Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 04.04.2017. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr.592

Rīgā 2010.gada 29.jūnijā (prot. Nr.33 29.§)
Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi
Izdoti saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma 2.panta 1.punkta "a" apakšpunktu,
16.1 panta ceturto daļu un 17.panta piekto daļu
(MK 13.08.2013. noteikumu Nr.543 redakcijā)
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības kārtību, prasības un kārtību kolekcionāra dārzeņu šķirņu sēklu izplatīšanai, kā arī institūciju, kas kontrolē dārzeņu sēklu ievešanu no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.543)

2. Noteikumi attiecas uz šo noteikumu 1.pielikumā minētajām dārzeņu sugām, kuras paredzētas lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

3. Noteikumi neattiecas uz sēklām, kas paredzētas izvešanai (eksportam) uz valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

4. Ievedot, audzējot un tirgojot sīpolu Allium cepa L, šalotu Allium cepa Agregatum, maurloku Allium schoenoprasum L., tomātu Solanum lycopersicum L., daudzziedu pupiņu Phaseolus coccineus L. un dārza pupiņu Phaseolus vulgaris L. sēklas, ievēro normatīvajos aktos par augu karantīnu noteiktās prasības.

(Grozīts ar MK 11.02.2014. noteikumiem Nr.83)

5. Ja galda biešu Beta vulgaris L., daudzziedu pupiņu Phaseolus coccineus L. un dārza pupiņu Phaseolus vulgaris L. sēklas paredzētas izplatīšanai atzītā aizsargājamā zonā, ievēro normatīvajos aktos par augu karantīnu noteiktās prasības.

6. Šo noteikumu V nodaļā minētās prasības attiecas uz sertifikācijai paredzētajām sēklām.

6.1 Uz kolekcionāra dārzeņu šķirņu sēklu izplatīšanu attiecas tikai šo noteikumu X1 nodaļa.

(MK 13.08.2013. noteikumu Nr.543 redakcijā)

II. Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācija

7. Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) reģistrē sēklaudzētājus, sēklu sagatavotājus, saiņotājus, ievedējus un tirgotājus Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā (turpmāk – reģistrs).

(Grozīts ar MK 21.03.2017. noteikumiem Nr. 166)

8. Lai reģistrētos reģistrā, persona iesniedz dienestā iesniegumu tās iekļaušanai reģistrā (turpmāk – reģistrācijas iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu un pievieno šādus dokumentus:

8.1. sēklaudzētājs – sēklaudzēšanai paredzēto lauku plānus, norādot platību (ha) un informāciju par lauku vēstures kārtošanu;

8.2. sēklu tirgotājs un ievedējs – informāciju par tirdzniecībai paredzēto sēklu izcelsmi, norādot sadarbības partnerus.

8.1 Dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 8. punktā minēto dokumentu saņemšanas nosūta personai paziņojumu par iesnieguma saņemšanu un tā izskatīšanas termiņu. Ja persona iesniedz visus dokumentus un tie atbilst šo noteikumu prasībām, personu reģistrē reģistrā. Ja persona neiesniedz visus dokumentus vai tajos norādītā informācija neatbilst šo noteikumu prasībām, personu reģistrā nereģistrē.

(MK 21.03.2017. noteikumu Nr. 166 redakcijā)

8.2 Ja dienests mēneša laikā pēc visu šo noteikumu 8. punktā minēto dokumentu saņemšanas nav informējis personu par tās reģistrāciju vai par atteikumu to reģistrēt, uzskata, ka persona reģistrā ir reģistrēta, piemērojot Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā paredzēto noklusējumu.

(MK 21.03.2017. noteikumu Nr. 166 redakcijā)

9. (Svītrots ar MK 21.03.2017. noteikumiem Nr. 166)

10. Dienests:

10.1. (svītrots ar MK 21.03.2017. noteikumiem Nr. 166);

10.2. (svītrots ar MK 21.03.2017. noteikumiem Nr. 166);

10.3. katrai reģistrā reģistrētajai personai piešķir reģistrācijas kodu. Tā pirmās divas zīmes norāda personas adresi (pasta indeksa pirmie divi cipari), pārējās zīmes – reģistrācijas kārtas numuru;

10.4. reģistrā norāda šādu informāciju par reģistrēto personu:

10.4.1. reģistrācijas kodu;

10.4.2. juridiskai personai – personas nosaukumu un uzņēmuma reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā, fiziskai personai – vārdu, uzvārdu un personas kodu;

10.4.3. juridiskai personai – juridisko adresi, fiziskai personai – dzīvesvietas adresi;

10.4.4. darbības veidu;

10.4.5. sugu grupu, ar kuru tiek veiktas darbības;

10.4.6. kontaktinformāciju (piemēram, tālruņa numuru, e-pasta adresi);

10.5. ievieto tīmekļvietnē informāciju par reģistrētajām personām, norādot nosaukumu, adresi un tālruņa numuru juridiskai personai un vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru fiziskai personai, kā arī darbības veidu.

(Grozīts ar MK 21.03.2017. noteikumiem Nr. 166)

10.1 Dienests pēc personas pieprasījuma elektroniska vai papīra dokumenta formā izsniedz reģistrācijas apliecību atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam.

(MK 21.03.2017. noteikumu Nr. 166 redakcijā)

11. Dienests divu nedēļu laikā pieņem lēmumu par personas reģistrācijas anulēšanu, ja:

11.1. reģistrētā persona ir iesniegusi iesniegumu par reģistrācijas anulēšanu;

11.2. atkārtoti konstatēta šo noteikumu VII, VIII, X vai XI nodaļā minēto prasību neievērošana un par to ir sagatavots attiecīgs akts;

11.3. dienests konstatē, ka persona ir izslēgta no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistriem vai persona ir mirusi.  

(MK 21.03.2017. noteikumu Nr. 166 redakcijā)

12. Dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 11.punktā minētā lēmuma pieņemšanas par to rakstiski informē personu.

13. Reģistra datubāzē informācija par reģistrēto personu glabājas līdz reģistrācijas anulēšanai saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu. Dienests informāciju par personu saglabā reģistra arhīva datubāzē sešus gadus pēc personas reģistrācijas anulēšanas.

14. Lai izdarītu izmaiņas reģistrā, reģistrētā persona dienestā iesniedz šo noteikumu 2.pielikumā minēto iesniegumu, norādot, kādas izmaiņas ir nepieciešamas.

15. Ja izmaiņas reģistrā saistītas ar reģistrētās personas darbības veidu maiņu, šo noteikumu 14.punktā minētajam iesniegumam pievieno šo noteikumu 8.1. vai 8.2.apakšpunktā minētos dokumentus.

16. Dienests triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 14. punktā minētā iesnieguma saņemšanas izdara nepieciešamās izmaiņas reģistrā.

(MK 21.03.2017. noteikumu Nr. 166 redakcijā)

III. Sēklu kategorijas

17. Sēklām ir šādas kategorijas:

17.1. izlases sēklas (IS);

17.2. pirmsbāzes sēklas (PB);

17.3. bāzes sēklas (B);

17.4. sertificētas sēklas (C);

17.5. standartsēklas (ST).

18. Izlases sēklas (IS) ir sēklu daudzums, kas iegūts, pabeidzot šķirnes uzturēšanas shēmā norādīto ciklu, un nodrošina šķirnes īpašību saglabāšanu vairākās paaudzēs. Selekcionārs vai šķirnes uzturētājs iegūst šīs sēklas, ievērojot šķirnes uzturēšanas shēmu. Pēc selekcionāra vai šķirnes uzturētāja rakstiska pieprasījuma dienests veic izlases sēklu (IS) lauku apskati un sēklu kvalitātes novērtēšanu, lai noteiktu to faktisko kvalitāti atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem sēklu kvalitātes rādītājiem.

19. Pirmsbāzes sēklas (PB) ir sēklas, kas:

19.1. izaudzētas tieši no izlases sēklām (IS) selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto šķirnes uzturēšanas praksi;

19.2. paredzētas bāzes sēklu (B) un sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai;

19.3. saskaņā ar Sēklu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām bāzes sēklām (B) noteiktajām šķirnes tīrības prasībām un šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem sēklu kvalitātes rādītājiem;

19.4. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

20. Bāzes sēklas (B) ir sēklas, kas:

20.1. iegūtas no pirmsbāzes sēklām vai tieši no izlases sēklām;

20.2. audzētas selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto šķirnes uzturēšanas praksi;

20.3. paredzētas sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai;

20.4. saskaņā ar Sēklu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām bāzes sēklām (B) noteiktajām šķirnes tīrības prasībām un šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem sēklu kvalitātes rādītājiem;

20.5. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

21. Sertificētas sēklas (C) ir sēklas, kas:

21.1. iegūtas tieši no bāzes sēklām (pēc selekcionāra vai šķirnes pārstāvja, vai, ja nav selekcionāra, pēc šķirnes uzturētāja vēlmes – arī no pirmsbāzes vai izlases kategorijas sēklām);

21.2. paredzētas dārzeņu ražošanai;

21.3. saskaņā ar Sēklu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām sertificētām sēklām (C) noteiktajām šķirnes tīrības prasībām un šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem sēklu kvalitātes rādītājiem;

21.4. visā audzēšanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

22. Standartsēklas (ST) ir sēklas, kas:

22.1. atbilst šajos noteikumos sertificētām sēklām (C) noteiktajām prasībām;

22.2. paredzētas dārzeņu ražošanai;

22.3. pakļautas dienesta pēcpārbaudei.

IV. Sēklaudzēšanai noteiktās prasības

23. Ja sēklaudzētājs audzē vienas vai vairāku sugu vai šķirņu, vai kategoriju dārzeņu sēklas, tas nodrošina, ka dažādu sugu vai šķirņu, vai kategoriju sēklas nesajaucas.

24. Sēklaudzētājs kārto lauku vēsturi, norādot lauku izvietojuma shēmu, augu maiņu pa gadiem, informāciju par konkrētajā laukā lietoto sēklu, kā arī siltumnīcā veiktos pasākumus.

25. Sēklaudzēšanas laukus izvieto tikai pēc priekšaugiem, kas nodrošina šķirņu un sugu nesajaukšanos. Atkārtota dārzeņu audzēšana vienā un tajā pašā laukā ir pieļaujama, ja ievērots vismaz četru gadu intervāls starp vienas sugas augiem un triju gadu intervāls starp vienas grupas dažādām sugām saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu. Siltumnīcā pieļaujama sēklaudzēšana vairākus gadus pēc kārtas, ja tiek veikta dezinfekcija un substrāta maiņa.

26. (Svītrots ar MK 21.03.2017. noteikumiem Nr. 166)

27. Atklātā laukā sēklaudzēšanas sējumus un stādījumus (turpmāk – sējumi) izvieto tā, lai nodrošinātu šo noteikumu 6.pielikumā minēto minimālo attālumu starp sējumiem, starp kuriem iespējama nevēlama svešappute.

28. Ja ir nodrošināta aizsardzība pret nevēlamu svešapputi, nav jāievēro prasības par minimālo attālumu starp sējumiem, starp kuriem iespējama nevēlama svešappute.

29. Sēklaudzēšanas laukos pieļaujamais inficēto un kaitēkļu invadēto augu skaits ir minēts šo noteikumu 7.pielikumā. Sēklaudzēšanas laukos nav pieļaujama vējauzu (Avena fatua, Avena sterilis) klātbūtne.

30. Bioloģiskajos sēklaudzēšanas laukos papildus šo noteikumu 7.pielikumā minētajam pieļaujamajam inficēto un kaitēkļu invadēto augu skaitam nosaka arī šo noteikumu 8.pielikumā minēto pieļaujamo inficēto un kaitēkļu invadēto augu īpatsvaru.

V. Lauku apskate

31. Lai novērtētu sēklaudzēšanas lauku vispārējo stāvokli un to atbilstību šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām, kā arī noteiktu sugas un šķirnes tīrību saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumā minētajām prasībām, dienesta inspektors veic lauku apskati sertifikācijai paredzētajiem sēklaudzēšanas laukiem.

32. Par standartsēklu audzēšanu atbild sēklaudzētājs un nodrošina standartsēklu atbilstību šo noteikumu 9.pielikumā sertificētām sēklām noteiktajām šķirnes tīrības prasībām.

33. Sēklaudzētājs katru gadu (viengadīgām kultūrām – līdz 15.aprīlim, divgadīgām un daudzgadīgām kultūrām – līdz 15.jūlijam) iesniedz dienestā lauku apskates iesniegumu par sertifikācijai paredzētajiem sēklaudzēšanas laukiem saskaņā ar šo noteikumu 10.pielikumu.

(Grozīts ar MK 21.03.2017. noteikumiem Nr. 166)

34. Dienesta inspektors, pieņemot lauku apskates iesniegumu, pārbauda, vai:

34.1. lauku apskates iesniegumā ir norādīta visa šo noteikumu 10.pielikumā minētā informācija;

34.2. šķirne atbilst Sēklu aprites likumā minētajām prasībām par sēklu sertifikāciju;

34.3. sēklaudzētājam saskaņā ar Augu šķirņu aizsardzības likumu ir reģistrēta licence par attiecīgās aizsargātās šķirnes izmantošanas tiesībām;

34.4. (svītrots ar MK 21.03.2017. noteikumiem Nr. 166).

35. Pirms lauka apskates dienesta inspektors iepazīstas ar sēklu kvalitāti apliecinošiem dokumentiem un ierakstiem lauku vēsturē. Sēklu sertifikāta derīguma termiņu nepārbauda.

36. Ja nav ievērotas šo noteikumu 34.punktā minētās prasības, dienesta inspektors triju darbdienu laikā pēc minēto prasību pārbaudes par to rakstiski informē sēklaudzētāju, norādot trūkumus, un pieprasa tos novērst septiņu darbdienu laikā.

37. Izsēto sēklu kvalitāti apliecina:

37.1. Latvijā sertificētām sēklām – dienesta izsniegta sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" (ja sēkla paredzēta tirdzniecībai) un sēklas sertifikāts vai sēklas sertifikāta kopija ar aizpildītu II daļu;

37.2. izsētajām izlases sēklām, ko šķirnes uzturētājs izsējis turpmākai pavairošanai, – selekcionāra pilnvarojums un šķirnes uzturēšanas shēma;

37.3. citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī Īslandē un Norvēģijā sertificētām sēklām – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar atsauci uz Eiropas Savienības tiesību aktiem un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu;

37.4. Šveicē un Lihtenšteinā sertificētām sēklām – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu.

38. Dienesta inspektors pieņem lēmumu atteikt lauku apskati un sējumu vai stādījumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu jau pirms lauku apskates un triju darbdienu laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas rakstiski informē par to sēklaudzētāju, ja:

38.1. šo noteikumu 36.punktā minētie trūkumi nav novērsti noteiktajā termiņā;

38.2. nav izsēto sēklu kvalitāti apliecinošu dokumentu vai tie neatbilst šo noteikumu 37.punktā minētajiem nosacījumiem;

38.3. pārbaudot ierakstus lauku vēsturē, ir konstatēti šo noteikumu 25.punktā minētie pārkāpumi vai neatbilstība lauku apskates iesniegumā norādītajai informācijai;

38.4. nav lauku vēstures;

38.5. lauku apskates iesniegums ir iesniegts pēc šo noteikumu 33.punktā minētā termiņa un augi ir sasnieguši tādas fenoloģiskās attīstības fāzes, kad vairs nav iespējams konstatēt šķirņu atšķirīgās morfoloģiskās pazīmes;

38.6. šķirne neatbilst Sēklu aprites likumā minētajiem nosacījumiem par sēklu sertifikāciju.

39. Lauka apskati veic vismaz reizi veģetācijas periodā tādā kultūraugu fenoloģiskās attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes morfoloģiskās pazīmes, ir iespējams noteikt šķirnes tīrību un konstatēt ar slimībām inficētos augus:

39.1. gurķiem, kabačiem – kad 25 procentiem augu ir izveidojušies pirmie sēklas augļi;

39.2. galda bietēm, burkāniem, pētersīļiem (sakņu forma), selerijām (sakņu forma), rutkiem, rāceņiem – sakņu saimnieciskajā gatavībā;

39.3. melnsaknēm – pirms sakne ir sasniegusi saimniecisko gatavību, bet jau redzamas šķirnei raksturīgās pazīmes;

39.4. galviņkāpostiem, Savojas kāpostiem – kad galviņas sasniegušas šķirnei raksturīgu lielumu un blīvumu;

39.5. Briseles kāpostiem – kad augam saimniecisko gatavību ir sasniegušas ne mazāk kā 50 procenti galviņu;

39.6. lapu kāpostiem – pilnas lapu rozetes fāzē, pirms sāk dzeltēt apakšējās lapas;

39.7. kolrābjiem – kad stublāja bumbuļa diametrs sasniedzis šķirnei raksturīgo lielumu;

39.8. lielaugļu ķirbjiem, arbūziem, melonēm – bioloģiskajā gatavībā, kad parādās šķirnei raksturīgā krāsa un piebriedušas sēklas;

39.9. ziedkāpostiem, brokoļiem – kad ziedgalviņa pilnībā izveidojusies, bet pirms tā sāk izirt, lauka apskati atkārtoti veic mātes augu ziedēšanas sākumā;

39.10. zirņiem, daudzziedu pupiņām, dārza pupiņām, dārza pupām – ziedēšanas laikā un tad, kad pirmās pākstis vai sēklas sasniegušas saimniecisko gatavību;

39.11. pētersīļiem (lapu forma), selerijām (lapu forma), endīvijām, dārza salātiem, spinātiem – kad pilnībā attīstījusies lapu rozete un dažiem augiem sāk veidoties ziednesis;

39.12. sīpoliem, šalotēm – sīpola pilnīgas izveidošanās fāzē (ārējo zvīņu un sakņu kakliņa iežūšanas sākumā);

39.13. ķiplokiem – pirms virszemes daļas dzeltēšanas un sīpola pilnīgas izveidošanās fāzē ārējo zvīņu iežūšanas sākumā;

39.14. puraviem, maurlokiem, lielloku sīpoliem – loku saimnieciskās gatavības fāzē;

39.15. kārvelēm, lapu artišokiem, Vitlufa cigoriņiem, lapu cigoriņiem, lauka salātiem – lapu vai galviņas tehniskās gatavības, kā arī ziedēšanas laikā;

39.16. sakņu cigoriņiem – ziedēšanas un sakņu tehniskās gatavības laikā;

39.17. sparģeļiem – dzinumu tehniskās gatavības laikā, kā arī ziedēšanas laikā;

39.18. cukurkukurūzai – kad 30 procentiem augu ir izveidojušās vālītes tehniskajā gatavībā;

39.19. rabarberiem, selerijām (kātu forma), lapu bietēm – kātu saimnieciskās gatavības fāzē;

39.20. tomātiem, paprikai, baklažāniem – kad vismaz 20 procentiem augu ir nogatavojušies pirmie augļi;

39.21. fenheļiem – saimnieciskajā gatavībā un pirms ziedēšanas;

39.22. Ķīnas kāpostiem – lapu šķirnēm pilnas lapu rozetes izveidošanās fāzē, galviņu šķirnēm – masveida galviņu izveidošanās fāzē un ziedēšanas laikā;

39.23. redīsiem – masveida sakņu paresninājuma izveidošanās fāzē un ziedēšanas laikā.

40. Divgadīgajiem dārzeņiem – sīpoliem, šalotēm, puraviem, selerijām, galda bietēm, lapu bietēm, kolrābjiem, lapu kāpostiem, galviņkāpostiem, Savojas kāpostiem, Briseles kāpostiem, rāceņiem, vitlufa cigoriņiem, sakņu cigoriņiem, lapu cigoriņiem, lapu artišokiem, burkāniem, pētersīļiem, rutkiem, melnsaknēm – lauku apskati veic divas reizes:

40.1. pirmo reizi – pirmajā veģetācijas gadā saskaņā ar šo noteikumu 39.punktu;

40.2. otro reizi – otrajā veģetācijas gadā pirms ziedēšanas vai ziedēšanas fāzes pašā sākumā, kad nosaka minimālo attālumu ievērošanu, augu viendabību pēc morfoloģiskajām pazīmēm un novērtē faktisko mātes augu stāvokli.

41. Ja divgadīgo dārzeņu sēklas iegūst vienā gadā, šo noteikumu 40.1. un 40.2.apakšpunktā minēto lauku apskati veic vienā gadā.

42. Daudzgadīgajiem dārzeņiem – lielloku sīpoliem, maurlokiem, sparģeļiem, rabarberiem – lauka apskati veic sēklu ievākšanas gadā, periodā, kad vislabāk nosakāmas morfoloģiskās pazīmes saskaņā ar šo noteikumu 39.punktu.

43. Lauka apskates laiku un reizes nosaka dienesta inspektors un pirms lauku apskates paziņo par to sēklaudzētājam. Augu skaitu, kuru sēklas sagatavošanas procesā ir grūti nošķirojamas, var vērtēt atsevišķā lauku apskates reizē.

44. Sākot lauka apskati, dienesta inspektors pārbauda minimālos attālumus starp atsevišķu sugu un šķirņu sējumiem un:

44.1. ja nav ievēroti šo noteikumu 6.pielikumā minētie minimālie attālumi starp sējumiem, brīdina sēklaudzētāju par neatbilstību, kā arī nosaka termiņu minimālo attālumu nodrošināšanai. Sēklaudzētājs pēc trūkumu novēršanas var atkārtoti pieteikt lauka apskati;

44.2. ja minimālo attālumu nav iespējams nodrošināt, platības, kas atrodas tuvāk par minimālo attālumu, atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamām.

45. Lauka apskates laikā dienesta inspektors pārliecinās par sējumā esošās šķirnes identitāti (atbilstību oficiālajam šķirnes aprakstam). Ja šķirnes identitāte neatbilst pieteiktajam šķirnes nosaukumam, dienesta inspektors sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu.

46. Analizējamais augu skaits sēklaudzēšanas sējumos vai stādījumos un augu skaits paraugā ir noteikts šo noteikumu 11.pielikumā.

47. Paraugu vietas nosaka, ejot laukam pa diagonāli un ievērojot vienmērīgus attālumus.

48. Ja, veicot lauka apskati, konstatē šo noteikumu pārkāpumus vai sējuma neatbilstību attiecīgajai sēklu kategorijai, dienesta inspektors sēklu kategoriju pazemina līdz atbilstošai kategorijai, ņemot vērā šajos noteikumos minēto sēklas kategoriju iegūšanas kārtību. Ja trūkumus iespējams novērst, pēc dienesta inspektora norādījumu izpildes lauka apskati veic atkārtoti, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc iepriekšējās apskates.

49. Ja sējums neatbilst šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām, kā arī sugas un šķirnes tīrības prasībām, dienests sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu un iegūto ražu neiekļauj sēklu novērtēšanā.

50. Ja tiek konstatēts, ka nav ievēroti šo noteikumu 6.pielikumā minētie minimālie attālumi, dienesta inspektors pirms lauku apskates protokola izsniegšanas pārliecinās, vai platības, kas atrodas tuvāk par minimālo attālumu, ir novāktas atsevišķi. Par minēto pārbaudi izdara ierakstu dārzeņu sēklaudzēšanas lauku apskates protokolā saskaņā ar šo noteikumu 12.pielikumu.

51. Triju darbdienu laikā pēc pēdējās lauka apskates dienesta inspektors, pamatojoties uz lauka apskates rezultātiem, pieņem lēmumu par šķirnes sējumu atbilstību sēklu iegūšanai, kā arī sagatavo un izsniedz sēklaudzētājam dārzeņu sēklaudzēšanas lauku apskates protokolu. Viens protokola eksemplārs paliek dienestā.

VI. Sēklu kvalitātes novērtēšana

52. Lai novērtētu sēklu kvalitāti, sēklu paraugus ņem un sēklas novērtē saskaņā ar Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumos paredzētajām metodēm (elektroniskā veidā pieejamas dienesta tīmekļa vietnē).

53. Sēklu paraugus noņem dienesta inspektors, kas ir ieguvis dienesta sēklu paraugu noņēmēja kvalifikāciju vai Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) sēklu paraugu noņēmēja kvalifikāciju.

54. Standartsēklu kvalitātes novērtēšanai sēklu paraugus var noņemt:

54.1. reģistrētā persona;

54.2. dienesta inspektors, kas ieguvis šo noteikumu 53.punktā minēto kvalifikāciju, ja dienests saņēmis reģistrētās personas iesniegumu.

55. Reģistrētā persona standartsēklu kvalitātes rādītājus var noteikt jebkurā oficiāli atzītā sēklu kontroles laboratorijā vai Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) akreditētā laboratorijā, vai oficiālā pārraudzībā esošā sēklu kontroles laboratorijā saskaņā ar Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem.

56. Reģistrētā persona ir atbildīga par standartsēklu kvalitātes rādītāju atbilstību šo noteikumu prasībām.

57. Šo noteikumu 53.punktā un 54.2.apakšpunktā minētajā gadījumā reģistrētā persona iesniedz dienestā iesniegumu par vidējā sēklu parauga noņemšanu, analīžu veikšanu un oficiālo etiķešu izgatavošanu saskaņā ar šo noteikumu 13.pielikumu.

58. Dienesta inspektors noņem paraugus no katras sagatavotās viendabīgas sēklu partijas.

59. Par sēklu partijas neviendabīgumu liecina:

59.1. atšķirīgs sēklu partijas iesaiņojuma materiāls vai veids;

59.2. dažāds iesaiņojumu lielums sēklu partijā;

59.3. atšķirīgs marķējums un etiķetes vai atšķirīga informācija etiķetēs;

59.4. dažādu veidu zīmogojumi;

59.5. dažādu veidu sēklu apstrāde iesaiņojumos;

59.6. sēklu vizuālās atšķirības dažādos iesaiņojumos;

59.7. atšķirīgi piemaisījumi dažādos iesaiņojumos.

60. Ja konstatēta kāda no šo noteikumu 59.1., 59.2., 59.3., 59.4. un 59.5.apakšpunktā minētajām pazīmēm, dienesta inspektors paraugu noņem pēc tam, kad reģistrētā persona nodala atšķirīgos iesaiņojumus atsevišķā partijā.

61. Ja konstatēta šo noteikumu 59.6. vai 59.7.apakšpunktā minētā pazīme, reģistrētajai personai ir tiesības veikt vienu no šādām darbībām:

61.1. sēklu partiju sadalīt vairākās atsevišķās partijās pēc kādas atšķirīgas sēklu pazīmes (ja tas ir iespējams);

61.2. iesniegt dienestā iesniegumu par nepieciešamību veikt sēklu partijas neviendabīguma analīzi attiecībā uz tīrību, dīgtspēju un citu augu sēklu saturu atbilstoši Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem;

61.3. atsaukt iesniegumu par vidējā sēklu parauga noņemšanu, analīžu veikšanu un etiķešu izgatavošanu, lai īstenotu pasākumus (piemēram, sēklu partijas samaisīšanu) pārbaudāmās sēklu partijas neviendabīguma novēršanai.

62. Ja, veicot šo noteikumu 61.2.apakšpunktā minēto analīzi, konstatē, ka sēklu partija nav pietiekami viendabīga un neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem, dienesta inspektors sēklu partijas nevērtē.

63. Sēklu partijas un parauga masa ir noteikta šo noteikumu 14.pielikumā. Noteikto maksimālo sēklu partijas masas lielumu nedrīkst pārsniegt vairāk kā par pieciem procentiem.

64. Ja sēklu partijas masa pārsniedz šo noteikumu 14.pielikumā minēto lielumu vairāk nekā par pieciem procentiem, to sadala vairākās sēklu partijās atbilstoši sugai.

65. No sēklu partijas noņem vidējo paraugu sēklu kvalitātes novērtēšanai un pēcpārbaudei. Vidējais paraugs sastāv no šādām daļām:

65.1. no parauga sēklu kvalitātes īpašību noteikšanai;

65.2. no parauga sēklu pēcpārbaudei;

65.3. no parauga sēklu mitruma satura un kaitēkļu invāzijas noteikšanai (ievieto hermētiski noslēgtā iesaiņojumā).

66. Sēklu paraugus pēc to kvalitātes rādītāju noteikšanas dienests uzglabā vismaz gadu. Sēklu pēcpārbaudes parauga atlikušo daļu uzglabā, līdz pabeigta parauga novērtēšana.

67. Sēklu vidējā parauga kvalitātei jāatbilst rādītājiem, kas noteikti šo noteikumu 4.pielikumā.

68. Ja pirmsbāzes kategorijas vai bāzes kategorijas sēklu partijas sēklām analīzē noteiktā dīgtspēja neatbilst šo noteikumu 4.pielikumā minētajai minimālajai sēklu dīgtspējai, reģistrētā persona var iesniegt dienestā iesniegumu atļaujas saņemšanai sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju saskaņā ar šo noteikumu 15.pielikumu. Iesniegumu var iesniegt līdz:

68.1. 1.martam – par visām dārzeņu sugām, izņemot redīsus, rabarberus, melnsaknes, lauka salātus, papriku, tomātus, puravus, selerijas, gurķus;

68.2. 1.jūnijam – par redīsiem, rabarberiem, melnsaknēm, lauka salātiem;

68.3. 15.decembrim – par papriku, tomātiem, puraviem, selerijām, gurķiem.

69. Selekcionārs vai šķirnes uzturētājs var iesniegt dienestā iesniegumu atļaujas saņemšanai pazemināt izlases sēklas kategoriju saskaņā ar šo noteikumu 16.pielikumu, ja izlases sēklas sēklaudzēšanas laukā ir veikta lauku apskate un lauku apskatē noteiktā šķirnes identitāte un šķirnes tīrība atbilst tās sēklu kategorijas prasībām, uz kuru paredzēts samazināt izlases sēklu kategoriju. Iesniegumu var iesniegt līdz:

69.1. 1.martam – par visām dārzeņu sugām, izņemot redīsus, rabarberus, melnsaknes, lauka salātus papriku, tomātus, puravus, selerijas, gurķus;

69.2. 1.jūnijam – par redīsiem, rabarberiem, melnsaknēm, lauka salātiem;

69.3. 15.decembrim – par papriku, tomātiem, puraviem, selerijām, gurķiem.

70. Dienests katru gadu līdz 1.martam, 1.jūnijam un 15.decembrim apkopo šo noteikumu 68. un 69.punktā minētos iesniegumus un informē Nacionālo augu šķirņu padomi par:

70.1. iesniegumiem atļaujas saņemšanai sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju, norādot kopējo iesniegumu skaitu pa sugām un šķirnēm, partiju skaitu, kopējo sēklu apjomu un konstatēto minimālo dīgtspēju;

70.2. iesniegumiem atļaujas saņemšanai pazemināt izlases sēklas kategoriju, norādot kopējo iesniegumu skaitu pa augu sugām un šķirnēm, sēklu apjomu un kategorijas pazemināšanas iemeslus.

71. Nacionālā augu šķirņu padome piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 70.punktā minētās informācijas saņemšanas izvērtē attiecīgās šķirnes sēklas nodrošinājumu Latvijas tirgū, kā arī saražotās izlases sēklas daudzumu un sniedz dienestam priekšlikumus par:

71.1. zemāko iespējamo dīgtspēju, ar kuru var atļaut sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju;

71.2. izlases sēklas kategoriju pazemināšanu.

72. Dienests piecu darbdienu laikā pēc Nacionālās augu šķirņu padomes sniegto priekšlikumu saņemšanas pieņem lēmumu par:

72.1. atļaujas izsniegšanu sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju vai par atteikumu izsniegt atļauju un par to triju darbdienu laikā paziņo šo noteikumu 68.punktā minētajai reģistrētajai personai;

72.2. atļaujas izsniegšanu pazemināt izlases sēklas kategoriju (ja sēklu kvalitātes rādītāji atbilst kategorijai, uz kuru paredzēts samazināt izlases sēklu kategoriju) vai par atteikumu pazemināt kategoriju un par to piecu darbdienu laikā paziņo šo noteikumu 69.punktā minētajam selekcionāram vai šķirnes uzturētājam.

73. Ja dienests ir pieņēmis lēmumu atļaut sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju:

73.1. dienests reģistrētajai personai izsniedz sēklu sertifikātu saskaņā ar šo noteikumu 112.punktu, pamatojoties uz pārskatu par sēklu novērtēšanas rezultātiem. Sēklu sertifikātā ietver papildu norādi par sēklu pazemināto dīgtspēju;

73.2. dienests attiecīgās sēklu kategorijas iesaiņojuma oficiālajā etiķetē papildus norāda faktisko sēklu dīgtspēju, kā arī tirgotāja vārdu, uzvārdu (juridiskai personai – nosaukumu) un adresi;

73.3. reģistrētā persona tirgo sēklas ar pazeminātu dīgtspēju, ievērojot šajos noteikumos noteiktās prasības.

VII. Sēklu iesaiņošana

74. Saiņotājs iesaiņojuma materiālu izvēlas tā, lai:

74.1. nodrošinātu sēklu kvalitātes un masas saglabāšanos un sēklu nesajaukšanos;

74.2. iesaiņojumu nevarētu atvērt bez redzamām oficiālās etiķetes vai iesaiņojuma bojājuma pazīmēm.

75. Reģistrētā persona sēklu partiju noliktavā novieto tā, lai jebkurai iesaiņojuma vienībai varētu brīvi piekļūt un noņemt paraugu.

76. Reģistrētā persona sertificētas kategorijas sēklas (C) un standartsēklas var saiņot nelielos Eiropas Savienības iesaiņojumos. Par nelieliem Eiropas Savienības iesaiņojumiem uzskata sēklu iesaiņojumus, kuros sēklu masa nepārsniedz:

76.1. pākšaugiem – piecus kilogramus;

76.2. sīpoliem, lapu bietēm, galda bietēm, rāceņiem, lielaugļu ķirbjiem, kabačiem, burkāniem, redīsiem, melnsaknēm, spinātiem, kārvelēm, sparģeļiem, arbūziem un lauka salātiem – 500 gramu;

76.3. pārējiem dārzeņiem – 100 gramu.

VIII. Sēklu iesaiņojuma etiķetēšana ar oficiālajām etiķetēm

77. Sēklu iesaiņojuma oficiālās etiķetes ir stingrā dienesta uzskaitē. Etiķetes minimālais izmērs ir 110 x 67 milimetri. Oficiālās etiķetes krāsa ir noteikta šo noteikumu 17.pielikumā. Oficiālā etiķete var būt ar auklas caurumu, uzlīmējama vai piešujama.

78. Sīpolu Allium cepa L., šalotu Allium cepa Agregatum, maurloku Allium schoenoprasum L., tomātu Solanum lycopersicum L., daudzziedu pupiņu Phaseolus coccineus L. un dārza pupiņu Phaseolus vulgaris L. sēklām oficiālo etiķeti var aizstāt ar augu pasi, ja tā atbilst šo noteikumu 77.punktā minētajiem nosacījumiem un satur šo noteikumu 18.pielikumā minēto informāciju.

(Grozīts ar MK 11.02.2014. noteikumiem Nr.83)

79. Oficiālās etiķetes lieto iesaiņojumiem, kuros iesaiņo:

79.1. pirmsbāzes sēklas;

79.2. bāzes sēklas;

79.3. sertificētas sēklas (izņemot nelielus Eiropas Savienības iesaiņojumus);

79.4. sēklas, kuras nav līdz galam sertificētas.

80. Pēc saiņotāja rakstiska pieprasījuma dienests sertificētu sēklu nelieliem Eiropas Savienības iesaiņojumiem izsniedz oficiālās etiķetes, piemērojot šajā nodaļā minētās prasības.

81. Noslēdzot sēklu iesaiņojumus, tiem ārpusē piestiprina nelietotu oficiālo etiķeti, kurā norādītā informācija atbilst:

81.1. šo noteikumu 18.pielikumā minētajām prasībām – pirmsbāzes sēklām, bāzes sēklām un sertificētām sēklām (izņemot nelielus Eiropas Savienības iesaiņojumus);

81.2. šo noteikumu 19.pielikumā minētajām prasībām – sēklām, kuras nav līdz galam sertificētas.

82. Pirmsbāzes sēklām, bāzes sēklām un sertificētām sēklām (izņemot nelielus Eiropas Savienības iesaiņojumus) iesaiņojumā ievieto dokumentu etiķetes krāsā, dokumentā iekļaujot šo noteikumu 18.pielikuma II nodaļā minēto informāciju. Dokumenta tipogrāfiskais noformējums atšķiras no etiķetes, lai to nevarētu sajaukt. Minētais dokuments nav nepieciešams, ja informācija ir neizdzēšami uzdrukāta uz iesaiņojuma vai saskaņā ar šo noteikumu 81.1.apakšpunktu ir lietota uzlīmējama etiķete vai nenoplēšama materiāla etiķete.

83. Ja lieto oficiālo etiķeti ar auklas caurumu, etiķetes piestiprinājumu aizzīmogo.

84. Sēklu iesaiņojumam oficiālo etiķeti piestiprina (pirmoreiz vai atkārtoti) tikai dienesta uzraudzībā.

85. Ja dārzeņu šķirne ir ģenētiski modificēta, to norāda etiķetē, kā arī jebkurā citā sēklu kvalitāti apliecinošā dokumentā.

86. Ja sēklas ir apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai citām ķimikālijām, to norāda etiķetē.

87. Ja sertifikācijas procesā noteiktā sēklu partijas kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, attiecīgās sēklu partijas oficiālās etiķetes likvidē dienesta uzraudzībā.

88. Ja oficiālās etiķetes ir pasūtītas un saiņotājam piegādātas pirms sēklu iesaiņošanas un sēklu parauga noņemšanas, dienesta inspektors pārliecinās par oficiālo etiķešu izlietojumu, pārbaudot iesaiņojumu lielumu un skaitu. Konstatējot, ka:

88.1. sēklu partijas glabāšanas vietā ir mazāk iesaiņojuma vienību nekā pasūtīto oficiālo etiķešu, dienesta inspektors nodrošina neizlietoto oficiālo etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu;

88.2. vietā, kur glabājas etiķetētā sēklu partija, ir vairāk iesaiņojuma vienību nekā pasūtīto oficiālo etiķešu, dienesta inspektors nenoņem sēklu paraugu, kamēr nav nošķirtas liekās iesaiņojuma vienības.

89. Ja etiķetēto sēklu partiju pārsaiņo cita lieluma iesaiņojuma vienībās vai veic sēklu partijas ķīmisko apstrādi vai apstrādi ar biopreperātiem vai augu aizsardzības līdzekļiem, dienesta inspektors nodrošina etiķetētās partijas oficiālo etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu.

90. Sēklas, kuras nav līdz galam sertificētas, bet ir:

90.1 izaudzētas un novāktas Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī Īslandē vai Norvēģijā, var līdz galam sertificēt Latvijā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likumu un šiem noteikumiem;

90.2. novāktas Latvijā un paredzētas sertificēšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, iesaiņo dienesta inspektora uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likumā un šo noteikumu VII un VIII nodaļā minētajām prasībām. Iesaiņojumiem piestiprina etiķeti un pievieno pavaddokumentu saskaņā ar šo noteikumu 19.pielikumu;

90.3. novāktas Latvijā vienā saimniecībā un paredzētas sertificēšanai Latvijā citā saimniecībā, iesaiņo dienesta inspektora uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likumā un šo noteikumu VII un VIII nodaļā minētajām prasībām. Iesaiņojumiem piestiprina etiķeti, kas paredzēta sēklām, kuras nav līdz galam sertificētas.

91. Šo noteikumu 90.punktā minētās prasības par iesaiņošanu un etiķetēšanu nepiemēro, ja dienests rakstiski vienojas ar citas valsts pilnvaroto iestādi par citām iesaiņošanas un etiķetēšanas prasībām.

IX. Sēklu iesaiņojuma etiķetēšana ar saiņotāja etiķetēm

92. Saiņotāja (piegādātāja) etiķetes lieto standartsēklām un sertificētu sēklu nelieliem Eiropas Savienības iesaiņojumiem.

93. Saiņotāja etiķetes izmērs (izņemot nelielus Eiropas Savienības iesaiņojumus) un krāsa atbilst šo noteikumu 77.punktā minētajiem nosacījumiem.

94. Saiņotājs etiķetē norāda šo noteikumu 20.pielikumā minēto informāciju. Informāciju nošķir no jebkuras citas uz sēklu iesaiņojuma esošas informācijas, izņemot nelielus standarta sēklu iesaiņojumus.

95. Saiņotājs, lietojot savas etiķetes standartsēklām, kas paredzētas tirdzniecībai:

95.1. rakstiski informē dienestu par sēklu saiņošanas sākumu un beigām;

95.2. kārto uzskaiti par visām sēklu partijām;

95.3. noņem paraugus no katras tirgū izvietotās sēklu partijas un glabā tos pieejamus vismaz divus gadus vai tik ilgi, cik sēklas atrodas tirdzniecībā, ievērojot šādus nosacījumus:

95.3.1. paraugu masas lielums atbilst šajos noteikumos noteiktajam sēklu kvalitatīvo īpašību noteikšanas parauga lielumam;

95.3.2. paraugu iesaiņojuma materiāls un parauga uzglabāšanas apstākļi ir tādi, lai nodrošinātu sēklu kvalitātes un masas saglabāšanos un sēklu nesajaukšanos.

96. Šo noteikumu 95.2. un 95.3.apakšpunktā minēto darbību oficiālo uzraudzību izlases veidā veic dienests.

97. Saiņotājs, noslēdzot standartsēklu iesaiņojumus un sertificētu sēklu nelielus Eiropas Savienības iesaiņojumus, nodrošina, lai tos nevarētu atvērt bez redzamām etiķetes vai iesaiņojuma bojājuma pazīmēm.

98. Sertificētu sēklu nelielu Eiropas Savienības iesaiņojumu atkārtota etiķetēšana atļauta tikai dienesta uzraudzībā.

99. Saiņotājs sēklu uzskaites žurnālā norāda visu informāciju par standartsēklu iesaiņojumos un sertificētu sēklu nelielos Eiropas Savienības iesaiņojumos iekļautajām sēklu partijām, nodrošinot sēklu partiju izsekojamību un iespēju pārbaudīt sēklu identitāti. Sertificētu sēklu nelieliem Eiropas Savienības iesaiņojumiem norāda arī dienesta izsniegtā sēklu sertifikāta numuru.

100. Saiņotājs, lietojot savas etiķetes, ievēro šo noteikumu 85. un 86.punktā minētās prasības.

101. Saiņotājs vai, ja sēklas nav saiņotas Latvijā, persona, kas pārdod sēklas tālākai tirdzniecībai, vai, ja tādas nav, persona, kas tirgo sēklas, atbild par nelielos Eiropas Savienības iesaiņojumos un standartsēklu iesaiņojumos tirdzniecībā esošo sēklu kvalitāti un atbilstību šo noteikumu prasībām.

X. Sēklu tirdzniecība

102. Šo noteikumu 1.pielikumā minēto sugu sēklu tirdzniecība ir atļauta, ja tās ir atzītas par pirmsbāzes sēklu (PB), bāzes sēklu (B) vai sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklām. Standartsēklu (ST) kategorijas sēklas atļauts tirgot, ja tās atbilst šajos noteikumos standartsēklām noteiktajām prasībām.

103. Sēklas tirgo, iesaiņotas viendabīgās partijās, kurām ir pievienoti sēklu kvalitāti apliecinoši dokumenti.

104. Sakņu cigoriņa sēklas atļauts tirgot tikai tad, ja tās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atzītas par pirmsbāzes (PB), bāzes (B) vai sertificētas (C) sēklu kategorijas sēklām.

105. Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē sēklu ievešanu Latvijā no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

106. Saskaņā ar šo noteikumu 90.3.apakšpunktu atļauts pārdot sēklas, kuras nav līdz galam sertificētas, ja sēklaudzētājs un sēklu sagatavotājs ir noslēguši rakstisku vienošanos un par to rakstiski (ja iespējams, arī elektroniski) ir informēts dienests.

107. Sēklas ar pazeminātu dīgtspēju nelielos Eiropas Savienības iesaiņojumos tirgo atsevišķā stendā ar norādi "Sēklas ar pazeminātu dīgtspēju". Uz katras iesaiņojuma vienības norāda sēklu faktisko dīgtspēju.

108. Ja nepietiekama sēklu daudzuma dēļ no nelieliem Eiropas Savienības iesaiņojumiem nav iespējams noņemt šo noteikumu 14.pielikumā noteikto sēklu paraugu sēklu dīgtspējas noteikšanai, sēklas novieto atsevišķā stendā vai vietā ar norādi "Sēklas ar iespējamu pazeminātu dīgtspēju". Ar šādu norādi apzīmē katru attiecīgās partijas sēklu saiņojuma vienību.

109. Ja no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, ieved un tirgo vairāk par diviem kilogramiem sēklu, tirgotājs divu nedēļu laikā pēc sēklu ievešanas rakstiski (ja iespējams, arī elektroniski), sniedz dienestam informāciju par sugu, šķirni, kategoriju, sēklu daudzumu, ražotājvalsti un oficiālo kontroles institūciju, nosūtīšanas valsti un ievedēju.

X1. Kolekcionāra dārzeņu šķirņu sēklu izplatīšana

(Nodaļa MK 13.08.2013. noteikumu Nr.543 redakcijā)

109.1 Kolekcionārs, kas izplata savā dārzeņu šķirņu kolekcijā esošās sēklas, reģistrējas Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas dārzeņu šķirņu kolekcionāru reģistrā (turpmāk – kolekcionāru reģistrs).

109.2 Lai reģistrētos kolekcionāru reģistrā, kolekcionārs iesniedz dienestā iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 20.1 pielikumu un pievieno viņa dārzeņu šķirņu kolekcijā esošo šķirņu sarakstu, norādot katras šķirnes izcelsmi un sēklu iegūšanas veidu (piemēram, populācijas atlase).

109.3 Dienests piecu darbdienu laikā no šo noteikumu 109.2 punktā minētā iesnieguma saņemšanas dienas nosūta kolekcionāram informatīvu paziņojumu par iesnieguma saņemšanu un tā izskatīšanas termiņu.

109.4 Ja dienests mēneša laikā pēc visas šo noteikumu 109.2 punktā minētās informācijas saņemšanas nav informējis kolekcionāru par reģistrēšanu kolekcionāru reģistrā vai par atteikumu reģistrēt, uzskatāms, ka dienests kolekcionāru ir reģistrējis kolekcionāru reģistrā, piemērojot Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā minēto noklusējumu.

109.5 Dienests tīmekļa vietnē ievieto informāciju par reģistrā iekļautajiem kolekcionāriem, norādot vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru – fiziskām personām vai nosaukumu, adresi un tālruņa numuru – juridiskām personām, kā arī augu sugas, kuras kolekcionārs audzē izplatīšanai.

109.6 Dienests pieņem lēmumu par kolekcionāra reģistrācijas anulēšanu, ja:

109.6 1. kolekcionārs ir iesniedzis rakstisku iesniegumu par kolekcionāra reģistrācijas anulēšanu;

109.6 2. kolekcionārs divus gadus pēc kārtas nav iesniedzis dienestā šo noteikumu 109.10 punktā minēto šķirņu sarakstu;

109.6 3. kolekcionārs ir pārkāpis Sēklu un šķirņu aprites likuma 16.1 pantā un šo noteikumu X1 nodaļā minētās prasības.

109.7 Kolekcionāru reģistrā informācija par kolekcionāru glabājas līdz reģistrācijas anulēšanai saskaņā ar šo noteikumu 109.6 punktu. Dienests informāciju par kolekcionāru saglabā sešus gadus pēc kolekcionāra reģistrācijas anulēšanas.

109.8 Lai izdarītu izmaiņas kolekcionāru reģistrā, kolekcionārs dienestā iesniedz šo noteikumu 20.1 pielikumā minēto iesniegumu, norādot nepieciešamās izmaiņas.

109.9 Dienests izvērtē šo noteikumu 109.8 punktā minēto iesniegumu un pieņem lēmumu par izmaiņām kolekcionāru reģistrā.

109.10 Kolekcionārs katru gadu līdz 1.jūlijam dienestā iesniedz:

109.10 1. kārtējā gadā izplatīšanai paredzēto šķirņu sarakstu, atzīmējot katrai šķirnei plānoto sēklu apjomu;

109.10 2. kolekcijā no jauna iekļautās šķirnes, kā arī no kolekcijas izslēgtās šķirnes.

109.11 Kolekcionārs sēklas saiņo iesaiņojumos, kuros sēklu masa nepārsniedz:

109.11 1. pākšaugiem – piecus kilogramus;

109.11 2. sīpoliem, lapu bietēm, galda bietēm, rāceņiem, lielaugļu ķirbjiem, kabačiem, burkāniem, redīsiem, melnsaknēm, spinātiem, kārvelēm, sparģeļiem, arbūziem un lauka salātiem – 500 gramu;

109.11 3. pārējiem dārzeņiem – 100 gramu.

109.12 Kolekcionārs uz sēklu iesaiņojuma norāda šādu informāciju:

109.12 1. norādi "Kolekcionāra šķirne", kuras burtu lielums nav mazāks par šķirnes nosaukuma burtu lielumu;

109.12 2. norādi "Sēklu kvalitāte nav pārbaudīta oficiālā laboratorijā";

109.12 3. sugas un šķirnes nosaukumu;

109.12 4. sēklu svaru vai daudzumu;

109.12 5. vārdu, uzvārdu, adresi un tālruņa numuru – fiziskai personai vai nosaukumu, juridisko adresi un tālruņa numuru – juridiskai personai;

109.12 6. sēklu ieguves gadu.

XI. Sēklu dokumentācija

110. Pamatojoties uz lauku apskates un sēklu paraugu novērtēšanas rezultātiem, dienests reģistrētajām personām izsniedz sēklu kvalitāti apliecinošus dokumentus pirmsbāzes, bāzes un sertificētas kategorijas sēklām.

111. Sēklu kvalitāti apliecinoši dokumenti ir:

111.1. Latvijā sertificētām sēklām (izņemot nelielus Eiropas Savienības iesaiņojumus) – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" vai "ES tiesību akti" un sēklu sertifikāts saskaņā ar šo noteikumu 21.pielikumu;

111.2. citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī Īslandē un Norvēģijā sertificētām sēklām – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar atsauci uz Eiropas Savienības tiesību aktiem, ko izsniegušas attiecīgo valstu pilnvarotās institūcijas;

111.3. Šveicē un Lihtenšteinā sertificētām sēklām – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete, ko izsniegušas attiecīgo valstu pilnvarotās institūcijas;

111.4. nelieliem Eiropas Savienības sertificēto sēklu iesaiņojumiem un standartsēklām – sēklu iesaiņojuma etiķete vai zīmogojums ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" vai "ES tiesību akti".

112. Dienests, pamatojoties uz lauka apskates un sēklu vidējā parauga novērtēšanas rezultātiem, sēklu sertifikātu izsniedz reģistrētajām personām, ja visi sēklu partijas vidējā parauga novērtēšanas rezultātu rādītāji atbilst šo noteikumu attiecīgās sugas sēklu attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām.

113. Pārskatu "Sēklu novērtēšanas rezultāti" saskaņā ar šo noteikumu 22.pielikumu izsniedz, ja:

113.1. kāds no iegūtajiem sēklu partijas kvalitātes rādītājiem neatbilst šo noteikumu attiecīgajai sēklu kategorijai noteiktajām prasībām;

113.2. ir novērtēti tikai daži rādītāji;

113.3. sēklu paraugus nav noņēmis dienesta inspektors vai paraugu noņemšana neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) prasībām.

114. Sēklu sertifikātu vai pārskatu "Sēklu novērtēšanas rezultāti" izsniedz triju darbdienu laikā pēc tam, kad pabeigta sēklu parauga novērtēšana.

115. Standartsēklām, kurām kvalitātes rādītāji noteikti šo noteikumu 55.punktā minētajā laboratorijā, jāatbilst šajos noteikumos standartsēklām noteiktajām kvalitātes prasībām.

116. Reģistrētā persona kārto sēklu uzskaites žurnālu. Sēklu uzskaites žurnālā reģistrē visus attiecīgās sugas un šķirnes sēklu sagatavošanas posmus un izmantošanas veidus, norādot katrā darbībā izmantoto sēklu daudzumu (kilogramos). Ierakstu pareizību sēklu uzskaites žurnālā ar parakstu apliecina sēklu īpašnieks vai tā pilnvarotā persona. Komerciālos darījumos nepieciešama norāde par pārdošanu.

117. Reģistrētā persona, kas tirgo Latvijā sertificētas sēklas (izņemot nelielus Eiropas Savienības iesaiņojumus), pēdējam sēklu lietotājam pēc tā pieprasījuma izsniedz vienu no šādiem dokumentiem:

117.1. sēklu sertifikātu, ja sēklu sertifikāts reģistrētai personai ir izsniegts elektroniska dokumenta formā un pēdējais sēklu lietotājs ir tehniski nodrošināts šā sēklu sertifikāta saņemšanai;

117.2. sēklu sertifikāta kopiju ar aizpildītu tā II daļu, ja sēklu sertifikāts reģistrētai personai ir izsniegts papīra formā vai ja pēdējais sēklu lietotājs sertifikātu nevar saņemt elektroniski.

118. Ja pircējs ir iegādājies sēklas bez sēklu sertifikāta, sēklu sertifikāta kopijas vai etiķetes, pircējs zaudē tiesības izteikt pretenzijas sēklu tirgotājam.

119. Pēc sēklaudzētāja rakstiska pieprasījuma dienests triju darbdienu laikā pēc pieprasījumā norādīto analīžu pabeigšanas izsniedz Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) sertifikātu par veikto analīžu faktiskajiem rādītājiem.

XII. Sēklu pēcpārbaude

120. Dienests organizē sēklu pēcpārbaudi, lai pārliecinātos, vai sēklu pavairošanas procesā ir nodrošināta un saglabājusies šķirnes identitāte un tīrība.

121. Pēcpārbaudi izlases veidā veic sertificētu (C) un standartsēklu (ST) kategorijas sēklām.

122. Ja pēcpārbaudē konstatēts, ka kāda no sēklu partijām neatbilst šķirnes identitātes vai šķirnes tīrības prasībām, dienests piecu darbdienu laikā pēc pēcpārbaudes pabeigšanas pieņem lēmumu par attiecīgās sēklu partijas turpmākas pavairošanas iespējām un septiņu darbdienu laikā paziņo par to reģistrētai personai.

123. Sēklu partiju pēcpārbaudes rezultātus mēneša laikā pēc pēcpārbaudes pabeigšanas ievieto dienesta tīmekļa vietnē.

XIII. Noslēguma jautājums

124. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 17.jūlija noteikumus Nr.502 "Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 121.nr.; 2009, 133.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Grozīta ar MK 11.02.2014. noteikumiem Nr. 83; MK 21.03.2017. noteikumiem Nr. 166)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2002.gada 13.jūnija Direktīvas 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību;

2) Padomes 2004.gada 22.decembra Direktīvas 2004/117/EK, ar ko groza Direktīvas 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK attiecībā uz oficiālā uzraudzībā veiktajām pārbaudēm un trešās valstīs ražotu sēklu līdzvērtību;

3) Komisijas 2006.gada 5.decembra Direktīvas 2006/124/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/33/EEK par tirdzniecību ar dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu, kas nav sēklas, un Padomes Direktīvu 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību;

4) Komisijas 2009.gada 26.jūnija Direktīvas 2009/74/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 66/401/EEK, Padomes Direktīvu 66/402/EEK, Padomes Direktīvu 2002/55/EK un Padomes Direktīvu 2002/57/EK attiecībā uz augu botāniskajiem nosaukumiem, citu organismu zinātniskajiem nosaukumiem un konkrētiem Direktīvu 66/401/EEK, 66/402/EK un 2002/57/EK pielikumiem, ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas;

5) Komisijas 2013. gada 7. augusta Īstenošanas direktīvas 2013/45/ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 2002/55/EK un 2008/72/EK un Komisijas Direktīvu 2009/145/EK attiecībā uz tomātu botānisko nosaukumu;

6) Komisijas 2016. gada 3. marta Īstenošanas direktīvas (ES) 2016/317, ar ko attiecībā uz sēklu iepakojumu oficiālo etiķeti groza Padomes Direktīvu 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK, 2002/56/EK un 2002/57/EK.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.592
Dārzeņu sugas

(Pielikums grozīts ar MK 11.02.2014. noteikumiem Nr.83)

1. Allium cepa L. – sīpoli

2. Allium cepa Agregatum grupa – šalotes

3. Allium fistulosum L. – lielloku sīpoli

4. Allium porrum L. – puravi

5. Allium sativum L. – ķiploki

6. Allium schoenoprasum L. – maurloki

7. Anthriscus cerefolium (L.) Hoffm. – kārveles

8. Apium graveolens L. – selerijas

9. Asparagus officinalis L. – sparģeļi

10. Beta vulgaris L. – galda bietes un lapu bietes

11. Brassica oleracea L. – kolrābji

12. Brassica oleracea L. – lapu kāposti

13. Brassica oleracea L. – ziedkāposti

14. Brassica oleracea L. – brokoļi

15. Brassica oleracea L. – galviņkāposti

16. Brassica oleracea L. – Savojas kāposti (virziņkāposti)

17. Brassica oleracea L. – Briseles kāposti (rožkāposti)

18. Brassica rapa L. – Ķīnas kāposti

19. Brassica rapa L. rāceņi

20. Capsicum annuum L. – paprika

21. Cichorium endivia L. – endīvijas

22. Cichorium intybus L. – Vitlufa cigoriņi, sakņu cigoriņi, lapu cigoriņi

23. Citrullus lanatus (Thunb.) Matsum. et Nakai – arbūzi

24. Cucumis melo L. – melones

25. Cucumis sativus L. – gurķi

26. Cucurbita maxima Duchesne. – lielaugļu ķirbji

27. Cucurbita pepo L. – kabači

28. Cynara cardunculus L. – lapu artišoki

29. Daucus carota L. – burkāni

30. Foeniculum vulgare Mill. – fenheļi

31. Lactuca sativa L. – dārza salāti

32. Solanum lycopersicum L. – tomāti

33. Petroselinum crispum (Mill.) Nyman ex A. W. Hill – pētersīļi

34. Phaseolus coccineus L. – daudzziedu pupiņas

35. Phaseolus vulgaris L. – dārza pupiņas

36. Pisum sativum L. (partim) – zirņi, izņemot sējas zirņus

37. Raphanus sativus L. – redīsi

38. Raphanus sativus L. – rutki

39. Rheum rhabarbarum L. – rabarberi

40. Scorzonera hispanica L. – melnsaknes

41. Solanum melongena L. – baklažāni

42. Spinacia oleracea L. – spināti

43. Valerianella locusta L. Laterr. – lauka salāti

44. Vicia faba L. (partim) – dārza pupas

45. Zea mays L.(partim) – cukurkukurūza

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.592
Iesnieguma saturs personas iekļaušanai vai izmaiņu veikšanai Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā

1. Informācija par personu:

1.1. juridiskai personai:

1.1.1. nosaukums;

1.1.2. juridiskā adrese;

1.1.3. reģistrācijas numurs uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā;

1.1.4. kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);

1.1.5. pārstāvja vārds, uzvārds;

1.2. fiziskai personai:

1.2.1. vārds, uzvārds;

1.2.2. personas kods;

1.2.3. dzīvesvietas adrese;

1.2.4. kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).

2. Darbības veids, ar kuru paredzēts nodarboties.

3. Ražotņu, noliktavu, veikalu un citu tirdzniecības vietu adrese (atrašanās vieta).

4. Atsauce uz pievienotajiem dokumentiem.

5. Datums*, iesniedzēja vārds, uzvārds, paraksts*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "Datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.592
Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistra reģistrācijas apliecības saturs

1. Institūcija, kas izsniegusi reģistrācijas apliecību.

2. Reģistrācijas apliecības numurs.

3. Informācija par Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrēto personu:

3.1. juridiskai personai:

3.1.1. nosaukums;

3.1.2. juridiskā adrese;

3.1.3. reģistrācijas numurs uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā;

3.2. fiziskai personai:

3.2.1. vārds, uzvārds;

3.2.2. personas kods;

3.2.3. dzīvesvietas adrese.

4. Reģistrētais darbības veids.

5. Reģistrācijas kods.

6. Apliecības izsniegšanas datums*, izsniedzēja vārds, uzvārds, paraksts* un zīmogs*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums", "paraksts" un "zīmogs" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
4.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.592
Sēklu kvalitātes rādītāji

(Pielikums grozīts ar MK 11.02.2014. noteikumiem Nr.83)

1. Sēklu kvalitātes rādītāji ir šādi:

Nr.p.k.

Kultūraugs

Minimālā dīgtspēja (%)

Minimālā tīrība (%)

Citu augu sugu sēklu maksimālais piejaukums (% no masas)

Mitrums, ne vairāk kā (%)

latviskais nosaukums

latīniskais nosaukums

1.1. sīpoli Allium cepa L.

70

97

0,5

11,0

1.2. šalotes (Agregatum grupa) Allium cepa Agregatum

65

97

0,5

11,0

1.3. lielloku sīpoli Allium fistulosum L.

65

97

0,5

11,0

1.4. puravi Allium porrum L.

65

97

0,5

11,0

1.5. ķiploki Allium sativum L.

65

97

0,5

11,0

1.6. maurloki Allium schoenoprasum L.

65

97

0,5

11,0

1.7. kārveles Anthriscus cerefolium (L.) Hoffm.

70

96

1,0

10,0

1.8. selerijas Apium graveolens L.

70

97

1,0

10,0

1.9. sparģeļi Asparagus officinalis L.

70

96

0,2

11,0

1.10. galda bietes Beta vulgaris L.

70

97

0,5

14,0

1.11. lapu bietes Beta vulgaris L.

70

97

0,5

13,0

1.12. kolrābji Brassica oleracea L.

75

97

1,0

9,0

1.13. lapu kāposti Brassica oleracea L.

75

97

1,0

9,0

1.14. ziedkāposti Brassica oleracea L.

70

97

1,0

9,0

1.15. brokoļi Brassica oleracea L.

75

97

1,0

9,0

1.16. galviņkāposti Brassica oleracea L.

75

97

1,0

9,0

1.17. Savojas kāposti Brassica oleracea L.

75

97

1,0

9,0

1.18. Briseles kāposti Brassica oleracea L.

75

97

1,0

9,0

1.19. Ķīnas kāposti Brassica rapa L.

75

97

1,0

9,0

1.20. rāceņi Brassica rapa L.

80

97

1,0

9,0

1.21. paprika Capsicum annuum L.

65

97

0,5

11,0

1.22. endīvijas Cichorium endivia L.

65

95

1,0

12,0

1.23. Vitlufa cigoriņi Cichorium intybus L.

80

97

1,0

12,0

1.24. sakņu cigoriņi Cichorium intybus L.

80

97

1,0

12,0

1.25. lapu cigoriņi Cichorium intybus L.

65

95

1,5

12,0

1.26. arbūzi Citrullus lanatus (Thunb.) Matsum. et Nakai

75

98

0,1

10,0

1.27. melones Cucumis melo L.

75

98

0,1

9,0

1.28. gurķi Cucumis sativus L.

80

98

0,1

10,0

1.29. lielaugļu ķirbji Cucurbita maxima Duchesne

80

98

0,1

10,0

1.30. kabači Cucurbita pepo L.

75

98

0,1

10,0

1.31. lapu artišoki Cynara cardunculus L.

65

96

0,4

10,0

1.32. burkāni Daucus carota L.

65

95

1,0

10,0

1.33. fenheļi Foeniculum vulgare Mill.

70

96

1,0

12,0

1.34. dārza salāti Lactuca sativa L.

75

95

0,5

9,0

1.35. tomāti Solanum lycopersicum L.

75

97

0,5

11,0

1.36. pētersīļi Petroselinum crispum (Mill.) Nyman ex A. W. Hill

65

97

1,0

10,0

1.37. daudzziedu pupiņas Phaseolus coccineus L.

80

98

0,1

15,0

1.38. dārza pupiņas Phaseolus vulgaris L.

75

98

0,1

14,0

1.39. zirņi Pisum sativum L. (partim)

80

98

0,1

14,0

1.40. redīsi Raphanus sativus L.

70

97

1,0

9,0

1.41. rutki Raphanus sativus L.

70

97

1,0

9,0

1.42. rabarberi Rheum rhabarbarum L.

70

97

0,5

12,00

1.43. melnsaknes Scorzonera hispanica L.

70

95

1,0

11,0

1.44. baklažāni Solanum melongena L.

65

96

0,5

11,0

1.45. spināti Spinacia oleracea L.

75

97

1,0

13,0

1.46. lauka salāti Valerianella locusta L. Laterr.

75

95

0,5

9,0

1.47. dārza pupas Vicia faba L. (partim)

80

98

0,1

15,0

1.48. cukurkukurūza Zea mays L. (partim)

80

98

0,1

15,00

2. Sēklās nedrīkst būt:

2.1. vējauzas (Avena fatua) sēklas;

2.2. dzīvas ērces (Acarina).

3. Pākšaugu sēklās nedrīkst būt arī šādi dzīvi kaitēkļi:

3.1. pupiņu sēklgrauzis (Acanthoscelides obtectus Say);

3.2. dedestiņu sēklgrauzis (Bruchus affinis Froel.);

3.3. vīķu sēklgrauzis (Bruchus atomarius L.);

3.4. zirņu sēklgrauzis (Bruchus pisorum L.);

3.5. pupu sēklgrauzis (Bruchus rufimanus Boh.).

4. Viensēklas galda bietēm viendīgstība tiek noteikta ne zemāka par 90 %, skaldītām sēklām – 70 %, sēklu kamoliņu daudzums ar diviem vai trim dīgstiem nepārsniedz 5 % no uzdīgušajiem kamoliņiem.

5. Lopbarības zirņu piemaisījums dārza zirņu sēklās nav pieļaujams. Lobāmo zirņu gludo sēklu piemaisījums šķautņaino zirņu bāzes sēklās (un otrādi) nepārsniedz 0,3 %, sertificētās sēklās – 0,8 %.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
5.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.592
Dārzeņu sugu sadalījums pa grupām

Nr.p.k.

Grupa

Dārzeņu sugas

1. Ķirbjaugi gurķi, melones, arbūzi, ķirbji, kabači
2. Pākšaugi daudzziedu pupiņas, dārza pupiņas, zirņi, dārza pupas
3. Tomātaugi paprika, tomāti, baklažāni
4. Sīpolaugi sīpoli, šalotes, lielloku sīpoli, puravi, ķiploki, maurloki
5. Kāpostaugi redīsi, rutki, kolrābji, lapu kāposti, ziedkāposti, brokoļi, galviņkāposti, Savojas kāposti, Briseles kāposti, Ķīnas kāposti, rāceņi
6. Asteru dzimtas augi endīvijas, Vitlufa cigoriņi, sakņu cigoriņi, lapu cigoriņi, dārza salāti, artišoki, melnsaknes
7. Čemurziežu dzimtas augi kārveles, selerijas, fenheļi, burkāni, pētersīļi
8. Balandu dzimta spināti, galda un lapu bietes
9. Graudzāļu dzimta cukurkukurūza
10. Daudzgadīgie augi rabarberi, sparģeļi
11. Sakņaugi* redīsi, rutki, rāceņi, melnsaknes, selerijas, galda un lapu bietes, burkāni, pētersīļi

Piezīme. * Sakņaugi atkārtojas divās grupās – gan pēc dalījuma pa dzimtām, gan pēc iedalījuma atsevišķā sakņaugu grupā. Izvērtējot priekšaugus, ir jāņem vērā abu šo grupu dalījums.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
6.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.592
Minimālais attālums starp sējumiem, starp kuriem iespējama nevēlama svešappute

Nr.p.k.

Sējumi

Minimālie attālumi (m)

bāzes sēklām

sertificētām sēklām

1. Galda biešu šķirņu sējumiem:
1.1. no citiem Beta ģints putekšņu avotiem 1000 1000
1.2. no citām tās pašas apakšsugas šķirņu grupām* 1000 600
1.3. no citām tās pašas apakšsugas šķirņu grupas šķirnēm 600 300
2. Sakņu cigoriņu sējumiem:
2.1. no citas tās pašas ģints vai sugas apakšsugas 1000 1000
2.2. no citām sakņu cigoriņu šķirnēm 600 300
3. Kāpostaugu (Brassica) sugu šķirņu sējumiem:
3.1. no citām kāpostaugu sugām un citām tās pašas sugas šķirnēm 1000 600
3.2. no citiem svešapputes augiem, kas viegli saziedas ar kāpostaugu sugas augiem* 500 300
4. Pārējiem svešapputes dārzeņu sugu šķirņu sējumiem no citiem svešapputes augiem, kas izraisa šķirnes izviršanu un savstarpēju saziedēšanos vienas sugu grupas* robežās 500 300
5. Pārējiem svešapputes dārzeņu sugu šķirņu sējumiem no citiem svešapputes augiem, kas viegli saziedas ar citu sugu šķirnēm 300 100

Piezīmes.

* 1. Pie vienas sugu grupas pieder:

1.1. galda kāļi un lopbarības kāļi;

1.2. galda bietes, lapu bietes, lopbarības bietes un cukurbietes;

1.3. kāpostaugi – galviņkāposti, kolrābji, lapu kāposti, ziedkāposti, brokoļi, Briseles kāposti un Savojas kāposti;

1.4. Ķīnas kāposti, rapši, rāceņi, redīsi, turnepši, rutki.

2. Pie viegli saziedošos sugu grupām pieder:

2.1. galda bietes, lapu bietes, lopbarības bietes un cukurbietes;

2.2. galviņkāposti, kolrābji, lapu kāposti, ziedkāposti, brokoļi, Briseles kāposti un Savojas kāposti;

2.3. Ķīnas kāposti, galda kāļi un lopbarības kāļi, rapši, rāceņi, turnepši, ripši, zvērenes;

2.4. redīsi, rutki, pērkones;

2.5. kabači, ķirbji, patisoni;

2.6. burkāni – galda, lopbarības un savvaļas;

3. Dārzeņu un savvaļas augu savstarpējās saziedēšanās shēma

4. Galda biešu šķirņu grupu raksturojums

Nr. p.k.

Saknes garengriezums

Saknes mīkstuma krāsa

4.1.

šauri eliptisks vai eliptisks sarkana vai purpura

4.2.

apaļš vai plati eliptisks balta

4.3.

apaļš vai plati eliptisks dzeltena

4.4.

apaļš vai plati eliptisks sarkana vai purpura

4.5.

šauri iegarens sarkana vai purpura

4.6.

šauri trīsstūrains sarkana vai purpura

5. Lapu biešu šķirņu grupu raksturojums:

5.1. balts lapas kāts un gaiši zaļa lapas plātne bez antociāna krāsojuma;

5.2. balts lapas kāts un zaļa vai tumši zaļa lapas plātne bez antociāna krāsojuma;

5.3. zaļš lapas kāts un zaļa vai tumši zaļa lapas plātne bez antociāna krāsojuma;

5.4. sārts lapas kāts un zaļa vai tumši zaļa lapas plātne;

5.5. sarkans lapas kāts un lapas plātne ar antociāna krāsojumu.

6. Ja biešu šķirne ģenētiski ir viensēklas, daudzsēklu šķirnes attiecina uz citu šķirņu grupu.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
7.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.592
Sēklaudzēšanas laukos pieļaujamais inficēto un kaitēkļu invadēto augu skaits

Nr.p.k.

Kultūraugs

Slimo augu skaits, ne vairāk kā (%)

bāzes sēklas

sertificētas sēklas

1. Kāpostaugi (galviņkāposti, lapu kāposti, Ķīnas kāposti, Briseles kāposti, brokoļi, Savojas kāposti, ziedkāposti, kolrābji):
1.1. vadaudu bakterioze (ier. Xanthomonas campestris) 0 5
1.2. sausā puve (ier. Phoma lingam) 5 10
2. Ķirbjaugi (gurķi, lielaugļu ķirbji, kabači):    
2.1. brūnā lapu plankumainība (kraupis) (ier. Cladosporium cucumerinum) 0 5
2.2. baltā puve (ier. Sclerotinia sclerotiorum) 0 5
2.3. bakteriālā vīte (ier. Erwinia tracheiphila) 0 0
2.4. ķirbjaugu vīte (ier. Fusarium oxysporum) 0 0
2.5. gurķu bakteriālā plankumainība (ier. Pseudomonas syringae) 5 10
3. Galda bietes, lapu bietes:
3.1. sakņu bakteriālie augoņi (ier. Xanthomonas beticola) 5 10
3.2. sausā puve (ier. Phoma betae) 5 10
4. Dārza pupas, daudzziedu pupiņas, dārza pupiņas, zirņi – zirņu un pupu iedegas (ier. Ascohyta pisi, Ascohyta fabae) 15* 25*
4.1. zirņu sēklgrauzis (Bruchus pisorum L.) 5* 10*
5. Daudzziedu pupiņas, dārza pupiņas — pupiņu iedegas (ier. Colletotrichum lindemuthianum) 10* 20*
5.1. pupiņu bakteriālās iedegas (ier. Xanthomonas campestris pv. phaseoli) 0 0
6. Tomāti:
6.1. tomātu bakteriālais vēzis (ier. Clavibacter michiganensis ssp. Michiganensis, sin. Corynebacterium michiganense) 0 0
6.2. bakteriālā plankumainība (ier. Xanthomonas vesicatoria, sin. Xanthomonas campestris pv. vesicatoria) 0 0
6.3. tomātu melnplankumainība (ier. Didymella lycopersici) 0 0
6.4. virālā pepino mozaīka (Pepino Mosaic Virus (PepMV)) 0 0

Piezīme. * Neattiecas uz bioloģiskajiem sēklaudzēšanas laukiem.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
8.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.592
Bioloģiskajos sēklaudzēšanas laukos pieļaujamais inficēto un kaitēkļu invadēto augu īpatsvars

Nr.p.k.

Slimības, kaitēkļi un to ierosinātāji

Pieļaujamais slimību un kaitēkļu bojāto augu īpatsvars (%)

1. Kāpostaugi:
1.1. sausplankumainība
Alternaria brassicae

20

1.2. neīstā miltrasa
Peronospora brassicae

15

2. Tomāti: visas vīrusslimības

0

3. Ķirbjaugi:
ķirbjaugu iedegas
Colletotrichum lagenarium:
1) laistāmās platībās

10

2) nelaistāmās platībās

20

4. Burkāni:
4.1. sausā puve
Phoma rostrupii

10

4.2. čemurziežu melnā puve
Alternaria radicina

10

4.3. bakteriālā puve
Xanthomonas campestris
spp. carotae

15

5. Galda bietes, lapu bietes:
neīstā miltrasa
Peronospora schachtii

15

6. Pākšaugi:  
6.1. zirņu un pupu iedegas (ier. Ascohyta pisi, Ascohyta fabae)

25

6.2. pupiņu iedegas (ier. Colletotrichum lindemuthianum)

25

6.3. sēklgrauzis (Bruchus sp.)

15

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
9.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.592
Prasības šķirnes tīrībai

Nr.p.k.

Kultūraugs

Minimālā šķirnes tīrība (%)

bāzes sēklas

sertificētas sēklas

1. Galda bietes, lapu bietes

99,0

98,0

2. Galviņkāposti, Briseles kāposti, lapu kāposti, Ķīnas kāposti, ziedkāposti, brokoļi, Savojas kāposti, kolrābji, redīsi, burkāni, sakņu un lapu cigoriņi, puravi, sīpoli, tomāti, paprika

99,5

98,0

3. Gurķi, dārza pupas, daudzziedu pupiņas, dārza pupiņas, zirņi, dārza salāti, endīvijas, melnsaknes, rāceņi

99,5

99,0

4. Lielaugļu ķirbji, kabači

99,5

95,0

5. Pētersīļi, selerijas

99,5

97,0

6. Spināti, rutki

99,0

97,0

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
10.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.592
Lauku apskates iesnieguma saturs

1. Atbildīgā institūcija.

2. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosaukums, adrese un reģistrācijas kods.

3. Informācija par izsēto sēklu:

3.1. suga;

3.2. šķirne;

3.3. kategorija;

3.4. aizsargātai šķirnei – licences līguma numurs un derīguma termiņš;

3.5. sēklas daudzums (kg).

4. Informācija par sēklaudzēšanas lauku:

4.1. lauka nosaukums vai numurs;

4.2. lauka platība (ha).

5. Sēklu izcelsmi apliecinošs dokuments (dokumenta nosaukums, numurs, izsniegšanas datums, sēklu partijas numurs).

6. Sēšanas vai stādīšanas datums un gads.

7. Informācija par priekšaugiem vai substrāta maiņu.

8. Iesniegšanas datums*, iesniedzēja vārds, uzvārds, paraksts*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
11.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.592
Analizējamais augu skaits sēklaudzēšanas sējumos un augu skaits paraugā

Nr.p.k.

Apskatāmā platība (ha)

Paraugu skaits

Augu skaits paraugā (gab.)

pākšaugi

ķirbjaugi

citi dārzeņi

1. līdz 0,1

10

10

10

20

2. līdz 0,5

8

8

10

25

3. 0,51–1

8

8

10

25

4. 1,01–5

6

4

10

50

5. 5,01–10

8

4

14

50

6. 10,01–20

10

4

20

50

7. > 20

no katriem nākamajiem 10 ha papildus noņem 10 paraugus

50

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
12.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.592
Dārzeņu sēklaudzēšanas lauku apskates protokola saturs

1. Atbildīgā institūcija.

2. Lauku apskates protokola numurs.

3. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosaukums, adrese un reģistrācijas kods.

4. Informācija par izsēto sēklu:

4.1. suga;

4.2. šķirne;

4.3. izsētās sēklas kategorija;

4.4. partijas numurs;

4.5. sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments (dokumenta nosaukums, numurs, izsniegšanas datums, institūcija, kas izdevusi dokumentu).

5. Informācija par sēklaudzēšanas lauku:

5.1. lauka nosaukums vai numurs;

5.2. platība (ha vai m2);

5.3. priekšaugi vai substrāta maiņa.

6. Informācija par citām dārzeņu sugu šķirnēm saimniecībā (ir vai nav, ja ir, norādīt šķirni un kategoriju).

7. Informācija par lauka apskates rezultātiem:

7.1. minimālais attālums starp sējumiem vai stādījumiem (ievērots vai nav ievērots);

7.2. šķirnes identitāte (atbilst vai neatbilst);

7.3. vispārējais sējuma vai stādījuma stāvoklis;

7.4. nezāļainība (liela, vidēja vai maza), nezāles;

7.5. kaitēkļi un slimības;

7.6. citu šķirņu un šķirnei netipisko augu skaits;

7.7. sējuma vai stādījuma atbilstība prasībām.

8. Lēmums par šķirnes sējumu vai stādījumu atbilstību vai neatbilstību sēklu iegūšanai.

9. Protokola izsniegšanas datums*, dienesta inspektora apliecības numurs un paraksts*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
13.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.592
Iesnieguma saturs vidējā sēklu parauga noņemšanai, analīžu veikšanai un etiķešu izgatavošanai

1. Atbildīgā institūcija.

2. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosaukums, adrese un reģistrācijas kods.

3. Informācija par sēklām:

3.1. suga;

3.2. šķirne;

3.3. kategorija;

3.4. ražas gads;

3.5. sēklu masa (kg).

4. Informācija par iesaiņošanas un uzglabāšanas apstākļiem:

4.1. iesaiņojuma veids;

4.2. iesaiņojuma lielums;

4.3. iesaiņojuma vienību skaits sēklu partijā;

4.4. glabāšanas vieta;

4.5. glabāšanas veids.

5. Sēklu izcelsmi apliecinošs dokuments (nosaukums, numurs, izdošanas datums, institūcija, kas izdevusi dokumentu).

6. Informācija par ķīmisko apstrādi.

7. Parauga ņemšanas mērķis.

8. Nepieciešamās sēklu kvalitātes analīzes.

9. Nepieciešamo oficiālo etiķešu skaits.

10. Iesniegšanas datums*, iesniedzēja vārds, uzvārds, paraksts*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
14.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.592
Sēklu partijas un parauga masa

(Pielikums grozīts ar MK 11.02.2014. noteikumiem Nr.83)

1. Sēklu partijas maksimālais masas lielums un sēklu parauga minimālais masas lielums ir šāds:

Nr.p.k.

Kultūraugs

Sēklu partijas maksimālais lielums (t)

Sēklu parauga minimālais lielums (g)

latviskais nosaukums

latīniskais nosaukums

1.1. Sīpoli Allium cepa L. 10 25
1.2. Šalotes Allium cepa Agregatum grupa 10 15
1.3. Lielloku sīpoli Allium fistulosum L. 10 15
1.4. Puravi Allium porrum L. 10 20
1.5. Ķiploki Allium sativum L. 10 20
1.6. Maurloki Allium schoenoprasum L. 10 15
1.7. Kārveles Anthriscus cerefolium (L.) Hoffm. 10 20
1.8. Selerijas Apium graveolens L. 10 5
1.9. Sparģeļi Asparagus officinalis L. 10 100
1.10. Galda bietes Beta vulgaris L. 20 100
1.11. Lapu bietes Beta vulgaris L. 20 100
1.12. Kolrābji Brassica oleracea L. 10 25
1.13. Lapu kāposti Brassica oleracea L. 10 25
1.14. Ziedkāposti Brassica oleracea L. 10 25
1.15. Brokoļi Brassica oleracea L. 10 25
1.16. Galviņkāposti Brassica oleracea L. 10 25
1.17. Savojas kāposti Brassica oleracea L. 10 25
1.18. Briseles kāposti Brassica oleracea L.. 10 25
1.19. Ķīnas kāposti Brassica rapa L. 10 20
1.20. Rāceņi Brassica rapa L. 10 20
1.21. Paprika Capsicum annuum L. 10 40
1.22. Endīvijas Cichorium endivia L. 10 15
1.23. Vitlufa cigoriņi Cichorium intybus L. 10 50
1.24. Sakņu cigoriņi Cichorium intybus L. 10 50
1.25. Lapu cigoriņi Cichorium intybus L. 10 15
1.26. Arbūzi Citrullus lanatus (Thunb.) Matsum.et Nakai 20 250
1.27. Melones Cucumis melo L. 10 100
1.28. Gurķi Cucumis sativus L. 20 25
1.29. Lielaugļu ķirbji Cucurbita maxima Duchesne 20 250
1.30. Kabači Cucurbita pepo L. 20 150
1.31. Lapu artišoki Cynara cardunculus L. 10 50
1.32. Burkāni Daucus carota L. 10 10
1.33. Fenheļi Foeniculum vulgare Mill. 10 25
1.34. Dārza salāti Lactuca sativa L. 10 10
1.35. Tomāti Solanum lycopersicum L. 10 20
1.36. Pētersīļi Petroselinum crispum (Mill.) Nyman ex A. W. Hill 10 10
1.37. Daudzziedu pupiņas Phaseolus coccineus L. 25 1000
1.38. Dārza pupiņas Phaseolus vulgaris L. 30 700
1.39. Zirņi Pisum sativum L. (partim) 30 500
1.40. Redīsi Raphanus sativus L. 10 50
1.41. Rutki Raphanus sativus L. 10 50
1.42. Rabarberi Rheum rhabarbarum L. 10 135
1.43. Melnsaknes Scorzonera hispanica L. 10 30
1.44. Baklažāni Solanum melongena L. 10 20
1.45. Spināti Spinacia oleracea L. 10 75
1.46. Lauka salāti Valerianella locusta L. Laterr. 10 10
1.47. Dārza pupas Vicia faba L. (partim) 30 1000
1.48. Cukurkukurūza Zea mays L. (partim) 20 1000

2. Sēklu mitruma noteikšanai parauga masa nav mazāka par:

2.1.  100 g – dārza pupām, daudzziedu pupiņām, pupiņām un zirņiem;

2.2.  50 g – pārējiem dārzeņiem.

3. Pirmās paaudzes hibrīdiem noteikto minimālo parauga masas lielumu var samazināt par trim ceturtdaļām, bet tam jābūt ne mazākam par 5 g vai jāsatur ne mazāk kā 400 sēklu.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
15.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.592
Iesnieguma saturs atļaujas saņemšanai sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju

1. Atbildīgā institūcija.

2. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosaukums, reģistrācijas kods.

3. Suga.

4. Šķirne.

5. Sēklu partijas numurs.

6. Sēklu partijas lielums.

7. Sēklu dīgtspēja.

8. Sēklu kvalitāti apliecinoša dokumenta numurs un izsniegšanas datums.

9. Iesniegšanas datums*, iesniedzēja vārds, uzvārds, paraksts*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
16.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.592
Iesnieguma saturs atļaujas saņemšanai pazemināt izlases sēklas kategoriju

1. Atbildīgā institūcija.

2. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosaukums, reģistrācijas kods.

3. Suga.

4. Šķirne.

5. Sēklu partijas lielums.

6. Kategorija, uz kuru vēlas pazemināt.

7. Iemesli izlases sēklas kategorijas pazemināšanai.

8. Iesniegšanas datums*, iesniedzēja vārds, uzvārds, paraksts*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
17.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.592
Etiķešu krāsas

Nr.p.k.

Sēklu kategorija

Etiķetes krāsa

1.

Pirmsbāzes sēklas (PB) Balta ar diagonālu violetu svītru

2.

Bāzes sēklas (B) Balta

3.

Sertificētas sēklas (C) Zila

4.

Standartsēklas (ST) Tumši dzeltena

5.

Sēklas, kuras nav līdz galam sertificētas Pelēka
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
18.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.592
Pirmsbāzes (PB), bāzes (B) un sertificētu (C) sēklu iesaiņojuma oficiālās etiķetes vai zīmogojuma un dokumenta saturs

(Pielikums grozīts ar MK 21.03.2017. noteikumiem Nr. 166; I nodaļas 2.1 punkts piemērojams ar 03.04.2017., sk. grozījumu 2. punktu)

I. Etiķetes un zīmogojuma saturs

1. Atsauce uz Eiropas Savienības tiesību aktiem (var lietot "ES tiesību akti").

2. Sertificētājinstitūcijas un valsts nosaukums vai to abreviatūra.

2.1 Oficiāli piešķirtais sērijas numurs.

3. Ražotājvalsts nosaukums.

4. Sēklu partijas numurs.

5. Deklarētā sēklu neto vai bruto masa vai sēklu skaits iesaiņojumā.

6. Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (var saīsinātā formā) latīņu burtiem bez atsauces uz autoriem).

7. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

8. Kategorija.

9. Saiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā parauga ņemšanas mēnesis un gads. Ja iesaiņojums noslēgts atkārtoti, norāda noslēgšanas datumu, kā arī atbildīgās institūcijas nosaukumu.

10. Ja ir norādīta masa un lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuveno sēklu masas un kopējās masas proporciju.

11. Ja šķirne ir hibrīds vai inbredlīnija (radniecīgās krustošanas līnija):

11.1. bāzes sēklai (B):

11.1.1. ja hibrīds vai inbredlīnija (radniecīgās krustošanas līnija), pie kuras sēkla pieder, ir akceptēta saskaņā ar Latvijas augu šķirņu kataloga nolikumu, norāda šā komponenta nosaukumu kopā ar atsauci uz gala šķirni vai tikai komponenta nosaukumu;

11.1.2. ja hibrīds vai inbredlīnija (radniecīgās krustošanas līnija) ir paredzēta par komponentu vienīgi gala šķirnei, norāda vārdu "Komponents";

11.1.3. citos gadījumos komponentu, kuram bāzes sēkla pieder, var norādīt koda formā kopā ar atsauci uz gala šķirni un ar atsauci uz tās funkciju (vīrišķais vai sievišķais) (vai bez atsauces uz funkciju), kā arī norāda vārdu "Komponents";

11.2. sertificētai sēklai norāda tās šķirnes nosaukumu, kurai sēkla pieder, un vārdu "Hibrīds".

12. Ja sēklas dīgtspēja ir novērtēta atkārtoti, norāda institūciju, kura to novērtējusi, kā arī norādi "Atkārtoti novērtēts (mēnesis un gads)". Šo informāciju norāda uz oficiālas uzlīmes, ko pielīmē pie etiķetes.

13. Pirmsbāzes sēklai norāda paaudžu skaitu pirms sertificētām sēklām vai pirmās paaudzes sertificētām sēklām.

II. Dokumenta saturs

1. Sēklu partijas numurs.

2. Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (var saīsinātā formā) latīņu burtiem).

3. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
19.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.592
Etiķetes un pavaddokumenta saturs sēklām, kuras nav līdz galam sertificētas

(Pielikums grozīts ar MK 21.03.2017. noteikumiem Nr. 166; I nodaļas 1.1 punkts un II nodaļas 1.1 punkts piemērojams ar 03.04.2017., sk. grozījumu 2. punktu)

I. Etiķetes saturs

1. Par lauku apskati atbildīgā institūcija un valsts vai to abreviatūra.

1.1 Oficiāli piešķirtais sērijas numurs.

2. Suga (norāda botānisko nosaukumu (var saīsinātā formā) latīņu burtiem bez atsauces uz autoriem).

3. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

4. Kategorija.

5. Hibrīdajām šķirnēm – norāde "Hibrīds".

6. Lauka vai sēklu partijas numurs.

7. Deklarētā sēklu neto vai bruto masa.

8. Norāde "Sēklas nav līdz galam sertificētas".

II. Pavaddokumenta saturs

1. Institūcija, kas izdevusi dokumentu.

1.1 Izsniegto etiķešu oficiāli piešķirtie sērijas numuri.

2. Suga (norāda botānisko nosaukumu (var saīsinātā formā) latīņu burtiem bez atsauces uz autoriem).

3. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

4. Kategorija.

5. Izsēto sēklu partijas numurs un valsts vai valstis, kas sertificējušas sēklas.

6. Lauka vai sēklu partijas numurs.

7. Sējumu platība, kurā audzēta sēklu partija, kas ir norādīta pavaddokumentā.

8. Ievāktais sēklu daudzums un iesaiņojumu skaits.

9. Apliecinājums, kas apstiprina sēklaudzēšanas prasību izpildi kultūraugam, no kura iegūtas sēklas.

10. Ja nepieciešams – sēklu kvalitāti apliecinošie pagaidu rezultāti.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
20.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.592
Saiņotāja etiķetes vai iesaiņojuma marķējuma saturs

1. Atsauce uz Eiropas Savienības tiesību aktiem (var lietot "ES tiesību akti").

2. Saiņotāja (fiziskas vai juridiskas personas) vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese.

3. Tirdzniecības gads, kad veikta aizzīmogošana, vai pēdējais dīgtspējas pārbaudes datums. Var norādīt tirdzniecības gada beigas.

4. Sugas nosaukums latviešu un latīņu valodā. Suga (norāda botānisko nosaukumu (var saīsinātā formā) latīņu burtiem bez atsaucēm uz autoriem).

5. Šķirnes nosaukums.

6. Kategorija (standartsēklām var lietot burtus "ST", sertificētām sēklām var lietot burtus "C" vai "Z").

7. Standartsēklām – saiņotāja piešķirtais atsauces numurs.

8. Sertificētām sēklām – oficiāli piešķirtais sēklu partijas numurs.

9. Deklarētā sēklu neto vai bruto masa vai sēklu skaits iesaiņojumā, izņemot mazos iepakojumus līdz 500 g.

10. Ja ir norādīta masa un lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

20.1 pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.592
Iesnieguma saturs personas iekļaušanai vai izmaiņu veikšanai Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas dārzeņu šķirņu kolekcionāru reģistrā

(Pielikums MK 13.08.2013. noteikumu Nr.543 redakcijā)

1. Informācija par personu:

1.1. juridiskai personai:

1.1.1. personas nosaukums;

1.1.2. juridiskā adrese;

1.1.3. reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā;

1.1.4. kontaktinformācija (tālruņa numurs, e-pasta adrese);

1.2. fiziskai personai:

1.2.1. vārds, uzvārds;

1.2.2. personas kods;

1.2.3. dzīvesvietas adrese;

1.2.4. kontaktinformācija (tālruņa numurs, e-pasta adrese).

2. Sēklu audzēšanas un sagatavošanas vietu adrese (atrašanās vieta).

3. Datums, iesniedzēja vārds, uzvārds, paraksts.

Piezīme. Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

21.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.592
Sēklu sertifikāta saturs

I. Aizpilda sertificētājinstitūcija

1. Sertificētājinstitūcijas nosaukums.

2. Sēklu sertifikāta numurs.

3. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosaukums, adrese un reģistrācijas kods.

4. Suga, šķirne un kategorija.

5. Partijas numurs, masa (kg) un saiņojuma vienību skaits.

6. Sēklu izcelsmi apliecinoša dokumenta numurs un datums.

7. Sēklu parauga noņēmēja vārds un uzvārds, datums, kad noņemts vidējais paraugs, parauga ņemšanas akta numurs, datums, kad paraugs saņemts laboratorijā.

8. Laboratorija, kas veikusi pārbaudi.

9. Tīrība (%), dīgtspēja (%) un mitruma saturs (%).

10. Inerto piemaisījumu veids.

11. Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.

12. Citu augu sugu sēklas.

13. Vējauzu klātbūtne.

14. Dzīvotspēja (%), tās noteikšanas metode.

15. Kaitēkļu invāzija.

16. 1000 sēklu masa (gramos).

17. Atzinums par sēklu kvalitātes rādītāju atbilstību šo noteikumu prasībām.

18. Sertifikāta izsniegšanas datums*, izsniedzēja amats, vārds, uzvārds, paraksts*, zīmogs*.

II. Aizpilda pārdevējs

1. Sēklu pircēja saimniecības nosaukums un adrese.

2. Pārdoto sēklu masa (kg) un saiņojuma vienību skaits.

3. Pārdevēja vārds, uzvārds, datums* un zīmogs*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums", "paraksts" un "zīmogs" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
22.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.592
Pārskata "Sēklu novērtēšanas rezultāti" saturs

1. Institūcija, kas izsniedz pārskatu.

2. Pārskata numurs.

3. Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja nosaukums, adrese un reģistrācijas kods.

4. Suga, šķirne un kategorija.

5. Sēklu partijas numurs, masa (kg), iesaiņojuma vienību skaits.

6. Sēklu izcelsmi apliecinoša dokumenta numurs un datums.

7. Sēklu parauga noņēmēja vārds un uzvārds, datums, kad noņemts vidējais paraugs, un parauga ņemšanas akta numurs, datums, kad paraugs saņemts laboratorijā.

8. Laboratorija, kas veikusi pārbaudi.

9. Tīrība (%), dīgtspēja (%), mitruma saturs (%).

10. Inerto piemaisījumu veids.

11. Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.

12. Citu augu sugu sēklas.

13. Vējauzu klātbūtne.

14. Dzīvotspēja (%), tās noteikšanas metode.

15. Kaitēkļu invāzija.

16. 1000 sēklu masa (gramos).

17. Lēmums par neatbilstību šo noteikumu prasībām un priekšlikumi sēklu kvalitātes uzlabošanai.

18. Sēklu novērtēšanas rezultātu izsniegšanas datums*, izsniedzēja amats, vārds, uzvārds, paraksts* un zīmogs*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums", "paraksts" un "zīmogs" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs