Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Militārā dienesta likumā

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14. nr.; 2003, 2., 15. nr.; 2004, 14. nr.; 2005, 8. nr.; 2006, 14. nr.; 2007, 10. nr.; 2008, 3. nr.; 2009, 2., 14., 15., 21. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 51./52., 178. nr.; 2012, 203. nr.; 2013, 40., 187., 191. nr.; 2015, 49., 245. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2. panta 7. punktu šādā redakcijā:

"7) rezerves karavīrs - Latvijas pilsonis, kas pilda dienestu Nacionālo bruņoto spēku rezervē;".

2. Aizstāt 12. panta otrajā daļā vārdu "aizliegumu" ar vārdiem "aizliegumu, atvaļinājumu periodus, kurus neieskaita laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu".

3. 13. pantā:

izteikt ceturtās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) atvairītu uzbrukumu apsargājamai personai vai objektam vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtus objektus;";

papildināt ceturto daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7) notvertu vai iznīcinātu attālināti vadāmu bezpilota mehānisko ierīci, kura pārvietojas pa sauszemi vai ūdeni un pārkāpj normatīvajos aktos noteikto aizliegumu iekļūt militārajā objektā, atrodas karakuģa tuvumā vai rada pamatotus draudus personām vai objektiem, kuru apsardzi saskaņā ar likumu veic Militārā policija.";

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

"(41) Karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs pielietot dienesta šaujamieroci arī likumā "Par aviāciju" paredzētajos gadījumos un kārtībā.";

izslēgt astoto daļu.

4. 14. pantā:

izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) savaldītu personas, ja tās nepakļaujas vai pretojas, un pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirzījis karavīrs, pildot dienesta pienākumus, vai ja ir pamats uzskatīt, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev;";

papildināt pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

"4) notvertu vai iznīcinātu attālināti vadāmu bezpilota mehānisko ierīci, kura pārvietojas pa sauszemi vai ūdeni un pārkāpj normatīvajos aktos noteikto aizliegumu iekļūt militārajā objektā, atrodas karakuģa tuvumā vai rada pamatotus draudus personām vai objektiem, kuru apsardzi saskaņā ar likumu veic Militārā policija.";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs lietot speciālos līdzekļus arī likumā "Par aviāciju" paredzētajos gadījumos un kārtībā."

5. 16. pantā:

izteikt otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) kas ir sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, nonāvēšanu aiz neuzmanības, miesas bojājumu nodarīšanu aiz neuzmanības vai militārā dienesta mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;";

izteikt otrās daļas 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

"3) kas par šīs daļas 1. punktā minētu noziedzīgu nodarījumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4) kas ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības, izņemot šīs daļas 1. punktā minētos noziedzīgos nodarījumus, ja sodāmība nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā;";

izteikt otrās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

"7) kas ir atvaļināts no militārā vai cita valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem, izņemot šā panta 2.1 daļā minēto gadījumu.";

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Aizsardzības ministra izveidota komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var atļaut Latvijas pilsoņa, kas ir atvaļināts no militārā vai cita valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem, pieņemšanu militārajā dienestā, bet ne agrāk kā piecus gadus pēc atvaļināšanas dienas."

6. 17.1 pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Jaunsardzes un informācijas centram noteikto uzdevumu izpildei ir tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "Jaunsardzes un informācijas centram noteikto uzdevumu izpildei ir tiesības iegādāties ieročus un munīciju. To glabāšanas un izmantošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Latvijas pilsoņi, kas iegūst izglītību akreditētā augstskolā vai koledžā un iestājušies Latvijas Republikas Zemessardzē (turpmāk - Zemessardze), var apgūt speciālu militārās apmācības kursu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Personām, kuras apguvušas šo kursu, kā arī ieguvušas augstāko izglītību, izmaksā kompensāciju. Ministru kabinets nosaka kompensācijas apmēru, tās izmaksas kritērijus un izmaksāšanas kārtību.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "mācību gada sākumā" ar vārdiem "bērnam iestājoties kustībā "Jaunsardze"";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Jaunsardzes un informācijas centrs var izsniegt jaunsargam un jaunsargu instruktoram inventāru, formas tērpu un Jaunsardzes atšķirības zīmes. Jaunsargam un jaunsargu instruktoram izsniedzamo inventāru un tā izsniegšanas kārtību nosaka Jaunsardzes un informācijas centra direktors. Jaunsarga un jaunsargu instruktora formas tērpu un Jaunsardzes atšķirības zīmes, kā arī to lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs. Jaunsarga un jaunsargu instruktora formas tērpu var šūt no auduma, kura raksts ir identisks karavīra formas tērpa rakstam.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas jaunsargs, kas atbilst šā likuma 16. pantā noteiktajām prasībām un dienestam rezervē noteiktajiem nosacījumiem, var brīvprātīgi apgūt aizsardzības ministra apstiprinātu jaunsargu interešu izglītības programmas speciālo kursu. Pēc šā kursa noslēguma pārbaudījumu sekmīgas nokārtošanas jaunsargs dod zvērestu, viņu ieskaita Nacionālo bruņoto spēku rezervē un viņam piešķir kareivja dienesta pakāpi. Ja jaunsargs iestājas profesionālajā dienestā, viņam aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā jāpabeidz kareivja pamatapmācības kurss."

7. Izteikt 18. panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Virsnieku pamatkursā uzņem karavīrus līdz 30 gadu vecumam, bet karavīrus ar akadēmisko augstāko izglītību vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību - līdz 35 gadu vecumam."

8. 19. pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu "pieņem" ar vārdiem "var pieņemt";

aizstāt piektajā daļā vārdus "Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecība" ar vārdiem "Nacionālie bruņotie spēki" un vārdu "tiesīga" - ar vārdu "tiesīgi".

9. Papildināt 20. pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Šā panta trešajā daļā minētie termiņi nav attiecināmi uz profesionālā dienesta līgumiem, ko Nacionālo bruņoto spēku komandieris slēdz ar personām, kuras pieņem profesionālajā dienestā, lai nodrošinātu prombūtnē (ilgākā par sešiem mēnešiem) esoša karavīra vai vakanta amata pienākumu pildīšanu Nacionālajos bruņotajos spēkos. Šajā gadījumā profesionālā dienesta līgumu slēdz uz profesionālā dienesta karavīra prombūtnes laiku, bet ne ilgāk kā uz trim gadiem."

10. Papildināt 21. pantu ar 3.3 daļu šādā redakcijā:

"(33) Ja Nacionālajos bruņotajos spēkos objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams nokomplektēt karavīra amatu, Nacionālo bruņoto spēku komandieris šajā likumā noteiktajā kārtībā var slēgt profesionālā dienesta līgumu ar rezerves karavīru, kuram ir attiecīgajam amatam noteiktā izglītība un kvalifikācija, uz laiku līdz karavīra iecelšanai amatā, lai pildītu ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumus Nacionālajos bruņotajos spēkos, izņemot komandiera (priekšnieka) amata pienākumus."

11. Izteikt 22. panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Militāro amatu klasifikatoru apstiprina aizsardzības ministrs. Klasifikatorā nosaka militāro profesiju vispārējās profesionālās kvalifikācijas prasības.

(3) Nacionālo bruņoto spēku komandieris apstiprina Nacionālo bruņoto spēku vienību štatus un nosaka katram amatam nepieciešamo izglītību un profesionālās kvalifikācijas prasības."

12. Papildināt 24. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja dienestam tas nepieciešams, dižkareivis (dižmatrozis) var turpināt pildīt kareivja (matroža) dienesta pakāpei atbilstošu amatu vai arī viņu var iecelt šādā amatā."

13. Aizstāt 28. panta otrajā daļā vārdus "vai Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks" ar vārdiem "Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks vai viņa vietnieks".

14. Izteikt 31. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) instruktoru sastāvam:

a) jaunākajiem instruktoriem: kaprālis, seržants,

b) vecākajiem instruktoriem: virsseržants (Jūras spēkos - bocmanis), štāba virsseržants (Jūras spēkos - štāba bocmanis),

c) augstākajiem instruktoriem: galvenais virsseržants (Jūras spēkos - galvenais bocmanis), augstākais virsseržants (Jūras spēkos - augstākais bocmanis)."

15. Papildināt 32. panta piektās daļas 2. punktu pēc vārda "pirmajā" ar vārdiem "un otrajā".

16. Izslēgt 32.1 panta trešo daļu.

17. 33. panta pirmajā daļā:

izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

"5) štāba virsseržants (štāba bocmanis) - virsseržantam (bocmanim) pēc vecākā instruktora kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas virsseržanta (bocmaņa) pakāpē;";

aizstāt 9. punktā vārdu "triju" ar vārdu "divu";

aizstāt 10. punktā vārdu "četru" ar vārdu "triju".

18. Papildināt 35. pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Militārajā dienestā pieņemtajam vai iesauktajam bijušajam zemessargam pielīdzināšanas kārtībā var piešķirt viņa militārajai sagatavotībai un izglītībai atbilstošu karavīra dienesta pakāpi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Aktīvajā dienestā pieņemtajam no obligātā militārā dienesta atvaļinātajam karavīram pielīdzināšanas kārtībā var piešķirt viņa dokumentāri pierādītajai dienesta pakāpei līdzīgu un militārajai sagatavotībai atbilstošu karavīra dienesta pakāpi šajā likumā noteiktajā kārtībā, bet ne augstāku par dokumentāri pierādīto dienesta pakāpi."

19. 43. pantā:

izteikt otrās daļas 9., 10. un 11. punktu šādā redakcijā:

"9) karavīrs ir sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, nonāvēšanu aiz neuzmanības, miesas bojājumu nodarīšanu aiz neuzmanības vai militārā dienesta mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

10) karavīrs par šīs daļas 9. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

11) karavīrs ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības, izņemot šīs daļas 9. punktā minēto, ja sodāmība nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Aizsardzības ministrs, ņemot vērā karavīra specialitāti vai dienesta nepieciešamību, ir tiesīgs profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa neizbeigt, ja:

1) karavīrs ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības, izņemot šā panta otrās daļas 9. punktā minēto, ar sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu;

2) karavīrs ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu aiz neuzmanības, izņemot šā panta otrās daļas 9. punktā minēto, bet no soda atbrīvots;

3) pret karavīru uzsāktais kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu aiz neuzmanības, izņemot šā panta otrās daļas 9. punktā minēto, izbeigts uz nereabilitējoša pamata."

20. Papildināt 48. pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Karavīram, kurš pirms pieņemšanas aktīvajā dienestā dienējis Zemessardzē, izdienas stāžā ieskaita Zemessardzes dienesta uzdevumu izpildes un apmācības laiku. Izziņu, kas apliecina faktisko dienesta dienu skaitu Zemessardzē, izsniedz Zemessardzes vienības komandieris."

21. Izteikt 55. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Uz militārajām mācībām iesaukto rezerves karavīru vai Latvijas pilsoni, kurš brīvprātīgi pieteicies dienestam rezervē, nodrošina ar dzīvojamo telpu kazarmā vai lauka apstākļos - teltī."

22. Izteikt 63. pantu šādā redakcijā:

"63. pants. Nacionālo bruņoto spēku rezerve

(1) Nacionālo bruņoto spēku rezervi veido rezerves karavīri un rezervisti.

(2) Rezerves karavīros ieskaita:

1) karavīrus, kuri atvaļināti no profesionālā dienesta (līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim - aktīvā dienesta un ierindas dienesta), ja viņi sekmīgi apguvuši kareivja pamatapmācības kursu individuālās apmācības līmenī un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites;

2) zemessargus pēc līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanas, ja viņi sekmīgi apguvuši zemessarga pamatapmācības kursu individuālās apmācības līmenī un nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē;

3) Latvijas pilsoņus, kuri brīvprātīgi pieteikušies dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē un sekmīgi apguvuši noteiktu apmācības kursu, ja viņi nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē;

4) jaunsargus, kuri sekmīgi nokārtojuši aizsardzības ministra apstiprinātā jaunsargu interešu izglītības programmas speciālā kursa vai valsts aizsardzības mācības noslēguma pārbaudījumus un devuši karavīra zvērestu.

(3) Rezervistos ieskaita:

1) Latvijas pilsoņus - vīriešus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un ir derīgi militārajam dienestam;

2) Latvijas pilsones - sievietes, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, ir derīgas militārajam dienestam un izsaka šādu vēlmi."

23. 66. pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Militāro mācību laiku, vietu un dalībnieku skaitu nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris.";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Nacionālo bruņoto spēku komandieris vienu reizi gadā pēc rezerves karavīra motivēta lūguma var pārcelt rezerves karavīram plānotās pārbaudes militārās mācības uz citu laiku, ja atklājušies no rezerves karavīra gribas neatkarīgi un nenovēršami apstākļi, kurus Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir atzinis par attaisnojošiem.";

papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

"(51) Rezerves karavīru kārtējo militāro mācību starplaikos var iesaukt uz pārbaudes mācībām, pārsniedzot šā panta piektajā daļā minēto laiku, gan no darba brīvajā laikā, gan darba laikā, ja rezerves karavīrs un darba devējs tam piekrīt. Šo laiku ieskaita militāro mācību kopējā laikā.";

papildināt pantu ar 7.1 daļu šādā redakcijā:

"(71) Uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram kompensē transporta izdevumus, kas radušies, izmantojot personīgo vai sabiedrisko transportu no deklarētās dzīvesvietas līdz pavēstē noteiktajai dienesta pienākumu izpildes vietai un atpakaļ, kā arī līdz veselības stāvokļa pārbaudes vietai un atpakaļ. Izdevumus par taksometra izmantošanu neatlīdzina. Nosacījumus, kārtību un apmēru, kādā rezerves karavīram izmaksā transporta izdevumu kompensāciju, nosaka Ministru kabinets."

24. Papildināt likumu ar 67.1 pantu šādā redakcijā:

"67.1 pants. Brīvprātīga pieteikšanās dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē

(1) Latvijas pilsonis, kurš atbilst šā likuma 16. pantā un dienestam rezervē noteiktajiem nosacījumiem, var brīvprātīgi pieteikties dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē un sekmīgi apgūt noteiktu militārās apmācības kursu. Mācību laiku un vietu nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

(2) Militārās apmācības laikā Latvijas pilsonis pilda aktīvo dienestu, viņam ir karavīra statuss un mācību laiks tiek ieskaitīts viņa izdienas stāžā.

(3) Kārtību, kādā organizē brīvprātīgo militāro apmācību, kā arī materiāltehnisko, finansiālo un apgādes nodrošinājumu nosaka aizsardzības ministrs.

(4) Militārās apmācības laikā Latvijas pilsonim par katru militārās apmācības dienu izmaksā kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Latvijas pilsonim, kurš brīvprātīgi pieteicies dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē, izmaksā kompensāciju, un kompensācijas apmēru. Uz Latvijas pilsoni militārās apmācības laikā attiecas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 21. panta pirmā, otrā un ceturtā daļa."

25. Papildināt pārejas noteikumus ar 23., 24. un 25. punktu šādā redakcijā:

"23. Tiem jaunākajiem virsniekiem speciālistiem, kuri maģistra grādu tiesību zinātnēs ir ieguvuši pirms šā likuma grozījuma par 32.1 panta trešās daļas izslēgšanu spēkā stāšanās, dienēšanas laiku kārtējās dienesta pakāpes iegūšanai samazina par vienu gadu.

24. Šā likuma 33. panta pirmās daļas 9. un 10. punktā paredzētie dienesta pakāpes nosacījumi attiecībā uz divu un triju gadu nodienēšanu esošajā dienesta pakāpē karavīriem, kuri pieņemti aktīvajā dienestā pirms šo grozījumu spēkā stāšanās, piemērojami ar 2018. gada 1. janvāri.

25. Šā likuma 16. panta 2.1 daļa stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī. Ministru kabinets līdz 2018. gada 31. decembrim izdod šā likuma 16. panta 2.1 daļā minētos noteikumus."

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 16. novembrī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2017. gada 29. novembrī