Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Ministru kabineta rīkojums Nr. 26

Rīgā 2018. gada 23. janvārī (prot. Nr. 5 41. §)
Par konceptuālo ziņojumu "Par grāmatvedības vešanu angļu valodā un citu valūtu lietošanu grāmatojumos"

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par grāmatvedības vešanu angļu valodā un citu valūtu lietošanu grāmatojumos" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) ietverto risinājumu.

2. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā ietvertajā risinājumā minētos pasākumus. Par pasākumu ieviešanu ir atbildīgas šādas iestādes:

2.1. par 3.1. pasākumu – Valsts ieņēmumu dienests, pasākuma izpildes termiņš – 2018. gada 1. februāris;

2.2. par 3.2. pasākumu – Valsts ieņēmumu dienests, pasākumu īsteno pastāvīgi;

2.3. par 3.3. pasākumu – Valsts ieņēmumu dienests, pasākuma izpildes termiņš – 2019. gada 1. septembris;

2.4. par 3.4. pasākumu – Valsts valodas centrs, pasākumu īsteno pastāvīgi.

3. Konceptuālajā ziņojumā ietvertajā risinājumā minēto pasākumu īstenošanu atbildīgajām iestādēm nodrošināt no tām piešķirtajiem budžeta līdzekļiem.

4. Ekonomikas ministrijai sagatavot un ekonomikas ministram līdz 2019. gada 1. janvārim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par konceptuālajā ziņojumā ietvertajā risinājumā minēto pasākumu īstenošanu.

Ministru prezidents,
veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
(Ministru kabineta
2018. gada 23. janvāra
rīkojums Nr. 26)
Konceptuālais ziņojums
Par grāmatvedības vešanu angļu valodā un citu valūtu lietošanu grāmatojumos

Satura rādītājs

1. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

2. Situācijas apraksts

2.1. Grāmatvedības sistēma Latvijā

2.2. Identificētā problemātika

2.3. Valsts institūciju un nevalstisko organizāciju viedoklis

2.4. Ārvalstu pieredze

2.5. Riski, ja esošā situācija netiek mainīta

3. Risinājums

4. Ietekme uz problēmas risināšanu

5. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Secinājumi

1. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

Ar Ministru kabineta 2017.gada 15.marta rīkojumu Nr.125 "Par Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu" apstiprināts Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns (turpmāk – Plāns). Konceptuālais ziņojums izstrādāts lai izpildītu Plānā ietverto uzdevumu Nr.3.5.4., kas paredz:

1. Izvērtēt iespēju atļaut vest grāmatvedību ārzemju valūtā un veikt konvertāciju pēc vidējā kursa uz deklarācijas iesniegšanas brīdi, un, pozitīva izvērtējuma gadījumā, izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, kas paredz atļaut vest grāmatvedību ārzemju valūtā un veikt konvertāciju pēc vidējā kursa uz deklarācijas iesniegšanas brīdi.

2. Izvērtēt iespēju atļaut vest grāmatvedību angļu valodā un, pozitīva lēmuma gadījumā, izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, kas paredz grāmatvedības kārtošanu angļu valodā.

Kā atbildīgā par uzdevuma izpildi noteikta Ekonomikas ministrija, savukārt kā līdzatbildīgās iestādes noteiktas Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija.

Lai izpildītu attiecīgo uzdevumu notikušas konsultācijas ar Latvijas Komercbanku asociāciju, Ārvalstu investoru padomi Latvijā, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Grāmatvežu asociāciju, Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju, start-up akseleratoru "Startup Wise Guys", Latvijas Riska kapitāla asociāciju, Latvijas Start-up Asociāciju, Valsts valodas centru, Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu. Tāpat jautājums apspriests Tautsaimniecības padomes sēdē 2017.gada 9.augustā, kā arī Tautsaimniecības padomes Iekšējā tirgus apakškomitejas 2017.gada 14.novembra sēdē. Iepriekš minēto organizāciju izteiktie viedokļi un piedāvātie risinājumi atspoguļoti šajā ziņojumā.

Konceptuālajā ziņojumā apskatīta citu valstu pieredze šo jautājumu risināšanā, kā arī pielietotie mehānismi. Tāpat analizēts Latvijas tiesiskais regulējums, kā arī piedāvāti iespējamie risinājumi, par kuriem lēmums jāpieņem Ministru kabinetam.

2. Situācijas apraksts

Ar Ministru kabineta 2017.gada 15.marta rīkojumu Nr.125 "Par Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu" apstiprināts Plāns. Konceptuālais ziņojums izstrādāts lai izpildītu Plānā ietverto uzdevumu Nr.3.5.4., kas paredz:

1. Izvērtēt iespēju atļaut vest grāmatvedību ārzemju valūtā un veikt konvertāciju pēc vidējā kursa uz deklarācijas iesniegšanas brīdi, un, pozitīva izvērtējuma gadījumā, izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, kas paredz atļaut vest grāmatvedību ārzemju valūtā un veikt konvertāciju pēc vidējā kursa uz deklarācijas iesniegšanas brīdi.

2. Izvērtēt iespēju atļaut vest grāmatvedību angļu valodā un, pozitīva lēmuma gadījumā, izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, kas paredz grāmatvedības kārtošanu angļu valodā.

Plānā uzdevums iekļauts, jo uzņēmumi, īpaši ārvalstu uzņēmumi identificējuši problēmu, ka prasība vest grāmatvedību nacionālajā valūtā, ja darījumi tiek veikti ārvalstu valūtā rada administratīvo slogu un liekas izmaksas ikdienas saimnieciskajā darbībā.

Tāpat ārvalstu uzņēmumi ir identificējuši, ka to ikdienas darbībā ērtāka un mazāk administratīvo slogu radoši būtu kārtot grāmatvedību angļu valodā. Attiecīgi nepieciešams izvērtēt minētā pasākuma iespēju, ņemot vērā, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts un angļu valoda ir viena no tās oficiālajām valodām.

Uzdevuma mērķis ir piesaistīt ārvalstu investorus, palielināt ārvalstu tiešās investīcijas, kā arī atvieglot grāmatvedības vešanu, jo esam izpētījuši, ka tas ir būtisks kavēklis un kā arī citas valstis šo jautājumu veiksmīgi risina, turklāt šis ir viens no Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena prioritārajiem virzieniem uzņēmējdarbības vides atvērtības nodrošināšanai.

2.1. Grāmatvedības sistēma Latvijā.

Likuma "Par grāmatvedību" (turpmāk arī – Likums) otrais pants noteic, ka Uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk — saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem. Par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļo visus uzņēmuma saimnieciskos darījumus, kā arī katru faktu vai notikumu, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī.

Grāmatvedības reģistrus kārto divkāršā ieraksta sistēmā. Vienkāršā ieraksta sistēmā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā grāmatvedību var kārtot:

· individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 300 000 euro, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību;

· biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības un reliģiskās organizācijas, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 40 000 euro.

Grāmatvedības kārtošanu Latvijas Republikā noteic Likums, kā arī saistītie Ministru kabineta noteikumi. Tāpat attiecīgo jomu regulē "Gada pārskatu likums" un "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums".

Likums "Par grāmatvedību" attiecas uz komersantiem, kooperatīvajām sabiedrībām, ārvalstu komersantu filiālēm un nerezidentu (ārvalstu komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām, biedrībām un nodibinājumiem, politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām, arodbiedrībām, iestādēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, uz valsts vai pašvaldību aģentūrām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību.

Saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 13.pantu, par katru pārskatu gadu uzņēmumiem ir jāsastāda gada pārskats. Gada pārskata struktūra, apjoms un saturs, kā arī sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtība noteikta Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošos likumos un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos vai rīkojumos un saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību pieņemtajos normatīvajos aktos.

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums attiecas uz Latvijā reģistrētām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Latvijā reģistrētām Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām un Eiropas komercsabiedrībām, kā arī uz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 000 eiro.

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums neattiecas uz kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošināšanas sabiedrībām, pārapdrošināšanas sabiedrībām, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, kā arī alternatīvo ieguldījumu fondiem, kuri dibināti kā komercsabiedrības. Minēto subjektu gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas kārtību reglamentē attiecīgi Kredītiestāžu likums, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums, likums "Par privātajiem pensiju fondiem", Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums, Alternatīvo ieguldījumu fondu likums un saskaņā ar minētajiem likumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotie normatīvie noteikumi.

Savukārt biedrības, reliģiskās organizācijas, politiskās organizācijas gada pārskatus sagatavo saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti, pamatojoties uz likumu "Par grāmatvedību".

Budžeta iestādes, kas tiek finansētas no valsts vai pašvaldību budžetiem, valsts un pašvaldību aģentūrām, gada pārskatu sagatavo saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas izdoti, pamatojoties uz Likuma par budžetu un finanšu vadību.

Likuma "Par grāmatvedību" 6.pants noteic, ka grāmatvedības reģistri ir jākārto latviešu valodā un kopā ar attaisnojuma dokumentiem jāglabā Latvijas teritorijā. Ja saimnieciskajos darījumos piedalās ārvalstu juridiskā vai fiziskā persona, tad, pusēm vienojoties, var lietot arī otru, šai personai un revidentiem pieņemamu valodu. Ja ierakstos lietoti kodi, saīsinājumi, atsevišķi burti vai simboli, tiem ir jādod skaidrojums.

Likuma 3.pants noteic, ka uzņēmuma vadītājs organizē grāmatvedības kārtošanu atbilstoši šā likuma prasībām.

Uzņēmumā grāmatvedības kārtošanu veic grāmatvedības jautājumos kompetenta persona – grāmatvedis vai ārpakalpojumu grāmatvedis, ar ko uzņēmuma vadītājs noslēdzis attiecīgu rakstveida līgumu, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos.

Likuma izpratnē:

1) grāmatvedis ir fiziskā persona, kuras kvalifikācija atbilst Ministru kabineta noteiktajai grāmatveža ceturtā vai trešā līmeņa kvalifikācijai un kuras kompetenci apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), kā arī tāda fiziskā persona, kuras kompetenci attiecīgajos grāmatvedības jautājumos apliecina pieredze vai atbilstošs sertifikāts un kura veic grāmatveža pienākumus;

2) ārpakalpojumu grāmatvedis ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus un kura atbilst šā panta trešās daļas 1.punktā grāmatvedim noteiktajām prasībām.

Likuma 5.pants noteic, ka grāmatvedībā par vērtības mēru lieto euro.

Grāmatvedībā izmantojamais ārvalstu valūtas kurss ir Eiropas Centrālās bankas publicētais euro atsauces kurss, bet, ja konkrētai ārvalstu valūtai nav Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa, izmanto pasaules finanšu tirgus atzīta finanšu informācijas sniedzēja periodiskajā izdevumā vai tā tīmekļa vietnē publicēto valūtas tirgus kursu attiecībā pret euro.

Ja attaisnojuma dokumentā vērtības mērs ir ārvalstu valūta, tajā norādītās summas naudas izteiksmē ierakstiem grāmatvedības reģistros pārrēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā saimnieciskā darījuma dienas sākumā.

Par saimnieciskā darījuma dienu uzskata attiecīgi naudas saņemšanas vai maksāšanas dienu, preču vai pakalpojumu pirkšanas vai pārdošanas dienu, kā arī jebkuru citu dienu, kurā faktiski notikušas pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī.

Valsts valodas likuma 8.panta ceturtā daļa noteic, ka statistiskie pārskati, gada pārskati, grāmatvedības uzskaites dokumenti un citi dokumenti, kuri, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, iesniedzami valsts vai pašvaldību iestādēs, sastādāmi valsts valodā.

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.panta pirmās daļas trešais punkts noteic, ka nodokļu maksātāja vispārīgais pienākums ir iesniegt nodokļu administrācijai elektroniska dokumenta veidā šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos. Fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, ir izvēles tiesības iesniegt nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas elektroniska dokumenta veidā vai papīra dokumenta veidā. Nodokļu maksātāji, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas elektroniska dokumenta veidā, izmanto Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk arī – EDS). Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus. Ja nodokļu deklarācijas vai informatīvās deklarācijas ir iesniegtas, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta EDS, šīm deklarācijām ir juridisks spēks arī tad, ja tās nesatur rekvizītu "paraksts".

EDS interfeiss lietotājam pieejams tikai latviešu valodā, kā arī informācija tajā ievadāma tikai latviešu valodā.

2.2. Identificētā problemātika.

Šobrīd valstī pastāvošās iespējas ārvalstu uzņēmējiem vest grāmatvedību, nenodrošina uzņēmējdarbības vides atvērtību, kā arī nenodrošina modernu pieeju mūsdienīgai uzņēmējdarbības videi. Rezultātā Latvijas uzņēmējdarbības vide tiek uzskatīta par nepieejamu, kas savukārt nepalīdz ārvalstu uzņēmēju piesaistē. Lai gan Latvijas nodokļu sistēma ir visai pievilcīga un uzņēmējam draudzīga, informācijas trūkums angļu valodā, kā arī dažādu pakalpojumu nepieejamība angļu valodā potenciālajiem investoriem liek izvēlēties valstis, kurās valsts pakalpojumi ir uzņēmējam draudzīgāki, kā arī tiek nodrošināti angļu valodā.

Minēto apliecina pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma SIA "Gateway Baltic" 2016.gada nogalē un 2017.gada sākumā veiktais pētījums "Administratīvās procedūras un uzņēmējdarbības vide Latvijā" (turpmāk – Pētījums). Pētījumā aptaujāti 740 Latvijas ekonomiski aktīvie uzņēmumi.

Turpmāk šajā sadaļā tiks apskatīti Pētījuma rezultāti.

Pētījuma sadaļā "Nodokļu administrēšana" norādīti šādi secinājumi un izvirzīti šādi priekšlikumi:

Salīdzinot ar iepriekšējā, 2014.gadā veiktā, pētījuma rezultātiem, kopumā jāatzīst, ka ar nodokļu administrēšanu saistīto problēmu izplatība, spriežot pēc 2016.gada aptaujas datiem, ir paaugstinājusies.

Kā izplatītākās uzņēmēju identificētās problēmas jāmin:

- pretrunas nodokļu likumos un noteikumos,

- informācijas pieejamība par nodokļu likumiem un noteikumiem,

- piemēroto sodu naudu apjoms,

- statistikas datu sagatavošana un iesniegšana Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP),

- nodokļu aprēķināšana un nomaksa.

Ja apskatām identificēto problēmu intensitāti, tad viskritiskāk uzņēmēji vērtējuši nodokļu likumu nestabilitāti un mainīgumu. Šo aspektu uzņēmēji uzskata par visproblemātiskāko, skalā no 1 līdz 4 (1 – "Neliela", 4 – "Ļoti liela") to novērtējot ar vidējo atzīmi 3,1.

Tāpat jāatzīmē, ka aptaujas dati liecina, ka 63% no aptaujātajiem uzņēmējiem ir vērsušies Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk arī – VID) ar jautājumiem un konsultācijām par tam iesniedzamo dokumentu sagatavošanu. 66% no šiem uzņēmējiem pēdējā sniegtā konsultācija tika nodrošināta pietiekamā apjomā un kvalitātē, lai varētu nepieciešamos dokumentus sagatavot.

Pētījumā piedāvātie priekšlikumi turpmākai rīcībai.

Izstrādājot priekšlikumus, tika veiktas konsultācijas ar Latvijas darba devēju konfederācijas tautsaimniecības eksperti Inesi Olafsoni, SIA "Izdevniecības Rīgas Viļņi" izpilddirektori, bijušo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ināru Pētersoni, kā arī ar nodokļu konsultantiem, t.sk. SIA "Leinonen" konsultāciju daļas vadītāju Inu Spridzāni.

Apkopojot uzņēmēju aptaujā iegūtos rezultātus, "Doing Business" pētījuma un Globālās konkurētspējas indeksu rādītāju analīzi, kā arī konsultāciju ietvaros iegūto informāciju, attiecībā uz uzņēmējdarbības vides atvērtību, tika izvirzīti šādi priekšlikumi:

A. Padarīt ar nodokļu administrēšanu saistīto informāciju uzņēmējiem ar vien pieejamāku un saprotamāku.

- Turpināt darbu pie Valsts ieņēmumu dienesta klientu apkalpošanas speciālistu kvalitātes celšanas. Ņemot vērā to, ka visizplatītākā problēma aptaujāto uzņēmēju vidū ir tieši pretrunas nodokļu likumos un noteikumos jeb sarežģītie normatīvie akti, kas regulē nodokļu administrēšanu, savukārt viskritiskāk vērtēta nodokļu likumu nestabilitāte un mainīgums, augstas kvalitātes konsultatīvo pakalpojumu nodrošināšana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā šo jautājumu risināt. Tāpat jāsaprot, ka mazajiem uzņēmumiem nereti ir ierobežoti resursi un ne vienmēr viņiem ir pieejami nodokļu konsultantu un juristu pakalpojumi, tādēļ ar lielu daļu ar nodokļu administrēšanu saistītajām pozīcijām saskaras paši uzņēmumu vadītāji. Valsts ieņēmumu dienesta klientu apkalpošanas speciālistu sistemātisku apmācību organizēšana, kā arī vienotu normatīvu implementēšanas vadlīniju izstrāde un lietošana Valsts ieņēmumu dienesta klientu apkalpošanas centros visā valstī varētu būt minami kā perspektīvākie konsultatīvo pakalpojumu kvalitātes celšanas mehānismi.

- Uzlabot Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā, kā arī Finanšu ministrijas mājaslapā un Latvijas valsts portālā pieejamo informatīvo materiālu kvalitāti, izvairoties no tiešas normatīvo aktu citēšanas, bet gan piedāvājot šajos aktos ietvertās informācijas būtības un piemērošanas principu skaidrojumus. Arī šis darbības virziens potenciāli varētu risināt izplatīto problēmu, kas skar pretrunas ar nodokļu administrēšanu saistītajos tiesību aktos, kā arī kritiski vērtēto nodokļu likumu nestabilitāti un mainīgumu.

- Attīstīt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu tā, lai tajā tiktu iekļauti ar veicamajām darbībām saistīti saprotami paskaidrojumi, kas atvieglotu gan uzņēmēju darbu, gan arī Valsts ieņēmumu dienesta klientu apkalpošanas centru speciālistu noslodzi. Šī pieeja arī potenciāli risinātu eksistējošo ar nodokļu administrēšanu saistīto normatīvo aktu ne vienmēr vienoto interpretāciju – jo plašāk sistēmā būs pieejami vienoti, visiem elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājiem pieejami skaidrojumi gan par nodokļu būtību, gan par ar to administrēšanu saistītajiem procesiem, jo grūtāk būs sastapties ar situācijām, kad dažādi konsultatīvie avoti uz vienu un to pašu jautājumu sniedz dažādas atbildes.

B. Uzlabot informācijas pieejamības iespējas angļu valodā, tādējādi padarot Latvijas uzņēmējdarbības vidi atvērtāku ārvalstu uzņēmējiem.

- Pilnveidot Valsts ieņēmumu dienesta klientu apkalpošanas speciālistu spējas sniegt informāciju un skaidrot normatīvos aktus angļu valodā, kā arī turpināt attīstīt Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapas angliskajā versijā pieejamo informāciju un metodiskos materiālus. Potenciāli, tas padarītu Latviju par ar vien pievilcīgāku platformu ārzemju investoriem. Ekonomikas ministrijas plāna projektā "Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns", kuru 2016.gada 23.janvārī izskatīja Ministru kabineta komiteja, rīcības virzienā, kas skar grāmatvedību un nodokļus, pat iekļauts pasākums specializētas Valsts ieņēmumu dienesta konsultatīvās nodaļas izvērtēšanai, kas nodarbotos ar ārvalstu uzņēmumu apkalpošanu.

- Izstrādāt Elektroniskās deklarēšanas sistēmas versiju angļu valodā. Šis ieteikums tieši sasaucas ar Ekonomikas ministrijas plāna projektu, un arī šāds darbības virziens padarītu Latvijas uzņēmējdarbības vidi labvēlīgāku ārvalstu kapitāla piesaistei.

C. Veikt Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu uzlabojumus.

- Nodrošināt iekšējo datubāžu padziļinātu analīzi, lai novērstu liekus informācijas pieprasījumus. Šobrīd uzņēmējiem nereti jāsaskaras ar situācijām, kad, piemēram, procesos, kas saistīti ar pārmaksātā PVN atmaksu, Valsts ieņēmumu dienests sūta informācijas pieprasījumus par datiem, kas patiesībā jau ir dienesta rīcībā. Tādējādi tiek radīts papildu administratīvais slogs uzņēmējiem, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam, kuram jāveic gan informācijas pieprasījumi, gan saņemto datu apstrāde. Veiksmīgāka esošās informācijas analīze atvieglotu administratīvos procesus gan uzņēmējiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam, kuram vairs nebūtu jāizsūta un jāapstrādā lieki pieprasījumi; šos resursus varētu pārdalīt un novirzīt, piemēram, iegūtās informācijas analīzes kvalitātes celšanai.

Pētījumā iekļautie secinājumi pēc ekspertu diskusijas.

Ekspertu diskusijā 2017.gada 1.februārī piedalījās 15 dalībnieki un tā noslēdzās ar zemāk minētajiem secinājumiem.

§ Kā prioritāte jāvirza vienkāršoto normatīvo aktu skaidrojumu popularizēšana. Informatīvo materiālu izstrādei un publicēšanai jāseko sekojošām vadlīnijām: pirmkārt, jāizvairās no tiešas normatīvo aktu citēšanas un jāseko vienotai informatīvo materiālu struktūrai – jāsāk ar vienkāršoto skaidrojumu, kam seko pamatojums un atsauce uz normatīvajiem aktiem; otrkārt, materiālu ievietošana internetā jāveic lietotājiem uzskatāmā, viegli atrodamā un pārskatāmā veidā.

§ Tāpat nozīmīga, t.sk. arī ekspertu vērtējumā, ir Valsts ieņēmumu dienesta klientu apkalpošanas speciālistu angļu valodas kompetences celšana. Tā kā pasākums iekļauts arī minētajā Ekonomikas ministrijas plāna projektā 2017.gadam (rīcības virziena 3.5. Grāmatvedība un nodokļi pasākums 3.5.1."VID konsultatīvo pakalpojumu darbības uzlabošana, nodrošinot profesionālu ne tikai vietējo, bet arī ārvalstu uzņēmumu apkalpošanu un saziņu angļu valodā"), priekšlikums jāskata ciešā kontekstā ar šī pasākuma virzību un potenciāli atkārtoti jāiekļauj 2018. gada plānā.

2.3. Valsts institūciju un nevalstisko organizāciju viedoklis.

Lai nodrošinātu situācijas pilnīgu un objektīvu izvērtējumu, Ekonomikas ministrija ir lūgusi vairākām nevalstiskajām organizācijām un valsts iestādēm sniegt savu vērtējumu par esošo situāciju un grāmatvedības vešanu angļu valodā, kā arī citu valūtu lietošanu grāmatojumos. Šajā konceptuālā ziņojuma sadaļā apkopota attiecīgo institūciju sniegtā informācija.

Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests:

1.1. Grāmatvedības vešana angļu valodā.

Likuma "Par grāmatvedību" 6.pantā noteikts, ka grāmatvedības reģistri ir jākārto latviešu valodā un kopā ar attaisnojuma dokumentiem jāglabā Latvijas teritorijā. Ja saimnieciskajos darījumos piedalās ārvalstu juridiskā vai fiziskā persona, tad, pusēm vienojoties, var lietot arī otru, šai personai un revidentiem pieņemamu valodu.

Atzīmējam, ka Latvijas normatīvie akti neierobežo grāmatvedības reģistrus kārtot citā valodā, kā arī attaisnojuma dokumenta noformēšanu, ja tas ir pieņemams saimnieciskā darījuma partnerim.

Latviešu valoda ir arī viena no oficiālajām valodām Eiropas Savienībā. Vēršam uzmanību uz to, ka, ja grāmatvedības reģistri tiks kārtoti citā valodā (angļu valodā), tad arī gada pārskati tiks sagatavoti citā valodā (angļu valodā), un līdz ar to būs uzlikts administratīvais slogs tām Latvijā esošajām personām, kurām ir tiesības iepazīties ar sabiedrību gada pārskatu valsts (latviešu) valodā, tādējādi pārkāpjot Valsts valodas likumu.

Valsts valodas likuma 8.panta ceturtajā daļā ir noteikts – statistiskie pārskati, gada pārskati, grāmatvedības uzskaites dokumenti un citi dokumenti, kuri, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, iesniedzami valsts vai pašvaldību iestādēs, sastādāmi valsts valodā.

1.2. Citu valūtu lietošana grāmatvedībā.

Latvijas normatīvie akti neaizliedz izrakstīt rēķinu citā ārvalsts valūtā, taču grāmatvedības vajadzībām, lai veiktu ierakstus grāmatvedības reģistros, darījuma summa jāpārrēķina euro. Euro ieviešanas kārtības likumā ir noteikts, ka vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā ir euro, savukārt likuma "Par grāmatvedību" 5.pantā noteikts, ka grāmatvedībā par vērtības mēru lieto euro. Tāpat arī Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 4.panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu sagatavo latviešu valodā un tajos par vērtības mēru lieto euro.

Ja Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās ieviesīs dažādus pielāgojumus, lai nodrošinātu iespējas veikt korektu budžetā maksājamā vai atmaksājamā nodokļa, soda naudas un nokavējuma naudas aprēķinu euro, šādu izmaiņu izstrāde būs dārga, to uzturēšana prasīs apjomīgus finanšu un cilvēku resursus.

1.3. Citi aspekti.

Atbilstoši Valsts valodas likuma 6.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajam privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām, kuras, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, veic noteiktas publiskas funkcijas, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai, savukārt ārvalstu speciālistiem un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ārvalstu pārvaldes locekļiem, kuri strādā Latvijā, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai, vai pašiem jānodrošina tulkojums valsts valodā.

Valsts ieņēmumu dienests jau šobrīd nodrošina nodokļu maksātāju apkalpošanu angļu valodā gan reģistrējot ārvalstu komersantus, gan sniedzot atbildes uz rakstiskajiem jautājumiem, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā ir ievietoti dažādi informatīvie materiāli angļu un krievu valodā. Lai uzlabotu ārvalstu uzņēmēju informēšanu par nodokļu piemērošanas jautājumiem, Valsts ieņēmumu dienests arī turpmāk paredz izstrādāt informatīvos materiālus minētajās svešvalodās par nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumiem, kā arī pievērst pastiprinātu uzmanību nodokļu konsultantu angļu valodas prasmju uzlabošanai

Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 6.panta pirmo daļu nodokļi un nodevas aprēķināmi un maksājami euro un centos. Nodokļus aprēķina, pamatojoties uz grāmatvedības uzskaites datiem. Tādējādi, ja gan grāmatvedībā lietotā valoda, gan uzskaitei lietotā valūta atšķirtos no Latvijas oficiālās valsts valodas un nacionālās valūtas, tad tiktu radīti augsti riski pareizai budžetā maksājamo nodokļu aprēķināšanai un tās pareizības kontrolei.

Ja tiktu pieļauta iespēja, ka Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamajās nodokļu un informatīvajās deklarācijās, kā arī gada pārskatā informācija var būt norādīta ārvalsts valūtā nevis euro, kā arī grāmatvedības kārtošanā izmantota angļu valoda, vēršam uzmanību uz tālākminēto.

Pašreizējā Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu konfigurācija nav pielāgota darbam ar ārvalstu valodām un Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām nav nepieciešamo angļu valodas zināšanu, lai spētu saprast un pārbaudīt nodokļu maksātāju kārtoto grāmatvedības uzskaiti angļu valodā, savukārt, neizprotot dokumentus pēc satura un jēgas, pastāv iespēja nepareizu normatīvo aktu normu piemērošanā, kas var veicināt nepareizu budžetā maksājamo nodokļu aprēķinu. Valsts ieņēmumu dienests izmanto dažādas atbalsta informācijas sistēmas, kurās iestrādāti dažādi algoritmi, aprēķini un kalkulatori. Informatīvajās sistēmās dati veidojas no nodokļu maksātāju iesniegtajiem pārskatiem un deklarācijām. Ja tajos valūta būs dažāda, informācijas sistēmās būs apgrūtinoši veikt korektu budžetā maksājamā vai atmaksājamā nodokļa, soda naudas un nokavējuma naudas aprēķinu euro.

Papildus norādām, ka izmaiņu veikšanas gadījumā paredzamas ievērojamas izmaksas saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu konfigurāciju, lai tās pielāgotu darbam ar ārvalstu valūtām, kā arī kontrolei piesaistītā personāla padziļinātām angļu valodas apmācībām, lai nodrošinātu kvalitatīvu grāmatvedības dokumentu izvērtēšanu.

Konceptuālā ziņojuma 3.nodaļā "Risinājums" nav nepieciešams iekļaut risinājumu, kas paredz Starptautisko grāmatvedības standartu (turpmāk – SGS) ieviešanu, jo balstoties uz to, ka Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums jau šobrīd paredz iespēju sagatavot gada pārskatus atbilstoši SGS prasībām, kas ieviesti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulai (EK) Nr. 1606/2002 par SGS (turpmāk – Regula) šādiem komersantiem:

– valsts kapitālsabiedrībām, kuras atbilst lielas sabiedrības noteiktajiem kritērijiem;

– kapitālsabiedrībām, kuras sagatavo konsolidētos gada pārskatus;

– kapitālsabiedrībām, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū.

Atbilstoši Regulas 5.pantam dalībvalstij ir iespēja paplašināt sabiedrību loku, kurām ir jāsagatavo vai ir iespēja sagatavot gada pārskatu un/vai konsolidēto gada pārskatu saskaņā ar SGS.

Latvija šo iespēju ir izmantojusi un noteikusi, ka gada pārskatu saskaņā ar SGS ir jāsagatavo kapitālsabiedrībām, kuras pārvedamie vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, bankām, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošināšanas sabiedrībām, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām un alternatīvo ieguldījumu fondiem.

Bez tam, izpildot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.–2021.gadam rīcības virzienā "Uzņēmumu investīciju stimulēšana un uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas paaugstināšana" 2.4.2.apakšpunktā iekļauto uzdevumu uzņēmumu investīciju stimulēšanai un uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai, ir izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā", kurš 2017.gada 7.decembrī ir pieņemts Saeimā 3.lasījumāun kurā paredzēts paplašināt kapitālsabiedrību loku, kuras var izvēlēties sagatavot finanšu pārskatus saskaņā ar SGS. Stājoties spēkā likuma grozījumiem, Latvijā no 2018.gada 1.janvāra lielām1 kapitālsabiedrībām būs iespēja gada pārskatus sagatavot saskaņā ar SGS prasībām. Tādējādi iespēja sagatavot savus gada pārskatus pēc SGS būs nodrošināta plašākam Latvijas kapitālsabiedrību lokam.

Tāpat vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma normām, minētā likuma subjektiem ir atļauts atsevišķus gada pārskata posteņus novērtēt saskaņā ar SGS.

Valsts valodas centrs (turpmāk – centrs):

Centrs pilnībā pievienojas un atbalsta viedokli par to, ka veiksmīga uzņēmējdarbības vide ir viens no pamatiem sekmīgai valsts konkurētspējas attīstībai, tomēr centra ieskatā nav pareizi balstīt uzņēmējdarbības vides konkurētspējas attīstību uz valsts valodas pozīciju vājināšanu un nozīmes mazināšanu.

No vienas puses, lai ārvalstu uzņēmējiem padarītu vienkāršāku ienākšanu Latvijas tirgū un uzņēmējdarbības uzsākšanu mūsu valstī, iespējams, būtu jēgpilni nodrošināt konsultācijas viņiem saprotamā valodā, rēķinoties, ka tā nebūs Latvijas valsts valoda. Tomēr tādējādi diskusijai tiek atvērts jautājums konkrēti par angļu valodas kā ārvalstu uzņēmējiem labvēlīgākus apstākļus nodrošināt spējīgās valodas izvēli. Valsts valodas likums reglamentē, ka Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda, savukārt jebkura cita valoda tiek apzīmēta ar terminu "svešvaloda", nevienai no šīm svešvalodām nenosakot prioritāti pār citām. Tādējādi centrs nevar vērtēt jautājumu par tieši angļu valodas izmantošanas lietderīgumu konkrētajos apstākļos un nevar spriest, vai tikai un vienīgi angļu valodas kā saziņas valodas izmantošana starp ārvalstu uzņēmējiem un dažādām Latvijas valsts institūcijām radīs godīgas konkurences apstākļus.

Tomēr, no otras puses, attiecībā uz ārvalstu uzņēmējiem, kas jau ilggadēji nodarbojas ar uzņēmējdarbību Latvijā, centra ieskatā, šie noteikumi nebūtu jāattiecina.

Viens no Valsts valodas likumā definētajiem mērķiem ir nodrošināt mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, veicinot ātrāku sabiedrības integrāciju. Savukārt, nodrošinot iespēju Latvijā ilggadēju uzņēmējdarbības praksi realizējošo komercsabiedrību pārstāvjiem saziņā ar valsts institūcijām izmantot angļu valodu, šo pārstāvju iekļaušanās Latvijas sabiedrībā un sabiedrības integrācija tiks kavētas, jo valsts būs nodrošinājusi iespēju šīm personām visu nepieciešamo informāciju saistībā ar uzņēmējdarbību sniegt un saņemt tikai svešvalodā. Labā prakse liecina, ka lielākoties ārvalstu uzņēmēji, kas nolēmuši ar komercdarbību nodarboties Latvijā, vēlas integrēties vietējā sabiedrībā, tostarp apgūstot valsts valodu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā.

Tāpat centrs vēlas norādīt, ka ierosinājums lietot angļu valodu grāmatvedības kārtošanā ir pretrunā ar šobrīd spēkā esošo Valsts valodas likuma 8. panta otrās daļas redakciju, kas noteic, ka privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda lietvedībā un dokumentos jālieto tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses. Viens no likumīgu sabiedrisko interešu pamatiem ir sabiedriski administratīvā uzraudzība, kas nodrošina valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī sabiedrības pārstāvjiem iespēju īstenot uzraudzību un kontroli pār fizisku un juridisku personu darbību privāto un publisko tiesību jomā. Savukārt, nodrošinot leģitīmu iespēju grāmatvedības uzskaites un citus saistītos dokumentus sagatavot tikai angļu valodā, šiem ārvalstu uzņēmējiem tiks ļauts brīvi pārkāpt Valsts valodas likuma 8.panta otrās daļas prasības. Tāpat saistoša ir šī panta ceturtā daļa, kas noteic, ka statistiskie pārskati, gada pārskati, grāmatvedības uzskaites dokumenti un citi dokumenti, kuri, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, iesniedzami valsts un pašvaldības iestādēs, sastādāmi valsts valodā.

Papildus centrs norāda, ka arī iespēja pilnībā neaizstāt latviešu valodu, bet izmantot abas valodas paralēli, šķiet samērīgs tikai rakstos. Prakse rāda, ka, līdztekus pastāvot divām valodām, no kurām vienai valodai ir apjoma ziņā liels skaits lietotāju, savukārt otrai mazs, laika gaitā mazākā valoda ir spiesta "atkāpties" lielākās valodas priekšā.

Būtiski atcerēties arī vēl vienu Valsts valodas likuma mērķi, proti, nodrošināt tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā. Tādējādi ir nepieļaujami uzspiest, piemēram, valsts iestādēm obligātu prasību īstenot savu darbību svešvalodā. Valsts valodas likums skaidri nosaka valsts valodas lietošanu un aizsardzību valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs, kā arī citās iestādēs, organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), izglītības sfērā un citās sfērā.

Centrs ir gatavs gādāt par oficiālu normatīvo aktu (likumu un Ministru kabineta noteikumu) tulkošanu ES oficiālajās valodās, ja tāda nepieciešamība uzņēmējdarbības jomā rastos un šāda rakstura tulkojumi tiktu atzīti par valstisku prioritāti, tādējādi atvieglojot ārvalstu uzņēmēju izpratni par normatīvām prasībām mūsu valstī. Tāpat centrs ir gatavs konsultēt iesaistītās iestādes jautājumā, kādu informāciju un skaidrojumus svešvalodās ievietot savās mājaslapās (paredzot, ka līdzvērtīgi skaidrojumi būs arī valsts valodā), kas ir vērtīgs resurss skaidrojošajā darbībā. Tādas sistēmas kā EDS un citas ir iespējams likuma ietvarā pielāgot ārvalstu lietotājiem, nesašaurinot un nevājinot valsts valodas pozīcijas. Līdz ar to būtiski mazinās nepieciešamība krasi risināt jautājumu par to, būt vai nebūt angļu valodai grāmatvedībā un citos līdzīgos procesos.

Ņemot vērā izklāstīto, centra ieskatā grāmatvedības vešana angļu valodā pieļaujama stingri Valsts valodas likuma regulētajās robežās, pretējā gadījumā minētā iniciatīva atzīstama ne vien par mēģinājumu vājināt valsts valodas pozīcijas, bet arī par likumpārkāpumu.

Latvijas Komercbanku asociācija:

Iespēja starptautiskām tirdzniecības (holdinga) kompānijām izmantot grāmatvedības uzskaitē (ar noteikumu, ka nodokļi tiek aprēķināti un maksāti euro) un atskaitēm Valsts ieņēmumu dienestā ārvalstu valūtu.

Iespēja ārvalstu valūtu uzskaitei un atskaitēm ir visās jurisdikcijās, kuras savai darbībai izmanto starptautiskās korporācijas. Šādas uzskaites vešanas kārtība noteikta Starptautiskajos finanšu pārskatu standartos (International Financial Reporting Standards) (turpmāk – IFRS). Šādas kārtības ieviešana dotu iespēju mazināt papīra valūtas riskus, kad uzņēmumam ir apliekamie zaudējumi vai peļņa no tā, ka tas izmanto grāmatvedības uzskaitē ārvalstu valūtu.

Šo uzdevumu ir atrisinājušas vairākas Rietumeiropas valstīs (tāpat kā, piemēram, tās to bija izdarījušas ar ārkārtas dividendēm, kuras ieviesām tikai nesen), piedāvājam Latvijā izmantot jau šajās valstīs izmantoto risinājumu.

Nodokļu aprēķinam un oficiālajām atskaitēm, uzņēmumiem būs pienākums to finanšu rādītājus konvertēt uz euro.

Valstij būs jānorāda tās ārvalstu valūtas, kuras drīkstēs izmantot grāmatvedības uzskaitē un atskaitēs, ierobežojot to uzskatījumu ar likvīdām un brīvi konvertējamām ārvalstu valūtām.

Šāda iespēja izvēlēties bāzes valūtu, ir obligāta IFRS prasība, lai sabiedrības atskaites dati atbilstu faktiskajai situācijai.

Potenciālais ieguvums Latvijas ekonomikai.

Iespējams, ka minētās izmaiņas šķiet nenozīmīgas, tomēr potenciālie "papīra" valūtas riski ir nozīmīgi un iespēja šos riskus mazināt būtu vēl viens stimuls starptautiski aktīviem uzņēmējdarbības subjektiem reģistrēties un strādāt Latvijā (piemēram, reģistrējot liela Ķīnas ražotāja meitas sabiedrību).

Angļu valodas lietošana saziņā ar valsts institūcijām.

Ārvalstu sabiedrības (ieguldītāji) būs vairāk ieinteresētas strādāt Latvijā, ja tām būs iespēja apzināt Latvijas tiesību aktus un likumdošanas procesu, kā arī komunicēt ar valsts institūcijām angļu valodā.

Potenciālais ieguvums Latvijas ekonomikai.

Šīs ir būtisks uzlabojums, kas atvieglotu uzņēmējdarbības veikšanu Latvijā un piesaistītu ārvalstu sabiedrības (ieguldītājus).

Vēlamās izmaiņas.

• Nodrošināt iespēju atskaišu iesniegšanai angļu valodā;

• Nodrošināt iespēju rakstīt pieprasījumus Finanšu ministrijai un VID angļu valodā un saņemt atbildes angļu valodā (var arī divās valodās, piešķirot prioritāti latviešu valodai)

• Nodrošināt iespēju sazināties ar VID (attiecīgo tās nodaļu starptautiskiem uzņēmumiem) angļu valodā

• Ieviest pastāvīgu būtiskāko likumu un MK noteikumu tulkojumu angļu valodā atjaunošanu (pašreiz – kavēšanās no pusotra līdz diviem gadiem, kā arī daudzu normatīvo aktu tulkojumu nav vispār)

Šādas iespējas nodrošināšana, Latvijas Komercbanku asociācijas ieskatā, nav pretrunā ar Valsts valodas likuma regulējumu, jo, piemēram, jau ir iespēja sagatavot un izmantot finanšu instrumentu emisijas prospektus angļu valodā, saņemt izziņas no Komercreģistra angļu valodā u.c.

Komunikācijai angļu valodā iespējams izveidot speciālu VID nodaļu darbam ar ārvalstniekiem un tādejādi nebūtu nepieciešamības apmācīt visus VID darbiniekus. Šādi rīkojušās, piemēram, Nīderlande un Luksemburga, radot gan ērtības ārvalstu investoriem, gan stiprinot pašas savu starptautisko konkurētspēju.

Ārvalstu investoru padome Latvijā:

Veiksmīga uzņēmējdarbības vide ir viens no pamatiem sekmīgai valsts konkurētspējas attīstībai. Veicinot labvēlīgus apstākļus uzņēmējiem, tiek piesaistīti plašāki investīciju avoti valstī, kas savukārt sekmē iedzīvotāju labklājību un jaunu darba vietu izveidi. Jau vairāk nekā 15 gadus Latvijā tiek veidots ikgadējs Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns, paredzot dažādu ar uzņēmējdarbību saistītu tiesību aktu un valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu uzlabošanu un papildināšanu, rosinot Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju arī globālā mērogā.

Uzņēmējdarbības mērķu ietekmes un vajadzību izvērtēšanai tiek veikti lokāli un starptautiski pētījumi, tostarp Pasaules Bankas Doing Business salīdzinājums, kas ļauj novērtēt uzņēmēju pausto skatījumu par sekmīgu biznesu kavējošiem faktoriem, attiecīgi izvirzot Uzņēmējdarbības plāna veicamo pasākumu sarakstu.

Reformu attīstību turpinot, atsaucoties uz Ekonomikas Ministrijas Uzņēmējdarbības plānu, tā mērķis paliek nemainīgs – vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu un tajā iekļauti veicamie pasākumi, kas identificēti kā uzņēmējus apgrūtinoši, tādās jomās kā uzņēmumu dibināšana, būvniecība un nekustamā īpašuma reģistrēšana, nodokļu administrēšana, e-pārvalde, un uzņēmējdarbības izbeigšanas pilnveidošana.

Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna ietvaros kā viens no pamatprincipiem tiek izvirzīts izvērtēt iespēju sniegt uzņēmējiem tiesības izmantot angļu valodu dažādās ar uzņēmējdarbību saistītās jomās. Kā viens no ierosinājumiem tiek minēts angļu valodas lietojums grāmatvedības kārtošanā. Lai veicinātu ārzemju uzņēmēju piesaisti Latvijas tirgū, paredzēts izveidot Uzņēmumu reģistra (UR) mājaslapu angļu valodā. Tostarp arī plānota elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) vietnes tulkošana un, iespējams, ieviesta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konsultāciju sniegšana angļu valodā. Tomēr būtiski uzsvērt, ka Ekonomikas ministrijas ierosinājums neparedz pilnīgu latviešu valodas aizstāšanu, bet piedāvā abu valodu izmantošanu paralēli.

Šobrīd Latvijas Republikas 14.10.1992. Likums par grāmatvedību pieļauj valsts valodas un angļu valodas paralēlu lietošanu. Minētais likums paredz grāmatvedības reģistru kārtošanu valsts valodā, turklāt gadījumos, kad darījumā tiek iesaistīta ārvalstu fiziska vai juridiska persona, pusēm vienojoties, ir atļauta otras valodas izmantošana. Savukārt plašākos nolūkos angļu valodas lietošanu ierobežo Latvijas Republikas 09.12.1999. Valsts valodas likums paredzot, ka lielākoties visi pārskati, grāmatvedības uzskaite un citi saistītie dokumenti, kas pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu regulējiem iesniedzami valsts vai pašvaldību iestādēs, ir sagatavojami valsts valodā.

Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk – ĀIPL) vēlas vērst uzmanību uz nepieciešamību turpināt attīstīt Uzņēmējdarbības plāna pasākumus un mērķus, veicinot ilgstpējīgu Latvijas uzņēmējdarbības vides attīstību. Ņemot vērā mūsdienu tirgus globalizāciju, angļu valodas ieviešana valsts pakalpojumos ĀIPL redzējumā ir būtisks faktors sekmīgai uzņēmējdarbības vides izveidei un investīciju piesaistei. Šajā saistībā ĀIPL ir izveidojusi aptauju un apkopojusi aptaujas dalībnieku viedokli par nepieciešamību ieviest angļu valodu valsts un pašvaldību sniegtajos pakalpojumos.

Aptauja par valsts sniegto pakalpojumu nozīmi angļu valodā.

Izvirzītā mērķa nepieciešamības izvērtēšanai, ĀIPL veica aptauju par valsts sniegto pakalpojumu nozīmi angļu valodā. Aptaujas ietvaros dalībniekiem tika lūgts novērtēt zemāk minētos jautājumus par valsts sniegto pakalpojumu nozīmi angļu valodā (1 – nav svarīgi, 10 – ļoti svarīgi):

1. Izvērtēt, cik svarīgi ir saņemt informāciju, iesniegt dokumentus un sazināties angļu valodā ar sekojošām valsts un pašvaldību institūcijām:

1.1. Valsts ieņēmumu dienests;

1.2. Uzņēmumu reģistrs;

1.3. Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

1.4. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs;

1.5. Iepirkumu uzraudzības birojs;

1.6. Konkurences padome;

1.7. Valsts darba inspekcija;

1.8. Datu valsts inspekcija;

1.9. Patentu valde;

1.10. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

2. Izvērtēt, cik svarīgi ir:

2.1. Izmantot elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) vietni;

2.2. Veikt izmaiņas (reģistrācijas) Latvijas Uzņēmumu reģistrā;

2.3. Pārbaudīt dokumentus Nederīgo dokumentu reģistrā;

2.4. Sniegt pieteikumus un iesniegumus valsts un pašvaldību iestādēs;

2.5. Veikt nodokļu samaksu;

2.6. Izmantot Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta datu izplatīšanas portālu (www.kadastrs.lv);

2.7. Iesniegt publisko iepirkuma dokumentāciju;

2.8. Pārbaudīt un maksāt administratīvos sodus;

2.9. Veikt dzīvesvietas deklarāciju;

2.10. Iegūt informāciju par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem.

3. Izvērtēt, cik svarīgi ir minētie aspekti saistībā ar nespēju iesniegt dokumentus angļu valodā:

3.1. Nevajadzīgs procesu pagarinājums laika ziņā;

3.2. Grūtības ar likumā noteikto termiņu un nosacījumu ievērošanu;

3.3. Papildus finansiāls slogs;

3.4. Nevēlēšanās aktīvi sadarboties ar valsts institūcijām;

3.5. Nepieciešamība vietējo ekspertu piesaistei nenozīmīgiem (mazsvarīgiem) jautājumiem.

4. Izvērtēt, norādot skalā no 1 līdz 10, cik lielā mērā aptaujas dalībnieks būtu gatavs attīstīt uzņēmējdarbības iespējas Latvijā, ja būtu pieejama angļu valodas izmantošana saziņā ar valsts institūcijām vismaz limitētās iespēju robežās.

Aptaujas datu apkopojums.

ĀIPL veidotajā aptaujā savu viedokli pauda 47 dalībnieki, un, izvērtējot sniegtās atbildes, novērojams, ka vissvarīgāk aptaujātajiem uzņēmējiem būtu izmantot angļu valodu saziņai, informācijas un dokumentu iesniegšanai Konkurences padomē, taču iespēja izmantot angļu valodu komunikācijā ar Valsts darba inspekciju, Datu valsts inspekciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Valsts ieņēmumu dienestu arī tiek vērtēts ļoti augsti, tas ir vidēji ar 7.4–7.5 ballēm.

Attiecībā uz otro jautājumu par dažādu valsts sniegto pakalpojumu un vietņu izmantošanu angļu valodā aptaujas rezultāti liecina, ka vairākums par ļoti svarīgu aspektu uzskata tieši nodokļu maksāšanas un EDS vietnes izmantošanu angļu valodā. Kā arī, vidēji katrs ceturtais aptaujas dalībnieks izvērtēja 10 ballu atzīmē tās darbības, kas saistītas ar UR, administratīvajiem sodiem un dzīvesvietas deklarāciju. Par vismazsvarīgākiem jautājumiem lielākoties tika norādīti Nederīgo dokumentu reģistra un Valsts zemes dienesta pakalpojumi.

Atšķirīgāku viedokļu klāsts novērojams dalībnieku izvērtējumā par aspektiem saistībā ar nespēju iesniegt dokumentus angļu valodā. Par visnozīmīgāko jautājumu vairākums uzskata tieši nevajadzīgu procesu pagarinājumu laika izteiksmē, kam seko nepieciešamība vietējo ekspertu piesaistei nenozīmīgu jautājumu risināšanā. Dalītas domas radās attiecībā uz grūtībām izpildīt likumā noteiktos termiņus un prasības dokumentu iesniegšanai, kur 11 dalībnieki pauduši kā relatīvi svarīgu aspektu, novērtējot to 8 ballu skalā, savukārt 7 aptaujātie uzskata to par gluži nesvarīgu.

Visbeidzot, secinot ceturtā jautājuma sniegtās atbildes, 11 aptaujas dalībnieki vērtējuši 8 ballu skalā savu nostāju attīstīt uzņēmējdarbības iespējas Latvijā, ja būtu pieejama vismaz limitēta angļu valodas izmantošana saziņā ar valsts institūcijām. Turklāt kopumā 21 dalībnieks sniedzis atbildi par savu gatavību tālākajai uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā ar vērtējumu robežās no 7 līdz 10 ballēm.

Secinājumi.

Balstoties uz aptaujas datu apkopojumu, ĀIPL ir nonākusi pie secinājuma, ka Latvijas uzņēmējdarbības vides pārstāvji apliecina nepieciešamību veicināt plašāku angļu valodas lietošanu sekmīgai biznesa attīstībai. Ņemot vērā mūsdienu starptautiskos un vienotos tirgus apstākļus, angļu valodas izmantošana paralēli valsts valodai atvieglotu un sekmētu uzņēmējdarbības procesus gan investoriem, gan uzņēmumiem, tostarp sabiedrību meitasuzņēmumiem Latvijā.

ĀIPL veiktā aptauja liecina, ka dalībnieki uzskata par būtisku iespēju izmantot, piemēram, EDS vietni angļu valodā. Šis faktors līdzīgi atspoguļo gada sākumā Ekonomikas ministrijas pausto viedokli par iespēju piedāvāt, piemēram, uzņēmuma gada pārskatu kopsavilkumus angļu valodā. Lai gan šādu pakalpojumu Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu piedāvāt par noteiktu samaksu, tas piedāvātu vērā ņemamus atvieglojumus investoriem, neradot vajadzību meklēt tulkojumu citā institūcijā.

Kopumā, ĀIPL uzskata, ka ikgadēji veidotais Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns ir īpaši nozīmīgs Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Minētais plāns paredz Latvijas ierindošanos 2018.gadā TOP 20 Pasaules bankas Doing Business pētījumā un TOP 40 Globālās konkurētspējas indeksā. Šī iemesla dēļ ir būtiski uzsvērt nepieciešamību attīstīt valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanu uzņēmējiem angļu valodā, ne tikai veicinot atbalstu vietējiem uzņēmumiem, bet arī rosinot ārvalstu investoru piesaisti un Latvijas tirgus pamanāmību globālā mērogā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas biedru viedoklis.

Biedra viedoklis (neatšifrēts). Valodas jautājums. Valūtas jautājums.
Cik ir tādu Latvijā uzņēmumu, kam būtu ērtāk kārtot grāmatvedību angļu valodā un lietot citu valūtu? Lai pieņemtu šādu normu ir jāmaina likumdošanā, kas prasa lielus līdzekļus. Valstij pāris uzņēmumu dēļ būs jātērē liela nauda, kas rezultātā neatmaksāsies – dažu uzņēmumu lobēšana par lielu naudu. Šobrīd jau ir grāmatvedības programmas, kas ļauj vest uzskaiti citā valūtā, kā arī iespēju lietot angļu valodu. Ieguvumi tikai starptautiskiem uzņēmumiem, kas nevēlas nodarbināt Latvijas grāmatvežus. Dārgi, jāapmāca VID darbinieki, VID būs nepieciešami jauni darbinieki ar labām un specifiskām angļu valodas zināšanām. Milzīgs slogs VID – ja grāmatvedība būs tikai citā valūtā, bez pārrēķina uz EUR, VID būs grūtības administrēt atskaites, salīdzināt datus un auditos pārbaudīt grāmatvedību. Starptautiskos uzņēmumos nodarbinātu citu valstu grāmatvežus, kā rezultātā Latvija zaudētu daļu ienākumu, jo algas un nodokļi aizietu uz citu valsti.    
Tas nav nekāds slogs uzskaitīt un vest darījumus arī citās valūtās. Ja ir normāla grāmatvedības uzskaites programma, tad vispār nav problēmu. Latvijā nacionālā valūta ir EUR un līdz ar to visi darījumu ir jāuzskaita EUR. Eiropā ir tikai dažas valstis kurās nav EUR. Arī ASV un citās valstīs visi darījumi jāuzskata tās valsts valūtā, nevis kādas citas valsts valūtā. Jebkurā citā valstī neatļaus kārtot grāmatvedību Latviešu valodā, tāpēc grāmatvedība jākārto valsts valodā. Ja programma atļauj, paralēli kontu nosaukumus var ievadīt arī angliski un darījumu aprakstu var rakstīt abās valodās ja nepieciešams vadībai.
  Piekrītu vest grāmatvedības operācijas ārzemju valūtā, konvertējot to, tikai nodokļu vajadzībām uz noteikto datumu (deklarācijas sniegšanas datumu, jāpārdomā, kādā datumā). Nepiekrītu vest grāmatvedības uzskaiti angļu valodā, neskatoties uz to, ka mēs esam ES dalībvalsts. Mums tomēr jāsaglabā sava valoda. Nepieciešamības gadījumā var pārtulkot (vai paredzēt grāmatvedības datorprogrammas visas atskaišu formas sniegt angliski).
Uz cik daudziem uzņēmumiem mēs veidosim šo īpašo kārtību. Cik procentuāli no visiem uzņēmumiem tas nepieciešams, jo tās ir izmaksas valsts pārvaldei. Vai ES dalībvalstīs Latvijas uzņēmumi varēs kārtot savu grāmatvedību arī angļu valodā? Kura bilance būs oficiālā latviešu avi angļu valodā? Cik gatava ir valsts pārvalde? Cik VID darbinieki varēs brīvi pārraudzīt šīs bilances?

Kā būs ar normatīvajiem aktiem, tie būs angļu valodā? Kurš normatīvais akts būs oficiālais?

Vai tas neapdraud Latvijas iedzīvotāju nodarbinātību? Tas ļaus ņemt grāmatvedības apkalpošanai ārvalstu kompānijas nevis Latvijas?

  Uzņēmuma iekšienes lietošanai tas ir akceptējami. Svarīgi, kāds būs statuss.
Abi priekšlikumi rada iespēju grāmatvedības pakalpojumu viegli pārnest uz ārzemēm ( piem. Indiju), kā rezultātā varam zaudēt darba vietas.   Ja tā ir otra valoda/iespēja papildus latviešu valodai, tad var atbalstīt.
Iespēja izmantot ārvalstu valūtu grāmatvedības uzskaitei un atskaitēm ir visās jurisdikcijās, kuras aktīvi piesaista starptautiskos uzņēmumus. Šāda uzskaites vešanas kārtība atbilst IFRS (International Financial Reporting Standards). Uzskatām, ka mazinās valūtas konvertācijas risks, kad uzņēmumam ir apliekamie zaudējumi vai peļņa no tā, ka grāmatvedības uzskaitē tiek izmantota no darījumiem atšķirīga valūta. Angļu valoda ir visplašāk lietotā valoda starptautiskajā uzņēmējdarbībā, tomēr nodokļu maksātājiem šobrīd nav iespējas dokumentus (atskaites) valsts iestādēm iesniegt angļu valodā, bet Latvijas konkurētspēju būtiski palielinātu iespēja starptautiskām sabiedrībām, kas reģistrētas un darbojas Latvijā, atskaites iesniegt angļu valodā. Tas būtiski samazinātu administratīvo slogu un palielinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju. Latvija būtiski uzlabotu konkurētspēju un pietuvinātos jurisdikcijām, kurās tiek pieļauta angļu valodas lietošana atskaitēs (piemēram, Nīderlande, Luksemburga, Malta, Kipra) un kuras ir "pirmā izvēle" starptautisku uzņēmumu darbībai Eiropā, angļu valodas lietošana ir sevišķi svarīga Brexit kontekstā, lai piesaistītu uzņēmumus, kuru darbības vide ir bijusi angliska, un šie uzņēmumi noteikti priekšroku dos tādām jurisdikcijām, kur angļu valodas lietošanu varēs turpināt. Iespēja kārtot grāmatvedību ārvalstu valūtā ir atļauta vairākās Rietumeiropas valstīs, piemēram, Nīderlandē, kuras piemēru varētu izmantot arī Latvijā.

Vienlaicīgi vēlamies uzsvērt, ka nodokļu aprēķinam un oficiālajām atskaitēm jāizmanto EUR.

Tajā pašā laikā nepieciešams precīzi norādīt, tās ārvalstu valūtas, kuras drīkst izmantot grāmatvedības uzskaitē un atskaitēs, ierobežojot to uzskatījumu ar likvīdām un brīvi konvertējamām ārvalstu valūtām.

Pārrunājām šo jautājumu ar VID, kurš norādīja, ka viņiem ir problēma EDS tulkot angļu valodā, kas prasa lielus resursus. Piemēram, Somija iztērēja 200 milj. eiro angļu valodas ieviešanai savās sistēmās. Tomēr šis Somijas piemērs norāda uz to, ka valsts konkurētspējas vairošanai ir nepieciešams izdarīt šādus ieguldījumus. Sākotnēji VID apsver iespēju uzsākt pārbaužu (auditu) kopsavilkumu sniegšanu angļu valodā, kas būtu maksas pakalpojums.

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija.

Grāmatvedības vešana angļu valodā.

Latvijas Grāmatvežu asociācija (turpmāk – LRGA) neatbalsta iniciatīvu kārtot grāmatvedību angļu valodā, kā arī citu valūtu lietošanu grāmatojumos.

LRGA galvenie argumenti norāda uz to, ka jebkuram, kas vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību Latvijā ir jārēķinās ar to, ka jāzina latviešu valoda. Tapāt LRGA norāda, ka atbilstoši Valsts valodas likumam dokumentiem jābūt valsts valodā gan uzņēmumā, gan saziņā ar valsts iestādēm.

LRGA norāda, ka nav pamata īpašu saziņas statusu noteikt tieši angļu valodai, tā kā tā nav vienīgā no oficiālajām Eiropas Savienības valodām.

LRGA ieskatā, likuma "Par grāmatvedību" 6.pants pants neliedz kārtot reģistrus citā valūtā, proti, attiecīgais pants noteic, ka, ja saimnieciskajos darījumos piedalās ārvalstu juridiskā vai fiziskā persona, tad, pusēm vienojoties, var lietot arī otru, šai personai un revidentiem pieņemamu valodu. Tāpat nepieciešamības gadījumā atskaites var pārtulkot, vai paredzēt grāmatvedības programmās visas atskaišu formas vadībai sniegt angļu valodā. Ņemot vērā iepriekš minēto, LRGA ieskatā, nekādi papildus grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Arī gada pārskatu un citu pārskatu skatīšanai vai sastādīšanai Valsts ieņēmumu dienestam ir jādod uzdevums saviem IT pakalpojumu sniedzējiem, lai EDS lietotājiem būtu iespēja izvēlēties, kādā valodā skatīt vai sagatavot pārskatus, nevis ļaut reģistrus kārtot angļu valodā.

LRGA norāda, ka normatīvo aktu grozīšana izmaksātu dārgi, tāpat papildus, ja atļautu kārtot grāmatvedību angļu valodā, būtu jāapmāca arī VID darbinieki, jo to angļu valodas zināšanas ir nepietiekamas.

Citu valūtu lietošana grāmatojumos.

LRGA norāda, ka Latvijas nacionālā valūta ir euro, tāpat kā lielākajā daļā ES dalībvalstu, un visi darījumi jāuzskaita euro.

Šobrīd visās lielākās grāmatvedības programmas dod iespēju izmantot vairākas valūtas vienlaicīgi – grāmatot darījumus euro valūtā un konvertēt citā valūtā. LRGA uzskata, ka tas nav administratīvs slogs uzskaitīt darījumus euro un konvertēt citā valūtā, kā tas notiek tagad, jo grāmatvedības programmas šādu iespēju piedāvā un atļauj automātiski ielādēt aktuālos valūtas kursus.

LRGA ieskātā nav skaidrs, kā VID varēs administrēt atskaites, salīdzināt datus, pārbaudīt grāmatvedību nodokļu auditos, ja tā būs citā valūtā. Tas būs milzīgs finansiāls un administratīvs slogs VID.

LRGA norāda, ka nav skaidrs cik daudz būs tādu uzņēmumu, kam šī iniciatīva varētu būt interesanta, turklāt tas apdraud vietējos grāmatvežus, kas zaudētu ienākumus, jo ārvalstu uzņēmumiem vairs nebūtu nepieciešami vietējā grāmatveža pakalpojumi, bet gan izdevīgāk būtu izmantot ārvalstu pakalpojumu sniedzējus, kas nereti grāmatvedības pakalpojumus piedāvā lētāk.

Tautsaimniecības padomē paustais viedoklis.

Tautsaimniecības padomes (turpmāk – TSP) mērķis, atbilstoši Ekonomikas ministra apstiprinātajam nolikumam, ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī. TSP struktūra sastāv no sešām komitejām:

- Iekšējā tirgus komiteja;

- Konkurētspējas komiteja;

- Enerģētikas komiteja;

- Būvniecības un mājokļu politikas komiteja;

- Tūrisma komiteja;

- Mikro, mazo un vidējo uzņēmumu komiteja.

Tautsaimniecības padomes sastāvā ir sastāvā ir ekonomikas ministrs, četri TSP dibinātāju pārstāvji, seši komiteju vadītāji un TSP Vadības komitejas izvirzīti eksperti. Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Tirgu savienības, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Amatniecības kameras un Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes pārstāvji TSP sēdēs piedalās novērotāju statusā.

2017.gada 9.augustā Tautsaimniecības padomē tika skatīts jautājums par Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākuma plāna iekļautā pasākuma "Grāmatvedības vešana angļu valodā un citu valūtu lietošana grāmatojumos" izpildes statusu.

TSP Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera pauda viedokli, ka šobrīd šādu praksi nevar pārņemt, jo tam nav izstrādāta atbilstoša infrastruktūra, līdz ar to tas prasa papildus izpēti, līdz ar to šobrīd grāmatvedības vešana angļu valodā un citu valūtu lietošana grāmatojumos nebūtu atbalstāma, taču šis jautājums būtu vērtējams atkārtoti, pēc infrastruktūras sakārtošanas.

Vienlaikus šis jautājums ir dalāms divās daļās no kurām pirmā būtu valsts nodrošināti pakalpojumi angļu valodā, savukārt otrā daļa grāmatvedības vešana angļu valodā un citu valūtu lietošana grāmatojumos. Šobrīd būtu svarīgi izveidot valsts pakalpojumus angļu valodā, piemēram, izveidojot īpašu dienestu VID, savukārt pēc tam ieviest pārējos mehānismus.

Ieviešot grāmatvedības vešanu angļu valodā un citu valūtu lietošanu grāmatojumos, pastāv Latvijas grāmatvežu profesijas apdraudējums, kā arī nepieciešams veikt grozījumus virknē normatīvo aktu. Latvijas grāmatvežus saista ētikas kodekss, kas aizliedz sadarboties ar negodīgiem komersantiem, savukārt, ja grāmatvedības pakalpojumus sniegs ārvalstu grāmatveži, viņiem šāds ētikas kodekss var nebūt. Tāpat arī šobrīd nav liegts vest grāmatvedību divās valodās, turklāt šādu iespēju atļauj arī grāmatvedības programmas.

Galvenais, kas šobrīd būtu darāms, būtu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas iztulkošana angļu valodā.

TSP balsojot tika atbalstīta šāda pieeja:

1. Šobrīd jāvirzās uz valsts spēju komunicēt ar klientu un sniegt pakalpojumus angļu valodā, kā arī nodrošināt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas iztulkošanu.

2. Attiecībā uz grāmatvedības vešanu angļu valodā un citu valūtu lietošanu grāmatojumos – šobrīd nav atbalsta, nepieciešams izpētīt citu valstu pieredzi un to, cik liela ir mērķa grupa, kurai nepieciešamas šādas izmaiņas.

Tāpat jautājums tika apspriests 2017.gada 14.novembra TSP iekšējā tirgus komitejā, kur guva viennozīmīgu atbalstu.

Latvijas Jaunuzņēmumu organizācijas.

No jaunuzņēmumu puses ir divi galvenie apgrūtinājumi, kad grāmatvedību var vest tikai latviešu valodā.

1. Iekšējā vadība: veiksmīgi uzņēmumi piesaista ārzemniekus vadošās uzņēmuma lomās, dažreiz Latvijā, bet bieži vien arī vadot uzņēmumu no kāda mātes uzņēmuma ASV vai Rietumeiropā. Ja visi grāmatvedības dati jātulko un atbildīgais cilvēks nevar pārskatīt vienkāršos grāmatvedības datus bez papildus tulkošanas, tas gan palēnina uzņēmuma attīstību un darbu, gan rada nevajadzīgas izmaksas.

2. Investori: ārvalstu investori kas izskata iespēju ieguldīt Latvijas uzņēmumos ir spiesti visus grāmatvedības dokumentus tulkot, kas gan rada papildus izdevumus izskatot ieguldījumu, gan samazina vēlmi ieguldīt jo viņi zina, ka šis ir papildus slogs kas visu laiku būs jānes.

Jaunuzņēmumu specifika ir tāda, ka ir ļoti maz cilvēkresursu, lai nodarbotos ar šādām lietām – nav administrācijas resursu. Bieži vien tas ir uzņēmuma vadītājs kas pats arī nodarbojas ar grāmatvedības jautājumiem.

2.4. Ārvalstu pieredze.

Nīderlande.

Nīderlandes nodokļu grāmatvedības nolūkos uzņēmums var izlemt aprēķināt ar nodokli apliekamo peļņu citā valūtā, nevis euro, ar nosacījumu, ka uzņēmums arī sagatavo savus tirdzniecības kontus šajā otrajā valūtā (kas ir atļauta saskaņā ar Nīderlandes vispārpieņemto grāmatvedības praksi (GAAP)).

Funkcionālajai valūtai jāatspoguļo darījumu, transakciju, notikumu un situāciju ekonomiskā realitāte, kas attiecas uz uzņēmumu. Līdzekļiem, kam pašu kapitāls akciju vai parāda ieguldījums galvenokārt ir citā valūtā, var izvēlēties izmantot šo valūtu nodokļu uzskaites vajadzībām.

Tomēr, lai faktiski iesniegtu Nīderlandes uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju ārvalstu valūtā, pieprasījums jāiesniedz un jāapstiprina Nīderlandes nodokļu administrācijai. Nodokļu administrācijas nodokļa aprēķinus joprojām noteiks euro, un uzrādītā uzņēmuma ienākuma nodokļa apliekamā summa tiks izteikta euro. Lai noteiktu šo summu, ar nodokli apliekamās summas funkcionālā vērtība tiek pārveidota euro, izmantojot finanšu gada vidējo maiņas kursu.2

Igaunija.

Nodokļu deklarācijas Igaunijā var iesniegt igauņu, angļu un krievu valodās izmantojot e-tax sistēmu. Šāda sistēma nav īpaši atrunāta normatīvajos aktos un ieviesta vadoties no tā, kāds ir sabiedrības pieprasījums, proti, kāda valoda ir nepieciešama nodokļu maksātājiem.

Grāmatvedību (t.i. gada pārskatu, bilanci u.c.) var iesniegt tikai igauņu valodā, savukārt grāmatvedību tai skaitā gada pārskatus, nodokļu deklarācijas kārto un pieņem tikai euro.

Ārvalstu investoru padome Latvijā.

Lai nodrošinātu šajā konceptuālajā ziņojumā izskatīto jautājumu vispusīgu izvērtēšanu, Ekonomikas ministrija lūgusi ĀIPL sniegt informāciju par ārvalstu pieredzi saistībā ar noteiktu pakalpojumu sniegšanu angļu valodā, kā arī sniegt informāciju par valstīm, kurās ir pieļaujama grāmatvedības vešana angļu valodā, kā arī citu valūtu lietošana grāmatojumos.

ĀIPL sniedza šādu informāciju:

Grāmatvedības vešana ne tikai valsts valodā, bet arī angļu valodā ir sastopama vairākās attīstītajās Eiropas valstīs. Piemēram, finanšu pārskatu sagatavošana Šveicē ir pieļaujama vienā no oficiālajām valsts valodām, vai arī angļu valodā. Turklāt finanšu pārskatu var sagatavot izmantojot ārvalstu valūtu.

Lihtenšteinā grāmatojumus var veikt Šveices frankos, euro vai ASV dolāros, turklāt Lihtenšteinā ir paredzēti arī izņēmumi, kas ļauj finanšu pārskatus sagatavot citās valodās un jebkurā brīvi konvertējamā ārvalstu valūtā.

Tāpat, vairākās valstīs nodokļu administrācijas pieņem ar uzņēmumu ienākuma nodokli saistīto transfertcenu dokumentāciju gan valsts valodā, gan angļu valodā.

Kā piemēri minami Austrija, Somija un citas Eiropas valstis.

Kā citi risinājumi, kas nodrošina grāmatvedības atvērtību un pieejamību ir, piemēram, valsts iestādēs iesniedzamo dokumentu paraugi angļu valodā. Saskaņā ar ĀIPL rīcībā esošo informāciju, šādi paraugi pieejami Somijā reģistrētiem uzņēmumiem.

Papildus, ĀIPL norāda, ka arī vairākas valsts institūcijas Latvijā jau tagad noteiktos gadījumos pieņem dokumentus svešvalodās. Piemēram, atbilstoši Imigrācijas likumam, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē var iesniegt dokumentus svešvalodā, tai skaitā angļu valodā un šāda kārtība pastāv jau no 1997.gada.

Arī saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu tiek pieļauta iespēja sniegt informāciju un dokumentus ne tikai valsts valodā, bet arī valodā ko lieto starptautisko finanšu jomā. Piemēram, ja emitenta izcelsmes valsts nav Latvijas Republika un šā emitenta pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū Latvijā, bet nav iekļauti emitenta izcelsmes valsts regulētajā tirgū, obligāto informāciju pēc emitenta izvēles sniedz valsts valodā vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā. Valoda, ko lieto starptautiskajā finanšu jomā, ir angļu valoda.

2.5. Riski, ja esošā situācija netiek mainīta.

Šobrīd Latvijā ļoti minimālā līmenī tiek piedāvāti valsts pakalpojumi angļu valodā, kā liecina šī ziņojuma rezultātā iegūtie secinājumi viena no uzņēmēju izvirzītajām prioritātēm ir uzlabot informācijas pieejamības iespējas angļu valodā, tādējādi padarot Latvijas uzņēmējdarbības vidi atvērtāku ārvalstu uzņēmējiem.

Jāņem vērā, ka Pētījumā aptaujātie uzņēmumi ir Latvijas uzņēmumi, līdz ar to secināms, ka šāda nepieciešamība ir ne vien ārvalstu uzņēmējiem, bet arī uzņēmējiem, kas jau darbojas Latvijā. Tādējādi, attiecīgo pasākumu īstenošana ir būtiska ne vien to vērtējot starptautiskā dimensijā.

Ja uzņēmējdarbības vides atvērtība netiks nodrošināta, tiks apdraudēta un ierobežota ārvalstu investoru un tiešo ārvalstu investīciju piesaiste, tāpat Latvijas uzņēmējdarbības vide starptautiskā vērtējumā nebūs pietiekami moderna un konkurētspējīga, kā rezultātā Latvija var zaudēt būtiskus līdzekļus.

Investēšanas aktivitātes Latvijā, kā arī kopumā ES pēdējos gados ir mērenas, un investīciju apjomi joprojām nav sasnieguši pirmskrīzes līmeni. Investīciju apjomu straujais samazinājums globālās finanšu krīzes laikā un to lēnā atgūšanās ir vērojama gandrīz visās ES dalībvalstīs. Investīciju zemo līmeni un vājo dinamiku lielā mērā ietekmē vājā kreditēšana, relatīvi zems pieprasījums, salīdzinoši augsts privātā un valsts sektora parādsaistību līmenis, kā arī ekonomiskās un politiskās situācijas nenoteiktība ārējā vidē. Zems investīciju līmenis bremzē pamatlīdzekļu atjaunošanos un modernizāciju, kas var vājināt valsts konkurētspēju un izaugsmes potenciālu.3

Ārvalstu tiešo investīciju attiecība:4

3. Risinājums

Izvērtējot šā brīža situāciju, konstatēts, ka, lai arī sākotnēji šā konceptuālā ziņojuma ietvaros tika izvērtēta iespēja atļaut vest grāmatvedību angļu valodā un lietot citas valūtas grāmatojumos, ņemot vērā iesaistīto pušu viedokļus, kā arī izpētot esošo situāciju, secināts, ka šobrīd infrastruktūra nav piemērota, lai nodrošinātu grāmatvedības vešanu angļu valodā, kā arī citu valūtu lietošanu grāmatojumos. Turklāt, uzņēmēju organizācijas norādījušas, ka primāri būtu risināms jautājums par valsts pakalpojumu sniegšanu angļu valodā. Ņemot vērā minēto, šobrīd ieviešamais risinājums ir nodrošināt valsts sniegto pakalpojumu pieejamību angļu valodā.

Pasākumi, kas veicami risinājuma ieviešanai ir:

3.1. Ieviest VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas risinājumu, kas nodrošina lietotāja saskarnes teksta elementu mašīntulkošanu angļu valodā;

3.2. Veikt pasākumus angļu valodā mašīntulkoto EDS tekstu turpmākai pielāgošanai, gadījumos, kad tas neapdraud tālāku datu integrāciju citās VID informācijas sistēmās.

Valsts ieņēmumu dienestā pašlaik tiek veikti Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) pielāgojumi, lai nodrošinātu lietotāja saskarnes mašīntulkošanu angļu valodā. Automatizētā tulkošana izmanto Latvijas valsts pārvaldes mašīntulkošanas servisu Hugo.lv un risinājuma ieviešanu EDS plānots pabeigt līdz 2018.gada 1.janvārim. Informācijas sistēmu uzturēšana vairākās valodās, neizmantojot automatizētus tulkošanas risinājumus, ir nesamērīgi dārga un neefektīva;

3.3. Nodrošināt un turpināt pilnveidot VID atbalsta sniegšanu ārvalstu investoriem angļu valodā (saziņa angļu valodā, sarakste angļu valodā, dokumentu iesniegšana angļu valodā), ciktāl tas nenonāk pretrunā ar valsts valodas jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Atbalsts konsultāciju veidā sniedzams pēc pieprasījuma un atbilstoši VID apsvērumiem par atbalsta sniegšanas lietderību;

3.4. Nodrošināt pastāvīgu būtiskāko likumu un Ministru kabineta noteikumu tulkojumu angļu valodā aktualizēšanu tīmekļa vietnē www.likumi.lv, atbilstoši ministriju noteiktajām prioritātēm un pieejamā finansējuma apmērā atbilstoši Valsts valodas centra paustajam viedoklim.

4. Ietekme uz problēmas risināšanuu

Ieviešot piedāvāto risinājumu tiks nodrošināts būtisks progress ceļā uz uzņēmējdarbības vides atvērtību, ārvalstu tiešo investīciju piesaisti, grāmatvedības vešanu, kā arī infrastruktūras sakārtošanu, lai nākotnē nodrošinātu iespēja atļaut vest grāmatvedību angļu valodā un lietot citas valūtas grāmatojumos, jā šāds jautājums vēl būs aktuāls. Vienlaikus šis risinājums nodrošina Plāna 3.5.3.pasākuma, kas paredz VID konsultatīvo pakalpojumu darbības uzlabošana, nodrošinot profesionālu ne tikai vietējo, bet arī ārvalstu uzņēmumu apkalpošanu un saziņu angļu valodā, izpildi.

5. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Konceptuālā ziņojuma 3.sadaļā ietvertais risinājums un pasākumu īstenošana atbildīgajām iestādēm jānodrošina tām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

Secinājumi.

Izvērtējot visu iesaistīto pušu viedokļus, secināms, ka šobrīd risinājumam, kas paredz grāmatvedības vešanu angļu valodā un citu valodu lietošanu grāmatvedībā, nav atbalsta, tai pat laikā īpaši aktualizējies jautājums par angļu valodas lietošanu valsts pārvaldes institūcijām sniedzot atbalstu uzņēmumiem.

Lai arī šajā konceptuālajā ziņojumā piedāvātais risinājums pilnībā nenodrošina sākotnēji izvērtētā jautājuma risināšanu, šobrīd tas ir uzskatāms par atbilstošāko.

Papildus tam, šajā konceptuālajā ziņojumā apskatītie jautājumi tieši skar VID sniegtos pakalpojumus, taču vienlaikus, turpinot darbu pie uzņēmējdarbības vides atvērtības nodrošināšanas, nepieciešams ieviest atbalsta sniegšanu angļu valodā arī citās valsts iestādēs, attiecībā uz Uzņēmumu reģistru, šādi uzdevumi iekļauti šobrīd spēkā esošajā Plāna redakcijā, taču turpmāk, aktualizējot Plānu, šādi pasākumi jāiekļauj arī attiecībā uz citām valsts iestādēm, piemēram Zemesgrāmatu.


1 Liela komercsabiedrība ir tāda komercsabiedrība, kura divus pārskata gadus pēc kārtas – gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā bilances datumā pārsniedz vismaz divus no trim vidējas komercsabiedrības kritērijiem.

1) bilances kopsumma – 20 000 000 euro;

2) neto apgrozījums – 40 000 000 euro;

3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 250.

2 http://www.ryan.com/Netherlands/Capabilities/Practice-Areas/International-Tax/Tax-Efficient-Supply-Chain-Management/Functional-Currency

3 Ekonomikas ministrijas ziņojums Par tautsaimniecības attīstību Latvijā, Rīga, 2016.gada jūnijs, 22 lpp.

4 http://www.ficil.lv/wp-content/uploads/2017/06/ficil_final-bez-video-PDF.pdf

 

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs AArvils Ašeradens