Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Minamatas konvencija par dzīvsudrabu

Šīs konvencijas puses,

atzīstot, ka dzīvsudraba kā ķīmiskas vielas jautājums skar visu pasauli, jo dzīvsudrabs tiek pārnests lielos attālumos atmosfērā, pēc antropogēnās iedarbības tas saglabā noturību vidē, tam piemīt spēja bioloģiski akumulēties ekosistēmā, un tam ir nopietna negatīva ietekme uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi;

atsaucoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas Padomes lēmumu 25/5, kas datēts ar 2009. gada 20. februāri, ar kuru tiek ierosināti starptautiski pasākumi, lai dzīvsudrabu apsaimniekotu produktīvā, efektīvā un saskaņotā veidā;

atsaucoties uz ilgtspējīgai attīstībai veltītajā Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē "Nākotne, kuru vēlamies" pieņemtā apkopojošā dokumenta 221. punktu, kurā tika aicināts sekmīgi vienoties par globāli saistošu instrumentu attiecībā uz dzīvsudrabu, lai novērstu apdraudējumu cilvēku veselībai un apkārtējai videi;

atsaucoties uz ilgtspējīgai attīstībai veltītajā Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē atkārtoti apliecinātajiem Rio deklarācijas "Par vidi un attīstību" principiem, kuri cita starpā ietver kopējus, bet diferencētus pienākumus un saistībā ar kuriem tiek ņemti vērā valstu atšķirīgie apstākļi un iespējas, kā arī nepieciešamība rīkoties pasaules mērogā;

apzinoties veselības problēmas, kuras jo īpaši rodas jaunattīstības valstīs un kuru iemesls ir dzīvsudraba iedarbība, kam pakļautas neaizsargātas iedzīvotāju grupas, sevišķi sievietes, bērni un tādējādi arī nākamās paaudzes;

ņemot vērā to, ka arktiskās ekosistēmas un vietējo iedzīvotāju kopienas ir īpaši neaizsargātas, jo notiek dzīvsudraba bioloģiskā pastiprināšanās un tradicionālā pārtika ir piesārņota, kā arī paužot vispārējas raizes par vietējo iedzīvotāju kopienām saistībā ar dzīvsudraba iedarbību;

apzinoties svarīgo mācību, ko var gūt saistībā ar Minamatas slimību un jo īpaši saistībā ar nopietno ietekmi uz veselību un apkārtējo vidi, kas rodas dzīvsudraba piesārņojuma dēļ, kā arī nepieciešamību nodrošināt pareizu dzīvsudraba apsaimniekošanu un šādu notikumu novēršanu nākotnē;

uzsverot to, cik svarīgi ir sniegt finansiālo, tehnisko, tehnoloģisko un rīcībspējas palielināšanas atbalstu, it īpaši jaunattīstības valstīm un tām valstīm, kuru ekonomika ir pārejas stadijā, lai stiprinātu šo valstu iespējas dzīvsudraba apsaimniekošanas jomā un veicinātu sekmīgu konvencijas īstenošanu;

atzinīgi vērtējot Pasaules Veselības organizācijas aktivitātes cilvēku veselības aizsardzības jomā saistībā ar dzīvsudrabu un apzinoties to, kāda nozīme ir attiecīgajiem daudzpusējiem līgumiem apkārtējās vides jomā, jo īpaši Bāzeles konvencijai par bīstamo atkritumu pārrobežu transporta kontroli un to galējo apstrādi un Roterdamas konvencijai par iepriekš norunātas piekrišanas procedūru attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem starptautiskajā tirdzniecībā;

apzinoties, ka šī konvencija un citi starptautiskie līgumi apkārtējās vides jomā un tirdzniecībā ir savstarpēji saskanīgi;

uzsverot to, ka šīs konvencijas noteikumi nekādā gadījumā neietekmē nevienas puses tiesības un pienākumus, kuri izriet no kāda spēkā esoša starptautiskā līguma;

pieņemot to, ka iepriekšminētais nekādā gadījumā neparedz hierarhisku pakārtotību starp šo konvenciju un citiem starptautiskiem līgumiem;

ņemot vērā to, ka šīs konvencijas noteikumi nekādā gadījumā neliedz nevienai pusei veikt konvencijas noteikumiem atbilstošus papildpasākumus valstī, lai aizsargātu cilvēku veselību un apkārtējo vidi no dzīvsudraba iedarbības saskaņā ar attiecīgās puses citām saistībām, kuras nosaka piemērojamie starptautiskie tiesību akti,

ir vienojušās par turpmāko.

1. pants
Mērķis

Šīs konvencijas mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un apkārtējo vidi pret dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu antropogēnajām emisijām un noplūdēm.

2. pants
Definīcijas

Šajā konvencijā attiecīgie termini lietoti turpmāk minētajā nozīmē:

a) "nerūpnieciska un neliela apjoma zelta ieguve" ir zelta ieguve, ko veic atsevišķi zeltrači vai nelieli uzņēmumi ar ierobežotiem kapitālieguldījumiem un ražošanu;

b) "labākie pieejamie tehniskie paņēmieni" ir tehniskie paņēmieni, kuri ir visiedarbīgākie, lai novērstu vai, ja tas nav izpildāms, samazinātu dzīvsudraba emisijas un noplūdi gaisā, ūdenī un uz zemes un šādu emisiju un noplūdes iedarbību uz apkārtējo vidi kopumā, ņemot vērā ekonomiskos un tehniskos apsvērumus attiecībā uz konkrēto pusi vai konkrēto ražotni attiecīgās puses teritorijā. Šajā sakarībā:

i) "labākie" ir tie, kuri ir visiedarbīgākie, lai panāktu augstu vispārējo aizsardzības līmeni videi kopumā,

ii) "pieejamie" attiecībā uz konkrēto pusi un konkrēto ražotni šīs puses teritorijā nozīmē to, ka šie tehniskie paņēmieni ir izstrādāti tādā mērogā, kas tos var izmantot attiecīgajā rūpniecības nozarē ekonomiski un tehniski dzīvotspējīgos apstākļos, ņemot vērā izmaksas un ieguvumus, neatkarīgi no tā, vai šie tehniskie paņēmieni tiek izmantoti vai izstrādāti šīs puses teritorijā, ar nosacījumu, ka tie ir pieejami attiecīgās ražotnes pārvaldniekam, kuru norādījusi attiecīgā puse, un

iii) "tehniskie paņēmieni" ir izmantotie paņēmieni, ekspluatācijas kārtība un veids, kā iekārtas tiek projektētas, būvētas, uzturētas, darbinātas un kā tiek pārtraukta to ekspluatācija;

c) "labākā vides prakse" nozīmē to, ka tiek izmantots piemērotāko vides aizsardzības pasākumu un stratēģiju kopums;

d) "dzīvsudrabs" ir elementārais dzīvsudrabs (Hg(0), CAS Nr. 7439-97-6);

e) "dzīvsudraba savienojums" ir jebkura viela, kuras sastāvā ir dzīvsudraba atomi un viens vai vairāki citu ķīmisko elementu atomi un kuru var sadalīt dažādās sastāvdaļās vienīgi ķīmisku reakciju ceļā;

f) "dzīvsudrabu saturošs izstrādājums" ir izstrādājums vai izstrādājuma sastāvdaļa, kura/kuras saturā ir dzīvsudrabs vai dzīvsudraba savienojums, kas pievienots ar nolūku;

g) "puse" ir valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, kas piekritusi uzņemties šīs konvencijas saistības un attiecībā uz kuru šī konvencija ir spēkā;

h) "klātesošās un balsojošās puses" ir puses, kas piedalās pušu sanāksmē un balso "par" vai "pret";

i) "primārā dzīvsudraba ieguve" ir tad, kad galvenais materiāls, kas tiek meklēts ieguvei, ir dzīvsudrabs;

j) "reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija" ir organizācija, kuru veido suverēnas attiecīgā reģiona valstis un kurai organizācijas dalībvalstis ir uzticējušas kompetenci lietās, kas tiek reglamentētas ar šo konvenciju, un kura saskaņā ar organizācijas iekšējām procedūrām ir atbilstoši pilnvarota parakstīt, ratificēt, pieņemt, apstiprināt šo konvenciju vai tai pievienoties, un

k) "atļautā izmantošana" ir jebkāda dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu izmantošana, ko veic puse atbilstoši šai konvencijai, ietverot arī tos izmantošanas veidus, kas minēti konvencijas 3., 4., 5., 6. un 7. pantā, bet neaprobežojoties tikai ar tiem.

3. pants
Dzīvsudraba avoti un tirdzniecība

1. Šajā pantā:

a) ja runa ir par dzīvsudrabu, tad tas attiecas arī uz dzīvsudraba maisījumiem ar citām vielām, tostarp dzīvsudraba sakausējumiem, kuros dzīvsudraba koncentrācija ir vismaz 95 procenti no svara, un

b) dzīvsudraba savienojumi ir dzīvsudraba(I) hlorīds (to sauc arī par kalomelu), dzīvsudraba(II) oksīds, dzīvsudraba(II) sulfāts, dzīvsudraba(II) nitrāts, cinobrs un dzīvsudraba sulfīds.

2. Šā panta noteikumus nepiemēro:

a) tādiem dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu daudzumiem, kurus paredzēts izmantot laboratorijas mēroga pētniecībai vai kā atsauces standartu, vai

b) nelieliem dabīgas izcelsmes dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu daudzumiem, kuri ir atrodami, piemēram, nedzīvsudraba metālos, rūdā vai minerālproduktos, tostarp akmeņoglēs, vai no šiem materiāliem atvasinātos produktos, un nelieliem daudzumiem ķīmiskajos produktos, kuri tajos nonākuši nejauši, vai

c) dzīvsudrabu saturošiem izstrādājumiem.

3. Ikviena puse neatļauj tādu primāro dzīvsudraba ieguvi, kas nav tikusi veikta tās teritorijā dienā, kad šī konvencija stājās spēkā attiecībā uz konkrēto pusi.

4. Ikviena puse atļauj tādu primāro dzīvsudraba ieguvi, kas ir tikusi veikta tās teritorijā datumā, kad šī konvencija stājās spēkā attiecībā uz konkrēto pusi, periodā, kas nepārsniedz piecpadsmit gadus pēc minētā datuma. Dzīvsudrabu, kas šajā periodā iegūts minētajā veidā, izmanto vienīgi dzīvsudrabu saturošu izstrādājumu ražošanai saskaņā ar 4. pantu, ražošanas procesos saskaņā ar 5. pantu, vai tas var tikt iznīcināts saskaņā ar 11. pantu, izmantojot darbības, kuru rezultāts nav saistīts ar reģenerāciju, pārstrādi, attīrīšanu, tiešu atkārtoto izmantošanu un citiem izmantošanas veidiem.

5. Ikviena puse:

a) veic pasākumus, lai identificētu atsevišķus dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu krājumus, kuru apjoms pārsniedz 50 metriskās tonnas, kā arī dzīvsudraba avotus, no kuriem veidojas krājumi, kas pārsniedz 10 metriskās tonnas gadā, un kuri atrodas tās teritorijā;

b) veic pasākumus, lai tad, ja puse konstatējusi, ka pēc hlora-sārmu ražotņu ekspluatācijas pārtraukšanas pastāv dzīvsudraba pārpalikums, nodrošinātu to, ka šāds dzīvsudrabs tiek iznīcināts saskaņā ar videi nekaitīgas apsaimniekošanas vadlīnijām, kas minētas 11. panta 3. punkta a) apakšpunktā, veicot darbības, kuru rezultāts nav saistīts ar reģenerāciju, pārstrādi, attīrīšanu, tiešu atkārtoto izmantošanu un citiem izmantošanas veidiem.

6. Neviena puse neatļauj dzīvsudraba eksportu, izņemot šādus gadījumus:

a) ja dzīvsudrabs tiek eksportēts pusei, kura ir iesniegusi pusei eksportētājai rakstisku piekrišanu, un vienīgi šādos nolūkos:

i) izmantošanai, kura ir atļauta pusei importētājai saskaņā ar šo konvenciju, vai

ii) videi nekaitīgai pagaidu uzglabāšanai, kā noteikts 10. pantā, vai,

b) ja dzīvsudrabs tiek eksportēts valstij, kas nav konvencijas puse un kas ir iesniegusi pusei eksportētājai savu rakstisko piekrišanu, kura ietver arī apliecinājumu par to, ka:

i) valstī, kas nav konvencijas puse, ir veikti pasākumi, lai nodrošinātu cilvēku veselības un apkārtējās vides aizsardzību un tās atbilstību 10. un 11. panta noteikumiem, un

ii) šāds dzīvsudrabs tiks izmantots vienīgi veidā, ko paredz konvencija tās pusēm, vai videi nekaitīgai pagaidu uzglabāšanai, kā noteikts 10. pantā.

7. Puse eksportētāja var atsaukties uz vispārēju paziņojumu, ko puse importētāja vai valsts, kas nav konvencijas puse, ir iesniegusi sekretariātam rakstiskas piekrišanas veidā, kā noteikts 6. punktā. Šādā vispārējā paziņojumā jānorāda noteikumi, saskaņā ar kuriem puse importētāja vai valsts, kas nav konvencijas puse, sniegusi savu piekrišanu. Attiecīgā puse vai valsts, kas nav konvencijas puse, jebkurā laikā var atsaukt šo paziņojumu. Sekretariāts uztur publisku reģistru, kurā tiek glabāti visi šādi paziņojumi.

8. Neviena puse neatļauj dzīvsudraba importu no valsts, kura nav konvencijas puse un kurai tā iesniedz savu rakstisku piekrišanu, ja vien attiecīgā valsts, kas nav konvencijas puse, nav iesniegusi apliecinājumu tam, ka dzīvsudrabs nav iegūts no neatļautiem avotiem, kas norādīti 3. punktā vai 5. punkta b) apakšpunktā.

9. Puse, kas iesniedz vispārēju paziņojumu par piekrišanu saskaņā ar 7. punktu, var nolemt nepiemērot 8. punktu, ja tā saglabā plašus ierobežojumus attiecībā uz dzīvsudraba eksportu un ja attiecīgajā valstī tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu to, ka importētais dzīvsudrabs tiek apsaimniekots videi nekaitīgā veidā. Attiecīgā puse iesniedz sekretariātam paziņojumu par šādu lēmumu, tostarp informāciju par eksporta ierobežojumiem un valsts reglamentējošajiem pasākumiem, kā arī informāciju par tāda dzīvsudraba daudzumu un izcelsmes valsti, kas ievests no valstīm, kuras nav konvencijas puses. Sekretariāts uztur publisku reģistru, kurā tiek glabāti visi šādi paziņojumi. Komiteja īstenošanas un atbilstības jautājumos pārskata un izvērtē ikvienu šādu paziņojumu un papildu informāciju saskaņā ar 15. pantu, un vajadzības gadījumā tā var sniegt ieteikumus pušu konferencei.

10. Šā panta 9. punktā aprakstītā procedūra ir pieejama līdz pušu konferences otrās sanāksmes noslēgumam. Pēc tam tā vairs nav pieejama, ja vien pušu konference nenolemj citādi ar vienkāršu balsu vairākumu attiecībā uz pusēm, kuras ir klātesošas un balso, izņemot attiecībā uz pusi, kas ir iesniegusi paziņojumu saskaņā ar 9. punktu līdz pušu konferences otrās sanāksmes beigām.

11. Ikviena puse savos ziņojumos, kuri tiek iesniegti saskaņā ar 21. pantu, iekļauj informāciju, kas apliecina to, ka šā panta prasības ir izpildītas.

12. Pušu konference savā pirmajā sanāksmē sniedz turpmākos norādījumus attiecībā uz šo pantu, it īpaši attiecībā uz 5. punkta a) apakšpunktu un 6. un 8. punktu, un izstrādā un pieņem nepieciešamo saturu apliecinājumam, kas minēts 6. punkta b) apakšpunktā un 8. punktā.

13. Pušu konference novērtē, vai noteiktu dzīvsudraba savienojumu tirdzniecība nav pretrunā šīs konvencijas mērķim, un apsver, vai attiecībā uz noteiktiem dzīvsudraba savienojumiem, būtu jāpiemēro 6. un 8. punkts, norādot tos papildpielikumā, kas pieņemts saskaņā ar 27. pantu.

4. pants
Dzīvsudrabu saturoši izstrādājumi

1. Neviena puse, veicot atbilstošus pasākumus, neatļauj A pielikuma I daļā minēto dzīvsudrabu saturošo izstrādājumu ražošanu, importu vai eksportu pēc norādītā šo izstrādājumu ražošanas, importa vai eksporta pārtraukšanas datuma, izņemot gadījumu, ja A pielikumā ir norādīts izņēmums vai ja puse ir reģistrējusi atbrīvojumu saskaņā ar 6. pantu.

2. Puse, rīkojoties citādi, nekā tas minēts 1. punktā, var norādīt, ka līdz ar ratifikāciju vai A pielikuma grozījumu stāšanos spēkā attiecībā uz to šī puse īstenos dažādus pasākumus vai stratēģijas saistībā ar izstrādājumiem, kas minēti A pielikuma I daļā. Puse var izvēlēties šo iespēju tikai tad, ja tā var pierādīt, ka tā jau ir samazinājusi ražošanu, importu un eksportu līdz de minimis līmenim attiecībā uz lielāko daļu to izstrādājumu, kuri minēti A pielikuma I daļā, un ka tā ir īstenojusi pasākumus vai stratēģijas, lai samazinātu dzīvsudraba izmantošanu arī citos izstrādājumos, kas nav minēti A pielikuma I daļā, tad, kad tā paziņo sekretariātam par savu lēmumu izmantot šo iespēju. Turklāt puse, kura izvēlas šo iespēju,

a) tiklīdz tas ir iespējams, ziņo pušu konferencei par īstenotajiem pasākumiem vai stratēģijām, tostarp par panāktā samazināšanas līmeņa kvantitatīvajiem rādītājiem;

b) īsteno pasākumus vai stratēģijas, lai samazinātu dzīvsudraba izmantošanu jebkuros A pielikuma I daļā minētajos izstrādājumos, kuru de minimis vērtība vēl nav noteikta;

c) apsver papildu pasākumus, lai panāktu vēl lielāku samazinājumu, un

d) nevar pieprasīt atbrīvojumus saskaņā ar 6. pantu nevienai izstrādājumu kategorijai, kurai tiek izraudzīta šī iespēja.

Ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc datuma, kurā stājusies spēkā šī konvencija, pušu konference izvērtē saskaņā ar šo punktu veikto pasākumu progresu un iedarbīgumu, un šī izvērtēšana ir daļa no 8. punktā noteiktā izvērtēšanas procesa.

3. Ikviena puse veic pasākumus attiecībā uz dzīvsudrabu saturošajiem izstrādājumiem, kas minēti A pielikuma II daļā, saskaņā ar A pielikuma II daļas noteikumiem.

4. Sekretariāts, pamatojoties uz pušu iesniegto informāciju, savāc un saglabā informāciju par dzīvsudrabu saturošajiem izstrādājumiem un to alternatīvajiem izstrādājumiem un minēto informāciju publisko. Sekretariāts publisko arī citu svarīgu informāciju, ko iesniegušas puses.

5. Ikviena puse veic pasākumus, lai nepieļautu to, ka dzīvsudrabu saturoši izstrādājumi, kuru ražošana, importēšana un eksportēšana nav atļauta saskaņā ar šo pantu, tiek iestrādāti saliktos izstrādājumos.

6. Ikviena puse pirms datuma, kurā šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz konkrēto pusi, novērš tādu dzīvsudrabu saturošu izstrādājumu ražošanu un izplatīšanu, kuri nav saistīti ar zināmajiem dzīvsudrabu saturošo izstrādājumu izmantošanas veidiem, ja vien riska faktoru un ieguvumu novērtējumā nav pierādīts, ka tie sniedz ieguvumus apkārtējās vides vai cilvēku veselības ziņā. Puse sniedz sekretariātam nepieciešamo informāciju par jebkuriem šādiem izstrādājumiem, tostarp informāciju par riska faktoriem un ieguvumiem attiecībā uz apkārtējo vidi un cilvēku veselību. Sekretariāts šo informāciju publisko.

7. Ikviena puse var iesniegt sekretariātam priekšlikumu attiecībā uz dzīvsudrabu saturoša izstrādājuma ietveršanu A pielikuma sarakstā, iekļaujot informāciju par šā izstrādājuma pieejamību, tā dzīvsudrabu nesaturošu alternatīvu tehnisko un ekonomisko pamatojumu, riska faktoriem un ieguvumiem apkārtējai videi un veselībai, ņemot vērā informāciju, kas minēta 4. punktā.

8. Ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc datuma, kurā stājusies spēkā šī konvencija, pušu konference pārskata A pielikumu un apsver iespēju pieņemt šā pielikuma grozījumus saskaņā ar 27. pantu.

9. Veicot A pielikuma pārskatīšanu saskaņā ar 8. punktu, pušu konference ņem vērā vismaz šo informāciju:

a) ikvienu priekšlikumu, kas iesniegts saskaņā ar 7. punktu;

b) informāciju, kas ir pieejama saskaņā ar 4. punktu, un

c) informāciju par tādu dzīvsudrabu nesaturošu alternatīvu pieejamību, kuras ir tehniski un ekonomiski pamatotas, ņemot vērā riska faktorus un iegumumus apkārtējai videi un cilvēka veselībai.

5. pants
Ražošanas procesi, kuros izmanto dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus

1. Šajā pantā un B pielikumā ir runa par ražošanas procesiem, kuros izmanto dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus, neietverot procesus, kuros izmanto dzīvsudrabu saturošus izstrādājumus, dzīvsudrabu saturošu izstrādājumu ražošanas procesus vai procesus, kuros tiek pārstrādāti dzīvsudrabu saturoši atkritumi.

2. Neviena puse, veicot atbilstošos pasākumus, neatļauj dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu izmantošanu ražošanas procesos, kuri minēti B pielikuma I daļā, pēc norādītā šādas izmantošanas pārtraukšanas datuma, kas attiecībā uz konkrētiem procesiem norādīts minētajā pielikumā, izņemot gadījumu, ja puse ir reģistrējusi atbrīvojumu saskaņā ar 6. pantu.

3. Ikviena puse veic pasākumus, lai ierobežotu dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošanu procesos, kuri norādīti B pielikuma II daļā, saskaņā ar šā dokumenta noteikumiem.

4. Sekretariāts, pamatojoties uz pušu iesniegto informāciju, savāc un saglabā informāciju par procesiem, kuros tiek izmantots dzīvsudrabs vai dzīvsudraba savienojumi un to alternatīvas, un minēto informāciju publisko. Puses var iesniegt citu attiecīgu informāciju, un sekretariāts to publisko.

5. Ikviena puse, kuras vienā vai vairākās ražotnēs tiek izmantots dzīvsudrabs vai dzīvsudraba savienojumi ražošanas procesos, kuri uzskaitīti B pielikumā,

a) veic pasākumus, lai novērstu dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu emisijas un noplūdi no šīm ražotnēm;

b) savos ziņojumos, kuri tiek iesniegti saskaņā ar 21. pantu, iekļauj informāciju par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šo punktu un

c) veic pasākumus, lai noskaidrotu, kuras ir tās šīs puses teritorijā esošās ražotnes, kurās tiek izmantots dzīvsudrabs vai dzīvsudraba savienojumi procesos, kas uzskaitīti B pielikumā, un ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc datuma, kurā attiecībā uz minēto pusi stājusies spēkā konvencija, iesniedz sekretariātam informāciju par šādu ražotņu skaitu un veidu un aprēķināto dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu daudzumu gadā, kas šajā ražotnēs tiek izmantots. Sekretariāts šo informāciju publisko.

6. Neviena puse neatļauj dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu izmantošanu ražotnē, kura nav pastāvējusi pirms datuma, kurā attiecībā uz minēto pusi stājās spēkā konvencija, un kurā norit ražošanas procesi, kas uzskatīti B pielikumā. Attiecībā uz šādām ražotnēm nepiemēro nekādus atbrīvojumus.

7. Ikviena puse novērš tādu ražotņu attīstību, kurās tiek izmantots kāds cits process, kurā ar nolūku tiek izmantots dzīvsudrabs vai dzīvsudraba savienojumi, un kuras nav pastāvējušas pirms datuma, kurā stājās spēkā konvencija, izņemot gadījumu, kad puse var pierādīt, pārliecinot pušu konferenci, ka šis ražošanas process sniedz būtiskus ieguvumus apkārtējai videi un veselībai un ka nav pieejamas tehniski un ekonomiski pamatotas alternatīvas, kas nav saistītas ar dzīvsudraba izmantošanu un kas sniegtu tādus ieguvumus.

8. Pusēm tiek lūgts sniegt informāciju par attiecīgajiem tehnoloģiskajiem jaunievedumiem, ekonomiski un tehniski pamatotām alternatīvām, kurās netiek izmantots dzīvsudrabs, un iespējamajiem pasākumiem un metodēm, lai samazinātu un, ja iespējams, pārtrauktu dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošanu un dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu emisijas un noplūdi saistībā ar ražošanas procesiem, kas minēti B pielikumā.

9. Ikviena puse drīkst iesniegt priekšlikumu B pielikuma grozījumiem, lai iekļautu sarakstā ražošanas procesu, kurā tiek izmantots dzīvsudrabs vai dzīvsudraba savienojumi. Tajā tiek ietverta informācija par minētā procesa alternatīvām, kas ir pieejamas, tehniski un ekonomiski pamatotas, un par to riska faktoriem un ieguvumiem apkārtējai videi un veselībai.

10. Ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc datuma, kurā stājusies spēkā šī konvencija, pušu konference pārskata B pielikumu un apsver iespēju pieņemt šā pielikuma grozījumus saskaņā ar 27. pantu.

11. Veicot B pielikuma pārskatīšanu saskaņā ar 10. punktu, pušu konference ņem vērā vismaz šo informāciju:

a) ikvienu priekšlikumu, kas iesniegts saskaņā ar 9. punktu;

b) informāciju, kas ir pieejama saskaņā ar 4. punktu, un

c) pusēm pieejamo informāciju par tādu dzīvsudrabu nesaturošu alternatīvu pieejamību, kas ir tehniski un ekonomiski pamatotas, ņemot vērā riska faktorus un ieguvumus apkārtējai videi un veselībai.

6. pants
Pusei pēc pieprasījuma pieejamie atbrīvojumi

1. Ikviena valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija var reģistrēties vienam vai vairākiem atbrīvojumiem (turpmāk tekstā tie minēti kā "atbrīvojumi") attiecībā uz dzīvsudraba izmantošanas pārtraukšanas datumu, kas norādīts A pielikumā vai B pielikumā, par to rakstiski paziņojot sekretariātam

a) datumā, kurā tā kļūst par konvencijas pusi, vai,

b) ja A pielikuma grozījumos tiek pievienots dzīvsudrabu saturošs izstrādājums vai ja B pielikuma grozījumos tiek pievienots ražošanas process, kurā tiek izmantots dzīvsudrabs, tad ne vēlāk kā datumā, kurā attiecīgie grozījumi stājas spēkā attiecībā uz konkrēto pusi.

Šādai reģistrācijai pievieno aprakstu, kurā izskaidro nepieciešamību pēc šā atbrīvojuma.

2. Atbrīvojumu reģistrē attiecībā uz kategoriju, kas norādīta A vai B pielikumā, vai apakškategoriju, kuru norādījusi jebkura valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija.

3. Ikviena puse, kurai piemēro vienu vai vairākus atbrīvojumus, tiek norādīta reģistrā. Sekretariāts izveido un uztur reģistru un to publisko.

4. Šajā reģistrā iekļauj

a) to pušu sarakstu, kurām piemēro vienu vai vairākus atbrīvojumus;

b) katrai pusei reģistrēto atbrīvojumu vai atbrīvojumus un

c) katra atbrīvojuma beigu termiņu.

5. Ja vien puse nav norādījusi reģistrā īsāku periodu, visi atbrīvojumi saskaņā ar 1. punktu beidzas piecu gadu laikā pēc attiecīgā dzīvsudraba izmantošanas pārtraukšanas datuma, kas norādīts A un B pielikumā.

6. Pušu konference pēc puses pieprasījuma var nolemt pagarināt atbrīvojumu par pieciem gadiem, ja vien puse nepieprasa īsāku periodu. Pieņemot lēmumu, pušu konference ņem vērā

a) puses iesniegto ziņojumu, kurā ir pamatota nepieciešamība pagarināt atbrīvojumu un aprakstīti veiktie un plānotie pasākumi, lai novērstu nepieciešamību pēc atbrīvojuma, tiklīdz iespējams;

b) pieejamo informāciju, tostarp attiecībā uz alternatīviem izstrādājumiem un procesiem, kuros netiek izmantots dzīvsudrabs vai kuros dzīvsudraba patēriņš ir mazāks nekā ar atbrīvojumu saistītajā izmantošanā, un

c) pasākumus, kas ir plānoti vai tiek veikti, lai nodrošinātu videi nekaitīgu dzīvsudraba uzglabāšanu un dzīvsudraba atkritumu iznīcināšanu.

Atbrīvojumu var pagarināt tikai vienu reizi katram produktam attiecībā uz dzīvsudraba izmantošanas pārtraukšanas datumu.

7. Puse jebkurā laikā var atteikties no atbrīvojuma, par to rakstiski paziņojot sekretariātam. Atbrīvojuma atcelšana stājas spēkā no dienas, kas norādīta minētajā paziņojumā.

8. Neatkarīgi no 1. punktā noteiktā neviena valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija nevar reģistrēties atbrīvojumam, kad ir apritējuši pieci gadi kopš izmantošanas pārtraukšanas datuma attiecībā uz attiecīgo produktu vai procesu, kas minēts A vai B pielikumā, izņemot gadījumu, kad viena vai vairākas puses joprojām ir reģistrējušās šim atbrīvojumam attiecībā uz konkrēto izstrādājumu vai procesu un šīs puses saņēmušas atbrīvojumu saskaņā ar 6. punktu. Šādā gadījumā valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija var termiņos, kas norādīti 1. punkta a) un b) apakšpunktā, reģistrēties atbrīvojumam attiecībā uz šo produktu vai procesu, un šis atbrīvojums beidzas, kad apritējuši desmit gadi kopš attiecīgā izmantošanas pārtraukšanas datuma.

9. Nevienai pusei nedrīkst būt spēkā esošs atbrīvojums tad, kad apritējuši desmit gadi kopš izmantošanas pārtraukšanas datuma, attiecībā uz produktu vai procesu, kas minēts A vai B pielikumā.

7. pants
Nerūpnieciska un neliela apjoma zelta ieguve

1. Šajā pantā un C pielikumā minētie pasākumi tiek piemēroti nerūpnieciskai un neliela apjoma zelta ieguvei un apstrādei, kurā, lai atdalītu zeltu no rūdas, lieto amalgamēšanu, izmantojot dzīvsudrabu.

2. Ikviena puse, kas savā teritorijā veic nerūpniecisku un neliela apjoma zelta ieguvi un apstrādi, uz kuru attiecas šā panta noteikumi, veic pasākumus, lai samazinātu un, ja iespējams, pārtrauktu dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošanu un dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu emisijas un noplūdi šādas ieguves un apstrādes rezultātā.

3. Ikreiz, kad puse konstatē, ka tās teritorijā notiekošā nerūpnieciskā un neliela apjoma zelta ieguve nav uzskatāma par nebūtisku, tā par to ziņo sekretariātam. Šādā gadījumā attiecīgā puse

a) izstrādā un īsteno valsts rīcības plānu saskaņā ar C pielikumu;

b) iesniedz valsts rīcības plānu sekretariātam ne vēlāk kā trīs gadu laikā kopš datuma, kad šī konvencija stājās spēkā attiecībā uz konkrēto pusi, vai pēc datuma, ar kuru datēts paziņojums sekretariātam, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, un

c) pēc tam ik pēc trim gadiem sniedz pārskatu par progresu attiecībā uz šajā pantā noteikto pienākumu izpildi un šos pārskatus iekļauj ziņojumos, kuri tiek iesniegti saskaņā ar 21. pantu.

4. Lai sasniegtu šajā pantā minētos mērķus, puses, ja nepieciešams, var sadarboties cita ar citu un ar attiecīgām starpvaldību organizācijām un citām struktūrvienībām. Šāda sadarbība var notikt saistībā ar

a) stratēģiju izstrādi, lai novērstu novirzes dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošanā nerūpnieciska un neliela apjoma zelta ieguvē un apstrādē;

b) izglītošanas, informēšanas un rīcībspējas palielināšanas iniciatīvām;

c) pētniecības veicināšanu saistībā ar tādas ilgtspējīgas alternatīvas prakses izstrādi, kurā netiek izmantots dzīvsudrabs;

d) tehniskas un finansiālas palīdzības nodrošināšanu;

e) partnerību izveidi, lai atvieglotu savu saistību īstenošanu saskaņā ar šo pantu,

un

f) esošo informācijas apmaiņas mehānismu izmantošanu, lai veicinātu zināšanu ieguvi, labāko vides aizsardzības praksi un alternatīvas tehnoloģijas, kas ir dzīvotspējīgas vides aizsardzības, tehniskajā, sociālajā un ekonomiskajā ziņā.

8. pants
Emisijas

1. Šajā pantā runa ir par dzīvsudraba un tādu dzīvsudraba savienojumu emisiju kontroli, kurus bieži izsaka kā "kopējo dzīvsudrabu", un, ja iespējams, šo emisiju samazināšanu atmosfērā, izmantojot emisiju kontroles pasākumus attiecībā uz stacionārajiem avotiem, kuri atbilst D pielikumā norādītajām kategorijām.

2. Šajā pantā attiecīgie termini lietoti turpmāk minētajā nozīmē:

a) "emisijas" ir dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu emisijas atmosfērā;

b) "atbilstošais avots" ir avots, kas atbilst kādai no D pielikumā norādītajām kategorijām. Puse, ja vēlas, var noteikt kritērijus attiecībā uz to, kā tiek identificēti avoti, kuri norādīti noteiktā avotu kategorijā D pielikumā, taču šiem kritērijiem jebkurā kategorijā jāietver vismaz 75 procenti no emisiju apjoma šajā kategorijā;

c) "jauns avots" ir jebkurš atbilstošais avots, kurš atbilst kādai no D pielikumā minētajām kategorijām un kura būve vai būtiska pārveide ir sākta vismaz vienu gadu pēc datuma, kurā

i) attiecībā uz konkrēto pusi stājusies spēkā šī konvencija vai

ii) attiecībā uz konkrēto pusi stājušies spēkā D pielikuma grozījumi, saskaņā ar kuriem attiecīgajam avotam piemēro šīs konvencijas noteikumus, pamatojoties tikai uz šiem grozījumiem;

d) "būtiska pārveide" ir atbilstošā avota pārveide, kuras rezultātā būtiski palielinās emisijas, izņemot jebkādas izmaiņas emisiju apjomā, kas rodas no blakusproduktu atjaunošanas. Puses ziņā ir nolemt, vai šī pārveide ir vai nav būtiska;

e) "esošs avots" ir jebkurš atbilstošais avots, kas nav jauns avots;

f) "emisiju robežvērtība" ir emisiju koncentrācijas, masas vai intensitātes ierobežojums attiecībā uz dzīvsudraba vai tādu dzīvsudraba savienojumu emisiju no stacionāra avota, ko bieži izsaka kā "kopējo dzīvsudrabu".

3. Puse, kurai ir atbilstošie avoti, veic emisijas kontroles pasākumus un var sagatavot valsts plānu, kurā norāda veicamos emisijas kontroles pasākumus un tā paredzamos mērķus, uzdevumus un rezultātus. Ikviens plāns tiek iesniegts pušu konferencei četru gadu laikā pēc datuma, kurā konvencija stājās spēkā attiecībā uz konkrēto pusi. Ja puse izstrādā īstenošanas plānu saskaņā ar 20. pantu, tad attiecīgā puse var šajā plānā ietvert saskaņā ar šo punktu sagatavoto plānu.

4. Attiecībā uz jaunajiem avotiem ikviena puse pieprasa, lai, cik vien drīz tas ir praktiski iespējams, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā attiecībā uz konkrēto pusi tiktu izmantoti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni un labākā vides prakse, lai kontrolētu un, ja iespējams, samazinātu emisijas. Puse var izmantot emisiju robežvērtības, kuras atbilst labāko pieejamo tehnisko paņēmienu piemērošanai.

5. Attiecībā uz esošajiem avotiem ikviena puse savā valsts plānā iekļauj un īsteno vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem pasākumiem, ņemot vērā valsts apstākļus un attiecīgo pasākumu tehnisko pamatotību un finansiālo pieejamību, cik vien drīz tas ir praktiski iespējams, bet ne vēlāk kā desmit gadu laikā pēc datuma, kurā stājās spēkā šī konvencija attiecībā uz konkrēto pusi, proti,

a) skaitļos izteikts mērķis attiecībā uz atbilstošo avotu emisiju kontroli un, ja iespējams, samazināšanu;

b) emisiju robežvērtības attiecībā uz atbilstošo avotu emisiju kontroli un, ja iespējams, samazināšanu;

c) labāko pieejamo tehnisko paņēmienu un labākās vides prakses izmantošana, lai kontrolētu emisijas no atbilstošiem avotiem;

d) vairāku piesārņojošo vielu kontroles stratēģija, kas sniedz papildu ieguvumus attiecībā uz dzīvsudraba emisiju kontroli;

e) alternatīvi pasākumi, lai samazinātu emisijas no atbilstošajiem avotiem.

6. Puses var piemērot tos pašus pasākumus visiem attiecīgajiem esošajiem avotiem vai pieņemt citus pasākumus attiecībā uz atšķirīgām avotu kategorijām. Mērķis ir, lai ar puses piemērotajiem pasākumiem varētu panākt pieņemamu progresu attiecībā uz emisiju samazināšanu laika gaitā.

7. Ikviena puse, cik vien drīz tas ir praktiski iespējams un ne vēlāk kā piecu gadu laikā, skaitot no datuma, kurā attiecībā uz konkrēto pusi stājās spēkā šī konvencija, uzsāk emisiju no atbilstošajiem avotiem uzskaiti un pēc tam šo uzskaiti turpina uzturēt.

8. Pušu konference savā pirmajā sanāksmē pieņem norādījumus attiecībā uz

a) labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem un labāko vides praksi, ņemot vērā visas atšķirības starp jauniem un esošiem avotiem un nepieciešamību līdz minimumam samazināt mijiedarbību ar vides faktoriem, un

b) pusēm sniegto atbalstu 5. punktā minēto pasākumu īstenošanai, it īpaši attiecībā uz mērķu izvirzīšanu un emisiju robežvērtību noteikšanu.

9. Pušu konference, cik vien drīz tas ir praktiski iespējams, pieņem norādījumus attiecībā uz

a) kritērijiem, kurus puses izstrādā saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu;

b) emisiju uzskaites sagatavošanas metodēm.

10. Pušu konference pārskata un, ja nepieciešams, koriģē norādījumus, kuri izstrādāti saskaņā ar 8. un 9. punktu. Īstenojot atbilstošos šā panta noteikumus, puses ņem vērā minētos norādījumus.

11. Ikviena puse informāciju par šā panta īstenošanu iekļauj savos ziņojumos, ko tā iesniedz saskaņā ar 21. pantu, it īpaši informāciju saistībā ar pasākumiem, kurus tā ir veikusi saskaņā ar 4.-7. pantu, un šo pasākumu efektivitāti.

9. pants
Noplūdes

1. Šajā pantā runa ir par dzīvsudraba un tādu dzīvsudraba savienojumu noplūdes kontroli, kurus bieži izsaka kā "kopējo dzīvsudrabu", un, ja iespējams, šīs noplūdes samazināšanu uz zemes un ūdenī no attiecīgiem stacionārajiem avotiem, kuri nav minēti citos šīs konvencijas noteikumos.

2. Šajā pantā attiecīgie termini lietoti turpmāk minētajā nozīmē:

a) "noplūdes" ir dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu noplūdes uz zemes un ūdenī;

b) "atbilstošais avots" ir jebkurš nozīmīgs antropogēnas noplūdes punktveida avots, kuru identificējusi puse un kurš nav minēts citos šīs konvencijas noteikumos;

c) "jauns avots" ir jebkurš atbilstošais avots, kura būve vai pārveide ir veikta vismaz viena gada laikā, skaitot no datuma, kurā attiecībā uz konkrēto pusi stājās spēkā šī konvencija;

d) "būtiska pārveide" ir atbilstošā avota pārveide, kuras rezultātā būtiski palielinās noplūdes, izņemot jebkādas izmaiņas noplūdes apjomā, kas rodas no blakusproduktu atjaunošanas. Puses ziņā ir nolemt, vai šī pārveide ir vai nav būtiska;

e) "esošs avots" ir jebkurš atbilstošais avots, kas nav jauns avots;

f) "noplūdes robežvērtība" ir noplūdes koncentrācijas vai masas ierobežojums attiecībā uz dzīvsudraba vai tādu dzīvsudraba savienojumu noplūdi no stacionāra avota, kurus bieži izsaka kā "kopējo dzīvsudrabu".

3. Ikviena puse ne vēlāk kā trīs gadu laikā, skaitot no datuma, kurā šī konvencija stājās spēkā attiecībā uz konkrēto pusi, un pēc tam regulāri norāda atbilstošās stacionāro avotu kategorijas.

4. Puse, kurai ir atbilstoši avoti, veic noplūdes kontroles pasākumus un var sagatavot valsts plānu, kurā norāda veicamos noplūdes kontroles pasākumus un tā paredzamos mērķus, uzdevumus un rezultātus. Ikviens plāns tiek iesniegts pušu konferencei četru gadu laikā, skaitot no datuma, kurā konvencija stājusies spēkā attiecībā uz konkrēto pusi. Ja puse izstrādā īstenošanas plānu saskaņā ar 20. pantu, tad attiecīgā puse šajā plānā var ietvert saskaņā ar šo punktu sagatavoto plānu.

5. Pasākumi var ietvert vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem pasākumiem:

a) noplūdes robežvērtības attiecībā uz atbilstošo avotu noplūdes kontroli un, ja iespējams, samazināšanu;

b) labāko pieejamo tehnisko paņēmienu un labākās vides prakses izmantošana, lai kontrolētu noplūdes no atbilstošiem avotiem;

c) vairāku piesārņojošo vielu kontroles stratēģija, kas sniedz papildu ieguvumus attiecībā uz dzīvsudraba noplūdes kontroli;

d) alternatīvi pasākumi, lai samazinātu noplūdes no atbilstošajiem avotiem.

6. Ikviena puse, cik vien drīz tas ir praktiski iespējams un ne vēlāk kā piecu gadu laikā, skaitot no datuma, kurā attiecībā uz konkrēto pusi stājās spēkā šī konvencija, uzsāk un pēc tam turpina noplūdes no atbilstošajiem avotiem uzskaiti.

7. Pušu konference, cik vien drīz tas ir praktiski iespējams, pieņem norādījumus attiecībā uz

a) labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem un labāko vides praksi, ņemot vērā jebkuras atšķirības starp jauniem un esošiem avotiem un nepieciešamību līdz minimumam samazināt mijiedarbību ar vides faktoriem,

b) noplūdes uzskaites sagatavošanas metodēm.

8. Ikviena puse informāciju par šā panta īstenošanu iekļauj savos ziņojumos, ko tā iesniedz saskaņā ar 21. pantu, it īpaši informāciju saistībā ar pasākumiem, kurus tā veikusi saskaņā ar 3.-6. pantu, un šo pasākumu efektivitāti.

10. pants
Videi nekaitīga pagaidu uzglabāšana attiecībā uz dzīvsudrabu, izņemot dzīvsudraba atkritumus

1. Šajā pantā runa ir par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu pagaidu uzglabāšanu, kā noteikts 3. pantā, kas neattiecas uz dzīvsudraba atkritumiem tajā nozīmē, kas definēta 11. pantā.

2. Ikviena puse veic pasākumus, lai attiecībā uz dzīvsudrabu un dzīvsudraba savienojumiem, kurus šai pusei atļauts attiecīgā veidā izmantot saskaņā ar šo konvenciju, nodrošinātu pagaidu uzglabāšanu videi nekaitīgā veidā, ņemot vērā visas vadlīnijas un saskaņā ar visām prasībām, kas pieņemtas atbilstoši 3. punktam.

3. Pušu konference pieņem vadlīnijas attiecībā uz šādu dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu videi nekaitīgu pagaidu uzglabāšanu, ņemot vērā visas attiecīgās vadlīnijas, kas izstrādātas saskaņā ar Bāzeles konvenciju par bīstamo atkritumu pārrobežu transporta kontroli un to galējo apstrādi, un citus attiecīgos norādījumus. Pušu konference var pieņemt prasības attiecībā uz pagaidu uzglabāšanu, iekļaujot tās konvencijas papildu pielikumā saskaņā ar 27. pantu.

4. Puses, ja nepieciešams, sadarbojas cita ar citu un ar attiecīgām starpvaldību organizācijām un citām struktūrvienībām, lai palielinātu rīcībspēju attiecībā uz dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu videi nekaitīgu pagaidu uzglabāšanu.

11. pants
Dzīvsudraba atkritumi

1. Bāzeles konvencijas par bīstamo atkritumu pārrobežu transporta kontroli un to galējo apstrādi atbilstošās definīcijas attiecībā uz atkritumiem, uz kuriem attiecas šī konvencija, piemērojamas Bāzeles konvencijas pusēm. Šīs konvencijas puses, kas nav Bāzeles konvencijas puses, izmanto šīs definīcijas informatīvā nolūkā attiecībā uz atkritumiem, kuri aprakstīti šajā konvencijā.

2. Šajā konvencijā dzīvsudraba atkritumi ir vielas vai priekšmeti, kuri

a) sastāv no dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumiem,

b) satur dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus vai

c) ir piesārņoti ar dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumiem

un ir tādā daudzumā, kas pārsniedz atbilstošās sliekšņa vērtības, ko noteikusi pušu konference, un kuri, saskaņotā veidā sadarbojoties Bāzeles konvencijas atbilstošajām institūcijām, tiek iznīcināti vai kurus plānots iznīcināt, vai kurus ir nepieciešams iznīcināt saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai šo konvenciju. Šī definīcija neattiecas uz segiežiem, iežu pārpalikumiem un sārņiem, kas radušies ieguves procesā, izņemot primāro dzīvsudraba ieguvi, ja vien tie nesatur dzīvsudrabu un dzīvsudraba savienojumus, kuru daudzums pārsniedz pušu konferences noteiktās sliekšņa vērtības.

3. Ikviena puse veic atbilstošus pasākumus, lai

a) dzīvsudraba atkritumi tiktu apsaimniekoti videi nekaitīgā veidā, ņemot vērā vadlīnijas, kuras izstrādātas saskaņā ar Bāzeles konvenciju, un atbilstoši papildu pielikumā sagatavotajām prasībām, ko pieņem pušu konference saskaņā ar 27. pantu. Sagatavojot prasības, pušu konference ņem vērā pušu atkritumu apsaimniekošanas noteikumus un programmas;

b) dzīvsudraba atkritumi tiktu izmantoti vienīgi reģenerācijai, pārstrādei, attīrīšanai, tiešai atkārtotai izmantošanai attiecīgai pusei atļautā veidā saskaņā ar konvenciju vai iznīcināšanai videi nekaitīgā veidā, ievērojot 3. punkta a) apakšpunktu;

c) Bāzeles konvencijas puses netransportētu dzīvsudraba atkritumus pāri starptautiskajām robežām, izņemot gadījumus, kad tie tiek transportēti iznīcināšanai videi nekaitīgā veidā saskaņā ar šo pantu un minēto konvenciju. Apstākļos, uz kuriem Bāzeles konvencija neattiecas, puse atļauj šādu transportēšanu pāri starptautiskajām robežām tikai pēc tam, kad ir izvērtēti atbilstošie starptautiskie noteikumi, standarti un vadlīnijas.

4. Pušu konference veic pasākumus, lai cieši sadarbotos ar atbilstošajām Bāzeles konvencijas struktūrām attiecībā uz 3. punkta a) apakšpunktā minēto vadlīniju pārskatīšanu un koriģēšanu, ja nepieciešams.

5. Pusēm, ja nepieciešams, tiek ieteikts sadarboties citai ar citu un ar atbilstošām starpvaldību organizācijām un citām struktūrām, lai veidotu un uzturētu rīcībspēju pasaules, reģionālā un valsts mērogā attiecībā uz dzīvsudraba atkritumu apsaimniekošanu videi nekaitīgā veidā.

12. pants
Piesārņotās vietas

1. Ikviena puse izstrādā nepieciešamās stratēģijas, lai identificētu un novērtētu vietas, kuras ir piesārņotas ar dzīvsudrabu un dzīvsudraba savienojumiem.

2. Visi pasākumi, kas tiek veikti, lai samazinātu ar šādām vietām saistītos riska faktorus, tiek veikti videi nekaitīgā veidā, pēc nepieciešamības ietverot ar cilvēku veselību un apkārtējo vidi saistīto riska faktoru novērtējumu attiecībā uz dzīvsudrabu un dzīvsudraba savienojumiem, kas atrodami šādās vietās.

3. Pušu konference pieņem norādījumus attiecībā uz piesārņoto vietu apsaimniekošanu, kas var ietvert metodes un pieejas, kuras paredzētas

a) vietu noteikšanai un raksturošanai;

b) sabiedrības iesaistīšanai;

c) riska faktoru novērtēšanai attiecībā uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi;

d) rīcības iespēju noteikšanai, lai pārvaldītu ar piesārņotajām vietām saistītos riska faktorus;

e) ieguvumu un izmaksu novērtēšanai un

f) rezultātu apstiprināšanai.

4. Puses tiek aicinātas sadarboties stratēģiju izstrādē un aktivitāšu īstenošanā attiecībā uz piesārņoto vietu noteikšanu, novērtēšanu, prioritizēšanu, pārvaldību un, ja nepieciešams, sanāciju.

13. pants
Finanšu resursi un mehānismi

1. Ikviena puse atbilstoši iespējām apņemas nodrošināt resursus tiem valsts pasākumiem, kurus ir paredzēts veikt saskaņā ar šo konvenciju, ņemot vērā attiecīgās valsts politiku, prioritātes, plānus un programmas. Šādi resursi var ietvert valsts līmeņa finansējumu, ņemot vērā atbilstošo politiku, attīstības stratēģijas un valsts budžetu, un divpusēju un daudzpusēju finansējumu, kā arī privātā sektora iesaistīšanos.

2. Konvencijas īstenošanas vispārējā efektivitāte attiecībā uz jaunattīstības valstu pusēm tiks vērtēta pēc šā panta īstenošanas efektivitātes.

3. Tiek ieteikts neatliekamā kārtā izmantot daudzpusējus, reģionālos un divpusējos finansiālās un tehniskās palīdzības, kā arī rīcībspējas palielināšanas un tehnoloģiju pārņemšanas avotus, lai uzlabotu un pastiprinātu pasākumus saistībā ar dzīvsudrabu, palīdzot jaunattīstības valstu pusēm īstenot šo konvenciju finanšu resursu, tehniskā palīdzības un tehnoloģiju pārņemšanas jomā.

4. Puses, veicot pasākumus saistībā ar finansējumu, pilnībā izvērtē individuālās vajadzības un īpašos apstākļus attiecībā uz tām pusēm, kas ir mazo salu jaunattīstības valstis vai vismazāk attīstītās valstis.

5. Šajā punktā ir definēts atbilstošu, prognozējamu un laikus sniegtu finanšu resursu nodrošināšanas mehānisms. Šis mehānisms paredzēts tam, lai palīdzētu pusēm, kuras ir jaunattīstības valstis un pārejas perioda valstis, īstenot savas konvencijā noteiktās saistības.

6. Šajā mehānismā ietilpst

a) Pasaules Vides fonda Ieguldījumu fonds un

b) īpaša starptautiska programma rīcībspējas palielināšanas un tehniskās palīdzības atbalstam.

7. Pasaules Vides fonda Ieguldījumu fonds nodrošina ar jauniem, prognozējamiem, atbilstošiem un laikus sniegtiem finanšu resursiem, lai palīdzētu segt konvencijas īstenošanas izmaksas, kā par to vienojusies pušu konference. Saistībā ar šo konvenciju Pasaules Vides fonda Ieguldījumu fonds darbojas pušu konferences vadībā un tai atskaitās. Pušu konference sniedz norādījumus attiecībā uz vispārējām stratēģijām, politiku, programmu prioritātēm un atbilstības kritērijiem finanšu resursu pieejamības un izmantošanas jomā. Turklāt pušu konference sniedz norādījumus, izstrādājot paredzamo pasākumu kategoriju sarakstu, kurus Pasaules Vides fonda Ieguldījumu fonds varētu atbalstīt. Pasaules Vides fonda Ieguldījumu fonds nodrošina ar resursiem, lai segtu savstarpēji apstiprinātos izdevumus, kas saistīti ar starptautiskiem ieguvumiem vides aizsardzības jomā, un lai pilnībā segtu izmaksas saistībā ar atsevišķiem savstarpēji apstiprinātiem rīcības nodrošināšanas pasākumiem.

8. Nodrošinot ar rīcībai nepieciešamajiem resursiem, Pasaules Vides fonda Ieguldījumu fonds jāņem vērā saistībā ar ieteikto rīcību panāktais potenciālais dzīvsudraba samazinājums, salīdzinot ar tā izmaksām.

9. Saistībā ar šo konvenciju 6. punkta b) apakšpunktā minētā programma tiek īstenota pušu konferences vadībā, kurai šīs programmas īstenotāji atskaitās. Savā pirmajā sanāksmē pušu konference lemj par institūciju, kura vadīs šo programmu un kurai jābūt jau esošai struktūrvienībai, un sniedz tai norādījumus, tostarp par programmas ilgumu. Visas puses un citas atbilstošās ieinteresētās personas tiek aicinātas brīvprātīgi nodrošināt ar programmai nepieciešamajiem finanšu resursiem.

10. Pušu konference un mehānismā ietilpstošās struktūrvienības pirmajā pušu konferences sanāksmē vienojas par pasākumiem, kas nepieciešami, lai īstenotu iepriekšminētajos punktos noteikto.

11. Pušu konference ne vēlāk kā savā trešajā sanāksmē un pēc tam regulāri izskata finansējuma līmeni un pušu konferences sniegtos norādījumus tām struktūrvienībām, kurām tika uzticēts vadīt saskaņā ar šo pantu izveidoto mehānismu, un to darbības efektivitāti, un to spēju nodrošināt to pušu vajadzības, kas ir jaunattīstības valstis vai pārejas perioda valstis. Pamatojoties uz šo izskatīšanu, pušu konference atbilstoši rīkojas, lai uzlabotu mehānisma efektivitāti.

12. Visas puses tiek aicinātas atbilstoši iespējām sekmēt mehānisma darbību. Mehānismam ir jāveicina resursu nodrošināšana no citiem avotiem, tostarp no privātā sektora, un ir jācenšas līdzsvarot šos resursus starp dažādiem atbalstītajiem pasākumiem.

14. pants
Rīcībspējas palielināšana, tehniskā palīdzība un tehnoloģiju pārņemšana

1. Puses sadarbojas, lai atbilstoši iespējām nodrošinātu laicīgu un atbilstošu rīcībspējas palielināšanu un tehnisko palīdzību jaunatīstības valstu pusēm, īpaši tām pusēm, kas ir vismazāk attīstītās valstis vai mazo salu jaunattīstības valstis, un pārejas perioda valstu pusēm, lai palīdzētu šīm pusēm īstenot to pienākumus saskaņā ar šo konvenciju.

2. Rīcībspējas palielināšanu un tehnisko palīdzību, kas minēta 1. punktā un 13. pantā, var nodrošināt, veicot pasākumus reģionālā, apakšreģionālā un valsts līmenī, ietverot arī esošos reģionālos un apakšreģionālos centrus, izmantojot citas daudzpusējas un divpusējas metodes un izmantojot partnerību, tostarp privātā sektora partnerību. Lai uzlabotu tehniskās palīdzības un tās sniegšanas efektivitāti, ir jācenšas veidot sadarbību un koordināciju saistībā ar daudzpusējiem vides aizsardzības nolīgumiem par ķīmiskām vielām un atkritumiem.

3. Attīstīto valstu puses un citas puses atbilstoši iespējām, saņemot atbalstu, ja nepieciešams, no privātā sektora un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, sekmē un veicina modernu, videi nekaitīgu tehnoloģiju izstrādi, pārņemšanu un izplatīšanu, un pieejamību jaunattīstības valstu pusēm, it īpaši vismazāk attīstītām valstīm un mazo salu jaunattīstības valstīm, un pusēm, kas ir pārejas perioda valstis, lai stiprinātu to rīcībspēju sekmīgi īstenot šo konvenciju.

4. Pušu konference līdz savai otrajai sanāksmei un pēc tam regulāri, ņemot vērā pušu iesniegumus un ziņojumus, tostarp tos, kas iesniegti saskaņā ar 21. pantu, un citu ieinteresēto personu iesniegto informāciju,

a) izskata informāciju par esošajām iniciatīvām un panākto progresu saistībā ar alternatīvajām tehnoloģijām;

b) apsver pušu vajadzības, it īpaši jaunattīstības valstu pušu vajadzības, attiecībā uz alternatīvajām tehnoloģijām un

c) identificē problēmas, ar kurām saskaras puses, it īpaši jaunattīstības valstu puses, tehnoloģiju pārņemšanas jomā.

5. Pušu konference sniedz ieteikumus attiecībā uz to, kā turpmāk iespējams veicināt rīcībspējas palielināšanu, tehnisko palīdzību un tehnoloģiju pārņemšanu saskaņā ar šo pantu.

15. pants
Komiteja īstenošanas un atbilstības jautājumos

1. Ar šo konvenciju tiek izveidots mehānisms, tostarp komiteja kā pušu konferences palīgstruktūra, lai veicinātu šīs konvencijas noteikumu īstenošanu un pārskatītu atbilstību tiem. Mehānismam, tostarp komitejai, ir sekmējoša funkcija, un tajā īpaša uzmanība tiek pievērsta attiecīgo valstu iespējām un pušu apstākļiem.

2. Komiteja sekmē visu konvencijas noteikumu īstenošanu un to izpildes novērtēšanu. Komiteja izskata gan individuālus, gan sistēmiskus īstenošanas un atbilstības jautājumus un pēc nepieciešamības sniedz ieteikumus pušu konferencei.

3. Komiteju veido 15 locekļi, kurus izvirza puses un ievēl pušu konference, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgu ģeogrāfisko pārstāvniecību, kuras pamatā ir pieci Apvienoto Nāciju Organizācijas reģioni; pirmie locekļi tiek ievēlēti pušu konferences pirmajā sanāksmē un pēc tam saskaņā ar reglamentu, kuru apstiprinājusi pušu konference saskaņā ar 5. punktu; komitejas locekļiem nepieciešama kompetence kādā ar šo konvenciju saistītā jomā, un šo jomu sadalījumam jābūt līdzsvarotam.

4. Komiteja izskata jautājumus, pamatojoties uz

a) rakstiskiem jebkuras puses iesniegumiem attiecībā uz konkrētās puses atbilstību,

b) valstu ziņojumiem saskaņā ar 21. pantu un

c) pušu konferences pieprasījumiem.

5. Komiteja izstrādā savu reglamentu, kuru apstiprina pušu konference savā otrajā sanāksmē; pušu konference var pieņemt komitejas papildu darba pienākumus.

6. Komiteja pēc iespējas cenšas pieņemt ieteikumus vienprātīgi. Ja visas iespējas ir izsmeltas, bet vienprātība nav panākta, šos ieteikumus galējas vajadzības gadījumā pieņem ar trīs ceturtdaļu klātesošo un balsojošo locekļu balsu vairākumu, pamatojoties uz divu trešdaļu locekļu kvorumu.

16. pants
Veselības aspekti

1. Puses tiek aicinātas:

a) sekmēt tādu stratēģiju un programmu izstrādi un īstenošanu, kas paredzētas apdraudēto iedzīvotāju, jo īpaši neaizsargāto iedzīvotāju, identificēšanai un aizsardzībai un kas var ietvert zinātniski pamatotu vadlīniju pieņemšanu veselības jomā attiecībā uz dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu iedarbību, attiecīgā gadījumā izvirzot mērķus dzīvsudraba iedarbības samazināšanai un, ja nepieciešams, sabiedrības izglītošanai, un to veikt ar sabiedrības veselības un citu iesaistīto nozaru līdzdalību;

b) veicināt zinātniski pamatotu izglītojošo un preventīvo programmu izstrādi un īstenošanu par dzīvsudrabu un dzīvsudraba savienojumiem darbvidē;

c) veicināt atbilstošu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, lai nodrošinātu profilaksi, ārstēšanu un aprūpi iedzīvotājiem, kurus ietekmējusi dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu iedarbība, un

d) veidot un pēc iespējas stiprināt iestāžu un veselības aprūpes speciālistu rīcībspēju ar dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu iedarbību saistītā veselības apdraudējuma profilakses, diagnosticēšanas, ārstēšanas un monitoringa jomā.

2. Pušu konference, apsverot ar veselību saistītus jautājumus vai pasākumus,

a) attiecīgā gadījumā konsultējas un sadarbojas ar Pasaules Veselības organizāciju, Starptautisko Darba organizāciju un citām atbilstošām starpvaldību organizācijām un

a) attiecīgā gadījumā veicina sadarbību un informācijas apmaiņu ar Pasaules Veselības organizāciju, Starptautisko Darba organizāciju un citām atbilstošām starpvaldību organizācijām.

17. pants
Informācijas apmaiņa

1. Ikviena puse sekmē apmaiņu ar šādu informāciju:

a) ar zinātnisku, tehnisku, ekonomisku un juridisku informāciju par dzīvsudrabu un dzīvsudraba savienojumiem, tostarp toksikoloģisko, ekotoksikoloģisko un drošības informāciju;

b) ar informāciju par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu ražošanas, izmantošanas, tirdzniecības, emisiju un noplūdes samazināšanu vai novēršanu;

c) ar informāciju par tehniski un ekonomiski dzīvotspējīgām alternatīvām attiecībā uz

i) dzīvsudrabu saturošiem izstrādājumiem;

ii) ražošanas procesiem, kuros izmanto dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus, un

iii) pasākumiem un procesiem, kas rada dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu emisijas vai noplūdes,

tostarp ar informāciju par veselības un apkārtējās vides apdraudējumu un šādu alternatīvu ekonomiskajām un sociālajām izmaksām un ieguvumiem, un

d) epidemioloģisko informāciju par ietekmi uz veselību, kas saistīta ar dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu iedarbību, ciešā sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju un citām atbilstošām organizācijām, ja nepieciešams.

2. Puses apmainās ar 1. punktā minēto informāciju tiešā veidā, ar sekretariāta starpniecību vai sadarbībā ar citām atbilstošajām organizācijām, tostarp ķīmisko vielu un atkritumu konvenciju sekretariātiem, atkarībā no nepieciešamības.

3. Sekretariāts sekmē sadarbību šajā pantā minētās informācijas apmaiņas jomā, kā arī sadarbību ar attiecīgajām organizācijām, tostarp ar daudzpusējo vides aizsardzības nolīgumu sekretariātiem un citām starptautiskām iniciatīvām. Papildus no pusēm saņemtajai informācijai šī informācija ietver arī informāciju no starpvaldību un nevalstiskajām organizācijām, kam ir pieredze dzīvsudraba jomā, un no valsts un starptautiskajām iestādēm, kam ir šāda pieredze.

4. Ikviena puse izraugās valsts kontaktpunktu informācijas apmaiņai saskaņā ar šo konvenciju, tostarp attiecībā uz pušu importētāju piekrišanu saskaņā ar 3. pantu.

5. Šajā konvencijā informācija par cilvēku veselību un apkārtējās vides drošību netiek uzskatīta par konfidenciālu. Puses, kas apmainās ar citu informāciju saskaņā ar šo konvenciju, aizsargā jebkādu konfidenciālu informāciju, kā nosaka abpusēja vienošanās.

18. pants
Sabiedrības informēšana, informētība un izglītošana

1. Ikviena puse atbilstoši iespējām sekmē un veicina

a) pieejamās informācijas sniegšanu sabiedrībai par

i) dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu iedarbību uz veselību un apkārtējo vidi;

ii) dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu alternatīvām;

iii) jautājumiem, kas norādīti 17. panta 1. punktā;

iv) savu pētniecības, izstrādes un monitoringa pasākumu rezultātiem saskaņā ar 19. pantu un

v) pasākumiem, kas tiek veikti, lai izpildītu konvencijā noteiktos pienākumus;

b) izglītošanu, apmācību un sabiedrības informētību saistībā ar dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu iedarbības ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi, sadarbojoties ar atbilstošām starpvaldību un nevalstiskām organizācijām un neaizsargātām iedzīvotāju grupām pēc nepieciešamības.

2. Ikviena puse izmanto esošos mehānismus vai apsver citu mehānismu izstrādi, piemēram, izstrādā piesārņojošo vielu noplūdes un pārneses reģistrus, ja nepieciešams, lai varētu savākt un izplatīt informāciju par ikgadējo aprēķināto dzīvsudraba un dzīvsudraba sastāvdaļu daudzumu, kuru emisija, noplūde vai iznīcināšana notiek cilvēku rīcības rezultātā.

19. pants
Pētniecība, attīstība un monitorings

1. Puses, ņemot vērā attiecīgos apstākļus un iespējas, cenšas sadarboties, lai izstrādātu un uzlabotu

a) uzskaites attiecībā uz dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošanu, patēriņu un antropogēnām emisijām gaisā, noplūdēm ūdenī un uz zemes;

b) dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu līmeņa modelēšanu un ģeogrāfiski reprezentatīvu monitoringu attiecībā uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām un vides elementiem, tostarp biotiskām vidēm, piemēram, zivīm, jūras zīdītājiem, jūras bruņurupučiem un putniem, kā arī sadarbību atbilstošu un piemērotu paraugu vākšanā un apmaiņā;

c) dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu ietekmes novērtējumu attiecībā uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi papildus ietekmes novērtēšanai sociālajā, ekonomiskajā un kultūras jomā, it īpaši attiecībā uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām;

d) saskaņotas metodes, lai veiktu pasākumus, kas minēti a), b) un c) apakšpunktā;

e) informāciju par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu ekoloģisko ciklu, pārvadāšanu (tostarp pārnesi lielos attālumos un nosēdumiem), pārstrādi un turpmāko likteni dažādās ekosistēmās, pienācīgi ņemot vērā atšķirību starp antropogēnām un dabiskām dzīvsudraba emisijām un noplūdēm un dzīvsudraba pārvietošanu no vēsturiskās atrašanās vietas;

f) informāciju par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu un dzīvsudrabu saturošu izstrādājumu uzņēmējdarbību un tirdzniecību un

g) informāciju un izpēti par tādu izstrādājumu un procesu tehnisko un ekonomisko pieejamību, kuri nesatur dzīvsudrabu, par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem un labāko vides praksi, lai samazinātu un uzraudzītu dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu emisijas un noplūdi.

2. Puses, ja nepieciešams, paplašina monitoringa tīklus un pētniecības programmas, veicot pasākumus, kas minēti 1. punktā.

20. pants
Īstenošanas plāni

1. Ikviena puse pēc sākotnējā novērtējuma var izstrādāt un izpildīt īstenošanas plānu, ņemot vērā attiecīgās valsts apstākļus, lai izpildītu šajā konvencijā noteiktās saistības. Ikvienu šādu plānu nosūta sekretariātam, tiklīdz tas ir izstrādāts.

2. Ikviena puse var pārskatīt un koriģēt savu īstenošanas plānu, ņemot vērā apstākļus valstī un atsaucoties uz pušu konferences norādījumiem un citiem atbilstošiem norādījumiem.

3. Puses, veicot 1. un 2. punktā noteikto darbu, konsultējas ar attiecīgās valsts ieinteresētājām personām, lai sekmētu savu īstenošanas plānu izstrādi, īstenošanu, pārskatīšanu un koriģēšanu.

4. Puses var saskaņot arī reģionālos plānus, lai sekmētu konvencijas īstenošanu.

21. pants
Ziņošana

1. Ikviena puse ar sekretariāta starpniecību ziņo pušu konferencei par pasākumiem, kurus tā ir veikusi, lai īstenotu šīs konvencijas noteikumus, un par minēto pasākumu efektivitāti un iespējamām grūtībām šīs konvencijas mērķu sasniegšanā.

2. Savos ziņojumos ikviena puse ietver informāciju, kas pieprasīta konvencijas 3., 5., 7., 8. un 9. pantā.

3. Pušu konference savā pirmajā sanāksmē lemj par ziņošanas laiku un formātu, kas jāievēro pusēm, ņemot vērā vēlamību saskaņot ziņojumu iesniegšanu arī attiecībā uz citām ķīmisko vielu un atkritumu konvencijām.

22. pants
Efektivitātes novērtēšana

1. Pušu konference novērtē šīs konvencijas efektivitāti, sākot to darīt ne vēlāk kā sešus gadus pēc konvencijas spēkā stāšanās datuma, un pēc tam regulāri intervālos, par kuriem lemj pušu konference.

2. Lai veicinātu novērtēšanu, pušu konference savā pirmajā sanāksmē rosina veikt pasākumus, lai tā iegūtu salīdzināmus monitoringa datus par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu esamību un kustību apkārtējā vidē, kā arī par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu līmeņa tendencēm, kas novērotas biotiskās vidēs un attiecībā uz neaizsargātiem iedzīvotājiem.

3. Novērtēšanu veic, pamatojoties uz pieejamo zinātnisko, vides, tehnisko, finanšu un ekonomisko informāciju, kas ietver

a) ziņojumus un citu monitoringa informāciju, kura iesniegta pušu konferencei saskaņā ar 2. punktu;

b) ziņojumus, kurus iesniedz saskaņā ar 21. pantu;

c) informāciju un ieteikumus, kurus iesniedz saskaņā ar 15. pantu, un

d) ziņojumus un citu atbilstošu informāciju par finansiālas palīdzības sniegšanas gaitu, tehnoloģiju pārņemšanas un rīcībspējas palielināšanas pasākumiem, kas tiek veikti saskaņā ar šo konvenciju.

23. pants
Pušu konference

1. Ar šo pantu tiek nodibināta pušu konference.

2. Pirmo pušu konferences sanāksmi sasauc Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas izpilddirektors ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās datuma. Pēc tam notiek regulāras pušu konference sanāksmes intervālos, par kuriem lemj pušu konference.

3. Pušu konferences ārkārtas sanāksmes citos laikos notiek tad, kad pušu konference to uzskata par nepieciešamu, vai pēc jebkuras puses rakstveida pieprasījuma, ja sešu mēnešu laikā pēc tam, kad sekretariāts pusēm paziņo par šo pieprasījumu, vismaz viena trešdaļa pušu to atbalsta.

4. Pušu konference savā pirmajā sanāksmē pēc vienprātības principa vienojas un pieņem savu un savu palīgstruktūru reglamentu un finanšu noteikumus, kā arī sekretariāta darbības finanšu noteikumus.

5. Pušu konference pastāvīgi izskata un novērtē šīs konvencijas īstenošanu. Tā veic savas šajā konvencijā noteiktās funkcijas un saistībā ar to

a) izveido tādas palīgstruktūras, kādas uzskata par vajadzīgu šīs konvencijas īstenošanai;

b) attiecīgā gadījumā sadarbojas ar kompetentām starptautiskām organizācijām un starpvaldību un nevalstiskajām institūcijām;

c) regulāri izskata visu informāciju, kura ir iesniegta tai un sekretariātam saskaņā ar 21. pantu;

d) izskata jebkādus ieteikumus, kurus tai iesniedz Komiteja īstenošanas un atbilstības jautājumos;

e) izskata un pieņem jebkuru papildu lēmumu, kas var būt vajadzīgs, lai īstenotu šīs konvencijas mērķus, un

f) izskata A un B pielikumu saskaņā ar 4. un 5. pantu.

6. Pušu konferences sanāksmēs novērotāja statusā var būt pārstāvēta Apvienoto Nāciju Organizācija, tās specializētās iestādes un Starptautiskā atomenerģijas aģentūra, kā arī jebkura valsts, kas nav šīs konvencijas puse. Novērotāja statusā var būt jebkura valsts vai starptautiska, valstiska vai nevalstiska struktūra vai iestāde, kas ir kvalificēta jomās, kuras saistītas ar šo konvenciju, un kas ir informējusi sekretariātu par savu vēlmi būt klāt pušu konferences sanāksmē novērotāja statusā, ja pret to neiebilst vismaz viena trešdaļa klātesošo pušu. Novērotāju ielaišanu un piedalīšanos regulē ar reglamentu, ko pieņem pušu konference.

24. pants
Sekretariāts

1. Ar šo pantu tiek nodibināts sekretariāts.

2. Sekretariāta funkcijas ir šādas:

a) organizēt pušu konferences un tās palīgstruktūru sanāksmes un nodrošināt šīm sanāksmēm nepieciešamos pakalpojumus;

b) sekmēt palīdzības sniegšanu pusēm, īpaši tām pusēm, kuras ir jaunattīstības valstis un pārejas perioda valstis, šīs konvencijas īstenošanā atbilstoši nepieciešamībai;

c) attiecīgā gadījumā koordinēt pasākumus ar attiecīgo starptautisko institūciju sekretariātiem, īpaši ar citu ķīmisko vielu un atkritumu konvenciju sekretariātiem;

d) palīdzēt pusēm informācijas apmaiņā saistībā ar šīs konvencijas īstenošanu;

e) sagatavot un nodot pusēm regulārus ziņojumus, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar 15. un 21. pantu, un uz citu pieejamo informāciju;

f) vispārējas pušu konferences vadībā pieņemt tādus administratīvus un līgumiskus lēmumus, kas ir nepieciešami, lai tā sekmīgi varētu veikt savas funkcijas, un

g) veikt citas sekretariāta funkcijas, kas norādītas konvencijā, un šīs citas funkcijas var norādīt pušu konference.

3. Šīs konvencijas sekretariāta funkcijas veic Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas izpilddirektors, ja vien pušu konference ar trīs ceturtdaļu klātesošo un balsojušo pušu balsu vairākumu nenolemj uzticēt sekretariāta funkcijas vienai vai vairākām citām starptautiskajām organizācijām.

4. Pušu konference, apspriežoties ar atbilstošām starptautiskajām institūcijām, var uzlabot sadarbību un koordināciju starp šīs konvencijas sekretariātu un citu ķīmisko vielu un atkritumu konvenciju sekretariātiem. Pušu konference, apspriežoties ar attiecīgām starptautiskajām institūcijām, var sniegt turpmākos norādījumus šajā jomā.

25. pants
Strīdu izšķiršana

1. Puses cenšas jebkuru strīdu, kas radies starp tām attiecībā uz šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, risināt pārrunu ceļā vai citā mierīgā veidā pēc savas izvēles.

2. Puse, kas nav reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, šo konvenciju ratificējot, pieņemot, apstiprinot vai tai pievienojoties, vai arī jebkurā laikā pēc tam var rakstiskā dokumentā, kas iesniegts depozitāram, deklarēt, ka jebkura tāda strīda izšķiršanā, kas attiecas uz šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, tā atzīst vienu vai abus minētos strīda izšķiršanas līdzekļus par obligātiem attiecībā uz jebkuru pusi, kura uzņemas tādu pašu pienākumu, -

a) izskatīšanu šķīrējtiesā saskaņā ar procedūru, kas noteikta E pielikuma I daļā;

b) strīda izšķiršanu Starptautiskajā tiesā.

3. Puse, kas ir reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, var iesniegt deklarāciju ar līdzīgu nozīmi attiecībā uz izskatīšanu šķīrējtiesā saskaņā ar 2. punktu.

4. Deklarācija, kas iesniegta atbilstoši 2. vai 3. punktam, paliek spēkā, līdz saskaņā ar nosacījumiem beidzas tās termiņš vai trīs mēnešus pēc tam, kad depozitāram ir iesniegts rakstisks paziņojums par tās atsaukšanu.

5. Deklarācijas termiņa beigas, paziņojums par atsaukšanu vai jauna deklarācija nekādā veidā neietekmē notiekošo tiesvedību šķīrējtiesā vai Starptautiskajā tiesā, ja vien strīdā iesaistītās puses nevienojas citādi.

6. Ja strīdā iesaistītās puses nav apstiprinājušas vienotu strīda izšķiršanas veidu saskaņā ar 2. vai 3. punktu un ja tās nav spējušās izšķirt strīdu 1. punktā minētajā veidā divpadsmit mēnešu laikā pēc vienas puses paziņojuma otrai pusei par to, ka starp tām pastāv strīds, tad šo jautājumu pēc jebkuras puses pieprasījuma iesniedz izlīgšanas komisijai. Šajā pantā minētajai izlīgšanai piemēro E pielikuma II daļā izklāstīto procedūru.

26. pants
Konvencijas grozījumi

1. Šīs konvencijas grozījumus var ierosināt jebkura puse.

2. Šīs konvencijas grozījumus var pieņemt pušu konferences sanāksmē. Jebkuru ierosināto grozījumu tekstu sekretariāts nosūta pusēm vismaz sešus mēnešus pirms sanāksmes, kurā ir paredzēta šo grozījumu pieņemšana. Sekretariāts turklāt nosūta ieteiktos grozījumus šīs konvencijas parakstītājiem un informatīvā nolūkā arī depozitāram.

3. Puses veltī visas pūles tam, lai panāktu vienprātīgu vienošanos par jebkuriem ierosinātajiem šīs konvencijas grozījumiem. Ja visas iespējas ir izsmeltas, bet vienošanās nav panākta, tad pēdējā iespēja ir pieņemt grozījumus ar vismaz triju ceturtdaļu sanāksmē klātesošo un balsojošo pušu balsu vairākumu.

4. Depozitārs nosūta pieņemtos grozījumus visām pusēm ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai.

5. Par grozījumu ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu depozitāram paziņo rakstiski. Grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar 3. punktu, stājas spēkā attiecībā uz tām pusēm, kuras ir piekritušas tam, lai šie grozījumi būtu tām saistoši, deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad savus ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponējušas vismaz trīs ceturtdaļas pušu, kuras bijušas puses laikā, kad attiecīgie grozījumi tika pieņemti. Tādējādi grozījumi stājas spēkā attiecībā uz jebkuru citu pusi deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad attiecīgā puse deponējusi savu šo grozījumu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu.

27. pants
Pielikumu pieņemšana un grozīšana

1. Konvencijas pielikumi ir tās būtiska sastāvdaļa, un, ja nav skaidri noteikts citādi, atsauce uz šo konvenciju vienlaikus ir atsauce arī uz tās pielikumiem.

2. Visi citi pielikumi, kas tiek pieņemti pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās datuma, ir saistīti vienīgi ar procedūras, zinātniskajiem, tehniskajiem vai administratīvajiem jautājumiem.

3. Attiecībā uz šīs konvencijas papildpielikumu ieteikšanu, pieņemšanu un stāšanos spēkā tiek ievērota šāda procedūra:

a) papildpielikumus iesaka un pieņem saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 26. panta 1.-3. punktā;

b) ikviena puse, kas nevar pieņemt papildpielikumu, par to rakstiski paziņo depozitāram viena gada laikā pēc tam, kad depozitārs paziņojis par šāda pielikuma pieņemšanu. Depozitārs nekavējoties paziņo visām pusēm par katru saņemto paziņojumu. Puse jebkurā laikā var rakstiski paziņot depozitāram, ka tā atsauc savu iepriekšējo paziņojumu attiecībā uz papildpielikuma nepieņemšanu, un ar to šis pielikums stājas spēkā attiecībā uz konkrēto pusi atbilstoši c) apakšpunktam, un

c) pēc tam, kad ir pagājis viens gads pēc tam, kad depozitārs paziņojis par papildpielikuma pieņemšanu, šis pielikums stājas spēkā attiecībā uz visām pusēm, kuras nav iesniegušas paziņojumu par nepieņemšanu saskaņā ar b) apakšpunkta noteikumiem.

4. Attiecībā uz šīs konvencijas pielikumu grozījumu ieteikšanu, pieņemšanu un stāšanos spēkā piemēro tās pašas procedūras, kuras piemēro attiecībā uz konvencijas papildpielikumu ieteikšanu, pieņemšanu un stāšanos spēkā, izņemot gadījumu, kad pielikuma grozījumi nestājas spēkā attiecībā uz pusi, kas ir iesniegusi paziņojumu attiecībā uz pielikumu grozījumiem atbilstoši 30. panta 5. punktam, un šādā gadījumā minētie grozījumi stājas spēkā attiecībā uz konkrēto pusi deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad tā ir deponējusi savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu attiecībā uz konkrētajiem grozījumiem.

5. Ja papildpielikums vai pielikuma grozījumi ir saistīti ar šīs konvencijas grozījumiem, tad attiecīgais papildpielikums vai grozījumi nestājas spēkā līdz laikam, kad stājas spēkā šīs konvencijas grozījumi.

28. pants
Balsstiesības

1. Katrai konvencijas pusei ir viena balss, izņemot gadījumu, kas paredzēts šā panta 2. punktā.

2. Reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija atbilstoši savai kompetencei izmanto tiesības balsot ar balsu skaitu, kas ir vienāds ar to tās dalībvalstu skaitu, kuras ir konvencijas puses. Šāda organizācija neizmanto savas balsstiesības tad, ja kāda tās dalībvalsts pati izmanto savas balsstiesības, un otrādi.

29. pants
Parakstīšana

Šī konvencija ir atvērta parakstīšanai Kunamoto, Japānā, 2013. gada 10. un 11. oktobrī un pēc tam Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnē Ņujorkā līdz 2014. gada 9. oktobrim visām valstīm un reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām.

30. pants
Ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās

1. Konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas. Konvencijai var pievienoties valstis vai reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, sākot no nākamās dienas pēc tā datuma, kad tiek slēgta konvencijas parakstīšana. Ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenti jāiesniedz depozitāram.

2. Ja par konvencijas pusi kļūst kāda reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, bet neviena minētās organizācijas dalībvalsts nav konvencijas puse, tad attiecīgajai organizācijai ir saistoši visi pienākumi, ko uzliek šī konvencija. Ja viena vai vairākas šādas organizācijas dalībvalstis ir šīs konvencijas puses, tad šī organizācija un tās dalībvalstis attiecīgi lemj par savu atbildību to pienākumu izpildē, ko uzliek šī konvencija. Šādos gadījumos organizācija un dalībvalstis nevar vienlaikus izmantot šajā konvencijā paredzētās tiesības.

3. Savos ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentos reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācija deklarē savas kompetences pakāpi attiecībā uz jautājumiem, kurus reglamentē konvencija. Minētā organizācija informē arī depozitāru, kas savukārt informē puses, par būtiskām izmaiņām tās kompetences pakāpē.

4. Ikviena valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija tiek aicināta laikā, kad tā šo konvenciju ratificē, pieņem, apstiprina vai tai pievienojas, nosūtīt sekretariātam informāciju par saviem konvencijas īstenošanas pasākumiem.

5. Savā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentā ikviena puse var deklarēt, ka attiecībā uz to jebkuri pielikuma grozījumi stājas spēkā tikai pēc ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas attiecībā uz minētajiem grozījumiem.

31. pants
Stāšanās spēkā

1. Šī konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kad ir deponēts piecdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments.

2. Attiecībā uz katru valsti vai reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju, kas ratificē, pieņem vai apstiprina šo konvenciju vai tai pievienojas pēc tam, kad ir deponēts piecdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments, šī konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šāda valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija ir deponējusi savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu.

3. Saistībā ar šā panta 1. un 2. punktu instrumenti, kurus deponē kāda reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, nav uzskatāmi par tādiem, kas papildina šīs organizācijas dalībvalstu deponētos instrumentus.

32. pants
Atrunas

Attiecībā uz šo konvenciju nedrīkst pieņemt nekādas atrunas.

33. pants
Izstāšanās

1. Jebkurā laikā pēc tam, kad apritējuši trīs gadi kopš šī konvencija stājusies spēkā attiecībā uz konkrēto pusi, šī puse var izstāties no konvencijas, paziņojot par to rakstiski depozitāram.

2. Jebkura šāda izstāšanās stājas spēkā, kad apritējis gads kopš dienas, kad depozitārs ir saņēmis paziņojumu par izstāšanos, vai vēlāk, ja paziņojumā par izstāšanos ir norādīts attiecīgais datums.

34. pants
Depozitārs

Konvencijas depozitārs ir Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs.

35. pants
Autentiskie teksti

Šīs konvencijas oriģinālu, kura teksts angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā ir vienlīdz autentisks, deponē depozitāram.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotas personas parakstījušas šo konvenciju.

Konvencija parakstīta Kumamoto, Japānā, divi tūkstoši trīspadsmitā gada desmitajā oktobrī.

 

A pielikums

Dzīvsudrabu saturoši izstrādājumi

Šajā pielikumā nav ietverti šādi izstrādājumi:

a) izstrādājumi, kas ir būtiski civilajai aizsardzībai un militārām vajadzībām;

b) izstrādājumi, kas paredzēti pētniecībai, instrumentu kalibrēšanai un izmantošanai atsauces standarta veidā;

c) ja nav pieejamas pamatotas nomaiņas alternatīvas pret izstrādājumiem, kas nesatur dzīvsudrabu, - slēdži un releji, auksto katodu luminiscences spuldzes un ārējo elektrodu luminiscences spuldzes (CCFL un EEFL) elektroniskajiem displejiem un mērierīcēm;

d) izstrādājumi, kurus izmanto tradicionālās vai reliģiskās paražās, un

e) vakcīnas, kas satur konservantu tiomersālu.

I daļa. Izstrādājumi, kuriem piemēro 4. panta 1. punktu

Dzīvsudrabu saturoši izstrādājumi

Datums, pēc kura attiecīgā izstrādājuma ražošana, importēšana vai eksportēšana nav atļauta (izmantošanas pārtraukšanas datums)

Baterijas, izņemot cinka-sudraba oksīda elektrodu baterijas, kuru dzīvsudraba saturs < 2 %, un cinka-gaisa elektrodu baterijas, kuru dzīvsudraba saturs < 2 %

2020

Slēdži un releji, izņemot uzraudzības un kontroles ierīču mērtiltus ar augstas precizitātes kapacitatīvo pretestību un zuduma koeficientu un augstfrekvences radiofrekvences slēdžus un relejus, kuriem maksimālais dzīvsudraba saturs ir 20 mg vienam mērtiltam, slēdzim vai relejam

2020

Kompaktās luminiscences spuldzes (CFL) vispārējam apgaismojumam, kuru jauda ir ≤ 30 W un dzīvsudraba saturs pārsniedz 5 mg uz vienu spuldzes gaismas izstarotāju

2020

Lineārās luminiscences spuldzes (LFL) vispārējam apgaismojumam:

a) trīsjoslu luminofora: < 60 W, kurām dzīvsudraba saturs pārsniedz 5 mg uz vienu spuldzi;

b) halofosfāta luminofora: ≤ 40 W, kurām dzīvsudraba saturs pārsniedz 10 mg uz vienu spuldzi

2020

Augstspiediena dzīvsudraba tvaiku spuldzes (HPMV) vispārējam apgaismojumam

2020

Dzīvsudrabs auksto katodu luminiscences spuldzēs un ārējo elektrodu luminiscences spuldzēs (CCFL un EEFL) elektroniskajiem displejiem:

a) neliels garums (≤ 500 mm), dzīvsudraba saturs pārsniedz 3,5 mg uz vienu spuldzi;

b) vidējs garums (> 500 mm un ≤ 1500 mm), dzīvsudraba saturs pārsniedz 5 mg uz vienu spuldzi;

c) liels garums (> 1500 mm), dzīvsudraba saturs pārsniedz 13 mg uz vienu spuldzi

2020

Kosmētika (ar dzīvsudraba saturu virs 1 ppm), ietverot ādas balināšanas ziepes un krēmus un neietverot acu zonas kosmētiku, kurā dzīvsudrabu izmanto kā konservantu, un ja nav pieejami efektīvi un droši konservanti, ar ko tos aizstāt1

2020

Pesticīdi, biocīdi un antiseptiski līdzekļi ārīgai lietošanai

2020

Šādas neelektroniskas mērierīces, izņemot neelektroniskas mērierīces, kas ir uzstādītas lielās iekārtās vai tādās iekārtās, kuras izmanto augstas precizitātes mērījumiem, ja nav pieejamas derīgas alternatīvas, kas nesatur dzīvsudrabu:

a) barometri;

b) higrometri;

c) manometri;

d) termometri;

e) sfigmomanometri

2020

______________________________________________
1
Nolūks ir neietvert kosmētiku, ziepes vai krēmus, kuros ir dzīvsudraba mikropiesārņojums.

II daļa. Izstrādājumi, kuriem piemēro 4. panta 3. punktu

Dzīvsudrabu saturoši izstrādājumi

Noteikumi

Zobārstniecības amalgama Izvēloties pasākumus, ko puse veic, lai pārtrauktu izmantot zobārstniecības amalgamu, tiek ņemti vērā attiecīgās puses valsts līmeņa apstākļi un atbilstošie starptautiskie norādījumi, un tie ietver divus vai vairāk no turpmāk minētajiem pasākumiem:

i) valsts mērķu izvirzīšana, kas paredz kariesa novēršanu un veselības veicināšanu, tādējādi pēc iespējas samazinot zobu restaurācijas nepieciešamību;

ii) valsts mērķu izvirzīšana, kas paredz pēc iespējas samazināt tās lietošanu;

iii) tādu rentablu un klīniski efektīvu zobu restaurācijai paredzētu alternatīvu izmantošanas veicināšana, kas nesatur dzīvsudrabu;

iv) tādu kvalitatīvu zobu restaurācijas materiālu pētniecības un izstrādes veicināšana, kuri nesatur dzīvsudrabu;

v) reprezentatīvu profesionālo organizāciju un zobārstniecības skolu mudināšana izglītot un apmācīt zobārstniecības speciālistus un studentus izmantot alternatīvus zobu restaurācijas materiālus, kuri nesatur dzīvsudrabu, un sekmēt labāko pārvaldības praksi;

vi) tādu apdrošināšanas polišu un programmu neieteikšana, kurās dota priekšroka zobārstniecības amalgamai, nevis zobu restaurācijas materiāliem, kas nesatur dzīvsudrabu;

vii) atbalsts tādām apdrošināšanas polisēm un programmām, kurās dota priekšroka kvalitatīvām zobu restaurācijas alternatīvām, nevis zobārstniecības amalgamai;

viii) atļaut izmantot zobārstniecības amalgamu tikai kapsulās;

ix) labākās vides prakses veicināšana zobārstniecības iestādēs, lai samazinātu dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu noplūdi ūdenī un uz zemes

 

B pielikums

Ražošanas procesi, kuros izmanto dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus

I daļa. Procesi, kuriem piemēro 5. panta 2. punktu

Ražošanas procesi, kuros izmanto dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus Pārtraukšanas datums
Hlora-sārmu ražošanas process 2025.
Acetaldehīda ražošana, kurā par katalizatoru izmanto dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus 2018.

II daļa. Procesi, kuriem piemēro 5. panta 3. punktu

Process, kurā izmanto dzīvsudrabu Noteikumi
Vinilhlorīda monomēra ražošana Pusēm veicamo pasākumu vidū var iekļaut šādus pasākumus, bet neaprobežojoties tikai ar tiem:

i) samazināt dzīvsudraba izmantošanu ražošanas uz vienu vienību izteiksmē par 50 procentiem līdz 2020. gadam, salīdzinot ar 2010. gadu;

ii) veicināt pasākumus, lai samazinātu primārās ieguves dzīvsudraba dominējošu izmantošanu;

iii) veikt pasākumus, lai samazinātu dzīvsudraba emisijas un noplūdes apkārtējā vidē;

iv) atbalstīt pētniecību un izstrādi attiecībā uz katalizatoriem un procesiem, kam nav nepieciešams dzīvsudrabs;

v) neatļaut dzīvsudraba izmantošanu piecus gadus pēc tam, kad pušu konference ir norādījusi, ka tie katalizatori, kuri nesatur dzīvsudrabu un kurus izmanto esošajos procesos, ir tehniski un ekonomiski pamatoti;

vi) ziņot pušu konferencei par saviem centieniem izstrādāt un/vai identificēt alternatīvas un pārtraukt dzīvsudraba izmantošanu saskaņā ar 21. pantu.

Nātrija vai kālija metilāts vai etilāts Pusēm veicamo pasākumu vidū var iekļaut šādus pasākumus, bet neaprobežojoties tikai ar tiem:

i) pasākumi, lai samazinātu dzīvsudraba lietošanu, ar mērķi pēc iespējas drīzāk un 10 gadu laikā pēc konvencijas stāšanās spēkā pārtraukt dzīvsudraba izmantošanu;

ii) samazināt emisijas un noplūdes ražošanas uz vienu vienību izteiksmē par 50 procentiem līdz 2020. gadam, salīdzinot ar 2010. gadu;

iii) aizliegt izmantot tikko iegūtu primārās ieguves dzīvsudrabu;

iv) atbalstīt pētniecību un izstrādi attiecībā uz procesiem, kam nav nepieciešams dzīvsudrabs;

v) neatļaut dzīvsudraba izmantošanu piecus gadus pēc tam, kad pušu konference ir norādījusi, ka procesi, kuros nav nepieciešams dzīvsudrabs, ir tehniski un ekonomiski pamatoti;

vi) ziņot pušu konferencei par saviem centieniem izstrādāt un/vai identificēt alternatīvas un pārtraukt dzīvsudraba izmantošanu saskaņā ar 21. pantu.

Poliuretāna ražošana, izmantojot katalizatorus, kas satur dzīvsudrabu Pusēm veicamo pasākumu vidū var iekļaut šādus pasākumus, bet neaprobežojoties tikai ar tiem:

i) veikt pasākumus, lai samazinātu dzīvsudraba lietošanu, ar mērķi pēc iespējas drīzāk un 10 gadu laikā pēc konvencijas stāšanās spēkā pārtraukt dzīvsudraba izmantošanu;

ii) veikt pasākumus, lai samazinātu primārās ieguves dzīvsudraba dominējošu izmantošanu;

iii) veikt pasākumus, lai samazinātu dzīvsudraba emisijas un noplūdes apkārtējā vidē;

iv) veicināt pētniecību un izstrādi attiecībā uz katalizatoriem un procesiem, kam nav nepieciešams dzīvsudrabs;

v) ziņot pušu konferencei par saviem centieniem izstrādāt un/vai identificēt alternatīvas un pārtraukt dzīvsudraba izmantošanu saskaņā ar 21. pantu.

Konvencijas 5. panta 6. punktu nepiemēro šim ražošanas procesam.

 

C pielikums

Nerūpnieciska un neliela apjoma zelta ieguve

Valsts rīcības plāni

1. Ikviena puse, kurai piemēro 7. panta 3. punktu, savā valsts rīcības plānā ietver:

a) valsts mērķus un uzdevumus samazināšanas jomā;

b) pasākumus ar mērķi pārtraukt

i) nesasmalcinātas rūdas amalgamāciju,

ii) amalgamas vai apstrādātas amalgamas atklātu dedzināšanu,

iii) amalgamas dedzināšanu apdzīvotās vietās un

iv) cianīda izskalošanu nogulsnēs, rūdā vai sārņos, kam pievienots dzīvsudrabs, bez pirms tam veiktas dzīvsudraba atdalīšanas;

c) pasākumus, lai sekmētu formalizēšanu jeb reglamentāciju nerūpnieciska un neliela apjoma zelta ieguves jomā;

d) izejošos aprēķinus par izmantotā dzīvsudraba daudzumu un izmantotajiem praktiskajiem risinājumiem nerūpnieciskas un neliela apjoma zelta ieguves un apstrādes jomā tās teritorijā;

e) dzīvsudraba emisiju un noplūdes, un iedarbības samazināšanas veicināšanas stratēģijas nerūpnieciskas un neliela apjoma zelta ieguves un apstrādes jomā, tostarp metodes, kurās netiek izmantots dzīvsudrabs;

f) stratēģijas, kas paredzētas tirdzniecības pārvaldībai un lai novērstu to, ka dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumi tiek saņemti no ārzemju un iekšzemes avotiem izmantošanai nerūpnieciskā un neliela apjoma zelta ieguvē un apstrādē;

g) stratēģijas, kas paredzētas, lai iesaistītu ieinteresētās personas valsts rīcības plāna īstenošanā un nepārtrauktā attīstībā;

h) sabiedrības veselības stratēģiju attiecībā uz dzīvsudraba iedarbību uz nerūpnieciskas un neliela apjoma zelta ieguves raktuvju strādniekiem un viņu kopienām. Šāda stratēģija cita starpā ietver veselības datu savākšanu, veselības aprūpes speciālistu apmācību un informētības uzlabošanu veselības aprūpes iestādēs;

i) stratēģijas, lai novērstu nerūpnieciskā un neliela apjoma zelta ieguvē izmantota dzīvsudraba iedarbību uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām, sevišķi bērniem un sievietēm reproduktīvā vecumā, jo īpaši grūtniecēm;

j) stratēģijas, lai sniegtu informāciju nerūpnieciskas un neliela apjoma zelta ieguves raktuvju strādniekiem un iesaistītajām kopienām un

k) valsts rīcības plāna īstenošanas grafiku.

2. Ikviena puse savā valsts rīcības plānā var ietvert papildstratēģijas, lai sasniegtu savus mērķus, tostarp lai ieviestu vai izmantotu standartus nerūpnieciskas un neliela apjoma zelta ieguves jomā, kur netiek izmantots dzīvsudrabs, un attiecībā uz tirgus mehānismiem vai mārketinga rīkiem.

 

D pielikums

Stacionāro avotu saraksts attiecībā uz dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu emisiju atmosfērā

Stacionāro avotu kategorija:

akmeņogļu spēkstacijas;

ar akmeņoglēm darbināmas rūpnieciskas sadedzināšanas iekārtas;

kausēšanas un apdedzināšanas procesi, kurus izmanto krāsaino metālu ražošanā;1

atkritumu sadedzināšanas iekārtas;

iekārtas cementa klinkera ražošanai.

___________________________________________________________________
1
 Šajā pielikumā ar terminu "krāsainie metāli" apzīmē svinu, cinku, varu un rūpniecisko zeltu.

 

E pielikums

Šķīrējtiesas un izlīgšanas procedūras

I daļa. Šķīrējtiesas procedūra

Konvencijas 25. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā šķīrējtiesas procedūra notiek tā, kā aprakstīts turpmāk.

1. pants

1. Puse var ierosināt vēršanos šķīrējtiesā saskaņā ar šīs konvencijas 25. pantu, nosūtot rakstisku paziņojumu, kas adresēts otrajai strīdā iesaistītajai pusei vai pusēm. Paziņojumam pievieno pretenziju, kā arī visus papilddokumentus. Šajā paziņojumā tiek minēts šķīrējtiesā izskatāmā strīda priekšmets un īpaši norādīti tie šīs konvencijas panti, par kuru interpretāciju vai piemērošanu izcēlies strīds.

2. Puse prasītāja paziņo sekretariātam, ka tā nodod strīdu izskatīšanai šķīrējtiesā saskaņā ar šīs konvencijas 25. pantu. Paziņojumam pievieno puses prasītājas rakstisku paziņojumu, pretenziju un 1. punktā minētos papilddokumentus. Šādā veidā saņemto informāciju sekretariāts nosūta visām pusēm.

2. pants

1. Ja strīdu saskaņā ar 1. pantu nodod izskatīšanai šķīrējtiesā, tad izveido šķīrējtiesu. Tās sastāvā ir trīs locekļi.

2. Katra no strīda pusēm ieceļ savu šķīrējtiesnesi, un abi šādi ieceltie šķīrējtiesneši, abpusēji vienojoties, apstiprina trešo šķīrējtiesnesi, kas ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Ja strīds ir starp vairākām pusēm, puses ar vienādām interesēm kopīgi ieceļ vienu šķīrējtiesnesi, savstarpēji vienojoties. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs nav kādas strīdā iesaistītās puses pilsonis, un viņa parastā dzīves vieta nav kādā no šo pušu teritorijām, kā arī viņš nav nodarbināts nevienā no tām un nekādā citādā statusā nav nodarbojies ar šo lietu.

3. Jebkura vakance aizpildāma tā, kā tas noteikts attiecībā uz sākotnējo iecelšanu.

3. pants

1. Ja viena no strīdā iesaistītajām pusēm divu mēnešu laikā pēc datuma, kad puse atbildētāja saņēmusi paziņojumu par strīda izskatīšanu šķīrējtiesā, neapstiprina šķīrējtiesnesi, otra puse var informēt Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru, kas var iecelt šķīrējtiesnesi nākamo divu mēnešu laikā.

2. Ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs netiek iecelts divu mēnešu laikā pēc otrā šķīrējtiesneša iecelšanas, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs atbilstoši puses lūgumam ieceļ priekšsēdētāju nākamo divu mēnešu laikā.

4. pants

Šķīrējtiesa pieņem savus lēmumus saskaņā ar šīs konvencijas un starptautisko tiesību aktu noteikumiem.

5. pants

Ja vien strīdā iesaistītās puses nepieņem citu lēmumu, tad šķīrējtiesa pati nosaka savu reglamentu.

6. pants

Šķīrējtiesa var atbilstoši strīdā iesaistīto pušu lūgumam ieteikt būtiskus pagaidu aizsardzības pasākumus.

7. pants

Strīdā iesaistās puses veicina šķīrējtiesas darbu, jo īpaši, izmantojot visus to rīcībā esošus līdzekļus:

a) nodrošina to ar visiem attiecīgajiem dokumentiem, informāciju un materiāli tehnisko bāzi un

b) nodrošina iespēju, ja nepieciešams, izsaukt lieciniekus vai ekspertus un saņemt viņu liecību.

8. pants

Strīdā iesaistītajām pusēm un šķīrējtiesnešiem tiek uzlikts par pienākumu aizsargāt šķīrējtiesas tiesvedības laikā jebkuras tādas informācijas vai dokumentu konfidencialitāti, ko tās saņem kā konfidenciālu informāciju vai dokumentus.

9. pants

Ja vien šķīrējtiesa nenosaka citādi attiecīgās lietas īpašo apstākļu dēļ, šķīrējtiesas izmaksas sedz strīdā iesaistītās puses vienlīdzīgās daļās. Šķīrējtiesa reģistrē visas savas izmaksas un sniedz par tām galīgo paziņojumu strīdā iesaistītajām pusēm.

10. pants

Puse, kura ir juridiski ieinteresēta strīda priekšmetā, ko varētu ietekmēt pieņemtais lēmums, ar šķīrējtiesas piekrišanu var iestāties lietā.

11. pants

Šķīrējtiesa var izskatīt lietu un noteikt pretprasības, kas tieši izriet no strīda priekšmeta.

12. pants

Lēmumus gan par šķīrējtiesas procedūru, gan būtību pieņem ar tās locekļu balsu vairākumu.

13. pants

1. Ja viena no strīdā iesaistītajām pusēm neierodas šķīrējtiesā vai nespēj aizstāvēt savu lietu, otrā puse var lūgt šķīrējtiesu turpināt lietas izskatīšanu un pieņemt lēmumu. Kādas puses neierašanās tiesā vai nespēja aizstāvēt savu lietu nevar apturēt tiesvedību.

2. Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas šķīrējtiesai ir jāpārliecinās par to, vai prasība ir pamatota gan ar faktiem, gan ar likumu.

14. pants

Šķīrējtiesa pieņem savu galīgo lēmumu piecu mēnešu laikā, sākot ar tās sastāva pilnīgas nokomplektēšanas datumu, ja vien tā neuzskata par nepieciešamu pagarināt termiņu uz laiku, kam nevajadzētu pārsniegt nākamo piecu mēnešu periodu.

15. pants

Šķīrējtiesas galīgais lēmums ietver tikai strīda priekšmetu un nosaka iemeslus, kas ir tā pamatā. Tajā tiek norādīti to šķīrējtiesas locekļu vārdi, kuri ir piedalījušies galīgā lēmuma pieņemšanā, un šī lēmuma pieņemšanas datums. Jebkurš šķīrējtiesas loceklis var galīgajam lēmumam pievienot atsevišķu vai atšķirīgu viedokli.

16. pants

Galīgais lēmums ir saistošs strīdā iesaistītajām pusēm. Šīs konvencijas interpretācija, kas sniegta galīgajā lēmumā, ir saistoša arī pusei, kura iestājusies lietā saskaņā ar 10. pantu, ciktāl tas attiecas uz jautājumiem, saistībā ar kuriem attiecīgā puse ir iestājusies lietā. Galīgo lēmumu nevar pārsūdzēt, izņemot tad, ja strīdā iesaistītās puses jau iepriekš ir vienojušās par apelācijas kārtību.

17. pants

Jebkuras nesaskaņas par galīgā lēmuma interpretāciju vai īstenošanas veidu, kas var rasties starp pusēm, kurām ir saistošs galīgais lēmums saskaņā ar 16. pantu, ikviena no šīm pusēm var lūgt izskatīt šķīrējtiesai, kura pieņēmusi galīgo lēmumu.

II daļa. Izlīgšanas procedūra

Šīs konvencijas 25. panta 6. punktā aprakstītā izlīgšanas procedūra ir šāda.

1. pants

Puses lūgums izveidot izlīgšanas komisiju saskaņā ar šīs konvencijas 25. panta 6. punktu tiek noformēts rakstiski un adresēts sekretariātam, kopiju iesniedzot strīda otrai pusei vai pusēm. Sekretariāts nekavējoties par to informē visas konvencijas puses.

2. pants

1. Izlīgšanas komisija, ja vien strīdā iesaistītās puses nevienojas citādi, tiek veidota no trīs locekļiem, katra attiecīgā puse ieceļ vienu no tiem, bet priekšsēdētāju kopīgi izraugās divi ieceltie komisijas locekļi.

2. Strīdos, kuros iesaistītas vairāk nekā divas puses, tās puses, kam ir vienādas intereses, kopīgi ieceļ savu komisijas locekli, savstarpēji vienojoties.

3. pants

Ja neviena no strīdā iesaistītajām pusēm divu mēnešu laikā pēc tam, kad sekretariāts ir saņēmis 1. punktā minēto rakstisko lūgumu, nav iecēlušas komisijas locekļus, tad Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs pēc jebkuras puses lūguma nākamo divu mēnešu laikā veic šādu iecelšanu.

4. pants

Ja divu mēnešu laikā pēc otrā komisijas locekļa iecelšanas nav iecelts izlīgšanas komisijas priekšsēdētājs, tad Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs pēc jebkuras strīdā iesaistītās puses lūguma ieceļ priekšsēdētāju nākamo divu mēnešu laikā.

5. pants

Izlīgšanas komisija neatkarīgā un objektīvā veidā palīdz strīdā iesaistītajām pusēm centienos panākt izlīgumu.

6. pants

1. Izlīgšanas komisija var vadīt izlīgšanas tiesvedību tādā veidā, kādu tā uzskata par pareizu, pilnībā ņemot vērā lietas apstākļus un viedokļus, kurus var paust strīdā iesaistītās puses, tostarp lūgumu rast ātru risinājumu. Tā pēc nepieciešamības var pieņemt savu reglamentu, ja vien puses nav vienojušās citādi.

2. Izlīgšanas komisija jebkurā laikā, kamēr norit tiesvedība, var izteikt priekšlikumus vai ieteikumus attiecībā uz strīda atrisinājumu.

7. pants

Strīdā iesaistītās puses sadarbojas ar izlīgšanas komisiju. Puses it īpaši cenšas ievērot komisijas lūgumu iesniegt rakstiskus materiālus, nodrošināt ar pierādījumiem un apmeklēt sanāksmes. Pusēm un izlīgšanas komisijas locekļiem komisijas veiktās izskatīšanas laikā ir pienākums aizsargāt jebkuras tādas saņemtās informācijas vai dokumentu konfidencialitāti, ko tās saņem kā konfidenciālu informāciju vai dokumentus.

8. pants

Izlīgšanas komisija pieņem savus lēmumus ar tās locekļu balsu vairākumu.

9. pants

Ja vien strīds nav ticis atrisināts, izlīgšanas komisija sagatavo ziņojumu ar ieteikumiem attiecībā uz strīda atrisināšanu ne vēlāk kā divpadsmit mēnešu laikā pēc tā pilnīgas noformulēšanas, un šo ziņojumu puses godprātīgi izskata.

10. pants

Par jebkurām nesaskaņām attiecībā uz to, vai izlīguma komisijai ir kompetence izskatīt tai iesniegto jautājumu, lemj komisija.

11. pants

Izlīgšanas komisijas darba izmaksas vienādās daļās sedz strīdā iesaistītās puses, ja vien nepastāv cita vienošanās. Komisija reģistrē visas savas izmaksas un sniedz par tām galīgo paziņojumu strīdā iesaistītajām pusēm.