Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 20.05.2020. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta rīkojums Nr. 94

Rīgā 2017. gada 27. februārī (prot. Nr. 9 18. §)
Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 9.0 versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 9.0 versijā Labklājības ministrijas projekta "Labklājības nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centralizācija" (turpmāk – projekts) aprakstu un projekta izmaksas 3 600 000,00 euro apmērā.

(Grozīts ar MK 20.05.2020. rīkojumu Nr. 275)

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Labklājības ministriju iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

4. Noteikt Labklājības ministriju par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 200 000 euro gadā, pieprasot papildu finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2017. gada 27. februāra
rīkojumu Nr. 94

(Projekta apraksts MK 20.05.2020. rīkojuma Nr. 275 redakcijā)

Labklājības nozares informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju centralizācija

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Koplietošanas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) infrastruktūras pakalpojumu attīstības projekta (turpmāk – projekts) virsmērķis ir veicināt darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" (turpmāk – SAM) sasniegšanu, īstenojot pasākumus aktivitātes "2.2.1.1. Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" ietvaros. Projekta virsmērķi iecerēts sasniegt, optimizējot un uzlabojot IKT pārvaldības procesu, centralizētu platformu izmantošanu, kā arī veicinot datu kvalitātes uzlabošanu un pieejamību.

Projekta rezultāts sniegs ieguldījumu 2.2.1. SAM iznākuma rādītāja "Pilnveidoti darbības procesi" sasniegšanā, efektivizējot publiskā sektora darbību, kā arī ļaus izveidot un īstenot procesus, kas nākotnē paver iespēju sniegt IKT pakalpojumus iestādēm arī ārpus Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) resora.

Projekta mērķi

1. Uzlabot un sakārtot IKT pārvaldības jomu.

2. Attīstīt centralizētus koplietošanas IKT pakalpojumus.

3. Uzlabot datu kvalitāti un pieejamību.

4. Uzlabot nozares dokumentu vadības un darba plūsmu procesus.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

1. IKT pārvaldīšanas jomas uzlabošanā un sakārtošanā:

1.1. IKT pārvaldības jomas apmācības;

1.2. IKT pārvaldības vadlīniju izstrāde;

1.3. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegto IKT pakalpojumu kataloga definēšana LM padotībā esošajām iestādēm;

1.4. standartizētas IKT infrastruktūras drošības tehniskās uzraudzības dokumentācijas izstrāde visām nozares iestādēm;

1.5. IKT infrastruktūras drošības tehniskās uzraudzības speciālistu – ekspertu un analītiķu – apmācības.

2. Centralizēti koplietošanas risinājumi IKT pakalpojumu attīstībai:

2.1. Active Directory visās resora iestādēs;

2.2. vienots e-pasta risinājums;

2.3. centralizēts IKT monitoringa risinājums;

2.4. centralizēta lietotāju darbstaciju pārvaldība;

2.5. centralizēts "mākoņskaitļošanas" infrastruktūras risinājums;

2.6. centralizēts IKT infrastruktūras drošības tehniskās uzraudzības risinājums.

3. Datu kvalitātes un pieejamības uzlabošana:

3.1. labklājības nozares datu ticamības un pietiekamības analīze;

3.2. datu ticamības un pietiekamības uzlabošana;

3.3. Sociālās integrācijas valsts aģentūras (turpmāk – SIVA) informācijas sistēmas uzlabošana;

3.4. jaunas Valsts darba inspekcijas (turpmāk – VDI) informācijas sistēmas izstrāde un ieviešana:

3.4.1. VDI elektronisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana un migrācija saderības radīšanai ar jauno informatīvo sistēmu;

3.4.2. VDI atvērto datu kopu publiskošana.

4. Nozares dokumentu vadības un darba plūsmu procesu optimizācija:

4.1. vienotas dokumentu vadības sistēmas ieviešana nozarē.

Projekta rezultāta rādītāji

Tā kā projektā paredzētās aktivitātes ir vērstas uz LM resora iestāžu darbības efektivitātes paaugstināšanu, projekta ieguldījums tiešā veidā neparedz uzlabojumus Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumu Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" paredzētajos rezultāta rādītājos, kas minēti 7.2.1. apakšpunktā ("iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām un iesniedz veidlapas elektroniski"), 7.2.2. apakšpunktā ("komersantu īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām un iesniedz veidlapas elektroniski") un 7.2.3. apakšpunktā ("Latvijas reitings Eiropas Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta atbalstītās iniciatīvas ePSIplatform ietvaros veidotajā atkalizmantošanas indeksā PSI Scoreboard palielinās līdz 475 punktiem"). Taču atsevišķas projekta ietvaros veiktās aktivitātes radīs priekšnoteikumus, lai īstenotu pasākumus, kas uzlabos rezultāta rādītājus attiecībā uz to iedzīvotāju īpatsvaru, kuri izmanto e-pakalpojumus, kā arī uz datu atkalizmantošanu.

1. tabula

Projekta rezultāta rādītāji

Nr. p. k.

 

  Rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta beigām Sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc projekta beigām

1.

RR1 Iestāžu skaits, kuras izmanto labklājības nozares IKT centralizētos pakalpojumus

iestāžu skaits

7

12

12

2.

RR2 LM centralizētās IKT infrastruktūras nepārtraukta darbība

%

94

96

97

3.

RR3 Komersantu īpatsvars, kas izmanto VDI e-pakalpojumu "Darba devēja paziņojums par novērstiem pārkāpumiem"

% no kopējā skaita

10

15

20

4.

RR4 Komersantu un iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto VDI e-pakalpojumu "Iesniegums Darba inspekcijai"

% no kopējā skaita

12

16

20

2. tabula

Projekta iznākuma rādītāji

Nr. p. k.

 

Rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta sākuma Sasniedzamā vērtība projekta beigās

1.

Izstrādātas apmācību programmas un apmācīti labklājības nozares darbinieki

programmu skaits

0

0

3

2.

Ieviesta IKT pārvaldības kārtība LM un tās padotībā esošajām iestādēm

skaits

0

0

1

3.

Ieviests IKT pakalpojumu katalogs LM un tās padotībā esošajām iestādēm

skaits

0

1

1

4.

Iestādēs ieviesta Active Directory

iestāžu skaits

6

6

12

5.

Ieviesta vienota e-pasta sistēma LM un tās iestādēs

iestāžu skaits

4

4

12

6.

Iestādēs ieviesta centralizēta pārvaldība lietotāju darbstacijām

iestāžu skaits

1

1

12

7.

Ieviests centralizēts monitoringa risinājums

sistēmu skaits

0

0

1

8.

Uzlaboti atbalsta sniegšanas procesi LM un tās padotības iestāžu informācijas tehnoloģiju lietotājiem (IKT incidentu pārvaldība, IKT problēmu pārvaldība; IKT resursu pārvaldība; Servisa pieteikumu pārvaldība; Konfigurācijas datubāzes pārvaldība, IKT pakalpojuma kvalitātes pārvaldība, IKT drošības pārvaldība)

procesu skaits

0

3

7

9.

Uzlabots nozares statistisko datu kvalitātes un pieejamības process

procesu skaits

0

0

1

10.

Veikta datu ticamības un pietiekamības analīze

skaits

0

1

1

11.

Veikti datu ticamības un pietiekamības uzlabošanas pasākumi

uzlaboto sistēmu skaits

0

0

1

12.

Iegādāts un ieviests "mākoņskaitļošanas" infrastruktūras risinājums

risinājumu skaits

0

0

1

13.

Izstrādāts un ieviests SIVA Sociālās rehabilitācijas informācijas sistēmas uzlabojums

uzlaboto sistēmu skaits

0

0

1

14.

Izstrādāta un ieviesta jauna VDI informācijas sistēma

sistēmu skaits

0

0

1

15.

Uzlaboti VDI e-pakalpojumi

e-pakalpojumi

0

0

3

16.

Elektronizēti VDI pamatdarbības procesi

procesi

0

0

2

17.

Publicētas VDI atkalizmantojamo datu kopas Latvijas Atvērto datu portālā

datu kopa

0

0

2

18.

Ieviests centralizēts IKT infrastruktūras drošības tehniskās uzraudzības risinājums

risinājumu skaits

0

0

1

19.

Apmācīti IKT infrastruktūras drošības tehniskās uzraudzības speciālisti – eksperti, analītiķi

darbinieku skaits

0

0

4

20.

Izstrādāta standartizēta IKT infrastruktūras drošības tehniskās uzraudzības dokumentācija padotības iestādēm

dokumentu komplekti

0

0

12

21.

Ieviesta vienota dokumentu vadības sistēma visās nozares iestādēs

sistēmu skaits

0

0

1

22.

Elektronizēts nozares starpinstitūciju dokumentu aprites un darba uzdevumu vadības process

procesu skaits

0

0

1

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem

LM iepriekšējā plānošanas periodā ir īstenojusi divus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētus projektus – projektu Nr. 3DP/3.2.2.1.1/12/IPIA/CFLA/001 "Vienotās Labklājības informācijas sistēmas (LabIS), nozares centralizēto funkciju informācijas sistēmu un centralizētas IKT infrastruktūras attīstība" un projektu Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/023 "Sociālās politikas monitoringa sistēmas pilnveide – SPP vienotās informācijas sistēmas izstrāde, ieviešana un e-pakalpojumu attīstīšana", kuru aktivitātes bija vērstas uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centralizācijas procesa aizsākšanu. Šajā projektā tiek turpināta iepriekš minētajos projektos iesāktā labklājības nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centralizācijas ideja. VDI īstenotajā projektā Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/011 "VDI informatīvās sistēmas pilnveidošana un e-pakalpojumu ieviešana" ir uzsākta darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanas uzraudzības un kontroles elektronizēšana. Šajā projektā tiks turpināta procesu elektronizācijas un e-pakalpojumu pieejamības uzlabošana uz jaunas tehnoloģiskās bāzes pamata.

Ieguldījums SAM rezultāta rādītāju sasniegšanā

Projektam ir paredzēti šādi ieguldījumi SAM iznākuma rādītājos:

3. tabula

SAM rezultāta rādītāji

Nr. p. k.

 

Rādītājs Mērvienība Starpvērtība (divus gadus pēc projekta sākuma) Sasniedzamā vērtība projekta beigās

1.

Pilnveidoti nozares darbības procesi

skaits

3

11

2.

Izveidota centralizēta informācijas platforma

skaits

0

1

Sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums

Projekta mērķis ir iekšējās darbības optimizācija, galvenā ieguvumu kategorija ir darbinieku laiks, kas tiks iegūts gan automatizējot ikdienā veicamās darbības, gan arī nodrošinot informācijas sistēmu pieejamību un samazinot dīkstāves. Galvenie sociālekonomiskie ieguvumi:

1. Centralizēta darbstaciju pārvaldība ļaus ietaupīt aptuveni 50 % no laika, kas šobrīd tiek veltīts lietotāju darbstaciju infrastruktūras instalēšanai un uzturēšanai. Patērētais laiks tiks samazināts no 8924 stundām līdz 4462 stundām gadā. Būtisks priekšnosacījums šī rādītāja sasniegšanai ir standartizēta darbstaciju esība iestādēs, un šo darbstaciju nodrošināšana šobrīd ir katras iestādes uzdevums.

2. Sistēmu nepieejamības un lēnas darbības dēļ labklājības nozares resora darbinieks divas darba stundas mēnesī ir ierobežots savu primāro pienākumu izpildē.

3. Uzlabojot sistēmu veiktspēju, labklājības nozares resora darbinieks var apkalpot vairāk iedzīvotāju, tā samazinot iedzīvotāja rindā pavadīto laiku. Parasti klients rindā pavada vidēji 15 minūtes. Ja sistēma darbojas lēni un nav pieejama divas darba stundas mēnesī, klientu rindā pavadītais laiks var pieaugt līdz 420 minūtēm jeb septiņām stundām mēnesī pie viena resora klientu apkalpojošā darbinieka.

4. Izveidojot jaunu VDI informācijas sistēmu, kurā iespējams attālināti ievadīt datus no viedierīcēm, ilgtermiņā ir iespējams ietaupīt aktu noformēšanai un informācijas apkopošanai paredzēto darba laiku un atļaut darbiniekiem iegūt papildu datus apsekojuma laikā. VDI strādā 124 inspektori. Dienā protokolu aizpildīšanai papīra formā var tikt ietaupītas 15 minūtes. Ietaupītais darba apjoms ļaus atbrīvot resursus 300 papildu informatīvām un konsultatīvām aktivitātēm gadā, pēc kurām pieprasījums turpina augt. Tas savukārt ļaus preventīvi samazināt potenciālo pārkāpumu skaitu. Atsevišķi izdalāmi arī pēc VDI uzlabojumiem atbrīvotie resursi, kurus varēs novirzīt papildu pārbaužu veikšanai. Samazinoties laikam, kas šobrīd tiek veltīts dokumentu sagatavošanai, meklēšanai un nosūtīšanai, darbinieki vairāk varēs pievērsties analītiskās/satura informācijas sagatavošanai, tādējādi kopumā palielinot valsts sniegto pakalpojumu kvalitāti.

5. Ja tiks ieviesta vienota labklājības nozares iestāžu dokumentu vadības sistēma, būs iespējams ietaupīt vidēji trīs minūtes viena dokumenta apstrādei, samazinot patērēto laiku dokumentu apstrādei par 25 812 stundām gadā. Būtisks priekšnoteikums šī rādītāja sasniegšanai ir tehnoloģijas, kas uzrauga dokumentu plūsmu un darba uzdevumu izpildi, kā arī samazina papīra dokumentu apriti un datu iesniegšanu papīra formā, izmantojot valsts līmenī piedāvātos koplietošanas komponentus.

6. Ņemot vērā, ka projekta ietvaros ir paredzēts izstrādāt vienotu nozares IKT infrastruktūras drošības notikumu savākšanas un pārvaldības platformu un plānots, ka tehniskais risinājums ļaus būtiski samazināt iespējamos incidentu riskus valsts nozīmes informācijas sistēmu kritisko datu saglabāšanā, tehnoloģijas automatizēti meklēs aizdomīgās un neparastās aktivitātes, praktiskās drošības pārvaldnieki analizēs, vai nav drošības problēmu, kas minimizēs valsts nozīmes informācijas sistēmas kritisko datu pazušanu. Projekta gaitā ir paredzēts gan definēt jaunus IKT pārvaldības procesus, gan mainīt esošos, tādēļ būs nepieciešams atbilstoši kvalificēts personāls. Precīzi biznesa procesi, amata vietas un pienākumi tiks izstrādāti projektā veicamo aktivitāšu gaitā, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka būs nepieciešami divi sistēmas administratori IKT infrastruktūras monitoringa darbības nodrošināšanai, četri darbinieki IKT drošības tehniskās uzraudzības funkcijas nodrošināšanai LM resorā, seši biznesa analītiķi un pilnvarotie lietotāji, kas nodrošinās biznesa prasību definēšanu sistēmas specifikācijās.

Ekonomiskajā analīzē izmantotie diskontētie sociālekonomiskie ieguvumi ir 3 295 731 euro, diskontētās finanšu izmaksas ir 3 895 889 euro, kurām veikta fiskālā korekcija 891 838 euro apmērā (korekcija atbilstoši metodikai veikta pievienotās vērtības nodokļa un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes jeb 24,09 % apmērā). Ņemot vērā fiskālās korekcijas, ekonomiskajā analīzē izmantotās diskontētās finanšu un sociālekonomisko ieguvumu izmaksas ir 3 004 051 euro. Projekta ieguvumu un izmaksu attiecība (B/C) ir 1,10, kas atbalsta iepriekšējo secinājumu, liecinot par projekta īstenošanas pamatotību.

Summārais sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums EUR 7 021 692
Projekta finansējuma kopējais apjoms EUR 3 600 000
Projekta īstenošanas laiks (mēnešos) 56 mēneši
Uzturēšanas izmaksas sistēmas darbināšanai (5 gadiem) EUR 1 000 000
(200 000
 euro katru gadu no 2023. gada)

Lai pēc projekta īstenošanas iegādāto IKT infrastruktūru atjaunotu pēc tās nolietošanās, būtu nepieciešami ne vairāk kā 200 000 euro katru gadu, sākot ar 2023. gadu, nomainot un uzlabojot infrastruktūru pakāpeniski, vai arī ne vairāk kā 1 000 000 euro ik pēc pieciem gadiem, sākot ar 2027. gadu.

20.05.2020