Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 23.08.2016. - 15.06.2018. / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr.518

Rīgā 2012.gada 24.jūlijā (prot. Nr.41 48.§)
Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma
11.1 panta pirmās daļas 3.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas (turpmāk – šķirnes novērtēšana) prasības, kārtību un izcenojumus.

2. Šķirni atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem rādītājiem novērtē, lai noskaidrotu:

2.1. šķirnes piemērotību konvencionālajā lauksaimniecībā;

2.2. šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 559)

3. Šķirnes novērtēšana ir šķirnes audzēšanas, izmantošanas un no tās iegūtā produkta kvalitātes salīdzināšana ar standartšķirni. Sugai var būt noteiktas vairākas novērtēšanas grupas, kur katrai no tām var būt viena vai vairākas standartšķirnes. Standartšķirņu sarakstu atbilstoši noteiktajām novērtēšanas grupām pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma izveido un aktualizē Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

4. Standartšķirnes izvēles prasības ir šādas:

4.1. šķirne ir iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā (turpmāk – katalogs), vai, ja katalogā nav iekļauta piemērota šķirne, to izvēlas no Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējā kataloga;

4.2. šķirni izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanā;

4.3. šķirnei ir nodrošināts sēklas materiāls.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

5. Ja katalogā nav iekļauta neviena no attiecīgās sugas šķirnēm, novērtējamo šķirni salīdzina ar attiecīgās sugas šķirni, kurai ir labākie rādītāji.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

6. Ja šķirnes novērtēšanā ir vairāk par 15 šķirnēm, standartšķirni sēj atkārtoti. Vērtējot šķirni, tās rādītājus salīdzina ar standartšķirnes vidējiem rādītājiem.

7. Ja sugai standartšķirne nav noteikta, novērtē šķirnes faktiskos rādītājus atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem rādītājiem.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

8. Šķirnes novērtēšanas ilgums:

8.1. šķirnes iekļaušanai katalogā:

8.1.1. vasarāju labības, viengadīgo lopbarības augu, eļļas augu (izņemot ziemāju formas), šķiedraugu, kartupeļu un biešu šķirnēm – divi gadi;

8.1.2. labības un eļļas augu ziemāju formas šķirnēm – trīs gadi;

8.1.3. sarkanā āboliņa šķirnēm – trīs gadi. Sarkano āboliņu izmēģinājumu veikšanai sēj divas reizes – pirmajā un otrajā gadā. Pirmajā gadā izmēģinājumiem sētā āboliņa uzskaiti un novērojumus veic sējas gadā, kā arī pirmajā un otrajā izmantošanas gadā. Otrajā gadā izmēģinājumiem sētā āboliņa uzskaiti un novērojumus veic sējas gadā un pirmajā izmantošanas gadā;

8.1.4. daudzgadīgo lopbarības augu šķirnēm (izņemot sarkano āboliņu) – četri gadi divos izmēģinājumu ciklos. Daudzgadīgo lopbarības augu šķirņu sēklas sēj divas reizes – pirmajā un otrajā gadā. Uzskaiti un novērojumus veic sējas gadā, kā arī pirmajā un otrajā izmantošanas gadā;

8.2. citiem mērķiem (piemēram, lai noskaidrotu šķirnes piemērotību audzēšanai Latvijas agroklimatiskajos apstākļos vai veiktu šķirnes pēcreģistrācijas izmēģinājumus) netiek ierobežots.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 559)

9. Ja šo noteikumu 13.punktā minētais iesniedzējs ir iepriekš pieteicis šķirnes novērtēšanu citiem mērķiem atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem rādītājiem un saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību un iesniedz iesniegumu par novērtētās šķirnes iekļaušanu katalogā, iegūtos rezultātus izmanto šķirnes izvērtēšanā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas augu šķirņu katalogu.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 559)

10. Ja šķirne novērtēta iekļaušanai katalogā, tad pārtraukumi šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas laikā nav ilgāki par vienu novērtēšanas gadu.

11. Šķirnes novērtēšanu nodrošina Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

12. Šķirnes novērtēšanai nepieciešami:

12.1. lauku izmēģinājumu dati;

12.2. kvalitātes rādītāju dati.

II. Iesniegums šķirnes novērtēšanai

13. Iesniegumu par augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanu (turpmāk – iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu Latvijas Lauksaimniecības universitātē var iesniegt viena no šādām personām (turpmāk – iesniedzējs):

13.1. selekcionārs;

13.2. selekcionāra tiesību īpašnieks – fiziska vai juridiska persona, kas ieguvusi selekcionāra tiesības;

13.3. šķirnes uzturētājs – fiziska vai juridiska persona, kas nodrošina šķirnes uzturēšanu;

13.4. selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai šķirnes uzturētāja pilnvarotais pārstāvis (turpmāk – pilnvarotais pārstāvis).

13.1 Ja iesniedzējs vēlas šķirni iekļaut arī katalogā, iesniedzējs iesniedz dienestā iesniegumu šķirnes iekļaušanai katalogā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas augu šķirņu kataloga nolikumu.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

14. Iesniegumu Latvijas Lauksaimniecības universitātē iesniedz:

14.1. par vasarāju labībām, lopbarības augiem, eļļas augiem, izņemot ziemāju formas, šķiedraugiem, kartupeļiem un biešu šķirnēm – līdz 1.martam;

14.2. par ziemas rapsi un ziemas ripsi – līdz 10.jūlijam;

14.3. par ziemāju labībām – līdz 1.augustam.

15. Latvijas Lauksaimniecības universitāte saņemto iesniegumu reģistrē šķirņu novērtēšanas iesniegumu reģistrācijas žurnālā. Ja iesniegums aizpildīts saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu un norādīta visa nepieciešamā informācija, divu nedēļu laikā iesniedzējam paziņo par pieteiktās šķirnes iekļaušanu šķirņu lauku izmēģinājumu plānā. Iesniedzēju var informēt, nosūtot minēto informāciju uz viņa norādīto elektroniskā pasta adresi.

16. Ja iesniegums nav aizpildīts saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu, Latvijas Lauksaimniecības universitāte pieteikto šķirni neiekļauj šķirņu lauku izmēģinājumu plānā un lūdz iesniedzēju 20 darbdienu laikā iesniegt precizētu iesniegumu. Minēto informāciju var paziņot iesniedzējam, nosūtot to uz viņa norādīto elektroniskā pasta adresi.

17. Ja iesniegums par vasarāju labību, lopbarības augu, eļļas augu, izņemot ziemāju formas, šķiedraugu, kartupeļu un biešu šķirņu novērtēšanu ir iesniegts pēc 20.marta, par ziemas rapša vai ziemas ripša šķirnes novērtēšanu – pēc 1.augusta, bet par ziemāju labību šķirnes novērtēšanu – pēc 20.augusta, šķirnes novērtēšanu veic nākamajā gadā.

III. Šķirnes novērtēšanas secība

18. Latvijas Lauksaimniecības universitāte atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam nodrošina vietas šķirnes novērtēšanas lauka izmēģinājumu veikšanai.

19. Pēc iesnieguma reģistrēšanas Latvijas Lauksaimniecības universitāte nodrošina šķirnes novērtēšanu šādā kārtībā:

19.1. noslēdz ar iesniedzēju līgumu par šķirnes novērtēšanu, tajā norādot:

19.1.1. sugu;

19.1.2. šķirni;

19.1.3. šķirnes lauku izmēģinājumu vietas;

19.1.4. nepieciešamo sēklas materiāla daudzumu;

19.1.5. sēklu piegādes kārtību un laiku;

19.1.6. novērtēšanas rezultātu iesniegšanas kārtību un termiņus;

19.1.7. maksāšanas kārtību par šķirnes novērtēšanu;

19.2. šķirni iekļauj šķirņu lauku izmēģinājumu plānā, kurā norāda sugu, šķirni, laiku, kad sākta šķirnes novērtēšana, šķirnes lauku izmēģinājumu vietas, šķirnes novērtēšanas gadus, iesniedzēju, selekcionāru, valsti, kurā šķirne izveidota.

20. Augu šķirņu novērtēšanas izcenojumi norādīti šo noteikumu 4.pielikumā.

21. Sugu sēklas materiāla kvalitāte atbilst bāzes sēklu kategorijas kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību. Sēklas materiālu piegādā saskaņā ar normatīvajos aktos par augu karantīnu noteiktajām prasībām.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

21.1 Latvijas Lauksaimniecības universitāte no sēklu paraugu iesniedzēja saņem rapša un ripša sēklas, kas kodinātas ar Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu augu aizsardzības līdzekli sēklu apstrādei (turpmāk –kodne), un nekodinātas pārējo sugu sēklas. Lauka izmēģinājumu veicēji tās kodina ar kodni, kas reģistrēta Latvijā un saskaņota ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

22. Šķirni novērtē atbilstoši šo noteikumu 4.1 pielikumā norādītajām sugai atbilstošajām novērtēšanas grupām. Katrai norādītajai grupai ir noteikta atbilstoša standartšķirne (viena vai vairākas). Iesniedzējs, iesniedzot iesniegumu, norāda, kurā sugai atbilstošā grupā attiecīgā šķirne pārbaudāma.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

22.1 Ja šķirnes novērtēšanai attiecīgajā grupā izmanto vairākas standartšķirnes, vērtējamo šķirni salīdzina ar visu attiecīgās grupas standartšķirņu vidējo novērtējumu.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

IV. Prasības lauku izmēģinājumu veikšanai

23. Izmēģinājumus veic saskaņā ar izmēģinājumu shēmu, kurā ir ne mazāk par četriem atkārtojumiem. Shēmās norāda šķirņu secību. Šķirnes atkārtojumos izvieto randomizēti.

24. Izmēģinājumu apstākļu noteikšanas prasības ir šādas:

24.1. vienīgās atšķirības princips nodrošina, ka:

24.1.1. izmēģinājumā visām šķirnēm ir vienādi apstākļi;

24.1.2. konkrētā lauka izmēģinājuma vietā drīkst atšķirties tikai šķirnes, bet izsēto dīgstošo sēklu skaits, kodne, mēslojums, priekšaugs un augsnes apstrādei, sējumu un stādījumu kopšanai un novākšanai lietotā tehnoloģija ir vienveidīga. Rapsim un ripsim konkrētā lauka izmēģinājuma vietā drīkst atšķirties ne tikai šķirne, bet arī kodne;

24.1.3. šķirnēm ar dažādu veģetācijas perioda garumu novākšanas termiņi atšķiras;

24.2. precizitāte nodrošina visu darbu precīzu izpildi saskaņā ar labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem un šo noteikumu prasībām;

24.3. attālums no izmēģinājumu lauciņiem līdz mežiem, birztalām, automaģistrālēm, ūdenskrātuvēm, ēkām un būvēm, atsevišķiem kokiem, braucamajiem ceļiem, novadgrāvjiem un lauka malām neietekmē izmēģinājumu rezultātus;

24.4. lauka izmēģinājumu novērtējumus un mērījumus vienā izmēģinājumā vienai pazīmei veic viens un tas pats speciālists.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 559)

25. Izmēģinājumus veic laukā, kas atbilst šādām prasībām:

25.1. lauka vēsturē vismaz par četriem iepriekšējiem gadiem ir reģistrēti dati par sugām, izsētajām sēklām, mēslojumu, augu aizsardzības līdzekļiem un ražu;

25.2. daudzgadīgo nezāļu klātbūtne laukā nedrīkst ietekmēt izmēģinājumu rezultātus;

25.3. augiem viegli izmantojamā fosfora un kālija saturs augsnē atkarībā no augsnes reakcijas un granulometriskā sastāva ir augsts vai vidējs;

25.4. pirms izmēģinājumu iekārtošanas tam paredzētajā platībā laukā vismaz vienu gadu ir ierīkots izlīdzinošais sējums, kurā netiek veikti izmēģinājumi;

25.5. izmēģinājumu šķirnes piemērotībai bioloģiskajā lauksaimniecībā veic laukā, kas sertificēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 559)

26. Audzēšanas procesa prasības ir šādas:

26.1. attiecīgās augu sugas atkārtoti vienā un tajā pašā laukā drīkst audzēt ar starplaiku, kas nav īsāks par četriem gadiem, bet attiecīgās labības sugas – ar triju gadu starplaiku;

26.2. katrai sugai izvēlas priekšaugu saskaņā ar labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem;

26.3. visus darbus lauka izmēģinājumos veic atbilstoši vērtējamās sugas audzēšanas labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem, īpašu uzmanību veltot darbu savlaicīgai, vienveidīgai un kvalitatīvai izpildei;

26.4. izmēģinājuma sēju vai stādīšanu veic, ievērojot ieteicamās izsējas normas saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 559)

27. Mēslošanas prasības ir šādas:

27.1. aprēķinot nepieciešamās kopējās mēslojuma devas, ņem vērā:

27.1.1. augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātus, kas nav vecāki par tiem termiņiem, kuri minēti normatīvajos aktos par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem;

27.1.2. barības vielu iznesi;

27.1.3. priekšauga ietekmi;

27.1.4. citus mēslojuma devu lielumu un mēslošanas laiku ietekmējošus faktorus;

27.2. bioloģiskajā lauksaimniecībā augu nodrošināšanai ar barības vielām augsekā lieto vienu vai vairākus no šādiem paņēmieniem:

27.2.1. audzē tauriņziežus;

27.2.2. audzē zaļmēslojuma augus;

27.2.3. audzē zaļmēslojuma augus kā starpkultūru;

27.2.4. iestrādā augsnē augu atliekas – salmus, daudzgadīgo zālaugu atliekas, kartupeļu lakstus vai citas augu atliekas;

27.2.5. lieto kompostu, kūtsmēslus vai citu organisko masu;

27.2.6. veic augsnes papildu apstrādi, kas veicina intensīvu mikroorganismu darbību (piemēram, augsnes atkārtotu apvēršanu, kas palielina augiem pieejamo kālija un fosfora daudzumu);

27.2.7. ja nepieciešams, lieto mēslošanas līdzekļus, kas atļauti Komisijas 2008.gada 5.septembra Regulas (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu, I pielikumā.

28. Izmēģinājumu lauciņu izvietošanas prasības ir šādas:

28.1. lauciņus izvieto perpendikulāri aršanas virzienam;

28.2. vienā izmēģinājumā lauciņu uzskaites platība un lauciņu izmēri ir vienādi. Lauciņu uzskaites platība ir ne mazāka par šo noteikumu 6.pielikumā minēto;

28.3. atkārtojumus (izmēģinājumu platības daļu, kas iekļauj visas šķirnes) izvieto vienā līdz četrās slejās, nesadalot atkārtojumus, starp kuriem ir joslas, kas katru šķirni ļauj novākt atsevišķi.

29. Sējumu un stādījumu kopšanas prasības ir šādas:

29.1. kopšanu katrā izmēģinājumā visām attiecīgās sugas šķirnēm veic vienos un tajos pašos termiņos;

29.2. kopšanai lieto tikai tos augu aizsardzības līdzekļus, kas ir atļauti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu aizsardzību;

29.3. nodrošina apgriešanās joslu uzturēšanu kārtībā un variantu un atkārtojumu iezīmēšanu. Pie katra lauciņa izvieto marķējumu un nodrošina tā saglabāšanu visu veģetācijas periodu. Marķējumā norāda šķirnes numuru vai kodu, šķirnes nosaukumu un atkārtojumu.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 559)

V. Lauku izmēģinājumos veiktie novērojumi un to uzskaite

30. Katras sugas novērojumus, uzskaiti un novērtēšanas datu apstrādi nodrošina Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 559)

31. Veģetācijas periodā veic kultūraugu šķirņu fenoloģiskos novērojumus, atzīmējot datumus, kad augi sasnieguši attiecīgo attīstības fāzi. Par fāzes sākumu uzskata brīdi, kad 10–15 procentu augu ir sasnieguši attiecīgo attīstības fāzi. Par pilnu fāzi uzskata brīdi, kad 75 procenti augu ir attiecīgajā fāzē.

32. Veicot fenoloģiskos novērtējumus, tiek atzīmētas šādas augšanas (augu attīstības) fāzes:

32.1. labībai:

32.1.1. visām sugām, izņemot šo noteikumu 32.1.2., 32.1.3. un 32.1.4. apakšpunktā minētās sugas, – pilna dīgstu fāze, vārpošanas vai skarošanās sākums, ziedēšanas pilna fāze (tikai rudziem) un nogatavošanās pilna fāze;

32.1.2. griķiem – pilna dīgstu fāze, ziedkopu parādīšanās fāzes sākums un nogatavošanās pilna fāze;

32.1.3. auzām zaļmasas ieguvei – ziedēšanas vidus;

32.1.4. kukurūzai (zaļmasas ieguvei) – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas fāzes sākums un piengatavība;

32.2. lopbarības augiem:

32.2.1. sējas zirņiem, lauka pupām, vīķiem, baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai, dzeltenajai lupīnai sēklu ieguvei – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un novākšanas gatavība;

32.2.2. stiebrzālēm – pilna dīgstu fāze un vārpošanas/skarošanās sākums;

32.2.3. tauriņziežiem (zaļmasas ieguvei), eļļas rutkiem, facēlijai – pilna dīgstu fāze un ziedēšanas sākums;

32.3. eļļas augiem un šķiedraugiem:

32.3.1. rapsim, ripsim, eļļas liniem, eļļas kaņepēm – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un novākšanas gatavība;

32.3.2. šķiedras liniem – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un agrā dzeltengatavība;

32.3.3. šķiedras kaņepēm – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un pilna ziedēšanas fāze;

32.3.4. baltajām sinepēm (zaļmasai) – pilna dīgstu fāze un ziedēšanas fāzes sākums;

32.4. kartupeļiem – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākums un veģetācijas perioda beigas (tikai agrīnajām šķirnēm).

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

33. Lauka izmēģinājumos šķirni novērtē atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem rādītājiem, kā arī veic uzskaiti un mērījumus (izņemot kvalitātes analīzes) saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumā minētajām metodēm.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 559)

34. Ja slimību vai kaitēkļu parādīšanos konstatē uz vienas vai vairākām šķirnēm, uzskaites žurnālā norāda datumu, kā arī šķirnes attīstības fāzi un lieto augu aizsardzības līdzekļus visam izmēģinājumam.

35. Ja augi šķirnes novērtēšanas izmēģinājumā daļēji vai pilnīgi gājuši bojā, sastāda aktu. Aktā norāda bojāejas iemeslus un tās platības lielumu, par kuru samazina uzskaites platību. Akta sastādīšanai izveido komisiju triju cilvēku sastāvā. Šķirnes novērtēšanas izdevumu atmaksas kārtību nosaka, savstarpēji vienojoties Latvijas Lauksaimniecības universitātei un iesniedzējam.

36. Lai atsevišķas izmēģinājumu lauciņu uzskaites platības atzītu par novērojumiem nederīgām, sastāda aktu. Samazinot izmēģinājumu lauciņu uzskaites platību, ievēro šādus nosacījumus:

36.1. ja izmēģinājumā augi gājuši bojā līdz 50 procentiem no lauciņa uzskaites platības, ņem vērā faktisko uzskaites platību;

36.2. ja izmēģinājumā augi gājuši bojā vairāk nekā 50 procentos no lauciņa uzskaites platības, lauciņu atzīst par novērojumiem nederīgu;

36.3. ja izmēģinājumā augi gājuši bojā vairāk nekā 50 procentos no atkārtojuma uzskaites platības, atkārtojumu atzīst par novērojumiem nederīgu;

36.4. ja izmēģinājumā augi gājuši bojā vairāk nekā 50 procentos no izmēģinājuma uzskaites platības, izmēģinājumu noraksta.

37. Ja novērojumi un uzskaite par kādu šķirnes īpašību krasi atšķiras no šķirnes raksturojošajiem rādītājiem, kas iesniegti saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu, apstākļus un rezultātus analizē. Šīs atšķirības nevar būt par iemeslu rezultātu atzīšanai par nederīgiem. Nedrīkst atzīt par novērojumiem nederīgiem lauciņus, pamatojoties uz ražības starpību pa atkārtojumiem, ja nav noskaidroti konkrēti atšķirību iemesli.

38. Ražu novāc, kad šķirne sasniegusi novākšanas gatavību.

39. Pirms ražas novākšanas vispirms novāc apgriešanās, izolācijas joslas un platības, kas atzītas par novērojumiem nederīgām, ja tādas ir. Lauciņu uzskaites platību precizē, ņemot vērā uzskaites platības samazinājumu.

VI. Kvalitātes analīžu veikšana

40. Lai novērtētu šķirnes atbilstību šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem šķirņu novērtēšanas rādītājiem, Latvijas Lauksaimniecības universitāte nodrošina kvalitātes analīžu veikšanu saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumā minētajām metodēm kādā no šo noteikumu 41.punktā minētajām laboratorijām.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 559)

41. Šo noteikumu 1.pielikumā minētās šķirņu kvalitātes analīzes var veikt kādā no šādām laboratorijām:

41.1. laboratorijā, kas akreditēta sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" lopbarības, pārtikas, šķiedras un iesala testēšanas jomā;

41.2. citu Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu atzītu institūciju laboratorijās;

41.3. laboratorijā, kurai ir vismaz triju gadu pieredze kvalitātes analīžu veikšanā.

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 559)

VII. Šķirņu novērtēšana, rezultātu apkopošana un paziņošana

42. Latvijas Lauksaimniecības universitāte apkopo šķirnes novērtēšanas lauku izmēģinājumos iegūtos datus, kvalitātes analīžu rezultātus, analizē tos, veic datu matemātisko apstrādi, kā arī novērtē šķirnes ballēs saskaņā ar šķirņu novērtēšanas rādītājiem, ņemot vērā šķirņu saimniecisko īpašību vērtēšanas metodes (7. un 8.pielikums).

(Grozīts ar MK 16.08.2016. noteikumiem Nr. 559)

43. Latvijas Lauksaimniecības universitāte līdz kārtējā gada 1.maijam paziņo dienestam un dienests piecu darbdienu laikā nosūta Nacionālās augu šķirņu padomes augu šķirņu ekspertu grupām (turpmāk – ekspertu grupas) ziemāju labības un eļļas augu (ziemāju formas) divu gadu ziemcietības novērtēšanas rezultātus par katru izmēģinājuma vietu.

44. Divu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 43.punktā minēto rezultātu saņemšanas ekspertu grupas tos izvērtē, ņemot vērā, vai ziemošanas nosacījumi ir bijuši atbilstoši ziemcietības novērtēšanai, un sniedz priekšlikumus Nacionālajai augu šķirņu padomei par konkrētu šķirņu novērtēšanas turpināšanu trešo gadu.

45. Nacionālā augu šķirņu padome divu nedēļu laikā pēc ekspertu grupas priekšlikuma saņemšanas to izvērtē un sniedz priekšlikumus Latvijas Lauksaimniecības universitātei par konkrētu šķirņu novērtēšanas turpināšanu trešo gadu.

46. Ja Latvijas Lauksaimniecības universitāte, ievērojot Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikumu, pieņem lēmumu par konkrētu šķirņu novērtēšanas turpināšanu trešo gadu, tā līdz kārtējā gada 15.jūnijam informē iesniedzēju par pieņemto lēmumu.

47. Latvijas Lauksaimniecības universitāte iesniedzējam paziņo:

47.1. šo noteikumu 1. pielikumā minētos pilnus šķirņu novērtēšanas rezultātus par attiecīgo sugu (izņemot kukurūzu un kartupeļus) – līdz kārtējā gada 15. oktobrim, bet ne vēlāk kā līdz 25. oktobrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi;

47.2. šo noteikumu 1. pielikumā minētos pilnus šķirņu novērtēšanas rezultātus par kukurūzu un kartupeļiem – līdz kārtējā gada 1. novembrim, bet ne vēlāk kā līdz 10. novembrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

48. Ja iesniedzējam ir radušās šaubas par šķirnes novērtēšanas rezultātu pareizību, iesniedzējs divu nedēļu laikā pēc šķirnes novērtēšanas rezultātu paziņošanas ar pamatotiem iebildumiem var vērsties Latvijas Lauksaimniecības universitātē, lai pārskatītu minētos rezultātus.

49. Latvijas Lauksaimniecības universitāte pēc vienošanās ar dienestu par piegādājamo dokumentu tehnisko noformējumu iesniedz dienestā iekļaušanai augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas datubāzē:

49.1. šo noteikumu 1. pielikumā minēto sugu (izņemot kukurūzu un kartupeļus) visus šķirņu novērtēšanas rezultātus par katru izmēģinājuma vietu – līdz kārtējā gada 15. oktobrim, bet ne vēlāk kā līdz 25. oktobrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi;

49.2. šo noteikumu 1. pielikumā minētos visus šķirņu novērtēšanas rezultātus par katru izmēģinājuma vietu kukurūzai un kartupeļiem – līdz kārtējā gada 1. novembrim, bet ne vēlāk kā līdz 10. novembrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

49.1 Dienests visus šķirnes novērtēšanas rezultātus publicē savā tīmekļvietnē līdz kārtējā gada 20. novembrim.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

VIII. Noslēguma jautājumi

50. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumus Nr.469 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 100.nr.).

51. Tām šķirnēm, kuru novērtēšana uzsākta atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.469 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" prasībām un kurām 2012.gadā novērtēšana notiek otro gadu, kvalitātes analīzes veic, izmantojot pirmajā pārbaudes gadā lietotās metodes.

52. Tām šķirnēm, kuru novērtēšana uzsākta atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.469 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" prasībām un kuras 2012.gadā tiek vērtētas pirmo gadu (arī 2011.gada rudenī sētie ziemāji), kvalitātes analīzes veic saskaņā ar šo noteikumu VI nodaļā minēto kārtību.

53. Ziemāju sugu šķirnēm, kuru novērtēšana uzsākta atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.469 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" prasībām un kuras 2013.gadā tiek vērtētas trešo gadu, kvalitātes analīzes pārbauda, izmantojot tās pašas metodes, ar kurām novērtēšana tika uzsākta, bet 2012.gada rudenī šķirnes sēj šo noteikumu 3.pielikumā minētajās vietās.

54. Iesniegumus par saimniecisko īpašību novērtēšanu 2013.gadā, kas dienestā saņemti pēc 2012.gada 1.augusta, dienests nodod Latvijas Lauksaimniecības universitātei.

55. Noteikumi piemērojami ar 2012.gada 1.augustu.

56. Ziemāju labības un eļļas augu (ziemāju formām) šķirnēm, kas iekļaušanai katalogā pieteiktas līdz 2016. gada 1. septembrim, šķirnes novērtēšanas ilgums ir divi gadi, ja ziemošanas nosacījumi ir bijuši atbilstoši ziemcietības novērtēšanai. Ja Nacionālā augu šķirņu padome līdz kārtējā gada 1. jūnijam, izvērtējot divu gadu šķirnes ziemcietības novērtēšanas rezultātus, atzīst, ka ziemošanas nosacījumi bijuši neatbilstoši ziemcietības novērtēšanai, šķirnes novērtēšanu pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma turpina vēl trešo gadu.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

57. Noteikumu 43., 44., 45. un 46. punkts zaudē spēku ar 2018. gada 16. jūniju.

(MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Komisijas 2003.gada 6.oktobra Direktīvas 2003/90/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Padomes Direktīvas 2002/53/EK 7.pantā attiecībā uz obligāti pārbaudāmajām pazīmēm un obligātajiem konkrētu lauksaimniecības augu sugu pārbaudes nosacījumiem.

Ministru prezidenta vietā – labklājības ministre I.Viņķele

Zemkopības ministre L.Straujuma
1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 24.jūlija noteikumiem Nr.518
Šķirņu novērtēšanas rādītāji konvencionālajā un bioloģiskajā lauksaimniecībā

(Pielikums MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

1. Labības šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

1.1. Mīksto kviešu un cieto kviešu šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.1.1. ziemcietība (ziemas kviešiem), balles;

1.1.2. augu garums, cm*;

1.1.3. izturība pret veldri, balles**;

1.1.4. graudu raža pie standartmitruma, t ha–1*;

1.1.5. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

1.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.1.7. 1000 graudu masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

1.1.8. tilpummasa, g l–1;

1.1.9. proteīna saturs, %;

1.1.10. lipekļa saturs, %;

1.1.11. sedimentācija (Zeleny indekss), cm3*;

1.1.12. krišanas skaitlis, s*;

1.1.13. cietes saturs, %;

1.1.14. krāsa, vienība (cietajiem kviešiem);

1.1.15. stiklainība, % (cietajiem kviešiem).

1.2. Rudzu šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.2.1. ziemcietība, balles;

1.2.2. izturība pret veldri, balles**;

1.2.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha–1*;

1.2.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

1.2.5. augu garums, cm*;

1.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.2.7. 1000 graudu masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

1.2.8. tilpummasa, g l–1;

1.2.9. proteīna saturs, %;

1.2.10. krišanas skaitlis, s*;

1.2.11. cietes saturs, %.

1.3. Tritikāles šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.3.1. ziemcietība (ziemas tritikālei), balles;

1.3.2. izturība pret veldri, balles**;

1.3.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha–1*;

1.3.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

1.3.5. augu garums, cm*;

1.3.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.3.7. 1000 graudu masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

1.3.8. tilpummasa, g l–1;

1.3.9. proteīna saturs, %;

1.3.10. krišanas skaitlis, s*;

1.3.11. cietes saturs, %.

1.4. Miežu šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.4.1. ziemcietība (ziemas miežiem), balles;

1.4.2. izturība pret veldri, balles**;

1.4.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha–1*;

1.4.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

1.4.5. augu garums, cm*;

1.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.4.7. 1000 graudu masa, g;

1.4.8. kuļamība, % (kailgraudu);

Kvalitātes rādītāji:

1.4.9. proteīna saturs, % (graudu grupai N % x 5,7);

1.4.10. tilpummasa, g l–1;

1.4.11. cietes saturs, %;

1.4.12. ekstraktivitāte (ekstrakta saturs miežiem sausnā %, iesala grupai);

1.4.13. graudu frakcijas % virs 2,5 mm (iesala grupai);

1.4.14. proteīna saturs, % (iesala grupai (N % x 6,25)).

1.5. Auzu šķirņu novērtēšana

1.5.1. Graudu ieguvei:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.5.1.1. graudu raža pie standartmitruma, t ha–1*;

1.5.1.2. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

1.5.1.3. izturība pret veldri, balles**;

1.5.1.4. augu garums, cm*;

1.5.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.5.1.6. 1000 graudu masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

1.5.1.7. tilpummasa, g l–1;

1.5.1.8. plēkšņainība, %;

1.5.1.9. kuļamība, % (kailgraudu auzām);

1.5.1.10. proteīna saturs, %;

1.5.1.11. tauku saturs, %;

1.5.2. Zaļmasas ieguvei:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.5.2.1. zaļās masas raža, t ha–1*;

1.5.2.2. augu garums, cm*;

1.5.2.3. izturība pret veldri, balles**;

1.5.2.4. sausnas raža, t ha–1*;

15.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

1.5.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

Kvalitātes rādītāji:

1.5.2.7. sausnas saturs, %*;

1.5.2.8. kopproteīna saturs sausnā, %.

1.6. Griķu šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.6.1. graudu (riekstiņu) raža pie standartmitruma, t ha–1*;

1.6.2. graudu (riekstiņu) raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

1.6.3. izturība pret veldri, balles;

1.6.4. augu garums, cm*;

1.6.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.6.6. 1000 graudu (riekstiņu) masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

1.6.7. tilpummasa, g l–1;

1.6.8. plēkšņainība, %;

1.6.9. proteīna saturs, %;

1.6.10. cietes saturs, %.

1.7. Kukurūzas šķirņu novērtēšana (zaļmasas ieguvei)

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.7.1. zaļās masas raža, t ha–1*;

1.7.2. augu garums, cm*;

1.7.3. izturība pret veldri, balles**;

1.7.4. vālīšu skaits, gab.*;

1.7.5. sausnas raža, t ha–1*;

1.7.6. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

Kvalitātes rādītāji:

1.7.7. sausnas saturs, %;

1.7.8. kopproteīna saturs sausnā, %;

1.7.9. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), % sausnā;

1.7.10. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), % sausnā.

2. Lopbarības augu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

2.1. Sējas zirņu, lauka pupu šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha–1*;

2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

2.1.3. izturība pret veldri, balles;

2.1.4. augu garums, cm*;

2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

2.1.6. 1000 sēklu masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

2.1.7. proteīna saturs, %.

2.2. Baltās lupīnas, šaurlapu lupīnas un dzeltenās lupīnas šķirņu novērtēšana

2.2.1. Sēklu ieguvei:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha–1*;

2.2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

2.2.1.3. izturība pret veldri, balles;

2.2.1.4. augu garums, cm*;

2.2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

2.2.1.6. 1000 sēklu masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

2.2.1.7. proteīna saturs, %.

2.2.2. Zaļmasas ieguvei:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.2.2.1. zaļās masas raža, t ha–1*;

2.2.2.2. augu garums, cm*;

2.2.2.3. izturība pret veldri, balles**;

2.2.2.4. sausnas raža, t ha–1*;

2.2.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

2.2.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

Kvalitātes rādītāji:

2.2.2.7. sausnas saturs, %*;

2.2.2.8. kopproteīna saturs sausnā, %.

2.3. Stiebrzāļu šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.3.1. ziemcietība (izņemot viengadīgo aireni), balles;

2.3.2. zaļās masas raža, t ha–1*;

2.3.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (līdz plaukšanai), dienas*;

2.3.4. augu garums, cm*;

2.3.5. izturība pret veldri, balles;

2.3.6. sausnas raža, t ha–1*;

2.3.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

Kvalitātes rādītāji:

2.3.8. sausnas saturs, %*;

2.3.9. kopproteīna saturs sausnā, %.

2.4. Vasaras vīķu, ziemas vīķu, eļļas rutku un facēlijas šķirņu novērtēšana zaļmasas ieguvei

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.4.1. zaļās masas raža, t ha–1*;

2.4.2. augu garums, cm*;

2.4.3. izturība pret veldri, balles**;

2.4.4. sausnas raža, t ha–1*;

2.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

2.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

Kvalitātes rādītāji:

2.4.7. sausnas saturs, %*;

2.4.8. kopproteīna saturs sausnā, % (eļļas rutkam, facēlijai);

2.4.9. kopproteīna saturs sausnā, % (vīķiem) bioloģiskajā un konvencionālajā lauksaimniecībā)*.

2.5. Iepriekš neminētu tauriņziežu šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.5.1. ziemcietība, balles;

2.5.2. zaļās masas raža, t ha–1*;

2.5.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (ziedēšanas sākumā), dienas*;

2.5.4. augu garums, cm*;

2.5.5. izturība pret veldri, balles;

2.5.6. sausnas raža, t ha–1*;

2.5.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

Kvalitātes rādītāji:

2.5.8. sausnas saturs, %*;

2.5.9. kopproteīna saturs sausnā, %.

3. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

3.1. Rapša un ripša šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha–1*;

3.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

3.1.3. ziemcietība (ziemas rapsim un ziemas ripsim), balles;

3.1.4. izturība pret veldri, balles*;

3.1.5. augu garums, cm*;

3.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

3.1.7. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

Kvalitātes rādītāji:

3.1.8. tilpummasa, g l–1*;

3.1.9. eļļas saturs, %*.

3.2. Linu šķirņu novērtēšana

3.2.1. Šķiedras lini:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.2.1.1. salmiņu raža, t ha–1*;

3.2.1.2. salmiņu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

3.2.1.3. izturība pret veldri, balles;

3.2.1.4. veģetācijas perioda garums (līdz dzeltengatavībai), dienas*;

3.2.1.5. augu garums, cm;

Kvalitātes rādītāji:

3.2.1.6. vidējais saujas garums, cm;

3.2.1.7. lūksnes saturs, %.

3.2.2. Eļļas lini:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.2.2.1. sēklu raža, t ha–1*;

3.2.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

3.2.2.3. izturība pret veldri, balles;

3.2.2.4. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības sasniegšanai), dienas*;

3.2.2.5. augu garums, cm*;

3.2.2.6. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

Kvalitātes rādītāji:

3.2.2.7. eļļas saturs, %.

3.3. Sējas kaņepju šķirņu novērtēšana

3.3.1. Šķiedras kaņepes:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.3.1.1. salmiņu raža, t ha–1*;

3.3.1.2. salmiņu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

3.3.1.3. veģetācijas perioda garums (līdz ziedēšanas pilnai fāzei), dienas*;

3.3.1.4. augu garums, cm;

Kvalitātes rādītāji:

3.3.1.5. lūksnes saturs, %*.

3.3.2. Eļļas kaņepes:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.3.2.1. sēklu raža, t ha–1*;

3.3.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

3.3.2.3. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības sasniegšanai), dienas*;

3.3.2.4. augu garums, cm*;

3.3.2.5. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

Kvalitātes rādītāji:

3.3.2.6. eļļas saturs, %.

3.4. Balto sinepju šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.4.1. zaļās masas raža, t ha–1*;

3.4.2. augu garums, cm*;

3.4.3. izturība pret veldri, balles**;

3.4.4. sausnas raža, t ha–1*;

3.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

3.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

Kvalitātes rādītāji:

3.4.7. sausnas saturs, %*;

3.4.8. kopproteīna saturs sausnā, %.

4. Kartupeļu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

4.1. Agrīno kartupeļu šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

4.1.1. bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t ha–1*;

4.1.2. vidējo un lielo bumbuļu (turpmāk – preču bumbulis) raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t ha–1*;

4.1.3. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni 45 dienas pēc sadīgšanas);

4.1.4. bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t ha–1*;

4.1.5. preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t ha–1*;

4.1.6. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni 55 dienas pēc sadīgšanas);

4.1.7. raža veģetācijas perioda beigās, t ha–1*;

4.1.8. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni);

4.1.9. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t ha–1*;

4.1.10. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni);

4.1.11. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilna sadīgšanas fāze) līdz lakstu atmiršanai), dienas*;

4.1.12. preču bumbuļa vidējā masa, g*;

4.1.13. garšas īpašības, balles*;

4.1.14. cietes saturs bumbuļos, %*;

4.1.15. izturība pret slimībām:

4.1.15.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.1.15.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību (Alternaria solani), %;

4.1.15.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.1.15.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %;

4.1.15.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium spp. un Phoma foveata), %.

4.2. Vidēji agrīno un vidēji vēlīno un vēlīno kartupeļu šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

4.2.1. raža veģetācijas perioda beigās, t ha–1*;

4.2.2. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni);

4.2.3. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t ha–1*;

4.2.4. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni);

4.2.5. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilna sadīgšanas fāze) līdz lakstu atmiršanai), dienas*;

4.2.6. garšas īpašības, balles*;

4.2.7. preču bumbuļu vidējā masa, g*;

4.2.8. cietes saturs bumbuļos, %;

4.2.9. cietes raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni)*;

4.2.10. sausnas saturs bumbuļos, %*;

4.2.11. izturība pret slimībām:

4.2.11.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.2.11.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību (Alternaria solani), %;

4.2.11.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.2.11.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %;

4.2.11.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium spp. un Phoma foveata), %.

Piezīmes.
1. * Rādītāju nosaka informācijai, bet neņem vērā, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" 8. pielikumu.
2. ** Rādītāju ņem vērā, tikai novērtējot šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā.

2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 24.jūlija noteikumiem Nr.518
Šķirnes novērtēšanas iesniegumā ietveramā informācija

(Pielikums MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

1. Informācija par iesniedzēju:

1.1. juridiskai personai – nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);

1.2. fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).

2. Iesniedzējs – selekcionārs, selekcionāra tiesību īpašnieks, šķirnes uzturētājs (šķirnēm, kurām nav selekcionāra), selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai šķirnes uzturētāja pilnvarotais pārstāvis.

3. Informācija par selekcionāru:

3.1. juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);

3.2. fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).

4. Informācija par šķirnes uzturētāju:

4.1. juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);

4.2. fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).

5. Augu sugas paplašināts nosaukums latīņu valodā, norādot ģinti, sugu, pasugu, varietāti.

6. Augu sugas nosaukums latviešu valodā.

7. Šķirnes nosaukums vai priekšlikums šķirnes nosaukumam (ja tas nav atzīts) un pagaidu apzīmējums (ja tāds ir).

8. Valsts, kurā šķirne izveidota.

9. Informācija par to, vai šķirne ir ģenētiski modificēta.

10. Informācija par to, kā šķirne ir pieteikta saimniecisko īpašību novērtēšanai:

10.1. konvencionālajā lauksaimniecībā;

10.2. bioloģiskajā lauksaimniecībā.

11. Informācija par šķirni raksturojošiem rādītājiem (piemēram, labībai – ziemāju vai vasarāju forma, kailgraudu vai plēkšņu forma, miežiem – vārpas kanšu skaits, izmantošanas veids: zaļmasas ieguvei vai graudu ieguvei, miežiem – iesala ieguvei, kartupeļiem – novākšanas gatavība (agrīnums), lupīnai (izņemot daudzgadīgo) – izmantošanas veids: zaļmasas ieguvei vai sēklas ieguvei, liniem – eļļas vai šķiedras ieguvei, kaņepēm – eļļas vai šķiedras ieguvei, atzīme, vai šķirne ir hibrīds (un hibrīda tips)) un par to, kuri tipi jāņem vērā, audzējot šķirni izmēģinājumā. Norāde, kurā sugai atbilstošā grupā saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" 4.1 pielikumu šķirne pārbaudāma.

12. Norāde "Visu informāciju vēlos saņemt elektroniski" (norāda, ja iesniedzējs visu ar šķirnes novērtēšanu saistīto informāciju vēlas saņemt uz norādīto e-pasta adresi).

13. Datums, paraksts un zīmogs.

Piezīme. Dokumenta rekvizītus "datums", "paraksts" un "zīmogs" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

3.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 24.jūlija noteikumiem Nr.518
Vietas šķirnes novērtēšanas lauka izmēģinājumu veikšanai

(Pielikums MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

Nr.
p.k.

Suga, šķirņu novērtēšanas grupa (norāda, ja atšķiras izmēģinājuma vietas dažādām novērtēšanas grupām)

Izmēģinājumu vietas

konvencionālajā lauksaimniecībā

bioloģiskajā lauksaimniecībā

vietu skaits

vietas

vietu skaits

vietas

1.

Mīkstie kvieši (ziemas forma)

3

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (turpmāk – LLU) Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"

2

LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu izmēģinājumu vieta Zinātniskā institūta "Agroresursu un ekonomikas institūts" (turpmāk – AREI) Stendes pētniecības centrs
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"

2.

Rudzi

3

AREI Stendes pētniecības centrs

2

AREI Stendes pētniecības centrs
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu izmēģinājumu vieta LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
AREI Priekuļu pētniecības centrs

3.

Tritikāle

3

LLU mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"

2

AREI Stendes pētniecības centrs
AREI Priekuļu pētniecības centrs LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu izmēģinājumu vieta

4.

Mieži (ziemas forma)

2

AREI Stendes pētniecības centrs

2

AREI Stendes pētniecības centrs
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"

5.

Mīkstie kvieši (vasaras forma), cietie kvieši (vasaras forma)

3

LLU mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"

2

LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" AREI Stendes pētniecības centrs
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu izmēģinājumu vieta

6.

Mieži (vasaras formas visas grupas)

3

LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"

2

LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu izmēģinājumu vieta AREI Stendes pētniecības centrs
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"

7.

Auzas, kailgraudu auzas

2

AREI Stendes pētniecības centrs

2

LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" AREI Priekuļu pētniecības centrs

8.

Kukurūza

2

LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"

2

LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
AREI Priekuļu pētniecības centrs AREI Priekuļu pētniecības centrs

9.

Griķi

2

LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" Višķu izmēģinājumu vieta

2

AREI Stendes pētniecības centrs
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"

10.

Sējas zirņi, lauka pupas

2

AREI Stendes pētniecības centrs

2

AREI Stendes pētniecības centrs
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"

11.

Rapsis (ziemas formas visas grupas), ripsis (ziemas forma)

3

AREI Stendes pētniecības centrs

2

AREI Stendes pētniecības centrs
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"

12.

Rapsis (vasaras formas visas grupas), ripsis (vasaras forma)

3

LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"

2

AREI Stendes pētniecības centrs
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu izmēģinājumu vieta

13.

Kartupeļi

2

AREI Priekuļu pētniecības centrs

2

AREI Stendes pētniecības centrs
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"

14.

Baltā lupīna, šaurlapu lupīna, dzeltenā lupīna, vasaras vīķi, ziemas vīķi, eļļas rutki, facēlija

2

LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"

2

LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
AREI Priekuļu pētniecības centrs AREI Priekuļu pētniecības centrs

15.

Stiebrzāles

2

AREI Stendes pētniecības centrs

2

AREI Stendes pētniecības centrs
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"

16.

Iepriekš neminētās tauriņziežu sugas

2

LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"

2

AREI Stendes pētniecības centrs
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"

17.

Sējas lucerna, hibrīdā lucerna

2

AREI Stendes pētniecības centrs

2

AREI Stendes pētniecības centrs
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" AREI Priekuļu pētniecības centrs

18.

Lini

2

LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu izmēģinājumu vieta

2

AREI Stendes pētniecības centrs
LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts" LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"

19.

Sējas kaņepes

2

LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu izmēģinājumu vieta

2

AREI Stendes pētniecības centrs
LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"

20.

Baltās sinepes

2

LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"

2

LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
AREI Priekuļu pētniecības centrs AREI Priekuļu pētniecības centrs
4.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 24.jūlija noteikumiem Nr.518
Šķirņu novērtēšanas izcenojums

(Pielikums MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

Nr.
p.k.

Suga

Vienas šķirnes novērtēšana vienā izmēģinājumu vietā vienu gadu (euro)*

kopā

tai skaitā

lauka izmēģinājumiem

kvalitātes analīzēm un administratīvajiem izdevumiem

1.

Mīkstie kvieši, cietie kvieši

249

185

64

2.

Mieži

242

185

57

3.

Rudzi

249

185

64

4.

Auzas

249

185

64

5.

Tritikāle

249

185

64

6.

Griķi, kukurūza

256

185

71

7.

Sējas zirņi, lauka pupas, baltā lupīna, šaurlapu lupīna, dzeltenā lupīna, vasaras vīķi, ziemas vīķi, eļļas rutki, facēlija

249

185

64

8.

Rapsis, ripsis, baltās sinepes

249

185

64

9.

Stiebrzāles, tauriņzieži (iepriekš neminētās sugas)

246

185

61

10.

Kartupeļi

256

188

68

11.

Lini (šķiedras grupa), sējas kaņepes (šķiedras grupa)

256

185

71

12.

Lini (eļļas grupa), sējas kaņepes (eļļas grupa)

249

185

64

Piezīme. * Pievienotās vērtības nodokli nepiemēro saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu.

4.1 pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 518
Šķirnes novērtēšanas grupas

(Pielikums MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

I. Labība

1. Rudzi (Secale cereale L.):

1.1. ziemas rudzu līnijšķirnes;

1.2. ziemas rudzu hibrīdās šķirnes.

2. Mīkstie kvieši (Triticum aestivum L.):

2.1. ziemas kvieši;

2.2. vasaras kvieši.

3. Cietie kvieši (Triticum durum Desf.) – vasaras forma.

4. Mieži (Hordeum vulgare L.):

4.1. ziemas mieži;

4.2. vasaras mieži:

4.2.1. kailgraudu mieži;

4.2.2. graudu grupa;

4.2.3. iesala grupa.

5. Auzas (Avena sativa L.):

5.1. graudu grupa;

5.2. zaļmasas grupa.

6. Kailgraudu auzas (Avena nuda L.).

7. Hibrīdi, kas radušies, krustojot Triticum ģints sugu ar Secale ģints sugu (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus) (turpmāk – tritikāle):

7.1. ziemas tritikāle;

7.2. vasaras tritikāle.

8. Griķi (Fagopyrum esculentum Moench).

9. Kukurūza (Zea mays L.) – zaļmasas ieguvei.

II. Lopbarības augi*

10. Sējas zirņi (Pisum sativum L. (partim)) – sēklu ieguvei:

10.1. baltziedu zirņi;

10.2. sārtziedu zirņi.

11. Baltā lupīna (Lupinus albus L.):

11.1. sēklu ieguvei;

11.2. zaļmasas ieguvei.

12. Šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.):

12.1. sēklu ieguvei;

12.2. zaļmasas ieguvei.

13. Dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.):

13.1. sēklu ieguvei;

13.2. zaļmasas ieguvei.

14. Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.):

14.1. agrais āboliņš;

14.2. vidējais āboliņš;

14.3. vēlīnais āboliņš.

15. Auzeņairene (hibrīdi, kas radušies, krustojot Festuca ģints sugu ar Lolium ģints sugu) (x Festulolium Asch. & Graebn.):

15.1. niedru auzenes krustojums ar ganību aireni (x Festulolium holmbergii (Dörfl.) P. Fourn. Festuca arundinacea x Lolium perenne L.);

15.2. pļavas auzenes krustojums ar ganību aireni (x Festulolium loliaceum (Huds.) P. Fourn. Festuca pratensis Huds x Lolium perenne L.).

III. Eļļas augi un šķiedraugi

16. Rapsis (Brassica napus L. (partim)):

16.1. ziemas rapsis:

16.1.1. līnijšķirnes;

16.1.2. hibrīdās šķirnes, izņemot šā pielikuma 16.1.3. apakšpunktā minētās šķirnes;

16.1.3. CL hibrīdās šķirnes;

16.2. vasaras rapsis:

16.2.1. līnijšķirnes;

16.2.2. hibrīdās šķirnes, izņemot šā pielikuma 16.2.3. apakšpunktā minētās šķirnes;

16.2.3. CL hibrīdās šķirnes.**

17. Ripsis (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs):

17.1. ziemas ripsis;

17.2. vasaras ripsis.

18. Lini (Linum usitatissimum L.):

18.1. šķiedras lini;

18.2. eļļas lini.

19. Sējas kaņepes (Cannabis sativa L.):

19.1. šķiedras kaņepes;

19.2. eļļas kaņepes.

20. Baltās sinepes (Sinapis alba L.) – zaļmasas ieguvei.

IV. Kartupeļi

21. Kartupeļi:

21.1. agrīnās šķirnes;

21.2. vidēji agrīnās šķirnes;

21.3. vidēji vēlīnās šķirnes;

21.4. vēlīnās šķirnes.

Piezīmes.
* Pārējās lopbarības augu sugas pārbauda katru sugu atsevišķi kā vienu grupu.
** Grupu izveido pēc pirmās atbilstošās šķirnes iekļaušanas Latvijas augu šķirņu katalogā.

5.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 24.jūlija noteikumiem Nr.518
Ieteicamās izsējas normas

(Pielikums MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

Nr.
p. k.

Suga vai sugu grupa

Dīgtspējīgo sēklu skaits uz m2

1. Labība
1.1. Mīkstie kvieši (ziemas)

400–550

1.2. Mīkstie kvieši (vasaras), cietie kvieši (vasaras)

500–600

1.3. Ziemas rudzi (līnijšķirnes)

400–550

1.4. Ziemas rudzi (hibrīdi)

200–250

1.5. Ziemas tritikāle

400–550

1.6. Vasaras tritikāle

500–550

1.7. Auzas (graudu grupa)

500–600

1.8. Auzas (zaļmasas grupa)

530–630

1.9. Ziemas mieži

350–400

1.10. Vasaras mieži (kailgraudu, graudu grupa, iesala grupa)

400–450

1.11. Griķi

250–300

1.12. Kukurūza (zaļmasas ieguvei)

8–10

2. Lopbarības augi
a) Stiebrzāles
2.1. Pļavas lapsaste

1300–1500

2.2. Kamolzāle

1400–1600

2.3. Augstā dižauza

600–800

2.4. Pļavas auzene

1000–1200

2.5. Niedru auzene

1100–1400

2.6. Miežabrālis

1200–1400

2.7. Bezakotu lāčauza

700–900

2.8. Pļavas timotiņš

2500–2900

2.9. Ganību airene

1000–1300

2.10. Hibrīdā airene

1000–1300

2.11. Auzeņairene

1000–1300

2.12. Daudzziedu airene, viengadīgā

1000–1200

2.13. Baltā smilga

6000–6200

2.14. Ložņu smilga

5000–7000

2.15. Parastā smilga

5000–7000

2.16. Sarkanā auzene

1500–1800

2.17. Aitu auzene

2200–2700

2.18. Pļavas skarene

3700–4000

2.19. Purva skarene

4500–5000

2.20. Parastā skarene

4500–5000

b) Tauriņzieži
2.21. Sarkanais āboliņš (agrais, vidējais, vēlīnais)

500–700

2.22. Bastarda āboliņš

1300–1500

2.23. Baltais āboliņš

1200–1400

2.24. Sējas lucerna

800–1100

2.25. Hibrīdā lucerna

600–900

2.26. Austrumu galega

300–500

2.27. Ragainie vanagnadziņi

700–900

2.28. Sējas esparsete

300–400

2.29. Sējas zirņi (baltziedu, sārtziedu)

100–120–150

2.30. Vasaras vīķi (zaļmasas ieguvei)

120–150

2.31. Lauka pupas

50–60

2.32. Baltā lupīna

100–130

2.33. Šaurlapu lupīna

100–130

2.34. Dzeltenā lupīna

100–130

c) Citas sugas
2.35. Facēlija (zaļmasas ieguvei)

100–150

2.36. Eļļas rutki (zaļmasas ieguvei)

80–120

3. Eļļas augi un šķiedraugi
3.1. Rapsis (ziemas formas hibrīdās šķirnes)

60–80

3.2. Rapsis (ziemas formas līnijšķirnes), ripsis (ziemas forma)

80–100

3.3. Rapsis (vasaras formas hibrīdās šķirnes)

60–80–100

3.4. Rapsis (vasaras formas līnijšķirnes), ripsis (vasaras forma)

80–100–120

3.5. Lini (šķiedras ieguvei)

1800–2000

3.6. Lini (eļļas ieguvei)

600–700

3.7. Sējas kaņepes (šķiedras ieguvei)

550–600

3.8. Sējas kaņepes (eļļas ieguvei)

200–300

3.9. Baltās sinepes (zaļmasas ieguvei)

80–120

4. Kartupeļi (agrīnās, vidēji agrīnās, vidēji vēlīnās un vēlīnās šķirnes)

5–6

6.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 24.jūlija noteikumiem Nr.518
Lauciņu uzskaites platība

(Pielikums MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

Nr.
p.k.

Suga vai sugu grupa

Lauciņa uzskaites platība (vismaz), m2

1.

Labība, eļļas augi un šķiedraugi

10

2.

Lopbarības augi

10

3.

Kartupeļi

25

4.

Agrīnie kartupeļi ražas pieauguma dinamikas noteikšanai

2 × 5

7.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 24.jūlija noteikumiem Nr.518
Šķirņu novērtēšanas metodes

(Pielikums MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

1. Ziemcietības novērtēšana

1.1. Ziemcietības novērtēšana rapsim un ripsim

1. Ziemcietību rapsim un ripsim vērtē izmēģinājuma lauciņos, skaitot augu biezību divās iezīmētās vietās, kas izvietotas vienmērīgi pa lauciņa platību, lietojot 0,5 m2 lielu uzskaites rāmīti. Uzskaites rāmīša novietojums pavasarī un rudenī sakrīt.

2. Uzskaiti veic katrā atkārtojumā rudenī pirms ziemošanas un pavasarī pēc veģetācijas perioda atjaunošanās.

3. Katrā vietā vērtē atsevišķi, vērtējumu saskaita un dala ar divi.

4. Ziemcietību pavasarī aprēķina procentos (pavasara augu biezības uzskaiti attiecinot pret rudens augu biezības uzskaiti) (1. tabula).

1. tabula

Ripša un rapša ziemcietības novērtējums

Nr.
p.k.

Novērtējums ballēs

Ziemcietības novērtējums
(pavasarī izdzīvojušo augu skaits procentos salīdzinājumā ar rudens augu skaitu)

1.

9

91–100 %

2.

8

81–90 %

3.

7

71–80 %

4.

6

61–70 %

5.

5

50–60 %

6.

4

36–49 %

7.

3

26–35 %

8.

2

16–25 %

9.

1

0–15 %

1.2. Ziemcietības novērtēšana pārējām sugām

5. Ziemcietības novērtēšanai pārējām sugām vizuāli novērtē sējumu stāvokli sējas gada rudenī pirms ziemošanas un pavasarī pēc veģetācijas atjaunošanās atbilstoši šā pielikuma 2. tabulas rādītājiem.

2. tabula

Sējuma stāvokļa novērtējums

Nr.
p.k.

Novērtējums ballēs

Sējuma stāvoklis (rudenī, pavasarī)

1.

9

Ļoti labs, biezība normāla (izretošanās vizuāli nav konstatējama, nav arī vietu ar nedzīviem augiem), augi veseli

2.

8

 

3.

7

Labs, biezība nav mazāka par 75 % no normālas, augi veseli

4.

6

 

5.

5

Vidējs, biezība nav mazāka par 50 % no normālas, augi ar nelielām slimību pazīmēm

6.

4

 

7.

3

Slikts, biezība nav mazāka par 25 % no normālas, augi slimi

8.

2

Ļoti slikts, biezība mazāka par 25 %

9.

1

Augi pilnībā gājuši bojā

6. Ziemcietības novērtēšanai ballēs izmanto šā pielikuma 3. tabulu, kur nolasa ziemcietības vērtējumu atbilstoši sējuma stāvoklim pavasarī un rudenī.

3. tabula

Ziemcietības novērtējums

Sējuma stāvoklis rudenī (balles)

1

 

 

2

1

9

 

3

1

8

9

Ziemcietība (balles)

4

1

7

8

9

 

5

1

6

7

8

9

 

6

1

5

6

7

8

9

 

7

1

4

5

6

7

8

9

 

8

1

3

4

5

6

7

8

9

 

9

1

2

3

4

5

6

7

8

9

 
 

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Sējuma stāvoklis pavasarī (balles)

7. Ja sējuma stāvoklis nav vienmērīgs, lauciņu sadala vairākās vienādās daļās un katru daļu vērtē atsevišķi. Vērtējumus saskaita un summu dala ar lauciņa daļu skaitu, iegūstot vidējo lauciņa vērtējumu.

2. Izturība pret veldri

8. Izturību pret veldri vērtē divos posmos. Tiklīdz veldre parādās, atzīmē auga attīstības fāzi un veldrēšanās pakāpi. Galīgo vērtējumu veic pirms ražas novākšanas. Ja veldrēšanās nav vienmērīga, to vērtē atsevišķi pa lauciņa daļām un aprēķina vidējo. Veldrēšanās pakāpi nosaka, vizuāli vērtējot novirzi no stiebru vertikālā stāvokļa ballēs saskaņā ar šā pielikuma 4. tabulu.

4. tabula

Izturības pret veldri novērtējums

Nr.
p.k.

Sējuma stāvoklis

Novērtējums ballēs

1.

Veldres nav, stiebri atrodas vertikālā stāvoklī

9

2.

 

8

3.

Veldre neliela, visi stiebri noliekušies slīpumā līdz 30° vai 3/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 45°, vai 1/2 stiebru noliekušies slīpumā līdz 60°, vai 1/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 90°

7

4.

 

6

5.

Veldre vidēja, visi stiebri noliekušies slīpumā līdz 45° vai 3/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 60°, vai 1/2 stiebru noliekušies slīpumā līdz 90°

5

6.

 

4

7.

Veldre stipra, visi stiebri noliekušies slīpumā līdz 60° vai 3/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 90°

3

8.

 

2

9.

Veldre ļoti stipra, visi stiebri noliekušies slīpumā līdz 90°

1

3. Augu garums

9. Augu garumu mēra divos atkārtojumos, kas neatrodas blakus.

10. Lauciņā divās vietās vienādos attālumos no lauciņa galiem izmēra augu garumu šā pielikuma 13. punktā minētajā kārtībā.

11. Mērījumus veic ar mērkoku, kurā atzīmētas iedaļas centimetros.

12. Augu garumu šķirnei aprēķina kā mērījumu vidējo rezultātu, noapaļojot līdz veselam skaitlim.

13. Augu garumu mēra šādā kārtībā:

13.1. labībai (izņemot griķus un kukurūzu) augu garumu mēra dzeltengatavības attīstības fāzes laikā, mērot augu garumu no augsnes līdz pēdējās vārpiņas/skaras augšai (neskaitot akotus);

13.2. griķiem augu garumu mēra, kad tie sasnieguši tehnisko gatavību (nogatavojušies 70−75 % riekstiņu), mērot augu garumu no augsnes līdz visaugstāk izvietotās ziedkopas galam;

13.3. kukurūzai augu garumu nosaka pilnas ziedēšanas fāzes laikā, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra galam;

13.4. sējas zirņiem, lauka pupām, baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai un dzeltenajai lupīnai augu garumu nosaka ziedēšanas fāzes beigās – pākšu attīstības stadijas sākumā, mērot augu garumu no augsnes līdz stublāju galam;

13.5. eļļas augiem un šķiedraugiem augu garumu nosaka pilnas ziedēšanas fāzes laikā, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra vai stublāju galam;

13.6. viengadīgajām sugām, kurām tiek novērtēta zaļmasas raža, augu garumu nosaka pirms novākšanas, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra vai stublāju galam;

13.7. stiebrzālēm un daudzgadīgajiem tauriņziežiem augu garumu nosaka pirms pirmā pļāvuma, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra vai stublāju galam.

4. Fenoloģiskie novērojumi

4.1. Veģetācijas perioda noteikšana labībai

14. Labības (izņemot griķus) vasarāju formas šķirnēm, kurām novērtē graudu ražu, veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 11. līdz 92. augu attīstības stadijai, bet labības vasarāju formas šķirnēm, kurām novērtē zaļās masas ražu, – no 11. līdz 65. augu attīstības stadijai pēc decimālās kodu sistēmas.

15. Labības ziemāju formas šķirnēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 1. janvāra līdz 92. augu attīstības stadijai pēc decimālās kodu sistēmas. Papildus konstatē un norāda:

15.1. veģetācijas perioda beigas rudenī ziemas kviešiem un tritikālei. Par veģetācijas perioda beigām uzskata pēdējo no piecām dienām, kurā vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 5 °C, ziemas rudziem – par 4 °C, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0 °C, – pirmo temperatūras pazemināšanās dienu. Ja veģetācija ziemas periodā īslaicīgi atjaunojas, to atzīmē;

15.2. veģetācijas atjaunošanos pavasarī.

16. Griķiem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnās dīgstu fāzes līdz novākšanas gatavībai.

17. Kukurūzai (zaļmasai) veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz piengatavībai.

4.2. Veģetācijas perioda noteikšana lopbarības augiem

18. Sējas zirņiem, lauka pupām, baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai un dzeltenajai lupīnai sēklu ieguvei veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnās dīgstu fāzes līdz novākšanas gatavībai.

19. Ziemas vīķiem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 1. janvāra līdz novākšanas gatavībai. Papildus konstatē un norāda:

19.1. veģetācijas perioda beigas rudenī un veģetācijas atjaunošanos pavasarī. Par veģetācijas perioda beigām uzskata pēdējo no piecām dienām, kurā vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 5 °C, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0 °C, – pirmo temperatūras pazemināšanās dienu. Ja veģetācija ziemas periodā īslaicīgi atjaunojas, to atzīmē;

19.2. veģetācijas atjaunošanos pavasarī.

20. Stiebrzālēm un daudzgadīgajiem tauriņziežiem nosaka dienu skaitu no augšanas sākuma jeb no veģetācijas atjaunošanās pavasarī līdz pirmajam pļāvumam, t. i.:

20.1. līdz skarošanas/vārpošanas fāzes sākumam stiebrzālēm;

20.2. līdz ziedēšanas fāzes sākumam tauriņziežiem;

20.3. papildus atzīmē veģetācijas pārtraukumu rudenī un atjaunošanos pavasarī, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz 0 °C.

21. Viengadīgajiem lopbarības augiem, kuriem novērtē zaļās masas ražu, veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz novākšanas gatavībai ziedēšanas sākumā.

4.3. Veģetācijas perioda noteikšana eļļas augiem un šķiedraugiem

22. Vasaras rapsim un vasaras ripsim veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz novākšanas gatavībai.

23. Ziemas rapsim un ziemas ripsim veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 1. janvāra līdz 89. augu attīstības stadijai pēc decimālās kodu sistēmas. Ziemas rapsim un ziemas ripsim papildus atzīmē:

23.1. veģetācijas perioda beigas rudenī. Par veģetācijas perioda beigām rudenī uzskata pēdējo no piecām dienām, kurās vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 3 °C rapsim un 2 oC ripsim, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0 °C, – pirmo temperatūras pazemināšanās dienu;

23.2. veģetācijas atjaunošanos – atzīmē, sākoties lapu ataugšanai.

24. Liniem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz agrās dzeltengatavības fāzei.

25. Sējas kaņepēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz:

25.1. novākšanas gatavībai – eļļas kaņepēm;

25.2. līdz pilnai ziedēšanas fāzei – šķiedras kaņepēm.

26. Baltajām sinepēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz ziedēšanas sākumam.

4.4. Veģetācijas perioda noteikšana kartupeļiem

27. Agrīnajiem kartupeļiem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz lakstu atmiršanai.

28. Vidēji agrīno un vidēji vēlīno un vēlīno kartupeļu veģetācijas periodu nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz lakstu iznīcināšanai vai atmiršanai.

5. Labības, lopbarības augu un eļļas augu sēklu ražas noteikšana

29. Sēklu ražu vāc novākšanas gatavībā, tas ir:

29.1. labību (izņemot griķus) – 89.–91. augu attīstības stadijā;

29.2. griķus – 87.–88. augu attīstības stadijā;

29.3. sējas zirņus – 87.–88. augu attīstības stadijā;

29.4. lauka pupas, balto lupīnu, šaurlapu lupīnu, dzelteno lupīnu – 85.–88. augu attīstības stadijā;

29.5. rapsi, ripsi – 85.–89. augu attīstības stadijā;

29.6. eļļas linus – kad pogaļas nobrūnējušas un apžuvušas (ja pogaļas sakrata, sēklas tajās grab);

29.7. eļļas kaņepes – kad sēklas ir kļuvušas pelēcīgas un ir pavērušās riekstus aptverošās lapiņas.

30. Vispirms novāc apgriešanās, izolācijas un izslēguma joslas. Saveldrējušos augus atliec no izolējošajiem celiņiem. Precizē lauciņu uzskaites platību, koriģējot to lielumu saistībā ar izslēgumiem, ja tādi ir.

31. Novākšanu sāk ar agrīnākajām šķirnēm. Vispirms novāc visus atkārtojumus pēc kārtas vienai šķirnei, pēc tam atbilstoši šķirnes nogatavošanās laikam – visus atkārtojumus katrai nākamajai šķirnei. Pēc katra lauciņa novākšanas kombainu vairākas minūtes darbina tukšgaitā, lai novērstu graudu vai sēklu uzkrāšanos kombaina mezglos. Ja šķirņu gatavība visām šķirnēm ir vienāda, vispirms novāc visas šķirnes vienā atkārtojumā un tad nākamajā.

32. Ražu no katra lauciņa (atkārtojuma) kuļ atsevišķā maisā un ieliek tajā vienu etiķeti, bet otru piestiprina pie maisa. Ražu sver uz lauka vai noliktavās ar precizitāti līdz 0,01 kg. Svēršanas laikā no katra maisa (atkārtojuma) ņem iegrābumus un sagatavo katrai šķirnei vienu apvienoto paraugu saskaņā ar standartu LVS EN ISO 24333+AC:2011 "Graudaugi un graudaugu produkti. Paraugu ņemšana (ISO 24333:2009)" un LVS EN ISO 542:2001 "Eļļas augu sēklas – paraugu ņemšana".

33. Apvienotā parauga masai jābūt tādai, lai pēc žāvēšanas un piemaisījumu atdalīšanas tā nebūtu mazāka par 1 kg (zirņiem, pupām un lupīnām – 2 kg, eļļas augiem – 0,5 kg, kailgraudu miežiem – 1,5 kg). Apvienoto paraugu ievieto īpašā iepakojumā, kas nepieļauj parauga mitruma izmaiņas. Apvienotajam paraugam iespējami īsākā laikā (lai sēklas nesāktu bojāties) nosaka tīrību atbilstoši standartam LVS-271:2000 "Labība. Analīžu metodes. Piemaisījumu noteikšana labību graudos" un LVS EN ISO 658:2003 "Eļļas augu sēklas – Piemaisījumu satura noteikšana". Vienlaikus tīrajai frakcijai nosaka sēklu mitrumu ar pārbaudītām ekspresiekārtām vai saskaņā ar standartu LVS 272:2000 "Labība. Analīžu metodes. Graudu mitruma noteikšana".

34. Apvienoto paraugu nekavējoties žāvē, līdz mitruma saturs tam ir vienāds ar standartmitrumu vai zemāks. Pieļaujama mitruma palielināšanās ne vairāk kā 2,00 % virs standartmitruma. Paraugu attīra no piemaisījumiem. Paraugus žāvē pakāpeniski tā, lai parauga temperatūra nepārsniedz 40 °C. No izžāvētā un attīrītā apvienotā parauga sagatavo vidējo(-os) paraugu(-us) kvalitātes rādītāju noteikšanai (zirņiem, pupām un lupīnām – 2 kg, labībai – 1 kg, eļļas augiem – 0,5 kg). Vidējo paraugu no apvienotā parauga izdala ar speciālu paraugu dalītāju vai ar krustveida dalīšanas paņēmienu. Izdalot vidējos paraugus ar krustveida dalīšanas paņēmienu, apvienoto paraugu uzber uz gludas, līdzenas virsmas, rūpīgi samaisa un ar divām līstēm, kuru apakšējā mala ir nosmailota, graudus izlīdzina kvadrāta veidā. Pēc tam izlīdzinātos graudus dala pa diagonāli četros trijstūros. Divu pretējo trijstūru masu apvieno vidējā parauga veidošanai. No palikušajiem diviem trijstūriem atkal veido kvadrātu, ko dala pa diagonāli. Šo operāciju turpina, līdz iegūts vajadzīgā lieluma vidējais paraugs.

35. Ražu t ha–1 aprēķina pie standartmitruma un 100 % tīrības ar divām zīmēm aiz komata, izmantojot šādu formulu:

X =

A × (100 − B) × E

, kur

(100 − D) × 10C

X – graudu (sēklu) raža pie standartmitruma (t ha–1);
A − lauciņa ražas graudu (sēklu) masa (svars) (kg);
B – graudu (sēklu) mitrums (%) ražas svēršanas laikā;
C − lauciņa uzskaites platība (m2);
D − standartmitrums, % (labībai un pākšaugiem – 14 %, rapsim – 8 %, ripsim – 9 %, linsēklām – 12 %, kaņepēm – 12 %);
E − tīrība (%).

36. Eļļas iznākumu no hektāra nosaka, izmantojot šādu formulu:

X =

(A × 92) / 100) × B

, kur

100

X – eļļas raža (t ha–1);
A – sēklu raža pie standartmitruma (t ha–1);
B – eļļas saturs sausnā (%).

37. Graudu (sēklu, eļļas) ražu % salīdzinājumā ar standartu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =

A × 100

, kur

B

X – graudu vai sēklu, vai eļļas raža % salīdzinājumā ar standartšķirni;
A – izmēģināmās šķirnes graudu vai sēklu, vai eļļas raža (t ha–1);
B – standartšķirnes graudu vai sēklu, vai eļļas raža (t ha–1).

6. Kuļamības noteikšana kailgraudu miežiem

38. Kuļamības noteikšana kailgraudu miežiem:

38.1. no vidējā parauga ņem četrus paraugus pa 100 g;

38.2. paraugu sadala divās daļās – graudos ar atdalītām plēksnēm un graudos ar neatdalītām plēksnēm (ja paraugā ir citu šķirņu piemaisījumi – plēkšņaino miežu graudi, tie jāatlasa atsevišķi);

38.3. katram paraugam izrēķina procentuālo daudzumu graudiem ar neatdalītām plēksnēm un vidējo no visiem paraugiem.

7. Šķiedraugu ražas novākšana un uzskaite

39. Ražu vāc ar rokām novākšanas gatavībā:

39.1. linus šķiedrai – agrā dzeltengatavībā;

39.2. kaņepes šķiedrai – pilnā ziedēšanas fāzē.

40. Pēc šķiedras linu lauciņu noplūkšanas no noklātiem salmiņiem, ņemot vienmērīgi pa saujai no katra lauciņa, sagatavo katras šķirnes paraugkūli, kura diametrs ir 15–17 cm.

41. Šķiedras liniem salmiņus sasien kūlīšos un saliek pa 8–10 statos žāvēties. Ne vēlāk kā pēc 10–12 dienām izkuļ sēklas. Nosver atsevišķi salmiņus un sēklas.

42. Šķiedras kaņepes nogriež 8–10 cm no augsnes virskārtas un nogriež ziedkopas (auga tehniskais garums). Pēc to nogriešanas no noklātiem salmiņiem, ņemot vienmērīgi pa saujai no katra lauciņa, sagatavo katras šķirnes paraugkūli, kura diametrs 15–20 cm.

43. Šķiedras kaņepes sasien atsevišķos kūlīšos (15–20 cm diametrā) un saliek statos žāvēties. Nosver salmiņus.

44. No paraugkūļa liniem atlasa 150 gramu salmiņu un sasmalcina 2–3 cm garos gabaliņos. No paraugkūļa kaņepēm atlasa 300 gramu salmiņu un sasmalcina 2–3 cm garos gabaliņos. Sasmalcinātos gabaliņus savstarpēji samaisa. Mitruma satura noteikšanai iesver divus iesvarus: liniem – pa 50 g, kaņepēm – 100 g, katru ar precizitāti līdz 0,01 g. Žāvē žāvēšanas skapī 100–105 °C, līdz sasniegta nemainīga masa. Sverot ar precizitāti līdz 0,01 g, pēdējo divu svērumu masas starpība nedrīkst pārsniegt 0,02 g. Mitruma saturu katram paraugam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

M =

(ab) × 100

, kur

a

M – mitrums (%);
a – zaļās masas iesvars (g);
b – izžāvētā iesvara masa (g).

45. Mitruma saturu katrai šķirnei aprēķina kā abu paraugu vidējo rezultātu.

46. Pārrēķina salmiņu ražu pie standartmitruma (t ha–1). Salmiņu ražu t ha–1 aprēķina pie standartmitruma ar divām zīmēm aiz komata, izmantojot šādu formulu:

X =

A × (100 − B) × E

, kur

(100 − D) × 10C

X – salmiņu raža pie standartmitruma (t ha–1);
A – salmiņu svars lauciņā (kg);
B – salmiņu mitrums (%) ražas svēršanas laikā;
C − lauciņa uzskaites platība (m2);
D − standartmitrums, % (linu un kaņepju salmiņiem – 19 %);
E − tīrība (%).

47. Salmiņu ražu % salīdzinājumā ar standartu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =

A × 100

, kur

B

X – salmiņu raža, % salīdzinājumā ar standartu;
A – pārbaudāmās šķirnes salmiņu raža (t ha–1);
B – standartšķirnes salmiņu raža (t ha–1).

48. Paraugkūli žāvē līdz mitrumam, kas nav lielāks par standartmitrumu. No izžāvētā paraugkūļa sagatavo vidējo paraugu (1,5–1,6 kg) kvalitātes analīžu noteikšanai.

8. Kartupeļu ražas novākšana un uzskaite

49. Agrīno kartupeļu šķirņu ražas pieauguma dinamikas izmēģinājumos bumbuļu ražu vāc:

49.1. 45 dienas pēc pilnas dīgstu fāzes iestāšanās vismaz vienai šķirnei – pirmais termiņš;

49.2. 55 dienas pēc pilnas dīgstu fāzes iestāšanās vismaz vienai šķirnei – otrais termiņš.

50. Ražas novākšanu veģetācijas perioda beigās agrīnajām un vidēji agrīnajām kartupeļu šķirnēm uzsāk, kad 75 % šķirnes augu sākuši dzeltēt un atmirt laksti. Vidēji vēlīnajām un vēlīnajām kartupeļu šķirnēm, ja nepieciešams, bumbuļu nobriešanu pasteidzina par vismaz 10–12 dienām, pirms ražas novākšanas lakstus nopļaujot vai iznīcinot ar ķīmiskajiem līdzekļiem.

51. Vispirms novāc izslēdzamās vietas un izolācijas.

52. Kartupeļu ražu katram atkārtojumam šķiro trijās frakcijās, izmantojot lekālus: mazie bumbuļi, vidēja izmēra bumbuļi un lielie bumbuļi Agrīnajām šķirnēm mazo bumbuļu diametrs ir mazāks par 28 mm. Vidēji agrām, vidēji vēlām un vēlīnajām kartupeļu šķirnēm mazo bumbuļu diametrs ir mazāks par 35 mm, garenas formas bumbuļiem – mazāks par 30 mm. Lielo bumbuļu diametrs ir lielāks par 80 mm, garenas formas bumbuļiem – lielāks par 75 mm.

Puvušos bumbuļus savāc atsevišķi, nosver ar precizitāti līdz 0,1 kg un ieskaita šo daudzumu kopējā ražā. Atsevišķi nosver katru no trim frakcijām un aprēķina katras frakcijas bumbuļu īpatsvaru % ražā veģetācijas perioda beigās. Mehāniski bojātos bumbuļus, kas pēc lieluma atbilst pārtikā izmantojamiem, atkarībā no to lieluma pieskaita preču bumbuļu frakcijai. Izmēģināmās šķirnes bumbuļu ražu 45 dienas pēc sadīgšanas vai bumbuļu ražu 55 dienas pēc sadīgšanas, vai ražu veģetācijas perioda beigās aprēķina, izmantojot šādu formulu:

R =

S + N

× 10, kur

L

R – izmēģināmās šķirnes bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas (t ha–1) vai bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas (t ha–1), vai raža veģetācijas perioda beigās (t ha–1);
S – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu masa 45 dienas pēc sadīgšanas (kg) vai preču bumbuļu masa 55 dienas pēc sadīgšanas (kg), vai preču bumbuļu masa veģetācijas perioda beigās (kg);
N – izmēģināmās šķirnes mazo bumbuļu masa 45 dienas pēc sadīgšanas (kg) vai mazo bumbuļu masa 55 dienas pēc sadīgšanas (kg), vai mazo bumbuļu masa veģetācijas perioda beigās (kg);
L – lauciņa platība (m2).

Izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu ražu 45 dienas pēc sadīgšanas vai preču bumbuļu ražu pēc 55 dienas pēc sadīgšanas, vai preču bumbuļu ražu veģetācijas perioda beigās aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Rs =

S

× 10, kur

L

Rs – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas (t ha–1) vai preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas (t ha–1), vai preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās (t ha–1);
S – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu masa 45 dienas pēc sadīgšanas (kg) vai preču bumbuļu masa 55 dienas pēc sadīgšanas (kg), vai preču bumbuļu masa veģetācijas perioda beigās (kg);
L – lauciņa platība (m2).

53. Agrīno kartupeļu šķirņu ražas pieauguma dinamikas izmēģinājumos bumbuļu ražu vāc 45 dienas pēc pilnas dīgstu fāzes iestāšanās, 55 dienas pēc pilnas dīgstu fāzes iestāšanās un veģetācijas perioda beigās. Ražu dala un sver trijās frakcijās – mazie, vidējie un lielie. Vidējie un lielie ir preču bumbuļi. Atsevišķi nosver katru frakciju.

54. Kartupeļiem preču bumbuļu vidējo masu nosaka šādi: pēc iepriekšējas ražas šķirošanas frakcijās aprēķina lielo un vidējo bumbuļu proporcijas % preču bumbuļu ražā vidēji visiem atkārtojumiem, izmantojot šādas formulas:

L =

B × 100

, kur

(B + C)

L – lielie bumbuļi, %;
B – lielo bumbuļu masa, kg;
C – vidējo bumbuļu masa, kg;

V =

C × 100

, kur

(B + C)

V – vidējie bumbuļi, %;
B – lielo bumbuļu masa, kg;
C – vidējo bumbuļu masa, kg.
Atlasa 100 bumbuļu no apvienotā parauga (apvienoto paraugu frakciju iegūst, šķirojot un katram atkārtojumam sadalot bumbuļus frakcijās pēc lieluma, un pēc nosvēršanas visus vienai frakcijai atbilstošus bumbuļus saber kopā jeb apvieno) abām frakcijām, proporcionāli iegūtajam skaitlim % (tik bumbuļu no katras frakcijas, cik aprēķināts %, piemēram, 20 % lielu bumbuļu – atlasa 20 bumbuļu no lielo bumbuļu frakcijas un 80 no vidējo bumbuļu frakcijas). Bumbuļus nomazgā, nosver g, iegūto masu dala ar bumbuļu skaitu (100) un iegūst preču bumbuļu vidējo masu gramos.

55. Izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu ražu % (salīdzinājumā ar standartšķirni 45 dienas pēc sadīgšanas) vai preču bumbuļu ražu % (salīdzinājumā ar standartšķirni 55 dienas pēc sadīgšanas), vai ražu veģetācijas perioda beigās % (salīdzinājumā ar standartšķirni), vai preču bumbuļu ražu veģetācijas perioda beigās % (salīdzinājumā ar standartšķirni) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A =

B × 100

, kur

C

A – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu raža % (salīdzinājumā ar standartšķirni 45 dienas pēc sadīgšanas) vai preču bumbuļu raža % (salīdzinājumā ar standartšķirni 55 dienas pēc sadīgšanas), vai raža veģetācijas perioda beigās % (salīdzinājumā ar standartšķirni), vai preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās % (salīdzinājumā ar standartšķirni);
B – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas (t ha–1) vai preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas (t ha–1), vai raža veģetācijas perioda beigās (t ha–1), vai preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās (t ha–1);
C – standartšķirnes preču bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas (t ha–1) vai preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas (t ha–1), vai raža veģetācijas perioda beigās (t ha–1), vai preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās (t ha–1).

56. Kartupeļu cietes satura noteikšanai no preču bumbuļu apvienotā parauga atlasa 7 kg slimību neskartu un mehāniski nebojātu bumbuļu paraugu. Atlasīto paraugu nomazgā un nožāvē. Cietes saturu nosaka iespējami ātri pēc ražas novākšanas visiem agrīnuma grupas paraugiem vienā laikā. Paraugu iesaiņojumam nodrošina gaisa piekļuvi.

57. Kartupeļiem cietes saturu nosaka šādi:

57.1. izmanto tvertni ūdenim, svarus, divus plastmasas vai metāla grozus vai traukus 5,5 kg kartupeļu iesvēršanai, statīvu;

57.2. tvertnē ielej ūdeni, kura temperatūra ir 17,5 °C. Grozus vai traukus kartupeļu svēršanai pievieno svariem uz statīva, vienu grozu iekarinot zem otra. Apakšējo grozu ievieto tvertnē ar ūdeni tā, lai grozs pilnībā iegrimtu ūdenī. Svarus noregulē līdzsvarā vai uz 0 iezīmes;

57.3. augšējā grozā (gaisā) iesver 5000 g nomazgātu sausu kartupeļu vai 5050 g slapju kartupeļu, nosver (svars gaisā). Pēc tam tos pārber apakšējā grozā, kas iegremdēts tvertnē ar ūdeni. Viegli sapurina, lai izdalītos gaisa burbulīši. Nosver kartupeļus ūdenī (svars ūdenī). Cietes satura % nolasa šā pielikuma 5. tabulā.

5. tabula

Īpatnējā svara, sausnas un cietes satura noteikšana

5 kg kartupeļu svars ūdenī, g

Īpatnējais svars

Sausna, %

Ciete, %

250

1,0526

15,12

8,17

255

1,0537

15,36

8,40

260

1,0549

15,62

8,65

265

1,0560

15,86

8,88

270

1,0571

16,09

9,11

275

1,0582

16,33

9,34

280

1,0593

16,57

9,57

285

1,0604

16.81

9,80

290

1,0616

17,06

10,05

295

1,0627

17,30

10,28

300

1,0638

17,54

10,51

305

1,0650

17,80

10,77

310

1,0661

18,04

11,00

315

1,0672

18,27

11,23

320

1,0684

18,53

11,46

325

1,0695

18,77

11,71

330

1,0707

19,03

11,96

335

1,0718

19,26

12,19

340

1,0730

19,52

12,44

345

1,0741

19,76

12,67

350

1,0753

20,02

12,92

355

1,0764

20,26

13,15

360

1,0776

20,52

13,40

365

1,0787

20,75

13,63

370

1,0799

21,01

13,88

375

1,0811

21,27

14,13

380

1,0823

21,53

14,38

385

1,0834

21,77

14,61

390

1,0846

22,03

14,86

395

1,0858

22,28

15,11

400

1,0870

22,54

15,36

405

1,0881

22,78

15,59

410

1,0893

23,04

15,85

415

1,0905

23,30

16,10

420

1,0917

23,56

16,35

425

1,0929

23,82

16,60

430

1,0941

24,08

16,85

435

1,0953

24,33

17,10

440

1,0965

24,59

17,35

445

1,0977

24,85

17,60

450

1,0989

25,11

17,85

455

1,1001

25,37

18,10

460

1,1013

25,63

18,35

465

1,1025

25,89

18,60

470

1,1038

26,17

18,88

475

1,1050

26,43

19,13

480

1,1062

26,69

19,38

485

1,1074

26,94

19,63

490

1,1086

27,20

19,88

495

1,1099

27,48

20,15

500

1,1111

27,74

20,40

505

1,1123

28,00

20,65

510

1,1136

28,28

20,92

515

1,1148

28,54

21,18

520

1,1161

28,82

21,45

525

1,1174

29,10

21,72

530

1,1186

29,36

21,97

535

1,1199

29,64

22,24

540

1,1211

29,90

22,49

545

1,1223

30,16

22,74

550

1,1236

30,44

23,02

555

1,1249

30,72

23,29

560

1,1261

30,98

23,54

565

1,1274

31,26

23,81

570

1,1287

31,54

24,08

575

1,1299

31,80

24,33

580

1,1312

32,08

24,60

585

1,1325

32,36

24,88

590

1,1338

32,64

25,15

595

1,1351

32,92

25,42

600

1,1364

33,20

25,69

605

1,1377

33,48

25,96

610

1,1390

33,76

26,23

615

1,1403

34,04

26,51

620

1,1416

34,32

26,78

625

1,1429

34,60

27,05

630

1,1442

34,88

27,32

635

1,1455

35,16

27,59

640

1,1468

35,44

27,87

645

1,1481

35,72

28,14

650

1,1494

36,01

28,41

655

1,1507

36,29

28,68

660

1,1521

36,59

28,97

665

1,1534

36,87

29,24

9. Daudzgadīgo un viengadīgo zālaugu ražas novākšana un uzskaite

58. Sējas gadā, appļaujot daudzgadīgos zālājus, ražu neuzskaita. Viengadīgajām stiebrzālēm sējas gadā un daudzgadīgajām stiebrzālēm pirmajā un otrajā izmantošanas gadā pirmo pļāvumu veic skarošanās vai plaukšanas fāzes sākumā, tauriņziežiem – ziedēšanas sākumā. Otro un trešo pļāvumu stiebrzālēm veic plaukšanas sākumā tām sugām un šķirnēm, kas 2. un 3. pļāvumā veido stiebrus. Agrīnajam āboliņam un lucernai otro pļāvumu veic ziedēšanas sākumā. Otro pļāvumu vēlajam āboliņam, kā arī trešo pļāvumu āboliņiem un lucernai veic apmēram 40 dienas pēc iepriekšējā pļāvuma veikšanas, bet ne agrāk, kā zelmenis sasniedzis 25 cm garumu. Pļaušanas augstums nav zemāks par 5 cm.

59. Vispirms novāc apgriešanās, izolācijas un izslēguma joslas. Precizē lauciņu uzskaites platības, koriģējot to lielumu saistībā ar izslēgumiem, ja tādi ir.

60. Ražu novāc, kad attiecīgā šķirne sasniegusi novākšanas gatavību. Novākšanu sāk ar agrīnākajām šķirnēm. Vispirms novāc visus atkārtojumus pēc kārtas vienai šķirnei, pēc tam atbilstoši šķirnes nogatavošanās laikam – visus atkārtojumus katrai nākamajai šķirnei. Ja šķirņu gatavība visām šķirnēm ir vienāda, vispirms novāc visas šķirnes vienā atkārtojumā un tad nākamajā.

61. No katra lauciņa katra pļāvuma iegūto zaļo masu nosver (ar precizitāti līdz 0,1 kg), vienlaikus paņemot vienu vidējo paraugu 1 kg.

62. Vidējo paraugu nosver ar precizitāti līdz 0,01 kg un šķiro izmēģināmajā šķirnē un piemaisījumos (piemēram, citi augi, pēcpļaujas atliekas).

63. Paraugus kvalitātes analīzēm ņem no pirmā pļāvuma vidējā parauga (ar aprēķinu, lai no tā varētu sagatavot paraugu ar masu 1 kg kvalitātes analīzēm) pārbaudāmās šķirnes sausnas un kopproteīna noteikšanai.

64. Izmēģināmās šķirnes zaļo masu katra atkārtojuma katram pļāvumam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

R =

P × M

× 10, kur

K × L

R – izmēģināmās šķirnes pļāvuma zaļās masas raža (t ha–1);
P – izmēģināmās šķirnes masa vidējā paraugā (pēc šķirošanas) (kg);
K – vidējā parauga masa pirms šķirošanas (kg);
M – no lauciņa novāktās zāles masa (kg);
L – lauciņa platība (m2).

65. Zaļās masas ražu izmēģināmai šķirnei aprēķina kā visu pļāvumu zaļās masas ražas summu.

66. Izmēģināmās šķirnes produkcijas vidējo paraugu nekavējoties sasmalcina 2–3 cm garos gabaliņos. No pirmā pļāvuma vidējā parauga paņem 1 kg parauga kvalitātes analīžu veikšanai.

67. Katra pļāvuma mitruma satura noteikšanai iesver divus iesvarus – pa 50 g katru ar precizitāti 0,01 g. Žāvē žāvēšanas skapī 100–105 oC, līdz sasniegta nemainīga masa. Sverot ar precizitāti līdz 0,01 g, pēdējo divu svērumu masas starpība nedrīkst pārsniegt 0,02 g. Mitruma saturu katram paraugam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

M =

(ab) × 100

, kur

a

M – mitrums (%);
a – zaļās masas iesvars (g);
b – izžāvētā iesvara masa (g).

68. Mitruma saturu katram pļāvumam aprēķina kā abu paraugu vidējo rezultātu.

69. Kvalitātes analīzēm sagatavo pirmā pļāvuma atlikušo parauga daļu. To 20–30 minūtes karsē 80–90 °C temperatūrā, lai pārtrauktu fermentu un mikroorganismu darbību. Pēc karsēšanas turpina parauga žāvēšanu temperatūrā, kas nav augstāka par 60–65 °C, līdz sasniegta nemainīga masa. Izžāvēto paraugu ievieto auduma maisiņā un pievieno etiķetes – vienu ievieto maisiņa iekšpusē, otru piestiprina ārpusē.

70. Izmēģināmās šķirnes sausnas ražu katra atkārtojuma katram pļāvumam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =

A × (100 – M)

, kur

100

X – sausnas raža (t ha–1);
A – zaļās masas raža (t ha–1);
M – zaļās masas mitrums ražas svēršanas laikā (%).

71. Sausnas ražu izmēģināmai šķirnei aprēķina kā visu pļāvumu sausnas ražas summu.

72. Sausnas ražu % salīdzinājumā ar standartu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =

A × 100

, kur

B

X – sausnas raža % salīdzinājumā ar standartu;
A – pārbaudāmās šķirnes sausnas raža (t ha–1);
B – standartšķirnes sausnas raža (t ha–1).

10. Zaļmasas augu (eļļas rutku, balto sinepju, facēlijas, auzu, vasaras vīķu, baltās lupīnas, šaurlapu lupīnas, dzeltenās lupīnas, kukurūzas) ražas novākšana un uzskaite

73. Eļļas rutkus, baltās sinepes, facēliju, vasaras vīķus, balto lupīnu, šaurlapu lupīnu un dzelteno lupīnu lopbarībai novāc ziedēšanas sākumā, zaļmēslojumam – ziedēšanas beigās. Kukurūzu novāc iespējami vēlāk, bet pirms rudens salnām. Auzas novāc ziedēšanas vidū.

74. Zaļmasas augu ražas novākšanu, zaļās masas aprēķinu, paraugu sagatavošanu kvalitātes analīzēm, mitruma satura noteikšanu un sausnas ražas aprēķinu veic saskaņā ar daudzgadīgajiem un viengadīgajiem zālaugiem paredzēto metodiku.

75. Vālīšu skaitu kukurūzai nosaka pieciem normāli attīstītiem stiebriem. Saskaita attīstītās vālītes. Aprēķina vidējo vālīšu skaitu katrai šķirnei.

76. Kukurūzai katrā lauciņā atsevišķi uzskaita vālīšu masu (ar seglapām) un stiebru–lapu masu. Vālītes, stiebrus un lapas sasmalcina, sagatavo vidējo paraugu un nekavējoties nogādā to uz nozīmēto laboratoriju kvalitātes analīžu veikšanai vai arī uz šo laboratoriju hermētiski noslēgtā iepakojumā nogādā gaissauso paraugu (mitrums ne vairāk kā 15 % – žāvē žāvēšanas skapī 55 °C vismaz 48 stundas, līdz sasniegta žāvējamā parauga nemainīga masa).

77. Sausnas ražu % salīdzinājumā ar standartu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =

A × 100

, kur

B

X – sausnas raža % salīdzinājumā ar standartu;
A – pārbaudāmās šķirnes sausnas raža (t ha–1);
B – standartšķirnes sausnas raža (t ha–1).

11. Kartupeļu slimību uzskaite

78. Slimību uzskaiti veic fitopatoloģiskās uzskaites kalendārā norādītajos termiņos (6. tabula).

6. tabula

Fitopatoloģiskās uzskaites kalendārs

Nr.
p.k.

Slimība

Uzskaites termiņš

Uzskaites rādītājs

1. Kartupeļu lakstu slimības

1.1.

Lakstu puve
(Phytophthora infestans)
Pirmoreiz – slimībai parādoties. Otrreiz – 10 dienas pēc pirmās uzskaites. Trešoreiz – 10 dienas pēc otrās uzskaites Infekcijas pakāpe, %

1.2.

Lakstu sausplankumainība
(Alternaria solani Sor.)
Veģetācijas periodā, parādoties slimības simptomiem Infekcijas pakāpe, %

2. Kartupeļu bumbuļu slimības

2.1.

Lakstu puve
(Phytophtora infestans)
Ražu izvērtējot un šķirojot Inficētie bumbuļi, % pēc masas

2.2.

Slapjā puve
(Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp. Clostridium spp.)
Ražu izvērtējot un šķirojot Inficētie bumbuļi, % pēc masas

2.3.

Sausā puve
(Fusarium spp. un Phoma foveata)
Ražu izvērtējot un šķirojot Inficētie bumbuļi, % pēc masas

79. Kartupeļu lakstu slimības nosaka, visam lauciņam vizuāli konstatējot bojājumu pakāpi procentos (bojāto lapu virsma no visa lauciņa augu lapu virsmas).

80. Inficētos bumbuļus % pēc masas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A =

I × 100

, kur

S + N

A – izmēģināmās šķirnes inficētie bumbuļi (% pēc masas);
S – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu masa (kg);
N – izmēģināmās šķirnes mazo bumbuļu masa (kg);
I – izmēģināmās šķirnes inficēto bumbuļu masa (kg).

12. Garšas novērtējums

81. Garšas īpašības kartupeļiem nosaka organoleptiski pēc 9 ballu skalas saskaņā ar šā pielikuma 7. tabulu.

7. tabula

Garšas īpašību novērtēšana kartupeļiem

Nr.
p.k.

Garša

Novērtējums ballēs

1.

Ļoti garšīgi

9

2.

Garšīgi

7

3.

Vidēji garšīgi

5

4.

Negaršīgi

3

5.

Ļoti negaršīgi

1

82. Kartupeļu šķirņu garšas īpašības vērtē degustācijā visās šķirņu novērtēšanas vietās visām šķirņu agrīnuma grupām. Degustācijā šķirnes vērtē vismaz pieci degustatori. Kartupeļiem katras šķirnes mizotus bumbuļus vāra atsevišķi katliņā 2 % sāls šķīdumā (20 g sāls uz 1 l ūdens). Degustācijai neizmanto apzaļotus bumbuļus. Kad kartupeļi mīksti, ūdeni nolej un uz mazas liesmas nosusina. Degustē siltus (šķirnes pasniedz ar šifrētiem numuriem).

13. 1000 graudu, riekstiņu un sēklu masa

83. Graudaugiem un pākšaugiem 1000 graudu masu nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 520:2011 "Graudaugi un pākšaugi. 1000 graudu masas noteikšana".

84. 1000 riekstiņu masu nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 520:2011 "Graudaugi un pākšaugi. 1000 graudu masas noteikšana".

14. Kvalitātes analīzes

85. Kviešiem:

85.1. proteīna, cietes, sedimentācijas (Zeleny indekss), lipekļa un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec 1241 un programmu WH 280710 T4;

85.2. krišanas skaitli nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 3093:2011 "Kviešu un rudzu graudi un to milti, cieto kviešu graudi un to manna. Krišanas skaitļa noteikšana pēc Hagberga-Pertena metodes (ISO 3093:2009)".

86. Rudziem un tritikālei:

86.1. proteīna, cietes un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec 1241 un programmu: rudziem – RY 310705 T, tritikālei – TR310705 T2;

86.2. krišanas skaitli rudziem nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 3093:2011 "Kviešu un rudzu graudi un to milti, cieto kviešu graudi un to manna. Krišanas skaitļa noteikšana pēc Hagberga-Pertena metodes (ISO 3093:2009)";

86.3. krišanas skaitli tritikālei nosaka atbilstoši standartam LVS 274:2000 "Krišanas skaitļa kā alfa-amilāzes aktivitātes noteikšana graudos un miltos pēc Hagberga-Pertena metodes".

87. Miežiem:

87.1. proteīna, cietes un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec 1241 un programmu BA 040609 T3;

87.2. graudu frakcijas % virs 2,5 mm nosaka šādi:

87.2.1. izmanto automātisko sēklu-graudu šķirotāju-frakcionētāju (sietu izmērs: 1. siets – 2,8 mm, 2. siets – 2,5 mm, 3. siets – 2,2 mm);

87.2.2. no vidējā parauga iedala ar dalītāju 100 g paraugu, izvieto uz augšējā sieta, frakcionē 3 minūtes. No katra sieta izlasa piemaisījumus un bojātos graudus un nosver ar precizitāti līdz 0,01 g. Nosver atsevišķi katru frakciju ar precizitāti līdz 0,01 g. Summē pirmo un otro frakciju. Summu izsaka procentos ar precizitāti viens cipars aiz komata;

87.3. ekstraktivitāti nosaka šādi:

87.3.1. izmanto disku dzirnavas, svarus ar precizitāti 0,01 g, iejavošanas iekārtu, konisko kolbu 500 ml (ar iedaļām pa 100 ml), piltuvi ar diametru 200 mm, filtrpapīru, piknometru vai atbilstošu blīvuma mērītāju, analītiskos svarus ar precizitāti 0,01 g, elektrisko plītiņu, blīvuma mērītāju;

87.3.2. no vidējā parauga iedala ar dalītāju 50 g parauga un samaļ. Nosver 25 g samaltā miežu parauga. Nosver miežu iesalu 25 g (smalki samalts). Iesalu ievieto vārglāzē, pievieno 200 ml destilēta ūdens un samaisa. Vārglāzi novieto uz elektriskās plītiņas un maisījumu silda līdz 90 °C, to maisot. Temperatūru uztur, līdz ciete pilnībā saželējusi. Maisījumam pievieno tik daudz auksta destilēta ūdens, lai temperatūra samazinātos līdz 70–75 °C. Pievieno 1 g samaltā iesala un nogaida (apmēram 5 minūtes), līdz maisījums sašķidrinās. Vāra 5–10 minūtes. Vārglāzi ievieto iejavošanas iekārtā, ieslēdzot maisītāju un atdzesējot paraugu līdz 45 °C. Pievieno atlikušo samalto iesalu (apmēram 24 g) un 100 ml destilēta ūdens 45 °C temperatūrā. Kad maisījuma temperatūra ir sasniegusi 70 °C, pievieno 50 ml destilēta ūdens. Ekstraktivitāti aprēķina, izmantojot šādas formulas:

EA =

P × (1600 + MM + MA)

EM

100 – P

 

EA (%) =

EA × 100

, kur

100 – MA

EA – ekstraktivitāte (ekstrakta saturs miežu paraugā, %);
EA (%) – ekstraktivitāte (ekstrakta saturs miežiem (sausnā)), %;
EM – ekstraktivitāte iesalam (ekstrakta saturs iesalā (sausnā)), %;
MM – mitruma saturs iesalam, %;
MA – mitruma saturs (miežu paraugam), %;
P – ekstraktivitāte (ekstrakta saturs) misai (%), w/w.
Summu izsaka procentos ar precizitāti viens cipars aiz komata;

87.3.3. iesala ekstraktu nosaka šādi:

87.3.3.1. no vidējā parauga ņem 2 x 55 g parauga un samaļ diska dzirnavās (attālums starp diskiem 0,20 mm). Ekstrakcijas traukos iesver 50,0 g samalta iesala. Misas ieguve: 50,0 g samalta iesala aplej ar 200 ml silta (46 °C) destilēta ūdens, rūpīgi samaisa. Misas ūdens vannu iepriekš uzsilda līdz 45 °C. Ekstrakcijas traukus ievieto ūdens vannā un ieslēdz maisītājus. Misā 30 minūtes nodrošina 45 °C temperatūru. Pēc tam 25 minūšu laikā misas temperatūru paceļ par 1 °C minūtē līdz 70 °C. Kad temperatūra misā sasniegusi 70 °C, ekstrakcijas traukā pievieno vēl 100 ml destilēta ūdens (70 °C). 70 °C temperatūru misā uztur 1 stundu, tad 10–15 minūšu laikā to atdzesē līdz istabas temperatūrai. Maisītājus noskalo nelielā ūdens daudzumā. Trauku saturu līdzsvaro ar destilētu ūdeni līdz 450,0 g. Filtrēšana: ekstrakcijas trauka saturu samaisa ar stikla spieķīti un tūlīt filtrē. Pirmos 100 ml filtrāta atlej atpakaļ filtrā. Filtrēšanu beidz, kad nogulsnes saplaisā. Ja misa filtrējas lēni, filtrēšanu beidz pēc 2 stundām un secina par filtrēšanās ātrumu;

87.3.3.2. ekstrakta satura noteikšanai misā lieto mērīšanas aparātu Densito 30PX. Parauga ņemšanas caurulīti iemērc misā un, ar roku piespiežot pogu, iesūc to mērīšanas aparātā tā, lai nebūtu gaisa burbulīšu. Tad nospiež "OK" un pēc 3 sekundēm (signāla) nolasa rezultātu Plato grādos;

87.3.3.3. iesala ekstraktivitāti aprēķina, izmantojot šādu formulu:

a)

E1 =

P × (M + 800)

 

100 – P

 

b)

EM =

E1 × 100

, kur

100 – M

E1 – ekstrakta saturs paraugā, % (m/m);
EM – ekstrakta saturs iesalā (sausnā), % (m/m);
P – ekstraktu saturs g/100 g misas, % Plato;
M – iesala mitrums, % (m/m);
800 – destilētā ūdens daudzums, kas pievienots 100 g iesala.
Summu izsaka procentos ar precizitāti viens cipars aiz komata.

88. Auzām:

88.1. proteīna, tauku un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec 1241 un programmu OA 070308 LV;

88.2. plēkšņainību nosaka šādi:

88.2.1. analīzei izmanto apvienotā parauga tīro graudu frakciju, iesverot divos atkārtojumos ~ 5 g iesvara. Graudiem plēksnes atdala ar preparējamo adatu;

88.2.2. nosver atplēkšņotos kailos graudus ar precizitāti līdz 0,01 g;

88.2.3. graudu plēkšņainību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

a =

100 × (PK)

, kur

P

a − graudu plēkšņainība, %;
K − atplēkšņoto graudu masa iesvarā, g;
P – iesvars, g;

88.2.4. plēkšņainību aprēķina kā vidējo aritmētisko no divu atkārtojumu rezultātiem. Pieļaujamā starpība starp abos atkārtojumos noteikto plēkšņu daudzumu auzu graudiem nedrīkst pārsniegt 1 %. Ja atšķirība ir lielāka, analīze jāatkārto.

89. Griķiem:

89.1. tilpummasu nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 7971-3:2011 "Graudaugi. Tilpummasas "hektolitra masa" noteikšana. 3. daļa. Parastā metode (ISO 7971-3:2009)";

89.2. proteīna saturu nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 20483:2014 "Graudaugi un pākšaugi. Slāpekļa satura noteikšana un kopproteīna satura aprēķināšana. Kjeldāla metode";

89.3. cietes saturu nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 10520:2001 "Dabīgā ciete. Cietes satura noteikšana. Eversa polarimetriskā metode";

89.4. plēkšņainību nosaka šādi:

89.4.1. analīzei izmanto apvienotā parauga tīro riekstiņu frakciju, iesverot divos atkārtojumos ~ 2,5 g iesvara. Riekstiņus piestā saspiež līdz pakāpei, kas kodolus ļauj atdalīt no apvalkiem;

89.4.2. atdalītās plēksnes nosver ar precizitāti līdz 0,01 g;

89.4.3. riekstiņu plēkšņainību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

a =

K × 100

, kur

P

a − riekstiņu plēkšņainība, %;
K − plēkšņu masa iesvarā, g;
P – iesvars, g;

89.4.4. plēkšņainību aprēķina kā vidējo aritmētisko no divu atkārtojumu rezultātiem. Pieļaujamā starpība starp abos atkārtojumos noteikto plēkšņu daudzumu griķu riekstiņiem nedrīkst pārsniegt 1 %. Ja atšķirība ir lielāka, analīze jāatkārto.

90. Rapsim eļļas un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec 1241 un programmu RA 050904 T3.

91. Eļļas liniem un eļļas kaņepēm eļļas saturu nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 659:2009 "Eļļas augu sēklas. Eļļas satura noteikšana (References metode) (ISO 659:2009)".

92. Sējas zirņiem proteīna saturu nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 20483:2014 "Graudaugi un pākšaugi. Slāpekļa satura noteikšana un kopproteīna satura aprēķināšana. Kjeldāla metode (ISO 20483:2013)".

93. Daudzgadīgajiem un viengadīgajiem zālaugiem kopproteīna saturu sausnā nosaka pirmajam pļāvumam atbilstoši standartam LVS EN ISO 5983-2:2009 "Dzīvnieku barība. Slāpekļa satura noteikšana un kopproteīna satura aprēķins. 2. daļa: Mineralizācijas un tvaiku destilācijas metode (ISO 5983-2:2009)".

94. Zaļmasas augiem (eļļas rutkiem, baltajām sinepēm, facēlijai, vasaras vīķiem, baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai, dzeltenajai lupīnai, kukurūzai, auzām):

94.1. kopproteīna saturu sausnā nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 5983-2:2009 "Dzīvnieku barība. Slāpekļa satura noteikšana un kopproteīna satura aprēķins. 2. daļa: Mineralizācijas un tvaiku destilācijas metode (ISO 5983-2:2009)";

94.2. sausnas saturu nosaka atbilstoši standartam LVS ISO 6496:1996 "Dzīvnieku barība – mitruma un citu gaistošo vielu satura noteikšana".

95. Kukurūzai:

95.1. neitrāli skaloto kokšķiedras frakciju (NDF) nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 16472:2006 "Dzīvnieku barība. Ar amilāzi apstrādātu neitrālos mazgāšanas līdzekļos nešķīstošu šķiedru satura (NDF) noteikšana";

95.2. skābi skaloto kokšķiedras frakciju (ADF) nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 13906:2008 "Dzīvnieku barība. Skābi saturošo mazgāšanas līdzekļu šķiedru (ADF) un skābi saturošo mazgāšanas līdzekļu lignīna (ADL) satura noteikšana (ISO 13906:2008)".

96. Lauka pupām proteīna noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec 1241 un programmu FP 310804.

97. Baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai, dzeltenajai lupīnai proteīna saturu nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 20483:2014 "Graudaugi un pākšaugi. Slāpekļa satura noteikšana un kopproteīna satura aprēķināšana. Kjeldāla metode (ISO 20483:2013)".

98. Stiebrzālēm sausnas saturu nosaka atbilstoši standartam LVS ISO 6496:1999 "Dzīvnieku barība – mitruma un citu gaistošo vielu satura noteikšana".

99. Tauriņziežiem sausnas saturu nosaka atbilstoši standartam LVS ISO 6496:1999 "Dzīvnieku barība – mitruma un citu gaistošo vielu satura noteikšana".

100. Šķiedras liniem un šķiedras kaņepēm lūksnes saturu nosaka paraugkūlim. Liniem no paraugkūļa atlasa 50 g salmiņu, kaņepēm – 500 g salmiņu. Paraugs pēc masas tiek sadalīts divās daļās. No katra parauga uz svariem lūksnes satura noteikšanai iesver divus iesvarus – pa 10 g liniem, pa 100 g kaņepēm – ar precizitāti līdz 0,01 g, samaļ tos ar LM-3 (iekārtu, kas sastāv no diviem rievotiem metāla ruļļiem, kuri sasmalcina spaļus) un sukājot un purinot atdala spaļus. Ja nepieciešams, malšanu atkārto, līdz spaļu daudzums lūksnē nepārsniedz 10 %. Spaļu atlikumu izlasa ar rokām (uz galda, kas apklāts ar tumšu papīru). Tīro lūksni nosver ar precizitāti līdz 0,01 g. Lūksnes saturu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

C =

S × 100

, kur

L

C – lūksnes saturs, %;
S – linu (kaņepju) salmiņu masa, g;
L – lūksnes masa, g.
Lūksnes saturu katrai šķirnei aprēķina kā abu paraugu vidējo rezultātu.

101. Ja kāda kvalitātes rādītāja noteikšanai Latvijā nav apstiprinātu metodisko standartu, to nosaka saskaņā ar vispāratzītām starptautiskām metodēm.

8.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 24.jūlija noteikumiem Nr.518
Šķirņu novērtēšanas rādītāji un ballu skalas

(Pielikums MK 16.08.2016. noteikumu Nr. 559 redakcijā)

1. Labības šķirņu novērtēšanas rādītāji un ballu skalas

1.1. Labības šķirņu ražu veidojošo faktoru vērtējums pēc 9 ballu skalas

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Ziemcietība

ļoti slikta

 

slikta

 

vidēja

 

laba

 

ļoti laba

Izturība pret veldri*

ļoti slikta

 

slikta

 

vidēja

 

laba

 

ļoti laba

Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartu)**

ļoti slikta
< 66

66−75

slikta
76−85

86−95

vidēja
96−105

106−115

laba
116−125

126–135

ļoti laba
> 135


1.2. Mīksto kviešu un cieto kviešu šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Tilpummasa, g l–1

ļoti zema
< 688

688−709

zema
710−719

720−729

vidēja
730−750

751−770

augsta
771−785

786−799

ļoti augsta
> 799

Proteīna saturs, %

ļoti zems
< 9,0

9,0–9,6

zems
9,7−10,3

10,4–11,2

vidējs
11,3−11,9

12,0–13,0

augsts
13,1−14,0

14,1–16,0

ļoti augsts
> 16,0

Lipekļa saturs, %

ļoti zems
< 15,0

15,0−18,0

zems
18,1−19,0

19,1−22

vidējs
22,1−23,0

 

augsts
23,1−25,0

25,1−29,0

ļoti augsts
> 29,0

1000 graudu masa ziemas kviešiem, g

ļoti zema
< 27,0

27,0−30,9

zema
31,0−34,9

35,0−38,9

vidēja
39,0−42,9

43,0−46,9

augsta
47,0−50,9

51,0−54,0

ļoti augsta
> 54,0

1000 graudu masa vasaras kviešiem, g

ļoti zema
< 20,0

20,0−24,9

zema
25,0−28,9

29,0−32,9

vidēja
33,0−36,9

37,0−41,9

augsta
42,0−45,9

46,0−50,0

ļoti augsta
> 50,0

Cietes saturs, %

ļoti zems
< 65,0

65,0–65,6

zems
65,7−66,3

66,4–67,0

vidējs
67,1−67,7

67,8–68,4

augsts
68,5−69,1

69,2–70,0

ļoti augsts
> 70

Krāsa, vienība (cietajiem kviešiem)

ļoti blāva
< 14,0

 

blāva
15–16

 

vidēji zeltaina
17–18

 

zeltaina
19–20

 

ļoti spilgta zeltaina
> 20

Stiklainība, % (cietajiem kviešiem)

ļoti zema
< 20,0

20–30

zema
30–40

40–50

vidēja
50–60

60–70

augsta
70–80

80–90

ļoti augsta
> 90


1.3. Rudzu šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Tilpummasa, g l–1

ļoti zema
< 600

600–620

zema
621−640

641–660

vidēja
661−680

681−700

augsta
701−720

721–730

ļoti augsta
> 730

Proteīna saturs, %

ļoti zems
< 8,0

8,0−8,9

zems
9,0−9,9

10,0−10,9

vidējs
11,0−11,9

12,0−12,9

augsts
13,0−13,9

14,0−15,0

ļoti augsts
> 15,0

1000 graudu masa, g tetraploīdajiem rudziem

ļoti zema
< 30,0

30,0–33,9

zema
34,0−37,9

38,0−41,9

vidēja
42,0−45,9

46,0−50,9

augsta
51,0−54,9

55,0−
60,0

ļoti augsta
> 60,0

diploīdajiem rudziem

ļoti zema
< 25,0

25,0–28,9

zema
29,0−31,9

32,0−34,9

vidēja
35,0−37,9

38,0−40,9

augsta
41,0−43,9

44,0−46,0

ļoti augsta
> 46,0

Cietes saturs, %

ļoti zems
< 60,0

60,0–60,9

zems
61,0−61,9

62,0–62,9

vidējs
63,0−63,9

64,0–64,9

augsts
65,0−65,9

66,0

ļoti augsts
> 66


1.4. Tritikāles šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Tilpummasa, g l–1

ļoti zema
< 650

650–660

zema
661−670

671–680

vidēja
681−690

691–700

augsta
701−730

731–750

ļoti augsta
> 750

Proteīna saturs, %

ļoti zems
< 8,0

8,0−8,9

zems
9,0−9,9

10,0−10,9

vidējs
11,0−11,9

12,0−12,9

augsts
13,0−13,9

14,0−15,0

ļoti augsts
> 15,0

1000 graudu masa, g

ļoti zema
< 31,0

31,0–33,9

zema
34,0−36,9

37,0–39,9

vidēja
40,0−43,9

44,0–46,9

augsta
47,0–50,9

51,0–54,0

ļoti augsta
> 54

Cietes saturs, %

ļoti zems
< 61,0

61,0–62,0

zems
62,1−63,0

63,1–64,0

vidējs
64,1−65,0

65,1–66,0

augsts
66,1−67,0

67,1–68,0

ļoti augsts
> 68


1.5. Miežu šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Tilpummasa, g l–1

ļoti zema
< 550

550–570

zema
571–590

591–600

vidēja
601−620

621−650

augsta
651−680

681–700

ļoti augsta
> 700

Tilpummasa, g l–1 (kailgraudu miežiem)

ļoti zema
< 650

650–670

zema
671–690

691–700

vidēja
701−720

721−750

augsta
751−780

781–800

ļoti augsta
> 800

Proteīna saturs, % (graudu grupai)

ļoti zems
< 8,1

8,1–9,0

zems
9,1–10,0

10,1−12,0

vidējs
12,1−13,0

13,1−14,0

augsts
14,1−15,0

15,1−17,0

ļoti augsts
> 17,0

1000 graudu masa, g

ļoti zema
< 34,1

34,1−36,0

zema
36,1−38,0

38,1−40,0

vidēja
40,1−42,0

42,1−45,0

augsta
45,1−48,0

48,1−50,0

ļoti augsta
> 50,0

Cietes saturs, %

ļoti zems
< 55,0

55,0−56,6

zems 56,7−58,3

58,4−60,1

vidējs
60,2−61,9

62,0−63,6

augsts
63,7−65,3

65,4−67,0

ļoti augsts
> 67,0

Kuļamība, % (kailgraudu miežiem)

> 25,0

20,1–25,0

15,1–20,0

10,1–15,0

5,1–10,0

2,6–5,0

 

0,1–2,5

0

Proteīna saturs % (iesala grupai (N x 6,25))

ļoti slikts
< 8,0
> 12,0

 

slikts
11,6–12,0

 

vidējs
11,1–11,5

 

labs
8,0–8,9
10,1–11,0

 

ļoti labs
9,0–10,0

Graudu frakcijas % virs 2,5 mm (iesala grupai)

79,1–81,0

81,1–83,0

83,1–85,0

85,1–87,0

87,1–89,0

89,1–91,0

91,1–93,0

93,1–95,0

> 95


1.6. Auzu un kailgraudu auzu šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Tilpummasa, g l–1

ļoti zema
< 430

431–445

zema
446–460

461–475

vidēja
476−490

491–
505

augsta
506−520

521–535

ļoti augsta
> 535

Plēkšņainība, %

ļoti augsta
> 35,0

33,0−35,0

augsta
30,0−32,9

26,0−29,9

vidēja
24,0−25,9

22,0−23,9

zema
20,0−21,9

18,0−19,9

ļoti zema
< 18,0

Plēkšņainība, % (kailgraudu auzām)

ļoti augsta
> 15,0

12,1–15,0

augsta
9,1–12,0

7,1–9,0

vidēja
5,1–7,0

3,1–5,0

zema
1,6–3,0

0,6–1,5

ļoti zema
< 0,6

Proteīna saturs, %

ļoti zems
< 8,0

8,0–9,0

zems
9,1−10,0

10,1–11,0

vidējs
11,1–12,0

12,1−13,0

augsts
13,1−15,0

15,1–16,0

ļoti augsts
> 16,0

Tauku saturs, %

ļoti zems
< 3,5

3,5–4,0

zems
4,1–4,5

4,6–5,0

vidējs
5,1–5,5

5,6–6,0

augsts
6,1–6,5

6,6–7,0

ļoti augsts
> 7,0

1000 graudu masa, g

ļoti zema
< 18,0

18,0−19,9

zema
20,0−22,9

23,0−25,9

vidēja
26,0−30,9

31,0−35,9

augsta
36,0−40,9

41,0−45,0

ļoti augsta
> 45,0


1.7. Griķu šķirņu riekstiņu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Tilpummasa, g l–1

ļoti zema
< 500

501–520

zema
521−540

541–560

vidēja
561−580

581–600

augsta
601−620

620–650

ļoti augsta
> 650

Plēkšņainība, %

ļoti augsta
> 25,0

24,1–25,0

augsta
23,1−24,0

22,1–23,0

vidēja
21,1−22,0

20,1–21,0

zema
19,1−20,0

18,0–19,0

ļoti zema
< 18,0

Proteīna saturs, %

ļoti zems
< 10,0

10,0−11,0

zems
11,1−12,0

12,1−13,0

vidējs
13,1−14,0

14,1−15,0

augsts
15,1−16,0

16,1−17,0

ļoti augsts
> 17,0

1000 riekstiņu masa, g

ļoti zema
< 20,0

20,0–21,0

zema
21,1−22,0

22,1–23,0

vidēja
23,1−24,0

24,1–25,0

augsta
25,1−27,0

27,1–30,0

ļoti augsta
> 30,0

Cietes saturs, %

ļoti zems
< 52,0

52,0–53,0

zems
53,1−54,0

54,1–55,0

vidējs
55,1−56,0

56,1–57,0

augsts
57,1–58,0

58,1–60,0

ļoti augsts
> 60


1.8. Kukurūzas (zaļmasas ieguvei) šķirņu vērtējums pēc 9 ballu skalas

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu)

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135

Sausnas saturs, %

< 20
vai
> 50

20,1–21,9
vai
48,1–50,0

22,0–23,9
vai
46,1–48,0

24,0–24,9
vai
43,1–46,0

25,0–25,9
vai
40,1–43,0

26,0–27,9
vai
38,1–40,0

28,0–29,9
vai
37,1–38,0

30,0–31,9
vai
35,1–37,0

32,0–35,0

Kopproteīna saturs sausnā, % (N % x 6,25)

ļoti zems
< 4,0

4,0–5,0

zems
5,1–6,0

6,1–7,0

vidējs
7,1–8,0

8,1–9,0

augsts
9,1–10,0

10,1–11,0

ļoti augsts
> 11,0

Neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), % sausnā

ļoti augsta
> 50,0

47,1–50,0

augsta
44,1–47,0

42,1–44,0

vidēja
40,1–42,0

38,1–40,0

zema
36,1–38,0

34,0–36,0

ļoti zema
< 34,0

Skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), % sausnā

ļoti augsta
> 32,0

30,1–32,0

augsta
29,1–30,0

28,1–29,0

vidēja
27,1–28,0

26,1–27,0

zema
25,1–26,0

24,0–25,0

ļoti zema
< 24,0

Izturība pret veldri*

ļoti zema

 

zema

 

vidēja

 

augsta

 

ļoti augsta

2. Lopbarības augu šķirņu novērtēšanas rādītāji un ballu skalas

2.1. Sējas zirņu, lauka pupu, vīķu, baltās lupīnas, šaurlapu lupīnas un dzeltenās lupīnas šķirņu ražu veidojošo faktoru vērtējums pēc 9 ballu skalas

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Ziemcietība, %

ļoti slikta

 

slikta

 

vidēja

 

laba

 

ļoti laba

Izturība pret veldri

ļoti zema

 

zema

 

vidēja

 

augsta

 

ļoti augsta

Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu) tīrsējā**

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135


2.2. Sējas zirņu šķirņu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Proteīna saturs sēklās, %

ļoti zems
< 17,0

17,1–18,0

zems
18,1–19,0

19,1–20,0

vidējs
20,1–21,0

21,1–22,0

augsts
22,1–23,0

23,1–25,0

ļoti augsts
> 25,0

1000 sēklu masa, g

ļoti maza
< 100,0

100,0–140,9

maza
141,0–180,9

181,0–220,9

vidēja
221,0–260,9

261,0–300,9

liela
301,0–340,9

341,0–370,0

ļoti liela
> 370,0


2.3. Lauka pupu šķirņu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Proteīna saturs sēklās, %

ļoti zems
< 22,0

22,1–23,0

zems
23,1–24,0

24,1–25,0

vidējs
25,1–27,0

27,1–29,0

augsts
29,1–31,0

31,1–32,0

ļoti augsts
> 32,0

1000 sēklu masa, g

ļoti maza
< 100,0

100,0–140,9

maza
141,0–180,9

181,0–220,9

vidēja
221,0–260,9

261,0–300,9

liela
301,0–340,9

341,0–370,0

ļoti liela
> 370,0


2.4. Baltās lupīnas, šaurlapu lupīnas un dzeltenās lupīnas šķirņu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Proteīna saturs sēklās, %

ļoti zems
< 32,0

32,1–34,0

zems
34,1–36,0

36,1–38,0

vidējs
38,1–40,0

40,1–42,0

augsts
42,1–44,0

44,1–48,0

ļoti augsts
> 48,0

1000 sēklu masa, g baltā lupīna

ļoti maza
< 200,0

201,0–250,9

maza
251,0–300,9

301,0–350,9

vidēja
351,0–400,9

401,0–450,9

liela
451,0–500,9

501,0–550,0

ļoti liela
> 550,0

šaurlapu lupīna

ļoti maza
< 100

100,0–120,9

maza
121,0–140,9

141,0–160,9

vidēja
161,0–180,9

181,0–200,9

liela
201,0–220,9

221,0–240,0

ļoti liela
> 240,0

dzeltenā lupīna

ļoti maza
< 80,0

80,0–100,9

maza
101,0–120,9

121,0–140,9

vidēja
141,0–160,9

161,0–180,9

liela
181,0–200,9

201,0–220,0

ļoti liela
> 220,0


2.5. Stiebrzāļu vērtējums pēc 9 ballu skalas

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Ziemcietība

ļoti zema, augi pilnībā gājuši bojā

 

zema, pārziemojuši ap 25 % augu

 

vidēja, pārziemojuši ap 50 % augu

 

augsta, pārziemojuši ap 75 % augu

 

ļoti augsta, pārziemojuši visi augi

Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu)

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135

Kopproteīna saturs sausnā, %

ļoti zems
< 4,0

4,0–6,0

zems
6,1–8,0

8,1–10,0

vidējs
10,1–12,0

12,1–15,0

augsts
15,1–18,0

18,1–20,0

ļoti augsts
> 20,0


2.6. Tauriņziežu vērtējums pēc 9 ballu skalas

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Ziemcietība

ļoti zema, augi pilnībā gājuši bojā

 

zema, pārziemojuši ap 25 % augu

 

vidēja, pārziemojuši ap 50 % augu

 

augsta, pārziemojuši ap 75 % augu

 

ļoti augsta, pārziemojuši visi augi

Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu)

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76 – 85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135

Kopproteīna saturs sausnā, %

ļoti zems
< 10,0

10,0–14,0

zems
14,1–17,0

17,1–20,0

vidējs
20,1–22,0

22,1–25,0

augsts
25,1–27,0

27,1–30,0

ļoti augsts
> 30,0


2.7. Eļļas rutku, balto sinepju, facēlijas, vasaras vīķu, baltās lupīnas, šaurlapu lupīnas, dzeltenās lupīnas un auzu šķirņu vērtējums pēc 9 ballu skalas

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu)

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135

Kopproteīna saturs sausnā, % eļļas rutkiem

ļoti zems
< 8,0

8,0–9,0

zems
9,1–11,0

11,1–13,0

vidējs
13,1–15,0

15,1–17,0

augsts
17,1–18,9

19,0–20,0

ļoti augsts
> 20,0

baltajām sinepēm

ļoti zems
< 9,0

9,0–10,0

zems
10,1–11,0

11,1–13,0

vidējs
13,1–14,0

14,1–15,0

augsts
15,1–16,0

16,1–18,0

ļoti augsts
> 18,0

facēlijai

ļoti zems
< 5,0

5,0–7,0

zems
7,1–8,0

8,1–10,0

vidējs
10,1–11,0

11,1–13,0

augsts
13,1–14,0

14,1–15,0

ļoti augsts
> 15,0

auzām

ļoti zems
< 2,5

2,6–3,5

zems
3,6–4,5

4,6–5,5

vidējs
5,6–6,5

6,6–7,5

augsts
7,6–8,5

8,6–9,5

ļoti augsts
> 9,5

Izturība pret veldri*

ļoti zema

 

zema

 

vidēja

 

augsta

 

ļoti augsta

Kopproteīna saturs sausnā, % * eļļas rutkiem

ļoti zems
< 1,28

1,28–1,44

zems
1,45–1,76

1,77–2,08

vidējs
2,09–2,40

2,41–2,72

augsts
2,73–3,04

3,05–3,20

ļoti augsts
> 3,20

baltajām sinepēm

ļoti zems
< 1,44

1,44–1,60

zems
1,61–1,76

1,77–2,08

vidējs
2,09–2,24

2,25–2,40

augsts
2,41–2,56

2,57–2,88

ļoti augsts
> 2,88

facēlijai

ļoti zems
< 0,80

0,80–1,12

zems
1,13–1,28

1,29–1,60

vidējs
1,61–1,76

1,77–2,08

augsts
2,09–2,24

2,25–2,40

ļoti augsts
> 2,40

3. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu novērtēšanas rādītāji un ballu skalas

3.1. Ziemas un vasaras rapša un ripša ražas, ražu veidojošo faktoru un kvalitātes vērtējums pēc 9 ballu skalas

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Ziemcietība

ļoti slikta

 

slikta

 

vidēja

 

laba

 

ļoti laba

Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu)**

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135

Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartu)

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135


3.2. Šķiedras linu šķirņu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Salmiņu raža, % (salīdzinājumā ar standartu)

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135

Augu garums, cm

< 70

70–72

73–75

76–78

79–81

82–84

85–87

88–90

> 90

Saujas garums, cm

< 60

60–64

65–68

69–72

73–76

77–80

81–84

85–88

> 88

Lūksnes saturs, %

< 20

20–22

23–24

25–26

27–28

29–30

31–32

33–34

> 35


3.3. Eļļas linu šķirņu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu)**

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135

Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartu)

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135

Eļļas saturs, %

< 38,0

38,0–38,9

39,0–39,9

40,0–40,9

41,0–41,9

42,0–42,9

43,0–43,9

44,0–45,0

> 45,0


3.4. Šķiedras kaņepju šķirņu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Stublāju raža, % (salīdzinājumā ar standartu)

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135

Šķiedras saturs, %

< 30

30–32

33–34

35–36

37–38

39–40

41–42

43–44

> 45

Augu garums, cm

< 200

200–230

231–260

261–290

291–310

311–340

341–370

371–400

> 400


3.5. Eļļas kaņepju šķirņu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu)**

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135

Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartu)

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135

Eļļas saturs, %

< 38,0

38,0–38,9

39,0–39,9

40,0–40,9

41,0–41,9

42,0–42,9

43,0–43,9

44,0–45,0

> 45,0

4. Kartupeļu šķirņu novērtēšanas rādītāji un ballu skalas

4.1. Kartupeļu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas

Rādītāji

Balles

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Preču bumbuļu raža % salīdzinājumā ar standartšķirni 45 dienas pēc sadīgšanas (vērtē agrīnajām šķirnēm)

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135

Preču bumbuļu raža % salīdzinājumā ar standartšķirni 55 dienas pēc sadīgšanas (vērtē agrīnajām šķirnēm)

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135

Raža veģetācijas perioda beigās % salīdzinājumā ar standartšķirni**

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135

Preču bumbuļu raža % salīdzinājumā ar standartšķirni

ļoti zema
< 66

66–75

zema
76–85

86–95

vidēja
96–105

106–115

augsta
116–125

126–135

ļoti augsta
> 135

Cietes saturs bumbuļos, % (vērtē vidējām un vēlīnajām šķirnēm)

< 10,0

10,0–12,0

12,1–14,0

14,1–15,0

15,1–17,0

17,1–18,0

18,1–19,0

19,1–20,0

> 20,0

Lakstu izturība pret lakstu puvi, infekcijas pakāpe, %, trešajā uzskaites reizē

81–100

66–80

51–65

41–50

31–40

21–30

11–20

1–10

0

Lakstu izturība pret sausplankumainību, %

81–100

66–80

51–65

41–50

31–40

21–30

11–20

1–10

0

Sausā puve, inficētie bumbuļi, %

> 70

61–70

51–60

41–50

31–40

21–30

11–20

1–10

0

Slapjā puve, inficētie bumbuļi, %

> 70

61–70

51–60

41–50

31–40

21–30

11–20

1–10

0

Lakstu puve, inficētie bumbuļi, %

> 70

61–70

51–60

41–50

31–40

21–30

11–20

1–10

0

Piezīmes.
* Rādītāju ņem vērā, tikai novērtējot šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā.
** Novērtējot šķirni, ballu skaitu dubulto.