Darbības ar dokumentu

(Projekta apraksts MK 05.12.2023. rīkojuma Nr. 845 redakcijā)

Projekta "Vienota kontaktu centra platforma operatīvo dienestu darba atbalstam un publisko pakalpojumu piegādei" (turpmāk – projekts) virsmērķis ir uzlabot sabiedrībai sniedzamo operatīvo dienestu pakalpojumu pieejamību, pakalpojumu sniegšanas savlaicīgumu un to kvalitāti, kā arī nodrošināt vienota zvanu kontaktu centra funkcionalitāti valsts publiskās pārvaldes vajadzībām.

Projekta mērķi

1. Paaugstināt pakalpojuma "112" efektivitāti un savlaicīgumu.

2. Dienestiem nodrošināt pilnas informācijas pieejamību par notikumu tiešsaistes režīmā.

3. Uzlabot pakalpojuma "112" pieejamību.

4. Izveidot ārkārtas ziņojumu (zvans, e-zvans, SMS u. c.) saņemšanas vienotu tehnoloģisko vidi.

5. Ieviest pakalpojuma "112" kvalitātes kontroli.

6. Modernizēt operatīvo dienestu resursu vadības sistēmu.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

1. Sagatavot darbības procesu analīzi un izstrādāt zvanu centra sistēmas un operatīvo dienestu resursu vadības sistēmas projektējuma tehniskās specifikācijas.

2. Iegādāties zvanu centra tehnisko infrastruktūru un licences, veikt tās uzstādīšanu, programmēšanu, konfigurēšanu, integrēšanu, uzraudzību (ieviešanas kvalitātes kontroli) un ieviešanu ekspluatācijā.

3. Nodrošināt zvanu centra sistēmas administratoru un lietotāju apmācības.

4. Izstrādāt Operatīvo dienestu resursu vadības tehnoloģiskās platformas programmnodrošinājumu, veikt tā uzraudzību (ieviešanas kvalitātes kontroli) un testēšanu.

5. Veikt datu apmaiņas saskarņu un integrācijas izstrādi.

6. Nodrošināt projekta testēšanu un ieviešanu ekspluatācijā.

7. Organizēt projekta publicitātes pasākumus.

Plānotie rezultāta rādītāji

Plānotie iznākuma rādītāji

Projekta kopējais plānotais finansējums ir 5 000 000 euro.

Projekta īstenošanas laiks ir 67 mēneši.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa¹ rezultāta rādītājos

Pirms vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk – NMPD) izveides un projekta "Vienotās neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības informācijas sistēmas un dispečeru centru izveide" Nr. 3DP/3.1.5.2.0/09/IPIA/VSMTVA/001 (turpmāk – NMPD projekts) (īstenots Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" 3.1.5.2. aktivitātes "Neatliekamās medicīniskās palīdzības attīstība" ietvaros) ieviešanas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēju rīcībā bija tikai daži ģeogrāfiski izkliedētu un atdalītu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) sistēmu risinājumi, piemēram, zvanu saņemšanas risinājums, grāmatvedības un resursu vadības sistēma un izsaukumu apstrādes risinājums, un to funkcionalitāte nebija pietiekama NMPD funkciju izpildei nepieciešamajā kvalitātē un apjomā, kā arī to izmantošana bija iespējama tikai atsevišķās NMPD struktūrvienībās, ar atšķirīgiem sistēmas atjauninājumiem. 2009. gadā NMPD pastāvošie IKT atbalsta risinājumi nespēja nodrošināt atbalstu vienotai vadībai visās NMPD struktūrvienībās visā Latvijas teritorijā.

Lai nodrošinātu atbilstošu atbalstu NMPD darbībai, 2009. gada 1. aprīlī tika sākta ERAF projekta "Vienotās neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības informācijas sistēmas un dispečeru centru izveide" īstenošana saskaņā ar noslēgto vienošanos Nr. 3DP/3.1.5.2.0/09/IPIA/VSMTVA/001 par ES fonda projekta īstenošanu un ERAF līdzfinansējumu un valsts budžeta līdzfinansējumu laikposmā no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 30. jūnijam. Projekta ietvaros NMPD tika ieviesta vienota vadības informācijas sistēma. Minētā sistēma ietver:

1) komunikāciju jeb zvanu saņemšanas un apstrādes risinājumu;

2) brigāžu operatīvās vadības un dispečerizācijas risinājumu;

3) resursu vadības sistēmu;

4) datu analīzes risinājumu;

5) defibrilatoru Lifepak datu apstrādes risinājuma paplašinājumu;

6) dispečerizācijas risinājuma uzlabojumus – papildu funkcionalitātes nodrošinājumu;

7) vienoto datu pārraides tīklu;

8) tehniskās infrastruktūras platformu;

9) rāciju iegādi;

10) brigāžu personāla portatīvo un mobilo datu apstrādes iekārtu iegādi;

11) brigāžu darbu nodrošināšanai nepieciešamā kompleksa piegādi un uzstādīšanu operatīvajā medicīniskajā transportā.

Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumu Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" 7.1. un 7.2. apakšpunktā minētajiem iznākuma un rezultāta rādītājiem, īstenojot projektu, tiks sasniegti šādi specifiskā atbalsta mērķa rezultatīvie rādītāji:

1) noslēgti līgumi par informācijas sistēmas tehniskās specifikācijas izstrādi un autoruzraudzību, informācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu ekspluatācijā – 2;

2) izveidota jauna centralizēta atvērtās platformas informācijas sistēma – 1;

3) izveidota vienota zvanu kontaktu centra platforma – 1.

Projekta ietvaros tiks īstenoti 15 dažādi darbības procesi, kuri tieši vērsti uz projekta mērķu sasniegšanu. Tiks izveidoti pieci jauni procesi un pilnveidoti 10 jau esošie procesi.

Projektā ir paredzēts izstrādāt Iekšlietu nozares operatīvo dienestu informācijas sistēmu (Valsts policijas (turpmāk – VP) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD)) pamatdarbības procesu atbalstam, izmantojot NMPD ārkārtas palīdzības tālruņa 113 zvanu apstrādes sistēmu un paplašinot tās funkcionalitāti, piemērot VP un VUGD operatīvo dienestu prasībām, kā arī nodrošināt datu apmaiņu starp visiem iesaistītajiem dienestiem ar sākotnējo vienoto elektronisko kartiņu.

Projekta ietvaros ir paredzēts izveidot būtiskus arhitektūras elementus (turpmāk – BAE) – ziņojuma saņemšanas vienoto elektronisko kartīti. Projekts piedāvā citiem platformas lietotājiem izmantot projektā radīto informācijas sistēmu "Ziņojuma saņemšanas vienotā elektroniskā kartīte" un šādus tajā pieejamus koplietošanas datus:

1) notikuma vietas dati;

2) ziņotāja tālruņa numurs;

3) notikuma vietas adrese;

4) notikumam piesaistīto sarunu ieraksti;

5) iesaistītie dienesti un resursi;

6) citi dati.

Projektā izveidotajai informācijas sistēmai "Ziņojuma saņemšanas vienotā elektroniskā kartīte" tiks radīta arī atgriezeniskā saite ar datiem par notikuma statusu, kas nodrošinās ārkārtas notikuma novēršanā un palīdzības sniegšanā iesaistīto operatīvo dienestu (VUGD, NMPD un VP) informētību par katra ziņojuma izpildes statusu.

Projekta īstenošanā plānots izmantot citos darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" projektos radītos BAE:

1) īpaši augstas pieejamības datošanas jaudas ar informācijas tehnoloģiju slodzes automatizētām darbības atjaunošanas iespējām standartizētā rezerves datu centrā;

2) datošanas jaudas standartizētā datu centrā;

3) dokumentu integrācijas vidi;

4) valsts informācijas sistēmu, resursu un sadarbībspējas reģistru;

5) ģeoportālu;

6) atkalizmantojamo un atvērto datu publicēšanas portālu.

Projekta sociālekonomiskais ieguvums

Pēc projekta ieviešanas tiks saīsināts operatīvo dienestu reaģēšanas laiks ziņojumu apstrādei – vidēji par vienu minūti, resursu piesaistei – vidēji par četrām minūtēm, dienesta izbraukšanai uz notikuma vietu – vidēji par trim minūtēm. Vidēji gadā dažādās situācijās bojā iet 1725 cilvēki. Ņemot vērā minētos rādītājus, būtu iespējams glābt apmēram 0,5 % no kopējā gadā bojā gājušo cilvēku skaita, tas ir, apmēram astoņas personas. Pamatojoties uz valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" un Rīgas Tehniskās universitātes izstrādāto ceļu satiksmes negadījumu rezultātā valstij radīto tautsaimniecības zaudējumu aprēķina metodiku, kura tiek izmantota izmaksu efektivitātes koeficienta noteikšanai, un ņemot vērā tiešos zaudējumus (medicīnas izmaksas, zaudētās un bojātās mantas vērtību, administratīvās izmaksas) un netiešos zaudējumus (tā kopprodukta daļa, kura netiek saražota sakarā ar to, ka cilvēks ir gājis bojā, ieguvis invaliditāti vai smagu ievainojumu, līdz ar to noteiktu laikposmu nav piedalījies ražošanā), tiek veikts vienas cietušās (bojā gājušās) personas vidējo izmaksu novērtējums. Veicot aprēķinus un izmantojot iepriekš minēto metodi, vienas bojā gājušās personas izmaksu novērtējums 2015. gadā ir 514 875 euro.

Ņemot vērā minēto, pēc projekta ieviešanas, sasniedzot plānotos rezultatīvos rādītājus, tiktu saīsināts operatīvo dienestu reaģēšanas laiks un līdz ar to izglābts vairāk cilvēku, kuri nonākuši ārkārtas situācijā, vai novērsta cilvēka kļūšana par invalīdu. Tādējādi sociālekonomiskie un finanšu ieguvumi pēc projekta ieviešanas, sākot ar 2024. gadu, pamatojoties uz datiem par izglābtajiem cilvēkiem un pieņemot, ka tiek izglābti vismaz astoņi cilvēki, ir 4 119 000 euro gadā, 15 gados – 61 785 000 euro. Projekta uzturēšanas izmaksas gadā plānotas ne vairāk kā 580 750 euro, tai skaitā 88 336 euro tiks segti no Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 02.03.00 "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" paredzētajiem līdzekļiem un 492 414 euro normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks pieprasīti papildus. 15 gados projekta uzturēšanas izmaksas nepārsniegs 8 711 250 euro. Ieguvumu kopsumma būtiski pārsniedz projekta investīcijas, un tas liecina par projekta augsto pievienoto vērtību un īstenošanas lietderīgumu.

Indikatīvi sociālekonomisko ieguvumu aprēķini

Ieguvumu aprēķins balstās uz statistikas datiem un pieņēmumiem, kuri laika gaitā atbilstoši situācijai var mainīties vai vispār var nebūt.