Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: vēl nav spēkā
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu

1. pants. Apzinoties, ka Latvijas Republika nav juridiski atbildīga par okupācijas varu nodarījumiem Latvijas Republikas teritorijā tās okupācijas laikā un kā okupēta valsts Otrā pasaules kara laikā karadarbībā nepiedalījās, šā likuma mērķis ir noteikt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu Latvijas pilsoņiem, kuri šā kara laikā citu valstu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (turpmāk — PSRS), nacistiskās Vācijas vai tās sabiedroto militārajiem formējumiem, kā arī veicināt vienotu sabiedrības izpratni par Otro pasaules karu un vienlīdzīgu attieksmi pret tā dalībniekiem.

2. pants. Par Otrā pasaules kara dalībniekiem atzīstami tie tagadējie Latvijas pilsoņi, kuri arī 1940. gada 17. jūnijā bija Latvijas pilsoņi, tie tagadējie Latvijas pilsoņi, kuri bija legāli iebraukuši Latvijā un 1940. gada 17. jūnijā bija tās pastāvīgie iedzīvotāji, un tās personas — tagadējie Latvijas pilsoņi —, kuras 1940. gada 17. jūnijā varēja pretendēt uz Latvijas pilsonību, balstoties uz likuma "Par pavalstniecību" redakciju, kas bija spēkā 1940. gada 17. jūnijā, ievērojot noteikumu, ka attiecīgie pilsoņi, pastāvīgie iedzīvotāji un attiecīgās personas laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1945. gada 2. septembrim citu valstu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret PSRS, nacistiskās Vācijas vai tās sabiedroto militārajiem formējumiem, ja vien nepastāv šā likuma 3. pantā minētie ierobežojumi.

3. pants. Par Otrā pasaules kara dalībnieku nav atzīstama persona jebkurā no šādiem gadījumiem, ja tā:

1) ir bijusi nacistiskās Vācijas Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas vai tās paramilitārās struktūras [SS (Schutzstaffel)] biedrs;

2) ir bijusi nacistiskās Vācijas slepenpolicijas [gestapo (Geheime Staatspolizei)] darbinieks, drošības dienesta [SD (Sicherheitsdienst des Reichsführers SS)] darbinieks vai tās palīgvienību dalībnieks;

3) ir bijusi PSRS vai Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (turpmāk — LPSR) Valsts drošības komitejas (turpmāk — VDK) vai tās priekšteču (Iekšlietu tautas komisariāta, Valsts drošības tautas komisariāta, Valsts drošības ministrijas, Iekšlietu ministrijas Drošības pārvaldes) darbinieks vai VDK vai tās priekšteču iznīcinātāju bataljonu kaujinieks, izņemot personu, kura bijusi tikai PSRS vai LPSR VDK plānošanas un finanšu, kā arī administratīvi saimniecisko struktūrvienību darbinieks;

4) ir sodīta par noziegumiem pret cilvēci, mieru, par kara noziegumiem, genocīdu — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

5) ir sodīta un nav reabilitēta par Otrā pasaules kara laikā izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri dienā, kad persona iesniegusi šā likuma 4. pantā minēto iesniegumu, kvalificējami kā tīši smagi vai sevišķi smagi noziedzīgi nodarījumi Krimināllikuma izpratnē, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

6) ir iebraukusi Latvijā saskaņā ar 1939. gada 5. oktobra Savstarpējās palīdzības paktu starp Latviju un PSRS un tā konfidenciālo protokolu, un minētā pakta rezultātā — persona, kas bijusi PSRS bruņoto spēku militāro vienību sastāvā, PSRS bruņoto spēku militāro vienību palīgpersonāla sastāvā, tās laulātais, nepilngadīgie bērni un citas tās apgādībā esošas personas.

4. pants. (1) Iesniegumu par Otrā pasaules kara dalībnieka statusa piešķiršanu persona iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, pievienojot aprakstu par savu atbilstību šā likuma 2. pantā norādītajiem noteikumiem, kā arī atbilstību šā likuma 2. panta noteikumiem apliecinošus Latvijas Nacionālā arhīva, citu valstu arhīvu vai valsts iestāžu izsniegtus dokumentus, ja tādi ir tās rīcībā. Personai piešķirtais Lielā tēvijas kara dalībnieka statuss pats par sevi nav pamats, lai tai tiktu piešķirts Otrā pasaules kara dalībnieka statuss. Iesniegumā par Otrā pasaules kara dalībnieka statusa piešķiršanu persona apliecina, ka uz to neattiecas šā likuma 3. pantā noteiktie ierobežojumi.

(2) Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pieprasījuma Latvijas Republikas Prokuratūra, Augstākā tiesa, Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs un Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs mēneša laikā sniedz atzinumu par to, ka attiecībā uz personu nav konstatēti šā likuma 3. pantā noteiktie ierobežojumi. Latvijas Nacionālais arhīvs attiecībā uz personu mēneša laikā sniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei bezmaksas izziņu par tā rīcībā esošo informāciju saistībā ar šā likuma 3. pantā noteiktajiem ierobežojumiem.

(3) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir tiesīga rakstveidā pieprasīt informāciju no publisku personu institūcijām un privātpersonām, tai skaitā ārvalstu arhīviem, ja ir nepieciešams pārliecināties par personas atbilstību šā likuma 2. un 3. panta nosacījumiem.

(4) Ja lietā nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde var pieaicināt ekspertus.

(5) Lēmumu Otrā pasaules kara dalībnieka statusa noteikšanas lietā pieņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersona četru mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

(6) Otrā pasaules kara dalībnieka statusu atņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersona, ja tiek konstatēti šā likuma 3. pantā noteiktie ierobežojumi vai persona neatbilst šā likuma subjektu lokam.

(7) Šā panta piektajā un sestajā daļā minēto Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonas lēmumu var apstrīdēt pārvaldes priekšniekam. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvā tiesa lietu izskata ārpus kārtas.

5. pants. Otrā pasaules kara dalībniekiem tiek izsniegta noteikta parauga apliecība un piemiņas krūšu nozīme. Ministru kabinets nosaka apliecības un piemiņas krūšu nozīmes paraugu, izsniegšanas, uzskaites un izmantošanas kārtību.

6. pants. Pašvaldība savos saistošajos noteikumos ir tiesīga paredzēt sociālās garantijas personām, kurām piešķirts Otrā pasaules kara dalībnieka statuss, sava budžeta ietvaros piešķirot tām pabalstus un atvieglojumus pašvaldību nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2018. gada 1. maijam izdod šā likuma 5. pantā paredzētos noteikumus.

2. Lai nodrošinātu šā likuma izpildi, nepieciešamie papildu izdevumi Iekšlietu ministrijai (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei) 2018. gadā tiek segti no valsts budžeta 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Likums stājas spēkā 2018. gada 1. februārī.

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 21. decembrī.
Valsts prezidents R. Vējonis
Rīgā 2018. gada 4. janvārī