām dalībvalstīm par visiem gadījumiem, kad saskaņā ar 1. punktu paredzētās iekārtas varētu būt neatbilstošas.

6. pants. Zinātniskā un tehniskā izpēte un monitorings

1. Dalībvalstis individuāli vai kopā cenšas:

a) veicināt un atvieglot balasta ūdens pārvaldības zinātnisko un tehnisko izpēti un

b) veikt balasta ūdens pārvaldības ietekmes monitoringu to jurisdikcijā esošajos ūdeņos.

Tādos pētījumos un monitoringā jāiekļauj novērojumi, mērījumi, paraugu ņemšana, visu tehnoloģiju vai metodiku efektivitātes un nevēlamo ietekmju novērtējums un analīze, kā arī visas tādu organismu un patogēnu izraisītās nevēlamās ietekmes, attiecībā uz kurām ir konstatēts, ka tās ir pārnestas ar kuģu balasta ūdens starpniecību.

2. Katra dalībvalsts šīs Konvencijas mērķu sekmēšanai veicina attiecīgās informācijas pieejamību citām dalībvalstīm, kuras to prasa, par:

a) zinātniskajām un tehnoloģijas programmām un veiktajiem tehniskajiem pasākumiem attiecībā uz balasta ūdens pārvaldību un

b) monitoringa un vērtēšanas programmās iegūtajiem secinājumiem par balasta ūdens pārvaldības efektivitāti.

7. pants. Apskates un sertificēšana

1. Katra dalībvalsts nodrošina to, lai kuģus, kuri kuģo ar tās karogu vai darbojas ar tās pilnvarojumu un uz kuriem attiecas apskates un sertificēšana, tā apsekotu un sertificētu saskaņā ar Pielikumā esošajiem noteikumiem.

2. Dalībvalsts, kas īsteno pasākumus saskaņā ar 2.panta 3.punktu un Pielikuma C iedaļu, neprasa citas dalībvalsts kuģa papildu apskati un sertificēšanu, un kuģa Administrācijai nav pienākuma apsekot un sertificēt citas dalībvalsts uzliktos papildu pasākumus. Tādu papildu pasākumu pārbaudīšana ir pasākumus īstenojošās dalībvalsts atbildībā, un tā kuģi nepamatoti neaizkavē.

8. pants. Pārkāpumi

1. Šīs Konvencijas prasību pārkāpšana ir aizliegta, un gadījumos, kad notiek pārkāpums, sankcijas tiek noteiktas saskaņā ar attiecīgā kuģa Administrācijas tiesību aktiem. Ja Administrācija ir informēta par šādu pārkāpumu, tā jautājumu izmeklē un var prasīt ziņotājai dalībvalstij sniegt papildu pierādījumus par iespējamo pārkāpumu.

Ja Administrācija ir apmierināta, ka ir pieejami pietiekami pierādījumi, lai attiecībā uz iespējamo pārkāpumu ierosinātu tiesas procesu, tā šādu tiesas procesu liek ierosināt iespējami drīz saskaņā ar saviem tiesību aktiem. Administrācija par veiktajām darbībām nekavējoties informē dalībvalsti, kura ziņojusi par pārkāpumu, kā arī Organizāciju. Ja Administrācija viena gada laikā pēc informācijas saņemšanas nav veikusi pasākumus, tā informē dalībvalsti, kas ir ziņojusi par iespējamo pārkāpumu.

2. Jebkura šīs Konvencijas prasību pārkāpšana jebkuras dalībvalsts jurisdikcijā ir aizliegta, un sankcijas tiek noteiktas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Ja ir izdarīts šāds pārkāpums, attiecīgā dalībvalsts

a) saskaņā ar saviem tiesību aktiem ierosina tiesas procesu vai

b) piegādā kuģa Administrācijai tās rīcībā esošo informāciju un pierādījumus par notikušo pārkāpumu.

3. Dalībvalsts tiesību aktos saskaņā ar šo pantu paredzētajām sankcijām jābūt pietiekami smagām, lai atņemtu drosmi pārkāpt šo Konvenciju, neatkarīgi no tā, kur šie pārkāpumi notiek.

9. pants. Kuģu inspekcija

1. Kuģi, kuram piemērojama šī Konvencija, jebkurā citas dalībvalsts ostā vai piekrastes terminālā var inspicēt attiecīgās dalībvalsts pienācīgi pilnvaroti darbinieki, lai noteiktu, vai kuģis atbilst šai Konvencijai. Izņemot šā panta 2. punktā paredzēto, tādas inspekcijas ietver tikai:

a) derīgas apliecības esamības uz kuģa pārbaudi un tās pieņemšanu, ja tā ir derīga, un

b) balasta ūdens reģistrācijas žurnāla pārbaudi un/vai

c) kuģa balasta ūdens paraugu ņemšanu, ko veic saskaņā ar vadlīnijām, kas jāizstrādā Organizācijai. Tomēr paraugu analizēšanai vajadzīgo laiku neizmanto par pamatu kuģa darbības, pārvietošanās vai aizbraukšanas nepamatotai kavēšanai.

2. Detalizētu inspekciju var veikt, ja uz kuģa nav derīga apliecība vai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka:

a) kuģa vai tā aprīkojuma stāvoklis būtiski atšķiras no apliecībā minētajiem datiem vai

b) kapteinis vai komanda labi nepārzina būtiskās procedūras uz kuģa attiecībā uz balasta ūdens pārvaldību vai nav tādas procedūras ieviesuši.

3. Šā panta 2. punktā minētajos apstākļos inspekcijas izdarītājai dalībvalstij jāveic tādi pasākumi, kas nodrošina to, ka kuģis neizgāž balasta ūdeni līdz brīdim, kad tas var to izdarīt, neradot apdraudējumu vai kaitējumu videi, cilvēka veselībai, īpašumam vai resursiem.

10. pants. Pārkāpumu atklāšana un kuģu kontrole

1. Dalībvalstis sadarbojas pārkāpumu atklāšanā un šīs Konvencijas noteikumu izpildē.

2. Ja ir konstatēts, ka kuģis ir pārkāpis šo Konvenciju, tā dalībvalsts, ar kuras karogu kuģis ir tiesīgs kuģot, un/vai dalībvalsts, kuras ostā vai stacijā atklātā jūrā kuģis darbojas, var papildus 8. pantā aprakstītajām sankcijām vai 9. pantā aprakstītajām darbībām veikt pasākumus, lai kuģi brīdinātu, aizturētu vai aizliegtu tā aizbraukšanu. Dalībvalsts, kuras ostā vai piekrastes terminālā kuģis darbojas, tomēr var tādam kuģim piešķirt atļauju atstāt ostu vai piekrastes terminālu, lai izgāztu balasta ūdeni vai dotos uz tuvāko piemēroto remonta rūpnīcu vai pieejamo pieņemšanas iekārtu ar nosacījumu, ka tāda rīcība nerada kaitējuma draudus videi, cilvēka veselībai, īpašumam vai resursiem.

3. Ja 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā aprakstītā paraugu ņemšana rezultātā dod vai apstiprina informāciju, kas saņemta no citas ostas vai piekrastes termināla par to, ka kuģis apdraud vidi, cilvēku veselību, īpašumu vai resursus, dalībvalsts, kuras ūdeņos kuģis darbojas, aizliedz tādam kuģim izgāzt balasta ūdeni līdz apdraudējuma likvidēšanai.

4. Dalībvalsts var arī inspicēt kuģi, kad tas ienāk tās jurisdikcijā esošās ostās vai piekrastes terminālos, ja no kādas dalībvalsts ir saņemts izmeklēšanas pieprasījums kopā ar pietiekamiem pierādījumiem par to, ka kuģis darbojas vai ir darbojies, pārkāpjot kādu šīs Konvencijas noteikumu.

Tādas izmeklēšanas ziņojumu nosūta dalībvalstij, kas to pieprasījusi, un attiecīgā kuģa Administrācijas kompetentajai iestādei, lai tā varētu atbilstoši rīkoties.

11. pants. Paziņošana par kontroles darbībām

1. Ja saskaņā ar 9. vai 10. pantu veikta inspekcija norāda uz šīs Konvencijas pārkāpumu, kuģim tiek par to paziņots. Ziņojumu nosūta Administrācijai, tam pievienojot pierādījumus par pārkāpumu.

2. Ja tiek veikts pasākums saskaņā ar 9. panta 3. punktu, 10. panta 2. punktu vai 10. panta 3. punktu, darbinieks, kas veic šādu pasākumu, nekavējoties rakstiski informē attiecīgā kuģa Administrāciju vai, ja tas nav iespējams, attiecīgā kuģa konsulu vai diplomātisko pārstāvi par visiem apstākļiem, kuru dēļ pasākums ir uzskatīts par nepieciešamu, kā arī paziņo atzītajai organizācijai, kas ir atbildīga par apliecību izsniegšanu.

3. Ostas valsts attiecīgā iestāde papildus 2. punktā minētajām dalībvalstīm paziņo nākamajai piestāšanas ostai visu attiecīgo informāciju par pārkāpumu, ja tā nespēj veikt 9. panta 3. punktā, 10. panta 2. punktā vai 10. panta 3. punktā norādīto pasākumu vai ja kuģim ir atļauts doties uz nākamo piestāšanas ostu.

12. pants. Kuģu nepamatota aizkavēšana

1. Jāpieliek visas iespējamās pūles, lai izvairītos no kuģu nepamatotas aizturēšanas vai aizkavēšanas saskaņā ar 7. panta 2. punktu, 8., 9. vai 10. pantu.

2. Ja kuģis ir nepamatoti aizturēts vai aizkavēts saskaņā ar 7. panta 2. punktu, 8., 9. vai 10. pantu, tas ir tiesīgs uz kompensāciju par ciestajiem zaudējumiem vai nodarīto kaitējumu.

13. pants. Tehniskā palīdzība, sadarbība un reģionālā sadarbība

1. Dalībvalstis apņemas tieši vai ar Organizācijas un citu attiecīgo starptautisko organizāciju starpniecību attiecībā uz kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību tām dalībvalstīm, kas prasa tehnisko palīdzību, sniegt šādu atbalstu:

a) apmācīt personālu;

b) nodrošināt attiecīgas tehnoloģijas, aprīkojuma un iekārtu pieejamību;

c) uzsākt kopīgas pētījumu un attīstības programmas un

d) uzņemties citas darbības šīs Konvencijas un ar to saistīto Organizācijas izstrādāto vadlīniju efektīvai īstenošanai.

2. Dalībvalstis saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem, noteikumiem un politiku apņemas aktīvi sadarboties tehnoloģiju nodošanā attiecībā uz kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību.

3. Lai veicinātu šīs Konvencijas mērķus, dalībvalstis ar kopējām interesēm aizsargāt vidi, cilvēka veselību, īpašumu un resursus konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā - jo īpaši tās dalībvalstis, kas robežojas ar noslēgtām un daļēji noslēgtām jūrām, - cenšas, ņemot vērā raksturīgās reģionālās pazīmes, veicināt reģionālo sadarbību, iekļaujot šai Konvencijai atbilstošu reģionālo nolīgumu noslēgšanu. Dalībvalstis cenšas sadarboties ar reģionālo nolīgumu dalībvalstīm, lai izveidotu saskaņotas procedūras.

14. pants. Informācijas paziņošana

1. Katra dalībvalsts paziņo Organizācijai un attiecīgā gadījumā dara pieejamu citām dalībvalstīm šādu informāciju:

a) visas prasības un procedūras attiecībā uz balasta ūdens pārvaldību, tostarp savus tiesību aktus, noteikumus un vadlīnijas šīs Konvencijas īstenošanai;

b) pieņemšanas iekārtu pieejamību un atrašanās vietas priekš videi drošas atbrīvošanās no balasta ūdens un nosēdumiem un

c) prasības pēc informācijas no kuģa, kas nespēj izpildīt šīs Konvencijas noteikumus Pielikuma A-3. un B-4. noteikumā paredzēto iemeslu dēļ.

2. Organizācija paziņo dalībvalstīm par paziņojumu saņemšanu saskaņā ar šo pantu un izplata visām dalībvalstīm visu informāciju, kas tai paziņota saskaņā ar šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu.

15. pants. Strīdu atrisināšana

Dalībvalstis atrisina savstarpējos strīdus saistībā ar šīs Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, izmantojot sarunas, informācijas pieprasīšanu, starpniecību, samierināšanu, izskatīšanu šķīrējtiesā, izlīgumu tiesā, vēršanos reģionālajās aģentūrās, vai vienošanās vai citus miermīlīgus līdzekļus pēc pašu izvēles.

16. pants. Attiecības ar starptautisko tiesību aktiem un citiem nolīgumiem

Nekas šajā Konvencijā neskar nevienas valsts tiesības un pienākumus atbilstoši starptautiskajām paražu tiesībām, kas atspoguļotas Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijā.

17. pants. Parakstīšana, ratificēšana, pieņemšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Šī Konvencija ir atklāta parakstīšanai ikvienai valstij Organizācijas galvenajā mītnē no 2004. gada 1. jūnija līdz 2005. gada 31. maijam, un pēc tam paliek atklāta pievienošanās nolūkā ikvienai valstij.

2. Valstis var kļūt par Konvencijas dalībvalstīm

a) ar parakstīšanu, uz ko neattiecas ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana, vai

b) ar parakstīšanu, kas ir jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina un kam seko tā ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana, vai

c) ar pievienošanos.

Ratificēšana, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās notiek, šai nolūkā deponējot attiecīgo aktu pie ģenerālsekretāra.

Ja valstī ir divas vai vairākas teritoriālās vienības, kurās saistībā ar jautājumiem, uz ko attiecas šī Konvencija, piemēro dažādas tiesību sistēmas, šāda valsts, parakstot, ratificējot, pieņemot vai apstiprinot Konvenciju, vai arī pievienojoties tai, var paziņot, ka Konvencija attiecas uz visām tās teritoriālajām vienībām vai tikai uz vienu vai vairākām teritoriālajām vienībām, un šo deklarāciju var jebkurā laikā grozīt, iesniedzot citu deklarāciju.

5. Katru šādu deklarāciju rakstiski paziņo depozitārijam un skaidri nosaka teritoriālo vienību vai vienības, uz kurām attiecas šī Konvencija.

18. pants. Stāšanās spēkā

1. Šī Konvencija stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc datuma, kurā vismaz trīsdesmit valstis, kuru kopējā tirdzniecības flote veido vismaz trīsdesmit piecus procentus no pasaules tirdzniecības kuģu bruto tilpības, ir to parakstījušas vai nu bez atrunas par ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu, vai arī deponējušas attiecīgo ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās aktu saskaņā ar 17. pantu.

2. Valstīm, kas ir deponējušas ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās aktu attiecībā uz šo Konvenciju pēc tam, kad izpildītas tajā noteiktās spēkā stāšanās prasības, bet pirms spēkā stāšanās datuma, ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās stājas spēkā šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumā vai trīs mēnešus pēc akta deponēšanas datuma, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāks.

3. Ikviens ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akts, kas deponēts pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās datuma, stājas spēkā trīs mēnešus pēc deponēšanas datuma.

4. Pēc datuma, kurā šīs Konvencijas grozījums ir uzskatāms par pieņemtu saskaņā ar 19. pantu, ikviens deponētais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akts ir piemērojams šai grozītajai Konvencijai.

19. pants. Grozījumi

1. Šo Konvenciju var grozīt ar jebkuru turpmākajos punktos paredzēto procedūru.

2. Grozījumi pēc to izskatīšanas Organizācijā.

a) Jebkura dalībvalsts var ierosināt šīs Konvencijas grozījumus. Ierosināto grozījumu iesniedz ģenerālsekretāram, kas pēc tam to paziņo dalībvalstīm un Organizācijas locekļiem vismaz sešus mēnešus pirms izskatīšanas.

b) Iepriekš minētajā veidā ierosināto un paziņoto grozījumu iesniedz Komitejai izskatīšanai. Dalībvalstis, neatkarīgi no tā vai tās ir vai nav Organizācijas locekles, ir tiesīgas piedalīties Komitejas procedūrās grozījumu izskatīšanai un pieņemšanai.

c) Grozījumus pieņem ar Komitejā klātesošo un balsojošo dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu ar nosacījumu, ka vismaz viena trešdaļa dalībvalstu balsošanas laikā ir klāt.

d) Grozījumus, kas pieņemti saskaņā ar c) apakšpunktu, ģenerālsekretārs paziņo dalībvalstīm pieņemšanai.

e) Grozījumu uzskata par pieņemtu saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

i) Konvencijas panta grozījumu uzskata par pieņemtu datumā, kad divas trešdaļas dalībvalstu ir paziņojušas ģenerālsekretāram, ka tās ir šo pantu pieņēmušas;

ii) pielikuma grozījumu uzskata par pieņemtu, beidzoties divpadsmit mēnešu termiņam pēc pieņemšanas datuma vai tāda cita datuma, ko noteikusi Komiteja. Tomēr, ja līdz attiecīgajam datumam vairāk nekā viena trešdaļa dalībvalstu paziņo ģenerālsekretāram, ka tās iebilst pret grozījumu, to neuzskata par pieņemtu.

f) Grozījums stājas spēkā atbilstoši šādiem nosacījumiem:

i) grozījums šīs Konvencijas pantā stājas spēkā attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas ir paziņojušas, ka tās grozījumu ir pieņēmušas, sešus mēnešus pēc datuma, kurā tas ir atzīts par pieņemtu saskaņā ar e) apakšpunkta i) punktu;

ii) pielikuma grozījums stājas spēkā attiecībā uz visām dalībvalstīm sešus mēnešus pēc datuma, kurā tas ir atzīts par pieņemtu, izņemot jebkuru dalībvalsti, kas ir:

1) paziņojusi iebildumus par grozījumu saskaņā ar e) apakšpunkta ii) punktu un kas nav atsaukusi tādus iebildumus vai

2) paziņojusi ģenerālsekretāram pirms tāda grozījuma stāšanās spēkā, ka grozījums attiecībā uz to stāsies spēkā tikai pēc turpmāka paziņojuma par tā pieņemšanu.

g) i) dalībvalsts, kas atbilstoši f) apakšpunkta ii) 1) punktam ir paziņojusi iebildumu, vēlāk var ģenerālsekretāram paziņot, ka tā pieņem grozījumu. Attiecīgais grozījums attiecībā uz tādu dalībvalsti stājas spēkā sešus mēnešus pēc datuma, kad tā paziņojusi par pieņemšanu, vai datuma, kurā grozījums stājas spēkā, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāks.

ii) Ja dalībvalsts, kas ir sniegusi f) apakšpunkta ii) 2) punktā minēto paziņojumu, paziņo ģenerālsekretāram par to, ka tā pieņem grozījumu, attiecīgais grozījums attiecībā uz tādu dalībvalsti stājas spēkā sešus mēnešus pēc datuma, kad tā paziņojusi par pieņemšanu, vai datuma, kurā grozījums stājas spēkā, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāks.

3. Konferences izdarīts grozījums.

a) Pēc dalībvalsts pieprasījuma, kam piekritusi vismaz viena trešdaļa dalībvalstu, Organizācija sasauc dalībvalstu konferenci šīs Konvencijas grozījumu izskatīšanai.

b) Grozījumu, ko tāda Konference pieņēmusi ar klātesošo un balsojušo dalībvalstu divu trešdaļu vairākumu, ģenerālsekretārs paziņo visām dalībvalstīm pieņemšanai.

c) Ja vien konference nenolemj citādi, grozījums tiek atzīts par pieņemtu un stājas spēkā attiecīgi saskaņā ar 2. punkta e) un f) apakšpunktā norādītajām procedūrām.

4. Jebkura dalībvalsts, kas ir atteikusies pieņemt pielikuma grozījumu, tiek uzskatīta par trešo valsti, taču vienīgi attiecīgā grozījuma piemērošanas nolūkā.

5. Paziņojumus saskaņā ar šo pantu rakstveidā iesniedz ģenerālsekretāram.

6. Ģenerālsekretārs informē dalībvalstis un Organizācijas locekļus par:

a) katru grozījumu, kas stājas spēkā, par tā spēkā stāšanās datumu vispār un attiecībā uz katru dalībvalsti un

b) par katru paziņojumu, kas sniegts atbilstoši šim pantam.

20. pants. Denonsēšana

1. Šo Konvenciju katra dalībvalsts var denonsēt jebkurā laikā pēc divu gadu termiņa paiešanas kopš datuma, kurā šī Konvencija stājusies spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi.

2. Denonsēšanu izdara ar rakstisku paziņojumu depozitārijam, tā stājas spēkā vienu gadu pēc saņemšanas vai tāda ilgāka laika posma, kas var būt norādīts attiecīgajā paziņojumā.

21. pants. Depozitārs

1. Šo Konvenciju deponē ģenerālsekretāram, kas šīs Konvencijas apstiprinātas kopijas nodod visām valstīm, kas šo konvenciju ir parakstījušas vai tai pievienojušās.

2. Papildus šajā Konvencijā citur norādītajām funkcijām ģenerālsekretārs:

a) informē visas valstis, kas šo Konvenciju ir parakstījušas:

i) par katra jauna ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās akta parakstīšanu vai deponēšanu kopš attiecīgā datuma;

ii) par šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu un

iii) par jebkura šīs Konvencijas denonsēšanas akta deponēšanu, kā arī datumu, kad tas saņemts, un datumu, kad denonsēšana stājas spēkā, un

b) tikko šī Konvencija stājusies spēkā, tās tekstu nodod Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam reģistrēšanai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.

22. pants. Valodas

Šī Konvencija ir sagatavota vienā eksemplārā arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā, un visi teksti ir autentiski.

Londonā, divi tūkstoši ceturtā gada trīspadsmitajā februārī.

To apliecinot, valdību attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Konvenciju*.


* Paraksti izlaisti.

 

PIELIKUMS

KUĢU BALASTA ŪDENS UN NOSĒDUMU KONTROLES UN PĀRVALDĪBAS NOTEIKUMI

A IEDAĻA - VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

A-1. noteikums. Definīcijas

Šajā pielikumā:

1. "Gadadienas datums" ir katra gada mēnesis un diena, kas atbilst apliecības derīguma termiņa datumam.

2. "Balasta ūdens ietilpība" ir kuģa tilpņu, telpu vai nodalījumu, ko izmanto balasta ūdens vešanai, iekraušanai vai izgāšanai, kopējā tilpuma ietilpība, iekļaujot ikvienu vairāku lietošanas veidu tvertni, tilpni vai nodalījumu, kas paredzēts balasta ūdens vešanai.

3. "Sabiedrība" ir kuģa īpašnieks vai arī jebkura cita organizācija vai persona, piemēram, kuģa pārvaldnieks vai arī bezapkalpes kuģa fraktētājs, kas no īpašnieka pārņēmusi atbildību par kuģa darbību un, pārņemot atbildību, ir piekritusi pārņemt visus Starptautiskajā drošas vadības kodeksā1 noteiktos pienākumus un atbildību.

4. "Būvēts" attiecībā uz kuģi nozīmē būvēšanas stadiju, kad:

4.1. ir ielikts ķīlis vai

4.2. sākas būvēšana, kas identificējama ar konkrētu kuģi;

4.3. ir sākta kuģa montāža, kas ietver vismaz 50 tonnas vai 1 procentu no visa konstrukcijas materiāla paredzētās masas, atkarībā no tā, kurš lielums ir mazāks, vai

4.4. kuģis tiek būtiski pārbūvēts.

5. "Būtiska pārbūve" nozīmē kuģa pārbūvi:

5.1. kas maina tā balasta ūdens kravnesību par 15 procentiem vai vairāk vai

5.2. kas maina kuģa tipu, vai

5.3. kas pēc Administrācijas atzinuma ir paredzēta, lai paildzinātu tā kalpošanas laiku par desmit gadiem vai vairāk, vai

5.4. kuras laikā kuģa balasta ūdens sistēmā izdara pārveidojumus, kas nav detaļu aizstāšana ar tāda paša veida detaļām. Kuģa pārbūvi, lai tas atbilstu D-1. noteikuma prasībām, neuzskata par būtisku pārbūvi šā pielikuma nolūkā.

6. "No tuvākās sauszemes" nozīmē skaitot no bāzes līnijas, no kuras saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir noteikti attiecīgās teritorijas teritoriālie ūdeņi; izņēmums Konvencijas nolūkā: "no tuvākās sauszemes" prom no Austrālijas ziemeļaustrumu krasta nozīmē no līnijas, kas vilkta no Austrālijas krasta punkta ar 11°00´ dienvidu platuma, 142°08´ austrumu garuma

uz punktu ar 10°35´ dienvidu platuma, 141°55´ austrumu garuma

no turienes uz punktu ar 10°00´ dienvidu platuma, 142°00´ austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 9°10´ dienvidu platuma, 143°52´ austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 9°00´ dienvidu platuma, 144°30´ austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 10°41´ dienvidu platuma, 145°00´ austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 13°00´ dienvidu platuma, 145°00´ austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 15°00´ dienvidu platuma, 146°00´ austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 17°30´ dienvidu platuma, 147°00´ austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 21°00´ dienvidu platuma, 152°55´ austrumu garuma,

no turienes uz punktu ar 24°30´ dienvidu platuma, 154°00´ austrumu garuma,

no turienes uz punktu Austrālijas krastā

ar 24°42´ dienvidu platuma, 153°15´ austrumu garuma.

7. "Aktīvā viela" nozīmē vielu vai organismu, ieskaitot vīrusus vai sēnītes, kuram ir vispārēja vai specifiska iedarbība uz vai pret kaitīgiem ūdens organismiem un patogēniem.

A-2. Noteikums. Vispārēja piemērojamība

Ja nav skaidri noteikts citādi, balasta ūdens izgāšanu izdara tikai saskaņā ar balasta ūdens pārvaldību atbilstoši šā pielikuma noteikumiem.

A-3. noteikums. Izņēmumi

B-3. noteikuma prasības vai pasākumus, ko dalībvalsts veikusi saskaņā ar 2.panta 3.punktu un C iedaļu, nepiemēro:

1. Tāda balasta ūdens un nosēdumu uzņemšanai vai izgāšanai, kas nepieciešami kuģa drošības nodrošināšanai ārkārtas situācijās vai dzīvības glābšanai jūrā vai

2. balasta ūdens un nosēdumu nejaušai izgāšanai vai iekļūšanai kuģa vai tā aprīkojuma bojājumu dēļ:

2.1. ar nosacījumu, ka pirms un pēc bojājumu rašanās vai bojājumu atklāšanas, vai izgāšanas ir veikti visi pienācīgie piesardzības pasākumi, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu izgāšanu un

2.2. ja vien īpašnieks, sabiedrība vai atbildīgais virsnieks nav ar nodomu vai vieglprātīgi izraisījis bojājumus vai

3. balasta ūdens un nosēdumu uzņemšanai vai izgāšanai, ja to izmanto, lai izvairītos vai līdz minimumam samazinātu piesārņojuma starpgadījumus no kuģa, vai

4. viena un tā paša balasta ūdens un nosēdumu uzņemšanai un turpmākai izgāšanai atklātā jūrā, vai

5. balasta ūdens un nosēdumu izgāšanai no kuģa tajā pašā vietā, kur ir visa attiecīgā balasta ūdens un attiecīgo nosēdumu izcelsmes vieta, un ar nosacījumu, ka nav notikusi nekāda sajaukšanās ar nepārvaldītu balasta ūdeni un nosēdumiem no citām vietām. Ja sajaukšanās ir notikusi, uz balasta ūdeni, kas ņemts no citām vietām, attiecas balasta ūdens pārvaldība saskaņā ar šo pielikumu.

A-4. noteikums. Atbrīvojumi

1. Papildus tiem atbrīvojumiem, kas atrodami citur šajā Konvencijā, dalībvalsts vai dalībvalstis savā jurisdikcijā esošajos ūdeņos var piešķirt atbrīvojumus no prasībām, kas attiecas uz B-3. vai C-1. noteikumu, bet tikai tad, ja:

1.1. tie piešķirti kuģim vai kuģiem braucienā vai braucienos starp konkrētām ostām vai vietām, vai kuģim, kas darbojas vienīgi starp konkrētām ostām vai vietām;

1.2. tie ir spēkā uz laika posmu, kas nav ilgāks par pieciem gadiem un kas starplaikā var tikt pārskatīts;

1.3. tos piešķir kuģiem, kas jauc balasta ūdeni un nosēdumus vienīgi starp ostām un vietām, kas noteiktas 1.1. punktā, un

1.4. tos piešķir, pamatojoties uz Organizācijas izstrādātām riska novērtēšanas vadlīnijām.

2. Saskaņā ar 1. punktu piešķirtie atbrīvojumi nav spēkā, kamēr tie nav paziņoti Organizācijai un attiecīgā informācija paziņota dalībvalstīm.

3. Saskaņā ar šo noteikumu piešķirtie atbrīvojumi nepasliktina vai nekaitē kaimiņvalstu vai citu valstu videi, cilvēka veselībai, īpašumam vai resursiem. Ar ikvienu valsti, attiecībā uz kuru dalībvalsts konstatē iespējamu nevēlamu ietekmi, apspriežas, lai atrisinātu visas identificētās problēmas.

4. Visus saskaņā ar šo noteikumu piešķirtos atbrīvojumus ieraksta balasta ūdens reģistrācijas žurnālā.

A-5. noteikums. Līdzvērtīga atbilstība

Izpriecu kuģiem, ko izmanto vienīgi atpūtai vai sacensībām, vai kuģiem, ko izmanto galvenokārt meklēšanai un glābšanai, ar kopējo garumu mazāku par 50 metriem un ar maksimālo balasta ūdens ietilpību 8 kubikmetri, līdzvērtīgo atbilstību šim pielikumam nosaka Administrācija, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas.


1 Sk. ISM kodeksu, ko Organizācija pieņēmusi ar rezolūciju A.741(18), ar grozījumiem.

 

B IEDAĻA PĀRVALDĪBAS UN KONTROLES PRASĪBAS KUĢIEM

B-1. noteikums. Balasta ūdens pārvaldības plāns

Uz katra kuģa jābūt balasta ūdens pārvaldības plānam, un tas ir jāīsteno. Tādu plānu apstiprina Administrācija, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas. Balasta ūdens pārvaldības plāns ir īpašs katram kuģim, un tas vismaz:

1. paredz kuģa un komandas drošības procedūras, kas saistītas ar balasta ūdens pārvaldību, kā to paredz šī Konvencija;

2. paredz sīki izstrādātu veicamo darbību aprakstu balasta ūdens pārvaldības prasību īstenošanai un papildu balasta ūdens pārvaldības praksi, kas izklāstīta šajā Konvencijā;

3. sīki norāda atbrīvošanās no nosēdumiem procedūras:

3.1. jūrā un

3.2. krastā;

4. iekļauj procedūras, kā koordinēt balasta ūdens pārvaldību uz kuģa, tostarp izgāšanu jūrā, ar tās valsts iestādēm, kuras ūdeņos tāda izgāšana notiks;

5. norāda atbildīgo virsnieku uz kuģa, lai nodrošinātu plāna pareizu īstenošanu;

6. ietver ziņošanas prasības kuģiem, kas paredzētas saskaņā ar šo Konvenciju, un

7. ir rakstīts kuģa darba valodā. Ja izmantotā valoda nav angļu, franču vai spāņu valoda, tiek pievienots tulkojums vienā no šīm valodām.

B-2. noteikums. Balasta ūdens reģistrācijas žurnāls

1. Uz katra kuģa ir balasta ūdens reģistrācijas žurnālam, kas var būt elektroniska pierakstu sistēma vai var būt integrēta citā reģistrācijas žurnālā vai sistēmā un satur vismaz II papildinājumā paredzēto informāciju.

2. Balasta ūdens reģistrācijas žurnāla ierakstus glabā uz kuģa vismaz divus gadus pēc pēdējā ieraksta izdarīšanas un pēc tam sabiedrības uzraudzībā vismaz trīs gadus.

3. Balasta ūdens izgāšanas gadījumā saskaņā ar A-3. noteikumu, A-4. noteikumu vai B-3.noteikuma 6. punktu vai citā balasta ūdens nejaušā vai ārkārtas izgāšanas gadījumā, kas šajā Konvencijā citādi nav atbrīvots, balasta ūdens reģistrācijas žurnālā izdara ierakstu, kurā apraksta izgāšanas apstākļus un iemeslu.

4. Balasta ūdens reģistrācijas žurnālu glabā viegli pieejamu pārbaudei jebkurā saprātīgā laikā un gadījumā, ja kuģis bez apkalpes tiek vilkts tauvā, minēto grāmatu var glabāt uz vilcējkuģa.

5. Katru darbību attiecībā uz balasta ūdeni nekavējoties pilnībā ieraksta balasta ūdens reģistrācijas žurnālā. Katru ierakstu paraksta par attiecīgo darbību atbildīgais virsnieks un katru aizpildīto lappusi paraksta kapteinis. Ieraksti balasta ūdens reģistrācijas žurnālā tiek veikti kuģa darba valodā. Ja izmantotā valoda nav angļu, franču vai spāņu valoda, ierakstiem pievieno tulkojumu vienā no šīm valodām. Ja izmanto ierakstus arī tās valsts oficiālajā valodā, ar kuras karogu kuģis ir tiesīgs kuģot, strīda vai pretrunu gadījumā tiem ir priekšroka.

6. Dalībvalsts pienācīgi pilnvaroti darbinieki var inspicēt balasta ūdens reģistrācijas žurnālu uz ikviena kuģa, kuram šis noteikums ir piemērojams, kamēr kuģis ir ostā vai stacijā atklātā jūrā, un var nokopēt jebkuru ierakstu un prasīt kuģa kapteinim apstiprināt, ka kopija ir pareiza. Šādā veidā apstiprināta kopija ir pieņemama jebkurā tiesas procesā kā ierakstā konstatēto faktu pierādījums. Balasta ūdens reģistrācijas žurnāla pārbaudi un apstiprinātas kopijas ņemšanu izdara iespējami ātri, neizraisot kuģa nepamatotu aizkavēšanu.

B-3. noteikums. Kuģu balasta ūdens pārvaldība

1. Kuģim, kas būvēts pirms 2009. gada:

1.1. ar balasta ūdens ietilpību no 1500 līdz 5000 kubikmetriem, ieskaitot, veic balasta ūdens pārvaldību, kas atbilst vismaz D-1. vai D-2. noteikumā aprakstītajam standartam, līdz 2014. gadam, pēc norādītā laika tā atbilst vismaz D-2. noteikumā aprakstītajam standartam;

1.2. ar balasta ūdens ietilpību mazāku par 1500 vai lielāku par 5000 kubikmetriem veic balasta ūdens pārvaldību, kas vismaz atbilst D-1. vai D-2. noteikumā aprakstītajam standartam, līdz 2016. gadam, pēc norādītā laika tā atbilst vismaz D-2. noteikumā aprakstītajam standartam.

2. Kuģis, kam piemērojams 1. punkts, atbilst 1. punktam ne vēlāk par pirmo starpperioda apskati vai kārtējo apskati, atkarībā no tā, kura notiek pirmā, pēc kuģa piegādes gadadienas datuma kuģim piemērojamā standarta atbilstības gadā.

3. Kuģim, kas būvēts 2009. gadā vai pēc tā un kura balasta ūdens ietilpība ir mazāka par 5000 kubikmetriem, veic balasta ūdens pārvaldību, kas vismaz atbilst D-2. noteikumā aprakstītajam standartam.

4. Kuģim, kas būvēts 2009. gadā vai pēc tā, bet pirms 2012. gada, un kura balasta ūdens ietilpība ir 5000 kubikmetru vai vairāk, veic balasta ūdens pārvaldību saskaņā ar 1.2. punktu.

5. Kuģim, kas būvēts 2012. gadā vai pēc tā un kura balasta ūdens ietilpība ir 5000 kubikmetru vai vairāk, veic balasta ūdens pārvaldību, kas vismaz atbilst D-2. noteikumā aprakstītajam standartam.

6. Šā noteikuma prasības nepiemēro kuģiem, kas izgāž balasta ūdeni pieņemšanas iekārtā, kura izstrādāta, ņemot vērā Organizācijas tādām iekārtām izstrādātās vadlīnijas.

7. Kā alternatīvas 1. līdz 5. punktā aprakstītajām prasībām var pieņemt arī citas balasta ūdens pārvaldības metodes ar nosacījumu, ka tādas metodes nodrošina vismaz tādu pašu aizsardzības līmeni videi, cilvēka veselībai, īpašumam vai resursiem un principā ir Komitejas apstiprinātas.

B-4. noteikums. Balasta ūdens apmaiņa

1. Kuģis, kas veic balasta ūdens apmaiņu atbilstoši D-1. noteikuma standartam:

1.1. ja vien iespējams veic tādu balasta ūdens apmaiņu vismaz 200 jūras jūdzes no tuvākās sauszemes un vismaz 200 metrus dziļā ūdenī, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas;

1.2. gadījumos, kad kuģis nespēj veikt balasta ūdens apmaiņu saskaņā ar 1.1. punktu, tādu balasta ūdens apmaiņu veic, ņemot vērā 1.1. punktā aprakstītās vadlīnijas un iespējami tālu no tuvākās sauszemes, un jebkurā gadījumā vismaz 50 jūras jūdzes no tuvākās sauszemes un vismaz 200 metru dziļā ūdenī.

2. Jūras apgabalos, kur attālums no tuvākās sauszemes vai dziļums neatbilst 1.1. vai 1.2. punktā aprakstītajiem parametriem, ostas valsts, attiecīgi apspriedusies ar kaimiņvalstīm vai citām valstīm, var norādīt vietas, kur kuģis var veikt balasta ūdens apmaiņu, ņemot vērā 1.1. punktā aprakstītās vadlīnijas.

3. Netiek prasīta kuģa novirzīšanās no paredzētā brauciena vai brauciena aizkavēšana, lai izpildītu kādu konkrētu 1. punkta prasību.

4. Kuģim, kas veic balasta ūdens apmaiņu, netiek prasīts attiecīgi izpildīt 1. vai 2. punktu, ja kapteinis pamatoti nolemj, ka tāda apmaiņa apdraudētu kuģa, komandas vai pasažieru drošību vai stabilitāti slikta laika, kuģa konstrukcijas vai slodzes, iekārtas kļūmes vai cita ārkārtas apstākļa dēļ.

5. Ja kuģim ir jāveic balasta ūdens apmaiņa un tas to neizdara saskaņā ar šo noteikumu, iemeslus ieraksta balasta ūdens reģistrācijas žurnālā.

B-5. noteikums. Nosēdumu pārvaldība uz kuģiem

1. Nosēdumus no telpām, kas paredzētas balasta ūdens vešanai, visi kuģi aizvada un atbrīvojas no tiem saskaņā ar kuģa balasta ūdens pārvaldības plāna noteikumiem.

2. Kuģiem, kas aprakstīti B-3. noteikumā no 3. līdz 5. punktam, negatīvi neietekmējot drošību vai darbības efektivitāti, jābūt konstruētiem un uzbūvētiem tā, lai līdz minimumam samazinātu nosēdumu uzņemšanu un nevēlamu uzkrāšanos, atvieglotu nosēdumu izvadīšanu un nodrošinātu drošu piekļuvi, lai varētu nosēdumus izvadīt un ņemt to paraugus, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas. Kuģiem, kas aprakstīti B-3. noteikuma 1. punktā, šis punkts jāizpilda tiktāl, cik tas praktiski iespējams.

B-6. noteikums. Virsnieku un komandas pienākumi

Virsnieki un komanda pārzina savus pienākumus balasta ūdens pārvaldības īstenošanā uz kuģa, kur viņi strādā, un atbilstoši saviem pienākumiem pārzina kuģa balasta ūdens pārvaldības plānu.

 

C IEDAĻA ĪPAŠAS PRASĪBAS DAŽĀDOS APGABALOS

C-1. noteikums. Papildu pasākumi

1. Ja dalībvalsts atsevišķi vai kopā ar citām dalībvalstīm paredz, ka papildus B iedaļas pasākumiem ir nepieciešami pasākumi, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu kaitīgo ūdens organismu un patogēnu pārnesi ar kuģu balasta ūdens un nosēdumu starpniecību, tāda dalībvalsts vai dalībvalstis var saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem prasīt, lai kuģi atbilstu konkrētajam standartam vai prasībai.

2. Pirms standartu vai prasību noteikšanas saskaņā ar 1. punktu dalībvalstij vai dalībvalstīm ir jāapspriežas ar kaimiņvalstīm vai citām valstīm, ko tādi standarti vai prasības varētu ietekmēt.

3. Dalībvalsts vai dalībvalstis, kas paredz ieviest papildu pasākumus saskaņā ar 1. punktu:

3.1. ņem vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas;

3.2. savu nodomu izveidot papildu pasākumu(s) paziņo Organizācijai vismaz 6 mēnešus pirms pasākuma(-u) īstenošanai paredzētā datuma, izņemot ārkārtas vai epidēmiskas situācijas. Šādā paziņojumā ietilpst:

3.2.1. precīzas koordinātas, kam ir piemērojams(-i) papildu pasākums(-i);

3.2.2. papildu pasākuma(-u) piemērošanas vajadzība un pamatojums, iekļaujot, kad vien iespējams, priekšrocības;

3.2.3. papildu pasākuma(-u) apraksts un

3.2.4. pasākumi, ko varētu paredzēt, lai atvieglotu kuģa atbilstību papildu pasākumam(-iem).

3.3. starptautiskajās paražu tiesībās, kas atspoguļotas Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijā, prasītajā apmērā atbilstoši iegūst Organizācijas piekrišanu.

4. Dalībvalsts vai dalībvalstis, ieviešot šādus papildu pasākumus, cenšas darīt pieejamus visus attiecīgos pakalpojumus, kas var iekļaut, bet neierobežojas ar paziņojumiem jūrniekiem par apgabaliem, pieejamiem un alternatīviem maršrutiem vai ostām, ciktāl praktiski iespējams, lai atvieglotu slogu kuģim.

5. Dalībvalsts vai dalībvalstu veiktie papildu pasākumi negatīvi neietekmē kuģa drošību un aizsardzību un nekādos apstākļos nekonfliktē ne ar vienu citu konvenciju, kas kuģim ir jāpilda.

6. Dalībvalsts vai dalībvalstis, kas ievieš papildu pasākumus, pēc saviem ieskatiem var attiecīgos pasākumus atcelt uz laiku vai īpašos apstākļos.

C-2. noteikums. Brīdinājumi par balasta ūdens uzņemšanu dažos apgabalos un ar to saistītie kuģa karoga valsts pasākumi

1. Dalībvalsts savā jurisdikcijā esošu apgabalu jūrniekiem cenšas paziņot, kur zināmu apstākļu dēļ kuģiem nevajadzētu uzņemt balasta ūdeni. Šādos paziņojumos dalībvalsts iekļauj precīzas apgabala vai apgabalu un, ja iespējams, alternatīva apgabala vai apgabalu, atrašanās vietu balasta ūdens uzņemšanai. Var izsūtīt brīdinājumus par apgabaliem:

1.1. par kuriem ir zināms, ka tie satur kaitīgu ūdens organismu un patogēnu (piem., toksisko aļģu ziedu) uzliesmojumus, invāzijas vai populācijas, kas varētu būt saistītas ar balasta ūdens uzņemšanu vai izgāšanu;

1.2. tuvu notekūdeņu izplūdes vietām vai

1.3. kur plūdmaiņu plūsma ir neliela, vai par laikiem, par kuriem ir zināms, ka plūdmaiņu straume ir duļķaināka.

2. Papildus paziņošanai jūrniekiem par apgabaliem saskaņā ar 1. punkta noteikumiem dalībvalsts paziņo Organizācijai un visām iespējami ietekmējamām piekrastes valstīm par 1. punktā norādītajiem apgabaliem un laika posmu, kurā tāds brīdinājums varētu būt spēkā. Paziņojumā Organizācijām un iespējami ietekmējamām piekrastes valstīm iekļauj precīzas apgabala vai apgabalu koordinātas un, ja iespējams, alternatīva apgabala vai apgabalu atrašanās vietu balasta ūdens uzņemšanai. Paziņojumā iekļauj ieteikumu kuģiem, kam ir vajadzīga balasta ūdens uzņemšana apgabalā, par alternatīvām iespējām. Dalībvalsts arī paziņo jūrniekiem, Organizācijai un iespējami ietekmējamām piekrastes valstīm, kad attiecīgais brīdinājums vairs nav piemērojams.

C-3. noteikums. Informācijas paziņošana

Organizācija, izmantojot piemērotus līdzekļus, dara pieejamu informāciju, kas tai paziņota saskaņā ar C-1. un C-2. noteikumu.

 

D IEDAĻA - BALASTA ŪDENS PĀRVALDĪBAS STANDARTI

D-1. noteikums. Balasta ūdens maiņas standarts

1. Kuģi, kas veic balasta ūdens maiņu saskaņā ar šo noteikumu, to dara ar vismaz 95 procentu balasta ūdens tilpuma maiņas efektivitāti.

2. Attiecībā uz kuģiem, kas balasta ūdeni maina ar caursūknēšanas metodi, uzskata, ka katras balasta tvertnes trīskārša tilpuma caursūknēšana atbilst 1. punktā aprakstītajam standartam. Mazāk nekā trīskārša tilpuma caursūknēšana var būt pieņemama ar nosacījumu, ka kuģis var pierādīt to, ka ir izpildīta vismaz 95 procentu tilpuma apmaiņa.

D-2. noteikums. Balasta ūdens veiktspējas standarts

1. Kuģiem, kas veic balasta ūdens pārvaldību saskaņā ar šo noteikumu, jāizgāž mazāk nekā 10 dzīvotspējīgi organismi uz kubikmetru, kas lielāki par 50 mikrometriem mazākajā izmērā vai vienādi ar to, un mazāk nekā 10 dzīvotspējīgi organismi uz mililitru, kas mazāki par 50 mikrometriem mazākajā izmērā un lielāki par 10 mikrometriem mazākajā izmērā vai vienādi ar to; indikatoru mikrobu izgāšana nedrīkst pārsniegt 2. punktā aprakstītās koncentrācijas.

2. Indikatoru mikrobi kā cilvēka veselības standarts iekļauj:

2.1. toksikogēno Vibrio cholerae (O1 un O139) ar mazāk par vienu koloniju veidojošu vienību (KVV) uz 100 mililitriem vai mazāk par 1 KVV uz 1 gramu (mitrais svars) zooplanktona paraugu;

2.2. Escherichia coli mazāk par 250 KVV uz 100 mililitriem;

2.3. zarnu enterokokus mazāk par 100 KVV uz 100 mililitriem.

D-3. noteikums. Balasta ūdens pārvaldības sistēmu apstiprināšanas prasības

1. Izņemot 2. punktā paredzēto, balasta ūdens pārvaldības sistēmas, ko izmanto šīs Konvencijas izpildei, ir jāapstiprina Administrācijai, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas.

2. Balasta ūdens pārvaldības sistēmas, kas šīs Konvencijas izpildei izmanto aktīvās vielas vai preparātus, kuri satur vienu vai vairākas aktīvās vielas, apstiprina Organizācija, pamatojoties uz Organizācijas izstrādātu procedūru. Šajā procedūra ir aprakstīta aktīvo vielu apstiprināšana un apstiprinājuma atsaukšana, kā arī šo vielu ieteicamais izmantošanas veids. Atsaucot apstiprinājumu, attiecīgās aktīvās vielas vai aktīvo vielu izmantošana ir aizliegta 1 gada laikā pēc tādas atsaukšanas datuma.

3. Šai Konvencijai atbilstošām izmantojamām balasta ūdens pārvaldības sistēmām jābūt drošām attiecībā uz kuģi, tā iekārtām un komandu.

D-4. noteikums. Balasta ūdens attīrīšanas eksperimentālā parauga tehnoloģijas

1. Attiecībā uz jebkuru kuģi, kas pirms datuma, kad pretējā gadījumā attiecībā uz to stātos spēkā D-2. noteikuma standarts, piedalās Administrācijas apstiprinātā balasta ūdens attīrīšanas perspektīvu tehnoloģiju testēšanas un vērtēšanas programmā, D-2. noteikuma standartu nepiemēro attiecīgajam kuģim, līdz ir pagājuši pieci gadi no datuma, kurā citādi prasītu kuģa atbilstību tādam standartam.

2. Attiecībā uz jebkuru kuģi, kas pēc datuma, kurā D-2. noteikuma standarts attiecībā uz to ir stājies spēkā, piedalās Administrācijas apstiprinātā programmā, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas, lai testētu un novērtētu perspektīvas balasta ūdens tehnoloģijas ar iespēju izveidot attīrīšanas tehnoloģijas, kas sasniedz augstāku standartu par D-2. noteikuma standartu, attiecīgajam kuģim pārtrauc piemērot D-2. noteikuma standartu uz pieciem gadiem, skaitot no tādas tehnoloģijas izveides datuma.

3. Izveidojot un izpildot perspektīvas balasta ūdens tehnoloģiju testēšanas un novērtēšanas programmas, dalībvalstis

3.1. ņem vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas un

3.2. atļauj piedalīties tikai minimālajam skaitam kuģu, kas vajadzīgs tādu tehnoloģiju efektīvai testēšanai.

4. Visā testēšanas un novērtēšanas laika posmā attīrīšanas sistēmai jādarbojas pastāvīgi un kā projektēts.

D-5. noteikums. Organizācijas veicamā standartu pārskatīšana

1. Komitejas sanāksmē, kas notiek vēlākais trīs gadus pirms D-2. noteikumā izklāstītā standarta agrākā spēkā stāšanās datuma, Komiteja veic pārskatīšanu, kas iekļauj noteikšanu, vai attiecīgās tehnoloģijas ir pieejamas standarta sasniegšanai, 2. punktā minēto kritēriju novērtējumu un sociālekonomisko ietekmju novērtējumu īpaši attiecībā uz jaunattīstības valstu, jo īpaši mazu salu jaunattīstības valstu, attīstības vajadzībām. Komiteja arī veic attiecīgas regulāras pārskatīšanas, lai izskatītu B-3. noteikuma 1. punktā aprakstītās kuģiem piemērojamās prasības, kā arī citus balasta ūdens pārvaldības aspektus, uz ko attiecas šis pielikums, ieskaitot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas.

2. Tādās attiecīgo tehnoloģiju pārskatīšanās ņem vērā arī:

2.1. drošības apsvērumus attiecībā uz konkrēto kuģi un tā komandu;

2.2. pieņemamību videi, t.i., tās nedrīkst izraisīt vairāk ietekmju vai lielāku ietekmi uz vidi, nekā tās atrisina;

2.3. praktiskumu, t.i., saderību ar kuģa konstrukciju un ekspluatāciju;

2.4. izmaksu lietderīgumu, t.i., tautsaimniecību un

2.5. bioloģisko efektivitāti attiecībā uz balasta ūdens kaitīgo ūdens organismu un patogēnu aizvadīšanu vai citādu to dzīvotnespējas izraisīšanu.

3. Komiteja var veidot grupu vai grupas, lai veiktu 1. punktā aprakstīto(-ās) pārskatīšanu(-as). Komiteja nosaka šādi izveidoto grupu sastāvu, kompetenci un konkrētos jautājumus, kuriem grupai jāpievēršas. Tādas grupas var izstrādāt un ieteikt dalībvalstu izskatīšanai priekšlikumus par šā pielikuma grozījumiem. Tikai dalībvalstis var piedalīties ieteikumu un Komitejas pieņemto lēmumu par grozījumiem formulēšanā.

4. Ja, pamatojoties uz šajā noteikumā aprakstītajām pārskatīšanām, dalībvalstis nolemj pieņemt šā pielikuma grozījumus, tādus grozījumus pieņem un tie stājas spēkā saskaņā ar procedūrām, kas minētas šīs Konvencijas 19. pantā.

 

E IEDAĻA - APSKATES UN SERTIFICĒŠANAS PRASĪBAS BALASTA ŪDENS PĀRVALDĪBAI

E-1. noteikums. Apskates

1. Uz kuģiem ar bruto tilpību 400 un vairāk vienību, kuriem piemērojama šī Konvencija, izņemot peldošās platformas, PK un PPKI, attiecas turpmāk norādītās apskates:

1.1. Sākotnējā apskate pirms kuģa ekspluatācijas uzsākšanas vai pirms E-2. vai E-3. noteikumā paredzēto vajadzīgo apliecību pirmreizējas izdošanas. Norādītajā apskatē apliecina, ka B-1. noteikumā paredzētais balasta ūdens pārvaldības plāns un visa ar to saistītā konstrukcija, iekārtas, sistēmas, palīgierīces, iekārtojums un materiāli vai procesi pilnībā atbilst šīs Konvencijas prasībām.

1.2. Kārtējā apskate, ko izdara Administrācijas noteiktos intervālos, bet ne retāk kā reizi piecos gados, izņemot ja piemērojams E-5. noteikuma 2., 5., 6., vai 7. punkts. Šajā apskatē apliecina, ka B-1. noteikumā paredzētais balasta ūdens pārvaldības plāns un visa ar to saistītā konstrukcija, iekārtas, sistēmas, palīgierīces, iekārtojums un materiāli vai procesi pilnīgi atbilst šīs Konvencijas prasībām.

1.3. Trīs mēnešu laikā pirms vai pēc apliecības otrās gadadienas datuma vai trīs mēnešu laikā pirms vai pēc trešās gadadienas datuma tiek veikta starpperioda apskate, kas aizstāj vienu no 1.4. punktā paredzētajām ikgadējām apskatēm. Starpperioda apskate nodrošina, lai aprīkojums, ar to saistītās sistēmas un balasta ūdens pārvaldības procesi pilnībā atbilstu šā pielikuma prasībām un būtu labā darba kārtībā.

Tādas starpperioda apskates apstiprina apliecībā, kas izdota saskaņā ar E-2. vai E-3. noteikumu.

1.4. Ikgadējā apskate trīs mēnešu laikā pirms vai pēc katra gadadienas datuma, tostarp konstrukcijas, iekārtu, sistēmu, palīgierīču, iekārtojuma un materiālu vai procesu vispārēja inspekcija, kas saistīti ar B-1. noteikumā paredzēto balasta ūdens pārvaldības plānu, lai nodrošinātu, ka tie tiek uzturēti saskaņā ar 9. punktu un ir derīgi darbam, kuram kuģis ir paredzēts. Tādas ikgadējas apskates apstiprina apliecībā, kas izdota saskaņā ar E-2. vai E-3. noteikumu.

1.5. Vispārēja vai daļēja ārpuskārtas apskate, ko atbilstoši apstākļiem veic pēc konstrukcijas, iekārtu, sistēmu, palīgierīču, iekārtojuma un materiālu nomaiņas, aizstāšanas vai nozīmīga remonta, kurš nepieciešams, lai panāktu pilnīgu atbilstību šai Konvencijai. Apskatei jābūt tādai, kas nodrošina, ka nomaiņa, aizstāšana vai nozīmīgs remonts tiek veikts tā, lai kuģis atbilstu šīs Konvencijas prasībām. Tādas apskates apstiprina apliecībā, kas izdota saskaņā ar E-2. vai E-3. noteikumu.

2. Administrācija nosaka piemērotus pasākumus kuģiem, uz ko neattiecas 1. punkts, lai nodrošinātu šīs Konvencijas piemērojamo noteikumu izpildi.

3. Kuģu apskates šīs Konvencijas noteikumu izpildes nolūkā veic Administrācijas darbinieki. Administrācija tomēr var uzdot veikt apskates šajā nolūkā izvirzītiem apsekotājiem vai tās atzītām organizācijām.

4. Administrācija, kas izvirza apsekotājus vai atzīst organizācijas apskašu veikšanai, kā aprakstīts 3. punktā, tādus apsekotājus vai atzītās organizācijas* pilnvaro vismaz:

4.1. prasīt, lai to apsekotais kuģis atbilstu šīs Konvencijas noteikumiem

un

4.2. veikt apskates un inspekcijas, ja to prasa tās ostas valsts, kura ir dalībvalsts, attiecīgās iestādes.

5. Par izvirzītiem apsekotājiem vai atzītajām organizācijām deleģēto konkrēto pienākumu un pilnvaru nosacījumiem Administrācija paziņo Organizācijai izplatīšanai dalībvalstīm, lai informētu dalībvalstu darbiniekus.

6. Ja Administrācija, izvirzītais apsekotājs vai atzītā organizācija konstatē, ka kuģa balasta ūdens pārvaldība neatbilst apliecības datiem, ko paredz E-2. vai E-3. noteikums, vai tā ir tāda, ka kuģis nevar doties jūrā, neradot apdraudējumu vai kaitējumu videi, cilvēka veselībai, īpašumam vai resursiem, tāds apsekotājs vai atzītā organizācija nodrošina, ka tiek veikti izlabošanas pasākumi, lai kuģi padarītu atbilstīgu. Apsekotāju vai organizāciju nekavējoties informē, kā rezultātā apliecība attiecīgajā gadījumā netiek izdota vai tiek atsaukta. Ja kuģis ir citas dalībvalsts ostā, nekavējoties jāinformē ostas valsts attiecīgās iestādes. Ja Administrācijas darbinieks, izvirzītais apsekotājs vai atzītā organizācija ir paziņojusi ostas valsts attiecīgajām iestādēm, attiecīgās ostas valsts valdība tādam Administrācijas darbiniekam, apsekotājam vai organizācijai sniedz vajadzīgo palīdzību, lai tie varētu veikt pienākumus saskaņā ar šo noteikumu, to skaitā, 9. pantā aprakstītās darbības.

7. Kad ar kuģi notiek negadījums vai ir atklāts bojājums, kas nopietni ietekmē kuģa spēju veikt balasta ūdens pārvaldību saskaņā ar šo Konvenciju, īpašnieks, pārvadātājs vai cita par kuģi atbildīga persona pie pirmās izdevības ziņo par attiecīgās apliecības izdošanu atbildīgajai Administrācijai, atzītajai organizācijai vai izvirzītajam apsekotājam, kurš liek uzsākt izmeklēšanu, lai noteiktu, vai vajadzīga 1. punktā paredzētā apskate. Ja kuģis ir citas dalībvalsts ostā, īpašnieks, pārvadātājs vai cita atbildīga persona tūlīt ziņo arī attiecīgajām ostas valsts iestādēm, un izvirzītais apsekotājs vai atzītā organizācija pārliecinās, ka tāds ziņojums ir sniegts.

8. Jebkurā gadījumā attiecīgā Administrācija pilnībā garantē apskates pilnīgumu un efektivitāti un apņemas nodrošināt šā pienākuma izpildei nepieciešamos pasākumus.

9. Kuģa un tā aprīkojuma, sistēmu un procesu stāvokli uztur saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem, lai nodrošinātu, ka kuģis visādā ziņā paliek piemērots tam, lai dotos jūrā, neizraisot apdraudējumu vai kaitējumu videi, cilvēka veselībai, īpašumam vai resursiem.

10. Pēc tam, kad atbilstoši 1. punktam pabeigta kuģa apskate, nekādas izmaiņas konstrukcijā, aprīkojumā, palīgierīcēs, iekārtojumā vai materiālos, kas saistīti ar B-1. noteikumā paredzēto balasta ūdens pārvaldības plānu un uz ko attiecas apskate, neveic bez Administrācijas sankcijas, izņemot tāda aprīkojuma vai palīgierīču tiešu nomaiņu.

E-2. noteikums. Apliecības izdošana vai apstiprināšana

1. Administrācija nodrošina to, ka kuģim, kuram piemērojams E-1. noteikums, pēc tam, kad saskaņā ar E-1. noteikumu veiktā apskate sekmīgi pabeigta, izdod apliecību.

Dalībvalsts pilnvarojumam atbilstoši izdotu apliecību citas dalībvalstis pieņem un uzskata, ka tai ir tāda pati spēkā esamība kā to izdotai apliecībai visos nolūkos, uz ko attiecas šī Konvencija.

2. Apliecības izdod vai tajās izdara apstiprinājumus Administrācija vai tās atbilstoši pilnvarota persona vai organizācija. Jebkurā gadījumā, Administrācija uzņemas visu atbildību par apliecību.

E-3. noteikums. Apliecības izdošana vai apstiprināšana, ko veic cita dalībvalsts

1. Pēc Administrācijas pieprasījuma cita dalībvalsts var likt kuģi apsekot un, ja tā ir pārliecināta, ka šīs Konvencijas noteikumi ir izpildīti, izdot vai pilnvarot izdot kuģim apliecību un attiecīgā gadījumā apstiprināt vai pilnvarot attiecīgās kuģa apliecības apstiprināšanu saskaņā ar šo pielikumu.

2. Apliecības kopiju un apskates kopiju pēc iespējas drīzāk nosūta Administrācijai, kas to pieprasījusi.

3. Šādi izdota apliecība satur apstiprinājumu, ka tā ir izdota pēc Administrācijas pieprasījuma un ka tai ir tāds pats spēks, un to atzīst tāpat kā Administrācijas izdotu apliecību.

4. Kuģim, kas tiesīgs kuģot ar tādas valsts karogu, kas nav dalībvalsts, apliecību neizdod.

E-4. noteikums. Apliecības veidlapa

Apliecību sagatavo izdevējas valsts oficiālajā valodā veidlapā, kas izklāstīta I papildinājumā. Ja izmantotā valoda nav angļu, franču vai spāņu valoda, pievieno tulkojumu vienā no šīm valodām.

E-5. noteikums. Apliecības termiņš un spēkā esamība

1. Apliecību izdod uz Administrācijas noteiktu laika posmu, kas nepārsniedz piecus gadus.

2. Attiecībā uz kārtējām apskatēm:

2.1. Neatkarīgi no 1. punkta prasībām, ja kārtējā apskate ir pabeigta trīs mēnešu laikā pirms esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunā apliecība ir derīga no kārtējās apskates pabeigšanas datuma līdz datumam, kas nepārsniedz piecus gadus no esošās apliecības derīguma termiņa beigām.

2.2. Ja kārtējā apskate ir pabeigta pēc esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunā apliecība ir derīga no kārtējās apskates pabeigšanas datuma līdz datumam, kas nav vēlāks par pieciem gadiem pēc esošās apliecības derīguma termiņa beigām.

2.3. Ja kārtējā apskate ir pabeigta ātrāk nekā trīs mēnešus pirms esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunā apliecība ir derīga no kārtējās apskates pabeigšanas datuma līdz datumam, kas nav vēlāks par pieciem gadiem pēc kārtējās apskates pabeigšanas datuma.

3. Ja apliecību izsniedz uz laiku, kas ir īsāks par pieciem gadiem, Administrācija var pagarināt apliecības derīguma termiņu pēc tās beigām līdz 1. punktā noteiktajam maksimālajam laika posmam ar nosacījumu, ka ir atbilstoši veiktas E-1. noteikuma 1.3. punktā, ko piemēro, ja apliecību izsniedz uz pieciem gadiem, minētās apskates.

4. Ja ir pabeigta kārtējā apskate un jaunu apliecību nevar izsniegt vai nogādāt uz kuģa pirms esošās apliecības derīguma termiņa beigām, Administrācijas pilnvarotā persona vai organizācija var apstiprināt esošo apliecību, un šādu apliecību pieņem kā derīgu turpmākajā laikā, kas nepārsniedz piecus mēnešus kopš derīguma termiņa beigām.

5. Ja brīdī, kad beidzas apliecības derīguma termiņš, kuģis neatrodas ostā, kurā tas jāapseko, Administrācija var pagarināt apliecības derīguma termiņu, taču šo pagarinājumu piešķir vienīgi tādēļ, lai kuģis varētu pabeigt braucienu līdz ostai, kurā tas jāapseko, un vienīgi tajos gadījumos, kad tam ir pienācīgi iemesli un saprātīgs pamatojums. Apliecību pagarina uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, un kuģim, kuram ir piešķirts šāds pagarinājums, pēc ierašanās apskates ostā nav tiesību to atstāt bez jaunas apliecības, pamatojoties uz šādu pagarinājumu. Kad ir pabeigta kārtējā apskate, jaunā apliecība ir derīga ne ilgāk kā piecus gadus pēc tādas esošās apliecības derīguma termiņa beigām, kura bija spēkā pirms pagarinājuma piešķiršanas.

6. Apliecību, kas izdota kuģim, kurš veic īsus braucienus un kas nav pagarināta saskaņā ar šā noteikuma iepriekš minētajiem punktiem, Administrācija var pagarināt uz termiņu, kurš nepārsniedz vienu mēnesi pēc apliecībā norādītā derīguma termiņa beigām. Kad ir pabeigta kārtējā apskate, jaunā apliecība ir derīga ne ilgāk kā piecus gadus pēc tādas esošās apliecības derīguma termiņa beigām, kura bija spēkā pirms pagarinājuma piešķiršanas.

7. Īpašos apstākļos, ko nosaka Administrācija, jaunā apliecība nav jādatē no esošās apliecības termiņa beigām, kā to paredz šā noteikuma 2.2., 5. vai 6. punkts. Šajos īpašajos apstākļos jaunā apliecība ir derīga līdz datumam, kas nepārsniedz piecus gadus no kārtējās apskates pabeigšanas datuma.

8. Ja ikgadējā apskate ir pabeigta pirms E-1. noteikumā paredzētā laika, tad:

8.1. apstiprinot, apliecībā norādīto gadadienas datumu groza uz datumu, kas nav vēlāks par trim gadiem pēc apskates pabeigšanas datuma;

8.2. E-1. noteikumā paredzēto turpmāko ikgadējo apskati vai starpperioda apskati pabeidz minētajā noteikumā paredzētajos intervālos, izmantojot jauno gadadienas datumu;

8.3. derīguma termiņš var palikt nemainīts ar nosacījumu, ka vienu vai vairākus ikgadējas apskates attiecīgi veic tā, lai nebūtu pārsniegti maksimālie intervāli starp E-1. noteikumā paredzētajām apskatēm.

9. Apliecība, kas izdota saskaņā ar E-2. vai E-3. noteikumu, zaudē derīgumu jebkurā no šiem gadījumiem:

9.1. ja konstrukcija, aprīkojums, sistēmas, palīgierīces, iekārtojums un materiāli, kas vajadzīgi, lai pilnībā atbilstu šai Konvencijai, ir mainīti, aizstāti vai būtiski remontēti un apliecībā nav izdarīts apstiprinājums saskaņā ar šo pielikumu;

9.2. ja šis kuģis pāriet zem citas valsts karoga. Jaunu apliecību izdod tikai tad, ja jaunās apliecības izdevēja dalībvalsts ir pilnībā pārliecināta par kuģa atbilstību E-1. noteikuma prasībām. Kuģa nodošanas gadījumā starp dalībvalstīm, ja to pieprasa trīs mēnešu laikā pēc nodošanas, tai dalībvalstij, ar kuras karogu kuģis līdz tam bija tiesīgs kuģot, pēc iespējas ātrāk jānodod Administrācijai kopijas no apliecībām, ar kurām kuģis kuģoja pirms nodošanas un - ja ir pieejami attiecīgo apskašu ziņojumi - to kopijas;

9.3. ja attiecīgās apskates nav pabeigtas E-1. noteikuma 1. punktā paredzētajos laika posmos vai

9.4. ja apliecība nav apstiprināta saskaņā ar E-1. noteikuma 1. punktu.


* Sk. Organizācijas ar rezolūciju A.739(18) pieņemtās vadlīnijas ar grozījumiem, ko Organizācija var būt izdarījusi, un Organizācijas ar rezolūciju A.789(19) pieņemtās specifikācijas ar grozījumiem, ko Organizācija var būt izdarījusi.

 

I PAPILDINĀJUMS

BALASTA ŪDENS PĀRVALDĪBAS STARPTAUTISKĀS APLIECĪBAS VEIDLAPA

BALASTA ŪDENS PĀRVALDĪBAS STARPTAUTISKĀ APLIECĪBA

Saskaņā ar Starptautiskās Konvencijas par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību (turpmāk tekstā "konvencija") noteikumiem atbilstoši

..............................................................................................................................................
(pilns valsts apzīmējums)

valdības pilnvarojumam izdevusi .............................................................................................
(kompetentās personas vai organizācijas, kas pilnvarota saskaņā ar konvencijas noteikumiem pilns apzīmējums)

Ziņas par kuģi*:

Kuģa vārds .............................................................................................................................

Identifikācijas numurs vai burti ...............................................................................................

Pieraksta osta ........................................................................................................................

Bruto tilpība ..........................................................................................................................

SJO numurs1 .........................................................................................................................

Uzbūvēšanas datums .............................................................................................................

Balasta ūdens tilpums (kubikmetros) ......................................................................................

Informācija par izmantotajām balasta ūdens pārvaldības metodēm

Izmantotā balasta ūdens pārvaldības metode .........................................................................

Uzstādīšanas datums (attiecīgā gadījumā) ..............................................................................

Izgatavotāja nosaukums (attiecīgā gadījumā) .........................................................................

Uz šā kuģa izmantojamās galvenā(s) balasta ūdens pārvaldības metode(s) ir:

[..] saskaņā ar D-1. noteikumu

[..] saskaņā ar D-2. noteikumu

(aprakstīt) ..........................................................................................................................

[..] uz kuģi attiecas D-4. noteikums.

AR ŠO TIEK APLIECINĀTS:

1) kuģis ir apsekots saskaņā ar Konvencijas pielikuma E-1. noteikumu un

2) apskate liecina, ka balasta ūdens pārvaldība uz kuģa atbilst Konvencijas pielikumam.

Šī apliecība ir derīga līdz .................. un uz to attiecas apskates saskaņā ar Konvencijas pielikuma E-1. noteikumu.

Apskates, uz kuru pamatojas šī apliecība, pabeigšanas datums: dd/mm/gggg

Izdots .............................................................................
(apliecības izdošanas vieta)

....................................

....................................................................................................

(izdošanas datums)

(pilnvarotās amatpersonas, kas izdevusi šo apliecību, paraksts)

(iestādes zīmogs vai spiedogs, atkarībā no konkrētā gadījuma)


* Kā alternatīvu ziņas par kuģi var ierakstīt ailēs horizontāli.

1 SJO kuģu identifikācijas numuru shēmu [Ship Identification Number Scheme] Organizācija ir pieņēmusi ar rezolūciju A.600(15).

 

APSTIPRINĀJUMS PAR IKGADĒJĀM UN STARPPERIODA APSKATĒM

AR ŠO APLIECINU, ka Konvencijas pielikuma E-1. noteikumā paredzētajā apskatē ir konstatēts, ka kuģis atbilst Konvencijas attiecīgajiem noteikumiem:

Ikgadējā apskate:

Parakstīja ...............................................................

(Attiecīgi pilnvarotas amatpersonas paraksts)

Vieta .....................................................

Datums .................................................

(iestādes zīmogs vai spiedogs, atkarībā no konkrētā gadījuma)


Ikgadējā/starpperioda apskate*:

Parakstīja ...............................................................

(Attiecīgi pilnvarotas amatpersonas paraksts)

Vieta .....................................................

Datums .................................................

(iestādes zīmogs vai spiedogs, atkarībā no konkrētā gadījuma)


Ikgadējā/starpperioda apskate*:

Parakstīja ...............................................................

(Attiecīgi pilnvarotas amatpersonas paraksts)

Vieta .....................................................

Datums .................................................

(iestādes zīmogs vai spiedogs, atkarībā no konkrētā gadījuma)


Ikgadējā apskate:

Parakstīja ...............................................................

(Attiecīgi pilnvarotas amatpersonas paraksts)

Vieta .....................................................

Datums .................................................

(iestādes zīmogs vai spiedogs, atkarībā no konkrētā gadījuma)

IKGADĒJĀ/STARPPERIODA APSKATE SASKAŅĀ AR E-5. NOTEIKUMA 8.3. PUNKTU

AR ŠO APLIECINU, ka ikgadējā/starpperioda* apskatē saskaņā ar Konvencijas pielikuma E-5. noteikuma 8.3. punktu ir konstatēts, ka kuģis atbilst Konvencijas attiecīgajiem noteikumiem:

Parakstīja ...............................................................

(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)

Vieta .....................................................

Datums .................................................

(iestādes zīmogs vai spiedogs, atkarībā no konkrētā gadījuma)

APSTIPRINĀJUMS APLIECĪBAS PAGARINĀŠANAI, JA TĀ IR DERĪGA MAZĀK NEKĀ 5 GADUS UN JA IR PIEMĒROJAMS E-5. NOTEIKUMA 3. PUNKTS

Kuģis atbilst Konvencijas attiecīgajiem noteikumiem, un šī apliecība saskaņā ar Konvencijas pielikuma E-5. noteikuma 3. punktu ir atzīstama par derīgu līdz ..................

Parakstīja ...............................................................

(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)

Vieta .....................................................

Datums .................................................

(iestādes zīmogs vai spiedogs, atkarībā no konkrētā gadījuma)

APSTIPRINĀJUMS, JA IR PABEIGTA KĀRTĒJĀ APSKATE UN PIEMĒROJAMS E-5. NOTEIKUMA 4. PUNKTS

Kuģis atbilst Konvencijas attiecīgajiem noteikumiem, un šī apliecība saskaņā ar Konvencijas pielikuma E-5.noteikuma 4. punktu ir atzīstama par derīgu līdz ..................

Parakstīja ...............................................................

(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)

Vieta .....................................................

Datums .................................................

(iestādes zīmogs vai spiedogs, atkarībā no konkrētā gadījuma)

APSTIPRINĀJUMS PAR APLIECĪBAS DERĪGUMA PAGARINĀŠANU LĪDZ APSKATES OSTAS SASNIEGŠANAI VAI PAR TERMIŅA PAGARINĀJUMU, JA IR PIEMĒROJAMS E-5. NOTEIKUMA 5. VAI 6. PUNKTS

Šī apliecība saskaņā ar Konvencijas pielikuma E-5. noteikuma 5. vai 6. punktu* ir atzīstama par derīgu līdz ..................

Parakstīja ...............................................................

(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)

Vieta .....................................................

Datums .................................................

(iestādes zīmogs vai spiedogs, atkarībā no konkrētā gadījuma)

APSTIPRINĀJUMS PAR GADADIENAS DATUMA PAVIRZĪŠANU UZ PRIEKŠU, JA PIEMĒROJAMS E-5. NOTEIKUMA 8. PUNKTS

Saskaņā ar Konvencijas pielikuma E-5.noteikuma 8. punktu jaunais gadadienas datums ir ..................

Parakstīja ...............................................................

(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)

Vieta .....................................................

Datums .................................................

(iestādes zīmogs vai spiedogs, atkarībā no konkrētā gadījuma)

Saskaņā ar Konvencijas pielikuma E-5.noteikuma 8. punktu jaunais gadadienas datums ir ..................

Parakstīja ...............................................................

(Attiecīgi pilnvarotas amatpersonas paraksts)

Vieta .....................................................

Datums .................................................

(iestādes zīmogs vai spiedogs, atkarībā no konkrētā gadījuma)



* Lieko svītrot.

 

II PAPILDINĀJUMS

BALASTA ŪDENS REĢISTRĀCIJAS ŽURNĀLA PARAUGS

STARPTAUTISKĀ KONVENCIJA PAR KUĢU BALASTA ŪDENS UN NOSĒDUMU KONTROLI UN PĀRVALDĪBU

Laika posms no ........................... līdz ....................................................................................

Kuģa vārds .............................................................................................................................

SJO numurs ............................................................................................................................

Bruto tilpība ...........................................................................................................................

Karogs ...................................................................................................................................

Balasta ūdens kopējais tilpums (kubikmetros)

Kuģim ir balasta ūdens pārvaldības plāns [ ]

Kuģa diagramma, kurā norādītas balasta tilpnes:

1. Ievads

Saskaņā ar Starptautiskās Konvencijas par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību pielikuma B-2. noteikumu par katru darbību ar balasta ūdeni ir jāizdara ieraksts. Darbības iekļauj izgāšanu jūrā un pieņemšanas iekārtās.

2. Balasta ūdens un balasta ūdens pārvaldība

2. Balasta ūdens ir ūdens ar tajā suspendēto vielu, kas uzņemts kuģī, lai kontrolētu kuģa galsveri, sānsveri, iegrimi, stabilitāti vai slodzes. Balasta ūdens pārvaldība notiek saskaņā ar apstiprinātu balasta ūdens pārvaldības plānu un ņemot vērā organizācijas izstrādātās vadlīnijas*.

3. Ieraksti balasta ūdens reģistrācijas žurnālā

Ierakstus balasta ūdens reģistrācijas žurnālā izdara katrā no šādiem gadījumiem:

3.1. Kad balasta ūdeni uzņem kuģī:

3.1.1. Datums, laiks un uzņemšanas ostas vai iekārtas atrašanās vieta (osta vai platums/garums); dziļums, ja tas notiek ārpus ostas;

3.1.2. Aprēķinātais uzņemtais daudzums kubikmetros;

3.1.3. Par attiecīgo darbību atbildīgā virsnieka paraksts.

3.2. Kad balasta ūdeni pārsūknē vai apstrādā balasta ūdens pārvaldības nolūkos:

3.2.1. Attiecīgās darbības datums un laiks.

3.2.2. Aprēķinātais pārsūknētais vai apstrādātais tilpums (kubikmetros).

3.2.3. Vai tas veikts saskaņā ar balasta ūdens pārvaldības plānu.

3.2.4. Par attiecīgo darbību atbildīgā virsnieka paraksts.

3.3. Kad balasta ūdeni izgāž jūrā:

3.3.1. Datums, laiks un izgāšanas ostas vai iekārtas atrašanās vieta (osta vai platums/garums).

3.3.2. Aprēķinātais izgāztais tilpums kubikmetros un palikušais tilpums kubikmetros.

3.3.3. Vai pirms izgāšanas ir bijis ieviests apstiprināts balasta ūdens pārvaldības plāns.

3.3.4. Par attiecīgo darbību atbildīgā virsnieka paraksts.

3.4. Kad balasta ūdens ir izgāzts pieņemšanas iekārtā:

3.4.1. Uzņemšanas datums, laiks un atrašanās vieta.

3.4.2. Izgāšanas datums, laiks un atrašanās vieta.

3.4.3. Osta vai iekārta.

3.4.4. Aprēķinātais izgāztais vai uzņemtais tilpums kubikmetros.

3.4.5. Vai pirms izgāšanas ir bijis ieviests apstiprināts balasta ūdens pārvaldības plāns.

3.4.6. Par attiecīgo darbību atbildīgā virsnieka paraksts.

3.5. Balasta ūdens nejaušas vai citas ārkārtējas uzņemšanas vai izgāšanas:

3.5.1. Notikuma datums un laiks.

3.5.2. Osta vai kuģa atrašanās vieta notikuma laikā.

3.5.3. Aprēķinātais izgāztā balasta ūdens tilpums.

3.5.4. Uzņemšanas, izgāšanas, noplūdes vai zudumu apstākļi, to iemesls un vispārējas piezīmes.

3.5.5. Vai pirms izgāšanas ir bijis ieviests apstiprināts balasta ūdens pārvaldības plāns.

3.5.6. Par attiecīgo darbību atbildīgā virsnieka paraksts.

3.6. Papildus darbības procedūra un vispārējas piezīmes.

4. Balasta ūdens tilpums

Balasta ūdens tilpums kuģī ir jāaprēķina kubikmetros. Balasta ūdens

reģistrācijas žurnāls satur daudzas norādes uz balasta ūdens aprēķināto tilpumu. Ir atzīts, ka

balasta tilpumu aprēķināšanas precizitāte ir brīvi interpretējama.


* Skat. ar rezolūciju A.868(20) Organizācijas pieņemtās kuģu balasta ūdens kontroles un pārvaldības vadlīnijas bīstamu ūdens organismu un patogēnu pārneses samazināšanai līdz minimumam.

 

DARBĪBU AR BALASTA ŪDENI UZSKAITES DATI

BALASTA ŪDENS REĢISTRĀCIJAS ZURNĀLA LAPPUSES PARAUGS

Kuģa vārds: ...............................................................

Identifikācijas numurs vai burti ...............................................................

Datums

Numurs

Darbību ieraksts/atbildīgo virsnieku paraksts

Kapteiņa paraksts ...............................................................