Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta rīkojums Nr.401

Rīgā 2014.gada 29.jūlijā (prot. Nr.41 23.§)

Par kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija"

1. Apstiprināt kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam "Radošā Latvija" (turpmāk - pamatnostādnes) un pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu plānu 2014.-2020. gadam.

2. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Ārlietu ministriju, Zemkopības ministriju un Finanšu ministriju par līdzatbildīgajām institūcijām, kas atbilstoši kompetencei nodrošina pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanu (turpmāk - atbildīgās institūcijas).

3. Atbildīgajām institūcijām:

3.1. pamatnostādnēs noteiktos uzdevumus un pasākumus 2014. gadā īstenot tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros;

3.2. jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamat­nostādnēs noteikto prioritāri veicamo uzdevumu un pasākumu īstenošanai 2015. gadā izskatīt, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas;

3.3. jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2016. gadā un turpmākajos gados iesniegt kā jauno politikas iniciatīvu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas laikā.

4. Kultūras ministrijai sagatavot un kultūras ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus informatīvos ziņojumus:

4.1. līdz 2017. gada 31. maijam - pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu;

4.2. līdz 2021. gada 31. maijam - pamatnostādņu īstenošanas gala novērtējumu.

5. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa rīkojumu Nr. 264 "Par ilgtermiņa politikas pamatnostādnēm "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015. gadam. Nacionāla valsts"" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 63. nr.; 2007, 121. nr.; 2008, 190. nr.).

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Kultūras ministre Dace Melbārde

 

(Ministru kabineta
2014.gada 29.jūlija
rīkojums Nr.401)

Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam
"Radošā Latvija"
 (kopsavilkums)

Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam "Radošā Latvija" (turpmāk - pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka valsts kultūrpolitikas mērķus un prioritātes laikposmam līdz 2020. gadam un sekmē valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentos izvirzīto mērķu sasniegšanu. Ekonomikas krīze ir ieviesusi izmaiņas līdzšinējā plānošanas procesā un devusi jaunu, pieredzē balstītu izpratni par valsts izaugsmes virzītājspēkiem un avotiem. Jauna kultūrpolitikas dokumenta izstrādes nepieciešamību nosaka arī vienotas integrētas pieejas ieviešana valsts un Eiropas Savienības politikas un budžeta plānošanā.

Pamatnostādņu izstrādes mērķis ir apliecināt kultūras vērtību un definēt rīcības virzienus kultūras daudzveidīgai un ilgtspējīgai attīstībai, kas, veicinot valsts izaugsmi un konkurētspēju, veido augstāku dzīves kvalitāti ikvienam, saglabājot un attīstot Latvijas kultūras kapitālu un iedzīvotāju radošumu.

Pamatnostādnes izstrādājusi Kultūras ministrijas izveidota darba grupa. Metodoloģiski to saturs ir veidots, izmantojot gan lejupvērsto (top-down), gan augšupvērsto (bottom-up) pieeju politikas plānošanas vadībai: no vienas puses, integrēti hierarhiski augstākos - nacionāla līmeņa - dokumentos noteiktie politikas mērķi un uzdevumi, no otras puses, ņemtas vērā prioritātes, kas formulētas kultūras nozaru un starpnozaru attīstības stratēģijās, kuras sadarbībā ar Kultūras ministrijas nozaru padomēm ir izstrādātas līdztekus pamatnostādņu veidošanas procesam. Nozaru stratēģijas kalpos kā resurss pamatnostādņu īstenošanas detalizētai plānošanai visā to darbības periodā. Inovatīvs faktors pamatnostādņu sagatavošanā ir kultūras nevalstiskā sektora - Kultūras alianses¹ - aktīva līdzdalība dokumenta izstrādes procesā.

Pamatnostādņu īstenošanai nepieciešamais finansējums plānots, prognozējot optimistisku valsts ekonomikas attīstību, tādēļ to faktiskā īstenošana var nenotikt plānotajā apmērā, bet atbilstoši valsts budžeta iespējām var tikt nodrošināta kārtējam gadam piešķirtā finansējuma ietvaros.

Pamatnostādņu virsmērķis ir veidot Latviju par zemi ar bagātu un koptu kultūras mantojumu, vitālu un daudzveidīgu kultūras dzīvi, radošiem cilvēkiem, konkurētspējīgām radošajām industrijām un augšupejošu dzīves kvalitāti ikvienam.

Pamatnostādnēs ir definētas četras prioritātes (stratēģiskie mērķi) politikas mērķa sasniegšanai:

1. Kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras procesos.

2. Radošums mūžizglītībā un uz darba tirgu orientēta kultūrizglītība.

3. Konkurētspējīgas kultūras un radošās industrijas.

4. Radošas teritorijas un kultūras pakalpojumu pieejamība.

Katras prioritātes (stratēģiskā mērķa) sasniegšanai ir definēti rīcības virzieni un politikas indikatori.

1. Kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojo­ties kultūras procesos:

1.1. labvēlīgas vides veidošana jaunu kultūras vērtību radīšanai, mantoto kultūras vērtību saglabāšanai un pieejamībai;

1.2. kultūras institūciju un mediju iesaiste auditorijas paplašināšanā, veicinot sabiedrības ieinteresētību kultūras procesos;

1.3. Latvijas kultūras ciešāka iesaiste starptautiskajos kultūras procesos un sadarbības tīklos, veicinot kultūras diplomātijas attīstību;

1.4. cilvēkresursu attīstība un efektīva kultūrpārvaldība.

Politikas indikatori (rezultatīvie rādītāji)

Politikas rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Bāzes vērtība (2008.)	2014.	2017.	2020.
Nodrošināta labvēlīgas vides veidošana kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai, kā arī jaunu vērtību radīšanai	nodrošināta dziesmu un deju svētku procesa nepārtrauktība (ar valsts atbalstu organizēto tautas mākslas un tradicionālās kultūras pasākumu skaits)	45	126	130	126
	nodrošināta kultūras mantojuma saglabāšana (restaurēto kultūras mantojuma vienību skaits Latvijas Nacionālajā arhīvā un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā)	127973	35477	35500	36000
	nodrošināts valsts atbalsts radošajam procesam un sabiedrības radošajām iniciatīvām kultūras jomā (izvērtēto iesniegto projektu skaits)	3546	3850	3850	4000
	radīto jaundarbu (izrādes, koncerti, filmas) skaits	294	310	300	330
Nodrošināta kultūras institūciju un mediju iesaiste auditorijas paplašināšanā, veicinot sabiedrības ieinteresētību un līdzdalību kultūras procesos	kultūras pasākumu apmeklējumu skaits gadā uz 100 iedzīvotājiem	227	280	270	280
	mājsaimniecību patēriņš kultūrai un atpūtai no mājsaimniecību kopējā patēriņa izdevumiem, %	7,1	7,1	7,5	8,1
Nodrošināta Latvijas kultūras līdzdalība starptautiskajos kultūras procesos un sadarbības tīklos, veicinot kultūras diplomā­tijas attīstību	nodrošināta Latvijas pārstāvniecība starptautiskos pasākumos (starptautiskie pasākumi, gadatirgi un meses)	13	15	16	17
	iemaksas starptautiskajās organizācijās	17	18	20	20
Sekmēta cilvēkresursu attīstība un efektīva kultūrpārvaldība	nevalstisko organizāciju līdzdalība politikas veidošanā (līdzdalība % no ministrijas organizēto konsultatīvo sanāksmju un darba grupu skaita)		71	71	71
	noslēgto sadarbības un līdzdalības līgumu skaits	6	8	8	8
	nodrošināta kultūras mantojuma institūciju sniegto pakalpojumu kvalitāte (muzeju un bibliotēku akreditācija)	114	120	120	125

2. Radošums mūžizglītībā un uz darba tirgu orientēta kultūrizglītība:

2.1. personību attīstoša mūžizglītība, īpaši radošuma attīstīšana bērnu un jauniešu vispārējā formālajā un neformālajā izglītībā;

2.2. kvalitāte un izcilība vidējā profesionālajā kultūrizglītībā;

2.3. konkurētspējīga augstākā izglītība un pētniecība;

2.4. darba tirgum pielāgota profesionālā tālākizglītība.

Politikas indikatori (rezultatīvie rādītāji)

Politikas rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Bāzes vērtība (2008.)	2014.	2017.	2020.
Nodrošināta kvalitāte un izcilība profesionālajā kultūrizglītībā	audzēkņu skaits kultūrizglītības iestādēs (ievirzes un vidējā profesionālā izglītība) uz 1000 iedzīvotājiem	11,8	12,7	14	15
	no valsts budžeta dotācijas apmaksāto pedagoģisko likmju un amatu skaits pašvaldību izglītības iestādēs	1608	2100	2100	2100
Nodrošināta konkurētspējīga augstākā izglītība un pētniecība	grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits kultūras, mākslas un mūzikas augstskolās un koledžā	536	538	538	538
	zinātnisko darbu skaits (t. sk. grāmatas, raksti un publikācijas starptautiski citējamos izdevumos, periodiskajos izdevumos)	110	120	125	130
	audzēkņu skaits kultūrizglītības augstskolās un koledžās uz 1000 iedzīvotājiem	1,2	1,3	1,4	1,5
Personību attīstoša mūžizglītība, īpaši radošuma attīstīšana bērnu un jauniešu vispārējā formālajā izglītībā un neformālajā izglītībā	audzēkņu ar speciālajām vajadzībām skaits kopējā izglītojamo skaitā kultūrizglītības iestādēs (ievirzes un vidējā profesionālā izglītībā)	80	80	80	80
	īstenoto "Kultūras skolas somas" projektu skaits	-	-	15	40
Darba tirgum pielāgota profesionālā tālākizglītība	īstenoto radošo partnerību (uzņēmēji/skolas) skaits	0	14	20	50
	izglītoto kultūras darbinieku un kultūrizglītības pedagogu skaits	400	1300	1300	1300

3. Konkurētspējīgas kultūras un radošās industrijas:

3.1. uzņēmējdarbības izaugsme radošo industriju sektorā;

3.2. radošo industriju sektora konkurētspēja un eksports;

3.3. inovācijām labvēlīgas infrastruktūras un vides attīstība;

3.4. sabiedrības informēšana, radošo industriju pētniecība un monitorings.

Politikas indikatori (rezultatīvie rādītāji)

Politikas rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Bāzes vērtība (2008.)	2014.	2017.	2020.
Sekmēta uzņēmējdarbības izaugsme radošo industriju sektorā	darba vietu skaita pieaugums radošo industriju sektorā, %		20	35	50
	uzņēmumu skaits radošajās industrijās	7484	8100	8700	9300
Sekmēta radošo industriju sektora konkurētspēja un eksports	radošo industriju eksporta īpatsvars no kopējā eksporta, %	1,09	1,2	1,4	1,6
	radošo industriju uzņēmumu īpatsvars no visiem uzņēmumiem, %	6	6,5	7	7,5
Attīstīta inovācijām labvēlīga vide un infrastruktūra	radošā industriju centra izveide	0	0	0	1
	īstenotie starpdisciplināro partnerību projekti	0	10	35	60

4. Radošas teritorijas un kultūras pakalpojumu pieejamība:

4.1. kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu attīstības un pieejamības nodrošināšana;

4.2. radošu un ekonomiski aktīvu cilvēkresursu piesaistes sekmēšana un radošas vides veidošana ārpus Rīgas;

4.3. attīstīt Rīgu par Ziemeļeiropas kultūras metropoli un veicināt tās pozitīvu ietekmi uz Latvijas līdzsvarotu izaugsmi.

Politikas indikatori (rezultatīvie rādītāji)

Politikas rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Bāzes vērtība (2008.)	2014.	2017.	2020.
Nodrošināta kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu attīstība un pieejamība	profesionālās mākslas pasākumu skaita pieaugums reģionos, %	100	125	130	135
	kultūras pieminekļu atjaunošanas aktivitāšu dinamika: pieminekļi, kuru stāvoklis novērtēts kā labs un apmierinošs, %	88 (2012.)	88	89	90
	digitāli pieejamo krājuma vienību īpatsvara pieaugums (muzeji, arhīvi, bibliotēkas), %	100	102	105	110
Sekmēta radošu un ekonomiski aktīvu cilvēkresursu piesaiste un radošas vides veidošana ārpus Rīgas	sekmēta nemateriālā mantojuma popularizēšana reģionos (pasākumu norišu vietu skaits "Satiec savu meistaru")		100	100	100
	nodrošināts valsts atbalsts radošajam procesam un sabiedrības radošajām iniciatīvām kultūras jomā (VKKF reģionālo kultūras programmu skaits)	4	4	4	4
	amatiermākslas kolektīvu dalībnieku skaits uz 100 iedzīvotājiem2	3,3	3,3	3,6	3,6
	ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits, tūkst.3	1435 (2012.)		1650	1722
Sekmēta Rīgas kā Ziemeļeiropas kultūras metropoles attīstība un tās pozitīvā ietekme uz Latvijas līdzsvarotu izaugsmi	profesionālās mākslas pasākumu skaita pieaugums Rīgā, %	100	117	117	120
	renovēto kultūras infrastruktūru skaits	-	-	-	2

Pamatnostādņu īstenošanai plānotie finanšu avoti ir valsts un pašvaldību budžets, starptautiskais finansējums, tostarp Eiropas Savienības struktūrfondi, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments, kā arī privātais kapitāls, kas piesaistāms, veiksmīgi attīstot publiskās un privātās partnerattiecības, kā arī citus risinājumus privātā kapitāla piesaistei. Pamatnostādnēs noteikto atbalsta virzienu finansēšanai var tikt piesaistīts arī citu avotu finansējums, tostarp citas ārvalstu finanšu palīdzības finansējums.

Saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam kultūrpolitikas īstenošanai ir paredzēti 304 550 000 euro. Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2014. gadam" 2014. gada budžeta izdevumi pamatnostādņu īstenošanai ir 127 666 103 euro. Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016. gadam" ir atbalstītas jaunās politikas iniciatīvas 2015. gadam 20 504 622 euro apmērā un 2016. gadam - 23 256 750 euro apmērā. Nepieciešamais papildu finansējums pamatnostādņu īstenošanai plānots 2015. gadā - 47 464 350 euro apmērā, 2016. gadā - 57 378 775 euro apmērā, 2017. gadā - 80 078 362 euro apmērā, 2018. gadā - 84 548 363 euro apmērā, 2019. gadā - 54 489 167 euro apmērā un 2020. gadā - 54 489 167 euro apmērā. Aprēķini ir provizoriski un var mainīties. Citu ministriju atbildībā esošo kultūras institūciju attīstību un finansējuma pieaugumu katra ministrija plāno sava budžeta ietvaros, iespēju robežās ņemot vērā pamatnostādņu uzstādījumus. Detalizētus aprēķinus citu ministriju atbildībā esošo kultūras institūciju attīstībai veic katra ministrija.

	Turpmākie trīs gadi (euro)
	2014.	2015.	2016.
Kopējās izmaiņas budžeta ieņēmumos, t. sk.:
izmaiņas valsts budžeta ieņēmumos
izmaiņas pašvaldību budžeta ieņēmumos
Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos, t. sk.:		50 083 397	59 997 822
izmaiņas valsts budžeta izdevumos		47 464 350	57 378 775
izmaiņas pašvaldību budžeta izdevumos		2 619 047	2 619 047
Kopējā finansiālā ietekme, t. sk.:		-50 083 397	-59 997 822
finansiālā ietekme uz valsts budžetu		-47 464 350	-57 378 775
finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetu		-2 619 047	-2 619 047

Kultūras ministre Dace Melbārde

 

---

¹ Kultūras aliansē ir apvienojušās trīs lielākās Latvijas kultūras organizāciju apvienības: Latvijas Radošo savienību padome, biedrība "Laiks kultūrai" un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija.

² Dati pārrēķināti saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātiem.

³ Rādītājs no Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam.