Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Ministru kabineta noteikumi Nr.25

Rīgā 2014.gada 14.janvārī (prot. Nr.2 16.§)
Noteikumi par apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpi ieslodzījuma vietās

1. Noteikumi nosaka apcietinātajam vai notiesātajam (turpmāk – ieslodzītais) sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un kārtību, kādā ieslodzījuma vietās tiek sniegti šie pakalpojumi.

2. Ieslodzītais bez maksas saņem:

2.1. primāro veselības aprūpi, ko nodrošina ieslodzījuma vietas ārstniecības personas, izņemot plānveida stomatoloģisko palīdzību;

2.2. neatliekamo stomatoloģisko palīdzību;

2.3. sekundāro veselības aprūpi, ko nodrošina ieslodzījuma vietas ārsti, bet ja slimība ir akūtā stadijā vai hroniska slimība ir paasinājuma stadijā, tad, pamatojoties uz medicīniskām indikācijām, arī ārsti ārstniecības iestādēs ārpus ieslodzījuma vietas;

2.4. efektīvākās un izmaksas ziņā lētākās zāles, kuras izrakstījusi ieslodzījuma vietas ārstniecības persona;

2.5. no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ārpus ieslodzījuma vietas esošajās ārstniecības iestādēs, pamatojoties uz medicīniskajām indikācijām, atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu.

3. Lēmumu par sekundārās veselības aprūpes nepieciešamību ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas pieņem ieslodzījuma vietas ārsts.

4. Ieslodzītā ambulatoro veselības aprūpi nodrošina ieslodzījuma vietas medicīnas daļā, bet stacionāro veselības aprūpi – Latvijas Cietumu slimnīcā.

5. Ārstniecības persona triju dienu laikā pēc ieslodzītā uzņemšanas ieslodzījuma vietā veic ieslodzītā veselības pārbaudi.

6. Ieslodzītā veselības profilaktisko pārbaudi veic reizi gadā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks katru gadu nosaka profilaktiskās pārbaudes veidus.

7. Ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus ieslodzītajam sniedz ieslodzījuma vietas medicīnas daļā vai ieslodzītā atrašanās vietā. Plānveida ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus sniedz ieslodzījuma vietas dienas kārtībā noteiktajā pacientu pieņemšanas laikā.

8. Ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus ieslodzījuma vietā ieslodzītais saņem:

8.1. pēc paša iniciatīvas vēršoties pie ieslodzījuma vietas ārsta, ārsta palīga vai zobārsta;

8.2. pēc ieslodzījuma vietas ārsta vai ārsta palīga uzaicinājuma.

9. Sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus ieslodzītais saņem atbilstoši ieslodzījuma vietas ārsta vai ārsta palīga nosūtījumam, pēc savas iniciatīvas vēršoties pie ieslodzījuma vietas ārstiem – speciālistiem vai saskaņā ar ieslodzījuma vietas ārsta nosūtījumu pie ārpus ieslodzījuma vietas esošas ārstniecības iestādes speciālistiem.

10. Ieslodzīto, kam slimība ir akūtā stadijā un kas nav pabeidzis ārstēšanās kursu, kā arī pamatojoties uz ārsta atzinumu, aizliegts nosūtīt uz citām valsts institūcijām un to struktūrvienībām.

11. Ieslodzītais zāles lieto tikai ieslodzījuma vietas personāla klātbūtnē, izņemot gadījumu, ja saņemts ieslodzījuma vietas ārsta īpašs norādījums.

12. Ja ieslodzītais guvis traumu vai saindējies un ir aizdomas par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ārsts, ārsta palīgs vai medicīnas māsa pēc medicīniskās palīdzības sniegšanas par notikušo rakstiski ziņo ieslodzījuma vietas administrācijai.

13. Ieslodzīto uz Latvijas Cietumu slimnīcu stacionārai ārstēšanai nosūta atbilstoši medicīniskajām indikācijām ar ieslodzījuma vietas ārsta nosūtījumu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes norīkojumu. Ieslodzītais tiek nosūtīts stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai ārpus Latvijas Cietumu slimnīcas atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu.

14. Ja ieslodzījuma vietā nav iespējams sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, ieslodzīto, nodrošinot apsardzi, var nosūtīt uz ārstniecības iestādi, kas atrodas ārpus ieslodzījuma vietas.

15. Ieslodzītais, pamatojoties uz rakstisku iesniegumu, par personīgajiem finanšu līdzekļiem atbilstoši ieslodzījuma vietas ārsta ieteikumam un ar ieslodzījuma vietas priekšnieka atļauju var:

15.1. saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas. Ieslodzījuma vietas administrācija par ieslodzītā izmeklēšanu, konsultāciju vai ārstēšanu vienojas ar ārstniecības iestādi, kas atrodas ārpus ieslodzījuma vietas. Ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu saistītos izdevumus sedz no ieslodzītā finanšu līdzekļiem;

15.2. ar ieslodzījuma vietas medicīnas daļas darbinieka starpniecību iegādāties zāles vai medicīniskās ierīces. Ieslodzītā iegādātās zāles glabā ieslodzījuma vietas medicīnas daļā, un tās lieto saskaņā ar šo noteikumu 11. punktu.

16. Ja ieslodzītajam ir ilgstošs vai pastāvīgs fizisko vai psihisko spēju ierobežojums, ieslodzījuma vietas ārsts, pamatojoties uz ieslodzītā vai tā likumiskā pārstāvja rakstisku iesniegumu, izvērtē pacienta veselības stāvokli un sagatavo medicīnisko dokumentāciju, kas nepieciešama invaliditātes ekspertīzes veikšanai, un iesniedz to Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai. Ieslodzītā klātbūtnes nepieciešamību nosaka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija.

17. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007. gada 20. marta noteikumus Nr. 199 "Noteikumi par apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpi izmeklēšanas cietumos un brīvības atņemšanas iestādēs" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 51. nr.).

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns