Darbības ar dokumentu
Rīgā 2010.gada 25.maijā (prot. Nr.27 48.§)
1. Noteikumi nosaka vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu teritorijas attīstības līmeņa un teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indeksa (turpmāk – teritorijas attīstības indekss) aprēķināšanas kārtību un tā vērtības.
2. Teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanai izmanto rādītājus, kas raksturo teritorijas sociāli ekonomisko attīstību un to nozīmības svaru (1.pielikums).
3. Teritorijas attīstības indeksu aprēķina un tā vērtības nosaka:
3.1. novadiem (2.pielikums);
3.2. republikas pilsētām (3.pielikums);
3.3. plānošanas reģioniem (4.pielikums).
4. Valsts reģionālās attīstības aģentūra katru gadu līdz 15.februārim aprēķina teritorijas attīstības indeksu par iepriekšējo gadu, un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs līdz attiecīgā gada 1.aprīlim iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu par grozījumiem šo noteikumu 2., 3. un 4.pielikumā.
(Grozīts ar MK 26.04.2011. noteikumiem Nr.318)
5.1. izmanto rādītājus, kas raksturo teritorijas sociāli ekonomisko attīstību:
5.1.1. novadu un republikas pilsētu grupās izmanto četrus rādītājus;
5.1.2. plānošanas reģionu grupā izmanto astoņus rādītājus;
5.2. katra rādītāja nozīmību novērtē ar īpašu nozīmības svaru (1.pielikums). Rādītāju nozīmības svaru summa katrā teritoriju grupā ir 1;
5.3. lai teritorijas attīstību raksturojošos rādītājus, kas izteikti dažādās vienībās (piemēram, cilvēki, lati, procenti), apvienotu un izveidotu teritorijas attīstības indeksu, veic rādītāju statistisku standartizāciju, izmantojot šādu formulu:
 | , kur |
t – attīstības pamatrādītāja standartizētā vērtība konkrētā teritorijā;
x – standartizējamais attīstības pamatrādītājs konkrētā teritorijā, izteikts savā specifiskajā mērvienībā attiecīgajā gadā;
– attiecīgā attīstības pamatrādītāja svērtais aritmētiskais vidējais teritoriju grupā attiecīgajā gadā (attīstības līmeņa indekss) vai iepriekšējā gadā (attīstības līmeņa izmaiņu indekss);
s – standartnovirze, variācijas rādītājs, kuru aprēķina par attiecīgo gadu (attīstības līmeņa indekss) vai iepriekšējo gadu (attīstības līmeņa izmaiņu indekss), izmantojot šādu formulu:
 | , kur |
f – statistiskais svars (iedzīvotāju skaits teritorijā, darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits, platība km2, izmantojot attiecīgos attīstības pamatrādītājus);
5.4. lai katram rādītājam piešķirtu tā specifisko nozīmību, katru standartizēto rādītāju reizina ar nozīmības svaru, tādējādi aprēķinot teritorijas attīstības indeksa komponentus. Komponentu summa veido teritorijas attīstības indeksu;
5.5. teritorijas attīstības indeksa vērtību šo noteikumu 3.punktā noteiktajām teritorijām aprēķina Latvijas mērogā;
5.6. teritorijas attīstības līmeņa indekss raksturo attīstības līmeni attiecīgajā gadā, parādot teritoriju augstāku vai zemāku attīstību, salīdzinot ar vidējo attīstības līmeni valstī;
5.7. teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss raksturo attīstības līmeņa izmaiņas pret iepriekšējo gadu, parādot teritoriju atpaliekošu vai apsteidzošu attīstību, salīdzinot ar vidējo attīstības līmeni iepriekšējā gadā.
6. Teritorijas attīstības līmeņa indeksu (šo noteikumu 2., 3., 4.pielikuma 3.aile) piemēro, lai aprēķinātu valsts budžeta dotāciju pašvaldībām un plānošanas reģioniem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai.
7. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumus Nr.319 "Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 60.nr.).
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre D.Staķe
Nr.p.k. | Rādītājs2 | Plānošanas reģioni | Novadi vai republikas pilsētas | ||
+ vai – | svars | + vai – | svars | ||
| 1. | Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, latos (faktiskajās cenās)3 | + | 0,3 | – | – |
| 2. | Bezdarba līmenis, % (reģistrēto bezdarbnieku skaits pret darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu)4 | + | 0,15 | + | 0,3 |
| 3. | Iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs uz vienu iedzīvotāju, latos | + | 0,1 | + | 0,3 |
| 4. | Nefinanšu investīcijas uz vienu iedzīvotāju (latos) (ietverti nemateriālie ieguldījumi, dzīvojamās ēkas, citas būves un celtnes, ilggadīgie stādījumi, tehnoloģiskās mašīnas un iekārtas, pārējie pamatlīdzekļi un inventārs, kā arī pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto būvprojektu un kapitālā remonta izmaksas) | + | 0,1 | – | – |
| 5. | Demogrāfiskās slodzes līmenis (bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju skaits pret darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu, reizināts ar 1000) | + | 0,1 | + | 0,2 |
| 6. | Individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits uz 1000 iedzīvotājiem | + | 0,1 | – | – |
| 7. | Pastāvīgo iedzīvotāju blīvums (cilvēku skaits uz vienu kvadrātkilometru) | + | 0,05 | – | – |
| 8. | Pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējo piecu gadu laikā, % (starpība starp pastāvīgo iedzīvotāju skaitu perioda beigās un perioda sākumā pret iedzīvotāju skaitu perioda sākumā, reizināta ar 100) | + | 0,1 | + | 0,2 |
| Svaru summa | 1,0 | 1,0 | |||
Paskaidrojumi.
1. Plusa zīme (+) norāda, ka attiecīgo rādītāju izmanto.
2. Mīnusa zīme (–) norāda, ka attiecīgo rādītāju neizmanto.
Piezīmes.
1 Nozīmības svars – rādītāju svarīgums jeb nozīme kopējā teritorijas attīstības indeksa vērtībā.
2 Šā pielikuma 1., 4. un 6.punktā minētā rādītāja avots – Centrālā statistikas pārvalde, 2.punktā minētā rādītāja avots – Nodarbinātības valsts aģentūra (reģistrēto bezdarbnieku skaits) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits), 3.punktā minētā rādītāja avots – Valsts kase (iedzīvotāju ienākuma nodoklis) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (pastāvīgo iedzīvotāju skaits), 5. un 8.punktā minētā rādītāja avots – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, 7.punktā minētā rādītāja avots – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (pastāvīgo iedzīvotāju skaits) un Valsts zemes dienests (platība, km2).
3 Ministru kabineta 2010.gada 25.maija noteikumu Nr.482 "Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām" 4.punktā minētajā plānošanas reģionu teritorijas attīstības indeksa ikgadējā aprēķināšanā gadam t tiek izmantota statistika atbilstoši 1.punktā minētajam rādītājam par gadu t-2, kā arī atbilstoši 4. un 6.punktā minētajam rādītājam par gadu t-1.
4 Darbspējas vecuma iedzīvotāji – sievietes 15–61 gads, vīrieši 15–61 gads.
Nr. p.k. | Novads | Teritorijas attīstības līmeņa indekss (pēc 2011.gada datiem, salīdzinot ar 2011.gada vidējiem rādītājiem) | Teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss (pēc 2011.gada datiem, salīdzinot ar 2010.gada vidējiem rādītājiem) |
| 1. | Garkalnes novads | 2,308 | 2,415 |
| 2. | Mārupes novads | 2,188 | 2,291 |
| 3. | Ādažu novads | 1,741 | 1,861 |
| 4. | Stopiņu novads | 1,677 | 1,800 |
| 5. | Babītes novads | 1,639 | 1,787 |
| 6. | Ķekavas novads | 1,595 | 1,754 |
| 7. | Ikšķiles novads | 1,232 | 1,393 |
| 8. | Ropažu novads | 1,211 | 1,291 |
| 9. | Carnikavas novads | 1,186 | 1,332 |
| 10. | Olaines novads | 0,955 | 1,077 |
| 11. | Salaspils novads | 0,937 | 1,078 |
| 12. | Sējas novads | 0,898 | 1,017 |
| 13. | Baldones novads | 0,674 | 0,817 |
| 14. | Inčukalna novads | 0,664 | 0,786 |
| 15. | Ķeguma novads | 0,653 | 0,776 |
| 16. | Aizkraukles novads | 0,609 | 0,743 |
| 17. | Siguldas novads | 0,608 | 0,753 |
| 18. | Krimuldas novads | 0,582 | 0,704 |
| 19. | Lielvārdes novads | 0,528 | 0,666 |
| 20. | Ogres novads | 0,466 | 0,622 |
| 21. | Mālpils novads | 0,434 | 0,563 |
| 22. | Iecavas novads | 0,394 | 0,525 |
| 23. | Ozolnieku novads | 0,367 | 0,505 |
| 24. | Priekuļu novads | 0,345 | 0,473 |
| 25. | Cēsu novads | 0,343 | 0,504 |
| 26. | Saulkrastu novads | 0,273 | 0,462 |
| 27. | Engures novads | 0,226 | 0,375 |
| 28. | Kocēnu novads | 0,216 | 0,314 |
| 29. | Ventspils novads | 0,190 | 0,314 |
| 30. | Bauskas novads | 0,181 | 0,294 |
| 31. | Smiltenes novads | 0,168 | 0,292 |
| 32. | Vecumnieku novads | 0,152 | 0,274 |
| 33. | Salacgrīvas novads | 0,147 | 0,277 |
| 34. | Rojas novads | 0,135 | 0,250 |
| 35. | Beverīnas novads | 0,129 | 0,244 |
| 36. | Jelgavas novads | 0,103 | 0,196 |
| 37. | Tērvetes novads | 0,097 | 0,192 |
| 38. | Naukšēnu novads | 0,068 | 0,176 |
| 39. | Dobeles novads | 0,058 | 0,184 |
| 40. | Burtnieku novads | 0,054 | 0,171 |
| 41. | Saldus novads | 0,049 | 0,160 |
| 42. | Talsu novads | 0,043 | 0,159 |
| 43. | Amatas novads | 0,035 | 0,151 |
| 44. | Salas novads | 0,024 | 0,107 |
| 45. | Tukuma novads | 0,011 | 0,145 |
| 46. | Kokneses novads | 0,001 | 0,126 |
| 47. | Jaunjelgavas novads | –0,003 | 0,096 |
| 48. | Nīcas novads | –0,004 | 0,114 |
| 49. | Grobiņas novads | –0,008 | 0,121 |
| 50. | Pārgaujas novads | –0,031 | 0,074 |
| 51. | Jaunpils novads | –0,040 | 0,068 |
| 52. | Aknīstes novads | –0,043 | 0,059 |
| 53. | Dundagas novads | –0,079 | 0,045 |
| 54. | Vecpiebalgas novads | –0,109 | –0,013 |
| 55. | Kandavas novads | –0,134 | –0,019 |
| 56. | Gulbenes novads | –0,139 | –0,031 |
| 57. | Durbes novads | –0,164 | –0,038 |
| 58. | Raunas novads | –0,167 | –0,047 |
| 59. | Madonas novads | –0,175 | –0,064 |
| 60. | Neretas novads | –0,177 | –0,084 |
| 61. | Rūjienas novads | –0,191 | –0,070 |
| 62. | Rundāles novads | –0,200 | –0,105 |
| 63. | Limbažu novads | –0,220 | –0,096 |
| 64. | Preiļu novads | –0,223 | –0,118 |
| 65. | Brocēnu novads | –0,245 | –0,101 |
| 66. | Jaunpiebalgas novads | –0,270 | –0,160 |
| 67. | Skrīveru novads | –0,279 | –0,116 |
| 68. | Pāvilostas novads | –0,312 | –0,178 |
| 69. | Lubānas novads | –0,322 | –0,201 |
| 70. | Mērsraga novads | –0,323 | –0,184 |
| 71. | Kuldīgas novads | –0,347 | –0,234 |
| 72. | Jēkabpils novads | –0,368 | –0,271 |
| 73. | Cesvaines novads | –0,394 | –0,277 |
| 74. | Alojas novads | –0,409 | –0,288 |
| 75. | Alūksnes novads | –0,430 | –0,321 |
| 76. | Pļaviņu novads | –0,432 | –0,283 |
| 77. | Apes novads | –0,442 | –0,327 |
| 78. | Alsungas novads | –0,525 | –0,398 |
| 79. | Līgatnes novads | –0,532 | –0,424 |
| 80. | Auces novads | –0,538 | –0,411 |
| 81. | Daugavpils novads | –0,576 | –0,489 |
| 82. | Balvu novads | –0,591 | –0,491 |
| 83. | Līvānu novads | –0,622 | –0,534 |
| 84. | Ērgļu novads | –0,659 | –0,516 |
| 85. | Ilūkstes novads | –0,661 | –0,545 |
| 86. | Valkas novads | –0,695 | –0,563 |
| 87. | Krustpils novads | –0,753 | –0,643 |
| 88. | Aizputes novads | –0,757 | –0,614 |
| 89. | Priekules novads | –0,774 | –0,651 |
| 90. | Viesītes novads | –0,868 | –0,742 |
| 91. | Skrundas novads | –0,905 | –0,782 |
| 92. | Mazsalacas novads | –0,910 | –0,766 |
| 93. | Rucavas novads | –0,957 | –0,830 |
| 94. | Ludzas novads | –0,992 | –0,894 |
| 95. | Krāslavas novads | –1,000 | –0,906 |
| 96. | Strenču novads | –1,044 | –0,897 |
| 97. | Rugāju novads | –1,056 | –0,980 |
| 98. | Rēzeknes novads | –1,113 | –1,051 |
| 99. | Varakļānu novads | –1,141 | –1,000 |
| 100. | Riebiņu novads | –1,148 | –1,067 |
| 101. | Ciblas novads | –1,231 | –1,150 |
| 102. | Vārkavas novads | –1,288 | –1,186 |
| 103. | Viļakas novads | –1,349 | –1,242 |
| 104. | Dagdas novads | –1,366 | –1,277 |
| 105. | Aglonas novads | –1,368 | –1,271 |
| 106. | Vaiņodes novads | –1,531 | –1,375 |
| 107. | Zilupes novads | –1,551 | –1,483 |
| 108. | Viļānu novads | –1,624 | –1,542 |
| 109. | Baltinavas novads | –1,765 | –1,661 |
| 110. | Kārsavas novads | –1,789 | –1,683 |
(Pielikums MK 29.05.2012. noteikumu Nr.371 redakcijā)
Nr. p.k. | Republikas pilsēta | Teritorijas attīstības līmeņa indekss (pēc 2011.gada datiem, salīdzinot ar 2011.gada vidējiem rādītājiem) | Teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss (pēc 2011.gada datiem, salīdzinot ar 2010.gada vidējiem rādītājiem) |
| 1. | Jūrmala | 0,736 | 0,840 |
| 2. | Ventspils | 0,359 | 0,372 |
| 3. | Rīga | 0,281 | 0,297 |
| 4. | Valmiera | 0,126 | 0,153 |
| 5. | Jelgava | 0,030 | 0,055 |
| 6. | Daugavpils | –0,680 | –0,678 |
| 7. | Jēkabpils | –0,829 | –0,749 |
| 8. | Liepāja | –1,222 | –1,146 |
| 9. | Rēzekne | –1,931 | –1,810 |
(Pielikums MK 29.05.2012. noteikumu Nr.371 redakcijā)
Nr. p.k. | Plānošanas reģions | Teritorijas attīstības līmeņa indekss (pēc 2011.gada datiem, salīdzinot ar 2011.gada vidējiem rādītājiem) | Teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss (pēc 2011.gada datiem, salīdzinot ar 2010.gada vidējiem rādītājiem) |
| 1. | Rīgas reģions | 0,839 | 0,495 |
| 2. | Kurzemes reģions | –0,432 | –0,666 |
| 3. | Zemgales reģions | –0,500 | –0,549 |
| 4. | Vidzemes reģions | –0,605 | –0,712 |
| 5. | Latgales reģions | –1,203 | –1,187 |
 |
 |
 |
 |