Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: vēl nav spēkā
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums

1. pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts un vietējas nozīmes aizsargājamu kultūras pieminekļu statusā esošu kulta celtņu, tai skaitā Latvijas dievnamu, klosteru, kapelu, lūgšanu namu un reliģisko rituālu priekšmetu (turpmāk — sakrālais mantojums), kā nacionāli nozīmīgas kultūras mantojuma daļas saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

(2) Likuma uzdevums ir noteikt kārtību, kādā Latvijas valsts finansiāli atbalsta sakrālā mantojuma saglabāšanu.

(3) Sakrālā mantojuma saglabāšanu un uzturēšanu reglamentē šis likums, likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un citi normatīvie akti.

(4) Sakrālā mantojuma objekts (turpmāk arī — objekts), kas iekļauts sakrālā mantojuma finansēšanas programmā, attiecīgajā kalendāra gadā nevar tikt finansēts vienlaikus arī no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un Doma baznīcas un klostera ansambļa likuma noteikumiem.

(5) Sakrālā mantojuma objektu, kas nav iekļauts sakrālā mantojuma finansēšanas programmā, iespējams pieteikt finansējumam atbilstoši likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 24. pantam.

2. pants. Sakrālā mantojuma finansēšanas programma

(1) Latvijas valsts piedalās sakrālā mantojuma izpētes, tehnisko projektu izstrādes, konservācijas, restaurācijas, remontu un citu atjaunošanas darbu finansēšanā, izveidojot pastāvīgu sakrālā mantojuma finansēšanas programmu gadskārtējā valsts budžeta likumā šiem mērķiem paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. Sakrālā mantojuma finansēšanas programmā ietverami tie objekti, kuriem attiecīgajā kalendāra gadā tiek sniegts valsts finansiālais atbalsts, un nosakāms tiem pieejamā finansējuma sadalījums.

(2) Pašvaldības var piedalīties sakrālā mantojuma uzturēšanā. Pašvaldībām ir tiesības no pašvaldību budžetu līdzekļiem piešķirt finansējumu sakrālā mantojuma izpētei, būvprojektu izstrādei, konservācijai, restaurācijai, atjaunošanai, pārbūvei, remontu darbu veikšanai un labiekārtošanai.

(3) Sakrālā mantojuma finansēšanas programmu kārtējam gadam apstiprina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija pēc Sakrālā mantojuma padomes viedokļa izvērtēšanas.

3. pants. Sakrālā mantojuma finansēšanas programmas līdzekļu sadale

(1) Priekšlikumu sakrālā mantojuma objekta iekļaušanai sakrālā mantojuma finansēšanas programmā var iesniegt reliģiskā savienība (baznīca) vai reliģiskā organizācija, kura neietilpst nevienā reliģiskajā savienībā (baznīcā). Reliģiskā savienība (baznīca) iesniedz vienu kopīgu priekšlikumu objektu atjaunošanai (arī par baznīcas draudzēm piederošajiem objektiem), norādot objektus prioritārā secībā. Priekšlikumus sakrālā mantojuma objekta iekļaušanai sakrālā mantojuma finansēšanas programmā iesniedz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai līdz kārtējā gada 31. decembrim.

(2) Reliģiskā savienība (baznīca) vai reliģiskā organizācija, kura neietilpst nevienā reliģiskajā savienībā (baznīcā), piesakot sakrālā mantojuma objekta iekļaušanu sakrālā mantojuma finansēšanas programmā, iesniedz:

1) aizpildītu finansējuma pieteikumu, kurā ietverta informācija par pieteikuma iesniedzēju, objektu, tā īpašnieku, veicamo darbu apjomu un raksturu;

2) apsekojuma aktu, kurā norādīti konstatētie defekti, vai citu dokumentu, kas pēc iespējas detalizēti raksturo situāciju sakrālā mantojuma objektā un apliecina paredzēto darbu nepieciešamību;

3) krāsainus attēlus, kas raksturo situāciju sakrālā mantojuma objektā;

4) paredzēto darbu, izmantojamo metožu un materiālu aprakstu;

5) izmaksu aprēķinu;

6) informāciju par kārtību, kādā tiek nodrošināta sakrālā mantojuma objekta pieejamība sabiedrības apskatei, kā arī tā izmantošana un apsaimniekošana, iekļaujot kontaktinformāciju (tīmekļvietnes adresi, e-pasta adresi, tālruņa numuru);

7) apliecinājumu, ka attiecīgā reliģiskā organizācija, kura ietilpst reliģiskajā savienībā (baznīcā), piekrīt tās īpašumā esoša sakrālā mantojuma objekta iekļaušanai sakrālā mantojuma finansēšanas programmā;

8) informāciju par pasākumiem, kas tiks veikti sakrālā mantojuma objekta autentiskuma nodrošināšanai un oriģinālās substances saglabāšanai. Ja kādam darbu veidam nav nepieciešama projekta dokumentācija, tas jāatspoguļo aprakstā, metodikā vai tam jābūt uztveramam detalizētā praktisko darbu izpildes tāmē;

9) informāciju par sakrālā mantojuma objekta sabiedrisko nozīmīgumu, tai skaitā informāciju par aizvadītā gada pasākumu skaitu un apmeklētāju skaitu sakrālā mantojuma objektā vai vietā, kur tas atrodas.

(3) Pieņemot lēmumu par sakrālā mantojuma objekta iekļaušanu sakrālā mantojuma finansēšanas programmā un nosakot pieejamā finansējuma sadalījumu, ņem vērā šādus kritērijus:

1) programmai pieteiktā sakrālā mantojuma objekta faktisko stāvokli, tai skaitā nepieciešamību glābt kritiskā stāvoklī esošu sakrālā mantojuma objektu;

2) sakrālā mantojuma objekta publisko pieejamību;

3) paredzēto darbu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" izvirzītajām prasībām.

(4) Pieņemot lēmumu par sakrālā mantojuma objekta iekļaušanu sakrālā mantojuma finansēšanas programmā un nosakot pieejamā finansējuma sadalījumu, papildus šā panta trešajā daļā ietvertajiem kritērijiem:

1) izvērtē, vai praktiskās konservācijas un restaurācijas risinājumi ir balstīti uz objekta vērtību vispusīgu dokumentēšanu, arhitektoniski māksliniecisko un zinātnisko izpēti un vai konservācijas un restaurācijas darbi ir secīgi plānoti, tiks profesionāli vadīti un uzraudzīti;

2) izvērtē, kā tiek nodrošināts sakrālā mantojuma objekta autentiskums un saglabāta oriģinālā substance.

(5) Nosakot pieejamā finansējuma sadalījumu, par prioritāru uzskata pieteikumu:

1) kurā ir prognozējamas zemākas darbu, materiālu un mehānismu izmaksas, ņemot vērā darbu veikšanas īpatnības, speciālistu kvalifikāciju un materiālu kvalitāti, kā arī veicamo darbu apjomu;

2) kurā projekta ietvaros paredzēta restaurācijas amatu apmācība, pieredzes pārņemšana, kā arī labas prakses piemēru izmantošana.

4. pants. Sakrālā mantojuma finansēšanas programmas līdzekļu izlietošana

(1) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija pieņem lēmumu par sakrālā mantojuma objekta iekļaušanu sakrālā mantojuma finansēšanas programmā, nosaka pieejamā finansējuma sadalījumu un finansējuma piešķiršanu, kā arī kontrolē programmas līdzekļu izlietojumu.

(2) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija slēdz līgumu ar attiecīgā sakrālā mantojuma objekta īpašnieku par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu sakrālā mantojuma objekta izpētei, atjaunošanas dokumentācijas izstrādei vai konservācijas, restaurācijas, remonta un citu atjaunošanas darbu izpildei.

(3) Sakrālā mantojuma objekta īpašnieks ir atbildīgs par sakrālā mantojuma objektam piešķirto valsts budžeta līdzekļu tiesisku un ekonomisku izlietojumu, kā arī sakrālā mantojuma objekta uzturēšanu un savlaicīgu ar tā saglabāšanu saistītu kopšanas darbu veikšanu.

(4) Finansējuma piešķiršana var tikt sadalīta posmos, un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija nodrošina kontroli pār konkrētajā posmā paredzēto darbu izpildi.

(5) Pēc darbu pabeigšanas vai līgumā noteiktajā termiņā sakrālā mantojuma objekta īpašnieks iesniedz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai detalizētu rakstveida pārskatu par veiktajiem darbiem, norādot darbaspēka, materiālu un mehānismu izmaksas un nodokļu sadalījumu. Pārskatam pievieno fotogrāfijas un maksājumus apliecinošo dokumentu uzskaitījumu, kā arī finansējuma izlietojuma rezultātā sagatavoto dokumentāciju (ja tāda ir sagatavota) vienā eksemplārā.

5. pants. Sakrālā mantojuma padome

(1) Lai nodrošinātu sadarbību un informācijas apriti starp Kultūras ministriju, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un reliģiskajām organizācijām, tiek izveidota Sakrālā mantojuma padome (turpmāk — padome).

(2) Padome ir konsultatīva institūcija, un tās lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

(3) Padomes sastāvu un nolikumu apstiprina kultūras ministrs.

(4) Padomes sastāvā ietilpst viens pārstāvis no Kultūras ministrijas, trīs pārstāvji no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un pa vienam pārstāvim no tām reliģiskajām savienībām (baznīcām), kuras iesniegušas šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto priekšlikumu.

(5) Padome sniedz ieteikumus saistībā ar sakrālā mantojuma atjaunošanas programmas projekta īstenošanu, kā arī izvērtē nepieciešamās izmaiņas projekta īstenošanas gaitā.

(6) Padomes darbību nodrošina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

(7) Šā likuma 2. pantā noteiktās sakrālā mantojuma finansēšanas programmas līdzekļi nav izlietojami padomes atalgojumam.

Likums stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 22. novembrī.
Valsts prezidents R. Vējonis
Rīgā 2017. gada 1. decembrī