Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku

Attēlotā redakcija: 01.01.2014. - 01.06.2014. / Vēsturiskā

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2023. gada 10. janvāra noteikumus Nr. 3 "Nacionālais radiofrekvenču plāns".

Ministru kabineta noteikumi Nr.1151

Rīgā 2009.gada 6.oktobrī (prot. Nr.67 15.§)

Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgajiem nosacījumiem (Nacionālais radiofrekvenču plāns)

Izdoti saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 49.panta pirmo daļu un 50.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem (radiosakaru dienestiem) un iedalījumu radiosakaru sistēmām (1.pielikums);

1.2. radiofrekvenču un radiofrekvenču joslu izmantošanas vispārīgos nosacījumus, tajā skaitā radiosaskarnes (2.pielikums);

1.3. kārtību, kādā izmanto koplietojamo radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļauju (3.pielikums).

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. apraides dienests – radiosakaru dienests, kura raidījumi paredzēti tiešai publiskai uztveršanai;

2.2. apraides satelītu dienests – radiosakaru dienests, kura izplatījuma staciju raidītie vai retranslētie signāli paredzēti tiešai publiskai uztveršanai;

2.3. ārpusjoslas izstarojumi – izstarojumi radiofrekvencē vai radiofrekvencēs, kuras tieši piekļaujas nepieciešamajai signāla joslai. Ārpusjoslas izstarojumi ir modulācijas procesa rezultāts, tie neietver blakusizstarojumus;

2.4. atļautie radiotraucējumi – novēroti vai paredzēti radiotraucējumi, kuri nepārsniedz radiotraucējumu un radiofrekvenču koplietošanas skaitliskos kritērijus, kādi noteikti saskaņā ar Starptautiskās Telesakaru savienības (ITU) konstitūcijai un konvencijai pievienotajiem Radionoteikumiem vai Starptautiskās Telesakaru savienības rekomendācijām, vai Starptautiskās Telesakaru savienības Radionoteikumos paredzēto īpašo vienošanos;

2.5. blakusizstarojumi – izstarojumi radiofrekvencē vai radiofrekvencēs ārpus nepieciešamās signāla joslas, kuru līmeni var samazināt, neietekmējot attiecīgās informācijas pārraidi. Blakusizstarojumi ietver harmoniskos izstarojumus, parazītiskos izstarojumus, intermodulācijas un radiofrekvences pārveidošanas produktus, bet neietver ārpusjoslas izstarojumus;

2.6. fiksētais dienests – radiosakaru dienests sakaru nodrošināšanai starp noteiktiem fiksētiem punktiem;

2.7. fiksētais satelītu dienests – radiosakarudienests sakaru nodrošināšanai starp Zemes radiostacijām noteiktās vietās, lietojot vienu vai vairākus satelītus. Noteiktās vietās var būt norādīts fiksēts punkts vai arī var izmantot jebkuru fiksētu punktu norādītos apgabalos. Dažos gadījumos šis dienests ietver līnijas no satelīta uz satelītu, kuras var lietot arī starpsatelītu dienestā. Fiksētais satelītu dienests var ietvert arī fīderlīnijas citiem izplatījuma sakaru dienestiem;

2.8. radiofrekvenču joslas sadalījums – radiofrekvenču joslas ieraksts radiofrekvenču sadalījumu tabulā (1.pielikums), lai to, ievērojot īpašus nosacījumus, varētu lietot vairāki zemes vai izplatījuma radiosakaru dienesti vai radioastronomijas dienests;

2.9. gaisa kuģniecības mobilais dienests – mobilais dienests sakaru nodrošināšanai starp gaisa kuģniecības stacijām un gaisa kuģu stacijām vai starp gaisa kuģu stacijām. Tajā ietilpst arī glābšanas līdzekļu radiostacijas un avārijas vietu norādošo radiobāku radiostacijas;

2.10. gaisa kuģniecības mobilais (OR) dienests – gaisa kuģniecības mobilais dienests, kas paredzēts sakariem lidojumu koordinācijai ārpus nacionālajām vai starptautiskajām civilajām gaisa trasēm;

2.11. gaisa kuģniecības mobilais (R) dienests – gaisa kuģniecības mobilais dienests lidojumu drošības un regularitātes nodrošināšanai, kas paredzēts sakariem nacionālajās un starptautiskajās civilajās gaisa trasēs;

2.12. gaisa kuģniecības radionavigācijas dienests – radionavigācijas dienests, kas paredzēts gaisa kuģiem un to drošai darbībai;

2.13. galotnes jauda (radioraidītāja) – vidējā jauda, ko raidītājs normālos darba apstākļos pievada antenas fīderam vienā radiofrekvences periodā modulācijas apliecējas maksimumā;

2.14. izplatījuma darba dienests – radiosakaru dienests, kas saistīts tikai ar izplatījuma kuģu darbību un paredzēts sekošanaiizplatījumā, telemetrijai izplatījumā un tālvadībai izplatījumā;

2.15. izplatījuma izpētes dienests – radiosakaru dienests, kas izplatījuma kuģi vai citus objektus izplatījumā izmanto zinātniskiem vai tehnoloģiskiem pētījumiem;

2.16. izplatījuma radiosakari – radiosakari, kuros izmanto vienu vai vairākas izplatījuma radiostacijas vai vienu vai vairākus atstarojošus satelītus, vai citus objektus izplatījumā;

2.17. izplatījuma radiostacija – radiostacija, kas uzstādīta uz objekta, kurš atrodas, kuram paredzēts atrasties vai kurš ir atradies ārpus Zemes atmosfēras galvenās daļas;

2.18. jūras mobilais dienests – mobilais radiosakaru dienests sakaru nodrošināšanai starp krasta stacijām un kuģu stacijām vai starp kuģu stacijām, vai starp saistītām sakaru sistēmām uz borta, glābšanas līdzekļu stacijām un avārijas vietu norādošām radiobākām;

2.19. jūras radionavigācijas dienests – radionavigācijas dienests, kas paredzēts kuģiem un to drošai darbībai;

2.20. meteoroloģijas palīgdienests – radiosakaru dienests, ko lieto meteoroloģiskiem (tai skaitā hidroloģiskiem) novērojumiem un pētījumiem;

2.21. meteoroloģiskais satelītu dienests – Zemes izpētes satelītu dienests meteoroloģijas vajadzībām;

2.22. mobilā radiostacija – mobilā dienesta radiostacija, kas paredzēta izmantošanai kustībā vai nenoteiktās apstāšanās vietās;

2.23. mobilais dienests – radiosakaru dienests sakaru nodrošināšanai starp mobilajām un sauszemes radiostacijām vai starp mobilajām radiostacijām;

2.24. mobilais satelītu dienests – radiosakaru dienests sakaru nodrošināšanai starp mobilajām Zemes stacijām un vienu vai vairākām izplatījuma stacijām vai starp izplatījuma stacijām, vai starp mobilajām Zemes stacijām ar vienas vai vairāku izplatījuma staciju palīdzību. Šis dienests var ietvert arī tās darbībai nepieciešamās fīderlīnijas;

2.25. nesēja jauda (radioraidītāja) – vidējā jauda, kuru raidītājs pievada antenas fīderam vienā radiofrekvences periodā (bez modulācijas);

2.26. pieļaujamie radiotraucējumi – radiotraucējumi, kuru līmenis ir lielāks nekā noteiktie atļautie radiotraucējumi, bet par kuriem divas vai vairākas administrācijas vienojušās bez kaitējuma citām administrācijām;

2.27. radioamatieru dienests – radiosakaru dienests pašizglītošanai, savstarpējiem sakariem un tehniskiem pētījumiem, ko veic radioamatieri (attiecīgi pilnvarotas personas, kuras saista radiotehnika un kuras nav materiāli ieinteresētas radiosakaru dienesta darbībā);

2.28. radioamatieru radiostacija – radiostacija radioamatieru dienestā;

2.29. radioamatieru satelītu dienests – radiosakaru dienests, kas izmanto izplatījuma radiostacijas un Zemes pavadoņus (satelītus) tiem pašiem mērķiem kā radioamatieru dienests;

2.30. radioastronomija – astronomija, kuras pamatā ir izplatījuma izcelsmes radioviļņu uztveršana;

2.31. radioastronomijas dienests – dienests, kas saistīts ar radioastronomijas lietošanu;

2.32. radiofrekvences vai radiofrekvenču kanāla iedalījums – noteiktas radiofrekvences vai radiofrekvenču kanāla ieraksts plānā, ko pieņēmusi kompetenta konference, lai noteiktos apstākļos viena vai vairākas administrācijas to varētu lietot Zemes vai izplatījuma radiosakaru dienestiem vienā vai vairākās noteiktās valstīs vai ģeogrāfiskajos apgabalos;

2.33. radiolokācija – radionoteikšana, lietota citiem nolūkiem, nevis radionavigācijai;

2.34. radiolokācijas dienests – radionoteikšanas dienests, kas paredzēts radiolokācijai;

2.35. radionavigācija – navigācijai izmantota radionoteikšana, ieskaitot brīdināšanu par šķēršļiem;

2.36. radionavigācijas dienests – radionoteikšanas dienests, kas paredzēts radionavigācijai;

2.37. radionoteikšana – objekta atrašanās vietas, ātruma un/vai citu objektu raksturojošu īpašību noteikšana vai ziņu iegūšana par šīm īpašībām, izmantojot radioviļņu izplatīšanās īpatnības;

2.38. radiosakari – elektroniskie sakari, izmantojot radioviļņus;

2.39. radiosakaru dienests – dienests, kurš saistīts ar radioviļņu raidīšanu, izstarošanu un/vai uztveršanu noteiktiem elektronisko sakaru mērķiem. Ja šajos noteikumos nav noteikts citādi, jebkurš radiosakaru dienests attiecas uz zemes radiosakariem;

2.40. radiotraucējumi – viens izstarojums vai inducēšanās, vai vairāku izstarojumu vai inducēšanos kombinācija, kas rada nevēlamu iedarbību uz uztveršanu radiosakaru sistēmā, kura izpaužas kā jebkura darbības pasliktināšanās, informācijas kļūdaina interpretēšana vai zaudējums, kuru varētu novērst, ja šādas nevēlamas enerģijas nebūtu;

2.41. radioviļņi (Herca viļņi) – elektromagnētiskie viļņi ar brīvi noteiktu radiofrekvenci, zemāku par 3000 GHz, kas tiek izstaroti telpā bez mākslīga virzītāja;

2.42. sauszemes mobilais dienests – mobilais radiosakaru dienests sakaru nodrošināšanai starp bāzes stacijām un sauszemes mobilajām stacijām vai starp sauszemes mobilajām stacijām;

2.43. sauszemes mobilais satelītu dienests – mobilais satelītu radiosakaru dienests, kura mobilās Zemes radiostacijas atrodas uz sauszemes;

2.44. standarta frekvenču un laika signālu dienests – radiosakaru dienests zinātniskiem, tehniskiem un citiem mērķiem, kas nodrošina noteiktu radiofrekvenču un/vai laika signālu pārraidi ar noteiktu augstu precizitāti, kuri paredzēti vispārējai uztveršanai;

2.45. standarta frekvenču un laika signālu satelītu dienests – radiosakaru dienests, kas izmanto uz Zemes satelītiem novietotas izplatījuma radiostacijas tiem pašiem mērķiem kā standarta radiofrekvenču un laika signālu dienests. Šis dienests var ietvert arī tā darbībai nepieciešamās fīderlīnijas;

2.46. starpsatelītu dienests – radiosakaru dienests sakaru nodrošināšanai starp mākslīgiem Zemes pavadoņiem;

2.47. vidējā jauda (radioraidītāja) – vidējā jauda, ko raidītājs normālos darba apstākļos pievada antenas fīderam laika intervālā, kas ir pietiekami ilgs, salīdzinot ar zemāko modulējošo frekvenci;

2.48. Zemes izpētes satelītu dienests – radiosakaru dienests sakaru nodrošināšanai starp Zemes stacijām un vienu vai vairākām izplatījuma stacijām, kas var ietvert līnijas starp izplatījuma stacijām, kurā iegūst informāciju par Zemi, un tās dabīgajām parādībām (tai skaitā arī datus par vides stāvokli) no pasīviem vai aktīviem sensoriem, kas atrodas uz satelītiem, kā arī no gaisā vai uz Zemes izvietotām platformām. Šādu informāciju Zemes stacijām var izplatīt sistēmas ietvaros, var iekļaut arī platformu aptauju. Dienests var ietvert darbībai nepieciešamās fīderlīnijas;

2.49. zemes radiosakari – jebkuri radiosakari, kas nav izplatījuma radiosakari vai radioastronomija;

2.50. Zemes radiostacija – radiostacija, kas atrodas uz Zemes virsmas vai Zemes atmosfēras galvenajā daļā un paredzēta sakariem ar vienu vai vairākām izplatījuma stacijām vai ar vienu vai vairākām tā paša veida stacijām, izmantojot vienu vai vairākus atstarojošus satelītus vai citus priekšmetus izplatījumā.

3. Noteikumos lietotie saīsinājumi:

3.1. 5.xxx – Starptautiskās Telesakaru savienības Radionoteikumu zemteksta piezīmes numurs, RRxx (piemēram, RR4.4) Starptautiskās Telesakaru savienības Radionoteikumu panta numurs, RR APxx (piemēram, RR AP18) Starptautiskās Telesakaru savienības Radionoteikumu pielikuma numurs;

3.2. ACC (Area Control Centre) – rajona vadības centrs (gaisa kuģniecībā);

3.3. AERO-SAR (Aeronautical Carrier Frequencies for Search and Rescue Operations) – gaisa kuģniecības nesēja frekvences sakariem starp mobilajām stacijām meklēšanas un glābšanas operācijās;

3.4. AGA (Air Ground Air) – sakaru režīms “gaiss–zeme–gaiss”. Sakaru veids starp mobilajām stacijām ārkārtas dienestu grupveides mobilo radiosakaru sistēmās;

3.5. AIS (Universal Shipborne Automatic Identification System) – universālā kuģu automātiskās identifikācijas sistēma;

3.6. AM – amplitūdas modulācija;

3.7. APP (Approach Control Office or Approach Control Service) – pieejas vadības punkts vai pieejas vadības dienests (gaisa kuģniecībā);

3.8. AS – aizsardzības sistēmas (radiosakaru sistēmas militārām vajadzībām);

3.9. BFWA (Broadband Fixed Wireless Access) – platjoslas fiksētā bezvadu piekļuve;

3.10. BMA (Building Material Analysis) – būvmateriālu analīze;

3.11. BWA (Broadband Wireless Access) – platjoslas bezvadu piekļuve;

3.12. CB (Citizen Band Radio) – radioiekārtas personālajiem sakariem 27 MHz diapazonā;

3.13. CDMA (Code Division Multiple Access) – koddales daudzpiekļuve;

3.14. CEPT (European Conference of Postal and Telecommunications Administrations) – Eiropas pasta un telesakaru administrāciju konference;

3.15. CEPT T/R NN – CEPT ERC rekomendācija Nr. T/R NN. Šāda numerācija tika lietota līdz 1994.gadam;

3.16. CRS (Central Radio Station (of FWA System)) – centrālā radiostacija (fiksētās bezvadu piekļuves sistēmas);

3.17. CS – civilās radiosakaru sistēmas (radiosakaru sistēmas, kuras nav aizsardzības sistēmas (AS));

3.18. CT1; CT2 (Cordless Telephones) – bezauklas tālruņi;

3.19. DAA (Detect and Avoid) – “atklāt un izvairīties” radiofrekvenču spektra piekļuves nodrošināšanas paņēmiens, kur iekārta, konstatējot citas radiosakaru iekārtas darbu savā radiofrekvenču kanālā vai apakšjoslā, pārtrauc raidīt līdz brīdim, kamēr konstatētā radiosakaru iekārta ir beigusi to izmantot;

3.20. DCS 1800 (Digital Cellular System at 1800 MHz) – ciparu šūnu sakaru sistēma 1800 MHz diapazonā (arī GSM 1800);

3.21. DEC (Decision) – lēmums;

3.22. DECT (Digital European Cordless Telecommunication System) – Eiropas ciparu bezauklas telesakaru sistēma;

3.23. DFS (Dynamic Frequency Selection) – dinamiska frekvences izvēle;

3.24. DGPS (Differential GPS) – diferenciālā GPS. Sistēma GPS precizitātes uzlabošanai;

3.25. DME (Distance Measuring Equipment) – attāluma mēriekārta;

3.26. DMO (Direct Mode Operation) – tiešo sakaru režīms. Tiešie sakari starp mobilajām stacijām grupveides mobilo radiosakaru sistēmās;

3.27. DRIVE (Dedicated Road Infrastructure for Vehicles Safety in Europe (CEC Project)) – specializētā ceļu infrastruktūra transportlīdzekļu drošībai Eiropā (Eiropas Kopienas projekts);

3.28. DSC (Digital Selective Calling) – ciparu selektīvais izsaukums;

3.29. DSI (Detailed Spectrum Investigation) – detalizēta spektra izpēte;

3.30. DSSS (Direct-Sequence Spread Spectrum) – signāla modulācijas metode, izmantojot pseidogadījuma kodu kā modulējošo un demodulējošo signālu sasinhronizētās raidīšanas un uztveršanas iekārtās;

3.31. DVB-T (Terrestrial Digital Video Broadcasting) – zemes ciparu televīzijas apraides sistēma;

3.32. EAS (Electronic Article Surveillance) – elektroniska priekšmetu uzraudzība;

3.33. ECC (Electronic Communications Committee (former ERC – European Radiocommunications Committee)) – Elektronisko sakaru komiteja (iepriekš ERC – Eiropas Radiosakaru komiteja);

3.34. ECTEL (European Telecommunications and Professional Electronics Industry) – Eiropas telesakaru un profesionālās elektronikas rūpniecība;

3.35. E-GSM (GSM Extension (band at 900 MHz)) – GSM paplašinājums (radiofrekvenču josla 900 MHz diapazonā);

3.36. e.i.r.p. – ekvivalentā izotropiski izstarotā jauda (antenai pievadītas jaudas reizinājums ar antenas pastiprinājumu dotajā virzienā attiecībā pret izotropisku antenu);

3.36.¹ EK – Eiropas Komisija;

3.37. EMC (Electromagnetic Compatibility) – elektromagnētiskā saderība;

3.38. ENG (Electronic News Gathering) – elektroniskā ziņu vākšana;

3.39. EPIRB (Emergency Position Indicating Radio Beacon) – avārijas vietu norādošā radiobāka;

3.40. ERC (European Radiocommunications Committee (now ECC – Electronic Communications Committee)) – Eiropas Radiosakaru komiteja (tagad ECC – Elektronisko sakaru komiteja);

3.41. ERMES (European Radio Messaging System) – Eiropas radioziņojumu sistēma (peidžings);

3.42. ERO (European Radiocommunications Office) – Eiropas Radiosakaru birojs;

3.43. e.r.p. – efektīvā izstarotā jauda noteiktā virzienā (antenai pievadītas jaudas reizinājums ar antenas pastiprinājumu dotajā virzienā attiecībā pret pusviļņa dipolu);

3.43.¹ ES – Eiropas Savienība;

3.44. ETNO (European Public Telecommunications Network Operators Association) – Eiropas Publisko telesakaru tīklu operatoru asociācija;

3.45. EUTELSAT (European Telecommunications Satellite Organisation) – Eiropas Telesakaru satelītu organizācija;

3.46. EUTELTRACS (EUTELsat Transport Ranging and Communication Service) – Eiropas telesakaru satelītu organizācijas pozicionēšanas un sakaru dienests;

3.47. FB (Base Station) – mobilo sakaru bāzes stacija;

3.48. FDD (Frequency Division Duplex) – frekvenčdales duplekss;

3.49. FDMA (Frequency Division Multiple Access) – frekvenčdales daudzpiekļuve;

3.50. FHSS (Frequency-Hopping Spread Spectrum) – signāla modulācijas metode, izmantojot frekvences lēkāšanu izkliedētā spektrā, signāla frekvences tīša lēcienveida izmainīšana pārraides laikā, nesēja darbību ātri pārslēdzot starp vairākiem frekvenču kanāliem un izmantojot raidītājam un uztvērējam zināmu frekvenču izmaiņas secību;

3.51. FM (Frequency Modulation) – frekvences modulācija;

3.51.¹ FSS (Fixed-satellite service) – Fiksētais satelītu dienests;

3.52. FPLMTS (Future Public Land Mobile Telecommunications System) – nākotnes publisko sauszemes mobilo telesakaru sistēma (tagad – IMT 2000);

3.53. FWA (Fixed Wireless Access) – fiksētā bezvadu piekļuve;

3.54. GBSAR (Ground Based Synthetic Aperture Radar) – uz zemes izvietots radars ar sintezētu antenas atvērumu;

3.55. GMDSS (Global Maritime Distress and Safety System) – globālā kuģniecības briesmu un drošības sakaru sistēma;

3.56. GNSS (Global Navigation Satellite System) – globālā satelītu navigācijas sistēma;

3.57. GP (Glide Path) – glisāde;

3.58. GPS (Global Positioning System) – globālā pozicionēšanas sistēma;

3.59. GSM (Global System for Mobile Communications) – globālā mobilo sakaru sistēma (viena no šūnu radiosakaru sistēmām);

3.60. GSM-R (GSM for Railways) – GSM standarta mobilo sakaru sistēma dzelzceļiem;

3.61. HAPS (High Altitude Platform Stations) – liela augstuma platformas stacijas;

3.62. HDFS (High density applications in fixed service) – Fiksētā dienesta augsta blīvuma lietojumi;

3.62.¹ HDFSS (High density applications in fixed satellite service) – Fiksētā satelītu dienesta augsta blīvuma lietojumi;

3.63. HDTV (High Definition Television) – augstas izšķirtspējas televīzija;

3.63.¹ HEST (High e.i.r.p. Satellite Terminal) – augstas e.i.r.p. satelītu galiekārta;

3.64. HIPERLAN (High Performance Local Area Network) – augstas veiktspējas lokālais tīkls;

3.65. ILS (Instrumental Landing System) – instrumentālā nolaišanās sistēma;

3.66. IMT (International Mobile Telecommunications) – starptautiskie mobilie telesakari;

3.66.¹ IMT-2000 (International Mobile Telecommunications-2000) – starptautiskie mobilie telesakari-2000;

3.67. INMARSAT – mobilo satelītsakaru operators;

3.68. ISM (Industrial, Scientific and Medical Applications (of radio)) – radiolietojumi rūpniecībā, zinātnē un medicīnā;

3.69. ITS (Intelligent Transport Systems) – intelektiskās transporta sistēmas;

3.70. ITU (International Telecommunication Union) – Starptautiskā telesakaru savienība;

3.71. ITU-R (International Telecommunication Union – Radiocommunication Sector) – Starptautiskās telesakaru savienības radiosakaru sektors;

3.72. I-Z – izplatījums–Zeme. Raidīšanas virziens izplatījuma sakaros;

3.73. JMD – jūras mobilais dienests;

3.74. LAN (Local Area Network) – lokālais tīkls;

3.75. LBT (Listen Before Talk) – “klausies pirms raidi” radiofrekvenču spektra piekļuves nodrošināšanas paņēmiens, kur iekārta radiofrekvenču kanālu vai apakšjoslu aizņem tikai tad, kad tā ir konstatējusi, ka kanāls vai apakšjosla nav aizņemta;

3.76. LDC (Low Duty Cycle) – zemas intensitātes cikls;

3.76.¹ LEST (Low e.i.r.p. Satellite Terminal) – zemas e.i.r.p. satelītu galiekārta;

3.76.² LTE (Long Term Evolution) – starptautisko mobilo telesakaru sistēma LTE;

3.76.³ MFCN (Mobile/Fixed Communications Networks) – mobilie un fiksētie sakaru tīkli;

3.77. MIDS (Multifunctional Information Distribution System) – daudzfunkcionāla informācijas izplatīšanas sistēma;

3.78. ML (Mobile Station) – mobilā stacija;

3.79. MMDS (Multipoint Multichannel Distribution System) – daudzpunktu daudzkanālu izplatīšanas sistēma;

3.80. MP (Multi Point) – daudzpunktu sakari – fiksēto radiosakaru sistēmu konfigurācija, kas ietver gan PMP, gan MP-MP sistēmas;

3.81. MP-MP (Multi Point – Multi Point) – vienādranga daudzpunktu sakari – fiksēto radiosakaru sistēmu konfigurācija;

3.82. MSA (Meteor Scatter Applications) – sakari, izmantojot radioviļņu atstarošanos no meteorītu pēdām;

3.83. MSI (Maritime Safety Information) – kuģošanas drošības informācija;

3.84. MSI-HF (High Seas Maritime Safety Information) – tāljūras kuģošanas drošības informācija;

3.85. MVDS (Multipoint Video Distribution System) – televīzijas daudzpunktu izplatīšanas sistēma;

3.86. MWS (Multimedia Wireless System) – multimediju bezvadu sistēma;

3.87. NATO (North Atlantic Treaty Organisation) – Ziemeļatlantijas līguma organizācija;

3.88. NAVTEX (narrow-band direct-printing telegraphy system for transmission of navigational and meteorological warnings and urgent information to ships) – šaurjoslas tiešdrukas radiotelegrāfijas sistēma kuģniecības, meteoroloģisko brīdinājumu un steidzamas informācijas pārraidei kuģiem;

3.89. NBDP-COM (Narrow-band Direct-printing Communications) – šaurjoslas tiešdrukas radiosakari;

3.90. OB (Outside Broadcasting) – ārpusstudijas apraide;

3.91. OFDM (Orthogonal Frequency Division Multiplexing) – ortogonālā frekvenčdales blīvēšana;

3.92. OR (Off-route) – ārpus trases. Apzīmējums norāda, ka dienestu izmanto ārpus civilajām gaisa trasēm;

3.93. PAMR (Public Access Mobile Radio) – publiskās piekļuves mobilo radiosakaru sistēma;

3.94. PMP (Point to Multi Point) – “punkta–daudzpunktu” sakari – fiksēto radiosakaru sistēmu konfigurācija;

3.95. PMR (Professional Mobile Radio (self-provided, self-used, or closed user group mobile radio systems)) – profesionālo mobilo radiosakaru sistēma (mobilo radiosakaru sistēma slēgtai lietotāju grupai – privātajiem elektronisko sakaru tīkliem);

3.96. PMR 446 (Private Mobile Radio at 446 MHz band) – privāto mobilo radiosakaru sistēma 446 MHz joslā;

3.97. PP (Point to Point) – “punkta–punkta” sakari – fiksēto radiosakaru sistēmu konfigurācija;

3.97.¹ PPDR (Public Protection and Disaster Relief) – sabiedrības drošība un katastrofu seku novēršana;

3.98. PR27 (Personal Radio at 27 MHz Band) – personālie radiosakari 27 MHz diapazonā;

3.99. R (Route) – trasē. Apzīmējums norāda, ka dienestu izmanto civilajās gaisa kuģniecības trasēs;

3.100. REC (Recommendation) – rekomendācija;

3.101. Res (Resolution (of ITU Conference)) – rezolūcija (ITU konferences). Rezolūcijas publicētas ITU konferenču nobeiguma aktos;

3.102. RFID (Radio Frequency Identification Devices) – radioierīces identifikācijai;

3.103. RLAN (Radio Local Area Network) – bezvadu lokālais tīkls;

3.104. ROES (Receive Only Earth Station) – satelītu Zemes stacija, kas paredzēta tikai uztveršanai;

3.105. RR (Radio Regulations annexed to the Constitution and Convention of the International Telecommunication Union) – Starptautiskās telesakaru savienības konstitūcijai un konvencijai pievienotie Radionoteikumi;

3.106. RR AP (Appendix to Radio Regulations) – Radionoteikumu pielikums;

3.107. RRL – radiorelejlīnija, fiksēto radiosakaru sistēma;

3.108. RTP-COM (Radio Telephony Communications) – radiotelefonijas sakari;

3.109. RTTT (Road Transport and Traffic Telematic Systems) – ceļu transporta un satiksmes telemātikas sistēmas (telesakaru un datu apstrādes un automātikas sistēmas ceļu transportā);

3.110. SAB (Service Ancillary to Broadcasting) – apraides palīgdienests;

3.111. SAP (Service Ancillary to Program Making) – palīgdienests (apraides) programmu veidošanai;

3.112. S-DAB (Satellite Digital Audio Broadcasting) – satelītu ciparu skaņas apraides sistēma;

3.113. SIT (Satellite Interactive Terminal) – satelītu interaktīvā galiekārta;

3.114. SNG (Satellite News Gathering) – satelītu sakari ziņu vākšanai;

3.115. S-PCS (Satellite Personal Communications System) – satelītu personālo sakaru sistēma;

3.116. SRD (Short Range Devices) – maza darbības attāluma ierīces;

3.117. SRR (Short Range Radars (Automotive)) – automobiļu tuvdarbības radari;

3.118. SSR (Secondary Surveilance Radar) – sekundārais novērošanas radiolokators;

3.119. SUT (Satellite User Terminal) – satelītu lietotāja galiekārta;

3.120. TACAN (Tactical Air Navigation System) – taktiskā gaisa navigācijas sistēma;

3.121. TAPS (TETRA Advanced Packet Service) – TETRA uzlabotie pakešu pārraides pakalpojumi;

3.122. T-DAB (Terrestrial Digital Audio Broadcasting) – zemes ciparu skaņas apraides sistēma;

3.123. TDD (Time Division Duplex) – laikdales duplekss;

3.124. TETRA (Trans European Trunked Radio. Terrestrial Trunked Radio) – Eiropas grupveides radiosakaru sistēma. Zemes grupveides radiosakaru sistēma;

3.125. TETRA Emergency (Trans European Trunked Radio System for the Emergency Services) – Ārkārtas dienestu TETRA (Eiropas grupveides radiosakaru sistēma ārkārtas dienestiem);

3.126. TFTS (Terrestrial Flight Telephone System) – zemes lidojumu tālruņa sistēma;

3.127. TLPR (Tank Level Probing Radar) – tvertnes līmeņa noteikšanas radars;

3.128. TPC (Transmit Power Control) – automātiskā raidītāja jaudas regulēšana;

3.129. TS (Terminal station (of FWA system)) – galastacija (fiksētās bezvadu piekļuves sistēmas);

3.130. UMTS (Universal Mobile Telecommunications System) – universālā mobilo telesakaru sistēma;

3.131. UWB (Ultra Wide Band) – ultraplatjosla;

3.132. UTRA (UMTS Terrestrial Radio Access) – UMTS zemes radiopiekļuve;

3.133. VHF (Very High Frequency Band) – metru viļņu diapazons;

3.134. VHF-CH NN (Channel NN for Maritime Mobile Service in the VHF Band) – metru viļņu diapazona kanāls jūras mobilajā dienestā. Simbola NN vietā tiek lietots attiecīgā kanāla numurs;

3.135. VOR (VHF Omnidirectional Radio Range) – metru viļņu visvirzienu radiobāka;

3.136. VSAT (Very Small Aperture Terminal) – satelītu galiekārta ar ļoti mazu antenas atvērumu;

3.137. WAS (Wireless Access Systems) – bezvadu piekļuves sistēmas;

3.137.¹ WiMax (Worldwide Interoperability for Microwave Access) – starptautisko mobilo telesakaru sistēma WiMax;

3.138. WRC (World Radiocommunication Conference) – pasaules radiosakaru konference;

3.139. Z–I – Zeme–izplatījums. Raidīšanas virziens izplatījuma sakaros.
(Grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.521; MK 27.11.2012. noteikumiem Nr.813; MK 05.02.2013. noteikumiem Nr.82)

4. Radiofrekvences izmanto, ņemot vērā radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām (1.pielikums), kā arī noteiktās radiosaskarnes (2.pielikums).

5. Radiosaskarnes nosaka galvenos parametrus efektīvai un saskaņotai radiofrekvenču spektra izmantošanai bez kaitīgiem radiotraucējumiem.

6. Ja nepieciešama radiofrekvenču starptautiska koordinācija vai ir noslēgts Latvijai saistošs starptautisks līgums (nolīgums) vai vienošanās, radiofrekvences piešķīruma izmantošanas parametrus nosaka, ņemot vērā koordinācijas rezultātus un attiecīgā Latvijai saistošā starptautiskā līguma (nolīguma) vai vienošanās nosacījumus.

7. Radiofrekvenču joslu, kura nav iedalīta noteiktai radiosakaru sistēmai, var izmantot tikai pēc šīs radiofrekvenču joslas izmantošanas nosacījumu un elektromagnētiskās saderības nodrošināšanai nepieciešamo radiosaskarņu izstrādāšanas un iekļaušanas radiofrekvenču plānā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu un izmantošanu.

8. Radiofrekvenču joslu var papildināt ar jaunu radiosakaru sistēmu tikai tad, ja attiecīgā radiofrekvenču josla ir sadalīta tam radiosakaru veidam (dienestam) Latvijā, kurā strādās jaunā radiosakaru sistēma, un tiks ievēroti tādi radiofrekvenču joslas izmantošanas nosacījumi, kas nodrošinās elektromagnētisko saderību ar jau strādājošām un plānotām radiosakaru sistēmām.

9. Radiofrekvenču sadalījuma joslas radiosakaru veidiem (dienestiem) Latvijā var izmantot publiskajiem elektronisko sakaru tīkliem un privātajiem elektronisko sakaru tīkliem, ievērojot šo noteikumu 1.pielikumā noteiktos papildu nosacījumus.

10. Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir tiesības pieprasīt radiofrekvenču piešķīrumus valsts aizsardzības vajadzībām nepieciešamajiem privātajiem elektronisko sakaru tīkliem arī radiofrekvenču joslās, kuras nav paredzētas AS vai AS un CS, ievērojot normatīvos aktus par radiofrekvenču lietošanu un piešķiršanu.

11. Izmantojot induktīvās maza darbības attāluma ierīces (piemēram, transportlīdzekļu pretaizbraukšanas sistēmas, telemetrijas iekārtas, tālvadības pultis), nav saistošs šo noteikumu 1.pielikumā noteiktais radiosakaru veidu (dienestu) sadalījums.

12. Ultraplatjoslas tehnoloģijas (UWB) radioiekārtas var strādāt visā radiofrekvenču spektrā, un tām jāatbilst šo noteikumu 3.pielikuma 11.punkta prasībām.

II. Primārie un sekundārie dienesti

13. Ja radiofrekvenču josla ir paredzēta vairāk nekā vienam dienestam, attiecīgās radiofrekvenču joslas lietošanas prioritāti nosaka, sadalot dienestus primārajos un sekundārajos dienestos atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam.

14. Šo noteikumu 1.pielikumā primārais dienests ir norādīts ar lielajiem burtiem, bet sekundārais dienests – ar mazajiem burtiem. Dienestu sadalījuma papildu nosacījumi norādīti ar mazajiem burtiem tieši aiz attiecīgā dienesta (piemēram, MOBILAIS, izņemot gaisa kuģniecības mobilo). Ja aiz attiecīgā dienesta tabulā ir papildinājums iekavās, tas norāda, ka dienestu ierobežo norādītais darbības veids. Dienestu uzskaitījuma secība nenorāda radiofrekvenču joslas lietošanas prioritāti.

15. Sekundāro dienestu radiostacijas nedrīkst radīt kaitīgus radiotraucējumus esošām vai plānotām primārā dienesta radiostacijām un nedrīkst pieprasīt primārā dienesta radiostacijām aizsardzību no kaitīgiem radiotraucējumiem.

16. Sekundāro dienestu radiostacijas drīkst pieprasīt aizsardzību no kaitīgiem radiotraucējumiem tā paša vai citu sekundāro dienestu radiostacijām.

III. Koplietojama radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauja

17. Koplietojama radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauja (Nacionālā radiofrekvenču plāna 3.pielikums) (turpmāk – atļauja) dod tiesības uzstādīt un lietot radioiekārtas, kuras ir piederīgas atļaujā norādītajām radioiekārtu grupām un darbojas noteiktajās koplietošanas radiofrekvenču joslās vai radiofrekvenču kanālos, ievērojot atļaujā un normatīvajos aktos par elektroniskajiem sakariem norādītās vispārējās tehniskās prasības, kā arī radiofrekvenču spektra izmantošanas nosacījumus un ierobežojumus. Atļaujā noteiktajās koplietošanas radiofrekvenču joslās vai radiofrekvenču kanālos atļauts nodarboties ar komercdarbību, nesaņemot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības.

18. Radioiekārtas, kuras uzstāda un lieto saskaņā ar atļauju un kuru darbība netiek vadīta no publiskas elektronisko sakaru sistēmas, netiek aizsargātas pret tādiem kaitīgiem radiotraucējumiem, ko rada radioiekārtas, kas tiek izmantotas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām, kā arī tās nedrīkst radīt kaitīgus radiotraucējumus. Iesniegumi par traucējumu novēršanu netiek izskatīti. Lai mazinātu traucējumu rašanās iespējamību un to ietekmi uz radiosakaru darbību, radioiekārtas īpašnieks, valdītājs, lietotājs vai attiecīgais elektronisko sakaru komersants izvēlas piemērotu tehnisko risinājumu, optimizē radioiekārtas izvietojumu, izmanto apkārtējo objektu dabīgās ekranējošās īpašības vai citus pasākumus.

19. Radioiekārtu atbilstību apliecina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par radioiekārtu atbilstības novērtēšanu.

IV. Noslēguma jautājumi

20. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 19.aprīļa noteikumus Nr.276 “Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgajiem nosacījumiem” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 73.nr.; 2007, 50., 205.nr.; 2008, 153.nr.).

21. Šo noteikumu 1.pielikuma 232.punktā noteiktajā gadījumā SRD radioiekārtu lietošana balss pārraidei ir atļauta iekārtām, kuras iegādātas līdz 2006.gada 30.septembrim.

22. Šo noteikumu 1.pielikuma 329.punktā noteiktais 8000-8024 MHz radiofrekvenču joslas iedalījums CS RRL radiofrekvenču piešķīrumiem noteikts līdz šo RRL ekspluatācijas pārtraukšanai.

23. Šo noteikumu 1.pielikuma 287., 288., 289. un 290.punktā minētās radiofrekvenču spektra joslas to pārplānošanai jāatbrīvo līdz 2013.gada 31.decembrim. Minēto radiofrekvenču spektra joslu izmantošana UMTS/IMT sistēmām ir atļauta no 2014.gada 1.janvāra.

(MK 03.08.2010. noteikumu Nr.738 redakcijā)

24. Šo noteikumu 1.pielikuma 345., 347. un 348.punktā noteiktais 10,18-10,21 GHz un 10,53-10,56 GHz radiofrekvenču joslas iedalījums RRL ir atļauts radioiekārtām, kuras uzstādītas līdz 2003.gada 1.janvārim.

25. Šo noteikumu 1.pielikuma 354.punktā noteiktais radiofrekvenču joslu iedalījums MMDS sistēmām ir atļauts radioiekārtām, kuras uzstādītas līdz 2000.gada 1.janvārim.

26. Šo noteikumu 1.pielikuma 363. un 364.punktā norādītais 14,6305–14,7985 GHz un 15,0505–15,2185 GHz radiofrekvenču joslu iedalījums noteikts tikai valsts aizsardzībai, izņemot Latvijas Republikas austrumu robežu un Rūjienu, kā arī CS RRL radiofrekvenču piešķīrumus līdz šo RRL ekspluatācijas pārtraukšanai.

(MK 27.11.2012. noteikumu Nr.813 redakcijā)

27. (Svītrots ar MK 27.11.2012. noteikumiem Nr.813)

28. Šo noteikumu 1.pielikuma 199., 200., 201., 202., 203., 204. un 205.punktā noteiktais radiofrekvenču joslu iedalījums radiolokācijai ir spēkā līdz 2014.gada 1.jūnijam.

29. Šo noteikumu 1.pielikuma 384., 385., 386., 387., 388., 389., 390., 391. un 392.punktā noteiktais radiofrekvenču joslu iedalījums automobiļu tuvdarbības radariem (SRR) ir spēkā līdz 2013.gada 30.jūnijam.

(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.521 redakcijā)

29.¹ Šo noteikumu 1.pielikuma 393., 394., 395., 396. un 397.punktā noteiktais radiofrekvenču joslu iedalījums automobiļu tuvdarbības radariem (SRR) ir spēkā līdz 2018.gada 1.janvārim.

(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.521 redakcijā)

30. Šo noteikumu 1.pielikuma 284.punktā noteiktā radiofrekvenču josla 2300-2370MHz ir jāatbrīvo divu gadu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas. Šo noteikumu 1.pielikuma 284.punktā noteiktajai radiofrekvenču joslai 2300-2370MHz iedalījums IMT sistēmām ir spēkā no 2011.gada 1.novembra.

31. Šo noteikumu 1.pielikuma 317.punktā noteiktais radiofrekvenču joslu iedalījums BFWA sistēmām ir spēkā līdz 2012.gada 10.jūlijam.

32. Šo noteikumu 1.pielikuma 326. un 327.punktā noteiktais radiofrekvenču joslu iedalījums AS ir atļauts tikai izmantošanai Jūras novērošanas sistēmas radioiekārtām Kurzemē, kuras uzstādītas līdz 2010.gada 1.janvārim.

33. Radioiekārtas, kuru turpmākā izmantošana nav paredzēta šo noteikumu 1.pielikumā, izmanto līdz minēto radioiekārtu kalpošanas laika beigām.

34. Šo noteikumu 1.pielikuma 240.punktā noteiktais 470–862 MHz radiofrekvenču joslas iedalījums SAB/SAP ir spēkā līdz 2015.gada 30.jūnijam, un noteiktais 470–786 MHz radiofrekvenču joslas iedalījums SAB/SAP ir spēkā no 2015.gada 1.jūlija.