Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta rīkojums Nr. 653

Rīgā 2017. gada 15. novembrī (prot. Nr. 55 29. §)

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 38.0. versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 38.0. versijā projekta "Koplietošanas IKT resursu attīstība pašvaldību vajadzībām" (turpmāk - projekts) aprakstu un projekta izmaksas 1 500 000 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Ventspils pilsētas pašvaldības iestādi "Ventspils digitālais centrs" iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk - 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt Ventspils pilsētas pašvaldības iestādi "Ventspils digitālais centrs" par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 150 000 euro gadā, kas tiks segtas no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmā 30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti" pieejamiem resursiem.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

 

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2017. gada 15. novembra
rīkojumu Nr. 653)

Koplietošanas IKT resursu attīstība pašvaldību vajadzībām

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Projekta "Koplietošanas IKT resursu attīstība pašvaldību vajadzībām" (turpmāk - projekts) apraksts izstrādāts, ņemot vērā darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" (turpmāk - 2.2.1. specifiskais atbalsta mērķis) 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" nosacījumus.

Projekts ir cieši saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" ietvaros īstenotajiem un plānotajiem projektiem, tai skaitā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projektu "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma" (turpmāk - PIKTAPS) (projekta Nr. 2.2.1.1/16/I/001), Valsts reģionālās attīstības aģentūras projektu "Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma" un Rīgas domes projektu "Pašvaldību klientu informācijas pārvaldības risinājums".

Projekta mērķi

Projekta virsmērķis ir veicināt darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa sasniegšanu, paplašinot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (turpmāk - VPVKAC) informācijas sistēmas atbalstu klientu apkalpošanas procesam VPVKAC, kā arī izveidojot pašvaldību informāciju un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk - IKT) resursu koplietošanas platformu.

Projekts ir vērsts uz šādu mērķu sasniegšanu:

1) veicināt pašvaldību darbības transformāciju uz pakalpojumu sniegšanu un klientu apkalpošanu atbilstoši vienas pieturas aģentūras principam;

2) uzlabot valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, pilnveidojot klientu apkalpošanas procesus VPVKAC;

3) sekmēt pašvaldību IKT resursu koplietošanu.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

1. Projekta vadība un publicitāte, nodrošinot projekta administratīvo vadību, projekta mērķu sasniegšanu ar pieejamiem resursiem un projekta darbību izpildi un plānoto rezultātu sasniegšanu, kā arī izvietojot informatīvo plāksni un regulāri publicējot informāciju par projektu portālā (www.ventspils.lv).

2. VPVKAC informācijas sistēmu (turpmāk - IS) attīstība, tai skaitā pakalpojumu pieteikumu vadības risinājuma pilnveide, zināšanu bāzes pilnveide, saziņas risinājuma pilnveide, sniegto pakalpojumu uzskaites un atskaišu risinājuma pilnveide, VPVKAC IS pārvaldības risinājuma pilnveide, risinājuma izveide universālai datu apmaiņai ar ārējām IS. Tiks izstrādāta VPVKAC IS un koplietošanas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju platformas pašvaldībām, lai nodrošinātu saskarnes sadarbspēju ar PIKTAPS un "Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma" projektos attīstāmajām koplietošanas komponentēm.

3. Pašvaldību IKT resursu koplietošanas platformas izveide, iekļaujot IKT infrastruktūras resursu iegādi un uzstādīšanu, virtuālo serveru nodrošināšanas pakalpojuma vadības risinājuma izveidi un ieviešanu, pašvaldību darbinieku federatīvās autentifikācijas risinājuma izveidi un ieviešanu, IKT resursu drošības vadības risinājuma izveidi un ieviešanu. Tiks izstrādāta saskarne projektā attīstāmo pašvaldību koplietošanas IKT komponenšu sadarbspējas nodrošināšanai ar pašvaldību klientu informācijas pārvaldības risinājumu (Rīgas domes projektu "Pašvaldību klientu informācijas pārvaldības risinājums").

Plānotie rezultāta rādītāji

Nr.

p. k.

Rezultāta rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta beigām

Sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc projekta beigām

1.

Institūcijas, kuru pakalpojumi tiek sniegti VPVKAC

skaits

2

5

10

2.

Institūcijas, kas sniedz savus pakalpojumus, izmantojot VPVKAC IS

skaits

0

5

10

3.

VPVKAC sniegto pakalpojumu skaits

skaits

45 000

300 000

350 000

4.

Institūcijas, kas izmanto pašvaldību IKT resursu koplietošanas platformu

skaits

0

10

20

Plānotie iznākuma rādītāji

Nr.

p. k.

Iznākuma rādītājs

Mērvienība

Starpvērtība

(divus gadus pēc projekta sākuma)

Sasniedzamā vērtība projekta beigās

1.

Pilnveidota VPVKAC IS

Gab.

0

1

2.

Ieviesta atvērta centralizēta platforma (pašvaldību IKT resursu koplietošanas platforma)

Gab.

0

1

3.

Pilnveidoti darbības procesi

Gab.

0

7

Projekta finansējuma apjoms

Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir 1 500 000 euro.

Projekta īstenošanas laiks ir 36 mēneši, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim.

Plānotās projekta iznākumu uzturēšanas izmaksas ir 150 000 euro gadā.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem

Projekts ir saistīts ar 2004.-2006. gada Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) nacionālās programmas projektu "Pašvaldību e-pārvaldes bāzes izveide", kura ietvaros pašvaldībās tika izveidoti 10 informācijas tehnoloģiju (turpmāk - IT) kompetenču centri un izveidots ietvars pašvaldību IT speciālistu sniegto pakalpojumu kvalitātes pārvaldībai. Projektā tiek plānots iesaistīt pašvaldību IT kompetences centros strādājošos speciālistus projekta rezultātu ieviešanai un darbības nodrošināšanai pašvaldībās, kā arī paplašināt izveidoto IT pakalpojumu kvalitātes pārvaldības sistēmu. Projektam nav sasaistes ar ERAF 2007.-2013. gada plānošanas periodā īstenotajiem projektiem.

Kopumā paredzēts, ka pēc projekta pilnīgas ieviešanas sociālekonomiskie ieguvumi, sākot ar 2021. gadu, sasniegs 423 746 euro gadā. Paredzēts, ka pēc projekta pilnīgas ieviešanas projekta pārskata periodā - 10 gadu laikā pēc projekta īstenošanas - sociālekonomiskie ieguvumi sasniegs 3,5 milj. euro (diskontētā vērtība). Indikatīvais projekta ieguvumu un izmaksu attiecības koeficients ir 1,54, ekonomiskā ienesīguma norma - 4 %, un tas liecina par projekta lietderīgumu.

Indikatīvi sociālekonomisko ieguvumu aprēķini

Sabiedrībai nepieciešamo publisko pakalpojumu nodrošināšana ir viens no valsts galvenajiem uzdevumiem. Publisko pakalpojumu sniegšanas pilnveidošana ir būtiska valsts pārvaldes modernizācijas un valsts pārvaldes strukturālo reformu sastāvdaļa un ir viena no valdības prioritātēm.

Jauno politikas iniciatīvu ietvaros viena no programmas "Pašvaldību attīstības nacionālie atbalsta instrumenti" sastāvdaļām tika ietverts pasākums "Publisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšana saskaņā ar vienas pieturas aģentūras principu". Tā ietvaros ir izveidots VPVKAC tīkls, kas nodrošina valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un komersantiem. Pirmajā darbības gadā (no 2015. gada oktobra līdz 2016. gada oktobrim) iedzīvotājiem šajos centros tika sniegti vairāk nekā 35 000 pakalpojumu.

Balstot VPVKAC darba procesu izpildi uz automatizētām darba plūsmām un procesiem, tiek plānots, ka tiks samazināts procesu izpildes laiks, tā ietaupot publiskās pārvaldes institūciju, iedzīvotāju un komersantu laiku un veicinot apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem.

Tiek plānots, ka pēc projekta īstenošanas VPVKAC darba procesu izpildes laiks samazināsies vidēji par sešām minūtēm uz vienu procesu. Pieņemot, ka VPVKAC gadā sniegs 40 000 pakalpojumu un ņemot vērā izmaiņas procesu izpildē, gadā tiks ietaupīts 4000 stundu.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējā mēnešalga (bruto) publiskajā sektorā strādājošiem ir 813,00 euro. Pieskaitot darba devēja valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu apjomu (23,59 %), izmaksas ir 1004,79 euro mēnesī. Savukārt vidējā mēnešalga (bruto) privātajā sektorā strādājošiem ir 741,00 euro. Pieskaitot darba devēja valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu apjomu (23,59 %), kā arī uzņēmējdarbības valsts riska nodevu, izmaksas ir 916,16 euro mēnesī. Darbinieki strādā 160 stundu mēnesī. Sociālekonomiskā ieguvuma ekvivalents naudas izteiksmē, ņemot vērā VPVKAC darbinieku darba laika ietaupījumu, gadā būs 25 120 euro (4000 /160 x 1004,79 = 25 120), savukārt pakalpojumu saņēmēju darba laika ietaupījuma ekvivalents naudas izteiksmē gadā būs 22 904 euro (4000 /160 x 916,16 = 22 904), kopā - 48 024 euro gadā.

Palielinoties klientu apmierinātībai ar sniegto pakalpojumu kvalitāti elektroniskajā vidē, plānots, ka no klātienes apkalpošanas uz elektronisko vidi varētu novirzīt apmēram 8000 tiešsaistes kontaktu. Ja pieņem, ka VPVKAC apmeklējums vienam pakalpojumu saņēmējam aizņem četras stundas un vidējā mēnešalga (bruto) privātā sektorā strādājošiem ir 741,00 euro un, pieskaitot darba devēja valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu apjomu (23,59 %), kā arī uzņēmējdarbības valsts riska nodevu, izmaksas ir 916,16 euro mēnesī (5,73 euro stundā), kopsummā tautsaimniecība ietaupītu 183 232 euro gadā (8000 x 4 / 160 x 916,16 = 183 232).

Ieviešot VPVKAC pakalpojumu vadības sistēmu, kopumā plānots ietaupīt 231 256 euro gadā (48 024 + 183 232 = 231 256).

Ieviešot pašvaldību IKT resursu koplietošanas platformu, tai skaitā automatizējot mijiedarbības procesus starp dažādām IS un veicot pasākumus informācijas un tehnisko resursu drošības uzlabošanai, plānots pašvaldībās samazināt informācijas sistēmu nepieejamības laiku par trim darbdienām katrā pašvaldībā, kas būs piedalījusies pasākumu ieviešanā.

Ņemot vērā vidējo mēnešalgu publiskajā sektorā strādājošiem (pieskaitot darba devēja valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu apjomu) 1004,79 euro mēnesī un ietekmēto lietotāju skaitu - 1000, plānots ietaupīt 137 520 euro gadā (5,73 x 8 x 3 x 1000 = 137 520).

Ietaupījumi no pašvaldībām būtisku IKT elementu koplietošanas ir saistīti ar liela apjoma informācijas un datu apstrādei nepieciešamā aprīkojuma uzturēšanas procesu automatizāciju, ietaupot IKT speciālistu atalgojumu, kā arī izvairoties no nepieciešamības katrai pašvaldībai iegādāties un uzturēt aprīkojumu, lai nodrošinātu nepieciešamo sadarbspēju ar valsts centrālās pārvaldes projektos attīstāmajām informācijas sistēmām un reģistriem. Plānots ietaupīt arī programmatūras risinājumu izstrādes, ieviešanas, darbināšanas un uzturēšanas izmaksas. Plānots pašvaldībām būtisku IKT elementu koplietošanu ieviest piecu pašvaldību institūcijās, ietaupot viena speciālista darba slodzi katrā pašvaldībā. Plānots, ka darba laika ietaupījuma ekvivalents naudas izteiksmē būs 54 970 euro (5 x 916,16 x 12 = 54 970). Ieviešot pašvaldību IKT resursu koplietošanas platformu, ietaupījums kopā paredzēts 192 490 euro gadā (137 520 + 54 970 = 192 490).

Projekta kopējais ietaupījums - (231 256 + 192 490) ir 423 746 euro gadā.

Paredzēts, ka pēc pilnīgas projekta ieviešanas sociālekonomiskie ieguvumi projekta pārskata periodā sasniegs 4,8 milj. euro (diskontētā vērtība). Indikatīvais projekta ieguvumu un izmaksu attiecības koeficients ir 1,54, ekonomiskā ienesīguma norma - 4 %, un tas liecina par projekta lietderīgumu.

Pēc projekta īstenošanas VPVKAC darbinieku darba laika ietaupījumu ir paredzēts izmantot ar viņu darbu saistīto pakalpojumu vai funkciju izpildes kvalitātes palielināšanai, tāpēc pēc projekta pabeigšanas nav paredzēts samazināt darba vietu skaitu.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards