Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam

1. pants. Ar gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta sagatavošanu, vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta sagatavošanu, ar valsts budžetu saistīto lēmumu pieņemšanu un rīcību īsteno Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos fiskālās politikas principus un šādus vidēja termiņa budžeta politikas prioritāros attīstības virzienus:

1) valsts aizsardzības spēju palielināšana, kāpinot valsts aizsardzības finansējumu pret iekšzemes kopproduktu (turpmāk — IKP) līdz 2 procentiem 2018. gadā un nodrošinot finansējuma saglabāšanu sasniegtajā apmērā 2019. gadā;

2) ilgtspējīgas un sabalansētas valsts ekonomiskās attīstības veicināšana, valsts budžeta iespēju robežās primāri nodrošinot finansējuma pieaugumu aizsardzībai, iekšējai drošībai, veselībai un izglītībai;

3) iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana, pakāpeniski palielinot minimālo algu un ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu;

4) nodokļu ieņēmumu apjoma pret IKP pakāpeniska palielināšana līdz 1/3 no IKP, pamatā uzlabojot nodokļu iekasējamību.

2. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota IKP prognoze 2010. gada salīdzināmajās cenās 2017. gadam 22 767 000 000 euro apmērā, 2018. gadam 23 534 000 000 euro apmērā un 2019. gadam 24 322 000 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota IKP prognoze faktiskajās cenās 2017. gadam 26 403 000 000 euro apmērā, 2018. gadam 27 905 000 000 euro apmērā un 2019. gadam 29 615 000 000 euro apmērā.

3. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā IKP prognoze 2010. gada salīdzināmajās cenās 2017. gadam 22 835 000 000 euro apmērā, 2018. gadam 23 476 000 000 euro apmērā un 2019. gadam 24 145 000 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā IKP pieauguma tempa prognoze 2017. gadam 2,6 procenti, 2018. gadam 2,8 procenti, 2019. gadam 2,8 procenti, 2020. gadam 2,8 procenti un 2021. gadam 2,8 procenti.

4. pants. Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulu (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma Eiropas Savienībā), 2017. gadā ir -1,0 procents no IKP, 2018. gadā -1,1 procents no IKP un 2019. gadā -1,0 procents no IKP.

5. pants. Vispārējās valdības budžeta bilances prognoze atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai Eiropas Savienībā 2017. gadā ir -1,1 procents no IKP, 2018. gadā -1,0 procents no IKP un 2019. gadā -0,7 procenti no IKP.

6. pants. Noteikt valsts budžeta finansiālās bilances apjomu un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu 2017., 2018. un 2019. gadam saskaņā ar šā likuma 1.pielikumu.

7. pants. Noteikt valsts budžeta ieņēmumu prognozes 2017., 2018. un 2019. gadam saskaņā ar šā likuma 1. un 2. pielikumu.

8. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2017. gadā 1 490 649 575 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 697 483 214 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 532 265 062 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 260 901 299 euro.

9. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2018. gadā 1 601 759 005 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 807 003 056 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 540 611 067 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 254 144 882 euro.

10. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2019. gadā 1 606 173 308 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 822 766 839 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 523 529 785 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 259 876 684 euro.

11. pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2017. gadam ir 0,1 procents no IKP.

12. pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2018. gadam ir 0,1 procents no IKP.

13. pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2019. gadam ir 0,1 procents no IKP.

14. pants. Noteikt koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus 2017. gadā 6 899 303 542 euro, 2018. gadā 7 240 326 243 euro un 2019. gadā 7 409 369 804 euro.

15. pants. Noteikt maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei 2017., 2018. un 2019. gadam saskaņā ar šā likuma 3. pielikumu.

16. pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu 2017., 2018. un 2019. gadā ir attiecīgi 80 procenti un 20 procenti.

17. pants. Ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums vidējā termiņā 2017., 2018. un 2019. gadam tiek noteikts 118 000 000 euro.

18. pants. Ja no uzņemtajām virssaistībām 2014.—2020. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu ietvaros rodas negatīva ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, to kompensē pēc 2018. gada vidusposma izvērtējuma, veicot Eiropas Savienības fondu finansējuma pārdales starp specifiskiem atbalsta mērķiem.

19. pants. (1) Noteikt, ka minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2016., 2017. un 2018. gada pārskata gadu valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām (tajā skaitā netiešā izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām) nosaka un aprēķina 50 procentu apmērā, bet kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas tieši vai pastarpināti pieder valstij, 2017. gadā (par 2016. gada pārskata gadu) nosaka un aprēķina 85 procentu apmērā, 2018. gadā (par 2017. gada pārskata gadu) — 80 procentu apmērā un 2019. gadā (par 2018. gada pārskata gadu) — 70 procentu apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Ministru kabinets normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā var pieņemt lēmumu par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo minimālo peļņas daļu.

20. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2017. gadā (par 2016. pārskata gadu) — 35 195 000 euro, 2018. gadā (par 2017. gada pārskata gadu) — 32 720 000 euro, 2019. gadā (par 2018. gada pārskata gadu) — 29 200 000 euro.

21. pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2017. gadā (par 2016. gada pārskata gadu) — 90 141 835 euro, 2018. gadā (par 2017. gada pārskata gadu) — 121 748 431 euro, 2019. gadā (par 2018. gada pārskata gadu) — 129 520 916 euro apmērā.

22. pants. Noteikt, ka Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammas 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" izdevumu segšanai no valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" ikgadējām dividendēm tiek novirzīti resursi: 2017. gadā — 35 391 835 euro, 2018. gadā — 70 648 431 euro, 2019. gadā — 51 120 916 euro apmērā.

23. pants. Noteikt, ka valsts budžeta ikgadējā dotācija Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" obligātā iepirkuma komponentes saglabāšanai 26,79 EUR/MWh apmērā plānota 2017. gadā — 68 080 099 euro (tajā skaitā 19 729 623 euro obligātā iepirkuma komponentes saglabāšanai līdz 2017. gada 31.martam), 2018. gadā — 72 853 364 euro (tajā skaitā 16 116 825 euro obligātā iepirkuma komponentes saglabāšanai līdz 2018. gada 31. martam) un energoietilpīgu apstrādes rūpniecības uzņēmumu atbalstam 2017. gadā — 3 500 000 euro apmērā, 2018. gadā — 7 000 000 euro apmērā.

24. pants. Personām, kurām laikā no 2010. gada 1.janvāra līdz 2015. gada 31.decembrim saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" piešķirtas vai pārrēķinātas vecuma, izdienas vai apgādnieka zaudējuma pensijas, tās pārskata atbilstoši likuma "Par valsts pensijām" 12. panta ceturtās daļas un pārejas noteikumu 65.punkta 3. un 4. apakšpunkta noteikumiem ar 2017. gada 1. janvāri — 2011. gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas, ar 2018. gada 1. janvāri — 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas.

Likums stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2016. gada 24. novembrī.
Valsts prezidents R.Vējonis
Rīgā 2016. gada 10. decembrī