Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 19.09.2020. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr. 402

Rīgā 2017. gada 4. jūlijā (prot. Nr. 33 28. §)
Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi
Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma
99. panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek veikta valsts pārvaldes pakalpojumu (turpmāk – pakalpojums) elektronizācija un nodrošināta e-pakalpojumu pieejamība.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. e-pakalpojums – pakalpojuma sniegšanas veids, kas nodrošina viena vai vairāku pakalpojumu vai atsevišķu tā posmu (pieprasīšana vai pakalpojuma rezultāta saņemšana) izpildi elektroniskā veidā, tai skaitā izmantojot tīmekļvietnes, mobilās lietotnes, īsziņas vai e-pastu;

2.2. pakalpojuma elektronizācija – process, kura rezultātā tiek izveidots e-pakalpojums;

2.3. e-pakalpojuma nodrošinātājs – pakalpojuma turētājs vai tā pilnvarots tiesību subjekts, kas nodrošina e-pakalpojuma izmitināšanas un darbības vidi;

2.4. e-pakalpojuma saņēmējs – valsts pārvaldes klients (turpmāk – klients), kas pakalpojumu saņem elektroniskā veidā.

II. Pakalpojumu elektronizācijas pamatnoteikumi

3. Pakalpojuma turētājs, ja tas ir iespējams un lietderīgi, pakalpojumus sniedz arī e-pakalpojumu veidā, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem kritērijiem:

3.1. gadā pieteikto pakalpojumu gadījumu skaits pārsniedz 5000 vai 10 % no pakalpojumu turētāja visu sniegto pakalpojumu gadījumu skaita;

3.2. tiek uzlabota pakalpojuma pieejamība;

3.3. pakalpojuma saņemšana kļūst ērtāka;

3.4. tiek samazināts administratīvais slogs;

3.5. tiek optimizēts pakalpojuma sniegšanas process;

3.6. samazinās pakalpojumu sniegšanas izmaksas un laiks;

3.7. attiecīgā pakalpojuma sniegšanu arī e-pakalpojuma veidā pieprasa noteiktu klientu grupu vienlīdzības apsvērumi.

4. Elektronizējot pakalpojumu, pakalpojuma turētājs ņem vērā izmaksu efektivitāti.

5. Pakalpojuma elektronizācijā tiek ņemtas vērā klientu vajadzības, ievērojot lietotājorientētu pieeju un iteratīvas izstrādes principu saskaņā ar Latvijas nacionālā standarta LVS EN ISO 9241-210:2016 "Cilvēka un sistēmas mijiedarbības ergonomika" 210. daļu "Cilvēkorientēta interaktīvo sistēmu projektēšana".

6. Elektronizējot pakalpojumu vai pilnveidojot e-pakalpojumu, analīzes, projektēšanas un izstrādes laikā pakalpojuma turētājs veic vismaz šādas darbības, tās fiksējot pakalpojuma turētāja izvēlētā veidā:

6.1. nosaka izmērāmus elektronizējamā pakalpojuma rādītājus un to uzraudzības procesu;

6.2. veic e-pakalpojuma mērķauditorijas analīzi, identificē klientu grupas un to vajadzības, kas ietver:

6.2.1. pakalpojuma sniegšanas procesa analīzi un tā pilnveides vai izmaiņu iespējas no e-pakalpojuma saņēmēja viedokļa, ņemot vērā visus pakalpojuma posmus, saistītos pakalpojumus un citu valsts pārvaldes iestāžu rīcībā esošos datus;

6.2.2. pašreizējo un iespējamo e-pakalpojuma saņēmēju iesaisti pakalpojuma sniegšanas procesa analīzes un e-pakalpojuma projektēšanas laikā, pēc vajadzības apkopojot informāciju par klienta mērķiem, vajadzībām, uzvedību un vēlmēm, tai skaitā apzinot svarīgākos pakalpojumu sniegšanas scenārijus gan elektroniskajos, gan citos kanālos;

6.2.3. iespējamo risinājuma prototipu testēšanu sasniedzamajiem mērķiem nepieciešamajā apjomā ar iespējamajiem e-pakalpojuma saņēmējiem;

6.3. sasaista pakalpojuma elektronizētos posmus ar pakalpojuma posmiem, kuri netiek elektronizēti;

6.4. regulāri analizē lietotāju apmierinātību, apzina lietotāju vajadzības un atsauksmes un pastāvīgi pilnveido e-pakalpojumu.

7. Pakalpojuma turētājs nodrošina e-pakalpojuma izpildes rādītāju mērīšanu, uzskaiti un analīzi. Papildus rādītājiem, kas noteikti normatīvajos aktos par valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, sniegšanas un kvalitātes kontroles kārtību, katram e-pakalpojumam mēra šādus rādītājus:

7.1. e-pakalpojuma izpildes veiksmīgums – pabeigšanas un uzsākšanas gadījumu skaita attiecība;

7.2. pakalpojuma elektroniskas lietošanas pakāpe – elektroniskajā kanālā pieteikto pakalpojumu gadījumu skaita attiecība pret visos kanālos pieteikto pakalpojumu gadījumu skaitu;

7.3. e-pakalpojuma saņēmēja apmierinātība – e-pakalpojuma saņēmēja brīvprātīgs vērtējums piecu punktu sistēmā pēc iespējas par katru e-pakalpojuma sniegšanas gadījumu, kuru var papildināt e-pakalpojuma saņēmēja rakstiska atsauksme.

8. Pakalpojuma turētājs šo noteikumu 7. punktā minēto rādītāju izpildes rezultātus līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim publicē pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platformā.

9. Pakalpojuma elektronizācijā un nodrošināšanā, kur tas attiecināms, pakalpojuma turētājs nodrošina šādu tehnisko prasību izpildi:

9.1. izmanto Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošos koplietošanas komponentus;

9.2. paziņojumu par e-pakalpojuma sniegšanas faktu un pakalpojuma rezultātu nosūta uz oficiālo elektronisko adresi, ja e-pakalpojuma saņēmējam tā ir izveidota, vai uz pakalpojumu portāla www.latvija.lv lietotāja darba vietu, izņemot gadījumu, ja pakalpojuma rezultātam ir digitāls saturs, kas nav pārlūkojams ārpus lietotnes vai tīmekļvietnes;

9.3. ja e-pakalpojuma ietvaros ir iespēja pieteikt dažādus pakalpojumus, tad uz katru pakalpojumu nodrošina tiešo saiti;

9.4. e-pakalpojumam, kuram izmanto tīmekļa lapas, nodrošina pieejamību arī mobilajās ierīcēs;

9.5. e-pakalpojumam, kuram izmanto tīmekļa lapas, nodrošina piekļūstamību saskaņā ar Latvijas nacionālā standarta EN 301549:2017 "IKT produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasības Eiropas publiskajos iepirkumos" 9. nodaļas prasībām;

9.6. veido REST programmsaskarni (REST API), nodrošinot e-pakalpojuma izmantošanas iespēju trešo pušu programmatūras produktos un vidēs, tai skaitā mobilajās lietotnēs;

9.7. nodrošina e-pakalpojuma darbspējas laiku 98 % mēnesī, monitorē reāllaikā e-pakalpojuma veiktspēju un vienlaicīgo e-pakalpojuma saņēmēju skaitu, izveido uz monitoringu balstītus automatizētus brīdinājumus, kas tiek nosūtīti pakalpojuma turētājam un e-pakalpojuma nodrošinātājam;

9.8. veic e-pakalpojuma sniegšanas auditācijas pierakstus vismaz tādā apmērā, kas ļauj restaurēt un analizēt katra e-pakalpojuma gadījuma katru sniegšanas posmu;

9.9. uzkrāj e-pakalpojuma sniegšanas statistiku, saglabājot datus vismaz par katru e-pakalpojuma uzsākšanas gadījumu, un šo noteikumu 7. punktā minētos rādītājus.

10. Pakalpojuma turētājs e-pakalpojuma organizēšanā ievēro vienreizes principu, no e-pakalpojuma saņēmēja atkārtoti nepieprasot datus, kuri jau ir valsts pārvaldes rīcībā, tai skaitā:

10.1. izmantojot e-pakalpojuma saņēmēja lietotā personas elektroniskās identifikācijas līdzekļa nosūtītos datus;

10.2. izmantojot valsts informācijas sistēmās un pakalpojuma turētāja pārziņā esošos datus;

10.3. izmantojot pakalpojumu portāla www.latvija.lv lietotāja darba vietā esošos datus;

10.4. organizējot e-pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo datu saņemšanu no citām valsts pārvaldes iestādēm, ja tie pieejami elektroniski pakalpes veidā;

10.5. izmantojot Valsts informācijas sistēmu savietotāja pakalpes;

10.6. pēc iespējas nodrošinot datu aizpildīšanu automātiski.

11. Pakalpojuma turētājs nodrošina iespējamā e-pakalpojuma saņēmēja automātisku (proaktīvu) informēšanu par pakalpojuma saņemšanas iespēju, ja pakalpojuma turētāja rīcībā ir pakalpojuma sniegšanai nepieciešamā informācija un iespējamais klients ir šādai informēšanai piekritis.

12. Pakalpojuma turētājs e-pakalpojuma saņēmējam nodrošina:

12.1. konsultatīvu atbalstu pakalpojuma turētāja vai e-pakalpojuma nodrošinātāja darba laikā;

12.2. atbildes uz jautājumiem vai iesniegtajām sūdzībām par e-pakalpojuma satura nepilnībām, darbību, kļūdas ziņojumiem un nepieejamību (turpmāk – pieprasījums) pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas brīža;

12.3. pieprasījuma saņemšanas apstiprināšanu vienas darbdienas laikā no pieprasījuma iesniegšanas brīža.

III. E-pakalpojumu pārvaldība

13. Pakalpojuma turētājs ir atbildīgs par e-pakalpojuma plānošanu, nodrošināšanu, uzturēšanu un attīstību. Pakalpojuma turētājs:

13.1. koordinē e-pakalpojuma sniegšanas procesu;

13.2. organizē e-pakalpojuma sniegšanas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām e-pakalpojuma izstrādes un sniegšanas minimālajām tehniskajām un drošības prasībām, kā arī fizisko personu elektroniskās identifikācijas prasībām;

13.3. nodrošina e-pakalpojuma izmaiņu pārvaldību un organizē testēšanu (ja nepieciešams, sadarbībā ar e-pakalpojuma nodrošinātāju);

13.4. izstrādā e-pakalpojuma lietošanas noteikumus (ja nepieciešams, sadarbībā ar e-pakalpojuma nodrošinātāju);

13.5. nodrošina e-pakalpojuma sniegšanas apturēšanu, ja normatīvā regulējuma izmaiņas vai tehniskās nepilnības rada e-pakalpojuma neatbilstību normatīvajiem aktiem;

13.6. informē e-pakalpojuma nodrošinātāju un e-pakalpojuma saņēmējus par e-pakalpojuma darbības pārtraukumiem un plānoto darbības atsākšanu trīs darbdienas pirms plānotā pārtraukuma, bet neplānota pārtraukuma gadījumā – iestāšanās brīdī;

13.7. īsteno e-pakalpojuma nodrošinātāja konsultatīvo atbalstu;

13.8. nosaka e-pakalpojumam nepieciešamo personas elektroniskās identifikācijas līdzekli šo noteikumu pielikumā noteiktajā kārtībā. Minētā prasība neattiecas uz e-pakalpojumiem, kuriem elektroniskā identifikācija nav nepieciešama vai elektroniskās identifikācijas līdzeklis noteikts citā normatīvajā aktā;

13.9. nosaka, vai atbilstoši normatīvajiem aktiem pakalpojuma saņemšanai iesniegtā informācija vai dokuments ir elektroniski jāparaksta.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 579)

14. E-pakalpojuma nodrošinātājs ir tiesīgs:

14.1. pieņemt lēmumu par e-pakalpojuma sniegšanas apturēšanu, ja ir atklātas e-pakalpojuma sniegšanas tehniskās nepilnības vai apstākļi, kas var radīt vai ir izraisījuši e-pakalpojuma neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un uzdevumiem, par to informējot pakalpojuma turētāju;

14.2. pieprasīt, saņemt un uzkrāt no pakalpojuma turētāja un e-pakalpojuma saņēmējiem informāciju, kas nepieciešama e-pakalpojuma sniegšanai.

15. E-pakalpojuma nodrošinātājs:

15.1. nodrošina e-pakalpojuma darbības vides pieejamību e-pakalpojuma saņēmējam;

15.2. sniedz ar pakalpojuma elektronizāciju saistītas konsultācijas pakalpojuma turētājam;

15.3. informē pakalpojuma turētāju un saņēmēju par plānotajām izmaiņām, kas var skart e-pakalpojuma sniegšanu, trīs darbdienas pirms plānotā pārtraukuma, bet neplānotā pārtraukuma gadījumā – iestāšanās brīdī;

15.4. īsteno e-pakalpojuma saņēmēja konsultatīvo atbalstu sadarbībā ar pakalpojuma turētāju;

15.5. nodrošina e-pakalpojuma uzsākšanas un pabeigšanas gadījumu uzskaiti;

15.6. nodrošina pakalpojuma turētāja piekļuvi e-pakalpojuma statistikai.

16. E-pakalpojuma saņēmējam ir pienākums:

16.1. iepazīties ar attiecīgā e-pakalpojuma lietošanas noteikumiem;

16.2. sniegt patiesas un pilnīgas prasītās ziņas e-pakalpojuma izpildes laikā;

16.3. ziņot pakalpojuma turētājam par gadījumiem, ja, saņemot e-pakalpojumu, ir konstatēta datu neprecizitāte vai neatbilstība.

17. E-pakalpojuma turētājs, izmitinot e-pakalpojumu pakalpojumu portālā www.latvija.lv, ievēro normatīvos aktus par kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts informācijas sistēmu savietotāju.

IV. E-pakalpojuma izmantošanas veicināšana

18. Lai veicinātu e-pakalpojuma izmantošanu, pakalpojuma turētājs izstrādā e-pakalpojuma izmantošanu veicinošu regulējumu un īsteno vismaz vienu no šādiem nosacījumiem:

18.1. īsāku pakalpojuma sniegšanas termiņu nekā klātienē;

18.2. zemāku pakalpojuma sniegšanas maksu nekā klātienē;

18.3. pakalpojuma turpmāku pieejamību tikai elektroniskā veidā, paredzot klātienes konsultācijas par e-pakalpojuma izmantošanu;

18.4. pēc iespējas pieejamāku un ērtāku identifikācijas veidu e-pakalpojuma saņēmējam.

19. Pakalpojuma turētājs plāno un nodrošina:

19.1. aktivitātes, lai samazinātu klātienes kontaktu skaitu;

19.2. klientu apkalpošanā iesaistītā personāla apmācību un nosaka pienākumu informēt par saviem e-pakalpojumiem;

19.3. sabiedrības informēšanas un veicināšanas pasākumus par saviem e-pakalpojumiem un to priekšrocībām;

19.4. praktisku atbalstu klientiem e-pakalpojuma izmantošanā, piemēram, bezmaksas interneta piekļuves punktus, konsultantus;

19.5. e-pakalpojuma izmantošanas analīzi un uzlabošanas pasākumu plānošanu.

20. Pakalpojuma turētājs nodrošina informatīvus materiālus pakalpojuma un e-pakalpojuma saņēmējiem, iestādes darbiniekiem un e-pakalpojumu administratoriem.

21. Pakalpojuma turētājs informāciju par e-pakalpojumu ievieto pakalpojumu portālā www.latvija.lv, savās tīmekļvietnēs un plašsaziņas līdzekļos.

V. Noslēguma jautājumi

22. Šo noteikumu 19. punkts stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

23. Šo noteikumu 7., 9. un 11. punkta prasības piemēro no 2018. gada 1. jūlija attiecībā uz e-pakalpojumiem, kuru izstrāde vai pilnveidošana sākas pēc 2017. gada 1. augusta, un no 2022. gada 1. oktobra pārējiem e-pakalpojumiem.

24. Pakalpojuma turētājs līdz 2021. gada 1. martam pārskata personas elektroniskās identifikācijas nosacījumus un līdz 2021. gada 1. septembrim ievieš e-pakalpojumam nepieciešamo personas elektroniskās identifikācijas līdzekli, ņemot vērā šo noteikumu 13.8. apakšpunktā minētās prasības.

(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 579 redakcijā)

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministra vietā –
tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs
Pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 4. jūlija
noteikumiem Nr. 402

(Pielikums MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 579 redakcijā)

E-pakalpojumam nepieciešamā personas elektroniskās identifikācijas līdzekļa noteikšanas kārtība

1. Pakalpojuma turētājs, nosakot e-pakalpojuma saņemšanai nepieciešamo elektroniskās identifikācijas līdzekli, ņem vērā normatīvos aktus, kas nosaka pakalpojuma saņemšanu klātienē, lai personas elektroniskā identifikācija būtu pielīdzināma personas identitātes pārbaudei klātienē.

2. Pakalpojuma turētājs analizē iespējamos riskus un novērtē to ietekmi uz pakalpojuma saņēmēju un pakalpojuma sniedzēju. Risku analīzi un to ietekmes novērtējumu pārskata reizi trijos gados vai pēc izmaiņu veikšanas e-pakalpojuma politikā vai procedūrā un dokumentē pakalpojuma turētāja izvēlētā veidā.

3. Risku analīzē ņem vērā šādus faktorus:

3.1. apstrādājamo datu raksturs – vispārpieejamā informācija, ierobežotas pieejamības informācija, iespēja saņemt datus par citām fiziskām personām;

3.2. datu apstrāde – datus iespējams apskatīt, labot, papildināt vai dzēst;

3.3. apstrādājamo datu piekritība – datus iespējams apstrādāt par e-pakalpojuma saņēmēju, e-pakalpojuma saņēmēja ģimenes locekļiem vai aizbilstamajiem vai par citām fiziskām vai juridiskām personām;

3.4. iespējamais kaitējums un tā ietekme – neērtības pakalpojuma saņemšanai vai kaitējums reputācijai, kaitējums personas dzīvībai vai veselībai, finansiāls zaudējums vai tiesiskās sekas, kas var iestāties pakalpojuma saņēmējam vai pakalpojuma sniedzējam;

3.5. šā pielikuma 3.4. apakšpunktā norādītā kaitējuma iestāšanās risks;

3.6. elektroniskās identifikācijas līdzekļa veids un tā drošība;

3.7. piekļuve elektroniskajam pakalpojumam, kuram piekļuvi Latvijā nodrošina ar kvalificētu elektroniskās identifikācijas līdzekli, tiek nodrošināta ar Eiropas Komisijai paziņotu un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu ārvalstu elektroniskās identifikācijas līdzekli, kas atbilst būtiskam vai augstam uzticamības līmenim Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulas Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (turpmāk – regula Nr. 910/2014), izpratnē;

3.8. piekļuve elektroniskajam pakalpojumam, kuram piekļuvi Latvijā nodrošina tikai ar kvalificētu paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekli, tiek nodrošināta ar Eiropas Komisijai paziņotu un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu ārvalstu elektroniskās identifikācijas līdzekli, kas atbilst augstam uzticamības līmenim regulas Nr. 910/2014 izpratnē.

4. Pamatojoties uz risku analīzi, pakalpojuma turētājs e-pakalpojuma saņemšanai nosaka piemērotākos personas elektroniskās identifikācijas līdzekļus:

4.1. var izmantot visus pieejamos personas elektroniskās identifikācijas līdzekļus, ja attiecībā uz e-pakalpojumu konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

4.1.1. apstrādā vispārpieejamu informāciju;

4.1.2. kļūdaina autentifikācija (autentifikācijas procesā nepareizi atpazīta persona) e-pakalpojuma saņēmējam vai pakalpojuma turētājam var radīt zaudējumus vai kaitējumu, kas nepārsniedz vienu Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu;

4.1.3. kļūdaina autentifikācija var radīt īstermiņa neērtības (līdz astoņām stundām) pakalpojuma saņemšanai;

4.2. izmanto kvalificētus vai kvalificētus paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekļus un citus Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likuma 3. panta trešās daļas 2. un 3. punktā minētos elektroniskās identifikācijas līdzekļus, tai skaitā maksājumu pakalpojumu sniedzēju izsniegtus, uzturētus vai akceptētus drošās autentificēšanas līdzekļus, kuri atbilst Komisijas 2017. gada 27. novembra Deleģētās regulas (ES) 2018/389, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2366 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par drošu lietotāja autentificēšanu un vienotiem un drošiem atklātiem saziņas standartiem, prasībām, ja attiecībā uz e-pakalpojumu konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

4.2.1. apstrādā ierobežotas pieejamības informāciju, kuras izpaušana var nelabvēlīgi ietekmēt personas tiesības vai brīvības, vai ar likumu aizsargātās intereses;

4.2.2. datus iespējams apskatīt, labot, papildināt vai dzēst tikai par e-pakalpojuma saņēmēju;

4.2.3. kļūdaina autentifikācija e-pakalpojuma saņēmējam vai pakalpojuma turētājam var radīt zaudējumus vai kaitējumu vienas līdz desmit Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā;

4.2.4. kļūdaina autentifikācija var radīt nopietnas īstermiņa (līdz četrām stundām) vai ierobežotas, ilgstošas neērtības (līdz 24 stundām) pakalpojuma saņemšanai, kā arī kaitēt e-pakalpojuma saņēmēja vai pakalpojuma turētāja reputācijai;

4.3. izmanto kvalificētus vai kvalificētus paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekļus, ja attiecībā uz e-pakalpojumu konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

4.3.1. apstrādā ierobežotas pieejamības informāciju, kuras izpaušana var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt personas tiesības vai brīvības, vai ar likumu aizsargātās intereses, kā arī var izmainīt īpašuma tiesības vai lietu tiesības;

4.3.2. datus iespējams apskatīt, labot, papildināt vai dzēst par e-pakalpojuma saņēmēju, e-pakalpojuma saņēmēja ģimenes locekļiem vai aizbilstamajiem vai citām fiziskām vai juridiskām personām;

4.3.3. kļūdaina autentifikācija e-pakalpojuma saņēmējam vai pakalpojuma turētājam var radīt zaudējumus vai kaitējumu, kas pārsniedz desmit Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas;

4.3.4. kļūdaina autentifikācija var radīt drošības riskus, ietekmēt personas veselību vai dzīvību;

4.3.5. kļūdaina autentifikācija var radīt nopietnas, ilgstošas neērtības pakalpojuma saņemšanai, nopietnu kaitējumu kādas puses reputācijai, tā ietekmē daudzus cilvēkus;

4.4. kvalificētus paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekļus izmanto tādu e-pakalpojumu saņemšanai, kuri ietekmē nacionālo drošību vai kuros iespējams piekļūt īpašu kategoriju personas datiem, tai skaitā piekļūt personas datiem par sodāmību un pārkāpumiem, kā arī lai autentificētos informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras sistēmās.

5. Pakalpojuma turētājs tāda e-pakalpojuma saņemšanai, kas atbilst šā pielikuma 4.3. apakšpunktā noteiktajām pazīmēm, var noteikt šā pielikuma 4.2. apakšpunktā minēto elektroniskās identifikācijas līdzekli, to pamatojot (piemēram, ar risku analīzi) un dokumentējot pakalpojuma turētāja izvēlētā veidā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks
19.09.2020