Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 10.02.2017. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr.1247

Rīgā 2009.gada 27.oktobrī (prot. Nr.76 51.§)
Latvijas izcelsmes laukaugu un dārzeņu ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumi

(Noteikumu nosaukums MK 11.01.2011. noteikumu Nr.31 redakcijā)

Izdoti saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma 2. panta 1. punkta "e" apakšpunktu
(MK 11.02.2014. noteikumu Nr.86 redakcijā)
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Latvijas izcelsmes laukaugu (labības, lopbarības augu, biešu, kartupeļu, eļļas augu un šķiedraugu, un dārzeņu) vietējo šķirņu vai šķirņu, kas dabiskā veidā pielāgotas vietējiem apstākļiem un ko apdraud ģenētiskā erozija (turpmāk – saglabājamā šķirne), šķirnes atzīšanas un sēklu aprites kārtību, kā arī reglamentē:

1.1. prasības saglabājamās šķirnes atzīšanai;

1.2. minimālās prasības un kārtību, kādā veicama saglabājamās šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaude;

1.3. prasības un kārtību, kādā saglabājamās šķirnes iekļauj Latvijas augu šķirņu katalogā;

1.4. prasības saglabājamo šķirņu sēklu apritei un aprites kvantitatīvos ierobežojumus;

1.5. prasības saglabājamo šķirņu sēklu kvalitātei;

1.6. prasības saglabājamo šķirņu sēklu saiņošanai un etiķetēšanai;

1.7. prasības saglabājamo šķirņu sēklu pēcpārbaudei kontrollauciņos, lai pārbaudītu šķirnes identitāti un šķirnes tīrību.

(Grozīts ar MK 11.01.2011. noteikumiem Nr.31)

2. Saglabājamās šķirnes uzturēšana (arī in situ apstākļos), sēklu audzēšana un tirdzniecība atļauta tikai Latvijas teritorijā. Saglabājamās šķirnes uzturēšana in situ apstākļos ir šķirnes uzturēšana dabiskā vidē, kultivētām sugām – vidē, kurā saglabājamā šķirne ir attīstījusi tai raksturīgās īpašības.

3. Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) veic vai organizē saglabājamās šķirnes sēklas pēcpārbaudi un nodrošina sēklu tirdzniecības kontroli.

4. Audzējot un tirgojot sējas lucernas (Medicago sativa L.), kartupeļu (Solanum tuberosum L.), sīpolu (Allium cepa L.), šalotu (Allium cepa Agregatum), maurloku (Allium schoenoprasum L.), tomātu (Solanum lycopersicum L.), daudzziedu pupiņu (Phaseolus coccineus L.) un dārza pupiņu (Phaseolus vulgaris L.) saglabājamo šķirņu sēklas, ievēro normatīvajos aktos par augu karantīnu noteiktās prasības.

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.31 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.02.2014. noteikumiem Nr.86)

5. Ar saglabājamās šķirnes sēklu audzēšanu, sagatavošanu un tirgošanu atļauts nodarboties personai, kura ir reģistrējusies dienesta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā (turpmāk – sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrs) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par konkrētās sugas sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību.

II. Prasības saglabājamās šķirnes atzīšanai un saglabājamās šķirnes pārbaudes veikšanai

6. Šķirni atzīst par saglabājamu, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:

6.1. šķirne ir atzīta par atšķirīgu, viendabīgu un stabilu saskaņā ar šo noteikumu 7.punktu;

6.2. šķirne ir nozīmīga no laukaugu vai dārzeņu ģenētisko resursu uzturēšanas viedokļa, un to ir apstiprinājis Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” Ģenētisko resursu centrs (turpmāk – Ģenētisko resursu centrs);

6.3. šķirne nav aizsargāta saskaņā ar:

6.3.1. Padomes 1994.gada 27.jūlija (EK) Regulu Nr. 2100/94 par Kopie­nas augu šķirņu aizsardzību;

6.3.2. normatīvajiem aktiem par augu šķirņu aizsardzību;

6.4. nav iesniegts pieteikums Kopienas Augu šķirņu birojā (CPVO) vai iesniegums dienestā par šķirnes aizsardzību;

6.5. šķirne atbilst vienam šo šādiem nosacījumiem:

6.5.1. šķirne nav iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā (turpmāk – katalogs) vai Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā;

6.5.2. šķirne vismaz divus gadus nav oficiāli sertificēta pēc katalogā vai Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā norādītā oficiālā sertificēšanas un tirdzniecības termiņa beigām.

(Grozīts ar MK 11.01.2011. noteikumiem Nr.31)

7. Saglabājamo šķirni par atšķirīgu, viendabīgu un stabilu dienests var atzīt, pamatojoties uz rezultātiem, kas iegūti vienā no šādām šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudēm (turpmāk – šķirnes pārbaude):

7.1. šķirnes pārbaudē, kas veikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi;

7.2. saglabājamās šķirnes pārbaudē atbilstoši minimālajām prasībām (pārbauda šķirnes, kurām šķirnes pārbaude nav veikta saskaņā ar šo noteikumu 7.1.apakšpunktu), kas veikta saskaņā ar šiem noteikumiem, ievērojot šādus nosacījumus:

7.2.1. atšķirīguma un stabilitātes pārbaudi veic saskaņā ar Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokoliem (publicēti dienesta mājaslapā internetā), kas minēti normatīvajos aktos par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi, lai pārbaudītu vismaz tās pazīmes, kas minētas Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokolu tehniskajās anketās;

7.2.2. ja attiecīgajai sugai nav Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokola, atšķirīguma un stabilitātes pārbaudi veic saskaņā ar Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) šķirnes pārbaudes vadlīnijām (publicētas dienesta mājaslapā internetā), kas minētas normatīvajos aktos par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi, lai pārbaudītu vismaz tās pazīmes, kas minētas Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) šķirnes pārbaudes vadlīniju tehniskajās anketās;

7.2.3. viendabīguma pārbaudi veic saskaņā ar Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokoliem vai Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) šķirnes pārbaudes vadlīnijām un nosaka šķirnei neatbilstošo (netipisko) augu skaitu saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu.

(Grozīts ar MK 11.01.2011. noteikumiem Nr.31)

8. Šķirnēm, kas ir aprakstītas pēc morfoloģiskajām pazīmēm (deskriptoriem) un kuru aprakstu ir apstiprinājis Ģenētisko resursu centrs, veic tikai šķirnes viendabīguma pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu 7.2.3.apakšpunktu. Šķirnes pēc morfoloģiskajām pazīmēm apraksta un šķirnes viendabīgumu pārbauda institūcijas, kas minētas normatīvajos aktos par institūciju un komercsabiedrību specializāciju lauksaimniecības augu sugu ģenētisko resursu kolekcionēšanā, saglabāšanā, raksturošanā, izvērtēšanā un izmantošanā. Minētās institūcijas šķirnes aprakstā norāda pazīmes, pēc kurām šķirni var atšķirt no līdzīgām šķirnēm.

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.31 redakcijā)

9. Šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minēto saglabājamās šķirnes pārbaudi veic Augu šķirņu aizsardzības likumā minētā institūcija.

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.31 redakcijā)

10. Lai veiktu šo noteikumu 7.2.apakš­punktā minēto saglabājamās šķirnes pārbaudi, sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētā persona iesniedz šo noteikumu 9.punktā minētajā institūcijā iesniegumu.

III. Saglabājamās šķirnes iekļaušana Latvijas augu šķirņu katalogā

11. Lai saglabājamo šķirni iekļautu katalogā, sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētā persona, kas uztur saglabājamo šķirni (turpmāk – iesniedzējs), dienestā iesniedz:

11.1. iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu;

11.2. apliecinājumu, ka ir samaksāta valsts nodeva par šķirnes iekļaušanu katalogā;

11.3. Ģenētisko resursu centra atzinumu par šķirnes nozīmīgumu no laukaugu ģenētisko resursu saglabāšanas viedokļa;

11.4. šķirnes pārbaudes pārskatu un šķirnes apraksta oriģinālu vai apstiprinātu oriģināla kopiju, ja šķirnes pārbaude veikta saskaņā ar šo noteikumu 7.1.apakšpunktu;

11.5. ja šķirnes pārbaude veikta saskaņā ar šo noteikumu 7.2.apakšpunktu:

11.5.1. šķirnes pārbaudes pārskatu;

11.5.2. šķirnes apraksta tehnisko anketu saskaņā ar Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) šķirnes pārbaudes protokoliem vai Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) šķirnes pārbaudes vadlīnijām atbilstoši normatīvajiem aktiem par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi;

11.6. ja šķirnes pārbaude veikta saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu:

11.6.1. Ģenētisko resursu centra apstiprinātu šķirnes aprakstu pēc morfoloģiskajām pazīmēm (deskriptoriem);

11.6.2. atzinumu par šķirnes viendabīgumu saskaņā ar šo noteikumu 7.2.3.apakš­punktu;

11.7. šķirnes uzturēšanas shēmu;

11.8. informāciju par šķirnes audzēšanu, pavairošanu un izmantošanas veidiem periodā, kad šķirne audzēta.

(Grozīts ar MK 11.01.2011. noteikumiem Nr.31)

12. Ja šo noteikumu 11.1.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītā vai tam pievienotā informācija nav pilnīga vai neatbilst šo noteikumu prasībām, dienests septiņu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstiski pieprasa iesniedzējam precizēt informāciju. Iesniedzējs mēneša laikā iesniedz dienestā precizēto informāciju.

13. Ja iesniedzējs līdz noteiktā termiņa beigām nav novērsis šo noteikumu 12.punktā minētos trūkumus, dienests iesniegumu noraida un nedēļas laikā par to rakstiski paziņo iesniedzējam.

14. Ja šķirnes nosaukums ir bijis zināms pirms 2000.gada 25.maija, šķirnes nosaukumā var būt atkāpes no Komisijas 2009.gada 22.jūlija Regulas (EK) Nr. 637/2009, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības augu sugu un dārzeņu sugu šķirņu nosaukumu piemērotību noteiktajām prasībām (turpmāk – Regula Nr. 637/2009), ja vien ar šādām atkāpēm netiek pārkāptas kādas trešās personas primārās tiesības, kas aizsargātas ar Regulas Nr. 637/2009 2.pantu.

15. Saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu šķirnei var būt vairāk par vienu nosaukumu, ja attiecīgie nosaukumi ir pazīstami. Ja šķirnei ir vairāki nosaukumi, dienests katalogā norāda šķirnes nosaukumu un nosaukuma sinonīmus.

16. Mēneša laikā pēc šo noteikumu 11.punktā minēto dokumentu saņemšanas dienests tos izvērtē un pieņem lēmumu par šķirnes iekļaušanu katalogā ar norādi “Saglabājamā šķirne” vai neiekļaušanu tajā. Piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienests par to rakstiski informē iesniedzēju.

16.1 Visām normatīvajos aktos par dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību minētajām dārzeņu sugu saglabājamajām šķirnēm pie norādes "Saglabājamā šķirne" pievieno burtus "ST", ja šīs šķirnes sēklas pārbauda tikai kā saglabājamās šķirnes standartsēklas.

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.31 redakcijā)

16.2 Visām normatīvajos aktos par dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību minētajām dārzeņu sugu saglabājamajām šķirnēm pie norādes "Saglabājamā šķirne" pievieno burtu "C", ja šīs šķirnes sēklas pārbauda kā saglabājamās šķirnes sertificētas sēklas vai kā saglabājamās šķirnes standartsēklas.

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.31 redakcijā)

17. Saglabājamo šķirni katalogā iekļauj ne ilgāk kā uz 10 gadiem. Saglabājamās šķirnes nosaukuma atbilstības pārbaude, uzturēšana, termiņa pagarināšana un svītrošana no kataloga notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas augu šķirņu kataloga nolikumu.

IV. Saglabājamās šķirnes sēklu aprites prasības un kvantitatīvie ierobežojumi tirdzniecībā

18. Saglabājamās šķirnes sēklu tirdzniecība notiek, nepārsniedzot šo noteikumu 3. un 3.1 pielikumā minēto daudzumu.

(Grozīts ar MK 11.01.2011. noteikumiem Nr.31)

19. Saglabājamās šķirnes sēklaudzētājs katru gadu dienestā iesniedz informāciju par plānotajām saglabājamās šķirnes sēklu ieguves platībām un sēklu daudzumu, ko nākamajā gadā plānots iegūt, kā arī tirdzniecībai paredzēto sēklu daudzumu, to norādot pa šķirnēm un konkrētajiem sēkl­audzēšanas laukiem:

19.1. par ziemāju labībām – līdz 25.augustam;

19.2. par pārējiem kultūraugiem – līdz 25.martam.

20. Dienests:

20.1. līdz kārtējā gada 1.septembrim apkopo informāciju par ziemāju labībām un līdz kārtējā gada 1.aprīlim – par pārējiem kultūraugiem. Ja kādai saglabājamajai šķirnei sēklaudzētāju kopējais plānotais sēklu daudzums pārsniedz maksimālo daudzumu, kas minēts šo noteikumu 3.pielikuma 4. un 5.ailē, to proporcionāli plānotajam sēklu daudzumam samazina katram sēkl­audzētājam līdz atļautajam sēklu daudzumam un piecu dienu laikā rakstiski informē sēklaudzētājus par plānoto tirdzniecībā atļauto sēklu daudzuma samazinājumu;

20.2. ievieto dienesta mājaslapā internetā informāciju par saglabājamo šķirņu sēklaudzētājiem un katram saglabājamās šķirnes sēklaudzētājam tirdzniecībai atļauto sēklu daudzumu.

21. Ja kāds no saglabājamās šķirnes sēkl­audzētājiem sēklu ražošanas periodā konstatē, ka atļauto sēklu daudzumu nespēs iegūt, viņš rakstiski informē dienestu par prognozēto sēklu daudzuma samazinājumu.

22. Dienests 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 21.punktā minētās informācijas saņemšanas un pēc saskaņošanas ar pārējiem attiecīgās saglabājamās šķirnes sēklaudzētājiem izdara korekcijas, palielinot tirdzniecībai atļauto sēklu daudzumu citiem sēklaudzētājiem, un rakstiski informē sēklaudzētājus par tirdzniecībā atļauto sēklu daudzuma palielinājumu.

23. Saglabājamās šķirnes sēklas iegūst no sēklām, ko saražojis šķirnes uzturētājs.

V. Sēklu kvalitātes prasības un sēklu kvalitātes novērtēšana

24. Laukaugu saglabājamās šķirnes sēklu kvalitāte atbilst sertificētu sēklu kategorijas kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par konkrētās sugas sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību. Kartupeļiem nepiemēro sertificētu sēklu kvalitātes prasības par minimālo sēklas kartupeļu izmēru, kā arī par atšķirību starp lielākā un mazākā bumbuļa izmēru.

(Grozīts ar MK 11.01.2011. noteikumiem Nr.31)

24.1 Saglabājamās dārzeņu šķirnes sēklas, kas tiek pārbaudītas kā standartsēklas, atbilst šādām prasībām:

24.1 1. sēklas atbilst standartsēklu kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību;

24.1 2. šķirnes tīrība atbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajām prasībām.

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.31 redakcijā)

24.2 Saglabājamās dārzeņu šķirnes sēklas, kas tiek pārbaudītas kā sertificētas sēklas, atbilst šādām prasībām:

24.2 1. sēklas tiek ražotas, ievērojot dienestam iesniegto šķirnes uzturēšanas shēmu;

24.2 2. sēklas atbilst sertificētu sēklu kategorijas kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību;

24.2 3. šķirnes tīrība atbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajām prasībām.

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.31 redakcijā)

25. Saglabājamās šķirnes sēklu kvalitāti apliecina sēklas iesaiņojuma etiķete, kurā ietverta šo noteikumu 4.pielikumā minētā informācija.

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.31 redakcijā)

26. Sēklu partiju lielums un paraugu masa ir noteikta normatīvajos aktos par konkrētās sugas sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību.

27. Lai novērtētu sēklu kvalitāti, paraugus no katras sagatavotās viendabīgās sēklu partijas var ņemt:

27.1. sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētā persona (saglabājamās šķirnes sēklas īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona);

27.2. dienests, ja tas saņēmis sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas iesniegumu.

28. Paraugus ņem saskaņā ar Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumos paredzētajām metodēm (publicētas dienesta mājaslapā internetā). Kartupeļiem paraugus ņem, izmantojot kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos iekļautās metodes.

29. Sēklas novērtē oficiālā sēklu kontroles laboratorijā vai oficiālā pārraudzībā esošā sēklu kontroles laboratorijā, izmantojot Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumos paredzētās metodes. Kartupeļu paraugus novērtē, izmantojot kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos iekļautās metodes.

30. Par saglabājamās šķirnes sēklu kvalitatīvo rādītāju atbilstību konkrētās sugas sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām atbild saglabājamās šķirnes sēklaudzētājs vai sēklu sagatavotājs.

VI. Sēklu saiņošana un etiķetēšana

31. Sēklas nodod tirdzniecībai iesai­ņojumā, kas noslēgts tā, lai to nevarētu atvērt bez redzamām bojājumu pazīmēm uz etiķetes vai iesaiņojuma. Iesaiņojuma noslēgšanai lieto saiņotāja etiķeti, ja netiek izmantota vienreizējā noslēgšanas sistēma. Etiķete var būt ar auklas caurumu, uzlīmējama vai piešujama.

32. Ja lieto etiķeti ar auklas caurumu, etiķetes piestiprinājumu aizzīmogo.

33. Uz iesaiņojuma etiķeti var aizstāt ar zīmogojumu, kurā atveidots etiķetes saturs.

34. Sēklu partiju noliktavā novieto tā, lai jebkurai iesaiņojuma vienībai varētu brīvi piekļūt un paņemt paraugu.

VII. Sēklu pēcpārbaude kontrollauciņos

35. Dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par konkrētās sugas sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību izlases veidā veic saglabājamās šķirnes sēklu pēcpārbaudi, lai noteiktu šķirnes identitāti un šķirnes tīrību kontrollauciņos.

36. Sugām, kurām pēcpārbaude Latvijā netiek veikta, dienests šķirnes pēcpārbaudi organizē kādā Eiropas Savienības dalībvalstī. Ar pēcpārbaudi saistītie izdevumi tiek segti saskaņā ar dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

37. Pēcpārbaudei nepieciešamo oriģinālo šķirnes sēklu paraugu dienestam piegādā saglabājamās šķirnes uzturētājs, ja dienestā nav oriģinālā šķirnes sēklu parauga. Oriģinālā šķirnes sēklu parauga masa ir noteikta normatīvajos aktos par konkrētās sugas sēkl­audzēšanu un sēklu tirdzniecību.

38. Saglabājamās šķirnes sēklu paraugs neatbilst šķirnes tīrības prasībām, ja šķirnei neatbilstošo (netipisko) augu skaits pārsniedz šo noteikumu 1.pieli­kumā minēto skaitu.

39. Ja pēcpārbaudē konstatē, ka kāda no saglabājamās šķirnes sēklu partijām neatbilst šķirnes identitātes vai šķirnes tīrības prasībām, dienests pieņem lēmumu par attiecīgās sēklu partijas turpmākās pavairošanas iespējām un septiņu darbdienu laikā par to paziņo sēklu partijas sagatavotājam un šķirnes uzturētājam.

VIII. Informācijas apmaiņa

40. Sēklu tirgotājs, kas tirgo saglabājamās šķirnes sēklas, katru gadu līdz 5.jūlijam iesniedz dienestā informāciju par pārdotajām sēklu partijām pa sugām un šķirnēm laikposmā no iepriekšējā gada 1.jūlija līdz kārtējā gada 30.jūnijam, norādot sēklu partiju numuru un daudzumu.

41. Dienests pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma elektroniski nosūta Eiropas Komisijai un citām dalībvalstīm informāciju par katras saglabājamās šķirnes pārdoto sēklu daudzumu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.31 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.02.2014. noteikumiem Nr.86)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Komisijas 2008.gada 20.jūnija Direktīvas 2008/62/EK, ar ko paredz atsevišķas atkāpes saistībā ar to lauksaimniecības savvaļas sugu un šķirņu atzīšanu, kuras dabiskā veidā pielāgotas vietējiem un reģionālajiem apstākļiem un ko apdraud ģenētiska erozija, un minēto savvaļas sugu un šķirņu sēklu un sēklas kartupeļu tirdzniecību;

2) Komisijas 2009.gada 26.novembra Direktīvas 2009/145/EK, ar ko paredz dažas atkāpes attiecībā uz tādu dārzeņu savvaļas sugu un šķirņu atzīšanu, kas ir tradicionāli audzētas noteiktos apvidos un reģionos un ko apdraud ģenētiskā erozija, un tādu dārzeņu šķirņu atzīšanu, kam nav būtiskas vērtības attiecībā uz komerciālu augkopību, bet kas ir izveidotas audzēšanai noteiktos apstākļos un šo savvaļas sugu un šķirņu sēklu tirdzniecībai;

3) Komisijas 2013. gada 7. augusta Īstenošanas direktīvas 2013/45/ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 2002/55/EK un 2008/72/EK un Komisijas Direktīvu 2009/145/EK attiecībā uz tomātu botānisko nosaukumu.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 27.oktobra noteikumiem Nr.1247
Viendabīguma pārbaudē un pēcpārbaudē maksimāli pieļaujamais šķirnei neatbilstošo (netipisko) augu skaits

(Pielikums MK 11.01.2011. noteikumu Nr.31 redakcijā)

Nr.p.k.

Pārbaudāmo augu skaits

Maksimāli pieļaujamais šķirnei neatbilstošo (netipisko) augu skaits

1.

5

1

2.

10

2

3.

15

3

4.

20

4

5.

25

4

6.

30

5

7.

35

6

8.

40

6

9.

45

7

10.

50

8

11.

55

8

12.

60

9

13.

65

10

14.

70

10

15.

75

11

16.

80

12

17.

85

12

18.

90

13

19.

95

13

20.

100

14

21.

105

15

22.

110

15

23.

115

16

24.

120

16

25.

125

17

26.

130

18

27.

135

18

28.

140

19

29.

145

19

30.

150

20

31.

200

26

32.

250

31

33.

300

36

34.

350

41

35.

400

46

36.

450

51

37.

500

56

38.

550

61

39.

600

66

40.

650

71

41.

700

76

42.

750

82

43.

800

87

44.

850

92

45.

900

97

46.

950

102

47.

1000

107

48.

1050

112

49.

1100

117

50.

1150

122

51.

1200

127

52.

1250

132

53.

1300

137

54.

1350

142

55.

1400

147

56.

1450

152

57.

1500

157

58.

1550

162

59.

1600

167

60.

1650

172

61.

1700

177

62.

1750

182

63.

1800

187

64.

1850

192

65.

1900

197

66.

1950

202

67.

2000

207

68.

2050

212

69.

2100

217

70.

2150

222

71.

2200

227

72.

2250

232

73.

2300

237

74.

2350

242

75.

2400

247

76.

2450

252

77.

2500

257

78.

2550

262

79.

2600

267

80.

2650

272

81.

2700

277

82.

2750

282

83.

2800

287

84.

2850

292

85.

2900

297

86.

2950

302

87.

3000

307

88.

3050

312

89.

3100

317

90.

3150

322

91.

3200

327

92.

3250

332

93.

3300

337

94.

3350

342

95.

3400

347

96.

3450

352

97.

3500

357

98.

3550

362

99.

3600

367

100.

3650

372

101.

3700

377

102.

3750

381

103.

3800

386

104.

3850

391

105.

3900

396

106.

3950

401

107.

4000

406

2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 27.oktobra noteikumiem Nr.1247
Iesnieguma saturs saglabājamās šķirnes iekļaušanai Latvijas augu šķirņu katalogā

1. Augu sugas nosaukums latīņu valodā.

2. Augu sugas nosaukums latviešu valodā.

3. Augu sugas paplašināts nosaukums latīņu valodā, norādot ģinti, sugu, pasugu, varietāti.

4. Iesniegtais šķirnes nosaukums.

5. Šķirnes nosaukuma sinonīmi (ja tādi ir).

6. Informācija par iesniedzēju:

6.1. juridiskai personai:

6.1.1. nosaukums;

6.1.2. juridiskā adrese;

6.1.3. reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā;

6.1.4. kontaktinformācija (kontaktpersona, tālruņa numurs, fakss, elektroniskā pasta adrese);

6.2. fiziskai personai:

6.2.1. vārds, uzvārds;

6.2.2. personas kods;

6.2.3. dzīvesvietas adrese;

6.2.4. kontaktinformācija (tālruņa numurs, fakss, elektroniskā pasta adrese).

7. Atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaude (kad un kur tā pabeigta).

8. Informācija par šķirni raksturojošiem rādītājiem (piemēram, šķirnes izmantošanas veids, intensitāte, agrīnuma grupa).

9. Datums, paraksts un zīmogs*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “Datums”, “Paraksts” un “Zīmogs” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Prasība par zīmoga lietojumu attiecas tikai uz juridiskām personām.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 27.oktobra noteikumiem Nr.1247
Laukaugu ģenētisko resursu saglabājamo šķirņu sēklu maksimālais vienā gadā atļautais daudzums tirdzniecībā

(Pielikums grozīts ar MK 07.02.2017. noteikumiem Nr. 73)

Nr.
p.k.

Sugas nosaukums latīņu valodā

Sugas nosaukums latviešu valodā

Vienai šķirnei atļautais maksimālais sēklu daudzums, kg

Vienai sugai atļautais maksimālais sēklu daudzums, kg

1.

Triticum aestivum L.

Ziemas kvieši

120 500

4 017 200

2.

Secale cereale L.

Ziemas rudzi

53 100

1 062 300

3.

Triticum aestivum L.

Vasaras kvieši

53 500

1 784 700

4.

Hordeum vulgare L.

Vasaras mieži

95 100

3 169 500

5.

Avena sativa L.

Auzas

63 900

1 277 000

6.

Solanum tuberosum L.

Kartupeļi

430 000

14 367 900

7.

Linum usitatissimum L.

Lini

11 000

11 000

8.

Vicia sativa L.

Vīķi

12 000

12 000

9.

Trifolium pratense L.

Sarkanais āboliņš

1 500

6 000

10.

Pisum sativum L.

Sējas zirņi

25 000

150 000

11.

Cannabis sativa L. Sējas kaņepes 10 000 10 000

12.

Vicia faba L. Lauka pupas 27 200 544 700

13.

Glycine max (L.) Merr. Sojas pupas 8000 8000
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
3.1 pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 27.oktobra noteikumiem Nr.1247
Dārzeņu ģenētisko resursu saglabājamo šķirņu sēklu maksimālais vienā gadā atļautais daudzums tirdzniecībā

(Pielikums MK 11.01.2011. noteikumu Nr.31 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.02.2014. noteikumiem Nr.86)

Nr.p.k.

Dārzeņu suga

Maksimālā platība dārzeņu ražošanai, kuru var apsēt ar vienas saglabājamās šķirnes sēklām (ha)

Nepieciešamais sēklu daudzums 1 ha apsēšanai vai apstādīšanai (kg)

Vienai šķirnei atļautais maksimālais sēklu daudzums, ko gada laikā atļauts laist tirdzniecībā (kg)

1. Allium cepa L. (Cepa grupa) – sīpoli

40

1.1. sēklas

4,5

180,0

1.2. sīksīpoliņi

1 250,0

50 000,0

2. Allium cepa L. (Agregatum grupa) – šalotes

20

2.1. sēklas

4,5

90,0

2.2. veģetatīvi pavairojamais materiāls

1 250,0

25 000,0

3. Allium fistulosum L. – lielloku sīpoli

10

5,5

55,0

4. Allium porrum L. puravi

20

0,5

10,0

5. Allium sativum L. – ķiploki (veģetatīvi pavairojamais materiāls)

20

800,0

16 000,0

6. Allium schoenoprasum L. – maurloki

10

4,5

45,0

7. Anthriscus cerefolium (L.) Hoffm. – kārveles

10

15,0

150,0

8. Apium graveolens L. – selerijas

10

0,5

5,0

9. Asparagus officinalis L. – sparģeļi

10

1,0

10,0

10. Beta vulgaris L. galda bietes un lapu bietes

20

8,0

160,0

11. Brassica oleracea L. – Briseles kāposti (rožkāposti)

40

0,25

10,0

12. Brassica oleracea L. – brokoļi

40

0,25

10,0

13. Brassica oleracea L. – galviņkāposti

40

0,25

10,0

14. Brassica oleracea L. – kolrābji

40

0,4

16,0

15. Brassica oleracea L. – lapu kāposti

40

0,4

16,0

16. Brassica oleracea L. – Savojas kāposti (virziņkāposti)

40

0,25

10,0

17. Brassica oleracea L. – ziedkāposti

40

0,25

10,0

18. Brassica rapa L. Ķīnas kāposti

40

0,25

10,0

19. Brassica rapa L. rāceņi

40

1,8

72,0

20. Capsicum annuum L. – paprika

40

1,0

40,0

21. Cichorium endivia L. – endīvijas

10

1,5

15,0

22. Cichorium intybus L. Vitlufa cigoriņi, sakņu cigoriņi, lapu cigoriņi

40

3,5

140,0

23. Citrullus lanatus (Thunb.) Matsum. et Nakai – arbūzi

20

4,0

80,0

24. Cucumis melo L. – melones

40

4,0

160,0

25. Cucumis sativus L. – gurķi

20

3,5

70,0

26. Cucurbita maxima Duchesne – lielaugļu ķirbji

40

4,0

160,0

27. Cucurbita pepo L. – kabači

20

4,5

90,0

28. Cynara cardunculus L. – lapu artišoki

40

0,8

32,0

29. Daucus carota L. – burkāni

40

1,2

48,0

30. Foeniculum vulgare Mill. – fenheļi

20

0,3

6,0

31. Lactuca sativa L. – dārza salāti

40

1,5

60,0

32. Solanum lycopersicum L. – tomāti

40

0,15

6,0

33. Petroselinum crispum (Mill.) Nyman ex A. W. Hill – pētersīļi

10

1,5

15,0

34. Phaseolus coccineus L. – daudzziedu pupiņas

10

120,0

1 200,0

35. Phaseolus vulgaris L. – dārza pupiņas

40

120,0

4 800,0

36. Pisum sativum L. (partim) – zirņi, izņemot sējas zirņus

40

180,0

7 200,0

37. Raphanus sativus L. – redīsi

10

25,0

250,0

38. Raphanus sativus L. – rutki

10

6,0

60,0

39. Rheum rhabarbarum L. – rabarberi

10

2,0

20,0

40. Scorzonera hispanica L. – melnsaknes

10

15,0

150,0

41. Solanum melongena L. baklažāni

20

0,2

4,0

42. Spinacia oleracea L. – spināti

20

30,0

600,0

43. Valerianella locusta L. Laterr. – lauka salāti

10

2,0

20,0

44. Vicia faba L. (partim) – dārza pupas

40

200,0

800,0

45. Zea mays L. (partim) cukurkukurūza

10

4,5

45,0

4.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 27.oktobra noteikumiem Nr.1247
Etiķetes saturs

(Pielikums MK 11.01.2011. noteikumu Nr.31 redakcijā)

1. Norāde "Eiropas Savienības tiesību akti" (var lietot arī "ES tiesību akti").

2. Informācija par saiņotāju:

2.1. juridiskās personas:

2.1.1. nosaukums;

2.1.2. juridiskā adrese;

2.2. fiziskās personas:

2.2.1. vārds, uzvārds;

2.2.2. dzīvesvietas adrese.

3. Šķirne.

4. Suga.

5. Sēklu saiņotāja piešķirtais sēklu partijas identifikācijas numurs.

6. Ražotājvalsts nosaukums vai tā abreviatūra.

7. Norāde:

7.1. laukaugu šķirnēm – "Saglabājamā šķirne";

7.2. dārzeņu šķirnēm – "Saglabājamās šķirnes sertificētas sēklas", ja sēklu kvalitāte atbilst sertificētu sēklu kategorijas kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību;

7.3. dārzeņu šķirnēm – "Saglabājamās šķirnes standartsēklas", ja sēklas atbilst standartsēklu kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par dārzeņu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību.

8. Saiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā sēklu kvalitātes parauga ņemšanas mēnesis un gads*.

9. Deklarētā neto vai bruto masa vai deklarētais tīro sēklu skaits*.

10. Ja ir norādīta masa un ir lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu.

Piezīme. * Kartupeļiem etiķetē nenorāda šā pielikuma 8.punktā minēto pēdējā sēklu kvalitātes parauga ņemšanas mēnesi un gadu un šā pielikuma 9.punktā minēto deklarēto tīro sēklu skaitu.