Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta rīkojums Nr.75

Rīgā 2010.gada 17.februārī (prot. Nr.9 9.§)

Par Baltijas psiholoģijas un menedžmenta augstskolas Satversmes apstiprināšanu

1. Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Psiholoģijas augstskolas Satversmes sapulces 2009.gada 28.oktobrī pieņemto Baltijas psiholoģijas un menedžmenta augstskolas Satversmi.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2003.gada 13.marta rīkojumu Nr.159 "Par Psiholoģijas augstskolas Satversmes apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 42.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Izglītības un zinātnes ministra vietā - labklājības ministrs U.Augulis

 

Apstiprināta ar
Ministru kabineta
2010.gada 17.februāra
rīkojumu Nr.75

Baltijas psiholoģijas un menedžmenta augstskolas Satversme

Baltijas psiholoģijas un menedžmenta augstskola (turpmāk tekstā - Augstskola) ir fizisku personu dibināta augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas īsteno studiju programmas, nodarbojas ar zinātni un pētniecību, kā arī nodrošina mūžizglītības iespējas. Augstskola 2001.gada 19.decembrī ir reģistrēta Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijā ar reģistrācijas Nr.3343801876.

Pirmo reizi Augstskolas Satversme pieņemta Psiholoģijas augstskolas Satversmes sapulcē 1995.gada 7.decembrī.

Augstskolas Satversme apstiprināta ar Ministru kabineta 2003.gada 13.marta rīkojumu Nr.159 "Par Psiholoģijas augstskolas Satversmes apstiprināšanu" saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu.

2009.gada 8.aprīlī Psiholoģijas augstskolas Satversmes sapulcē pieņemts lēmums par Psiholoģijas augstskolas nosaukuma maiņu uz Baltijas psiholoģijas un menedžmenta augstskola, 2009.gada 28.oktobrī pieņemta Baltijas psiholoģijas un menedžmenta augstskolas Satversme.

I. Vispārīgie noteikumi

1. Augstskola ir autonoma augstākās izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām. Pašpārvaldes tiesības Augstskolas vadība un personāls īsteno šajā Satversmē noteiktā kārtībā, piedaloties studiju, zinātniskās pētniecības, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē.

2. Saīsinātais Baltijas psiholoģijas un menedžmenta augstskola nosaukums ir BPMA.

Augstskolas nosaukums citās valodās:

angļu valodā - Baltic Psychology and Management University College;

vācu valodā - Baltische Hochschule für Psychologie und Management;

krievu valodā - Балтийский институт психологии и менеджмента.

3. Augstskola darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Augstskolu likumu, Zinātniskās darbības likumu, citiem normatīvajiem aktiem un šo Satversmi.

4. Augstskola īsteno studiju programmas šādās izglītības tematiskajās grupās:

4.1. humanitārās zinātnes un māksla;

4.2. sociālās zinātnes un komerczinības;

4.3. veselības aprūpe un sociālā labklājība;

4.4. pakalpojumi.

5. Augstskola ir komercsabiedrība - sabiedrība ar ierobežotu atbildību, tās dibinātāji ir fiziskas personas (turpmāk tekstā - Dibinātājs) Staņislavs Buka, Valērijs Ņikiforovs, Inta Buka un Ņikita Ņikiforovs. Augstskolas juridiskā adrese ir Lomonosova iela 4, Rīgā, LV - 1003.

Augstskolai ir savs zīmogs, kam ir apaļa forma un kura centrā ir ievietots grieķu alfabēta "psi" burti, kuri ir psiholoģijas simbols. Burta augšējās daļas nobeigums ir liesmas veidā. Zīmogam pa aploci ir uzraksts *SIA BALTIJAS PSIHOLOĢIJAS UN MENEDŽMENTA AUGSTSKOLA* LATVIJAS REPUBLIKA. Augstskolai ir sava simbolika, ģerbonis ar emblēmu un pilnu nosaukumu latviešu valodā: "Baltijas psiholoģijas un menedžmenta augstskola".

Augstskolas svinamā diena ir 7.decembris.

II. Augstskolas darbības mērķi, uzdevumi, virzieni un pamatprincipi

6. Augstskolas darbības galvenais mērķis ir - dot studējošiem augstāko izglītību un kvalifikāciju, atbilstoši mūsdienu starptautiskajām prasībām sociālo un humanitāro zinātņu jomā.

7. Augstskolas uzdevumi:

7.1. nodrošināt akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

7.2. izstrādāt un īstenot studiju programmas, tālākizglītības programmas;

7.3. veikt zinātnisko un pētniecisko darbu;

7.4. informēt sabiedrību par savu darbību, par studiju un zinātnisko pētījumu virzieniem un iespējām, piedāvāt sabiedrībai iegūtos zinātnisko un profesionālo pētījumu rezultātus.

8. Augstskolas galvenie darbības virzieni:

8.1. akadēmisko un profesionālo studiju programmu īstenošana, bakalaura un maģistra akadēmiskā grāda, profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kvalifikācijas un attiecīgā līmeņa profesionālā grāda iegūšanai;

8.2. zinātniskās pētniecības darbs, konsultatīvā darbība;

8.3. akadēmisko un profesionālo studiju programmu izstrāde un realizācija;

8.4. izdevējdarbība, poligrāfija, reklāma;

8.5. zinātnisko, kultūras un mācību pasākumu organizācija;

8.6. jaunatnes sociālās un radošās aktivitātes stimulēšana;

8.7. Latvijā dzīvojošo mazākumtautību pārstāvju kultūras attīstība;

8.8. integrācijas procesa attīstība starp dažādām nacionālajām un etniskajām grupām Latvijas Republikā;

8.9. starptautiskās pieredzes izmantošana problēmu risināšanā nacionālo attiecību jomā;

8.10. starptautisko sakaru un sadarbības attīstība izglītības, zinātnes un kultūras jomā;

8.11. citi darbības veidi, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

9. Realizējot savus mērķus un uzdevumus, Augstskola pamatojas uz šādiem principiem:

9.1. Augstskolas Dibinātāja izvirzīto un Augstskolu likumam atbilstošo uzdevumu īstenošanas veidu un formu brīva izvēle;

9.2. akadēmiskā personāla un studējošo akadēmiskā brīvība;

9.3. studiju priekšmetu un zinātniskā darba satura un metodes brīva izvēle;

9.4. zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu paušana (publicēšana) bez cenzūras, ja šī brīvība nav pretrunā ar ētikas normām, citu personu tiesībām un normatīvajiem aktiem;

9.5. mācību un zinātniskā darba nedalāmība;

9.6. studiju un zinātniskā darba saistība ar sabiedrības vajadzībām un prasībām.

10. Augstskola saskaņā ar saviem mērķiem un uzdevumiem:

10.1. patstāvīgi nosaka apmācības saturu un formu, studentu imatrikulācijas kārtību;

10.2. izsniedz iegūtās izglītības apliecinošus izglītības dokumentus.

11. Augstskolai ir tiesības:

11.1. dibināt komercsabiedrības un būt par to dalībniekiem, kā arī dibināt biedrības un nodibinājumus un būt par to biedru un dibinātāju;

11.2. izveidot filiāles, atvērt pārstāvniecības Latvijā un ārzemēs;

11.3. organizēt publiskus kursus un lekcijas, rīkot kongresus, konferences un citas sapulces;

11.4. darboties nacionālos un starptautiskos fondos, veidot savus fondus;

11.5. slēgt līgumus ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu mācību un zinātniskajām iestādēm.

12. Augstskola patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba samaksu saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

III. Pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas

13. Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

13.1. Satversmes sapulce;

13.2. Senāts;

13.3. rektors;

13.4.Revīzijas komisija;

13.5. Akadēmiskā šķīrējtiesa.

14. Augstskolas augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos ir Satversmes sapulce. Augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir tās Dibinātājs.

15. Satversmes sapulcē sastāv no 13 (trīspadsmit) locekļiem, to ievēl uz trim gadiem, aizklāti balsojot, no profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla (astoņi pārstāvji), studējošajiem (trīs pārstāvji) un citām Augstskolas darbinieku grupām (divi pārstāvji). Pārstāvjus Satversmes sapulcei izvirza, fakultātes, nodaļas, studiju programmu padomes, Studentu pašpārvalde savās sapulcēs atklātā balsošanā. Satversmes sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse tās locekļu. Satversmes sapulces locekli var atsaukt attiecīgā personāla grupa, kura viņu ievēlējusi. Studējošo pārstāvi Satversmes sapulcē atbilstoši savam nolikumam atsauc Studentu pašpārvalde. Pārstāvjus no Satversmes sapulces atsauc, ja par to aizklāti nobalso vairāk nekā puse no Satversmes sapulces locekļu kopējā skaita.

16. Satversmes sapulce:

16.1. pieņem un izdara grozījumus Augstskolas Satversmē;

16.2. ievēl un atsauc Senāta locekļus, kā arī pieņem un groza Senāta nolikumu;

16.3. ievēl priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru;

16.4. ievēl un atceļ rektoru;

16.5. noklausās rektora pārskatu;

16.6. ievēl Revīzijas komisiju un Šķīrējtiesu, apstiprina to nolikumus un atceļ to locekļus;

16.7. izskata un izlemj citus konceptuālus Augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbības un attīstības jautājumus;

16.8. lēmumus pieņem, ja par tiem aizklāti nobalso vairāk nekā puse no visu Satversmes sapulces locekļu skaita.

17. Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darba (studiju) attiecības ar Augstskolu, trīs mēnešu laikā attiecīgā personāla grupa Satversmes sapulcē ievēlē citus pārstāvjus.

18. Satversmes sapulci sasauc Senāts vai rektors ne retāk kā vienu reizi gadā. Satversmes sapulces sasaukšanu var ierosināt arī Dibinātājs vai viena trešdaļa Satversmes sapulces locekļu.

19. Senāts ir Augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija. Senātu ievēl uz trim gadiem, un tas darbojas saskaņā ar Satversmes sapulces apstiprināto nolikumu. Senāts sastāv no 10 senatoriem, no kuriem astoņi ir akadēmiskā personāla pārstāvji un divi studējošo pārstāvji. Jebkuru senatoru priekšlaicīgi no Senāta sastāva ir tiesīga atsaukt Satversmes sapulce, ja to saskaņā ar Nolikumu par Senātu pieprasa tā Augstskolas personāla grupa, kura šo pārstāvi ir deleģējusi. Studējošo pārstāvjus Senātā ievēl un atsauc Studentu pašpārvalde. Senāta lēmumi ir pieņemti, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse no senatoru kopējā skaita. Senāta lēmumus, kas nav administratīvie akti, 10 dienu laikā pēc to pieņemšanas var apstrīdēt Satversmes sapulcē.

20. Senāts ievēlē:

20.1.Senāta priekšsēdētāju un sekretāru;

20.2.Padomnieku konventu;

20.3.Prorektorus;

20.4.Docentus, lektorus, asistentus, vadošos pētniekus un pētniekus.

21. Senāts apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Augstskolas un tās struktūrvienību darbības sfēras:

21.1. filiāļu, pārstāvniecību un citu Augstskolas struktūrvienību vadītājus, nodaļu dekānus, katedru vadītājus, studiju programmas direktorus pēc rektora ieteikuma, kārtību un noteikumus, kuri regulē Augstskolas darbības sfēras;

21.2. Augstskolas budžeta struktūru un tā līdzekļu izmantošanu robežās, kuras noteicis Dibinātājs;

21.3. Augstskolas iekšējās kārtības noteikumus;

21.4. Augstskolas filiāļu, struktūrvienību un pārstāvniecību nolikumus;

21.5. Senāta izveidoto padomju un komisiju nolikumus;

21.6. visus Augstskolas nolikumus, izņemot tos, kas ir Satversmes sapulces kompetencē;

21.7. noteikumus par struktūrvienību un projektu apakškontu atvēršanu un šo kontu līdzekļu izlietošanu;

21.8. Augstskolas imatrikulācijas noteikumus, saskaņā ar normatīvajiem aktiem un uzņemšanas papildus noteikumus, attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību vai citu nosacījumu izpildi;

21.9. Augstskolas Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus.

22. Senāts lemj par:

22.1. akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumiem;

22.2. Augstskolas struktūrvienību (t.sk. filiāļu un pārstāvniecību), komercsabiedrību, biedrību un nodibinājumu izveidošanu, reorganizāciju vai likvidāciju;

22.3. Augstskolas koledžas dibināšanu, pieņem koledžas nolikumu;

22.4. viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru pieņemšanu (katru vienu reizi) bez konkursa izsludināšanas uz termiņu līdz diviem gadiem, ja attiecīgais amats ir brīvs vai uz laiku brīvs;

22.5. asociēto profesoru un docentu amatu skaitu pēc saskaņošanas ar Dibinātāju;

22.6. atklāta konkursa izsludināšanu uz brīvajām profesoru vai asociēto profesoru vietām;

22.7. Padomnieku konventa izveidošanu;

22.8. mācību programmu izstrādes un iesniegšanas apstiprināšanai kārtību, jaunu studiju programmu ieviešanu un to finanšu un tehnisko nodrošinājumu;

22.9. goda nosaukuma - emeritus profesors, kā arī ieteikumu Goda doktora grāda piešķiršanai Zinātniskās darbības likuma noteiktajā kārtībā;

22.10. citiem Augstskolas darbību regulējošiem jautājumiem.

23. Senāts izskata:

23.1. Revīzijas komisijas rakstisko ziņojumu par pārbaudes rezultātiem;

23.2. pēc rektora rīkojuma no studējošo skaita izslēgtas personas apelāciju;

23.3. rektora ikgadējo atskaiti par Augstskolas budžeta izpildi.

24. Rektors ir Augstskolas augstākā amatpersona, kura īsteno Augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Augstskolu.

25. Rektoru, aizklāti balsojot, ievēlē Satversmes sapulce pēc Dibinātāja ieteikuma uz pieciem gadiem, un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Par rektoru ievēlē profesoru vai personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds. Nedēļas laikā pēc rektora vēlēšanām Augstskola informē Izglītības un zinātnes ministriju par vēlēšanu rezultātiem.

26. Satversmes sapulcei izskatīt jautājumu par rektora atcelšanu no amata var ierosināt Dibinātājs vai Senāts.

27. Rektora lēmumus var pārsūdzēt Augstskolu likumā paredzētajā kārtībā.

28. Rektors:

28.1. atbild par Augstskolas darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī Augstskolas Satversmei;

28.2. atbild par Augstskolā iegūstamās izglītības un veikto zinātnisko pētījumu kvalitāti;

28.3. nodrošina Augstskolas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu, kā arī atbild par Augstskolas finansiālo darbību;

28.4. veicina Augstskolas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

28.5. pārstāv Augstskolu citās izglītības iestādēs, valsts un privātās institūcijās;

28.6. organizē un koordinē Augstskolas studiju, zinātnisko un saimniecisko darbību;

28.7. slēdz līgumus Augstskolas vārdā;

28.8. vada Augstskolas personāla atlasi un kontrolē tā darbu;

28.9. ir tiesīgs vadīt Augstskolas studiju programmu izstrādāšanu, Augstskolas struktūrvienību nolikumu izstrādāšanu;

28.10. lemj par citiem jautājumiem, kas nav citu institūciju kompetencē.

29. Revīzijas komisiju trīs cilvēku sastāvā ievēlē Satversmes sapulce aizklātās vēlēšanās uz trim gadiem, un tās sastāvā nedrīkst būt Augstskolas administratīvā personāla pārstāvji.

30. Revīzijas komisija darbojas saskaņā ar Satversmes sapulces apstiprinātu Revīzijas komisijas nolikumu. Revīzijas komisija kontrolē Augstskolas budžeta izpildi. Revīzijas komisiju vai tās locekli atsauc Satversmes sapulce pēc Senāta vai vairāk nekā puses Satversmes sapulces locekļu pieprasījuma. Revīzijas komisijas lēmumus 10 dienu laikā var apstrīdēt Akadēmiskajā šķīrējtiesā.

31. Akadēmisko šķīrējtiesa aizklātā balsošanā ievēlē Satversmes sapulce uz trim gadiem. Tā sastāv no trīs akadēmiskā personāla pārstāvjiem, kas nav Augstskolas administratīvā personāla sastāvā, un viena studējošā pārstāvja, kuru ievēlē Studentu pašpārvalde.

32. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:

32.1. strīdus starp augstskolas amatpersonām, kā arī starp vadības institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās;

32.2. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Augstskolas Satversmē noteikto tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

33. Akadēmisko šķīrējtiesu vai tās locekli atsauc Satversmes sapulce pēc Senāta vai vairāk nekā puses Satversmes sapulces locekļu pieprasījuma, vai Studentu pašpārvaldes pieprasījuma par studējošo pārstāvja atsaukšanu. Akadēmiskajā šķīrējtiesā var apstrīdēt Senāta, rektora un Revīzijas komisijas lēmumus. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumi, kuri nav administratīvie akti nav apstrīdami.

IV. Augstskolas struktūra

34. Augstskolas struktūrvienības izveido, reorganizē un likvidē Senāts. Augstskolas struktūrvienības ir fakultātes, nodaļas, katedras, zinātniskās pētniecības centri (laboratorijas), pētniecības centri, institūti, filiāles un pārstāvniecības, to darbības pamatnoteikumus un uzdevumus nosaka Senāta apstiprināts nolikums.

35. Fakultāte ir Augstskolas struktūrvienība, kas apvieno atsevišķas nozares katedras un laboratorijas, nosaka un koordinē atbilstošo studiju programmu, profesionālās sagatavotības un akadēmiskās izglītības realizāciju, kā arī koordinē fakultātes zinātniskās pētniecības programmas. Fakultāte nodrošina katedru un citu struktūrvienību darbībai nepieciešamos apstākļus.

36. Katedra ir Augstskolas studiju un pētniecības darba pamatvienība, kas veido, organizē un īsteno studiju programmas un veic zinātniskos pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm. Katedras izveido ar Senāta lēmumu pēc fakultātes vai atsevišķa profesora priekšlikuma. Katedras darbību nosaka un vada katedras akadēmiskā personāla sapulce. Tā ir tiesīga patstāvīgi izlemt visus akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumus, kas saskaņā ar Satversmi nav Augstskolas pārstāvības un vadības, un lēmējinstitūciju kompetencē.

37. No profesoru vai docentu vidus rektors izvirza katedras vadītāju, kuru apstiprina Augstskolas Senāts. Katedras vadītājs ir oficiālais katedras pārstāvis. Katedras darbību reglamentē nolikums, ko apstiprina Senāts.

38. Zinātniskās pētniecības centri un institūti ir Augstskolas struktūrvienības, kas tiek dibinātas zinātniski pētnieciskā darba veikšanai. Zinātniskās pētniecības centra darbu vada centra vadītājs, Institūta darbu - Institūta direktors.

39. Laboratorijas tiek izveidotas saskaņā ar Senāta lēmumu un darbojas saskaņā ar nolikumu.

40. Filiāles nodrošina studiju programmu īstenošanu, studiju procesa organizāciju, koordinē studējošo pētniecības programmas, kā arī veic citus pienākumus, kas izriet no filiāļu darbības mērķiem un uzdevumiem. Filiāles darbu vada filiāles vadītājs, kuru apstiprina Senāts pēc rektora ieteikuma.

41. Koledžas tiek izveidotas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

V. Personāls

42. Augstskolas personālu veido:

42.1. akadēmiskais personāls - Augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;

42.2. vispārējais personāls;

42.3. pilnā laika studējošie, arī maģistranti, doktorandi.

43. Augstskolas personālam ir tiesības:

43.1. piedalīties Augstskolas vadības un pašpārvaldes lēmumu un Augstskolas iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses;

43.2. piedalīties Augstskolas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tikt uzklausītam;

43.3. piedalīties Augstskolas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās;

43.4. apstrīdēt Augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā;

43.5. akadēmiskajam personālam - izvēlēties mācību metodes, zinātniskās darbības tematiku un virzienu;

44. Augstskolas personāla pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu Augstskolas pārvaldē un tās lietu kārtošanā, nepārkāpjot nevienas citas personas tiesības un netraucējot amata vai darba pienākumu izpildi.

45. Augstskolas administratīvā personāla pienākums - rūpēties par personāla darba apstākļiem, pēc iespējas sekmēt personāla kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanu.

46. Augstskolas darba samaksas likmes personālam nosaka Senāts, un tās nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm.

47. Augstskolas personāls ir atbildīgs par šajā Satversmē noteikto mērķu un uzdevumu kvalitatīvu izpildi, ievērojot Augstskolas darbības pamatprincipus. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

48. Augstskolas akadēmisko personālu veido profesori, asociētie profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki un asistenti.

49. Akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā. Profesoru, asociēto profesoru amatu skaitu, docentu amatu skaitu, lektoru un asistentu amatu skaitu nosaka pati Augstskola.

50. Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes vai apakšnozarē. Profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds un ne mazāk kā trīs gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā. Profesoru galvenie uzdevumi ir:

50.1. augsti kvalificētu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savā studiju kursā;

50.2. pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai apakšnozarē, kas atbilst profesora amata nosaukumam;

50.3. doktora līmeņa studiju un pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai apakšnozarē, kas atbilst profesora amata nosaukumam;

50.4. piedalīšanās studiju programmu, augstskolu un to struktūrvienību darba un kvalitātes vērtēšanā;

50.5. jaunās zinātnieku, mākslinieku un docētāju paaudzes gatavošana.

51. Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds. Profesionālo studiju īstenošanai Augstskolas asociētā profesora amatu var ieņemt arī personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz desmit gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē. Asociētā profesora galvenie uzdevumi ir:

51.1. pētniecības darba veikšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades nozarē, kas atbilst asociētā profesora amata nosaukumam;

51.2. pētniecības darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai;

51.3. studiju darba nodrošināšana un vadīšana.

52. Docenta amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds. Profesionālo studiju īstenošanai Augstskolas docenta amatu var ieņemt personas ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tām ir pasniedzamajam priekšmetam vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs. Docentu galvenie uzdevumi ir:

52.1. pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades nozarē, kas atbilst docenta amata nosaukumam;

52.2. lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā (kursā), īpaši tās pamatkursos.

53. Lektora amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Profesionālo studiju īstenošanai Augstskolā lektora amatu var ieņemt personas ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tām ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs. Lektoru ievēlēšanas noteikumus reglamentē Augstskolas senāta apstiprināts nolikums. Lektoru galvenie uzdevumi ir:

53.1. lasīt lekcijas, vadīt studiju nodarbības, vadīt eksāmenus un pārbaudījumus savā studiju kursā, piedalīties lasāmā kursa programmas un pasniegšanas metožu izstrādē un pilnveidošanā;

53.2. pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades nozarē atbilstoši lasāmajam kursam.

54. Asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Profesionālo studiju īstenošanai Augstskolas asistenta amatu var ieņemt personas ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tām ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs. Asistentu galvenie uzdevumi ir:

54.1. vadīt studiju nodarbības, piedalīties savas mācību grupas eksāmenu un pārbaudījumu vadīšanā, vadošā pasniedzēja vadībā izstrādāt mācību - metodiskos līdzekļus savā mācību kursā;

54.2. pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades nozarē atbilstoši lasāmajam kursam.

55. Uz vakantajām profesoru un asociēto profesoru amata vietām tiek izsludināts atklāts konkurss. Pretendentus uz profesoru un asociēto profesoru amatiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome saskaņā ar Augstskolu likumu. Docentu ievēl Senāts. Līdz ar ievēlēšanu amatā docents iegūst tiesības vadīt zinātniskos pētījumus vai mākslinieciskās jaunrades procesu un veikt izglītošanas darbu atbilstoši docenta amata vietas nosaukumam. Vadošos pētniekus ievēlē amatā zinātniskās pētniecības darba veikšanai saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu. Lektoru un asistentu ievēlē Senāts. Pētniekus ievēlē amatā saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu. Ar ievēlētajām personām Augstskolas rektors slēdz darba līgumu uz sešiem gadiem. Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā profesoriem un asociētajiem profesoriem, sasniedzot pensijas vecumu, Augstskola var piešķirt goda nosaukumu - emeritus profesors.

56. Ja Augstskolā ir brīvas vai uz laiku brīvas akadēmisko amatu vietas, tad Senāts var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru (katru vienu reizi). Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem ir tādas pašas tiesības, pienākumi un atalgojums kā profesoriem, asociētajiem profesoriem un lektoriem, bet viņi nevar piedalīties vēlēto vadības institūciju darbā. Pagaidu prombūtnes laikā, un ja tas nepārsniedz divus gadus, profesora amatā var iecelt asociēto profesoru, asociētā profesora amatā - docentu, docenta amatā - lektoru vai asistentu ar doktora grādu. Aizstāšanu noformē ar rektora rīkojumu.

57. Augstskolas vispārējais personāls ir administratīvais personāls (rektors, prorektors, direktors, dekāns un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcijas ir administratīvais darbs), mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu. Vispārējais personāls tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba, ievērojot Augstskolu likuma, Darba likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.

VI. Studijas Augstskolā

58. Augstskolā var studēt ikviens, kurš ir ieguvis vidējo izglītību Latvijā vai atbilstošu izglītību citās valstīs, kuru var tai pielīdzināt saskaņā ar Augstskolu likumu, kā arī ieguvis nepieciešamo izglītību, lai varētu turpināt studijas maģistrantūrā.

59. Studējošie ir tiesīgi:

59.1. iegūt augstāko izglītību saskaņā ar izvēlēto studiju virzienu - bakalaura un maģistra grādus un (vai) profesionālo augstāko izglītību;

59.2. izmantot Augstskolas telpas, laboratorijas, bibliotēku, iekārtas, aparatūru;

59.3. pārtraukt un atsākt studijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

59.4. pilna laika studējošie - vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē;

59.5. līdzdarboties Augstskolā visu līmeņu pārvaldes un vadības institūcijās, izvēlēties Augstskolas nodaļu;

59.6. studiju laikā mainīt studiju programmu, izvēloties to citā augstskolā, fakultātē (nodaļā, institūtā);

59.7. klausīties lekcijas citās augstskolās, fakultātēs (nodaļās, institūtos);

59.8. sastādīt un apgūt individuālu studiju brīvās izvēles daļu;

59.9. nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu un sociālās labklājības;

59.10. saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām;

59.11. brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

59.12. veidot biedrības, pulciņus, klubus.

60. Studijas Augstskolā ir par maksu. Studiju maksas lielumu, kā arī iespējamās maksas atlaides nosaka Senāts, saskaņojot to ar Dibinātāju. Studiju maksu sedz studējošais, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar Augstskolu.

61. Pēc profesionālās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirta attiecīga profesionālā kvalifikācija vai profesionālā kvalifikācija un attiecīgais profesionālais grāds. Pēc akadēmiskās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirts akadēmiskais grāds, pēc doktorantūras studiju programmas apgūšanas un promocijas darba aizstāvēšanas - zinātniskais grāds.

62. Studijas un zinātniskos pētījumus Augstskolā īsteno Augstskolas izvēlētajās zinātņu nozarēs, pētījumu rezultātus publicē starptautiski atzītos zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos. Augstskolā var pastāvēt promocijas padome un darboties maģistrantūra un doktorantūra atbilstoši Augstskolu likumam un Zinātniskās darbības likumam.

VII. Studējošo pašpārvalde

63. Augstskolas studējošajiem ir vienota pašpārvalde - Studentu pašpārvalde, kas darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apvērumu dēļ. Studentu pašpārvaldes funkcijas:

63.1. aizstāvēt un pārstāvēt studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos Augstskolā un valsts institūcijās;

63.2. reprezentēt Augstskolas studējošos Latvijā un ārvalstīs;

63.3. noteikt kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti Augstskolas koleģiālajās institūcijās.

64. Studentu pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas Augstskolas Senātā ir obligāti visiem studējošajiem. Studentu pašpārvaldes tiesības:

64.1. pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras Augstskolas struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem visos jautājumos, kas skar studējošo intereses;

64.2. veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses Senātā un Satversmes sapulcē;

64.3. līdzdarboties Augstskolas lēmējinstitūcijās un piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.

VIII. Augstskolas īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

65. Augstskolas īpašumā var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs, kurus Augstskolai nodevis Dibinātājs. Augstskola ir atbildīga Dibinātājam par nodoto īpašumu, naudas un citiem līdzekļiem. Īpašuma nodošanas kārtību un pārvaldi nosaka dibinātājs.

66. Augstskolu finansē Dibinātājs.

67. Augstskolas budžeta ienākumus veido:

67.1. līdzekļi, kurus ir iedalījis Dibinātājs;

67.2. studējošo maksa par studijām;

67.3. starptautiskās sadarbības projektu finansējums Augstskolai;

67.4. ienākumi no zinātniskajiem līgumdarbiem;

67.5. ienākumi no saimnieciskās darbības, ko Augstskola gūst, veicot darbību šajā Satversmē noteikto mērķu realizācijai;

67.6. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

67.7. ienākumi no citiem avotiem, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

68. Augstskolas budžeta struktūru un līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka Senāts, bet tā izpildi kontrolē Revīzijas komisija. Augstskolas budžetu apstiprina Dibinātājs. Atskaiti par budžeta izpildi rektors iesniedz Senātam un Dibinātājam. Augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī Augstskolas Revīzijas komisijas ziņojumus katru gadu pārbauda neatkarīgs revidents.

69. Struktūrvienību budžets ietilpst Augstskolas budžetā kā patstāvīga daļa.

70. Augstskolai ir tiesības normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un ar Dibinātāja lēmumu savā vārdā Latvijas Republikā un ārvalstīs:

70.1. izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu, vērtspapīrus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

70.2. dibināt filiāles, pārstāvniecības un komercsabiedrības;

70.3. veikt Augstskolas profilam atbilstošu saimniecisku darbību, kā rezultātā gūtie ienākumi ir ieskaitāmi Augstskolas budžetā Augstskolas uzturēšanai un attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši Augstskolas mērķim;

70.4. saņemt un izmantot Latvijas Republikas un ārvalstu banku, citu kredītiestāžu, kā arī organizāciju un fizisko personu ziedojumus un dāvinājumus.

71. Augstskolai ir tiesības izmantot atvieglojumus un priekšrocības, kādas ar likumu noteiktas augstskolām un zinātniskajām iestādēm nodokļu maksāšanā, īpašuma pārvietošanā pāri valsts robežai un citās jomā, kā arī citas tiesības un privilēģijas, kuras paredzētas normatīvajos aktos.

IX. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

72. Satversmi pieņem un grozījumu tajā izdara tikai Satversmes sapulce. Tiesības ierosināt grozījumus Satversmē ir katram Satversmes sapulces dalībniekam. Grozījumi Satversmes sapulcē tiek pieņemti, ja par tiem atklātā balsošanā balso vairāk nekā puse no Satversmes sapulces locekļu kopējā skaita. Augstskolas Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā.

X. Augstskolas reorganizācija un likvidācija

73. Augstskolu reorganizē vai likvidē ar tās Dibinātāja lēmumu vai arī citos normatīvajos aktos noteiktos gadījumos. Lēmumam tiek pievienots reorganizācijas vai likvidācijas plāns.

74. Augstskolas likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā studējošajiem tiek nodrošināta iespēja turpināt studijas citā augstskolā.

75. Augstskolas likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā Dibinātājs ir atbildīgs par Augstskolas saistībām, saskaņā ar likumiem un citiem normatīviem aktiem.

17.02.2010