Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 01.06.2012. - 30.06.2014. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.482

Rīgā 2010.gada 25.maijā (prot. Nr.27 48.§)
Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām
Izdoti saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma 14.panta 5.punktu

1. Noteikumi nosaka vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu teritorijas attīstības līmeņa un teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indeksa (turpmāk – teritorijas attīstības indekss) aprēķināšanas kārtību un tā vērtības.

2. Teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanai izmanto rādītājus, kas raksturo teritorijas sociāli ekonomisko attīstību un to nozīmības svaru (1.pielikums).

3. Teritorijas attīstības indeksu aprēķina un tā vērtības nosaka:

3.1. novadiem (2.pielikums);

3.2. republikas pilsētām (3.pielikums);

3.3. plānošanas reģioniem (4.pielikums).

4. Valsts reģionālās attīstības aģentūra katru gadu līdz 15.februārim aprēķina teritorijas attīstības indeksu par iepriekšējo gadu, un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs līdz attiecīgā gada 1.aprīlim iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu par grozījumiem šo noteikumu 2., 3. un 4.pielikumā.

(Grozīts ar MK 26.04.2011. noteikumiem Nr.318)

5. Teritorijas attīstības indeksu aprēķina šādi:

5.1. izmanto rādītājus, kas raksturo teritorijas sociāli ekonomisko attīstību:

5.1.1. novadu un republikas pilsētu grupās izmanto četrus rādītājus;

5.1.2. plānošanas reģionu grupā izmanto astoņus rādītājus;

5.2. katra rādītāja nozīmību novērtē ar īpašu nozīmības svaru (1.pielikums). Rādītāju nozīmības svaru summa katrā teritoriju grupā ir 1;

5.3. lai teritorijas attīstību raksturojošos rādītājus, kas izteikti dažādās vienībās (piemēram, cilvēki, lati, procenti), apvienotu un izveidotu teritorijas attīstības indeksu, veic rādītāju statistisku standartizāciju, izmantojot šādu formulu:

, kur

t – attīstības pamatrādītāja standartizētā vērtība konkrētā teritorijā;

x – standartizējamais attīstības pamatrādītājs konkrētā teritorijā, izteikts savā specifiskajā mērvienībā attiecīgajā gadā;

– attiecīgā attīstības pamatrādītāja svērtais aritmētiskais vidējais teritoriju grupā attiecīgajā gadā (attīstības līmeņa indekss) vai iepriekšējā gadā (attīstības līmeņa izmaiņu indekss);

s – standartnovirze, variācijas rādītājs, kuru aprēķina par attiecīgo gadu (attīstības līmeņa indekss) vai iepriekšējo gadu (attīstības līmeņa izmaiņu indekss), izmantojot šādu formulu:

, kur

f – statistiskais svars (iedzīvotāju skaits teritorijā, darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits, platība km2, izmantojot attiecīgos attīstības pamatrādītājus);

5.4. lai katram rādītājam piešķirtu tā specifisko nozīmību, katru standar­tizēto rādītāju reizina ar nozīmības svaru, tādējādi aprēķinot teritorijas attīstības indeksa komponentus. Komponentu summa veido teritorijas attīstības indeksu;

5.5. teritorijas attīstības indeksa vērtību šo noteikumu 3.punktā noteiktajām teritorijām aprēķina Latvijas mērogā;

5.6. teritorijas attīstības līmeņa indekss raksturo attīstības līmeni attiecīgajā gadā, parādot teritoriju augstāku vai zemāku attīstību, salīdzinot ar vidējo attīstības līmeni valstī;

5.7. teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss raksturo attīstības līmeņa izmaiņas pret iepriekšējo gadu, parādot teritoriju atpaliekošu vai apsteidzošu attīstību, salīdzinot ar vidējo attīstības līmeni iepriekšējā gadā.

6. Teritorijas attīstības līmeņa indeksu (šo noteikumu 2., 3., 4.pielikuma 3.aile) piemēro, lai aprēķinātu valsts budžeta dotāciju pašvaldībām un plāno­šanas reģioniem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai.

7. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumus Nr.319 "Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 60.nr.).

Ministru prezidenta vietā – vides ministrs R.Vējonis

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre D.Staķe
1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 25.maija noteikumiem Nr.482
Teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanai nepieciešamie rādītāji un to nozīmības svars1

Nr.p.k.

Rādītājs2

Plānošanas reģioni

Novadi vai republikas pilsētas

+ vai –

svars

+ vai –

svars

 1.Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, latos (faktiskajās cenās)3

 +

 0,3

 –

  –

 2.Bezdarba līmenis, % (reģistrēto bezdarbnieku skaits pret darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu)4

 +

 0,15

 +

 0,3

 3.Iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs uz vienu iedzīvotāju, latos

+

0,1

+

0,3

 4.Nefinanšu investīcijas uz vienu iedzīvotāju (latos) (ietverti nemateriālie ieguldījumi, dzīvojamās ēkas, citas būves un celtnes, ilggadīgie stādījumi, tehnoloģiskās mašīnas un iekārtas, pārējie pamatlīdzekļi un inventārs, kā arī pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto būvprojektu un kapitālā remonta izmaksas)

+

0,1

 5.Demogrāfiskās slodzes līmenis (bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju skaits pret darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu, reizināts ar 1000)

+

0,1

+

0,2

 6.Individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits uz 1000 iedzīvotājiem

+

0,1

 7.Pastāvīgo iedzīvotāju blīvums (cilvēku skaits uz vienu kvadrātkilometru)

+

0,05

 8.Pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējo piecu gadu laikā, % (starpība starp pastāvīgo iedzīvotāju skaitu perioda beigās un perioda sākumā pret iedzīvotāju skaitu perioda sākumā, reizināta ar 100)

+

0,1

+

0,2

Svaru summa 

1,0

 

1,0

Paskaidrojumi.

1. Plusa zīme (+) norāda, ka attiecīgo rādītāju izmanto.

2. Mīnusa zīme (–) norāda, ka attiecīgo rādītāju neizmanto.

Piezīmes.

1 Nozīmības svars – rādītāju svarīgums jeb nozīme kopējā teritorijas attīstības indeksa vērtībā.

2 Šā pielikuma 1., 4. un 6.punktā minētā rādītāja avots – Centrālā statistikas pārvalde, 2.punktā minētā rādītāja avots – Nodarbinātības valsts aģentūra (reģistrēto bezdarbnieku skaits) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits), 3.punktā minētā rādītāja avots – Valsts kase (iedzīvotāju ienākuma nodoklis) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (pastāvīgo iedzīvotāju skaits), 5. un 8.punktā minētā rādītāja avots – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, 7.punktā minētā rādītāja avots – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (pastāvīgo iedzīvotāju skaits) un Valsts zemes dienests (platība, km2).

3 Ministru kabineta 2010.gada 25.maija noteikumu Nr.482 "Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām" 4.punktā minētajā plānošanas reģionu teritorijas attīstības indeksa ikgadējā aprēķināšanā gadam t tiek izmantota statistika atbilstoši 1.punktā minētajam rādītājam par gadu t-2, kā arī atbilstoši 4. un 6.punktā minētajam rādītājam par gadu t-1.

4 Darbspējas vecuma iedzīvotāji – sievietes 15–61 gads, vīrieši 15–61 gads.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre D.Staķe
2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 25.maija noteikumiem Nr.482
Teritorijas attīstības indekss novadiem

(Pielikums MK 29.05.2012. noteikumu Nr.371 redakcijā)

Nr. p.k.

Novads

Teritorijas attīstības līmeņa indekss (pēc 2011.gada datiem, salīdzinot ar 2011.gada vidējiem rādītājiem)

Teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss (pēc 2011.gada datiem, salīdzinot ar 2010.gada vidējiem rādītājiem)

1.Garkalnes novads

2,308

2,415

2.Mārupes novads

2,188

2,291

3.Ādažu novads

1,741

1,861

4.Stopiņu novads

1,677

1,800

5.Babītes novads

1,639

1,787

6.Ķekavas novads

1,595

1,754

7.Ikšķiles novads

1,232

1,393

8.Ropažu novads

1,211

1,291

9.Carnikavas novads

1,186

1,332

10.Olaines novads

0,955

1,077

11.Salaspils novads

0,937

1,078

12.Sējas novads

0,898

1,017

13.Baldones novads

0,674

0,817

14.Inčukalna novads

0,664

0,786

15.Ķeguma novads

0,653

0,776

16.Aizkraukles novads

0,609

0,743

17.Siguldas novads

0,608

0,753

18.Krimuldas novads

0,582

0,704

19.Lielvārdes novads

0,528

0,666

20.Ogres novads

0,466

0,622

21.Mālpils novads

0,434

0,563

22.Iecavas novads

0,394

0,525

23.Ozolnieku novads

0,367

0,505

24.Priekuļu novads

0,345

0,473

25.Cēsu novads

0,343

0,504

26.Saulkrastu novads

0,273

0,462

27.Engures novads

0,226

0,375

28.Kocēnu novads

0,216

0,314

29.Ventspils novads

0,190

0,314

30.Bauskas novads

0,181

0,294

31.Smiltenes novads

0,168

0,292

32.Vecumnieku novads

0,152

0,274

33.Salacgrīvas novads

0,147

0,277

34.Rojas novads

0,135

0,250

35.Beverīnas novads

0,129

0,244

36.Jelgavas novads

0,103

0,196

37.Tērvetes novads

0,097

0,192

38.Naukšēnu novads

0,068

0,176

39.Dobeles novads

0,058

0,184

40.Burtnieku novads

0,054

0,171

41.Saldus novads

0,049

0,160

42.Talsu novads

0,043

0,159

43.Amatas novads

0,035

0,151

44.Salas novads

0,024

0,107

45.Tukuma novads

0,011

0,145

46.Kokneses novads

0,001

0,126

47.Jaunjelgavas novads

–0,003

0,096

48.Nīcas novads

–0,004

0,114

49.Grobiņas novads

–0,008

0,121

50.Pārgaujas novads

–0,031

0,074

51.Jaunpils novads

–0,040

0,068

52.Aknīstes novads

–0,043

0,059

53.Dundagas novads

–0,079

0,045

54.Vecpiebalgas novads

–0,109

–0,013

55.Kandavas novads

–0,134

–0,019

56.Gulbenes novads

–0,139

–0,031

57.Durbes novads

–0,164

–0,038

58.Raunas novads

–0,167

–0,047

59.Madonas novads

–0,175

–0,064

60.Neretas novads

–0,177

–0,084

61.Rūjienas novads

–0,191

–0,070

62.Rundāles novads

–0,200

–0,105

63.Limbažu novads

–0,220

–0,096

64.Preiļu novads

–0,223

–0,118

65.Brocēnu novads

–0,245

–0,101

66.Jaunpiebalgas novads

–0,270

–0,160

67.Skrīveru novads

–0,279

–0,116

68.Pāvilostas novads

–0,312

–0,178

69.Lubānas novads

–0,322

–0,201

70.Mērsraga novads

–0,323

–0,184

71.Kuldīgas novads

–0,347

–0,234

72.Jēkabpils novads

–0,368

–0,271

73.Cesvaines novads

–0,394

–0,277

74.Alojas novads

–0,409

–0,288

75.Alūksnes novads

–0,430

–0,321

76.Pļaviņu novads

–0,432

–0,283

77.Apes novads

–0,442

–0,327

78.Alsungas novads

–0,525

–0,398

79.Līgatnes novads

–0,532

–0,424

80.Auces novads

–0,538

–0,411

81.Daugavpils novads

–0,576

–0,489

82.Balvu novads

–0,591

–0,491

83.Līvānu novads

–0,622

–0,534

84.Ērgļu novads

–0,659

–0,516

85.Ilūkstes novads

–0,661

–0,545

86.Valkas novads

–0,695

–0,563

87.Krustpils novads

–0,753

–0,643

88.Aizputes novads

–0,757

–0,614

89.Priekules novads

–0,774

–0,651

90.Viesītes novads

–0,868

–0,742

91.Skrundas novads

–0,905

–0,782

92.Mazsalacas novads

–0,910

–0,766

93.Rucavas novads

–0,957

–0,830

94.Ludzas novads

–0,992

–0,894

95.Krāslavas novads

–1,000

–0,906

96.Strenču novads

–1,044

–0,897

97.Rugāju novads

–1,056

–0,980

98.Rēzeknes novads

–1,113

–1,051

99.Varakļānu novads

–1,141

–1,000

100.Riebiņu novads

–1,148

–1,067

101.Ciblas novads

–1,231

–1,150

102.Vārkavas novads

–1,288

–1,186

103.Viļakas novads

–1,349

–1,242

104.Dagdas novads

–1,366

–1,277

105.Aglonas novads

–1,368

–1,271

106.Vaiņodes novads

–1,531

–1,375

107.Zilupes novads

–1,551

–1,483

108.Viļānu novads

–1,624

–1,542

109.Baltinavas novads

–1,765

–1,661

110.Kārsavas novads

–1,789

–1,683

3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 25.maija noteikumiem Nr.482
Teritorijas attīstības indekss republikas pilsētām

(Pielikums MK 29.05.2012. noteikumu Nr.371 redakcijā)

Nr. p.k.

Republikas pilsēta

Teritorijas attīstības līmeņa indekss (pēc 2011.gada datiem, salīdzinot ar 2011.gada vidējiem rādītājiem)

Teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss (pēc 2011.gada datiem, salīdzinot ar 2010.gada vidējiem rādītājiem)

1.Jūrmala

0,736

0,840

2.Ventspils

0,359

0,372

3.Rīga

0,281

0,297

4.Valmiera

0,126

0,153

5.Jelgava

0,030

0,055

6.Daugavpils

–0,680

–0,678

7.Jēkabpils

–0,829

–0,749

8.Liepāja

–1,222

–1,146

9.Rēzekne

–1,931

–1,810

4.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 25.maija noteikumiem Nr.482
Teritorijas attīstības indekss plānošanas reģioniem

(Pielikums MK 29.05.2012. noteikumu Nr.371 redakcijā)

Nr. p.k.

Plānošanas reģions

Teritorijas attīstības līmeņa indekss (pēc 2011.gada datiem, salīdzinot ar 2011.gada vidējiem rādītājiem)

Teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss (pēc 2011.gada datiem, salīdzinot ar 2010.gada vidējiem rādītājiem)

1.Rīgas reģions

0,839

0,495

2.Kurzemes reģions

–0,432

–0,666

3.Zemgales reģions

–0,500

–0,549

4.Vidzemes reģions

–0,605

–0,712

5.Latgales reģions

–1,203

–1,187

01.06.2012