Tiesību akts: spēkā esošs
Ministru kabineta noteikumi Nr. 670

Rīgā 2015. gada 24. novembrī (prot. Nr. 62 31. §)
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu" 8.3.1.1. pasākuma "Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana" īstenošanas noteikumi
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 8.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu" (turpmāk – atbalsta mērķis) 8.3.1.1. pasākumu "Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Sociālā fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partneriem;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Pasākuma mērķis ir nodrošināt kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura (turpmāk – mācību saturs) aprobāciju atbilstoši vispārējās izglītības obligātā satura aprakstam un mācību satura ieviešanu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē.

3. Šo noteikumu 2. punktā minētais vispārējās izglītības obligātā satura apraksts ietver vispārējās izglītības attiecīgās pakāpes mērķus, uzdevumus un prasības mācību satura apguvei izglītojamajiem pirmsskolas noslēgumā, kā arī beidzot 3., 6., 9. un 12. klasi.

4. Pasākuma mērķa grupa ir valsts pārvaldes iestāde, kas atbildīga par mācību satura izstrādi un tā īstenošanas pārraudzību (turpmāk – Valsts izglītības satura centrs), pedagogi un izglītojamie pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē.

5. Pasākuma mērķi sasniedz, īstenojot šo noteikumu 25. punktā minētās atbalstāmās darbības un līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzot šādus uzraudzības rādītājus:

5.1. iznākuma rādītājus:

5.1.1. vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā (valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas, valsts pamatizglītības standarts un valsts vispārējās vidējās izglītības standarts), kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts Eiropas Sociālā fonda atbalsts, – trīs, tai skaitā līdz 2018. gada 31. decembrim – trīs;

5.1.2. kompetenču pieejā balstītu izglītojamajiem (tai skaitā izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts Eiropas Sociālā fonda atbalsts, – 61, tai skaitā 10 mācību un metodiskie līdzekļi, kuru izstrādei piešķirts Eiropas Sociālā fonda atbalsts līdz 2018. gada 31. decembrim;

5.1.3. izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts Eiropas Sociālā fonda atbalsts, – 15, tai skaitā trīs mācību un metodiskie līdzekļi, kuru izstrādei piešķirts Eiropas Sociālā fonda atbalsts līdz 2018. gada 31. decembrim;

5.2. rezultāta rādītāju – apstiprināto vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kas nodrošina kompetenču pieejā balstīta mācību satura īstenošanu, – trīs (valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas, valsts pamatizglītības standarts un valsts vispārējās vidējās izglītības standarts);

5.3. finanšu rādītāju – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 4 465 494 euro apmērā.

6. Šo noteikumu 5.1.1. apakšpunktā minēto rādītāju sasniedz, aprobējot mācību saturu pirmsskolas, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē, tai skaitā izstrādājot mācību darba organizācijas modeļus un metodiku, diagnostikas instrumentus un to saturu un uzsākot mācību satura pakāpenisku ieviešanu.

7. Šo noteikumu 5.1.2. apakšpunktā minēto rādītāju veido šādi mācību un metodiskie līdzekļi:

7.1. seši mācību un metodiskie līdzekļi pirmsskolai (izglītojamajiem vecumā no pusotra līdz četriem gadiem un obligātās pirmsskolas izglītības vecumā);

7.2. 13 mācību un metodiskie līdzekļi 1.–6. klasei;

7.3. 27 mācību un metodiskie līdzekļi 7.–12. klasei;

7.4. 15 mācību un metodiskie līdzekļi, adaptēti vieglajā valodā, 7.–9. klasei (izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām iekļaujošās izglītības īstenošanai).

8. Papildus šo noteikumu 7. punktā minētajiem mācību un metodiskajiem līdzekļiem mācību satura ieviešanai nepieciešami šādi mācību un metodiskie līdzekļi:

8.1. mācību un metodiskie līdzekļi satura un valodas integrētai apguvei pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē;

8.2. digitāls Eiropas valodu portfelis svešvalodu (angļu, franču, krievu, latviešu un vācu valodas) apguvei;

8.3. pielāgotas mācību grāmatas Braila rakstā pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē.

9. Mācību satura ieviešanai nepieciešami šādi diagnostikas instrumenti:

9.1. lasītprasmes novērtēšanas tests 4.–6. klases izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām;

9.2. datorprogramma izglītojamajiem, kuriem ir lasīšanas traucējumi;

9.3. 20 diagnosticējošie darbi, tai skaitā 12 diagnosticējošie darbi matemātikā un dabaszinātnēs;

9.4. dabaszinību, fizikas un ķīmijas eksāmenu satura projekts vidējās izglītības pakāpē.

10. Šo noteikumu 5.1.3. apakšpunktā minēto rādītāju veido šādi mācību un metodiskie līdzekļi:

10.1. 10 mācību līdzekļi izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem;

10.2. pieci integrēti mācību līdzekļi izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem un dažādiem attīstības traucējumiem.

11. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

12. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija.

13. Pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 13 960 884 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 11 866 751 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 094 133 euro.

14. Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šo noteikumu 26. punktā minētajām izmaksām un ir radušās no dienas, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.

15. Maksimālais attiecināmais Eiropas Sociālā fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

16. Pasākumu īsteno vienā projektu iesniegumu atlases kārtā par visu pasākumam pieejamo finansējumu. Ja projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projekta iesniegums tiek noraidīts, sadarbības iestāde organizē otru projektu iesniegumu atlases kārtu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

II. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partneriem

17. Projekta iesniedzējs projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir Valsts izglītības satura centrs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs.

18. Projekta iesniedzējs sagatavo un uzaicinājumā noteiktajā termiņā iesniedz projekta iesniegumu sadarbības iestādē saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām.

19. Projekta iesniegumā projekta iesniedzējs iekļauj informāciju par iekšējo projekta vadības un kontroles sistēmu, lai nodrošinātu sekmīgu projekta īstenošanu, mērķu sasniegšanu un projektam piešķirto līdzekļu lietderīgu un efektīvu izlietošanu, tai skaitā nodalot funkcijas, kuras finansējuma saņēmējs pilda projekta īstenošanai, no iestādes pamatfunkcijām, paredzot sadarbības regulējumu ar šo noteikumu 21. punktā minētajiem sadarbības partneriem un 36. punktā minētajām institūcijām, kā arī aprakstot, kādas darbības un uzraudzības instrumenti ir plānoti vai ieviesti iestādē šādos procesos:

19.1. finanšu līdzekļu plūsmas plānošanā un kontrolē, to uzskaites nodalīšanā katrā sadarbības partnera grāmatvedības uzskaitē un finanšu pārskatu ticamības nodrošināšanā;

19.2. iepirkumu organizēšanā un sadarbības partneru dalībā to veikšanā (ja attiecināms);

19.3. projekta maksājumu pieprasījumu un projekta grozījumu sagatavošanā un iesniegšanā, tai skaitā datu pilnīguma un atbilstības pārbaudē;

19.4. informācijas, dokumentu un pārskatu apritē;

19.5. projekta saturiskās vadības un uzraudzības procesu pārskatāmībā.

20. Projekta iesniedzējs pievieno projekta iesniegumam šo noteikumu 3. punktā minēto vispārējās izglītības obligātā satura aprakstu, kas saskaņots ar Izglītības un zinātnes ministriju.

21. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno sadarbībā ar šādiem sadarbības partneriem:

21.1. ar republikas pilsētu un novadu pašvaldībām vai attiecīgo republikas pilsētu un novadu pašvaldību atbildīgajām institūcijām izglītības jomā (izglītības pārvaldēm), ja attiecīgā pašvaldība tai deleģējusi projekta īstenošanā paredzētos uzdevumus mācību satura aprobācijā un ieviešanā;

21.2. ar augstākās izglītības iestādēm, kuras īsteno pedagoģijas studiju programmas, projektā nodrošinot mācību satura izstrādi, lasītprasmes novērtēšanas testa standartizēšanu 4.–6. klases izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām un minētā testa validēšanu, kā arī pedagogu profesionālās kompetences programmu īstenošanu;

21.3. ar valsts pārvaldes iestādi, kura atbilstoši kompetencei īsteno pasākumus latviešu valodas apguves, mācīšanas metodikas un starpkultūru komunikācijas jomā, projektā nodrošinot mācību un metodisko līdzekļu izstrādi un aprobāciju mācību satura un valodas integrētas apguves īstenošanai;

21.4. ar Strazdumuižas internātvidusskolu (attīstības centru vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem), projektā nodrošinot mācību grāmatu pielāgošanu Braila rakstā.

22. Finansējuma saņēmējam ir pienākums projekta iesniegumā pamatot šo noteikumu 21. punktā minēto sadarbības partneru izvēli, norādot konkrēto sadarbības partneru iesaistes mehānismu un to kompetences atbilstību plānotajām atbalstāmajām darbībām, kā arī ar katru sadarbības partneri noslēgt sadarbības līgumu par sadarbību atbalstāmo darbību īstenošanā. Sadarbības līgumā iekļauj informāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, un vismaz šādus nosacījumus:

22.1. finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera tiesības un pienākumus pasākuma īstenošanā;

22.2. kārtību, kādā no sadarbības partnera atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus;

22.3. maksājumu veikšanas kārtību šo noteikumu 25. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai un attiecināmo tiešo un netiešo izmaksu segšanai;

22.4. sadarbības partnera īstenojamās atbalstāmās darbības un to apjomu;

22.5. pārskatu un citu informācijas iesniegšanas kārtību un termiņus.

23. Sadarbības līgumu ar šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētajiem sadarbības partneriem finansējuma saņēmējs slēdz pēc mācību satura aprobācijas uzsākšanai organizētās vispārējās izglītības iestāžu atlases pabeigšanas. Finansējuma saņēmējs, lai nodrošinātu mācību satura aprobāciju, veic vispārējās izglītības iestāžu atlasi, ievērojot šādus principus:

23.1. uzaicina 9 republikas pilsētu un 110 novadu pašvaldības nominēt to padotībā esošās ne vairāk kā trīs vispārējās izglītības iestādes (Rīgā – ne vairāk kā 15 izglītības iestādes);

23.2. pēc pašvaldību pieteikto vispārējās izglītības iestāžu saraksta saņemšanas veic vispārējās izglītības iestāžu atlasi atbilstoši šo noteikumu pielikumā definētajiem atlases kritērijiem un kārtībai, paredzot mācību satura aprobācijā iesaistīt ne mazāk kā 80 pašvaldību dibinātas vispārējās izglītības iestādes, tai skaitā pirmsskolas izglītības iestādes, sākumskolas, pamatskolas, speciālās izglītības iestādes, vidusskolas, ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas, no visiem plānošanas reģioniem;

23.3. vismaz 10 procenti no kopējā šo noteikumu 23.2. apakšpunktā minēto vispārējās izglītības iestāžu skaita īsteno mazākumtautības izglītības programmas un pieci procenti – speciālās izglītības programmas.

24. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par sadarbības partnera pienākumu izpildi projekta īstenošanā un sadarbības partnera īstenotajām funkcijām projektā, tai skaitā novēršot dubultā finansējuma risku. Ar projekta ieviešanu saistīto sadarbības partnera un sadarbības iestādes komunikāciju un dokumentācijas apriti nodrošina ar finansējuma saņēmēja starpniecību.

III. Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

25. Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

25.1. mācību satura aprobācija, pilnveide un ieviešana pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē:

25.1.1. mācību satura, mācību darba organizācijas modeļu un metodikas izstrāde, ekspertēšana, aprobācija un pilnveide, sagatavošana publicēšanai, tai skaitā e-vidē, un publicēšana, diagnosticējošo darbu un eksāmenu satura projekta izstrāde, ekspertēšana, aprobācija un pilnveide, mācību satura ieviešana šo noteikumu 5.1.1. apakšpunktā minētā rādītāja sasniegšanai;

25.1.2. šo noteikumu 9.1. un 9.2. apakšpunktā minēto diagnostikas instrumentu, mācību un metodisko līdzekļu izstrāde, mācību līdzekļu satura aprobācija, pilnveide, sagatavošana publicēšanai, tai skaitā e-vidē, un publicēšana šo noteikumu 5.1.2. apakšpunktā minētā rādītāja sasniegšanai;

25.1.3. mācību un metodisko līdzekļu izstrāde izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem, mācību līdzekļu satura aprobācija, pilnveide, sagatavošana publicēšanai, tai skaitā e-vidē, un publicēšana šo noteikumu 5.1.3. apakšpunktā minētā rādītāja sasniegšanai;

25.1.4. pedagogu profesionālās kompetences pilnveide, tai skaitā Eiropas valodu portfeļa un valodas un satura integrētas apguves īstenošanai, ietverot pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu izstrādi un īstenošanu šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minēto rādītāju sasniegšanai;

25.1.5. informatīvu un izglītojošu semināru, konferenču un pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšana un nodrošināšana šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minēto rādītāju sasniegšanai;

25.2. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;

25.3. informācijas un publicitātes pasākumu īstenošana.

26. Pasākuma ietvaros plāno šādus attiecināmo izmaksu veidus:

26.1. tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta darbību īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma;

26.2. netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta darbību īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai;

26.3. neparedzētie izdevumi.

27. Šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:

27.1. tiešās attiecināmās personāla izmaksas:

27.1.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas) šo noteikumu 25.2. un 25.3. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai;

27.1.2. projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas) šo noteikumu 25.1.1., 25.1.2., 25.1.3., 25.1.4. un 25.1.5. apakš­punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

27.2. veselības apdrošināšanas izmaksas, obligāto veselības pārbaužu izmaksas un speciālo medicīnisko optisko redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam un šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētā sadarbības partnera īstenošanas personālam, ja veselības apdrošināšana paredzēta finansējuma saņēmēja vai šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētā sadarbības partnera iestādē. Ja finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāls un šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētā sadarbības partnera īstenošanas personāls ir nodarbināts normālo darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāls un šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētā sadarbības partnera īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam;

27.3. iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, šo noteikumu 25.1.1., 25.1.4., 25.1.5. un 25.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

27.4. ārvalstu komandējumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, šo noteikumu 25.1.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

27.5. transporta izmaksas (maksa par degvielu, transportlīdzekļa noma, transporta pakalpojumu pirkšana, sabiedriskā transporta izmantošana) šo noteikumu 25.1.1., 25.1.4., 25.1.5. un 25.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

27.6. jaunradītu darba vietu vai esošo darba vietu atjaunošanai nepieciešamā aprīkojuma (biroja mēbeles un tehnika, datorprogrammas un licences) iegādes izmaksas šo noteikumu 25.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai. Darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, attiecināmas ne vairāk kā 3000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā vismaz 30 procentu apmērā no normālā darba laika, pamatojoties uz darba līgumu vai rīkojumu par iecelšanu. Ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam;

27.7. mācību resursu krātuves programmatūras pielāgošanas vai izveides izmaksas un mācību resursu krātuves paplašināšanas izmaksas šo noteikumu 25.1.1., 25.1.2., 25.1.3. un 25.1.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

27.8. pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu izstrādes un īstenošanas izmaksas, tai skaitā telpu un tehniskā aprīkojuma īres maksa un izdales materiālu nodrošinājuma izmaksas, šo noteikumu 25.1.4. un 25.1.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

27.9. pakalpojumu izmaksas šo noteikumu 25.1.1., 25.1.2., 25.1.3., 25.1.4. un 25.1.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

27.10. informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, šo noteikumu 25.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai.

28. Šo noteikumu 26.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 27.1.1. un 27.1.2. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām personāla atlīdzības izmaksām, kas veiktas, pamatojoties uz darba līgumu vai rīkojumu par iecelšanu.

29. Šo noteikumu 26.3. apakšpunktā minētos neparedzētos izdevumus (izdevumi papildu darbu vai pakalpojumu veikšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami, lai izpildītu noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu) projektā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, kas nepārsniedz divus procentus no kopējām projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēto izmaksu izlietošanu pirms izdevumu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, kā to nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.

30. Plānojot šo noteikumu 27.1.1. un 27.1.2. apakšpunktā minētās izmaksas, projekta vadības un īstenošanas personāls tiek piesaistīts uz pilnu darba laiku vai arī nepilnu darba laiku vai daļlaiku ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika, attiecīgi veicot projekta vadības un īstenošanas personāla darba laika uzskaiti par veiktajām funkcijām un nostrādāto laiku.

31. Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināmās izmaksas, ja tas nav atgūstams atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

IV. Pasākuma īstenošanas un vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumi

32. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanu uzsāk ne vēlāk kā mēnesi pēc vienošanās noslēgšanas dienas. Projektu īsteno līdz 2022. gada 31. maijam. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

33. Projekta pasākumu īstenošanā finansējuma saņēmējs ievēro šādu laika grafiku:

33.1. pirmsskolas izglītības pakāpē un pamatizglītības 1. posmā (1.–6. klase) veic mācību satura aprobāciju no projekta īstenošanas uzsākšanas līdz 2018. gada 31. augustam un uzsāk mācību satura pakāpenisku ieviešanu no 2018. gada 1. septembra;

33.2. pamatizglītības 2. posmā (7.–9. klase) un vispārējās vidējās izglītības pakāpē veic mācību satura aprobāciju no 2016. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam un uzsāk mācību satura pakāpenisku ieviešanu no 2019. gada 1. septembra.

34. Finansējuma saņēmējs nodrošina sasniegto rezultātu – izstrādātā mācību satura un mācību un metodisko līdzekļu satura – ilgtspēju vismaz trīs gadus pēc projekta pabeigšanas.

35. Projekta īstenošanas uzraudzībai Izglītības un zinātnes ministrija izveido projekta uzraudzības padomi, kurā uzaicina pārstāvjus no Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas. Uzraudzības padomes sastāvā ar padomdevēja tiesībām var iekļaut pārstāvjus no Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas, Latvijas Pedagogu domes, kā arī citām biedrībām un nodibinājumiem, kuru darbība ir saistīta ar vispārējās izglītības satura izstrādes jautājumiem. Novērotāja statusā var iekļaut Finanšu ministriju kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadošo iestādi un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru kā sadarbības iestādi. Projekta uzraudzības padome darbojas saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātu nolikumu, un to sasauc ne retāk kā reizi trijos mēnešos.

36. Projekta īstenošanas procesā šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai, ja nepieciešams, slēdzot pakalpojuma līgumu, ekspertu un konsultantu statusā var iesaistīt:

36.1. augstskolu docētājus un vispārējās izglītības iestāžu pedagogus;

36.2. biedrības un nodibinājumus, kā arī citas institūcijas, kuru darbība ir saistīta ar vispārējās izglītības satura izstrādi, tai skaitā satura un valodas integrētas apguves veicināšanas pasākumu īstenošanai var iesaistīt mācību priekšmetu skolotāju biedrības un nodibinājumus un kultūras veicināšanas institūcijas Latvijā un ārvalstīs;

36.3. ekspertus no ārvalstu un starptautiskām institūcijām;

36.4. izglītības iestādes, kuras īsteno pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmas.

37. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par šādu horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" rādītāju sasniegšanu:

37.1. izstrādāto vai pilnveidoto mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuros ir integrēti vienlīdzīgu iespēju jautājumi (dzimumu līdztiesība, invaliditāte, vecums un etniskā piederība);

37.2. mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuri izstrādāti vai pielāgoti izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām.

38. Finansējuma saņēmējs nodrošina datu uzkrāšanu par pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības izglītojamo diagnosticējošo darbu un eksāmenu projekta rezultātiem, kā arī kopējo pedagogu skaitu, kas iesaistīti Eiropas Sociālā fonda pasākumos, tai skaitā apguvuši kompetenču pieejā balstīto mācību un metodisko līdzekļu lietošanu (arī izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem).

39. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri informāciju par projekta ietvaros iesaistīto pedagogu skaitu uzkrāj Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–2013. gada plānošanas perioda 1.2.1.2.3. apakš­aktivitātes "Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana un prasmju atjaunošana" ietvaros izveidotajā e-mācību vidē. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006, 1. pielikumam finansējuma saņēmējs minēto informāciju ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.–2020. gadam pašvaldību griezumā ne retāk kā reizi gadā.

40. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulai (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006,un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.

41. Finansējuma saņēmējs savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu.

42. Projekta īstenošanas gaitā radušos izmaksu sadārdzinājumu finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem.

43. Sadarbības iestāde lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem divu mēnešu laikā no projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma.

44. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

44.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu;

44.2. citos gadījumos, ko nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.

Ministru prezidenta vietā –
iekšlietu ministrs, satiksmes ministra
pienākumu izpildītājs Rihards Kozlovskis

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
Pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 24. novembra
noteikumiem Nr. 670
Kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura aprobācijā iesaistāmo vispārējās izglītības iestāžu atlases kārtība un kritēriji

1. Pašvaldības kā vispārējās izglītības iestāžu dibinātāji nominē ne vairāk kā trīs vispārējās izglītības iestādes (Rīga – ne vairāk kā 15 izglītības iestādes).

2. Valsts izglītības satura centrs (turpmāk – VISC) izvērtē pašvaldību nominēto vispārējās izglītības iestāžu atbilstību šādiem vispārējās izglītības iestāžu atlases kritērijiem:

Kritērijs

Vērtēšanas princips
(kopvērtējumu veido punktu kopsumma)

1. Vispārīgie kritēriji:
1.1. izglītības iestādes materiāltehniskais nodrošinājums:
1.1.1. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aprīkojums Ir – 1 punkts Nav – 0 punktu
1.1.2. brīva pieeja internetam Ir – 1 punkts Nav – 0 punktu
1.1.3. labiekārtoti dabaszinātņu mācību priekšmetu kabineti Ir – 1 punkts Nav – 0 punktu
1.2. pedagoģiskā personāla nodrošinājums vispārējās izglītības obligātā satura īstenošanai Ir – 1 punkts Nav – 0 punktu
2. Specifiskie kritēriji atbilstoši izglītības iestāžu tipam:
2.1. valsts ģimnāzijā vai ģimnāzijā:
2.1.1. pamatkritēriji:
2.1.1.1. vismaz divi vispārējās vidējās izglītības programmu virzieni, tai skaitā viens no tiem matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas programmas virziens Ir – 1 punkts Nav – 0 punktu
2.1.1.2. izglītojamo sniegums obligātajos centralizētajos eksāmenos Sarindojot pēc snieguma rezultātiem, salīdzinot ar izglītojamo mācību sasniegumu vidējo procentuālo novērtējumu valstī:

● mazāk nekā 55 % – 0 punktu

● no 55 % līdz 70 % – 1 punkts

● 70 % un vairāk ‒ 2 punkti

2.1.1.3. pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpes ieguvušo pedagogu (ceturto un piekto kvalitātes pakāpi ieguvušo) skaits Sarindojot pēc pedagogu skaita, katram pedagogam  ar 4. kvalitātes pakāpi piešķirot 1 punktu, pedagogam ar 5. kvalitātes pakāpi – 2 punktus
2.1.2. papildu kritēriji:
2.1.2.1. iesaiste Eiropas Sociālā fonda izglītības projektos pēdējos astoņos gados Ir – 1 punkts Nav – 0 punktu
2.1.2.2. izglītības iestāde, kurai ir sadarbības līgums ar VISC (VISC Inovatīvās pieredzes skola1) Ir – 1 punkts Nav – 0 punktu
2.2. vidusskolā:
2.2.1. pamatkritēriji:
2.2.1.1. viena pamatizglītības un vismaz divas vispārējās vidējās izglītības programmas Ir – 1 punkts Nav – 0 punktu
2.2.1.2. skolēnu skaits 10.–12. klasē Sarindojot pēc izglītojamo skaita:

● mazāk nekā 100 – 1 punkts

● 100 un vairāk – 2 punkti

2.2.2. papildu kritēriji:
2.2.2.1. vispārējās pirmsskolas izglītības programma (piecgadīgajiem un sešgadīgajiem bērniem) Ir – 1 punkts Nav – 0 punktu
2.2.2.2. matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas programmas virziens Ir – 1 punkts Nav – 0 punktu
2.2.2.3. vidējās izglītības mazākumtautību izglītības programma Ir – 1 punkts Nav – 0 punktu
2.2.2.4. speciālās izglītības programma Ir – 1 punkts Nav – 0 punktu
2.2.2.5. iesaiste Eiropas Sociālā fonda izglītības projektos pēdējos astoņos gados Ir – 1 punkts Nav – 0 punktu
2.2.2.6. VISC Inovatīvās pieredzes skola Ir – 1 punkts Nav – 0 punktu
2.3. sākumskolā vai pamatskolā:
2.3.1. pamatkritēriji:
2.3.1.1. izglītojamo skaits Sarindojot pēc izglītojamo skaita:

● mazāk nekā 50 – 0 punktu

● no 50 līdz 100 – 1 punkts

● 100 un vairāk – 2 punkti

2.3.1.2. izglītības programma skolēniem ar speciālām vajadzībām Ir – 1 punkts Nav – 0 punktu
2.3.1.3. pedagogu skaits, kuri ieguvuši vairākas kvalifikācijas, tai skaitā B programmas ietvaros Sarindojot pēc pedagogu skaita procentuāli no kopējā pedagogu skaita:

● mazāk nekā 20 % – 0 punktu

● no 20 % līdz 30 % – 1 punkts

● 30 % un vairāk – 2 punkti

2.3.2. papildu kritēriji:
2.3.2.1. vispārējās pirmsskolas izglītības programma Ir – 1 punkts Nav – 0 punktu
2.3.2.2. iesaiste Eiropas Sociālā fonda izglītības projektos pēdējos astoņos gados Ir – 1 punkts Nav – 0 punktu
2.3.2.3. VISC Inovatīvās pieredzes skola Ir – 1 punkts Nav – 0 punktu
2.4. pirmsskolas izglītības iestādē:
2.4.1. pamatkritēriji:
2.4.1.1. visu vecumu bērnu iesaiste (no pusotra gada vecuma līdz obligātajam skolas vecumam) Ir – 1 punkts Nav – 0 punktu
2.4.1.2. izglītojamo skaits Sarindojot pēc izglītojamo skaita:

● mazāk nekā 50 – 1 punkts

● 50 un vairāk – 2 punkti

2.4.2. papildu kritēriji:
2.4.2.1. mazākumtautību vispārējās pirmsskolas izglītības programma Ir – 1 punkts Nav – 0 punktu
2.4.2.2. speciālās pirmsskolas izglītības programma Ir – 1 punkts Nav – 0 punktu

3. Vispārējās izglītības iestādes atbilstību kritērijiem vērtē šādā secībā:

3.1. atbilstība vispārīgajiem kritērijiem;

3.2. atbilstība specifiskajiem pamatkritērijiem atbilstoši izglītības iestāžu tipam;

3.3. ja specifisko pamatkritēriju vērtējumā iegūts vienāds punktu skaits, vērtē specifiskos papildu kritērijus atbilstoši izglītības iestāžu tipam;

3.4. ja kopvērtējumā iegūts vienāds punktu skaits, vērtē pievienoto vispārējās izglītības iestādes motivācijas vēstuli par iesaisti mācību satura aprobācijā.

4. VISC atlasa ne mazāk kā 15 vispārējās izglītības iestādes katrā plānošanas reģionā (Rīgas, Vidzemes, Kurzemes, Latgales, Zemgales) un ne mazāk kā piecas izglītības iestādes Rīgas pilsētā:

4.1. katrā plānošanas reģionā ietverot:

4.1.1. vismaz vienu valsts ģimnāziju vai ģimnāziju;

4.1.2. vismaz piecas vidusskolas;

4.1.3. vismaz piecas sākumskolas vai pamatskolas;

4.1.4. vismaz trīs pirmsskolas izglītības iestādes;

4.1.5. vismaz vienu speciālās izglītības iestādi;

4.2. Rīgas pilsētā ietverot vismaz vienu valsts ģimnāziju vai ģimnāziju, vismaz vienu vidusskolu, vismaz vienu sākumskolu vai pamatskolu, vismaz vienu pirmsskolas izglītības iestādi un vismaz vienu speciālās izglītības iestādi.

5. Vispārējās izglītības iestāžu izvēlē VISC ņem vērā reģiona īpatnības un nodrošina izglītojamo skaita ziņā dažādu vispārējās izglītības iestāžu iesaisti aprobācijā gan pilsētās, gan novados.

6. Projekta īstenošanas laikā pieejamā finansējuma ietvaros finansējuma saņēmējs mācību satura aprobācijā var papildus iesaistīt vispārējās izglītības iestādes, piemērojot šo noteikumu 23. punktā minētos principus un šajā pielikumā minēto vispārējās izglītības iestāžu atlases kārtību un kritērijus.

 

1 Sadarbības līgumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–2013. gada plānošanas perioda 1.2.1.2.1. apakšaktivitātes "Vispārējās vidējās izglītības satura reforma, mācību priekšmetu, metodikas un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas uzlabošana" Valsts izglītības satura centra projekta "Dabaszinātnes un matemātika" ietvaros ilgtspējīgas atbalsta sistēmas izveidei uzsākto reformu ieviešanai dabaszinātnēs un matemātikā.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile