Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 08.06.2019. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr.237

Rīgā 2014.gada 6.maijā (prot. Nr.26 7.§)
Valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību
35.panta trešo daļu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka valsts vērtspapīru izlaišanas un apgrozības kārtību Latvijas Republikā.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. valsts vērtspapīrs – Latvijas Republikas vārdā izlaista parādzīme, obligācija, krājobligācija un bezprocentu obligācija, kurai piešķirts starptautisko vērtspapīru identifikācijas kods (ISIN), kas sākas ar Latvijas valsts kodu "LV";

2.2. emitents – Latvijas Republika, kuras vārdā darbojas finanšu ministrs;

2.3. ieguldītājs:

2.3.1. juridiska vai fiziska persona, kura naudas līdzekļus iegulda parādzīmēs vai obligācijās;

2.3.2. ieguldījuma dienā vismaz 18 gadu vecumu sasniegusi fiziska persona, kura naudas līdzekļus iegulda krājobligācijās;

2.3.3. fiziska persona, kura iegulda naudas līdzekļus bezprocentu obligācijās, lai Imigrācijas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā saņemtu termiņuzturēšanās atļauju (turpmāk – ārzemnieks);

2.4. obligacionārs – ieguldītājs, kura finanšu instrumentu kontā ir iegrāmatota obligācija;

2.5. īstermiņa valsts vērtspapīrs – parādzīme un krājobligācija ar dzēšanas termiņu līdz vienam gadam (ieskaitot);

2.6. vidēja termiņa valsts vērtspapīrs – obligācija, krājobligācija un bezprocentu obligācija ar dzēšanas termiņu virs viena līdz pieciem gadiem (ieskaitot);

2.7. ilgtermiņa valsts vērtspapīrs – obligācija un krājobligācija ar dzēšanas termiņu virs pieciem gadiem;

2.8. parādzīme – valsts vērtspapīrs, kas izlaists ar diskontu, prēmiju vai atbilstoši nominālvērtībai un ko dzēš par tā nominālvērtību dzēšanas datumā, un kas var atrasties publiskā apgrozībā;

2.9. obligācija – valsts vērtspapīrs, kas izlaists ar diskontu, prēmiju vai atbilstoši nominālvērtībai ar fiksētu vai mainīgu procentu likmi un noteiktos termiņos izmaksājamu fiksētu ienākumu, ja fiksētā ienākuma likme pārsniedz nulles līmeni, un ko dzēš par tā nominālvērtību, un kas var atrasties publiskā apgrozībā;

2.10. krājobligācija – valsts vērtspapīrs, kas izlaists ar fiksētu procentu likmi un noteiktos termiņos izmaksājamu fiksētu ienākumu, kuru dzēš par tā nominālvērtību un kurš neatrodas publiskajā apgrozībā un nav atsavināms. Īstermiņa krājobligācijām fiksēto ienākumu izmaksā to dzēšanas datumā, bet vidēja termiņa un ilgtermiņa krājobligācijām – vienu reizi gadā;

2.10.1 bezprocentu obligācija – īpašam mērķim paredzēts valsts vērtspapīrs, kam nav fiksētā ienākuma, kuru dzēš par tā nominālvērtību, kas neatrodas publiskajā apgrozībā, nav ieķīlājams un nav atsavināms;

2.11. diskonts – starpība starp vērtspapīra nominālvērtību un vērtspapīra cenu, ja vērtspapīra cena ir mazāka par vērtspapīra nominālvērtību;

2.11.1 prēmija – starpība starp vērtspapīra nominālvērtību un vērtspapīra cenu, ja vērtspapīra cena ir lielāka par vērtspapīra nominālvērtību;

2.12. cena – valsts vērtspapīra iegādes vērtība, ko ieguldītājs, izņemot šo noteikumu 2.3.3. apakšpunktā minēto ieguldītāju, samaksā valsts vērtspapīra emisijas dienā;

2.13. nominālvērtība – vērtība, par kuru valsts vērtspapīru dzēš tā dzēšanas datumā;

2.14. emisija – viena veida valsts vērtspapīru ar vienādiem raksturlielumiem izlaišana;

2.15. emisijas diena – diena, kurā izlaiž valsts vērtspapīrus un sāk vai turpina uzkrāt fiksēto ienākumu, ja tāds paredzēts;

2.16. fiksētais ienākums – atbilstoši fiksētai vai mainīgai procentu likmei noteikts ienākums, kuru izmaksā attiecīgā valsts vērtspapīra fiksētā ienākuma izmaksas datumā;

2.17. sākotnējā izvietošana – emitenta izteiktais publiskais piedāvājums iegūt valsts vērtspapīrus un to pirmreizējā iegūšana;

2.18. publiskais piedāvājums – ar jebkuru līdzekļu starpniecību sniegta informācija par valsts vērtspapīru, kas ļauj ieguldītājam, izņemot šo noteikumu 2.3.3. apakšpunktā minēto ieguldītāju, lemt par valsts vērtspapīra iegādi;

2.19. publiskā apgrozība – darījuma slēgšana par parādzīmēm vai obligācijām, kuras iekļautas regulētajā tirgū;

2.20. finanšu aģents – regulētā tirgus organizētājs, centrālais vērtspapīru depozitārijs vai Latvijas Republikā darbībai finanšu instrumentu tirgū licencēts un uzraudzīts finanšu instrumentu tirgus dalībnieks, kurš ir noslēdzis līgumu ar Valsts kasi par valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas tehnisko nodrošināšanu;

2.21. izplatīšanas aģents – juridiska persona, kas noslēgusi līgumu ar Valsts kasi par valsts vērtspapīru izplatīšanu;

2.22. sērija – valsts vērtspapīru laidiens kopā ar jebkuru citu šīs pašas sērijas valsts vērtspapīru laidienu, kam ir tādi paši raksturlielumi, izņemot emisijas dienu vai iepriekš veiktos fiksētā ienākuma izmaksu datumus, un kam piešķirts atsevišķs ISIN kods. Sēriju emitē vienā vai vairākos laidienos;

2.23. pirmstermiņa dzēšana – valsts vērtspapīra dzēšana pirms tā dzēšanas termiņa;

2.24. sākotnējās izvietošanas dalībnieks – juridiska persona, kura saskaņā ar finanšu aģenta apstiprinātiem noteikumiem, kas regulē sākotnējo izvietošanu, ir tiesīga piedalīties tā organizētajā parādzīmju vai obligāciju sākotnējā izvietošanā, kuru tehniski nodrošina attiecīgais finanšu aģents;

2.25. tiešā pārdošana – valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas metode, kurā valsts vērtspapīrus piedāvā tieši ieguldītājam vai sākotnējās izvietošanas dalībniekam par emitenta noteiktu cenu. Krājobligāciju tiešajā pārdošanā un jaunas obligāciju sērijas tiešajā pārdošanā emitents nosaka to fiksētā ienākuma procentu likmi;

2.26. konkurējošā daudzcenu izsole – parādzīmju vai obligāciju sākotnējās izvietošanas metode, kurā par sākotnējās izvietošanas dalībnieku solītām konkurējošām peļņas likmēm izsola parādzīmes vai obligācijas;

2.27. fiksētas likmes apjoma (nekonkurējošā) izsole – parādzīmju vai obligāciju sākotnējās izvietošanas metode, kurā šos vērtspapīrus izsola par iepriekš noteiktu peļņas likmi. Peļņas likmi nosaka atbilstoši parādzīmes vai obligācijas pēdējā konkurējošā izsolē noteiktajai peļņas likmei;

2.28. peļņas likme – ieguldījuma atdeve gadā, kura izteikta procentos, ņemot vērā valsts vērtspapīra cenu un sagaidāmos ienākumus no valsts vērtspapīra tā termiņa laikā;

2.29. uzkrātais fiksētais ienākums – fiksētā ienākuma daļa, kas uz konkrēto datumu uzkrāta par obligāciju vai krājobligāciju kopš šā valsts vērtspapīra emisijas dienas vai iepriekšējā fiksētā ienākuma izmaksas datuma;

2.30. darbdiena – jebkura kalendāra diena, izņemot sestdienas, svētdienas, Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās svētku dienas un brīvdienas;

2.31. ieraksta datums – emitenta noteikta darbdiena, uz kuras beigām tiek fiksēts viena vai vairāku obligāciju noteikumu grozījumu procesā ietekmēto sēriju obligacionāru kopums;

2.32. obligāciju noteikumi – no šo noteikumu 8. punktā minētā Valsts kases rīkojuma par obligāciju emisiju un no šiem noteikumiem izrietošais emitenta un obligacionāra savstarpējo tiesību un pienākumu kopums saistībā ar obligacionāra ieguldījumu konkrētā obligācijā;

2.33. obligāciju noteikumu grozījumi – nosacījumu izmaiņas un citi grozījumi vienas obligāciju sērijas noteikumos šo noteikumu 7. nodaļā noteiktajā kārtībā;

2.34. vairāku sēriju obligāciju noteikumu grozījumi – obligāciju noteikumu grozījumi, kas ietver vairāk nekā vienas sērijas obligāciju savstarpēji saistītus obligāciju noteikumu grozījumus;

2.35. balsstiesīga obligācija – obligācija, kas pieder obligacionāram, kuram ir tiesības izmantot no obligācijām izrietošās balsstiesības un piedalīties obligacionāru sapulcē vai rakstveida lēmuma pieņemšanas procesā par obligāciju noteikumu grozījumu veikšanu;

2.36. saistīta obligāciju sērija – obligāciju sērija, kuras noteikumi tiek grozīti saistībā ar vairāku sēriju obligāciju noteikumu grozījumiem;

2.37. ienākumi par obligācijām – fiksētais ienākums, nominālvērtība vai cita veida ienākums, ko obligacionārs ir tiesīgs saņemt saskaņā ar obligāciju noteikumiem.

(Grozīts ar MK 16.12.2014. noteikumiem Nr. 766; MK 31.03.2015. noteikumiem Nr.152; MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 678; MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 232)

3. Emitents emitē valsts vērtspapīrus, uzņemas saistības samaksāt fiksēto ienākumu un dzēst valsts vērtspapīrus to dzēšanas datumos par to nominālvērtību.

4. Finanšu ministrs pilnvaro Valsts kasi slēgt līgumus ar finanšu aģentu, izplatīšanas aģentu, centrālo vērtspapīru depozitāriju, vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla www.latvija.lv (turpmāk – portāls www.latvija.lv) pārzini un citām personām, lai saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošinātu valsts vērtspapīru izlaišanu un apgrozību (tai skaitā publisko apgrozību) Latvijas Republikā, kā arī veiktu darbības valsts vērtspapīru emisijai, sākotnējai izvietošanai un dzēšanai un šo noteikumu 7. nodaļā minētās darbības saistībā ar obligāciju noteikumu grozījumiem.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 678)

5. Ieguldītājam un izplatīšanas aģentam ir saistoši finanšu aģenta apstiprināti un ar Valsts kasi saskaņoti noteikumi, kuri regulē krājobligāciju iegādes, fiksētā ienākuma izmaksas un dzēšanas kārtību, kā arī ar krājobligācijām saistīto norēķinu veikšanas kārtību. Minētie noteikumi ir publiski pieejami tīmekļa vietnē www.krajobligacijas.lv, ieguldītājs ar tiem var iepazīties arī pie izplatīšanas aģenta.

2. Valsts vērtspapīru emisija

6. Valsts vērtspapīrus emitē dematerializētā formā.

7. Valsts vērtspapīrus reģistrē centrālajā vērtspapīru depozitārijā saskaņā ar tā izdotajiem noteikumiem. Katrai valsts vērtspapīru sērijai centrālais vērtspapīru depozitārijs piešķir atsevišķu ISIN kodu.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 678; MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 232)

8. Parādzīmes un obligācijas emitē, pamatojoties uz Valsts kases rīkojumu par parādzīmju vai obligāciju emisiju. Minētais rīkojums ir parādzīmju vai obligāciju publiskā piedāvājuma paziņojums, un tajā iekļauj šādu informāciju:

8.1. centrālā vērtspapīru depozitārija sērijai piešķirtais ISIN kods;

8.2. valsts vērtspapīra veids (īstermiņa, vidēja termiņa vai ilgtermiņa);

8.3. piedāvātais laidiena apjoms (ja paredzēts);

8.4. parādzīmes vai obligācijas nominālvērtība;

8.5. publiskā piedāvājuma izteikšanas vai izsoles datums, emisijas datums, kurā notiek norēķini par parādzīmju vai obligāciju iegādi, un dzēšanas datums;

8.6. sērijas fiksētā vai mainīgā procentu likme (ja paredzēta);

8.7. fiksētā ienākuma izmaksas datumi (ja paredzēti);

8.8. pirmstermiņa dzēšanas nosacījumi (ja paredzēti);

8.9. cita informācija par parādzīmēm vai obligācijām.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 678)

9. Krājobligācijas emitē, pamatojoties uz Valsts kases publisko piedāvājumu. Krājobligāciju publiskajā piedāvājumā iekļauj šādu informāciju:

9.1. centrālā vērtspapīru depozitārija piešķirtais ISIN kods;

9.2. krājobligāciju nominālvērtība;

9.3. publiskā piedāvājuma izteikšanas datums, emisijas datums un dzēšanas datums;

9.4. krājobligāciju veids (īstermiņa, vidēja termiņa vai ilgtermiņa);

9.5. krājobligācijas cena;

9.6. sērijas fiksēta procentu likme;

9.7. fiksētā ienākuma izmaksas datumi;

9.8. krājobligāciju minimālais un maksimālais iegādes apjoms vienā pieteikumā vienam ieguldītājam (ja paredzēts);

9.9. cita informācija par krājobligācijām.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 678; MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 232)

9.1 Bezprocentu obligācijas emitē, pamatojoties uz Valsts kases rīkojumu par bezprocentu obligāciju emisiju. Rīkojumā iekļauj šādu informāciju:

9.1 1. centrālā vērtspapīru depozitārija piešķirtais ISIN kods;

9.1 2. bezprocentu obligācijas nominālvērtība;

9.1 3. bezprocentu obligācijas laidiena apjoms;

9.1 4. emisijas datums un dzēšanas datums;

9.1 5. cita informācija par bezprocentu obligācijām.

(MK 16.12.2014. noteikumu Nr.766 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 678)

9.2 Bezprocentu obligācijām nosaka dzēšanas termiņu – pieci gadi, skaitot no uzturēšanās atļauju izsniegšanu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktā lēmuma par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu pieņemšanas datuma.

(MK 16.12.2014. noteikumu Nr.766 redakcijā)

3. Valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošana
3.1. Vispārīgie jautājumi

10. Valsts vērtspapīru sākotnējo izvietošanu var veikt finanšu aģents. Finanšu aģenta tiesības, pienākumus un atbildību nosaka šo noteikumu 2.20. apakšpunktā minētajā līgumā starp Valsts kasi un finanšu aģentu. Ja finanšu aģenta sākotnējās izvietošanas pakalpojumi netiek izmantoti, valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas noteikumus apstiprina finanšu ministrs.

11. Papildus šo noteikumu 20. un 25. punktā minētajiem nosacījumiem finanšu aģents pēc saskaņošanas ar Valsts kasi valsts vērtspapīru sākotnējo izvietošanu regulējošajos noteikumos var iekļaut nosacījumus dalībai valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošanā, paredzot sākotnējās izvietošanas dalībnieka un ieguldītāja tiesības un pienākumus.

12. Valsts kasei ar atsevišķu rīkojumu ir tiesības izsludināt apgrozībā esošas valsts vērtspapīru sērijas apjoma palielināšanu ar papildu laidienu.

13. Valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošana un norēķini ar emitentu par iegādātajiem valsts vērtspapīriem notiek Valsts kases noteiktajos datumos.

(Grozīts ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 232)

3.2. Parādzīmju un obligāciju sākotnējā izvietošana

14. Parādzīmju vai obligāciju sākotnējai izvietošanai piemēro šādas metodes:

14.1. tiešā pārdošana;

14.2. konkurējošā daudzcenu izsole;

14.3. fiksētas likmes apjoma (nekonkurējošā) izsole.

15. Finanšu ministram ir tiesības attiecībā uz parādzīmju vai obligāciju sākotnējo izvietošanu un publisko piedāvājumu atkāpties no sākotnējās izvietošanas metodēm vai mainīt to nosacījumus, ja tas var nodrošināt efektīvāku valsts parāda vadības mērķu sasniegšanu.

16. Finanšu aģenta veikto parādzīmju un obligāciju sākotnējo izvietošanu regulē finanšu aģenta apstiprināti un ar Valsts kasi saskaņoti noteikumi par parādzīmju un obligāciju sākotnējo izvietošanu.

17. Parādzīmju un obligāciju sākotnējā izvietošana ar tiešo pārdošanu notiek, valsts vērtspapīrus piedāvājot tieši ieguldītājam vai sākotnējās izvietošanas dalībniekam par emitenta noteiktu cenu. Jaunas obligāciju sērijas tiešās pārdošanas gadījumā emitents nosaka tām piemērojamo fiksētā ienākuma procentu likmi.

18. Parādzīmju un obligāciju sākotnējo izvietošanu konkurējošā daudzcenu izsolē veic saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

18.1. sākotnējās izvietošanas dalībnieks, kurš iesniedz piedāvājumu pirkt noteiktu parādzīmju vai obligāciju daudzumu paša vārdā vai citas personas vārdā, šajā piedāvājumā norāda valsts vērtspapīru nominālvērtības apjomu un valsts vērtspapīru pirkšanas peļņas likmi;

18.2. ja Valsts kases rīkojumā par obligāciju izlaišanu sērijas pirmajā laidienā fiksētais ienākums netiek noteikts, fiksēto ienākumu nosaka:

18.2.1. kā vidējo svērto peļņas likmi no konkurējošā daudzcenu izsolē apstiprinātajiem valsts vērtspapīru uzdevumiem, kas noapaļota uz leju līdz tuvākajai viena procenta likmes astotdaļai;

18.2.2. kā nulli, ja vidējā svērtā peļņas likme no konkurējošā daudzcenu izsolē apstiprinātajiem valsts vērtspapīru uzdevumiem ir nulle vai zemāka;

18.3. Valsts kase nosaka maksimāli pieļaujamo peļņas likmi katram laidienam;

18.4. izsoles peļņas likmes piedāvājuma solis ir viena tūkstošdaļa procenta.

(Grozīts ar MK 31.03.2015. noteikumiem Nr.152)

19. Parādzīmju vai obligāciju sākotnējo izvietošanu fiksētas likmes apjoma (nekonkurējošā) izsolē veic saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

19.1. peļņas likmi un pirkšanas cenu nosaka atbilstoši šīs pašas sērijas parādzīmju vai obligāciju pēdējā konkurējošajā daudzcenu izsolē noteiktajai vidējai peļņas likmei un šai likmei atbilstošajai vienas parādzīmes vai obligācijas pirkšanas cenai;

19.2. obligācijas fiksētā ienākuma likmi nosaka vienādu ar fiksētā ienākuma likmi, kas piemērota iepriekš emitētajām šīs pašas sērijas obligācijām.

20. Parādzīmju vai obligāciju sākotnējā izvietošanā ar finanšu aģenta starpniecību ir tiesīgi piedalīties tikai sākotnējās izvietošanas dalībnieki.

21. Valsts kase ir tiesīga vienoties ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par Noguldījumu garantiju fonda līdzekļu vai Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļu ieguldīšanu parādzīmēs un obligācijās to sākotnējā izvietošanā ar tiešo pārdošanu saskaņā ar Valsts kases rīkojumu par pēdējā konkurējošā daudzcenu izsolē piedāvāta parādzīmju vai obligāciju sērijas apjoma palielināšanu ar papildu laidienu. Papildu laidiena likmi nosaka atbilstoši konkrētās sērijas pēdējā konkurējošajā izsolē noteiktajai vidējai svērtajai peļņas likmei vai, ja šai sērijai vidējā svērtā peļņas likme netiek noteikta, atbilstoši Valsts kases noteiktajai maksimāli pieļaujamai šā laidiena peļņas likmei.

3.3. Krājobligāciju sākotnējā izvietošana

22. Krājobligāciju sākotnējai izvietošanai izmanto tiešo pārdošanu.

22.1 Sākotnējā izvietošanā piedāvājamo krājobligāciju fiksētā ienākuma likmes nosaka Valsts kase, pamatojoties uz finanšu tirgus procentu likmēm.

(MK 31.03.2015. noteikumu Nr.152 redakcijā)

23. Krājobligāciju sākotnējo izvietošanu veic šajos noteikumos noteiktajā kārtībā un saskaņā ar noteikumu 5. punktā minētajiem noteikumiem:

23.1. ar finanšu aģenta starpniecību tīmekļa vietnē www.krajobligacijas.lv, izmantojot portāla www.latvija.lv autentifikācijas un tiešsaistes maksājumu koplietošanas pakalpojumu;

23.2. ar izplatīšanas aģenta starpniecību.

24. Kārtību, kādā finanšu aģents un Valsts kase izmanto portāla www.latvija.lv pārziņa uzturēto portāla www.latvija.lv autentifikācijas un tiešsaistes maksājumu koplietošanas pakalpojumu, nosaka līgumā starp finanšu aģentu, Valsts kasi un portāla www.latvija.lv pārzini.

25. Krājobligāciju sākotnējā izvietošanā var piedalīties ieguldītājs, kurš atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

25.1. ir autentificēts tīmekļa vietnē www.krajobligacijas.lv, piekritis ievērot šo noteikumu 5. punktā minētos noteikumus un iesniedzis pieteikumu par krājobligāciju iegādi, norādot krājobligāciju sērijas ISIN kodu un krājobligāciju iegādes apjomu;

25.2. ir piekritis ievērot šo noteikumu 5. punktā minētos noteikumus (tai skaitā ir atvēris atbilstošu norēķinu kontu) un izplatīšanas aģentam iesniedzis pieteikumu par krājobligāciju iegādi, norādot krājobligāciju sērijas ISIN kodu un krājobligāciju iegādes apjomu.

26. Šo noteikumu 25. punktā minētajā kārtībā iesniegtais ieguldītāja pieteikums krājobligāciju iegādei ir galīgs un neatsaucams. Šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minētajā kārtībā iesniegtais ieguldītāja pieteikums ir pietiekams apliecinājums ieguldītāja gribas izteikumam un ir līdzvērtīgs ieguldītāja pašrocīgi parakstītam dokumentam.

3.1 Bezprocentu obligāciju emisija

(Nodaļa MK 16.12.2014. noteikumu Nr.766 redakcijā)

26.1 Kārtību, kādā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, centrālais vērtspapīru depozitārijs un Valsts kase sadarbojas bezprocentu obligāciju emisiju nodrošināšanā, nosaka līgumā starp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, centrālo vērtspapīru depozitāriju un Valsts kasi.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 678)

26.2 Bezprocentu obligācijas emitē un piešķir ārzemniekam, ja viņš saskaņā ar uzturēšanās atļauju izsniegšanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem saņēmis lēmumu par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu un:

26.2 1. samaksājis par bezprocentu obligācijām no sava norēķinu konta, kas atvērts Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai ārvalstu kredītiestādes filiālē, ņemot vērā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumā par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu norādītos norēķinu rekvizītus un Imigrācijas likumā noteikto summu;

26.2 2. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei iesniedzis parakstītu pieteikumu bezprocentu obligāciju iegādei.

4. Valsts vērtspapīru norēķini
4.1. Vispārīgie jautājumi

27. Parādzīmju vai obligāciju fiksēto ienākumu vai nominālvērtību ir tiesīgi saņemt ieguldītāji, kuru finanšu instrumentu kontos šīs parādzīmes vai obligācijas bija iepriekšējās darbdienas beigās pirms fiksētā ienākuma izmaksas vai parādzīmes vai obligācijas dzēšanas datuma. Krājobligāciju fiksēto ienākumu vai nominālvērtību ir tiesīgi saņemt ieguldītāji, kuru krājobligāciju uzskaites kontos šīs krājobligācijas bija attiecīgās darbdienas beigās, kas ir divas darbdienas pirms fiksētā ienākuma izmaksas vai krājobligācijas dzēšanas datuma. Bezprocentu obligācijas nominālvērtību ir tiesīgs saņemt ārzemnieks, kura uzskaites kontā bezprocentu obligācijas bija iepriekšējās darbdienas beigās pirms bezprocentu obligācijas dzēšanas datuma.

(Grozīts ar MK 16.12.2014. noteikumiem Nr.766)

28. Ja valsts vērtspapīru fiksētā ienākuma izmaksas datums nav darbdiena, fiksētā ienākuma izmaksu veic nākamajā darbdienā, bet uzkrāto fiksēto ienākumu par dienām līdz izmaksas veikšanas datumam iekļauj nākamā fiksētā ienākuma aprēķinā un izmaksā nākamajā fiksētā ienākuma izmaksas datumā.

29. Ja valsts vērtspapīru dzēšanas vai pēdējās fiksētā ienākuma izmaksas datums nav darbdiena, valsts vērtspapīru dzēšanu vai pēdējo fiksētā ienākuma izmaksu veic nākamajā darbdienā. Papildu fiksēto ienākumu par attiecīgo periodu līdz izmaksas veikšanas datumam neuzkrāj un neizmaksā.

4.2. Parādzīmju un obligāciju norēķini

30. Norēķinus par parādzīmēm un obligācijām nodrošina centrālais vērtspapīru depozitārijs saskaņā ar principu "vērtspapīru piegāde pret samaksu", kā arī ievērojot finanšu aģenta apstiprinātos un ar Valsts kasi saskaņotos noteikumus par norēķinu veikšanu, ja sākotnējo izvietošanu veic ar finanšu aģenta starpniecību.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 678)

31. Veicot parādzīmju vai obligāciju sākotnējo izvietošanu, finanšu aģents, saskaņojot ar Valsts kasi, norēķinos ar parādzīmēm vai obligācijām var noteikt komisijas maksu, kuru maksā sākotnējās izvietošanas dalībnieki.

32. Parādzīmju vai obligāciju otrreizējās apgrozības darījumu izmaksas sedz otrreizējās apgrozības dalībnieki.

4.3. Krājobligāciju norēķini

33. Pēc šo noteikumu 25. punktā minētā pieteikuma iesniegšanas līdz krājobligāciju emisijas dienai ieguldītājs atbilstoši pieteikumā norādītajam krājobligāciju iegādes apjomam no tam piederoša norēķinu konta veic norēķinus par krājobligāciju iegādi saskaņā ar šo noteikumu 5. punktā minētajos noteikumos norādīto krājobligāciju iegādes norēķinu kārtību.

34. Krājobligāciju laidiena iegrāmatošanas un uzskaites kārtība:

34.1. krājobligācijas emitē to emisijas dienā ar nosacījumu, ka ieguldītājs šo noteikumu 33. punktā minētajā kārtībā veicis norēķinus par krājobligāciju iegādi;

34.2. centrālais vērtspapīru depozitārijs atver krājobligāciju uzskaites kontu uz ieguldītāja vārda un emisijas dienā šajā kontā iegrāmato atbilstošo apmaksāto krājobligāciju apjomu. Ieguldītāja krājobligāciju uzskaites konta turētājs ir centrālais vērtspapīru depozitārijs;

34.3. krājobligāciju īpašnieks ir ieguldītājs, uz kura vārda atvērtajā krājobligāciju uzskaites kontā iegrāmatotas krājobligācijas.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 678)

35. Krājobligāciju uzskaites konta izrakstu par iepriekšējo darbdienu (arī emisijas dienu) finanšu aģents dara pieejamu ieguldītājam līdz nākamās darbdienas plkst. 12.00 tīmekļa vietnē www.krajobligacijas.lv vai pie izplatīšanas aģenta, ar kura starpniecību ieguldītājs ir iegādājies attiecīgās krājobligācijas.

36. Ja ieguldītājs šo noteikumu 33. punktā minētajā kārtībā nav veicis norēķinus par šo noteikumu 25. punktā minētajā pieteikumā norādīto krājobligāciju iegādi, norēķinus nav veicis pilnā apjomā vai nav ievērojis šo noteikumu nosacījumus un šo noteikumu 5. punktā minētajos noteikumos norādīto norēķinu kārtību un termiņu, šo noteikumu 25. punktā minētajā kārtībā iesniegtais ieguldītāja pieteikums par krājobligāciju iegādi zaudē spēku un:

36.1. finanšu aģents atmaksā saņemtos naudas līdzekļus uz ieguldītāja norēķinu kontu, no kura ir veikts attiecīgais maksājums;

36.2. centrālais vērtspapīru depozitārijs neiegrāmato krājobligācijas ieguldītāja krājobligāciju uzskaites kontā.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 678)

37. Naudas līdzekļus par dzēstajām krājobligācijām ieguldītājam izmaksā krājobligāciju valūtā to dzēšanas dienā saskaņā ar šo noteikumu 5. punktā minētajos noteikumos norādīto kārtību ar naudas pārvedumu uz Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē, ārvalstu kredītiestādes filiālē vai pasta norēķinu sistēmā ieguldītāja atvērto kontu.

38. Visus ar krājobligācijām saistītos izdevumus par naudas līdzekļu norēķiniem sedz ieguldītājs.

4.4. Bezprocentu obligāciju norēķini

(Apakšnodaļa MK 16.12.2014. noteikumu Nr.766 redakcijā)

38.1 Par bezprocentu obligācijām ārzemnieks maksā, ņemot vērā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumā par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu norādītos norēķinu rekvizītus un Imigrācijas likumā noteikto summu, kā arī ievērojot uzturēšanās atļauju izsniegšanu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto samaksas termiņu un šajos noteikumos noteikto kārtību.

38.2 Ja ārzemnieks, veicot bezprocentu obligāciju iegādes maksājumu, nav ņēmis vērā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumā par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu norādītos rekvizītus un Imigrācijas likumā noteikto summu, centrālais vērtspapīru depozitārijs veikto maksājumu uzskata par nesaņemtu un nākamajā darbdienā atmaksā to norēķinu kontā, no kura šis maksājums veikts.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 678)

38.3 Bezprocentu obligāciju laidienu iegrāmato un uzskaita šādā kārtībā:

38.3 1. bezprocentu obligācijas emitē otrajā darbdienā pēc tam, kad ārzemnieks Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē iesniedzis parakstītu pieteikumu bezprocentu obligāciju iegādei;

38.3 2. centrālais vērtspapīru depozitārijs, pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju par ārzemnieku, atver bezprocentu obligāciju uzskaites kontu uz ārzemnieka vārda un emisijas dienā šajā kontā iegrāmato apmaksāto bezprocentu obligāciju apjomu. Ārzemnieka bezprocentu obligāciju uzskaites konta turēšanu nodrošina centrālais vērtspapīru depozitārijs. Ārzemnieka bezprocentu obligāciju uzskaites konta apkalpošanu nosaka šo noteikumu 26.1 punktā minētais līgums;

38.3 3. bezprocentu obligāciju īpašnieks ir ārzemnieks, uz kura vārda atvērtajā bezprocentu obligāciju uzskaites kontā iegrāmatoti šie valsts vērtspapīri.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 678)

38.4 Bezprocentu obligāciju uzskaites konta izrakstu par emisijas datumu centrālais vērtspapīru depozitārijs dara pieejamu ārzemniekam līdz nākamās darbdienas plkst. 12.00, nosūtot to uz ārzemnieka pieteikumā par bezprocentu obligāciju iegādi norādīto elektroniskā pasta adresi.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 678)

38.5 Naudas līdzekļus par dzēstajām bezprocentu obligācijām ārzemniekam izmaksā valsts vērtspapīru valūtā to dzēšanas datumā ar naudas pārvedumu uz Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai ārvalstu kredītiestādes filiālē atvērto norēķinu kontu, no kura ārzemnieks veicis bezprocentu obligāciju iegādi, izņemot gadījumu, ja ārzemnieks ne vēlāk kā divas darbdienas pirms bezprocentu obligāciju dzēšanas datuma atbilstoši uzturēšanās atļauju izsniegšanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem ir iesniedzis pieteikumu par norēķinu konta maiņu.

38.6 Ja ārzemnieka norēķinu konts, no kura veikta bezprocentu obligāciju iegāde, bezprocentu obligāciju dzēšanas brīdī ir slēgts un maksājums ir atgriezies kontā Valsts kasē kā neizpildīts, ārzemnieks atver citu norēķinu kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai ārvalstu kredītiestādes filiālē un atbilstoši uzturēšanās atļauju izsniegšanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē pieteikumu par norēķinu konta maiņu, norādot kontu, uz kuru pārskaitāma bezprocentu obligāciju dzēšanas summa.

38.7 Neizmaksātie naudas līdzekļi par dzēstajām bezprocentu obligācijām līdz to izmaksai ārzemniekam glabājas kontā Valsts kasē, un tos centrālais vērtspapīru depozitārijs izmaksā ārzemniekam vienā maksājumā bezprocentu obligāciju valūtā piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 38.6 punktā minētā pieteikuma iesniegšanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 678)

38.8 Visus ar bezprocentu obligāciju iegādi saistītos izdevumus par naudas līdzekļu norēķiniem sedz ārzemnieks.

5. Valsts vērtspapīru apgrozība
5.1. Parādzīmju un obligāciju apgrozība

39. Parādzīmju un obligāciju apgrozība var notikt regulētā tirgū un ārpus regulētā tirgus, pamatojoties uz tiesību aktiem un ievērojot Latvijas Bankas, regulētā tirgus organizētāja un centrālā vērtspapīru depozitārija izdotos noteikumus.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 678)

40. Parādzīmes vai obligācijas ir apgrozībā, sākot ar to emisijas dienu, kurā notiek norēķini par parādzīmju vai obligāciju iegādi. Regulētā tirgū iekļautu parādzīmju vai obligāciju apgrozības pēdējo dienu nosaka regulētā tirgus organizators tā izdotajos noteikumos.

41. Valsts kase ir tiesīga veikt vienas sērijas neapgrūtinātu parādzīmju vai obligāciju pilnīgu vai daļēju atpirkšanu, rīkojot izsoli vai tiešā veidā piedāvājot tās atpirkt no ieguldītāja par Valsts kases rīkojumā iepriekš noteiktu cenu vai likmi.

42. Valsts kase ir tiesīga veikt vienas sērijas parādzīmju vai obligāciju pilnīgu vai daļēju pirmstermiņa dzēšanu tikai attiecībā uz tādām parādzīmēm vai obligācijām, kuras Valsts kase ir atpirkusi saskaņā ar šo noteikumu 41. punktā minētajiem nosacījumiem, ja šie vērtspapīri nav apgrūtināti.

5.2. Krājobligāciju pirmstermiņa dzēšana
5.2.1. Vispārīgie jautājumi

43. Krājobligāciju pirmstermiņa dzēšanu ieguldītājs var pieteikt ne vēlāk kā sestajā darbdienā pirms Valsts kases publiskajā piedāvājumā noteiktā krājobligāciju dzēšanas datuma, iesniedzot galīgu un neatsaucamu pieteikumu par krājobligāciju pirmstermiņa dzēšanu tīmekļa vietnē www.krajobligacijas.lv vai izplatīšanas aģentam, ar kura starpniecību ieguldītājs iesniedz krājobligāciju iegādes un pirmstermiņa dzēšanas pieteikumus. Tīmekļa vietnē www.krajobligacijas.lv iesniegtais pieteikums par krājobligāciju pirmstermiņa dzēšanu ir pietiekams apliecinājums ieguldītāja gribas izteikumam un ir līdzvērtīgs ieguldītāja pašrocīgi parakstītam dokumentam.

(Grozīts ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 232)

44. Krājobligāciju pirmstermiņa dzēšanu veic atbilstoši šo noteikumu 25. punktā minētajiem pieteikumiem par krājobligāciju iegādi, dzēšot visu attiecīgajā pieteikumā norādīto krājobligāciju apjomu, un naudas līdzekļus, kas pienākas ieguldītājam, izmaksā krājobligāciju valūtā.

45. Krājobligāciju pirmstermiņa dzēšanu veic piektajā darbdienā pēc šo noteikumu 43. punktā minētā pieteikuma saņemšanas. Krājobligāciju pirmstermiņa dzēšanu veic šādā kārtībā:

45.1. uzkrāto fiksēto ienākumu līdz šo noteikumu 43. punktā minētā pieteikuma saņemšanas dienai neizmaksā. Ja šo noteikumu 43. punktā minētais pieteikums iesniegts vienu darbdienu pirms kārtējā attiecīgā fiksētā ienākuma izmaksas datuma, fiksētais ienākums tiek izmaksāts un iekļauts pirmstermiņa dzēšanas brīdī ieturamajā fiksētā ienākuma summā;

45.2. krājobligācijas dzēš par to nominālvērtību, dzēšanas brīdī no nominālvērtības ieturot līdz šo noteikumu 43. punktā minētā pieteikuma iesniegšanas dienai izmaksāto fiksēto ienākumu saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

45.2.1. krājobligācijām ar dzēšanas termiņu līdz diviem gadiem (ieskaitot) ietur visu iepriekš izmaksāto fiksēto ienākumu;

45.2.2. krājobligācijām ar dzēšanas termiņu virs diviem gadiem, ja šo noteikumu 43. punktā minētais pieteikums saņemts agrāk, nekā pagājusi puse no attiecīgo krājobligāciju dzēšanas termiņa, ietur visu iepriekš izmaksāto fiksēto ienākumu;

45.2.3. krājobligācijām ar dzēšanas termiņu virs diviem gadiem iepriekš izmaksāto fiksēto ienākumu ietur, ievērojot šādu principu:

45.2.3.1. krājobligācijām, kuru dzēšanas termiņš ir pāra skaitļu gadi (piemēram, četri, seši, astoņi gadi), ietur visu iepriekš izmaksāto fiksēto ienākumu, izņemot pirmo izmaksāto fiksēto ienākumu, ja šo noteikumu 43. punktā minētais pieteikums saņemts ne agrāk kā pēc puses un ne vēlāk kā gadu pēc puses no attiecīgo krājobligāciju dzēšanas termiņa (piemēram, krājobligācijas dzēšanas termiņš ir četri gadi, un pieteikumu par krājobligāciju pirmstermiņa dzēšanu iesniedz trešā gada laikā), vai ietur visu iepriekš izmaksāto fiksēto ienākumu, izņemot pirmos divus izmaksātos fiksētos ienākumus, ja šo noteikumu 43. punktā minētais pieteikums saņemts ne agrāk kā gadu, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc puses no attiecīgo krājobligāciju dzēšanas termiņa. Ja šo noteikumu 43. punktā minētais pieteikums saņemts vēlāk nekā divus gadus pēc puses no attiecīgo krājobligāciju dzēšanas termiņa, papildus pirmajiem diviem izmaksātajiem fiksētajiem ienākumiem netiek ieturēti vēl divi iepriekš izmaksātie fiksētie ienākumi par katru nākamo gadu pēc minētā termiņa;

45.2.3.2. krājobligācijām, kuru dzēšanas termiņš ir nepāra skaitļa gadi (piemēram, trīs, pieci, septiņi gadi), ietur visu iepriekš izmaksāto fiksēto ienākumu, izņemot pirmo izmaksāto fiksēto ienākumu, ja šo noteikumu 43. punktā minētais pieteikums saņemts ne agrāk kā pusgadu un ne vēlāk kā pusotru gadu pēc puses no attiecīgo krājobligāciju dzēšanas termiņa (piemēram, krājobligācijas dzēšanas termiņš ir trīs gadi, un pieteikumu par krājobligāciju pirmstermiņa dzēšanu iesniedz trešā gada laikā), vai ietur visu iepriekš izmaksāto fiksēto ienākumu, izņemot pirmos trīs izmaksātos fiksētos ienākumus, ja šo noteikumu 43. punktā minētais pieteikums saņemts ne agrāk kā pusotru gadu, bet ne vēlāk kā divarpus gadus pēc puses no attiecīgo krājobligāciju dzēšanas termiņa. Ja šo noteikumu 43. punktā minētais pieteikums saņemts vēlāk nekā divarpus gadus pēc puses no attiecīgo krājobligāciju dzēšanas termiņa, papildus pirmajiem trim izmaksātajiem fiksētajiem ienākumiem netiek ieturēti vēl divi iepriekš izmaksātie fiksētie ienākumi par katru nākamo gadu pēc minētā termiņa.

46. Naudas līdzekļus par šo noteikumu 45. punktā minētajā kārtībā dzēstajām krājobligācijām ieguldītājam izmaksā saskaņā ar šo noteikumu 37. punktu.

47. Ja krājobligācijas tiek atsavinātas maksātnespējas gadījumā saskaņā ar tiesas nolēmumu vai maksātnespējas administratora pieteikumu, centrālais vērtspapīru depozitārijs pēc ieguldītāja maksātnespējas administratora pieteikuma saņemšanas un tiesas nolēmuma uzrādīšanas dzēš krājobligācijas, ievērojot šo noteikumu 52. punktā minēto krājobligāciju dzēšanas kārtību, un naudas līdzekļus par dzēstajām krājobligācijām ieskaita pieteikumā norādītajā norēķinu kontā.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 678)

48. Ja krājobligācijas tiek atsavinātas saskaņā ar tiesas nolēmumu, centrālais vērtspapīru depozitārijs pēc tiesu izpildītāja pieteikuma saņemšanas un izpildu raksta uzrādīšanas dzēš krājobligācijas, ievērojot šo noteikumu 52. punktā minēto krājobligāciju dzēšanas kārtību, un naudas līdzekļus par dzēstajām krājobligācijām ieskaita pieteikumā norādītajā norēķinu kontā.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 678)

49. Ja krājobligācijas tiek atzītas par bezmantinieka mantu, centrālais vērtspapīru depozitārijs pēc tam, kad tas saņēmis tiesu izpildītāja vai Valsts ieņēmumu dienesta rakstisku informāciju un notariālā akta izraksta kopiju (norakstu) par mantojuma lietas izbeigšanu, dzēš krājobligācijas, ievērojot šo noteikumu 52. punktā minēto krājobligāciju dzēšanas kārtību, un naudas līdzekļus par dzēstajām krājobligācijām ieskaita tiesu izpildītāja norādītajā kontā vai Valsts ieņēmumu dienesta norādītajā valsts budžeta kontā, par to paziņojot Valsts ieņēmumu dienestam.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 678)

5.2.2. Krājobligāciju mantošanas process

50. Mantojuma masā ietilpstošās krājobligācijas dzēš, ja mantinieks iesniedz finanšu aģentam pieteikumu par mantojuma masā ietilpstošo krājobligāciju vērtības izmaksāšanu, kuras pienākas mantiniekam. Minētais pieteikums ir galīgs un neatsaucams.

51. Finanšu aģents šo noteikumu 50. punktā minētā pieteikuma saņemšanas dienā aptur darbības ar mantojuma atstājēja krājobligācijām, izņemot kārtējā fiksētā ienākuma izmaksu vai krājobligāciju dzēšanu, ja šo noteikumu 50. punktā minētais pieteikums saņemts vienu darbdienu pirms mantojuma masā ietilpstošo attiecīgo krājobligāciju kārtējā fiksētā ienākuma izmaksas vai krājobligācijas dzēšanas datuma.

52. Centrālais vērtspapīru depozitārijs mantojuma masā ietilpstošās krājobligācijas dzēš šādā kārtībā:

52.1. ja mantojuma masā ietilpst krājobligācijas, kurām dzēšanas vai fiksētā ienākuma izmaksas datums ir vēlāk nekā 30 kalendāra dienas pēc pieteikuma saņemšanas, attiecīgās krājobligācijas dzēš par to nominālvērtību 30 kalendāra dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas, neizmaksājot uzkrāto fiksēto ienākumu līdz pieteikuma saņemšanas dienai;

52.2. ja mantojuma masā ietilpst krājobligācijas, kurām dzēšanas vai fiksētā ienākuma izmaksas datums ir agrāk nekā 30 kalendāra dienas pēc pieteikuma saņemšanas, attiecīgās krājobligācijas dzēš par to nominālvērtību to dzēšanas datumā vai pēc fiksētā ienākuma izmaksas, bet ne vēlāk kā 30 kalendāra dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas;

52.3. visus naudas līdzekļus, kas pienākas attiecīgajam mantiniekam, izmaksā vienā maksājumā krājobligāciju valūtā divu darbdienu laikā pēc visu krājobligāciju dzēšanas šo noteikumu 52.1. un 52.2. apakšpunktā minētajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 678)

53. Iesniedzot pieteikumu par mantojuma masā ietilpstošo krājobligāciju vērtības izmaksāšanu, kuras pienākas mantiniekam, mantinieks uzrāda mantojuma apliecību vai tiesas nolēmumu. Līdzmantinieku gadījumā, ja mantinieki ir vienojušies par mantojuma sadali, uzrāda arī līgumu vai bāriņtiesas vai tiesas apstiprinātu mantojuma dalīšanas aktu (Civillikumā noteiktajos gadījumos).

54. Mantojuma masā ietilpstošās visas krājobligācijas dzēš šo noteikumu 52. punktā minētajā kārtībā pēc pirmā mantinieka pieteikuma saņemšanas.

55. Naudas līdzekļus par šo noteikumu 52. punktā minētajā kārtībā dzēstajām krājobligācijām mantiniekam izmaksā ar naudas pārvedumu uz Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai ārvalstu kredītiestādes filiālē mantinieka atvērto norēķinu kontu, pasta norēķinu sistēmas kontu vai kontu Valsts kasē.

56. Neizmaksātos naudas līdzekļus par dzēstajām krājobligācijām līdz to izmaksai mantiniekam vai līdzmantiniekiem glabā kontā Valsts kasē.

57. Līdzmantinieku gadījumā, ja krājobligācijas jau ir dzēstas šo noteikumu 52. punktā minētajā kārtībā, naudas līdzekļus par dzēstajām krājobligācijām pārējiem līdzmantiniekiem izmaksā 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 50. punktā minētā pieteikuma iesniegšanas finanšu aģentam ar naudas pārvedumu uz Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai ārvalstu kredītiestādes filiālē līdzmantinieka atvērto norēķinu kontu, pasta norēķinu sistēmas kontu vai kontu Valsts kasē.

5.3. Bezprocentu obligāciju mantošanas process un piespiedu atsavināšana

(Apakšnodaļa MK 16.12.2014. noteikumu Nr.766 redakcijā)

57.1 Naudas līdzekļi par mantojuma masā ietilpstošām bezprocentu obligācijām mantiniekam izmaksājami pēc to dzēšanas termiņa beigām un pēc tam, kad mantinieks ir iesniedzis centrālajam vērtspapīru depozitārijam pieteikumu par mantojuma masā ietilpstošo bezprocentu obligāciju vērtības izmaksu, kura pienākas mantiniekam, un uzrādījis dokumentus, kas apliecina tiesības saņemt mantojumu. Minētais pieteikums ir galīgs un neatsaucams. Līdzmantinieku gadījumā, ja mantinieki ir vienojušies par mantojuma sadali, uzrāda arī līgumu vai bāriņtiesas vai tiesas apstiprinātu mantojuma dalīšanas aktu (Civillikumā noteiktajos gadījumos, ciktāl starptautiskajos normatīvajos aktos, kuri ir saistoši Latvijas Republikai, nav noteikts citādi).

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 678)

57.2 Visus naudas līdzekļus, kas pienākas attiecīgajam mantiniekam, izmaksā vienā maksājumā bezprocentu obligāciju valūtā divu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 57.1 punktā minēto nosacījumu izpildes, ja mantinieks šo noteikumu 57.1 punktā minētos dokumentus centrālajam vērtspapīru depozitārijam ir iesniedzis ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms mantojumā masā ietilpstošo bezprocentu obligāciju dzēšanas termiņa beigām. Šajā punktā minētos naudas līdzekļus izmaksā ar naudas pārvedumu uz pieteikumā norādīto mantinieka atvērto norēķinu kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai ārvalstu kredītiestādes filiālē vai uz kontu Valsts kasē.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 678)

57.3 Ja mantinieks pieteikumu par mantojuma masā ietilpstošo bezprocentu obligāciju vērtības izmaksāšanu centrālajam vērtspapīru depozitārijam iesniedz vēlāk, nekā noteikts šo noteikumu 57.2 punktā, centrālais vērtspapīru depozitārijs to izpilda tikai tad, ja neizmaksātie naudas līdzekļi par šo bezprocentu obligāciju dzēšanu atrodas kontā Valsts kasē saskaņā ar šo noteikumu 57.4 punktu.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 678)

57.4 Neizmaksātos naudas līdzekļus par dzēstajām bezprocentu obligācijām līdz to izmaksai mantiniekiem vai atzīšanai par bezmantinieka mantu glabā kontā Valsts kasē.

57.5 Ja naudas līdzekļus par dzēstajām bezprocentu obligācijām atzīst par bezmantinieka mantu, centrālais vērtspapīru depozitārijs divu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemta tiesu izpildītāja vai Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska informācija un notariālā akta izraksta kopija (noraksts) par mantojuma lietas izbeigšanu, ieskaita tiesu izpildītāja norādītajā kontā vai Valsts ieņēmumu dienesta norādītajā valsts budžeta kontā, par to paziņojot Valsts ieņēmumu dienestam.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 678)

57.6 Ja bezprocentu obligācijas tiek atsavinātas saskaņā ar tiesas nolēmumu, centrālais vērtspapīru depozitārijs pēc tiesu izpildītāja pieteikuma saņemšanas un izpildu raksta uzrādīšanas bezprocentu obligāciju termiņa beigās dzēš bezprocentu obligācijas un naudas līdzekļus par bezprocentu obligācijām ieskaita tiesu izpildītāja pieteikumā norādītajā kontā.

(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 678)

6. Valsts vērtspapīru cenas, uzkrātā fiksētā ienākuma un peļņas likmes aprēķins

58. Gada bāze parādzīmju cenas un fiksētā ienākuma aprēķinam ir Act/360 (aprēķinā lieto faktisko dienu skaitu, par bāzi izmantojot 360 dienas), bet obligāciju cenas, uzkrātā fiksētā ienākuma, fiksētā ienākuma un peļņas aprēķinam – Act/Act (aprēķinā lieto faktisko dienu skaitu, par bāzi izmantojot faktisko dienu skaitu gadā), izmantojot Starptautiskās kapitāla tirgus asociācijas (ICMA) standartu.

59. Parādzīmēm un obligācijām cenas, peļņas likmes un fiksētā ienākuma aprēķina metodes un principi noteikti regulētā tirgus organizētāja izdotajos noteikumos.

60. Krājobligācijām ar dzēšanas termiņu līdz vienam gadam (ieskaitot) fiksētā ienākuma gada bāzes aprēķinam izmanto Act/360 (aprēķinā lieto faktisko dienu skaitu, par bāzi izmantojot 360 dienas), bet krājobligācijām ar dzēšanas termiņu virs viena gada – Act/Act (aprēķinā lieto faktisko dienu skaitu, par bāzi izmantojot faktisko dienu skaitu gadā).

7. Obligāciju noteikumu grozīšana
7.1. Vispārīgie jautājumi

61. Šajā nodaļā noteiktās tiesības obligacionāri ir tiesīgi izmantot, ja emitents neveic šo noteikumu 3. punktā minētās saistības ilgāk par 30 kalendāra dienām pēc saistību iestāšanās dienas.

62. Obligāciju noteikumus var grozīt obligacionāru sapulcē vai rakstveida procesā, pieņemot lēmumu atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai.

63. Emitents visus paziņojumus un informāciju, kas attiecas uz šo noteikumu 62. punktu, publicē, izmantojot:

63.1. emitenta tīmekļa vietni www.fm.gov.lv un www.kase.gov.lv;

63.2. finanšu aģenta tīmekļa vietni un regulētā tirgus organizētāja, kurā ir iekļauta attiecīgā obligāciju sērija, tīmekļa vietni.

64. Papildus šo noteikumu 63. punktā minētajām tīmekļa vietnēm emitents var publicēt paziņojumus plašsaziņas līdzekļos vai citos informācijas izplatīšanas avotos, nodrošinot informācijas pieejamību pēc iespējas plašākam obligacionāru lokam.

7.2. Obligacionāru sapulces
7.2.1. Sapulces sasaukšana

65. Obligacionāru sapulci var sasaukt emitents:

65.1. pēc savas iniciatīvas;

65.2. pēc to obligacionāru iniciatīvas, kuriem sapulces ierosināšanas dienā kopā pieder vismaz 10 % no attiecīgās sērijas nominālvērtības.

66. Obligacionāri, kuriem pieprasījuma dienā kopā pieder vismaz 10 % no attiecīgās sērijas nominālvērtības, ir tiesīgi pieprasīt obligacionāru sapulces sasaukšanu, nosūtot rakstisku pieprasījumu emitentam šo noteikumu 61. punktā minētajā gadījumā.

67. Emitents sasauc un notur obligacionāru sapulci, atsevišķi lemjot par katru obligācijas sēriju vai lemjot par vairāku sēriju obligāciju noteikumu grozījumiem.

7.2.2. Paziņojums par sapulces sasaukšanu

68. Paziņojumu par obligacionāru sapulces sasaukšanu emitents publicē vismaz 21 kalendāra dienu pirms paredzētās sapulces vai, ja obligacionāru sapulce tiek sasaukta atkārtoti, vismaz 14 kalendāra dienas pirms atkārtotās sapulces.

69. Paziņojumā par obligacionāru sapulces sasaukšanu norāda:

69.1. sapulces norises datumu, laiku un vietu;

69.2. sapulces darba kārtību;

69.3. nepieciešamo sapulcē pārstāvēto balsstiesīgo obligāciju apjomu, lai sapulce būtu tiesīga lemt par tās darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem un sagatavotajiem lēmumu projektiem;

69.4. ieraksta datumu, kas ir ne agrāk kā piecas darbdienas pirms paredzētās obligacionāru sapulces dienas;

69.5. informāciju par obligacionāru vai pilnvaroto pārstāvju identitāti apliecinošo dokumentu uzrādīšanu pirms dalības obligacionāru sapulcē;

69.6. citus noteikumus, ko emitents uzskata par nepieciešamu saistībā ar sapulces sasaukšanu vai norisi;

69.7. ja sapulce ir sasaukta lēmuma pieņemšanai par vairāku sēriju obligāciju noteikumu grozījumiem, – nosacījumus, ar kādiem minētie grozījumi stājas spēkā, ja vairāku sēriju obligāciju noteikumu grozījumiem ir piekrituši vairāki, bet ne visi ar grozījumiem saistīto obligāciju sēriju obligacionāri;

69.8. pārstāvi, ko emitents ir iecēlis par balsu skaitītāju obligacionāru sapulcē.

70. Ja sapulcē pieņemamo lēmumu projektu pilnu tekstu apjoma vai cita pamatota iemesla dēļ nav iespējams iekļaut paziņojumā par obligacionāru sapulces sasaukšanu, lēmumu projektus pievieno paziņojumam pielikuma veidā.

71. Paziņojumā par obligacionāru sapulces sasaukšanu emitents norāda informāciju par pilnvarotā pārstāvja iecelšanas procesu un pievieno dokumentu, kas aizpildāms, ja obligacionārs vēlas iecelt pilnvaroto pārstāvi.

7.2.3. Obligacionāru sapulces lemttiesības

72. Tiesības piedalīties obligacionāru sapulcē un balsot par darba kārtībā iekļautajiem lēmumiem ir obligacionāriem, kuriem ieraksta datumā pieder attiecīgās balsstiesīgās obligācijas.

73. Obligacionāru sapulce ir tiesīga lemt tikai par tiem jautājumiem, kas ir norādīti paziņojumā par obligacionāru sapulces sasaukšanu. Šis nosacījums neattiecas uz lēmuma pieņemšanu par obligacionāru sapulces vadītāja iecelšanu.

74. Ja obligacionāru sapulces darba kārtībā ir iekļauts viens vai vairāki šo noteikumu 80. punktā minētie būtiskie grozījumi, obligacionāru sapulce ir lemttiesīga, ja tajā ir klātesoši vai pārstāvēti obligacionāri, kam pieder šīs sērijas balsstiesīgās obligācijas, kuru kopējā nominālvērtība ieraksta datumā nav mazāka par divām trešdaļām no attiecīgās sērijas balsstiesīgo obligāciju kopējās nominālvērtības.

75. Ja obligacionāru sapulces darba kārtībā ir iekļauts jautājums, kas nav minēts šo noteikumu 80. punktā, obligacionāru sapulce ir lemttiesīga, ja tajā ir klātesoši vai pārstāvēti obligacionāri, kam pieder šīs sērijas balsstiesīgās obligācijas, kuru kopējā nominālvērtība ieraksta datumā nav mazāka par pusi no attiecīgās sērijas balsstiesīgo obligāciju kopējās nominālvērtības.

76. Ja obligacionāru sapulcē nav pārstāvēts nepieciešamais balsstiesīgo obligāciju apjoms, vienīgais jautājums, ko obligacionāru sapulce ir tiesīga izlemt, ir obligacionāru sapulces vadītāja iecelšana, ja vien to jau nav iecēlis emitents pats.

7.2.4. Obligacionāru sapulces vadītāja iecelšana

77. Emitents ir atbildīgs par obligacionāru sapulces vadītāja iecelšanu.

78. Ja emitents nav iecēlis sapulces vadītāju vai emitenta ieceltais sapulces vadītājs nevar nodrošināt sapulces vadīšanu, obligacionāru sapulces vadītāju ieceļ obligacionāri. Sapulces vadītājs ir iecelts, ja par viņu nobalso obligacionāri, kam pieder attiecīgās sērijas balsstiesīgās obligācijas, kuru kopējā nominālvērtība ieraksta datumā ir lielāka par pusi no sapulcē pārstāvēto šīs sērijas balsstiesīgo obligāciju kopējās nominālvērtības.

7.2.5. Obligacionāru sapulces lēmuma pieņemšana

79. Obligacionāru sapulces lēmums par šo noteikumu 80. punktā minētajiem būtiskajiem grozījumiem ir pieņemts, ja par to nobalso obligacionāri, kuru pārstāvēto balsstiesīgo obligāciju kopējā nominālvērtība nav mazāka par trim ceturtdaļām no sapulcē pārstāvēto attiecīgās sērijas balsstiesīgo obligāciju kopējās nominālvērtības.

80. Šo noteikumu 79. punktā minētais pārstāvēto balsstiesīgo obligāciju apjoms ir nepieciešams obligacionāru sapulces lēmuma pieņemšanai par šādiem obligāciju noteikumu būtiskiem grozījumiem:

80.1. attiecībā uz ienākumiem par obligācijām:

80.1.1. maksāšanas termiņa maiņa;

80.1.2. apjoma samazināšana;

80.1.3. aprēķina metožu maiņa vai grozījumi;

80.1.4. valūtas vai norēķinu vietas maiņa;

80.2. jaunu nosacījumu ieviešana attiecībā uz emitenta saistībām saskaņā ar šo noteikumu 3. punktu, kā arī jebkādi citi grozījumi obligāciju noteikumos, kas attiecas uz šo noteikumu 3. punktu;

80.3. izmaiņas apstākļos vai notikumos, kuriem iestājoties ienākumi par obligācijām var tikt pasludināti par izmaksājamiem pirms termiņa, ja vien obligāciju noteikumi to paredz;

80.4. izmaiņas obligāciju saistību izpildes prioritātē pret citiem valsts vērtspapīru ieguldītājiem;

80.5. izmaiņas šajos noteikumos, kuras pirms iekļaušanas sapulces darba kārtībā Ministru kabinets ir konceptuāli atbalstījis;

80.6. tiesas piekritības maiņa, izmaiņas emitenta atteikumā no imunitātes attiecībā uz tiesvedību no obligācijām izrietošos vai ar tiem saistītos jautājumos, kas risināmi tiesas ceļā, ja pirms šā jautājuma iekļaušanas sapulces darba kārtībā Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu;

80.7. izmaiņas pārstāvēto balsstiesīgo obligāciju apjomā, lai obligacionāri būtu tiesīgi pieņemt lēmumu par grozījumiem obligāciju noteikumos obligacionāru sapulcē vai obligacionāru rakstveida lēmuma pieņemšanas procesā, ja pirms šā jautājuma iekļaušanas sapulces darba kārtībā Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu;

80.8. izmaiņas pārstāvēto balsstiesīgo obligāciju apjomā katrai sērijai, lai obligacionāri būtu tiesīgi pieņemt lēmumu par grozījumiem vairāku sēriju obligāciju noteikumos obligacionāru sapulcē vai obligacionāru rakstveida lēmuma pieņemšanas procesā, ja pirms šā jautājuma iekļaušanas sapulces darba kārtībā Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu;

80.9. grozījumi nosacījumos, saskaņā ar kuriem nosaka, vai obligācija ir uzskatāma par balsstiesīgu obligāciju, ja pirms šā jautājuma iekļaušanas sapulces darba kārtībā Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu.

81. Lēmums par citiem obligacionāru sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem, kas nav minēti šo noteikumu 80. punktā, ir pieņemts, ja par to nobalso obligacionāri, kuru pārstāvēto balsstiesīgo obligāciju kopējā nominālvērtība ir lielāka par pusi no attiecīgās sērijas obligacionāru sapulcē pārstāvētajām balsstiesīgajām obligācijām.

7.2.6. Atkārtotas obligacionāru sapulces sasaukšana un lēmuma pieņemšana

82. Ja sapulces norisei nav nepieciešamā balsstiesīgo obligāciju kopējā apjoma 30 minūšu laikā pēc noteiktā obligacionāru sapulces sākuma, obligacionāru sapulces vadītājs obligacionāru sapulci pasludina par nenotikušu, nosakot atkārtotu obligacionāru sapulces dienu ne vēlāk kā 42 kalendāra dienas pēc nenotikušās obligacionāru sapulces dienas.

83. Atkārtoti sasaukta obligacionāru sapulce ir tiesīga lemt par šo noteikumu 80. punktā minētajiem būtiskajiem grozījumiem, ja tajā ir pārstāvēts tāds attiecīgās sērijas obligāciju apjoms, kura kopējā nominālvērtība ieraksta datumā nav mazāka par divām trešdaļām no šīs sērijas visu balsstiesīgo obligāciju kopējās nominālvērtības ieraksta datumā.

84. Atkārtoti sasaukta obligacionāru sapulce ir tiesīga lemt par tās darba kārtībā esošajiem jautājumiem, kas nav minēti šo noteikumu 80. punktā, ja tajā ir klātesoši vai pārstāvēti obligacionāri, kam pieder attiecīgās sērijas balsstiesīgās obligācijas, kuru kopējā nominālvērtība ieraksta datumā nav mazāka par vienu ceturto daļu no attiecīgās sērijas balsstiesīgo obligāciju kopējās nominālvērtības ieraksta datumā.

7.3. Obligacionāru rakstveida lēmuma pieņemšanas kārtība
7.3.1. Rakstveida lēmuma pieņemšanas organizēšana

85. Obligacionāru rakstveida lēmuma pieņemšanu var ierosināt emitents:

85.1. pēc savas iniciatīvas;

85.2. pēc to obligacionāru iniciatīvas, kuriem pieprasījuma dienā kopā pieder vismaz 10 % no attiecīgās sērijas vai laidiena balsstiesīgo obligāciju kopējās nominālvērtības.

86. Obligacionāri, kuriem rakstveida lēmuma pieņemšanas ierosinājuma dienā kopā pieder vismaz 10 % no attiecīgās sērijas nominālvērtības, ir tiesīgi pieprasīt obligacionāru lēmuma pieņemšanu rakstveida procesā, nosūtot rakstisku pieprasījumu emitentam šo noteikumu 61. punktā minētajā gadījumā.

87. Obligacionāru rakstveida lēmuma pieņemšanas procesu emitents organizē atsevišķi katrai obligāciju sērijai vai kopā par vairākām sērijām, ja tiek grozīti vairāku sēriju obligāciju noteikumi.

7.3.2. Paziņojums par rakstveida lēmuma pieņemšanu

88. Emitents organizē obligacionāru rakstveida lēmuma pieņemšanas procesu un publicē par to paziņojumu, kā arī citus ar to saistītos paziņojumus šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

89. Paziņojumā par obligacionāru rakstveida lēmuma pieņemšanas procesu emitents norāda:

89.1. rakstveida lēmuma pieņemšanas kārtību un noteikumus, tajā skaitā prasības obligacionāra rakstveida balsojuma noformēšanai un dokumentus, kas obligacionāriem jāpievieno rakstveida balsojumam vai jāuzrāda, lai viņu rakstveida balsojums tiktu atzīts par derīgu;

89.2. datumu, līdz kuram obligacionārs var iesniegt vai nosūtīt emitentam savu rakstveida balsojumu, un balsojuma iesniegšanas kārtību;

89.3. kontaktpersonu, kurai iesniedzams obligacionāra rakstveida balsojums, vai pasta adresi, uz kuru tas nosūtāms;

89.4. rakstveida lēmuma pieņemšanas procesā izskatāmos jautājumus un lēmumu projektus;

89.5. ieraksta datumu, kas ir ne agrāk kā piecas darbdienas pirms paredzētās rakstveida lēmuma pieņemšanas dienas;

89.6. ja rakstveida lēmuma pieņemšanas process ir ierosināts lēmuma pieņemšanai par vairāku sēriju obligāciju noteikumu grozījumiem – nosacījumus, ar kuriem vairāku sēriju obligāciju noteikumu grozījumi stājas spēkā, ja vairāku sēriju obligāciju noteikumu grozījumiem ir piekrituši vairāki, bet ne visi ar grozījumiem saistīto obligāciju sēriju obligacionāri;

89.7. pārstāvi, ko emitents ir iecēlis par balsu skaitītāju obligacionāru rakstveida lēmuma pieņemšanas procesā;

89.8. citus nosacījumus, ko emitents uzskata par nepieciešamiem.

90. Ja obligacionāru rakstveida lēmuma pieņemšanas procesā pieņemamo lēmumu projektu pilnu tekstu apjoma vai cita pamatota iemesla dēļ nav iespējams iekļaut paziņojumā par obligacionāru rakstveida lēmuma pieņemšanas procesu, lēmumu projektus pievieno paziņojumam pielikuma veidā.

7.3.3. Rakstveida lēmuma pieņemšana

91. Obligacionāru rakstveida lēmuma pieņemšanas procesā ir tiesīgi piedalīties obligacionāri, kuriem ieraksta datumā pieder attiecīgās balsstiesīgās obligācijas.

92. Obligacionāru rakstveida balsojumus apkopo un obligacionāru rakstveida lēmuma pieņemšanas procesa rezultātus aprēķina emitenta ieceltais balsu skaitītājs.

93. Rakstveida balsojumi, kas ir nederīgi, netiek ņemti vērā, aprēķinot obligacionāru rakstveida lēmuma pieņemšanas rezultātus.

94. Rakstveida lēmuma pieņemšanas procesā netiek ņemti vērā obligacionāru rakstveida balsojumi, kas neatbilst emitenta paziņojumā noteiktajām prasībām par obligacionāru rakstveida lēmuma pieņemšanas procesu.

95. Emitents informē obligacionāru, ja tā rakstveida balsojums ir nederīgs, un norāda pamatojumu.

96. Obligacionāru lēmums par šo noteikumu 80. punktā minētajiem būtiskajiem grozījumiem obligacionāru rakstveida lēmuma pieņemšanas procesā ir pieņemts, ja par to nobalso obligacionāri, kuru pārstāvēto balsstiesīgo obligāciju kopējā nominālvērtība pārsniedz divas trešdaļas no visu attiecīgās sērijas balsstiesīgo obligāciju kopējās nominālvērtības.

97. Obligacionāru lēmums par grozījumiem, kas nav minēti šo noteikumu 80. punktā, obligacionāru rakstveida lēmuma pieņemšanas procesā ir pieņemts, ja par to nobalso obligacionāri, kuru pārstāvēto balsstiesīgo obligāciju kopējā nominālvērtība ir lielāka par pusi no attiecīgās sērijas balsstiesīgo obligāciju kopējās nominālvērtības.

98. Emitenta ieceltais balsu skaitītājs par obligacionāru rakstveida lēmuma pieņemšanas procesā pieņemtajiem lēmumiem sagatavo protokolu.

99. Šo noteikumu 98. punktā minēto protokolu paraksta balsu skaitītājs, apliecinot šo noteikumu 96. vai 97. punktā minēto vairākumu.

100. Obligacionāra pilnvarojumu apliecinošo dokumentu iesniedz balsu skaitītājam.

7.4. Vienas sērijas obligāciju noteikumu grozīšana

101. Emitentam ir pienākums sasaukt to obligacionāru sapulci, kam pieder attiecīgās sērijas obligācijas, un informēt par sapulces darba kārtības jautājumiem un pieņemamajiem lēmumu projektiem šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

102. Obligacionāri lēmumu par vienas sērijas obligāciju noteikumu grozījumiem pieņem obligacionāru sapulcē vai šo noteikumu 7.3.3. apakšnodaļā minētajā rakstveida lēmumu pieņemšanas procesā.

103. Lēmums par vienas sērijas obligāciju noteikumu grozījumiem ir pieņemts, ja par to nobalso šo noteikumu 79. un 81. punktā minētais obligacionāru vairākums, bet rakstveida lēmuma pieņemšanas procesā –, ja par to nobalso šo noteikumu 96. un 97. punktā minētais obligacionāru vairākums.

104. Obligacionāru sapulcē vai obligacionāru rakstveida lēmuma pieņemšanas procesā pieņemtie lēmumi par vienas sērijas obligāciju noteikumu grozījumu veikšanu ir saistoši visiem obligacionāriem, kam pieder attiecīgās sērijas obligācijas, neskatoties uz to, vai viņi ir piedalījušies obligacionāru sapulcēs vai obligacionāru rakstveida lēmuma pieņemšanas procesā un ir balsojuši "par" vai "pret" šo lēmumu.

105. Obligacionāru sapulcē vai rakstveida procesā pieņemto lēmumu par vienas sērijas obligāciju noteikumu grozījumiem emitents publicē šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

7.5. Vairāku sēriju obligāciju noteikumu grozīšana

106. Lēmumu par katru vairāku sēriju obligāciju noteikumu grozījumu procesā saistīto obligāciju sēriju pieņem obligacionāri, kam pieder attiecīgās sērijas obligācijas, obligacionāru sapulcē vai šo noteikumu 7.3.3. apakšnodaļā minētajā rakstveida lēmumu pieņemšanas procesā.

107. Grozot vairāku sēriju obligāciju noteikumus, lēmums par saistīto obligāciju sēriju noteikumu grozījumiem šo noteikumu 80. punktā minētajos būtiskajos grozījumos ir pieņemts, ja nobalsots gan par katru saistīto obligāciju sēriju noteikumu grozījumiem atsevišķi, gan attiecīgi par visiem saistīto sēriju noteikumu grozījumiem kopā attiecīgi ar šo noteikumu 108. un 109. punktā minēto balsu vairākumu.

108. Lēmums par vairāku sēriju obligāciju noteikumu grozījumiem ir pieņemts katrā no šādiem gadījumiem:

108.1. ja par to ir nobalsojuši visu saistīto obligāciju sēriju obligacionāri, kas ir pārstāvēti šī jautājuma izlemšanā obligacionāru sapulcē un kas kopā pārstāv ne mazāk par trim ceturtdaļām no visu saistīto obligāciju sēriju balsstiesīgo obligāciju kopējās nominālvērtības;

108.2. ja par to ir nobalsojuši visu saistīto obligāciju sēriju obligacionāri, kas piedalījušies šī jautājuma izlemšanā rakstveida lēmumu pieņemšanas procesā un kuriem pieder ne mazāk par divām trešdaļām no visu saistīto obligāciju sēriju balsstiesīgo obligāciju kopējās nominālvērtības.

109. Ievērojot šo noteikumu 108. punktā noteikto, lēmums par katras atsevišķas saistīto obligāciju sērijas grozījumiem ir pieņemts katrā no šādiem gadījumiem:

109.1. ja par to ir nobalsojuši obligacionāri, kas ir pārstāvēti šī jautājuma izlemšanā obligacionāru sapulcē un kas kopā pārstāv ne mazāk par divām trešdaļām no attiecīgās sērijas balsstiesīgo obligāciju kopējās nominālvērtības;

109.2. ja par to ir nobalsojuši attiecīgās sērijas obligacionāri, kas piedalījušies šī jautājuma izlemšanā rakstveida lēmumu pieņemšanas procesā un kuriem pieder ne mazāk par pusi no attiecīgās sērijas balsstiesīgo obligāciju kopējās nominālvērtības.

110. Vairāku sēriju obligāciju noteikumu grozījumi var ietvert vienu vai vairākus lēmuma projekta variantus, un tiem jābūt piedāvātiem attiecībā uz visām saistītajām obligāciju sērijām.

111. Ja vairāku sēriju obligāciju noteikumu grozījumu procesā lēmums par obligāciju būtiskiem grozījumiem, kas minēti šo noteikumu 80. punktā, nav pieņemts saskaņā ar šo noteikumu 108. vai 109. punktā noteikto balsu vairākumu, taču šāds lēmums būtu ticis pieņemts, ja vairāku sēriju obligāciju noteikumu grozījumu procesā būtu iesaistītas atsevišķas (bet ne visas) saistītās obligāciju sērijas, tad vairāku sēriju obligāciju noteikumu grozījumi ir uzskatāmi par pieņemtiem attiecībā uz tām saistītajām obligāciju sērijām, attiecībā uz kurām šie grozījumi būtu tikuši pieņemti.

112. Šo noteikumu 111. punkts ir piemērojams, ja emitents līdz ieraksta datumam šo noteikumu 69. punktā noteiktajā kārtībā ir paziņojis nosacījumus, ar kuriem kāds no lēmuma projekta variantiem tiks uzskatīts par pieņemtu, ja tas ir pieņemts šo noteikumu 111. punktā norādītajā kārtībā attiecībā uz vienu vai vairākām (bet ne visām) vairāku sēriju obligāciju noteikumu grozījumu procesā iesaistītajām obligāciju sērijām un ir sasniegts šo noteikumu 108. un 109. punktā minētais obligacionāru vairākums balsojumā par attiecīgo saistīto obligāciju noteikumu grozījumiem.

113. Ja vairāku sēriju obligāciju noteikumu grozījumu process ietver obligāciju sērijas, kas ir denominētas vairāk nekā vienā valūtā, tad, nosakot, vai ierosinātie vairāku sēriju obligāciju noteikumu grozījumi ir pieņemti ar šajos noteikumos paredzēto obligacionāru balsu vairākumu, katrai saistītai obligācijai, kas nav denominēta euro, nominālvērtību aprēķina, piemērojot Eiropas Centrālās bankas publicēto attiecīgās valūtas maiņas kursu pret euro ieraksta datumā.

7.6. Balsstiesīgās obligācijas

114. Pārstāvēto balsstiesīgo obligāciju balsu skaits obligacionāru sapulcē vai obligacionāru rakstveida lēmuma pieņemšanas procesā atbilst balsstiesīgo obligāciju nominālvērtību summai, kas obligacionāram pieder ieraksta datumā.

115. Nosakot, vai obligacionāru sapulces lēmums vai rakstveida lēmums ir pieņemts ar šajos noteikumos paredzēto pārstāvēto balsstiesīgo obligāciju vairākumu, kā arī nosakot, vai obligacionāru sapulcē ir pārstāvēts šajos noteikumos paredzētais balsstiesīgo obligāciju apjoms, par balsstiesīgām obligācijām neuzskata šādas obligācijas:

115.1. obligācijas, par kurām līdz ieraksta datumam ir izteikts atpirkšanas piedāvājums vai ir iestājies dzēšanas termiņš, vai emitents līdz ieraksta datumam ir daļēji izpildījis saistības par attiecīgo sēriju;

115.2. obligācijas, kuru īpašnieks ir Latvijas Republikas publiska persona;

115.3. obligācijas, kuru īpašnieks ir komercsabiedrība, kuru kontrolē Latvijas Republikas publiska persona, un obligacionāram nav lēmuma pieņemšanas neatkarības attiecībā uz obligācijām.

116. Šo noteikumu 115.3. apakšpunkta izpratnē:

116.1. Latvijas Republikas publiskā persona kontrolē komercsabiedrību, ja tai attiecīgajā komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata vai uz līguma pamata;

116.2. obligacionāram ir lēmuma pieņemšanas neatkarība, ja saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un neatkarīgi no jebkāda tieša vai netieša pienākuma, kas obligacionāram ir pret emitentu, obligacionāram:

116.2.1. nav tiesību tieši vai netieši pieņemt emitenta norādījumus par balsošanas tiesībām, kas izriet no obligācijām;

116.2.2. pieņemot lēmumu par balsstiesību izlietošanu, ir pienākums rīkoties saskaņā ar objektīviem piesardzības apsvērumiem visu obligacionāra ieinteresēto personu vai obligacionāra paša interesēs;

116.2.3. ir fiduciārs vai cits līdzīgs pienākums izlietot balsstiesības vienas vai vairāku citu personu interesēs, izņemot tādu personu interesēs, kam piederošās obligācijas (ja tām attiecīgajā brīdī piederētu obligācijas) saskaņā ar šo noteikumu 115. punktu netiktu ņemtas vērā.

117. Pēc tam kad publicēts paziņojums par ierosinātajiem obligāciju noteikumu grozījumiem, emitents nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms sapulces vai rakstveida balsojuma publicē visu to komercsabiedrību sarakstu, kuras saskaņā ar šo noteikumu 115. punktu ir uzskatāmas par Latvijas Republikas publiskas personas kontrolē esošām komercsabiedrībām un kas, atsaucoties uz emitenta pieprasījumu, ir paziņojušas emitentam, ka tām pieder viena vai vairākas obligācijas.

7.7. Obligāciju aizstāšana un apmaiņa

118. Emitents ir tiesīgs grozīt obligāciju noteikumus, paredzot obligāciju apmaiņu un apmainot obligātā kārtā lēmumu pieņemšanas procesā apmaināmās obligācijas pret citām emitenta obligācijām vai aizstājot attiecīgās obligācijas ar jaunām emitenta emitētajām obligācijām.

119. Šo noteikumu 118. punktā minētās tiesības emitents var izmantot, ja tas līdz ieraksta datumam ir informējis obligacionārus par paredzamo obligāciju aizstāšanu vai apmaiņu.

120. Jebkura obligāciju aizstāšana vai apmaiņa, kas tiek veikta saskaņā ar šo noteikumu 118. punktu, ir saistoša visiem attiecīgās obligāciju sērijas obligacionāriem.

7.8. Obligacionāra pilnvarotais pārstāvis

121. Obligacionāram ir tiesības iecelt pilnvaroto pārstāvi dalībai obligacionāru sapulcē vai rakstveida lēmuma pieņemšanas procesā.

122. Obligacionāra pilnvarotais pārstāvis ir tiesīgs atbilstoši piešķirtā pilnvarojuma apjomam pārstāvēt obligacionāru un balsot obligacionāru sapulcēs vai obligacionāru rakstveida lēmuma pieņemšanas procesos.

123. Lai ieceltu pilnvaroto pārstāvi, obligacionārs ne vēlāk kā 48 stundas pirms obligacionāru sapulces sākuma vai emitenta noteiktā obligacionāru rakstveida lēmuma pieņemšanas termiņa beigām iesniedz aizpildītus un parakstītus emitenta paziņojumā par obligacionāru sapulci vai rakstveida lēmuma pieņemšanas procesu noteiktos dokumentus.

124. Obligacionāra pilnvarotajam pārstāvim, kas ir iecelts saskaņā ar šo noteikumu 123. punktu, pilnvarojuma termiņa laikā ir visas šajos noteikumos un obligāciju noteikumos paredzētās obligacionāra balsstiesības.

125. Pilnvarotās personas balsojums ir spēkā, ja emitentam nav iesniegts pilnvarojuma atsaukums vai emitents par to nav informēts citā veidā vismaz 48 stundas pirms obligacionāru sapulces, kurā pilnvarotais pārstāvis plāno izlietot tam piešķirtās balsstiesības, vai emitenta noteiktā obligacionāru rakstveida lēmuma pieņemšanas termiņa beigām.

7.9. Balsu skaitītājs

126. Emitents ieceļ balsu skaitītāju, kas aprēķina obligacionāru balsu skaitu un nosaka, vai obligacionāru sapulces lēmums vai rakstveida lēmums ir pieņemts saskaņā ar šajos noteikumos noteikto balsstiesīgo obligacionāru balsu vairākumu.

127. Vairāku sēriju obligāciju noteikumu grozījumu procesā balsu skaitītājs nosaka kopējo balsstiesīgo obligāciju skaitu par visām saistīto obligāciju sērijām kopā un balsstiesīgo obligāciju skaitu par katru saistītu sēriju atsevišķi, kā arī nosaka, vai ierosinātie vairāku sēriju obligāciju noteikumu grozījumi ir apstiprināti ar šajos noteikumos paredzēto obligacionāru balsu vairākumu.

128. Vairāku sēriju obligāciju noteikumu grozījumu procesā emitents ieceļ vienu kopīgu balsu skaitītāju visām vairāku sēriju obligāciju noteikumu grozījumu procesā saistītajām sērijām.

129. Līdz obligacionāru sapulces dienai vai, ja jautājums ir nodots obligacionāru izlemšanai rakstveida lēmuma pieņemšanas procesā, līdz emitenta noteiktajam rakstveida balsojumu iesniegšanas termiņam emitents iesniedz balsu skaitītājam un publicē apliecinājumu, kurā norāda:

129.1. obligāciju kopējo nominālvērtību ieraksta datumā;

129.2. balsstiesīgo obligāciju kopējo nominālvērtību ieraksta datumā;

129.3. to obligāciju kopējo nominālvērtību, kas saskaņā ar šo noteikumu 115. punktu netiek uzskatītas par balsstiesīgām obligācijām;

129.4. šo noteikumu 117. punktā minēto obligacionāru sarakstu.

130. Ja šo noteikumu 129.1. un 129.3. apakšpunktā minētā informācija jāsniedz par saistītajām obligāciju sērijām, kas nav denominētas euro, šādu obligāciju kopējo nominālvērtību aprēķina, piemērojot Eiropas Centrālās bankas publicēto attiecīgās valūtas maiņas kursu pret euro ieraksta datumā.

131. Balsu skaitītājs ir tiesīgs paļauties uz informāciju, kas ietverta apliecinājumā, ko emitents sniedz saskaņā ar šo noteikumu 129. punktu.

132. Ziņas, ko emitents norāda šo noteikumu 129. punktā minētajā apliecinājumā, ir neapstrīdamas un saistošas emitentam un obligacionāriem, izņemot gadījumu, ja obligacionārs, kura intereses ir aizskartas, līdz balsojumam obligacionāru sapulcē vai līdz emitenta noteiktajam rakstveida balsojumu iesniegšanas termiņam rakstiski iesniedz emitentam pamatotus iebildumus par šo noteikumu 129. punktā minētajā apliecinājumā ietvertajām ziņām un obligacionāra iesniegtie iebildumi, ja tie tiktu atzīti par pamatotiem, ietekmētu obligacionāru sapulces balsojumu vai pieņemto rakstveida lēmumu.

133. Šo noteikumu 132. punktā minēto obligacionāra iebildumu balsu skaitītājs neņem vērā, ja:

133.1. obligacionāra celtais iebildums tiek atsaukts;

133.2. obligacionārs, kas ir cēlis iebildumu, nav cēlis prasību tiesā par izteikto iebildumu 15 kalendāra dienu laikā pēc obligacionāru sapulces lēmuma vai obligacionāru rakstveida lēmuma publicēšanas;

133.3. tiesa, kuras jurisdikcijā ir obligacionāra iebildumu izlemšana, atzīst, ka obligacionāra celtie iebildumi nav pamatoti vai jebkurā gadījumā neietekmētu obligacionāru sapulces balsojumu vai pieņemto rakstveida lēmumu.

134. Emitents publicē balsu skaitītāja noteiktos obligacionāru sapulces balsojumu rezultātus nekavējoties pēc obligacionāru sapulces vai, ja jautājums ir nodots izlemšanai obligacionāru rakstveida lēmuma pieņemšanas procesā, pēc emitenta noteiktā obligacionāru rakstveida balsojumu iesniegšanas termiņa beigām.

8. Noslēguma jautājumi

135. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 5. marta noteikumus Nr. 120 "Valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 50. nr.).

136. Ilgtermiņa obligāciju sērijām, kuras ir laistas apgrozībā pirms Ministru kabineta 2005. gada 31. maija noteikumu Nr. 387 "Valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumi" spēkā stāšanās dienas, piemēro bāzi 30E/360 (aprēķinā katru kalendāra mēnesi uzskata par 1/12 daļu no 360 dienām gadā jeb par 30 dienām un laikposmu no mēneša konkrētā datuma līdz nākamā mēneša attiecīgajam datumam uzskata par 30 dienām). Emisijas brīdī noteiktā gada bāze tiek piemērota līdz attiecīgās sērijas dzēšanai.

137. Valsts vērtspapīriem, kas emitēti pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, fiksētā ienākuma, dzēšanas un pēdējā fiksētā ienākuma izmaksu veic šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

138. Šo noteikumu 7. nodaļas nosacījumi ir piemērojami visām obligāciju sērijām ar dzēšanas termiņu virs viena gada, kas emitētas pēc Līguma par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu spēkā stāšanās un stājas spēkā ar 2014. gada 13. martu.

139. Šo noteikumu 7. nodaļas nosacījumi nav piemērojami obligāciju sērijām, kas emitētas pirms 2014. gada 13. marta un papildinātas ar papildu laidieniem pēc 2014. gada 13. marta.

140. Šo noteikumu 139. punktā minēto obligāciju papildu laidienu kopējais apjoms nedrīkst pārsniegt:

140.1. 45 % no obligāciju bruto emisijām kopā 2014. gadā, sākot ar 2014. gada 13. martu;

140.2. 40 % no obligāciju bruto emisijām kopā 2015. gadā;

140.3. 35 % no obligāciju bruto emisijām kopā 2016. gadā;

140.4. 30 % no obligāciju bruto emisijām kopā 2017. gadā;

140.5. 30 % no obligāciju bruto emisijām kopā 2018. gadā;

140.6. 25 % no obligāciju bruto emisijām kopā 2019. gadā;

140.7. 25 % no obligāciju bruto emisijām kopā 2020. gadā;

140.8. 25 % no obligāciju bruto emisijām kopā 2021. gadā;

140.9. 25 % no obligāciju bruto emisijām kopā 2022. gadā;

140.10. 10 % no obligāciju bruto emisijām kopā 2023. gadā;

140.11. 5 % no obligāciju bruto emisijām kopā 2024. gadā un turpmākajos gados.

141. Noteikumi par valsts vērtspapīru sākotnējo izvietošanu, kurus, pamatojoties uz Ministru kabineta 2013. gada 5. marta noteikumiem Nr. 120 "Valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumi", ir apstiprinājis finanšu aģents un saskaņojusi Valsts kase, ir spēkā ne ilgāk kā trīs mēnešus pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Finanšu ministrs Andris Vilks