Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) starptautiskās sankcijas — atbilstoši starptautiskajām tiesībām attiecībā uz sankciju subjektu noteikti ierobežojumi, kurus pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācija vai Eiropas Savienība, vai cita starptautiskā organizācija, kuras dalībvalsts ir Latvija, un kuri ir tieši piemērojami vai ieviesti Latvijā šajā likumā noteiktajā kārtībā;
2) nacionālās sankcijas — atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesībām attiecībā uz sankciju subjektu noteikti ierobežojumi, kurus šajā likumā paredzētajā kārtībā noteicis Ministru kabinets;
3) kompetentā institūcija — publiskas personas institūcija, kura atbilstoši tai normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir atbildīga par starptautisko vai nacionālo sankciju izpildi;
4) sankciju subjekts — starptautisko publisko tiesību subjekts, fiziskā vai juridiskā persona vai cits identificējams subjekts, attiecībā uz kuru noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas.
2. pants. Likuma mērķis un darbības joma
(1) Likuma mērķis ir nodrošināt mieru, drošību un tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm, ieviešot starptautiskās sankcijas, nosakot nacionālās sankcijas vai arī šajā likumā noteiktajos gadījumos piemērojot Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.
(2) Likums attiecas uz visām fiziskajām un juridiskajām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas.
(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2018.)
3.pants. Nacionālo sankciju noteikšana
Ministru kabinets pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz ārlietu ministra priekšlikumu vai Nacionālās drošības padomes ieteikumu var noteikt nacionālās sankcijas, ja tas nav pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām, kas izriet no Latvijas dalības starptautiskā organizācijā, un ja tas nepieciešams, lai sasniegtu kādu no šādiem mērķiem:
1) panākt mieru vai novērst starptautiskos noziegumus vai cilvēktiesību pārkāpumus ārpus Latvijas teritorijas;
2) novērst kaitējumu Latvijas ārpolitiskajām interesēm vai nacionālajai drošībai;
3) cīnīties pret starptautisko terorismu vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanu, glabāšanu, pārvietošanu, lietošanu vai izplatīšanu (turpmāk arī — proliferācija);
4) novērst tādu darbību attaisnošanu vai aicināšanu uz tādām darbībām, kas vērstas pret šā panta 1.—3.punktā minētajiem mērķiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2018.)
4.pants. Starptautisko un nacionālo sankciju veidi
Latvijā var ieviest vai noteikt šādas starptautiskās vai nacionālās sankcijas:
1) finanšu ierobežojumi;
2) civiltiesiskie ierobežojumi;
3) ieceļošanas ierobežojumi;
4) stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumi;
5) tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi.
5.pants. Finanšu ierobežojumi
Ja attiecībā uz sankciju subjektu noteikti finanšu ierobežojumi, fiziskajām un juridiskajām personām ir pienākums veikt šādas darbības:
1) iesaldēt visus finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kas ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā vai kontrolē;
2) liegt sankciju subjektam piekļuvi finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem;
3) nesniegt sankciju subjektam starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās noteiktos finanšu pakalpojumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2018.)
6.pants. Civiltiesiskie ierobežojumi
(1) Sankciju subjektam, attiecībā uz kuru noteikti civiltiesiskie ierobežojumi, ir aizliegts iegūt un atsavināt ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, uz kurām publiskajos reģistros reģistrējamas, nostiprināmas vai publiskojamas īpašuma tiesības vai citas mantiskās tiesības.
(2) Publiskajos reģistros aizliegts reģistrēt, nostiprināt vai publiskot īpašuma tiesības vai citas mantiskās tiesības, kuras ierobežotas saskaņā ar šā panta pirmo daļu.
7.pants. Ieceļošanas ierobežojumi
Sankciju subjektam, attiecībā uz kuru noteikts ieceļošanas ierobežojums, ir aizliegts ieceļot un uzturēties Latvijā vai šķērsot Latvijas teritoriju tranzītā.
8.pants. Stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumi
Ja attiecībā uz sankciju subjektu noteikts ieroču embargo vai citu preču importa, eksporta, tranzīta vai starpniecības pakalpojumu aizliegums, privāto vai publisko tiesību subjektam ir aizliegts sankciju subjektam pārdot, piegādāt, nodot, eksportēt vai kā citādi atsavināt noteikta veida stratēģiskas nozīmes preces vai citas likumā noteiktās preces vai ļaut piekļūt tām.
9.pants. Tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi
Privāto tiesību subjektam ir aizliegts sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās noteiktā teritorijā vai sankciju subjektu, attiecībā uz kuru noteikti tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi.
10.pants. Izņēmumu piemērošana sankciju izpildē
(1) Ja starptautiskās vai nacionālās sankcijas paredz noteiktus izņēmuma gadījumus sankciju izpildē, kompetentā institūcija pēc sankciju subjekta lūguma var pieņemt lēmumu par šādu izņēmumu piemērošanu sankciju subjektam.
(2) Kompetentā institūcija pieņem lēmumu par izņēmuma gadījumu piemērošanu sankciju izpildē, pamatojoties uz valsts drošības iestāžu vai citu institūciju sniegtajiem atzinumiem.
(3) Starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās noteiktie civiltiesiskie ierobežojumi attiecībā uz sankciju subjekta īpašumā vai valdījumā esošām ķermeniskām vai bezķermeniskām lietām nav šķērslis piedziņas vēršanai uz šādām lietām, izpildot tiesu un citu institūciju nolēmumus.
11.pants. Sankciju ieviešana, noteikšana un izpilde
(1) Eiropas Savienības regulās noteiktās sankcijas ir saistošas un tieši piemērojamas Latvijas Republikā.
(2) Ministru kabinets var izdot noteikumus par starptautisko sankciju ieviešanu, ja ir noteiktas starptautiskās sankcijas, kas nav tieši piemērojamas.
(3) Ministru kabinets var izdot noteikumus par nacionālo sankciju noteikšanu, ja tiek konstatēts kāds no šā likuma 3.pantā minētajiem pamatiem. Ar Ministru kabineta noteikumiem noteiktās sankcijas tiek attiecinātas uz konkrētiem sankciju subjektiem ar Ministru kabineta rīkojumu, kurā ir ietverts sankciju subjektu saraksts. Ministru kabineta rīkojums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi. Pēc rīkojuma parakstīšanas Ārlietu ministrija nekavējoties par to paziņo kompetentajām institūcijām. Rīkojums tiek publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" nākamajā darbdienā pēc tā parakstīšanas.
(4) Ministru kabinets nosaka vispārēju sankciju izpildes kārtību.
(5) Ministru kabinets nosaka atsevišķu kārtību, kādā izpildāmas nacionālās sankcijas, kas noteiktas saskaņā ar šā likuma 3.panta 3.punktu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2018.)
11.1 pants. Sankciju piemērošana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā
(1) Pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, publiskais partneris vai tā pārstāvis attiecībā uz kandidātu vai tādu pretendentu, kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, pārbauda, vai attiecībā uz šo kandidātu vai pretendentu, tā valdes vai padomes locekli, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, vai personālsabiedrības biedru, ja kandidāts vai pretendents ir personālsabiedrība, ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras ietekmē līguma izpildi. Ja attiecībā uz minēto kandidātu vai pretendentu ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras kavē līguma izpildi, tas ir izslēdzams no dalības līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pārbaudi veic arī attiecībā uz kandidāta vai pretendenta norādīto apakšuzņēmēju, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 procenti no kopējās līguma vērtības, vai personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu, iepirkuma procedūras dokumentos, paziņojumā par koncesiju vai koncesijas procedūras dokumentos noteiktajām prasībām. Ja attiecībā uz minēto personu vai apakšuzņēmēju ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras kavē līguma izpildi, attiecīgais kandidāts vai pretendents ir izslēdzams no dalības līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, ja šis kandidāts vai pretendents 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas nav veicis šādas personas vai apakšuzņēmēja nomaiņu saskaņā ar kārtību, kāda noteikta normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā.
(3) Iepirkuma līgumā, vispārīgās vienošanās dokumentā, partnerības iepirkuma līgumā vai koncesijas līgumā papildus normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā noteiktajam paredz pasūtītāja, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, publiskā partnera vai tā pārstāvja tiesības vienpusēji atkāpties no līguma izpildes, ja līgumu nav iespējams izpildīt tādēļ, ka līguma izpildes laikā ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.
(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 2. punktu)
12.pants. Ar sankciju noteikšanu un ieviešanu saistītās informācijas aprite
(1) Ārlietu ministrija informē:
1) starptautiskās organizācijas par to noteikto sankciju ieviešanu Latvijā, kā arī par izņēmumiem, kurus kompetentā institūcija piemērojusi saskaņā ar šā likuma 10.pantu;
2) Ministru kabinetu par starptautiskajām sankcijām, to termiņa grozīšanu un atcelšanu;
3) kompetentās institūcijas par starptautisko un nacionālo sankciju noteikšanu, šo sankciju grozīšanu vai atcelšanu un sniedz to izpildei nepieciešamo informāciju;
4) sankciju subjektu par nacionālajām sankcijām, kas noteiktas attiecībā uz šo subjektu, un par to atcelšanu.
(2) Kompetentā institūcija pēc Ārlietu ministrijas pieprasījuma informē to par sankciju izpildi un uzraudzību. Kompetentā institūcija ir tiesīga nodot Ārlietu ministrijai savā rīcībā esošo informāciju par fizisko personu, ja šāda informācija ir saistīta ar starptautisko sankciju izpildi un nepieciešama, lai Ārlietu ministrija varētu izpildīt savas saistības pret starptautiskajām organizācijām attiecībā uz to noteiktajām sankcijām, kas tiek piemērotas Latvijā.
(3) Ārlietu ministrija ir koordinējošā iestāde saziņā ar starptautiskajām organizācijām un ārvalstu kompetentajām institūcijām par sankciju noteikšanu, ieviešanu un izņēmumu piemērošanu Latvijā.
13.pants. Kompetentās institūcijas
(1) Kompetentās institūcijas veic visas tās darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu starptautisko un nacionālo sankciju izpildi.
(2) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde kā kompetentā institūcija ir atbildīga par to, lai persona, attiecībā uz kuru saskaņā ar šā likuma 11.pantu noteikts ieceļošanas ierobežojums, tiktu iekļauta to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijā ir aizliegta.
(3) Ekonomikas ministrija kā kompetentā institūcija sniedz informāciju un konsultē par šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā ieviesto vai noteikto tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumu spēkā stāšanos, izpildi vai atcelšanu.
(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā kompetentā institūcija:
1) uzrauga starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās paredzēto ierobežojumu nodrošināšanu attiecībā uz finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem;
2) ir tiesīga pieņemt sankciju izpildei nepieciešamos lēmumus, tostarp finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem saistošus lēmumus par finanšu līdzekļu iesaldēšanu, ja līdzekļu iesaldēšana nav veikta saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;
3) nosaka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem prasības attiecībā uz sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un kontroli;
4) nosaka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem kritērijus, pēc kādiem noteikt Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras būtiski ietekmē finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku vai finanšu un kapitāla tirgus intereses;
5) nosaka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem prasības attiecībā uz finanšu ierobežojumu piemērošanu, ja šie ierobežojumi izriet no tādām Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām, kuru ievērošana būtiski ietekmē finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku vai finanšu un kapitāla tirgus intereses.
(41) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests ir kompetentā institūcija finanšu ierobežojumu izpildē cīņai pret starptautisko terorismu vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanu, glabāšanu, pārvietošanu, lietošanu vai izplatīšanu. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests ir tiesīgs pieņemt sankciju izpildei nepieciešamos lēmumus, tostarp finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem saistošus lēmumus par pastāvīgu finanšu līdzekļu iesaldēšanu terorisma finansēšanas vai proliferācijas finansēšanas gadījumā.
(42) Valsts ieņēmumu dienests kā kompetentā institūcija uzrauga starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto finanšu un civiltiesisko ierobežojumu izpildi šādām personām:
1) nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem;
2) neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības vai apstiprina darījumu sava klienta labā saistībā ar:
a) nekustamā īpašuma, uzņēmuma pirkšanu vai pārdošanu,
b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,
c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,
d) juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu;
3) juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem;
4) personām, kuras darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;
5) citām juridiskajām vai fiziskajām personām, kuras nodarbojas ar transportlīdzekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu un cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 15 000 euro vai lielākā apmērā (vai ekvivalentu summu ārvalstu valūtā saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā) neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;
6) iestādēm, kuras sniedz šādus pakalpojumus:
a) kreditēšanu, tostarp finanšu līzingu, ja pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešama licencēšana,
b) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzlikts pienākums,
c) konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos,
d) inkasāciju.
(43) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs kā kompetentā institūcija uzrauga, kā personas, kuras nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu un kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālo atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, un personas, kuras nodarbojas ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanu un kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai, izpilda starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteiktos finanšu un civiltiesiskos ierobežojumus.
(5) Rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa kā kompetentā institūcija izpilda starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās noteikto aizliegumu nostiprināt īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu vai ieraksta aizlieguma atzīmi, kas kavē jebkuru labprātīgu (izņemot mantošanas ceļā iegūtu) tiesību nostiprināšanu attiecībā uz sankciju subjekta īpašumā esošu nekustamo īpašumu.
(6) Ja attiecībā uz sankciju subjektu noteiktās sankcijas tiek grozītas vai atceltas, kompetentās institūcijas atbilstoši šīm institūcijām normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei veic visas noteikto ierobežojumu grozīšanai vai atcelšanai nepieciešamās darbības.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2018.)
13.1 pants. Pienākums veikt sankciju riska novērtējumu un izveidot iekšējās kontroles sistēmu
(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā esošās personas atbilstoši savam darbības veidam veic un dokumentē starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus. Pamatojoties uz šo novērtējumu, uzraudzībā esošās personas izveido starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu, tostarp izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras.
(2) Iekšējās kontroles sistēma ir pasākumu kopums, kas ietver uz starptautisko un nacionālo sankciju prasību izpildes nodrošināšanu vērstas darbības, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā esošo personu iesaistīšanu starptautisko un nacionālo sankciju prasību pārkāpšanā vai apiešanā vai izvairīšanos no to izpildes.
(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2018. Pants stājas spēkā 01.05.2019. Sk. pārejas noteikumu 3. punktu)
13.2 pants. Atbildība par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju prasību jomā
(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Valsts ieņēmumu dienests un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgi piemērot administratīvās sankcijas un uzraudzības pasākumus par starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību.
(2) Par starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību Valsts ieņēmumu dienesta un Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā esošajām personām var piemērot šādas administratīvās sankcijas:
1) izteikt brīdinājumu;
2) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai soda naudu līdz 1 000 000 euro;
3) apturēt vai pārtraukt darbību, tostarp apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgajā reģistrā;
4) noteikt par pārkāpumu atbildīgajai personai pagaidu aizliegumu pildīt Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam noteiktos pienākumus;
5) uzlikt par pienākumu veikt noteiktu darbību vai atturēties no tās;
6) uzlikt par pienākumu Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam atcelt par pārkāpumu atbildīgo personu no amata.
(3) Kredītiestādēm un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzībā esošajām finanšu iestādēm, nepiemērojot šā panta otrās daļas 2. punktā noteikto, par starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu var piemērot šādas administratīvās sankcijas:
1) uzlikt juridiskajai personai soda naudu līdz 10 procentiem no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējo apstiprināto finanšu pārskatu, kas izstrādāts, apstiprināts un, ja nepieciešams, revidēts saskaņā ar kredītiestādei vai finanšu iestādei saistošiem normatīvajiem aktiem gada pārskatu sagatavošanas jomā. Ja 10 procenti no kopējā gada apgrozījuma, kas noteikts atbilstoši šā punkta pirmajam teikumam, ir mazāk par 5 000 000 euro, kompetentā institūcija ir tiesīga uzlikt soda naudu līdz 5 000 000 euro. Ja kredītiestāde vai finanšu iestāde ir mātessabiedrība vai mātessabiedrības meitassabiedrība, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai atbilstīga veida ienākumi saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un pēdējiem pieejamiem konsolidētajiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi galvenā mātessabiedrības vadības struktūra;
2) uzlikt amatpersonai, darbiniekam vai personai, kura pārkāpuma izdarīšanas laikā ir atbildīga par starptautisko un nacionālo sankciju prasību ievērošanu kredītiestādes vai finanšu iestādes uzdevumā vai interesēs, soda naudu līdz 5 000 000 euro.
(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētos Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumus par administratīvo sankciju piemērošanu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, bet Valsts ieņēmumu dienesta un Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumus par administratīvo sankciju piemērošanu — Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvā akta par administratīvo sankciju piemērošanu, izņemot soda naudas uzlikšanu, pārsūdzēšana neaptur šā akta darbību.
(5) Lēmumu par administratīvo sankciju un uzraudzības pasākumu piemērošanu kompetentā institūcija publicē savā tīmekļvietnē nekavējoties pēc tam, kad persona, kurai piemērota administratīvā sankcija vai uzraudzības pasākums, tiek informēta par šo lēmumu.
(6) Kompetentā institūcija, publicējot lēmumu, ar kuru piemēro administratīvās sankcijas un uzraudzības pasākumus, ievēro šādus noteikumus:
1) publikācijā iekļauj informāciju vismaz par pārkāpumu veidu, būtību un atbildīgo personu identitāti, izņemot šīs daļas 2. punktā noteikto, kā arī par lēmuma apstrīdēšanu un pieņemto nolēmumu;
2) publikācijā var neidentificēt fizisko personu, ja pēc sākotnējā izvērtējuma veikšanas konstatē, ka tās datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsāktā kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām;
3) ja paredzams, ka šīs daļas 2. punktā minētie apstākļi saprātīgā laikposmā var izbeigties, informācijas publiskošanu var uz laiku atlikt;
4) publikācija ir pieejama kompetentās institūcijas tīmekļvietnē piecus gadus saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzības prasībām.
(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2018. Pants stājas spēkā 03.07.2019. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)
13.3 pants. Soda naudas izlietošanas kārtība
Par šā likuma pārkāpumiem piemērotā soda nauda tiek ieskaitīta valsts budžetā, un tās izlietošanu nosaka atbilstoši gadskārtējam valsts budžeta likumam.
(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2018. Pants stājas spēkā 03.07.2019. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)
13.4 pants. Noilgums
(1) Kompetentā institūcija par šā likuma 13.2 panta pirmajā daļā noteiktajiem pārkāpumiem ir tiesīga ierosināt administratīvo lietu ne vēlāk kā 10 gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma izbeigšanas dienas. Noilguma termiņa skaitīšanu lietas ierosināšanai aptur ar lietas ierosināšanas dienu.
(2) Lēmumu par šā likuma 13.2 pantā noteikto sodu piemērošanu kompetentā institūcija var pieņemt divu gadu laikā no administratīvās lietas ierosināšanas dienas.
(3) Objektīvu iemeslu dēļ, tostarp tad, ja lietā nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, kompetentā institūcija, pieņemot lēmumu, var pagarināt šā panta otrajā daļā noteikto lēmuma pieņemšanas termiņu uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus no administratīvās lietas ierosināšanas dienas. Lēmums par termiņa pagarināšanu nav pārsūdzams.
(4) Kompetentā institūcija izbeidz lietu, ja šā panta otrajā vai trešajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņemts lēmums par šā likuma 13.2 pantā noteikto sankciju piemērošanu.
(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2018. Pants stājas spēkā 03.07.2019. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)
14.pants. Starptautisko un nacionālo sankciju atcelšana
(1) Ārlietu ministrs pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz Nacionālās drošības padomes rekomendāciju, vai pēc sankciju subjekta iesnieguma izvērtēšanas var izteikt priekšlikumu starptautiskajai organizācijai atcelt starptautiskās sankcijas, ciktāl tās attiecas uz sankciju subjektu, ja attiecīgais subjekts ir Latvijas Republikas jurisdikcijā esoša fiziskā vai juridiskā persona.
(2) Ministru kabinets pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz ārlietu ministra priekšlikumu vai Nacionālās drošības padomes rekomendāciju var lemt par šā likuma 11.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu un uz to pamata izdoto Ministru kabineta rīkojumu grozīšanu vai atcelšanu. Ministru kabinets pēc sankciju subjekta iesnieguma var lemt par šā likuma 11.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā izdotā Ministru kabineta rīkojuma, ciktāl tas attiecas uz sankciju subjektu, grozīšanu vai atcelšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2018.)
15.pants. Nacionālo sankciju pārsūdzēšana un pārskatīšana
(1) Uz Ministru kabineta noteikumu par nacionālajām sankcijām pamata izdotais Ministru kabineta rīkojums, ciktāl tas attiecas uz sankciju subjektu, pārsūdzams Administratīvajā apgabaltiesā likumā noteiktajā kārtībā. Ministru kabineta rīkojuma pārsūdzēšana neaptur šā rīkojuma darbību.
(2) Ministru kabinets ne retāk kā vienu reizi gadā pārskata šā likuma 11.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus un Ministru kabineta rīkojumus ar sankciju subjektu sarakstiem un, ja nepieciešams, tos groza vai atceļ daļēji vai pilnīgi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2018.)
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ieviešanu Latvijas Republikā" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 171.nr.).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2018.)
2. Šā likuma 11.1 panta trešajā daļā minētās tiesības vienpusēji atkāpties no līguma izpildes neattiecina uz tiem iepirkumiem vai iepirkumu procedūrām, kuras uzsāktas vai izsludinātas pirms šīs normas spēkā stāšanās dienas.
(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2018.)
3. Šā likuma 13.1 pants stājas spēkā 2019. gada 1. maijā.
(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2018.)
4. Šā likuma 13.2, 13.3 un 13.4 pants stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Krimināllikuma 84. pantā, kas nosaka kriminālsodus par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai par Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.
(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2018.)
Likums Saeimā pieņemts 2016.gada 4.februārī.
Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
 |
 |
 |
 |