Darbības ar dokumentu

1. Ministru kabineta kārtības rullis reglamentē šādus Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības jautājumus:

1.1. Ministru kabinetā izskatāmo dokumentu veidus, iesniegšanas, saskaņošanas, virzības un izskatīšanas kārtību Ministru kabinetā, kā arī Ministru kabinetā pieņemto lēmumu noformēšanas kārtību;

1.2. kārtību, kādā Ministru prezidents kontrolē Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību (turpmāk – deklarācija) un rīcības plāna tās īstenošanai izpildi (turpmāk – rīcības plāns);

1.3. Ministru kabineta locekļa lietu pārņemšanas kārtībā sniedzamās informācijas saturu, apjomu, vienoto formu un sniegšanas kārtību (1.pielikums);

1.4. Valsts sekretāru sanāksmes kompetenci, sagatavošanas un norises kārtību;

1.5. Ministru kabineta komitejas sēžu un Ministru kabineta sēžu sagatavošanas un norises kārtību;

1.6. pieteikšanās kārtību, ierobežojumus un dalības norises kārtību Ministru kabineta sēdēs un Ministru kabineta komitejas sēdēs;

1.7. Ministru kabineta sēžu, Ministru kabineta komitejas sēžu un Valsts sekretāru sanāksmju audioierakstu izmantošanas, glabāšanas un arhivēšanas kārtību;

1.8. parlamentāro sekretāru sanāksmes sagatavošanas un norises kārtību;

1.9. likumos, Saeimas lēmumos, Ministru kabineta izdotajos tiesību aktos doto uzdevumu izpildes nodrošināšanas kārtību, kā arī Ministru prezidenta doto uzdevumu izpildes nodrošināšanas kārtību;

1.10. kārtību, kādā tiek noformēta Ministru kabineta locekļu un citu valsts amatpersonu prombūtne ārvalstu komandējumā, atvaļinājumā un slimības dēļ.

(Grozīts ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690)

2. Ministru kabinets atbilstoši kompetencei izskata šādus dokumentus:

2.1. attīstības plānošanas dokumentu (turpmāk – plānošanas dokumenti) projektus;

2.2. (svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170);

2.3. ārējus tiesību aktus:

2.3.1. starptautisku līgumu vai tā projektu;

2.3.2. likumprojektu;

2.3.3. Saeimas lēmumprojektu;

2.3.4. Ministru kabineta noteikumu projektu;

2.4. iekšējus tiesību aktus:

2.4.1. Ministru kabineta instrukcijas projektu;

2.4.2. Ministru kabineta ieteikumu projektu;

2.4.3. Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu;

2.5. Ministru kabineta rīkojumu projektus;

2.6. informatīvos ziņojumus;

2.7. Latvijas oficiālā viedokļa dokumentu projektus starptautisko organizāciju un Eiropas Savienības institūcijās:

2.7.1. Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos (turpmāk – nacionālā pozīcija) projektu;

2.7.2. Latvijas Republikas nostājas Eiropas Savienības Tiesā un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā izskatāmajās lietās vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 258., 259. un 260.pantā paredzētās pārkāpuma procedūras pirmstiesas procesa ietvaros (turpmāk – nostāja) projektu;

2.7.3. Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas starptautisko tiesību jautājumos (turpmāk – nacionālā pozīcija starptautisko tiesību jautājumos) projektu;

2.7.¹ Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē (turpmāk –prezidentūra) augstas prioritātes mandāta projektu;

2.8. Latvijas Republikas tiesā iesniedzamo Ministru kabineta dokumentu (turpmāk – tiesā iesniedzamais dokuments) projektus;

2.9. Ministru kabineta vēstules projektu Saeimai, tiesībsargam vai citai valsts institūcijai vai amatpersonai (turpmāk – Ministru kabineta vēstules projekts).

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170; MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.582; sk. 270.punktu)

3. Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu, tam pievieno paredzētā tiesiskā regulējuma iespējamās sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu, kas sastāv no atsevišķām tematiskām sadaļām (turpmāk – anotācija). Šo noteikumu 2.3.3., 2.3.4., 2.4.1., 2.4.2. un 2.5.apakšpunktā minētajiem tiesību aktu projektiem pievieno anotāciju, kurā aizpildīta vismaz sadaļa par tiesību akta projekta nepieciešamību, bet pārējās anotācijas sadaļas aizpilda, ja tiesību akta projekts skar attiecīgajā sadaļā minētos jautājumus. Šo noteikumu 2.4.3.apakšpunktā minētajam tiesību akta projektam informāciju par projekta būtību un nepieciešamību norāda pavadvēstulē, bet, ja nepieciešams detalizētāk aprakstīt šā tiesību akta projekta ietekmi, aizpilda attiecīgās anotācijas sadaļas.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.170 redakcijā)

5. Plānošanas dokumentu projektu izstrādes kārtību regulē normatīvie akti, kas nosaka visu līmeņu, veidu un termiņu plānošanas dokumentus, tajos ietveramo saturu, to izstrādāšanas, apstiprināšanas, aktualizācijas kārtību, darbības termiņu, pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī spēka zaudēšanas kārtību.

6. Nacionālās pozīcijas projektu izstrādā un saskaņo normatīvajos aktos par nacionālo pozīciju izstrādi, saskaņošanu, apstiprināšanu un aktualizēšanu noteiktajā kārtībā.

7. Nostājas projektu izstrādā un apstiprina normatīvajos aktos par nostāju izstrādi un apstiprināšanu noteiktajā kārtībā.

8. Nacionālās pozīcijas projektu starptautisko tiesību jautājumos izstrādā un apstiprina normatīvajos aktos par nacionālo pozīciju starptautisko tiesību jautājumos izstrādi, saskaņošanu un apstiprināšanu noteiktajā kārtībā.

9. (Svītrots ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.834.)

10. Ministrijas, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta, Ministru prezidenta biedra biroja, Valsts kancelejas vai Ministru prezidenta padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes (turpmāk – ministrija) izstrādāto šo noteikumu 2.punktā minēto dokumentu izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē ir tiesīgs iesniegt Ministru kabineta loceklis (turpmāk –iesniedzējs).

11. Citu valsts un pašvaldību institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju un sociālo partneru organizāciju (turpmāk – cita institūcija) vadītāji plānošanas dokumenta projektu, tiesību akta projektu vai informatīvo ziņojumu izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē ir tiesīgi iesniegt tikai ar tā Ministru kabineta locekļa starpniecību, kurš ir politiski atbildīgs par attiecīgo jomu, nozari vai apakšnozari.

12. Ja attiecīgais Ministru kabineta loceklis atsakās virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā šo noteikumu 11.punktā minēto institūciju sagatavoto plānošanas dokumenta projektu, tiesību akta projektu vai informatīvo ziņojumu, institūcijas vadītājs minēto projektu kopā ar attiecīgā ministra pamatotu rakstisku atteikumu ir tiesīgs iesniegt Ministru prezidentam galīgā lēmuma pieņemšanai par plānošanas dokumenta, tiesību akta projekta vai informatīvā ziņojuma turpmāko virzību. Ja Ministru prezidents pieņem lēmumu par minēto projektu virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā, Ministru prezidents uzskatāms par projekta iesniedzēju.

13. Izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē tiesību akta projektu ir tiesīgs iesniegt ministrijas valsts sekretārs, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītājs, Ministru prezidenta biedra biroja vadītājs, Valsts kancelejas direktors vai Ministru prezidenta padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes vadītājs (turpmāk – valsts sekretārs).

14. Citu institūciju vadītāji tiesību akta projektu izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē ir tiesīgi iesniegt tikai ar tās ministrijas valsts sekretāra starpniecību, kuras kompetencē ietilpst tiesību akta projektā ietvertie jautājumi. Valsts sekretārs šā projekta iesniegšanu izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē saskaņo ar attiecīgo Ministru kabineta locekli un informāciju par saskaņošanu norāda pavadvēstulē.

15. Ja attiecīgais Ministru kabineta loceklis iebilst pret šo noteikumu 14.punktā minēto institūciju sagatavotā tiesību akta projekta iesniegšanu Ministru kabinetā, institūcijas vadītājs minēto projektu kopā ar Ministru kabineta locekļa pamatotu rakstisku atteikumu ir tiesīgs iesniegt Ministru prezidentam galīgā lēmuma pieņemšanai par tiesību akta projekta turpmāko virzību.

16. Šajos noteikumos noteiktajā kārtībā Valsts kancelejā iesniegtu un reģistrētu dokumenta projektu ir tiesīgs atsaukt valsts sekretārs, ja projektu iesniegusi minētā amatpersona, bet Ministru kabineta loceklis iesniegto projektu ir tiesīgs atsaukt jebkurā projekta izskatīšanas stadijā.

18. Šajos noteikumos minēto iesniegto dokumentu apriti organizē un to virzības un izskatīšanas gaitu Valsts sekretāru sanāksmēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs un Ministru kabineta sēdēs kontrolē Valsts kanceleja. Šajos noteikumos minēto dokumentu tehniskās sagatavošanas kārtību nosaka Ministru kabineta instrukcija.

(Grozīts ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690)

19. Ja šajos noteikumos noteiktajos gadījumos dokuments Valsts kancelejā iesniedzams tikai elektroniski, ministrija nodrošina attiecīgā dokumenta oriģināla glabāšanu un nodošanu valsts glabāšanā normatīvajos aktos par valsts arhīviem noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.582)

20. Dokumentiem, kas saskaņā ar šiem noteikumiem iesniegti Valsts kancelejā, ministrijā vai citā institūcijā tiešsaistes režīmā, izmantojot Dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmu (turpmāk – sistēma DAUKS), ir publiskā ticamība un tiem nav nepieciešams elektroniskais paraksts. Ministrijas un Valsts kanceleja, kā arī ministrijas savstarpēji dokumentu apriti veic sistēmā DAUKS.

(Grozīts ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690; MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.582)

20.¹ Šo noteikumu 2.7.¹ apakšpunktā, 59.¹ 1. apakšpunktā un 61. punktā minētos dokumentus atbildīgā ministrija izstrādā, saskaņo un iesniedz Valsts kancelejā, izmantojot valsts informācijas sistēmu darbam ar Eiropas Savienības dokumentiem (turpmāk – sistēma ESVIS). Dokumentiem, kas saskaņā ar šiem noteikumiem iesniegti Valsts kancelejā, izmantojot sistēmu ESVIS, ir publiskā ticamība un tiem nav nepieciešams elektroniskais paraksts.

(MK 30.09.2014. noteikumu Nr.582 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.11.2014., punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2015. un iekļauta noteikumu redakcijā uz 01.07.2015.; sk. grozījumu 2. un 3.punktu)

21. Parakstīto darba kārtību un tai pievienotos dokumentus Valsts kanceleja ievieto Valsts sekretāru sanāksmju, Ministru kabineta komitejas sēžu un Ministru kabineta sēžu dokumentu pārvaldības sistēmā e-portfelis (turpmāk – sistēma e-portfelis) un nosūta e-pasta paziņojumu reģistrētajiem sistēmas e-portfelis lietotājiem par darba kārtības un materiālu pieejamību. Sēdes laikā tās dalībnieki ar dokumentiem strādā sistēmā e-portfelis. Valsts kanceleja Ministru kabineta mājaslapā internetā publicē Valsts sekretāru sanāksmes, Ministru kabineta komitejas sēdes un Ministru kabineta sēdes darba kārtību un protokolus, kā arī attiecīgajā darba kārtībā iekļautos plānošanas dokumentu projektus, tiesību aktu projektus un to anotācijas, informatīvos ziņojumus, izņemot ierobežotas pieejamības dokumentus.

(Grozīts ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690)

22. Dokumenti, kas satur informāciju ar lietojuma ierobežojumu “IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA”, sistēmā e-portfelis ir pieejami tikai attiecīgās sanāksmes vai sēdes dalībniekiem, kā arī citām amatpersonām saskaņā ar Valsts kancelejas direktora apstiprinātu sarakstu. Dokumenti, kas satur informāciju ar lietojuma ierobežojumu “DIENESTA VAJADZĪBĀM”, sēdes dalībniekiem tiek nodrošināti tikai papīra formā.

23. Ja atbilstoši šiem noteikumiem dokumentu paredzēts iesniegt vai nosūtīt elektroniski, to iesniedz vai nosūta uz Valsts kancelejas vai attiecīgās ministrijas, vai citas institūcijas oficiālo e-pasta adresi, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi, pievienojot dokumentu e-pasta ziņojumam kā pielikumu (kā pielikumu nav nepieciešams pievienot pieteikumu par papildus uzaicināmajām personām uz Valsts sekretāru sanāksmi, Ministru kabineta komitejas sēdi vai Ministru kabineta sēdi).

(Grozīts ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690)

24. Atbildīgā ministrija vai cita institūcija nodrošina:

24.1. iesniegto dokumentu savstarpējo atbilstību, tajos minēto faktu un datu, kā arī izvērtējuma patiesumu un aktualitāti;

24.2. papīra un elektroniskās versijas savstarpējo atbilstību, ja dokuments iesniegts gan papīra formā, gan elektroniski;

24.3. iesniegto dokumentu izvērtējumu atbilstoši Informācijas atklātības likuma un citu informācijas pieejamību regulējošo normatīvo aktu prasībām un, ja nepieciešams, arī pieejamības ierobežojuma norādi uz katra attiecīgā dokumenta. Valsts kanceleja iesniegtā dokumenta pieejamības statusu negroza;

24.4. iesniegto projektu atbilstību tāda paša līmeņa un augstāka juridiskā spēka tiesību normām, kā arī Latvijas starptautiskajām saistībām;

24.5. iesniegto projektu atbilstību dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas prasībām un juridiskās tehnikas normām.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.170 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690)

25. Ja, reģistrējot iesniegto dokumentu, Valsts kanceleja konstatē, ka nav ievērotas normatīvajos aktos noteiktās dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas un elektroniskās aprites prasības un šajos noteikumos noteiktā projektu saskaņošanas un iesniegšanas kārtība, kā arī ja iesniegtā dokumenta saturs neatbilst dokumenta veidam, Valsts kanceleja projektu nereģistrē un nosūta atbildīgajai ministrijai vai citai institūcijai informāciju par nepieciešamajiem precizējumiem. Ja atbildīgā ministrija vai cita institūcija triju darbdienu laikā pēc minētās informācijas nosūtīšanas neveic nepieciešamos precizējumus, Valsts kanceleja iesniegto dokumentu kopā ar pievienotajiem materiāliem nosūta atpakaļ atbildīgajai ministrijai vai citai institūcijai.

26. Ja saistībā ar tiesību akta projektu nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus arī citos hierarhiski tāda paša līmeņa tiesību aktos, vienlaikus ar sagatavoto projektu izskatīšanai Ministru kabinetā šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iesniedz arī tiesību aktu projektus par nepieciešamajiem grozījumiem.

30. Triju darbdienu laikā pēc tam, kad Valsts kanceleja ievietojusi Ministru kabineta mājaslapā internetā informāciju par Valsts prezidenta aicināto Ministru prezidenta amata kandidātu, katra ministrija sagatavo attiecīgās ministrijas valsts sekretāra parakstītu informāciju atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 1. un 2.punktam (ne vairāk kā trīs lappuses) un iesniedz to Valsts kancelejā sistēmā DAUKS.

31. Nākamajā darbdienā pēc šo noteikumu 30.punktā paredzētās informācijas saņemšanas Valsts kanceleja iesniedz apkopoto informāciju Ministru prezidenta amata kandidātam.

32. Triju darbdienu laikā pēc tam, kad Saeima nobalsojusi par uzticības izteikšanu jaunajam Ministru kabineta loceklim, attiecīgās ministrijas valsts sekretārs iesniedz Ministru kabineta loceklim informāciju par iepriekšējā Ministru kabineta locekļa iesniegtajiem, kā arī izstrādes un saskaņošanas procesā esošajiem plānošanas dokumentu projektiem, informatīvajiem ziņojumiem un tiesību aktu projektiem un citu informāciju atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 3., 4. un 5.punktam.

33. Piecu darbdienu laikā pēc tam, kad Saeima nobalsojusi par uzticības izteikšanu jaunajam Ministru kabineta loceklim, ministrija iesniedz Valsts kancelejā jaunā Ministru kabineta locekļa parakstītu informāciju par tiem iepriekšējā Ministru kabineta locekļa noteiktā kārtībā Ministru kabinetā iesniegtajiem plānošanas dokumentu projektiem, informatīvajiem ziņojumiem un tiesību aktu projektiem, kuru virzība ir zaudējusi aktualitāti. Iesniedzot minēto informāciju, ministrija norāda katra projekta iesniegšanas datumu Valsts kancelejā, nosaukumu, kā arī Valsts kancelejas piešķirto dokumenta reģistrācijas numuru (ja ir zināms) vai pieteiktā projekta reģistrācijas numuru (VSS numurs) (šo noteikumu 77.punkts).

34. Ja ministrija šo noteikumu 33.punktā noteiktajā kārtībā un termiņā nav sniegusi informāciju, Valsts kanceleja turpina iesākto plānošanas dokumentu projektu, informatīvo ziņojumu un tiesību aktu projektu virzību Ministru kabinetā.

35. Mēneša laikā pēc tam, kad Saeima nobalsojusi par uzticības izteikšanu jaunajam Ministru kabinetam, katra ministrija sagatavo rīcības plāna projekta sadaļas (2.pielikums) un iesniedz tās elektroniski Pārresoru koordinācijas centrā.

(Grozīts ar MK 08.05.2012. noteikumiem Nr.327)

36. Ministrijas iesniegtajā rīcības plāna projekta sadaļā deklarācijā paredzētos uzdevumus ietver prioritārā secībā, ko nosaka attiecīgais ministrs. Rīcības plāna projektā norāda ne vairāk kā piecus pasākumus katra deklarācijas uzdevuma īstenošanai, to īstenošanas termiņus un atbildīgās ministrijas un citas institūcijas.

37. Pārresoru koordinācijas centrs pēc rīcības plāna projekta sadaļu saņemšanas apvieno tās vienotā rīcības plāna projektā atbilstoši deklarācijā dotajiem uzdevumiem un iesniedz Ministru prezidentam, kā arī nosūta informācijai ministrijas atbildīgajai amatpersonai.

(MK 08.05.2012. noteikumu Nr.327 redakcijā)

38. Ja sagatavotajā vienotajā rīcības plāna projektā nav paredzēti pasākumi kāda deklarācijā ietverta uzdevuma īstenošanai, par šā uzdevuma īstenošanu atbildīgo ministriju nosaka Ministru prezidents. Attiecīgās ministrijas ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc Ministru prezidenta rezolūcijas saņemšanas iesniedz elektroniski Pārresoru koordinācijas centrā pasākumu plānu šo uzdevumu īstenošanai, norādot to izpildes termiņu.

(Grozīts ar MK 08.05.2012. noteikumiem Nr.327)

39. Ja nepieciešams, Ministru prezidents organizē atsevišķas apspriedes par rīcības plāna projektu vai izmaiņām apstiprinātajā rīcības plānā. Pārresoru koordinācijas centrs nodrošina minēto apspriežu protokolēšanu un nepieciešamo izmaiņu veikšanu rīcības plāna projektā vai attiecīga dokumenta projekta izstrādi par izmaiņām rīcības plānā. Ja nepieciešams, Pārresoru koordinācijas centrs Ministru prezidenta uzdevumā pieprasa ministrijai sniegt papildu informāciju.

(Grozīts ar MK 08.05.2012. noteikumiem Nr.327)

40. Pēc visas informācijas saņemšanas no ministrijām Pārresoru koordinācijas centrs iesniedz Ministru prezidentam apkopoto rīcības plāna projektu. Ministru kabinets rīcības plānu apstiprina ar Ministru kabineta rīkojumu.

(Grozīts ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690; MK 08.05.2012. noteikumiem Nr.327)

41. Katru gadu līdz 1.februārim ministrijas sagatavo informāciju par rīcības plānā paredzēto pasākumu īstenošanas gaitu iepriekšējā gadā, aprakstot pasākumus, kuri jau īstenoti, kā arī tos, kuru īstenošana ir uzsākta. Informāciju norāda, aizpildot attiecīgo rīcības plāna aili, un iesniedz to elektroniski Pārresoru koordinācijas centram. Ja nepieciešams, pavadvēstulē ierosina aktualizēt rīcības plānu, norādot attiecīgu pamatojumu un precizēto rīcības plāna pasākumu redakciju.

(Grozīts ar MK 08.05.2012. noteikumiem Nr.327)

42. Pārresoru koordinācijas centrs pēc informācijas saņemšanas no ministrijām nodrošina tās apkopošanu un iesniegšanu Ministru prezidentam.

(Grozīts ar MK 08.05.2012. noteikumiem Nr.327)

43. Izmaiņas rīcības plānā pēc atbildīgo ministriju ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets ar Ministru kabineta rīkojumu.

44. Pēc rīcības plāna vai tā izmaiņu apstiprināšanas Pārresoru koordinācijas centrs atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam sagatavo aktualizēto rīcības plāna variantu un nosūta to Valsts kancelejai ievietošanai Ministru kabineta mājaslapā internetā.

(MK 30.09.2014. noteikumu Nr.582 redakcijā)

45. Katra ministrija nodrošina attiecīgās rīcības plāna sadaļas ievietošanu ministrijas mājaslapā internetā.

46. Ministru kabineta locekļiem ir šādi rangi:

46.1. Ministru prezidents;

46.2. Ministru prezidenta biedrs;

46.3. ministrs, īpašu uzdevumu ministrs.

47. Viena ranga ietvaros augstāks rangs ir tam Ministru kabineta loceklim, kurš ilgāk ir bijis attiecīgajā amatā. Ja amata pildīšanas ilgums ir vienāds, augstāks rangs ir tai amatpersonai, kura ilgāk ir strādājusi valsts pārvaldē.

48. Ministru kabineta locekļu darba vietas Ministru kabineta sēdes un Ministru kabineta komitejas sēdes laikā nosaka atbilstoši rangam. Ministru kabineta locekļu rangus piemēro sēdes vadītājs Ministru kabineta komitejas vai Ministru kabineta sēdes laikā, dodot vārdu debatēs par izskatāmo jautājumu un nosakot, kurš Ministru kabineta loceklis līdzparakstīs (otrais paraksts) Ministru kabinetā pieņemto tiesību akta projektu.

49. Ja izskatīšanai Ministru kabinetā iesniedz starptautisko līgumu vai tā projektu, kuru apstiprina saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31.panta pirmās daļas 2.punktu, un ja ir paredzēts parakstīt minēto līgumu vai tā projektu, ministrija tam pievieno arī Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu, kurā norādīta amatpersona, kas pilnvarota parakstīt līgumu vai tā projektu, un pilnvarojuma vēstules projektu (latviešu valodā, pievienojot tulkojumu attiecīgajā svešvalodā ar norādi, ka tas ir tulkojums), izņemot gadījumu, ja pilnvarojumu nosaka likums.

(Grozīts ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.582)

50. Ja starptautiskais līgums ir apstiprināms Saeimā bez tā iepriekšējas parakstīšanas, Ministru kabinets atbalsta likumprojektu par minētā līguma apstiprināšanu.

51. Ja starptautiskais līgums vai tā projekts ir apstiprināms Saeimā pēc tā iepriekšējas parakstīšanas, ministrija minētajam līgumam vai tā projektam pievieno Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu, kurā paredz Ministru kabineta atbalstu starptautiskā līguma vai tā projekta parakstīšanai un kurā norāda amatpersonu, kas ir pilnvarota parakstīt starptautiskā līguma projektu, un pilnvarojuma vēstules projektu (latviešu valodā, pievienojot tulkojumu attiecīgajā svešvalodā ar norādi, ka tas ir tulkojums), izņemot gadījumu, ja pilnvarojumu nosaka likums.

(Grozīts ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.582)

52. Pēc starptautiskā līguma parakstīšanas iesniedzējs Valsts kancelejā iesniedz parakstītā līguma kopiju (šajos noteikumos paredzētajos gadījumos – arī tulkojumu) vai apliecinājuma kopiju par starptautiskā līguma parakstīšanu, precizētu likumprojektu par līguma apstiprināšanu Saeimā un aktualizētu likumprojekta anotāciju.

53. Ja starptautisko līgumu vai tā projektu ir paredzēts parakstīt vairākās valodās un viena no tām ir latviešu valoda, un domstarpību gadījumā nevienai valodai nav noteicošā spēka, starptautisko līgumu vai tā projektu iesniedz tikai latviešu valodā. Informācijai sistēmā DAUKS pievieno arī starptautisko līgumu vai tā projektu svešvalodā (vēlams angļu vai krievu valodā).

54. Ja starptautisko līgumu vai tā projektu ir paredzēts parakstīt vairākās valodās un viena no tām ir latviešu valoda, un domstarpību gadījumā vienai valodai ir paredzēts noteicošais spēks, starptautisko līgumu vai tā projektu iesniedz latviešu valodā un tajā valodā, kurai domstarpību gadījumā ir paredzēts noteicošais spēks.

55. Ja starptautisko līgumu vai tā projektu ir paredzēts parakstīt svešvalodā, to iesniedz valodā, kādā tas tiks parakstīts, un tam pievieno tulkojumu latviešu valodā.

56. 10 darbdienu laikā pēc starptautiskā līguma parakstīšanas tā oriģinālu un tulkojumu (ja līgums nav parakstīts latviešu valodā) iesniedz glabāšanai Ārlietu ministrijā, elektroniski nosūtot arī līguma un tā tulkojuma tekstu.

57. Ārlietu ministrija paziņo oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” par starptautiskā līguma spēkā stāšanos un nodrošina šo noteikumu 49.punktā minēto starptautisko līgumu tekstu publicēšanu (ievērojot šo noteikumu 53., 54. un 55.punktu).

(Grozīts ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.582)

58. Informatīvais ziņojums ir informācija vai pārskats par Ministru kabineta kompetencē esoša jautājuma risināšanas gaitu, par Ministru kabineta atbalstīta plānošanas dokumenta īstenošanu vai tiesību akta izpildi, vai problēmām kādā atsevišķā jomā. Ministrija informatīvo ziņojumu sagatavo pēc savas iniciatīvas vai Ministru prezidenta uzdevumā, kā arī izpildot Ministru kabineta sēdes vai Ministru kabineta komitejas sēdes protokollēmumā, plānošanas dokumentā vai tiesību aktā doto uzdevumu.

59. Informatīvo ziņojumu izskata Ministru kabineta sēdē, ja tam pievienotajā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā ir paredzēta institūciju turpmākā rīcība saistībā ar šajā informatīvajā ziņojumā minēto jautājumu risināšanu. Informatīvajā ziņojumā neietver konceptuālus jautājumus. Informatīvā ziņojuma projektu, kurš paredz institūciju turpmāku rīcību, izsludina Valsts sekretāru sanāksmē.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170)

59.¹ Informatīvā ziņojuma projektu, kurš paredz institūciju turpmāku rīcību, var iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā bez izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē, ja tas attiecas uz:

59.¹1. Latvijas dalību Eiropas Savienības lēmumu ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā;

59.¹2. Eiropas Savienības tiesību aktu ieviešanu;

59.¹3. Eiropas Savienības tiesību pārkāpumiem;

59.¹4. tiesvedības procesiem Eiropas Savienības Tiesā vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā;

59.¹5. Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautisko līgumu izpildi cilvēktiesību aizsardzības jomā un ar tiem saistītiem sūdzību izskatīšanas mehānismiem.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.170 redakcijā)

60. Ja turpmākā rīcība saistībā ar informatīvajā ziņojumā minēto jautājumu nav paredzēta, iesniedzēja iesniegtā informatīvā ziņojuma virzību Ministru kabinetā nosaka Ministru prezidents.

61. Ministrija informatīvo ziņojumu sagatavo arī pirms neformālajām Eiropas Savienības Padomes sanāksmēm, ietverot tajā Latvijas Republikas pārstāvim saistošas vadlīnijas par attiecīgās sanāksmes darba kārtības jautājumiem. Šim informatīvajam ziņojumam pievieno Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu, kurā norāda pilnvarojumu amatpersonai pārstāvēt Latvijas Republiku attiecīgajā ministru sanāksmē.

(Grozīts ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.582)

61.¹ Prezidentūras laikā par prezidentūras norisi kopumā atbildīgais Ministru kabineta loceklis sniedz mutisku ziņojumu Ministru kabinetam par Eiropas Savienības Padomes un Eiropadomes darba kārtības jautājumiem un sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī trīs ziņojumus par prezidentūras darba programmas īstenošanas gaitu.

(MK 30.09.2014. noteikumu Nr.582 redakcijā; sk. 270.punktu)

61.² Prezidentūras laikā par prezidentūras norisi kopumā atbildīgais Ministru kabineta loceklis sniedz mutisku ziņojumu Saeimas Eiropas lietu komisijā par Eiropas Savienības Padomes un Eiropadomes darba kārtības jautājumiem un sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī trīs ziņojumus par prezidentūras darba programmas īstenošanas gaitu.

(MK 30.09.2014. noteikumu Nr.582 redakcijā; sk.270.punktu)

62. Valsts sekretāru sanāksmes parasti tiek organizētas reizi nedēļā (ceturtdienās) Valsts kancelejā. Valsts sekretāru sanāksmes sasauc, sanāksmju darba kārtību apstiprina un sanāksmes vada Valsts kancelejas direktors (vai amatpersona, kas aizvieto Valsts kancelejas direktoru) (turpmāk – sanāksmes vadītājs).

(Grozīts ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690)

63. Valsts sekretāru sanāksmē piedalās:

63.1. ar balsstiesībām – Valsts kancelejas direktors, valsts sekretāri un īpašu uzdevumu ministru sekretariātu vadītāji (turpmāk – balsstiesīgie dalībnieki);

63.2. ar padomdevēja tiesībām – parlamentārie sekretāri, Ministru prezidenta biroja vadītājs, Ministru prezidenta biedra biroja vadītājs, Valsts kancelejas amatpersonas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvis, Valsts kontroles pārstāvis, Ģenerālprokuratūras pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvis, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes pārstāvis, Konkurences padomes pārstāvis, tiesībsargs vai viņa pilnvarota persona, plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvis, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes pilnvarots pārstāvis un nevalstisko organizāciju pārstāvis.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170)

64. Pieteikumu par atsevišķu jautājumu izskatīšanā papildus uzaicināmajām personām Valsts sekretāru sanāksmes dalībnieki iesniedz elektroniski Valsts kancelejā ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms Valsts sekretāru sanāksmes, norādot uzaicināmās personas vārdu, uzvārdu, amatu un jautājumu, uz kura izskatīšanu personu uzaicina. Par jautājuma izskatīšanas laiku (darba kārtību) minēto personu informē un ar materiāliem iepazīstina attiecīgā ministrija.

(MK 06.09.2011. noteikumu Nr.690 redakcijā)

65. Valsts sekretāru sanāksme:

65.1. lemj par pieteikto plānošanas dokumentu projektu, informatīvo ziņojumu projektu (šo noteikumu 59.punkts) un tiesību aktu projektu izsludināšanu un attiecībā uz šo noteikumu 73.¹ punktā minētajiem pieteiktajiem tiesību aktu projektiem – par šajos noteikumos paredzētās saīsinātās izsludināšanas un saskaņošanas kārtības piemērošanu;

65.2. lemj par izsludināto plānošanas dokumentu projektu, informatīvo ziņojumu projektu un tiesību aktu projektu atsaukšanu vai iesniegšanas termiņa pagarinājumu, izvērtējot pagarinājuma lūguma pamatojumu;

65.3. lemj par nepieciešamību tiesību akta projektam aizpildīt papildu anotācijas sadaļas, ja to ir pieprasījis sanāksmes dalībnieks;

65.4. lemj par publiskās apspriešanas nepieciešamību, ja to ierosinājis sanāksmes dalībnieks;

65.5. pirms izskatīšanas Ministru kabinetā izskata tos tiesību aktu projektus, kuri nav uzskatāmi par saskaņotiem;

65.6. pirms izskatīšanas Ministru kabinetā izskata tos nacionālās pozīcijas projektus vai citus ar nacionālās pozīcijas projekta izstrādi saistītos jautājumus, par kuriem Vecāko amatpersonu sanāksme Eiropas Savienības jautājumos (turpmāk – Vecāko amatpersonu sanāksme) lēmusi, ka tie izskatāmi Valsts sekretāru sanāksmē;

65.6.¹ pirms izskatīšanas Ministru kabinetā izskata Latvijas Republikas oficiālā viedokļa projektus valsts attīstības mērķu aizstāvēšanai starptautiskajās organizācijās vai ar to izstrādi saistītos jautājumus, ja nav iespējams vienoties par ministriju vai citu institūciju atbildības un kompetenču sadalījumu;

65.7. pēc Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra ierosinājuma lemj par nepieciešamību iesniegt tiesību akta projektu Ekonomikas ministrijā, lai atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka informācijas sniegšanu par tehniskajiem noteikumiem (turpmāk – tehnisko noteikumu saskaņošanas kārtība), sniegtu informāciju Eiropas Komisijai;

65.8. pēc Finanšu ministrijas valsts sekretāra ierosinājuma lemj par nepieciešamību iesniegt tiesību akta projektu Finanšu ministrijā, lai saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes saskaņo tiesību aktu projektus ar Eiropas Centrālo banku (turpmāk – finanšu noteikumu saskaņošanas kārtība), to nosūtītu Eiropas Centrālajai bankai;

65.9. izskata jautājumus par likumos, Saeimas lēmumos, Ministru kabineta tiesību aktos un Ministru prezidenta rīkojumos (rezolūcijās) doto uzdevumu izpildes gaitu;

65.10. izskata citus valsts pārvaldē aktuālus jautājumus.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170; MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690)

66. Apstiprināto Valsts sekretāru sanāksmes darba kārtību un tajā iekļautos jautājumus kopā ar attiecīgajiem materiāliem (arī fizisko personu un citu institūciju vēstules par projektiem) Valsts kanceleja ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms sanāksmes ievieto sistēmā e-portfelis.

67. Valsts sekretāru sanāksme lēmumus par tās kompetencē esošajiem jautājumiem pieņem, klātesošajiem balsstiesīgajiem dalībniekiem vienojoties vai balsojot, ja to pieprasa kāds sanāksmes balsstiesīgais dalībnieks.

68. Ja notiek balsošana, Valsts sekretāru sanāksme lēmumu pieņem ar sanāksmē klātesošo balsstiesīgo dalībnieku vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalījušās vienādi, izšķirošā ir sanāksmes vadītāja balss.

69. Valsts sekretāru sanāksmes protokolē Valsts kancelejas direktora norīkota amatpersona. Sanāksmes protokolā norāda personas, kuras piedalījušās sēdē un uzstājušās attiecīgajā jautājumā, pieņemtos lēmumus, kā arī atšķirīgos viedokļus. Valsts sekretāru sanāksmes protokollēmums stājas spēkā ar lēmuma pieņemšanas brīdi, ja lēmumā nav noteikts citādi.

69.¹ Valsts kanceleja veic Valsts sekretāru sanāksmju audioierakstu. Audioieraksti tiek veikti, glabāti un izmantoti saskaņā ar šo noteikumu XIV¹ nodaļu.

(MK 06.09.2011. noteikumu Nr.690 redakcijā)

70. Valsts sekretāru sanāksmes protokolu paraksta sanāksmes vadītājs ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc sanāksmes, un Valsts kanceleja to nekavējoties ievieto sistēmā e-portfelis.

71. Valsts sekretāru sanāksmes balss­tiesīgie dalībnieki ir tiesīgi divu darbdienu laikā pēc sanāksmes protokola ievietošanas sistēmā e-portfelis rakstiski iesniegt Valsts kancelejas direktoram iebildumus par minētā protokola saturu, norādot precīzu attiecīgā protokollēmuma grozījuma redakciju. Minētos grozījumus izskata nākamajā Valsts sekretāru sanāksmē.

72. Izstrādātos plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu (šo noteikumu 59.punkts) un tiesību aktu projektus, izņemot šo noteikumu 73.punktā minētos tiesību aktu projektus, ministrija piesaka izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē divas darbdienas pirms Valsts sekretāru sanāksmes (otrdienās līdz plkst.12.00), aizpildot projekta pieteikumu sistēmā DAUKS (turpmāk – pieteikums).

73. Valsts sekretāru sanāksmē nav nepieciešams izsludināt šādus tiesību aktu projektus (atbildīgā ministrija šos tiesību aktu projektus saskaņo atbilstoši šo noteikumu 111.punktam):

73.1. Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu par Ministru kabineta sēdes protokollēmumā ministrijai vai citai institūcijai dotā uzdevuma izpildi;

73.2. Ministru kabineta rīkojuma projektu par Ministru kabineta rīkojumā ministrijai vai citai institūcijai dotā uzdevuma izpildes termiņa pagarinājumu vai atzīšanu par spēku zaudējušu;

73.3. Ministru kabineta rīkojuma projektu par amatpersonu kandidatūru apstiprināšanu, amatpersonu iecelšanu amatā, pārcelšanu citā amatā vai atbrīvošanu no amata, speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu un amatpersonu amatu savienošanu;

73.4. Ministru kabineta rīkojuma projektu par pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā vai atļauju vai atteikumu atļaut saglabāt Latvijas pilsonību vai citas valsts pilsonību;

73.5. Ministru kabineta rīkojuma projektu par Ministru kabineta Atzinības raksta vai balvas piešķiršanu un par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā;

73.6. Ministru kabineta rīkojuma projektu par konsultatīvo padomju, komisiju vai darba grupu izveidi;

73.7. Ministru kabineta rīkojuma projektu par personas izdošanu ārvalstij;

73.8. Ministru kabineta rīkojuma projektu par amatpersonu dalību starptautiskajās misijās un operācijās;

73.9. Ministru kabineta rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem";

73.10. Ministru kabineta noteikumu projektu par kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentos norādītās Eiropas Savienības fondu aktivitātes.

(MK 06.09.2011. noteikumu Nr.690 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.582)

73.¹ Saīsinātu izsludināšanas un saskaņošanas kārtību (noklusējuma saskaņojums – šo noteikumu 90.punkts) var piemērot tiesību aktu projektiem, kuriem nav ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, kuru ieviešana nerada papildu izmaksas vai administratīvo slogu sabiedrībai vai kādai sabiedrības grupai, kā arī kuri neskar administratīvo procesu, valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu un cilvēka pamattiesību jautājumus un kuri izstrādāti:

73.¹1. lai nodrošinātu Eiropas Savienības prasību ieviešanu vai Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu izpildi, un satur konkrētas tehniskas un drošības prasības, tehniskās specifikācijas, dokumentu paraugus, sistematizētus objektu sarakstus vai nomenklatūras kodus statistiskajām vajadzībām;

73.¹2. lai normatīvajos aktos aizstātu vai svītrotu valsts institūcijas nosaukumu, ja lēmums par attiecīgo institūciju (piemēram, tās reorganizāciju) pēc būtības ir jau pieņemts, kā arī lai grozītu likuma nosaukumu;

73.¹3. lai atzītu tiesību aktu par spēku zaudējušu.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.170 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690)

74. Pieteikumā norāda projekta iesniegšanas pamatojumu (pievieno norādi uz attiecīgo uzdevumu vai atzīmē, ka projektu iesniedz saskaņā ar ministrijas iniciatīvu), projekta veidu, politikas jomu (3.pielikums), projekta nosaukumu, informāciju par projekta izstrādātāju, informāciju par to, vai ir nepieciešama publiskā apspriešana, informāciju par to, vai tiks sniegts ziņojums par pieteikto projektu, un amatpersonu, kas to sniegs, kā arī ministrijas un citas institūcijas, kuru saskaņojumi nepieciešami, un atzinumu sniegšanas termiņu, ja tiek lūgts cits termiņš, nekā noteikts šo noteikumu 88.punktā, ņemot vērā, ka tas nevar būt īsāks par trijām darbdienām un garāks par četrām nedēļām.

(Grozīts ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690)

74.¹ Attiecībā uz šo noteikumu 73.¹ punktā minētajiem tiesību aktu projektiem pieteikumā norāda to iesniegšanas pamatojumu (pievieno norādi uz attiecīgo uzdevumu vai atzīmē, ka projektu iesniedz saskaņā ar ministrijas iniciatīvu), projekta veidu, politikas jomu (3.pielikums), projekta nosaukumu un informāciju par projekta izstrādātāju.

(MK 06.09.2011. noteikumu Nr.690 redakcijā)

75. Ministrija pieteikumam sistēmā DAUKS pievieno piesakāmo plānošanas dokumenta projektu un tam pievienoto tiesību akta projektu, informatīvā ziņojuma projektu un tam pievienoto tiesību akta projektu, tiesību akta projektu un tā anotāciju, bet starptautiskajam līgumam (vai tā projektam) – arī pilnvarojuma vēstules projektu un minētā līguma (tā projekta) tekstu atbilstoši šo noteikumu V nodaļā minētajām prasībām.

76. Dokumentus, kas apliecina tiesību akta projektā regulējamo tiesisko attiecību likumību, atbildīgā ministrija pēc projekta izsludināšanas atbilstoši ierakstam Valsts sekretāru sanāksmes protokolā elektroniski vai, ja tas nav iespējams, papīra formā divu darbdienu laikā pēc Valsts sekretāru sanāksmes nosūta atzinuma sniedzējiem.

77. Valsts kanceleja šo noteikumu 72.punktā noteiktajā kārtībā iesniegto plānošanas dokumenta projektu un tam pievienoto tiesību akta projektu, informatīvā ziņojuma projektu un tam pievienoto tiesību akta projektu, tiesību akta projektu un tā anotāciju ievieto Ministru kabineta mājaslapā internetā (trešdienās līdz plkst.9.00). Projektu uzskata par pieteiktu ar brīdi, kad tas ievietots Ministru kabineta mājaslapā internetā un tam tiek piešķirts pieteiktā projekta reģistrācijas numurs (VSS numurs).

78. Ja ministrija vai cita institūcija, kas nav norādīta pieteikumā, vēlas sniegt atzinumu par pieteikto projektu vai ja attiecīgā ministrija vai cita institūcija ir norādīta pieteikumā, bet nevēlas sniegt atzinumu, tā dienu pirms Valsts sekretāru sanāksmes (trešdienās līdz plkst.15.00) sistēmā DAUKS iesniedz informāciju par pieteikšanos atzinuma sniegšanai vai atteikšanos no atzinuma sniegšanas. Citas institūcijas, kurām nav piekļuves sistēmai DAUKS, informāciju par pieteikšanos atzinuma sniegšanai iesniedz Valsts kancelejā elektroniski, norādot projekta nosaukumu un pieteiktā projekta reģistrācijas numuru (VSS numurs) (šo noteikumu 77.punkts).

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170)

78.¹ Ministrijas un citas institūcijas parasti nepiesakās atzinuma sniegšanai par šo noteikumu 73.¹ punktā minētajiem pieteiktajiem projektiem. Pieteikums atzinuma sniegšanai uzskatāms par iebildumu pret noklusējuma saskaņojuma kārtības piemērošanu. Ja ministrija pieteikusies sniegt atzinumu, Valsts sekretāru sanāksme, uzklausot ministrijas sniegto informāciju, lemj par noklusējuma saskaņojuma kārtības piemērošanu, pieteiktā projekta saskaņošanu parastā kārtībā vai tā neizsludināšanu. Ja atzinuma sniegšanai piesakās cita institūcija, Valsts sekretāru sanāksme lemj par to, ka atbildīgā ministrija izvērtē šo viedokli vai atzinumu, kā arī vienlaikus izsludina pieteikto projektu un nosaka saīsinātās izsludināšanas un saskaņošanas kārtības piemērošanu (šo noteikumu 73.¹ punkts).

(MK 06.09.2011. noteikumu Nr.690 redakcijā)

79. Ministrija vai cita institūcija nevar atteikties sniegt atzinumu, ja attiecīgais projekts tieši skar tās kompetencē esošos jautājumus.

80. Dienu pirms Valsts sekretāru sanāksmes (trešdienās līdz plkst.15.00):

80.1. informāciju par anotācijas papildu sadaļas aizpildīšanas pieprasījumu pieteiktajam tiesību akta projektam ministrija vai cita institūcija Valsts kancelejā var iesniegt elektroniski, nosūtot to uz oficiālo e-pasta adresi un norādot projekta nosaukumu un pieteiktā projekta reģistrācijas numuru (VSS numurs) (šo noteikumu 77.punkts);

80.2. informāciju par ierosinājumu publiskās apspriešanas rīkošanai ministrija iesniedz sistēmā DAUKS, bet cita institūcija minēto informāciju Valsts kancelejā var iesniegt elektroniski, nosūtot to uz oficiālo e-pasta adresi un norādot projekta nosaukumu un pieteiktā projekta reģistrācijas numuru (VSS numurs) (šo noteikumu 77.punkts).

(MK 06.09.2011. noteikumu Nr.690 redakcijā)

81. Ja Valsts sekretāru sanāksmē nolemj, ka pieteiktajam tiesību akta projektam nepieciešams aizpildīt papildu anotācijas sadaļas, atbildīgā ministrija iesniedz precizētu anotāciju sistēmā DAUKS divu darbdienu laikā pēc Valsts sekretāru sanāksmes (pirmdienās plkst.9.00). Ja atbildīgā ministrija minētajā termiņā neiesniedz precizētu anotāciju, Valsts kanceleja projektu iekļauj nākamās nedēļas pieteikto projektu sarakstā, ja precizētā anotācija tiek iesniegta Valsts kancelejā ne vēlāk kā darbdienu pirms Valsts sekretāru sanāksmes (otrdienās līdz plkst.17.00).

82. Ja Valsts sekretāru sanāksmē nolemj, ka pieteiktajam projektam nepieciešams rīkot publisko apspriešanu, atbildīgā ministrija to rīko saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sabiedrības līdzdalības kārtību attīstības plānošanas procesā.

83. Pieteiktais plānošanas dokumenta, informatīvā ziņojuma vai tiesību akta projekts uzskatāms par izsludinātu un termiņa tecējums atzinuma sniegšanai sākas divas darbdienas pēc Valsts sekretāru sanāksmes (pirmdienās plkst.9.00), kurā tika skatīts un apstiprināts pieteiktais projekts, ja Valsts sekretāru sanāksmē nav nolemts citādi (turpmāk – izsludinātais projekts).

84. Ja ministrija izsludināto projektu sešu mēnešu laikā neiesniedz Valsts kancelejā, lai virzītu izskatīšanai noteiktā kārtībā Ministru kabinetā (Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejas vai Ministru kabineta sēdē), Valsts kanceleja izsludināto projektu iekļauj Valsts sekretāru sanāksmē atsaucamo projektu sarakstā.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.170 redakcijā)

85. Tiesību akta projektu, kas iesniedzams Ekonomikas ministrijā, lai sniegtu informāciju atbilstoši tehnisko noteikumu saskaņošanas kārtībai, Valsts kancelejā iesniedz divu nedēļu laikā pēc tiesību akta projekta saskaņošanas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm.

86. Tiesību akta projektu, kas iesniedzams Finanšu ministrijā, lai saskaņā ar finanšu noteikumu saskaņošanas kārtību to nosūtītu Eiropas Centrālajai bankai, Valsts kancelejā iesniedz sešu mēnešu laikā pēc tiesību akta projekta virzības apturēšanas perioda beigām.

87. Ministrija izsludināto projektu var atsaukt sistēmā DAUKS. Valsts kanceleja atsaucamo projektu iekļauj nākamās Valsts sekretāru sanāksmes darba kārtībā.

88. Atbildīgās ministrijas izsludināto projektu (kas ievietots Ministru kabineta mājaslapā internetā), izņemot šo noteikumu 73.¹ punktā minētos projektus, saskaņo ar Valsts sekretāru sanāksmes protokolā norādītajām ministrijām un citām institūcijām. Izsludināto projektu parasti saskaņo divu nedēļu laikā pēc tā izsludināšanas, ja Valsts sekretāru sanāksmē nav noteikts cits termiņš.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170)

89. Izsludināto projektu (šo noteikumu 74. un 88.punkts) saskaņo vienā no šādiem veidiem:

89.1. sniedzot atzinumu, kurā iekļauts projekta vērtējums, izteikti pamatoti iebildumi un sniegti priekšlikumi;

89.2. apliecinot ar attiecīgās ministrijas valsts sekretāra vai citas institūcijas vadītāja vai viņu pilnvarotas amatpersonas vīzu uz projekta un anotācijas, ka iebildumu un priekšlikumu nav;

89.3. elektroniski informējot atbildīgo ministriju, ka iebildumu un priekšlikumu nav (ministrija sistēmā DAUKS atzīmē saskaņošanu, bet cita institūcija nosūta paziņojumu uz atbildīgās ministrijas oficiālo elektroniskā pasta adresi).

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.170 redakcijā)

90. Ja ministrija vai cita institūcija (arī šo noteikumu 91.punktā minētās ministrijas un citas institūcijas) nedēļas laikā pēc izsludināšanas (ja Valsts sekretāru sanāksmē nav noteikts cits termiņš, kas nevar būt īsāks par trijām darbdienām) nesniedz atzinumu vai citu informāciju par šo noteikumu 73.¹ punktā minētā projekta nesaskaņošanu (šo noteikumu 89.punkts), projektu uzskata par saskaņotu (noklusējuma saskaņojums) un atbildīgā ministrija iesniedz to noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.170 redakcijā)

90.¹ Ja ministrija vai cita institūcija šo noteikumu 90.punktā minētajā termiņā sniedz atzinumu ar iebildumiem vai elektroniski informē atbildīgo ministriju, ka sniegs atzinumu, atzinumu sniegšanas termiņš šim projektam tiek pagarināts par vienu nedēļu un saskaņošana ar ministriju vai citu institūciju, kura sniegusi atzinumu, tiek organizēta šajos noteikumos noteiktajā parastajā kārtībā.

(MK 06.09.2011. noteikumu Nr.690 redakcijā)

91. Par izsludināto projektu atzinums (saskaņojums) nepieciešams no:

91.1. Finanšu ministrijas;

91.2. Tieslietu ministrijas;

91.3. Valsts kancelejas, ja projekts attiecas uz valsts pārvaldes institucionālo uzbūvi un darbības principiem;

91.3.¹ Pārresoru koordinācijas centra – par jebkuru plānošanas dokumenta projektu un informatīvā ziņojuma projektu, kā arī par tiesību akta projektu, kas attiecas uz nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām;

91.4. Ārlietu ministrijas – par starptautisko līgumu vai tā projektu, vai citu projektu, kas skar Latvijas Republikas starptautiskās saistības;

91.5. Latvijas Pašvaldību savienības, ja projektu atbilstoši likumam “Par pašvaldībām” nepieciešams saskaņot ar pašvaldībām;

91.6. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, ja tiesību akta projekts ir saistīts ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu;

91.7. Nacionālās reģionālās attīstības padomes, ja projekts ir saistīts ar reģionālo attīstību, teritorijas plānošanu un zemes politiku;

91.8. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes, ja projekts skar darba devēju un darbinieku intereses;

91.9. Konkurences padomes, ja projekts ir saistīts ar konkurences aizsardzības un attīstības jautājumiem;

91.9.¹ Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Latvijas Nacionālās komisijas, ja projekts attiecas uz Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām UNESCO darbības jomā (izglītība, zinātne, kultūra, vide, informācija un komunikācija, plašsaziņas līdzekļu darbības joma);

91.10. citām ministrijām, kuru kompetences jomu tieši skar projekts, kā arī citām institūcijām, ar kurām normatīvo aktu projektu saskaņošana ir noteikta ārējā normatīvajā aktā, vai ja saskaņošanas nepieciešamība tieši izriet no ārējā normatīvā akta normām, kas nosaka to kompetenci.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170; MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690; MK 08.05.2012. noteikumiem Nr.327)

91.¹ Ja Pārresoru koordinācijas centrs, izvērtējot izsludināto projektu, konstatē projekta būtisku neatbilstību deklarācijai vai rīcības plānam, vai apstiprinātajiem plānošanas dokumentiem, kas rada pamatotas šaubas par projekta turpmākas virzības lietderību, tas Ministru prezidentam sniedz atzinumu un priekšlikumus par izsludinātā projekta turpmāko virzību.

(MK 08.05.2012. noteikumu Nr.327 redakcijā)

92. Ja cita institūcija, kas nav norādīta Valsts sekretāru sanāksmes protokolā kā atzinuma sniedzēja, ir sniegusi atzinumu par izsludināto projektu, ievērojot šo noteikumu 88.punktā paredzēto termiņu atzinumu sniegšanai par attiecīgo izsludināto projektu, atbildīgā ministrija vērtē arī šo atzinumu, kā arī uzaicina attiecīgās institūcijas pārstāvi piedalīties saskaņošanas procesā. Ja ar minēto institūciju saskaņošanas procesā netiek panākta vienošanās, atbildīgā ministrija izvērtē nepieciešamību virzīt izsludināto projektu izskatīšanai attiecīgi Valsts sekretāru sanāksmē vai Ministru kabineta komitejas sēdē vai sagatavo to iesniegšanai noteiktā kārtībā Ministru kabinetā, norādot iesniedzēja pavadvēstulē informāciju par citas institūcijas uzturēto iebildumu.

93. Atzinumu sniedz par katru projekta veidu (plānošanas dokumenta projekts, informatīvā ziņojuma projekts, tiesību akta projekts) atsevišķi. Atzinumu paraksta valsts sekretārs vai viņa pilnvarota amatpersona vai tās institūcijas vadītājs, kas sniedz atzinumu. Atzinumā norāda izstrādātāja vārdu, uzvārdu, amatu, tālruņa numuru un e-pasta adresi.

94. Atzinumā ministrija vai cita institūcija:

94.1. izsaka iebildumus, tos attiecīgi pamatojot vai paskaidrojot, par kuriem saskaņošanas gaitā jāpanāk vienošanās;

94.2. izsaka priekšlikumus, kuriem ir ieteikuma raksturs;

94.3. norāda atbalstāmo variantu, ja projektā ir paredzēti vairāki risinājuma varianti.

95. Ja ministrija vai cita institūcija atzinumu nav atbilstoši strukturējusi, tam kopumā ir ieteikuma raksturs. Ja atzinumā norādīts, ka ministrija vai cita institūcija neatbalsta projekta virzību, uzskata, ka iebildums ir izteikts par visu projektu kopumā.

96. Ja atzinumos par izsludināto projektu izteikti iebildumi un priekšlikumi, atbildīgā ministrija izvērtē tos, precizē projektu un sagatavo izziņu par atzinumos izteiktajiem iebildumiem (4.pielikums) (turpmāk – izziņa). Izziņā vienkopus norāda visus ministriju un citu institūciju atzinumos izteiktos iebildumus par konkrēto projekta punktu (pantu, daļu).

97. Ja izsludināto projektu ministrijas un citas institūcijas atbalstījušas bez iebildumiem vai izteikušas tikai priekšlikumus, projektu uzskata par saskaņotu un atbildīgā ministrija šajos noteikumos noteiktajā kārtībā sagatavo projektu iesniegšanai Ministru kabineta sēdē.

98. Ja ministrija un cita institūcija (arī šo noteikumu 92.punktā minētā cita institūcija) ir izteikusi iebildumus par izsludināto projektu, atbildīgā ministrija pēc iebildumu izvērtēšanas izziņu un precizēto projektu (tā anotāciju) elektroniski nosūta ministrijām un citām institūcijām, kuras sniegušas atzinumu vai noteiktā kārtībā apliecinājušas, ka iebildumu nav, kā arī tām ministrijām un citām institūcijām, kuras skar projektā izdarītās būtiskās izmaiņas (turpmāk šajā nodaļā – saskaņošanas dalībnieki).

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170)

99. Ja atbildīgā ministrija, precizējot izsludināto projektu, ir ņēmusi vērā saskaņošanas dalībnieku iebildumus un piecu darbdienu laikā pēc izziņas un precizētā projekta nosūtīšanas no saskaņošanas dalībniekiem nav saņemti iebildumi par precizēto projektu, projektu uzskata par saskaņotu un atbildīgā ministrija šajos noteikumos noteiktajā kārtībā sagatavo projektu iesniegšanai Ministru kabineta sēdē.

100. Lai panāktu vienošanos par vērā neņemtajiem vai daļēji vērā ņemtajiem iebildumiem, atbildīgā ministrija sasauc kopīgu starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmi. Sasaucot starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmi, atbildīgā ministrija ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms sanāksmes elektroniski nosūta saskaņošanas dalībniekiem (uz institūcijas oficiālo e-pasta adresi un atzinuma izstrādātāja e-pasta adresi) informāciju par sanāksmi, norādot ministrijas un citas institūcijas, par kuru iebildumiem sanāksme tiek rīkota, pievieno izziņu un precizēto projektu (tā anotāciju).

101. Ja, ņemot vērā iebildumu būtību un apjomu, nav nepieciešams vienoties klātienē, atbildīgā ministrija var organizēt saskaņošanu elektroniski. Atbildīgā ministrija elektroniski nosūta saskaņošanas dalībniekiem (uz institūcijas oficiālo e-pasta adresi un atzinuma izstrādātāja e-pasta adresi) izziņu (kurā norādīts atbildīgās ministrijas pamatojums vai paskaidrojums par vērā neņemtajiem vai daļēji vērā ņemtajiem iebildumiem) un precizēto projektu (tā anotāciju), norādot ministrijas un citas institūcijas, par kuru iebildumiem attiecīgā saskaņošana tiek rīkota, un termiņu (ne īsāku par piecām darbdienām), kādā saskaņošanas dalībniekiem jāizsaka viedoklis.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170)

102. Organizējot saskaņošanu elektroniski, informāciju par saskaņošanu vai iebildumiem noteiktajā termiņā vienlaikus nosūta atbildīgajai ministrijai un citiem saskaņošanas dalībniekiem. Informāciju sūta no atzinuma izstrādātāja e-pasta uz atbildīgās ministrijas atbildīgās amatpersonas un citu saskaņošanas dalībnieku – atzinumu izstrādātāju – e-pastu.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.170 redakcijā)

103. Ja attiecīgā saskaņošanas dalībnieka pārstāvis neierodas uz starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmi vai noteiktajā termiņā nesniedz nekādu atbildi, ja ir rīkota elektroniskā saskaņošana, tā vērā neņemtos vai daļēji vērā ņemtos iebildumus uzskata par atsauktiem un tiem ir ieteikuma raksturs.

104. Atbildīgā ministrija pēc starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmes vai elektroniskās saskaņošanas rīkošanas attiecīgi aktualizē izziņu, papildinot to ar informāciju par sanāksmes vai elektroniskās saskaņošanas datumu, izteiktajiem viedokļiem un saskaņošanas rezultātiem. Izziņā norāda arī iebildumus, kas izteikti minētās saskaņošanas laikā, kā arī tos saskaņošanas dalībniekus, kuri tika uzaicināti izteikties, bet kuru pārstāvji nebija ieradušies uz sanāksmi vai nebija elektroniski snieguši nekādu atbildi.

105. Atbildīgā ministrija nosūta elektroniski no atbildīgās ministrijas oficiālās e-pasta adreses precizēto izziņu, kuru paraksta atbildīgās ministrijas amatpersona (arī sanāksmes vadītājs, ja rīkota starpministriju (starpinstitūciju) sanāksme), un precizēto projektu (tā anotāciju) visiem saskaņošanas dalībniekiem.

(Grozīts ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690)

106. Ja starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmē vai rīkojot elektronisko saskaņošanu ir panākta vienošanās par visiem paustajiem iebildumiem un piecu darbdienu laikā pēc precizētās izziņas un precizētā projekta (tā anotācijas) nosūtīšanas nav saņemti iebildumi, projektu uzskata par saskaņotu un iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

107. Ja ir saņemti iebildumi un tie tiek ņemti vērā, un pēc precizētās izziņas un precizētā projekta (tā anotācijas) atkārtotas nosūtīšanas piecu darbdienu laikā nav saņemti iebildumi par šiem vērā ņemtajiem iebildumiem, projektu uzskata par saskaņotu un atbildīgā ministrija to sagatavo iesniegšanai Ministru kabineta sēdē.

108. Ja starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmē vai rīkojot elektronisko saskaņošanu par vērā neņemtajiem vai daļēji vērā ņemtajiem iebildumiem vienošanās netiek panākta vai ja šo noteikumu 106.punktā noteiktajā termiņā ir saņemti iebildumi un tie netiek ņemti vērā, atbildīgā ministrija sagatavo projektu izskatīšanai attiecīgi Valsts sekretāru sanāksmē vai Ministru kabineta komitejas sēdē. Atbildīgā ministrija ir tiesīga veikt atkārtotu saskaņošanu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

109. Ja izsludinātajam projektam Valsts sekretāru sanāksmes protokolā ir noteikts īsāks atzinumu sniegšanas termiņš nekā šo noteikumu 88. un 90.punktā paredzētais pamattermiņš pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē, šajā nodaļā saskaņošanas procesam paredzētā piecu darbdienu termiņa vietā piemēro triju darbdienu termiņu.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170)

110. Ja atbilstoši šo noteikumu 90., 97., 99., 106. un 107.punktam saskaņotais tiesību akta projekts iesniedzams:

110.1. Ekonomikas ministrijā, lai sniegtu informāciju Eiropas Komisijai par tiesību akta izstrādi, atbildīgā ministrija atliek tā iesniegšanu Ministru kabineta sēdē uz noteiktu laiku atbilstoši tehnisko noteikumu saskaņošanas kārtībai;

110.2. Finanšu ministrijā, lai to nosūtītu Eiropas Centrālajai bankai, atbildīgā ministrija atliek tā iesniegšanu Ministru kabineta sēdē uz noteiktu laiku atbilstoši finanšu noteikumu saskaņošanas kārtībai.

111. Ja citos normatīvajos aktos nav noteikta cita saskaņošanas kārtība, saskaņojumi par šo noteikumu 73.punktā minētajiem tiesību aktu projektiem nepieciešami šādos gadījumos:

111.1. no Finanšu ministrijas – Ministru kabineta rīkojuma projektam par Ministru kabineta balvas piešķiršanu, par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā, personas izdošanu ārvalstij, amatpersonu dalību starptautiskajās misijās un operācijās un par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kā arī Ministru kabineta noteikumu projektam par kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentos norādītās Eiropas Savienības fondu aktivitātes;

111.2. no Tieslietu ministrijas – Ministru kabineta rīkojuma projektam par amatpersonu dalību starptautiskajās misijās un operācijās, kā arī Ministru kabineta noteikumu projektam par kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentos norādītās Eiropas Savienības fondu aktivitātes;

111.3. no Ārlietu ministrijas – Ministru kabineta rīkojuma projektam par personas izdošanu ārvalstij, par amatpersonu dalību starptautiskajās misijās un operācijās;

111.4. no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja – Ministru kabineta rīkojuma projektam par atļauju savienot amatus;

111.5. no tām ministrijām un citām institūcijām, kuru pārstāvjus paredzēts iekļaut attiecīgajā padomē, komisijā vai darba grupā, – Ministru kabineta rīkojuma projektam par konsultatīvo padomju, komisiju vai darba grupu izveidi;

111.6. no tām ministrijām un citām institūcijām, kurām paredzēts uzdevums, – Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektam par Ministru kabineta sēdes protokollēmumā ministrijai vai citai institūcijai dotā uzdevuma izpildi un Ministru kabineta rīkojuma projektam par ministrijai vai citai institūcijai dotā uzdevuma izpildes termiņa pagarinājumu.

(MK 06.09.2011. noteikumu Nr.690 redakcijā)

111.¹ Šo noteikumu 111.punktā minēto saskaņojumu sniegšanas termiņš ir divas nedēļas, bet steidzamos gadījumos atbildīgā ministrija var lūgt noteikt īsāku termiņu, bet tas nedrīkst būt īsāks par trijām darbdienām. Saskaņojumu sniedz vienā no šo noteikumu 89.punktā minētajiem veidiem.

(MK 06.09.2011. noteikumu Nr.690 redakcijā)

112. Ministrija izstrādāto informatīvo ziņojumu (šo noteikumu 59.¹ 1. apakšpunkts un 61. punkts) un tam pievienoto Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu saskaņo ar Ārlietu ministriju, kā arī ar iesaistītajām ministrijām un citām institūcijām saskaņā ar kārtību, kāda noteikta nacionālo pozīciju projektu saskaņošanai normatīvajos aktos par nacionālo pozīciju izstrādi, saskaņošanu, apstiprināšanu un aktualizēšanu.

(Grozīts ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.582)

113. Ministrija izstrādāto tiesā iesniedzamā dokumenta projektu (izņemot Satversmes tiesā iesniedzamā dokumenta projektu; šo noteikumu 113.¹ punkts) ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms Ministru prezidenta rezolūcijā noteiktā termiņa beigām elektroniski nosūta saskaņošanai ministrijām vai citām institūcijām, kuru kompetenci jautājums tieši skar.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.170 redakcijā)

113.¹ Saņemot Ministru kabinetam adresētu Satversmes tiesas dokumentu, Valsts kanceleja elektroniski (uz ministrijas oficiālo e-pasta adresi):

113.¹1. nekavējoties informē ministriju, kas ir apstrīdētā tiesību akta projekta izstrādātāja (atbildīgā ministrija), par saņemto Satversmes tiesas dokumentu;

113.¹2. saskaņo ar atbildīgo ministriju un citām ministrijām, kuru kompetencē ir attiecīgie jautājumi, tās institūciju amatpersonas, kas ir atbildīgas par Satversmes tiesai iesniedzamā dokumenta projekta sagatavošanu;

113.¹3. ņemot vērā Satversmes tiesas dokumentā minēto termiņu, vienojas ar atbildīgo ministriju un citām iesaistītajām ministrijām par termiņu, kādā atbildīgā ministrija elektroniski nosūtīs Valsts kancelejai Satversmes tiesā iesniedzamā dokumenta projekta darba variantu, iekļaujot tajā lietas faktiskos apstākļus un pretargumentāciju.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.170 redakcijā)

113.² Valsts kanceleja, saņemot atbildīgās ministrijas sagatavoto Satversmes tiesā iesniedzamā dokumenta projekta darba variantu un citu iesaistīto ministriju saņemtos papildinājumus, tos juridiski izvērtē, papildina ar juridisko argumentāciju un apkopoto Satversmes tiesā iesniedzamā dokumenta projekta darba variantu elektroniski saskaņo ar atbildīgo ministriju un citām iesaistītajām ministrijām. Atbildīgā ministrija saskaņoto Satversmes tiesā iesniedzamā dokumenta projektu saskaņā ar Ministru prezidenta rezolūciju iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.170 redakcijā)

113.³ Ministru kabineta pārstāvību Satversmes tiesā nodrošina atbildīgā ministrija un Valsts kanceleja, bet, ja apstrīdētā tiesību akta izstrādes gaitā Valsts kancelejai ir bijuši būtiski konceptuāli iebildumi, kuri tiesību akta saskaņošanas un pieņemšanas procesā nav ņemti vērā, Satversmes tiesā iesniedzamā dokumenta projekta sagatavošanu, iesniegšanu Ministru kabinetā un valsts interešu pārstāvību Satversmes tiesā nodrošina atbildīgā ministrija.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.170 redakcijā)

114. Ministru kabineta vēstules projektu saskaņo ar ministrijām un citām institūcijām, kuru kompetenci jautājums tieši skar, elektroniski nosūtot vēstules projektu saskaņošanai minētajām institūcijām ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms Ministru prezidenta rezolūcijā noteiktā termiņa beigām.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170)

115. Finanšu ministrija ar budžeta likumprojektu un tā sagatavošanu, kā arī budžeta izpildes procesa nodrošināšanu saistītos tiesību aktu projektus un informāciju Likumā par budžetu un finanšu vadību un kārtējā gada likumā par valsts budžetu noteiktajos gadījumos nesaskaņo ar citām ministrijām un centrālajām valsts iestādēm, bet izstrādes procesā konsultējas ar Tieslietu ministriju, lai nodrošinātu tiesiskuma principu.

116. Izņēmuma gadījumā, ja saistībā ar valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos jautājumu nepieciešams risināt nekavējoties, Ministru prezidents pēc savas iniciatīvas vai pēc Ministru kabineta locekļa lūguma var pasludināt jautājumu par Ministru kabineta lietu, nosakot projekta saskaņošanas kārtību. Par Ministru kabineta lietu nevar pasludināt plānošanas dokumenta projektu.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170)

117. Ja Ministru kabineta loceklis lūdz Ministru prezidentu pasludināt tiesību akta projektu vai informatīvo ziņojumu (šo noteikumu 59.punkts) par Ministru kabineta lietu, projektu šo noteikumu 89.punktā noteiktajā kārtībā saskaņo ar ministrijām un citām institūcijām, kuru kompetenci jautājums tieši skar, bet noteikti ar:

117.1. Tieslietu ministriju;

117.2. Finanšu ministriju;

117.3. Ārlietu ministriju (attiecībā uz starptautiskajiem līgumiem un to projektiem).

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.170 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.09.2011. noteikumiem Nr.690)

118. Lūdzot Ministru prezidentu pasludināt jautājumu par Ministru kabineta lietu, iesniedzējs pavadvēstulē norāda steidzamības pamatojumu (5.pielikums).

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.170 redakcijā)

119. Ministrija izstrādāto projektu atzinumu sniegšanai šo noteikumu 117.punktā minētajā gadījumā attiecīgajām ministrijām nosūta elektroniski, pavadvēstulē norādot projekta steidzamības pamatojumu un termiņu, līdz kuram sniedzams atzinums. Minētais termiņš nedrīkst būt īsāks par trijām darbdienām no projekta nosūtīšanas dienas. Ja Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija vai Ārlietu ministrija (attiecībā uz starptautiskajiem līgumiem un to projektiem) konstatē, ka nav norādīts pamatojums projekta steidzamībai vai steidzamības pamatojums nav norādīts pēc būtības, tā nekavējoties elektroniski (nosūtot informāciju uz oficiālo e-pasta adresi) informē par to atbildīgo ministriju un Valsts kanceleju, un atbildīgā ministrija šādu projektu izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē piesaka šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

(MK 06.09.2011. noteikumu Nr.690 redakcijā)

120. Ja šo noteikumu 117.punktā minētajos atzinumos izteikti iebildumi, ministrija pēc to saņemšanas sagatavo izziņu un kopā ar precizēto projektu (tā anotāciju) elektroniski nosūta atzinuma sniedzējam pirms projekta iesniegšanas Ministru kabineta sēdē.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.170 redakcijā)

121. Iesniedzot Valsts kancelejā šajos noteikumos paredzēto dokumentu projektu attiecīgi izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē, tam pievieno pavadvēstuli un dokumentus atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam.

122. Izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē paredzētos plānošanas dokumentu projektus, tiesību aktu projektus, informatīvos ziņojumus un citus dokumentus, kā arī tiem pievienotos dokumentus (saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikuma II daļu), izņemot dokumentus, kuriem noteikts statuss "DIENESTA VAJADZĪBĀM" vai kuri satur valsts noslēpuma objektu, Valsts kancelejā iesniedz tikai sistēmā DAUKS.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.170 redakcijā)

122.¹ Iesniedzot Valsts kancelejā iesniedzēja parakstītu informāciju par dokumenta statusa maiņu (piemēram, deklasificēšanu, esošā statusa termiņa pagarinājumu), pavadvēstulē norāda attiecīgā dokumenta numuru, datumu, nosaukumu, Valsts kancelejas piešķirto reģistrācijas numuru (ja ir zināms) un statusa maiņas pamatojumu.

(MK 06.09.2011. noteikumu Nr.690 redakcijā)

122.² Ja ministrija lūdz iekļaut jautājumu Valsts sekretāru sanāksmes, Ministru kabineta komitejas sēdes vai Ministru kabineta sēdes papildu darba kārtībā, tā nodrošina, ka Latvijas Pašvaldību savienība, nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri, ja tie ir piedalījušies tiesību akta projekta izstrādē vai snieguši atzinumu par izskatāmo jautājumu, tiek informēti par to, ka projekts tiks virzīts steidzamības kārtībā. Minēto informāciju atbildīgā ministrija nosūta elektroniski uz oficiālo e-pasta adresi vai nodrošina šīs informācijas sniegšanu, nosūtot precizēto projektu un izziņu.

(MK 06.09.2011. noteikumu Nr.690 redakcijā)

123. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170)

124. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170)

125. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170)

126. (Svītrots ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.834)

127. Iesniedzot Valsts kancelejā precizētu projektu vai papildmateriālus, kas saistīti ar jau iepriekš iesniegtu šajos noteikumos paredzētā dokumenta projektu, iesniedzējs pavadvēstulē norāda tās Valsts sekretāru sanāksmes, Ministru kabineta komitejas sēdes vai Ministru kabineta sēdes datumu, protokola un paragrāfa numuru, kurā attiecīgais dokuments tika skatīts, kā arī Valsts kancelejas piešķirto reģistrācijas numuru (ja ir zināms) un norādi, ja kādā no minētajiem papildmateriāliem ietverta ierobežotas pieejamības informācija.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170)

128. Valsts kanceleja septiņu darbdienu laikā pēc tiesību akta projekta, plānošanas dokumenta projekta vai informatīvā ziņojuma (vai tā projekta) iesniegšanas Valsts kancelejā izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē sniedz Ministru prezidentam vai Valsts kancelejas direktoram atzinumu. Atzinumā izvērtē:

128.1. atbilstību šajos noteikumos noteiktajai projektu sagatavošanas, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtībai;

128.2. tiesību akta projekta atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām tiesību akta sagatavošanas prasībām;

128.3. ja nepieciešams, projekta atbilstību likumiem, citiem tiesību aktiem, kā arī spēkā esošajiem plānošanas dokumentiem.

129. Valsts kanceleja, ņemot vērā ministriju un citu institūciju atzinumus un šo noteikumu 128.punktā minēto atzinumu, sniedz Ministru prezidentam vai Valsts kancelejas direktoram priekšlikumus par projekta turpmāko virzību.

129.¹ Ja saskaņā ar Ministru prezidenta rezolūciju par informatīvā ziņojuma turpmāko virzību tas nosūtāms Ministru kabineta locekļiem zināšanai bez izskatīšanas Ministru kabineta sēdē, Valsts kanceleja ievieto informatīvo ziņojumu sistēmā e-portfelis sadaļā "Informatīvie ziņojumi" un sistēma elektroniski nosūta attiecīgu paziņojumu tās lietotājiem.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.170 redakcijā)

130. Valsts kanceleja, atbilstoši tehnisko noteikumu saskaņošanas kārtībai saņemot no Ekonomikas ministrijas informāciju par tiesību akta projekta virzības apturēšanas periodu, sagatavo Ministru prezidenta rezolūcijas projektu par attiecīgā tiesību akta projekta virzības apturēšanu līdz norādītā perioda beigām.

131. Tiesību akta projekta iesniedzējs mēneša laikā pēc šo noteikumu 130.punktā minētā virzības apturēšanas perioda beigām iesniedz Ministru kabinetā precizēto projektu un aktualizētu anotāciju, kurā iekļauta arī informācija par saņemtajiem Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības dalībvalstu iebildumiem un komentāriem, kā arī par grozījumiem attiecīgajā tiesību akta projektā un citām darbībām, ņemot vērā Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības dalībvalstu iebildumus un komentārus.

132. Ja nepieciešams pagarināt tiesību akta projekta (šo noteikumu 130.punkts) virzības apturēšanas periodu, iesniedzējs mēneša laikā pēc virzības apturēšanas perioda beigām iesniedz Valsts kancelejā informāciju par attiecīgā tiesību akta projekta virzības apturēšanas perioda pagarinājumu.

133. Ja nepieciešams pagarināt virzības apturēšanas periodu tiesību akta projektam, kuru saskaņo ar Eiropas Centrālo banku, iesniedzējs mēneša laikā pēc virzības apturēšanas perioda beigām iesniedz Valsts kancelejā informāciju par attiecīgā tiesību akta projekta virzības apturēšanas perioda pagarinājumu.

134. Valsts sekretāru sanāksmē par iesniegto tiesību akta projektu vai nacionālās pozīcijas projektu, vai ar to saistītu jautājumu (turpmāk šajā nodaļā – projekts) ziņo valsts sekretārs vai viņa pilnvarota amatpersona.

135. Lēmumus par izskatīšanai iesniegtajiem tiesību aktu projektiem Valsts sekretāru sanāksmes klātesošie balsstiesīgie dalībnieki pieņem vienbalsīgi. Ja vienošanās netiek panākta, iesniedzējs tiesību akta projektu iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē. Ja vienošanās netiek panākta par nacionālās pozīcijas projektu vai ar to saistītu jautājumu, to iesniedz Ministru kabinetā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nacionālo pozīciju izstrādi, saskaņošanu, apstiprināšanu un aktualizēšanu.

136. Valsts sekretāru sanāksmes lēmumu (arī atšķirīgos viedokļus) arī par tiem projektiem, par kuriem nav panākta vienošanās Valsts sekretāru sanāksmes laikā, ieraksta Valsts sekretāru sanāksmes protokolā.

137. Ja Valsts sekretāru sanāksmes darba kārtībā iekļautā projekta vai jautājuma izskatīšanu sanāksmes gaitā atliek, sanāksmes vadītājs sanāksmes laikā nosaka atkārtotu tā izskatīšanas termiņu.

138. Ja Valsts sekretāru sanāksme tiesību akta projektu noraida, Valsts kanceleja, ja nepieciešams, atjauno uzdevuma izpildes kontroli, nosakot uzdevuma izpildes termiņu – viens mēnesis pēc Valsts sekretāru sanāksmes dienas, ja Valsts sekretāru sanāksmē nav lemts par citu termiņu, un par to informē atbildīgās ministrijas valsts sekretāru.

139. Izskatīšanai Ministru kabineta sēdē virza tikai tādu tiesību akta projektu, kas Valsts sekretāru sanāksmē atbalstīts bez grozījumiem vai kurā nepieciešams izdarīt grozījumus, par kuriem nolemts Valsts sekretāru sanāksmē vai kuru formulējumu rakstiski iesniedz izskatīšanai sanāksmes laikā un kuri ir ierakstīti Valsts sekretāru sanāksmes protokolā.

140. Valsts sekretāru sanāksmē atbalstīto tiesību akta projektu iesniedzējs mēneša laikā pēc atbalstīšanas iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Nākamajā dienā pēc uzdevuma izpildes termiņa beigām Valsts kanceleja nosūta atgādinājumu sistēmā DAUKS par uzdevuma neizpildi. Valsts sekretāru sanāksmē atbalstīto nacionālās pozīcijas projektu vai ar to saistīto jautājumu iesniedz Ministru kabinetā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nacionālo pozīciju izstrādi, saskaņošanu, apstiprināšanu un aktualizēšanu.

141. Šo noteikumu 140.punktā minētais termiņš neattiecas uz tiesību akta projektu, ja saskaņā ar šo noteikumu 139.punktu Valsts sekretāru sanāksmē atbalstītais tiesību akta projekts iesniedzams:

141.1. Ekonomikas ministrijā, lai sniegtu informāciju Eiropas Komisijai par tiesību akta izstrādi. Atbildīgā ministrija atbilstoši tehnisko noteikumu saskaņošanas kārtībai uz noteiktu laiku atliek tā iesniegšanu Ministru kabineta sēdē;

141.2. Finanšu ministrijā, lai to nosūtītu Eiropas Centrālajai bankai. Atbildīgā ministrija atbilstoši finanšu noteikumu saskaņošanas kārtībai uz noteiktu laiku atliek tā iesniegšanu Ministru kabineta sēdē.

142. Ja tiesību akta projektā nepieciešams izdarīt grozījumus, kuri nav precīzi formulēti un ierakstīti Valsts sekretāru sanāksmes protokolā, vai projektu nepieciešams saskaņot ar ministrijām un citām institūcijām, projektu neatbalsta. Šādā gadījumā projektu divu mēnešu laikā pēc Valsts sekretāru sanāksmes precizē un iesniedz atkārtotai izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Nākamajā dienā pēc uzdevuma izpildes termiņa beigām Valsts kanceleja nosūta atgādinājumu sistēmā DAUKS par uzdevuma neizpildi.

143. Valsts kanceleja izbeidz tiesību akta projekta kontroli un, ja nepieciešams, atjauno uzdevuma izpildes kontroli, nosakot uzdevuma izpildes termiņu – viens mēnesis pēc Valsts sekretāru sanāksmes dienas, un par to informē valsts sekretāru, ja:

143.1. precizētais tiesību akta projekts nedēļas laikā pēc šo noteikumu 140. un 142.punktā norādītā termiņa beigām nav iesniegts Valsts kancelejā;

143.2. tiesību akta projekta turpmākā virzība saskaņā ar Valsts sekretāru sanāksmē nolemto ir iespējama pēc kāda konkrēta plānošanas dokumenta pieņemšanas vai tiesību akta spēkā stāšanās.

144. Ministru kabineta komitejā (turpmāk – komiteja) izskata:

144.1. pirms izskatīšanas Ministru kabineta sēdē – tādu plānošanas dokumenta projektu, par kuru nav panākta vienošanās saskaņošanas procesā;

144.2. pirms izskatīšanas Ministru kabineta sēdē – tādu informatīvā ziņojuma projektu (šo noteikumu 59.punkts), par kuru nav panākta vienošanās saskaņošanas procesā;

144.3. tiesību akta projektu, par kuru nav panākta vienošanās Valsts sekretāru sanāksmē;

144.4. tiesību akta projektu, kurš nav precizēts atbilstoši Valsts sekretāru sanāksmē nolemtajam;

144.5. plānošanas dokumenta, informatīvā ziņojuma un tiesību akta projektu, par kuru Ministru kabineta sēdē ir izteikti iebildumi vai ierosināti būtiski teksta precizējumi;

144.6. tiesību akta projektu, par kuru Valsts kancelejai, noformējot to izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, rodas būtiski juridiski vai redakcionāli iebildumi;

144.7. atkārtoti:

144.7.1. komitejas sēdē atbalstītu plānošanas dokumenta, informatīvā ziņojuma un tiesību akta projektu, kurš nav precizēts atbilstoši komitejas sēdē nolemtajam;

144.7.2. komitejas sēdē neatbalstītu projektu;

144.7.3. komitejas sēdē atbalstītu tiesību akta projektu, kas satur tehniskos noteikumus, par kuriem Eiropas Komisija ir izteikusi iebildumus, un kas ir attiecīgi precizēts.

145. Komiteju skaitu, sastāvu un sēžu norises laiku un vietu nosaka Ministru prezidents.

146. Ministru kabineta un pašvaldību viedokļu saskaņošanai tiek rīkotas paplašinātās Ministru kabineta komitejas sēdes, kuras sasauc un vada Ministru prezidents un kurās piedalās Ministru kabineta locekļi un pašvaldību pārstāvji saskaņā ar noslēgto vienošanos. Pašvaldību pārstāvju izvirzīšanu paplašinātajai Ministru kabineta komitejas sēdei organizē Latvijas Pašvaldību savienība.

147. Apstiprināto komitejas darba kārtību un tajā iekļautos jautājumus kopā ar attiecīgajiem materiāliem (arī fizisko personu un citu institūciju vēstules par projektiem) Valsts kanceleja ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms sēdes ievieto sistēmā e-portfelis.

148. Ja iesniedzējs komitejas sēdes darba kārtībā izņēmuma kārtā lūdz papildus iekļaut plānošanas dokumenta, informatīvā ziņojuma vai tiesību akta projektu, Valsts kancelejā to iesniedz ne vēlāk kā līdz iepriekšējās darbdienas plkst.10.00. Valsts kanceleja precizēto komitejas darba kārtību un darba kārtībā papildus iekļautos jautājumus ievieto sistēmā e-portfelis ne vēlāk kā līdz minētās darbdienas plkst.17.00.

149. Ar padomdevēja tiesībām komitejas sēdē var piedalīties:

149.1. likumos noteiktās amatpersonas vai viņu pilnvarotas amatpersonas;

149.2. Ģenerālprokuratūras pārstāvis;

149.3. Ministru prezidenta uzaicinātās personas;

149.4. Ministru kabineta locekļa uzaicinātās personas;

149.5. Ministru kabineta locekļa palīgs vai padomnieks;

149.6. ministrijas parlamentārais sekretārs;

149.7. valsts sekretārs vai viņa vietnieki;

149.8. Ministru prezidenta biroja vadītājs, Ministru prezidenta biedra biroja vadītājs un Valsts kancelejas direktors un viņa pilnvarotas amatpersonas;

149.9. tiesībsargs vai viņa pilnvarotas personas;

149.10. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks vai viņa pilnvarotas amatpersonas;

149.11. Latvijas Republikas pārstāvis Eiropas Savienības Tiesā un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā;

149.12. Latvijas Pašvaldību savienības pilnvarots pārstāvis;

149.13. plānošanas reģiona attīstības padomes pilnvarots pārstāvis;

149.14. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pilnvarots pārstāvis un Latvijas Darba devēju konfederācijas pilnvarots pārstāvis;

149.15. Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes pilnvarots nevalstisko organizāciju pārstāvis.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170)

150. Amatpersonu, kura atbilstoši iesniedzēja pavadvēstulē norādītajam ir uzaicināta piedalīties komitejas sēdē atsevišķa jautājuma izskatīšanā, par jautājuma izskatīšanas laiku (darba kārtību) informē un ar attiecīgajiem materiāliem iepazīstina atbildīgā ministrija.

151. Par papildus uzaicināmajām personām atsevišķu jautājumu izskatīšanā atbildīgā ministrija vai cita institūcija elektroniski iesniedz Valsts kancelejā pieteikumu, norādot uzaicināmās personas vārdu, uzvārdu, amatu un jautājumu, kura izskatīšanā personai jāpiedalās, ne vēlāk kā darbdienu pirms komitejas sēdes, izņemot šo noteikumu 148.punktā minēto gadījumu, kad informāciju var iesniegt tieši pirms komitejas sēdes. Personu, kura ir papildus uzaicināta piedalīties atsevišķa jautājuma izskatīšanā, par jautājuma izskatīšanas laiku (darba kārtību) informē un ar materiāliem iepazīstina attiecīgā ministrija.

(MK 06.09.2011. noteikumu Nr.690 redakcijā)

152. Komitejas sēdē par iesniegto projektu ziņo iesniedzējs vai viņa pilnvarota amatpersona.

153. Komiteja lēmumu par projekta virzību izskatīšanai Ministru kabineta sēdē pieņem vienbalsīgi.

154. Atliekot komitejas sēdes darba kārtībā iekļautā projekta izskatīšanu pēc sēdes vadītāja, iesniedzēja vai cita Ministru kabineta locekļa iniciatīvas, sēdes vadītājs sēdes laikā nosaka jautājuma izskatīšanas termiņu.

155. Ja komiteja projektu noraida, Valsts kanceleja izbeidz projekta kontroli un, ja nepieciešams, atjauno uzdevuma izpildes kontroli, nosakot uzdevuma izpildes termiņu – viens mēnesis pēc komitejas sēdes dienas, un informē par to atbildīgo ministriju.

156. Komitejas sēdes protokolē Valsts kancelejas direktora norīkota amatpersona. Komitejas sēdes protokolā norāda personas, kuras piedalījušās sēdē un uzstājušās attiecīgajā jautājumā, kā arī pieņemtos lēmumus.

156.¹ Valsts kanceleja veic komitejas sēžu audioierakstu. Audioieraksti tiek veikti, glabāti un izmantoti saskaņā ar šo noteikumu XIV¹ nodaļu.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.170 redakcijā)

157. Ja jautājums ir steidzams un komitejas sēdē izskatītais un atbalstītais projekts izņēmuma kārtā izskatāms nākamajā Ministru kabineta sēdē, iesniedzējs komitejas sēdes laikā informē par to komitejas sēdes vadītāju un lūdz attiecīgo projektu papildus iekļaut nākamās dienas Ministru kabineta sēdes darba kārtībā.

158. Komitejas sēdes protokolu paraksta komitejas sēdes vadītājs un Valsts kancelejas direktors vai Valsts kancelejas direktora pilnvarota amatpersona. Ja komitejas sēdi ir vadījuši vairāki sēdes vadītāji, protokolu paraksta visi sēdes vadītāji. Parakstīto komitejas sēdes protokolu Valsts kanceleja nekavējoties ievieto sistēmā e-portfelis.

159. Ministru kabineta locekļi divu darbdienu laikā pēc komitejas sēdes protokola ievietošanas sistēmā e-portfelis ir tiesīgi rakstiski iesniegt Valsts kancelejas direktoram iebildumus par minētā protokola saturu, norādot precīzu protokollēmuma grozījuma redakciju. Minētos iebildumus izskata nākamajā komitejas sēdē.

160. Izskatīšanai uz Ministru kabineta sēdi virza:

160.1. tiesību akta projektu, kas komitejas sēdē atbalstīts bez grozījumiem vai kurā iesniedzējam viena mēneša laikā pēc komitejas sēdes, ja komitejas sēdē nav nolemts citādi, nepieciešams izdarīt grozījumus, par kuriem komitejā pieņemts lēmums vai kuru formulējumu rakstiski iesniedz izskatīšanai komitejas sēdē un kuri ir ierakstīti komitejas sēdes protokolā. Nākamajā dienā pēc uzdevuma izpildes termiņa beigām Valsts kanceleja nosūta sistēmā DAUKS atgādinājumu par uzdevuma neizpildi;

160.2. plānošanas dokumenta projektu un informatīvā ziņojuma projektu, kas komitejas sēdē atbalstīts bez grozījumiem vai kurā iesniedzējam divu mēnešu laikā pēc komitejas sēdes, ja komitejas sēdē nav nolemts citādi, jāizdara grozījumi, par kuriem komitejā pieņemts lēmums vai kuru formulējumu rakstiski iesniedz izskatīšanai komitejas sēdē un kuri ir ierakstīti komitejas sēdes protokolā. Nākamajā dienā pēc uzdevuma izpildes termiņa beigām Valsts kanceleja nosūta sistēmā DAUKS atgādinājumu par uzdevuma neizpildi.

161. Ja komitejas sēdē atbalstītais tiesību akta projekts iesniedzams:

161.1. Ekonomikas ministrijā, lai sniegtu informāciju Eiropas Komisijai par tiesību akta izstrādi, atbildīgā ministrija atliek tā iesniegšanu Ministru kabineta sēdē uz noteiktu laiku atbilstoši tehnisko noteikumu saskaņošanas kārtībai;

161.2. Finanšu ministrijā, lai to nosūtītu Eiropas Centrālajai bankai, atbildīgā ministrija atliek tā iesniegšanu Ministru kabineta sēdē uz noteiktu laiku atbilstoši finanšu noteikumu saskaņošanas kārtībai.

162. Ja plānošanas dokumenta projektā, informatīvā ziņojuma projektā vai tiesību akta projektā nepieciešams izdarīt grozījumus, kuri nav precīzi formulēti komitejas sēdes laikā un ierakstīti sēdes protokolā, vai projektu nepieciešams saskaņot ar attiecīgajām ministrijām vai citām institūcijām un amatpersonām, projektu neatbalsta. Attiecīgo projektu divu mēnešu laikā pēc komitejas sēdes, ja sēdes laikā nav noteikts cits termiņš, precizē un iesniedz atkārtotai izskatīšanai komitejas sēdē. Nākamajā dienā pēc uzdevuma izpildes termiņa beigām Valsts kanceleja nosūta sistēmā DAUKS atgādinājumu par uzdevuma neizpildi.

163. Valsts kanceleja izbeidz projekta kontroli un, ja nepieciešams, atjauno uzdevuma izpildes kontroli, nosakot uzdevuma izpildes termiņu – viens mēnesis pēc komitejas sēdes dienas, un par to informē atbildīgo ministriju:

163.1. ja atbildīgā ministrija nedēļas laikā pēc šo noteikumu 160. vai 162.punktā minētā termiņa nav iesniegusi precizēto projektu Ministru kabinetā;

163.2. ja sešu mēnešu laikā pēc komitejas sēdes nav nodrošināta projekta turpmākajai virzībai nepieciešamo komitejas protokolā minēto nosacījumu izpilde.

164. Bez izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē un komitejas sēdē Ministru kabineta sēdē izskata:

164.1. Ministru kabineta lietu;

164.2. plānošanas dokumenta projektu, kas uzskatāms par saskaņotu (šo noteikumu 97., 99., 106. vai 107.punkts);

164.3. tiesību akta projektu:

164.3.1. kas uzskatāms par saskaņotu (šo noteikumu 90., 97., 99., 106. vai 107.punkts);

164.3.2. kas minēts šo noteikumu 73.punktā;

164.4. kārtējā gada valsts budžeta likumprojektu (budžeta likumprojekta paketi) un ar tā sagatavošanu, kā arī budžeta izpildes procesa nodrošināšanu saistītos tiesību aktu projektus un informāciju kārtējā gada likumā par valsts budžetu un Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajos gadījumos;

164.5. informatīvo ziņojumu:

164.5.1. saskaņā ar šo noteikumu 59.punktu, kas uzskatāms par saskaņotu (šo noteikumu 97., 99., 106. vai 107.punkts);

164.5.2. saskaņā ar šo noteikumu 60.punktu, ja tas novirzīts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē;

164.5.3. saskaņā ar šo noteikumu 59.¹ un 61.punktu;

164.6. plānošanas dokumenta projektu, informatīvo ziņojumu vai tiesību akta projektu, kas saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu” ir valsts noslēpuma objekts vai satur valsts noslēpuma objektu;

164.7. plānošanas dokumenta projektu, informatīvo ziņojumu vai tiesību akta projektu, kas saskaņā ar Informācijas atklātības likumu satur informāciju ar lietojuma ierobežojumu “DIENESTA VAJADZĪBĀM”;

164.8. nacionālās pozīcijas projektu, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus, ja Vecāko amatpersonu sanāksme ir lēmusi, ka nacionālās pozīcijas projekts vispirms izskatāms Valsts sekretāru sanāksmē;

164.8.¹ prezidentūras augstas prioritātes mandāta projektu;

164.9. nostājas projektu;

164.10. nacionālās pozīcijas projektu starptautisko tiesību jautājumos;

164.11. tiesā iesniedzamā dokumenta projektu;

164.12. (svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170);

164.13. (svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170);

164.14. Ministru kabineta vēstules projektu.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170; MK 10.09.2011. noteikumiem Nr.690; MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.582; sk. 270.punktu)

165. Nacionālās pozīcijas projektu un nostājas projektu Valsts kanceleja iekļauj tuvākajā Ministru kabineta sēdes darba kārtībā vai iesniedzēja pavadvēstulē norādītajā Ministru kabineta sēdē.

166. Valsts kanceleja juridiski un redakcionāli precizē uz Ministru kabineta sēdi novirzīto tiesību akta projektu. Pēc tiesību akta projekta teksta galīgā varianta noformēšanas to saskaņo ar atbildīgo ministriju un plānošanas dokumenta projektu, informatīvo ziņojumu vai tiesību akta projektu novirza izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

167. Valsts sekretāru sanāksmē atbalstīto tiesību akta projektu Ministru kabineta sēdes darba kārtībā parasti iekļauj divu nedēļu laikā pēc tam, kad iesniedzējs attiecīgo tiesību akta projektu ir iesniedzis izskatīšanai Ministru kabinetā.

168. Komitejas sēdē izskatītos un atbalstītos plānošanas dokumentu projektus, informatīvos ziņojumus un tiesību aktu projektus Ministru kabineta sēdes darba kārtībā parasti iekļauj divu nedēļu laikā pēc komitejas sēdes vai pēc precizētā projekta iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabinetā.

169. Ministru kabineta sēžu laiku un vietu nosaka Ministru prezidents. Ministru kabineta sēdi Ministru prezidenta uzdevumā izziņo Valsts kancelejas direktors.

170. Apstiprināto Ministru kabineta sēdes darba kārtību un tajā iekļautos dokumentu projektus kopā ar attiecīgajiem materiāliem (tai skaitā fizisko personu un citu institūciju vēstules par projektu) Valsts kanceleja divas darbdienas pirms attiecīgās sēdes ievieto sistēmā e-portfelis.

171. Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām piedalās Ministru kabineta iekārtas likuma 28.panta ceturtajā daļā minētās amatpersonas, Valsts sekretāru sanāksmes balsstiesīgie dalībnieki (šo noteikumu 63.1.apakšpunkts) un Ministru prezidenta uzaicinātās amatpersonas, izskatot konkrētus darba kārtības jautājumus.

(Grozīts ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690)

172. Par papildus uzaicināmajām personām konkrētu Ministru kabineta sēdes atklātās daļas darba kārtības jautājumu izskatīšanā ministrija vai cita institūcija elektroniski iesniedz Valsts kancelejā pieteikumu, norādot uzaicināmās personas vārdu, uzvārdu, amatu un jautājumu, kura izskatīšanā personai jāpiedalās, ne vēlāk kā darbdienu pirms sēdes, izņemot šo noteikumu 178.punktā minēto gadījumu, kad informāciju par papildus uzaicināmajām personām var iesniegt tieši pirms sēdes.

(MK 06.09.2011. noteikumu Nr.690 redakcijā)

173. Uz Ministru kabineta sēdes slēgto daļu uzaicināmās personas norāda iesniedzēja pavadvēstulē vai attiecīgās ministrijas valsts sekretāra vēstulē. Tiesības piedalīties Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā, kurā tiek izskatīts nacionālās pozīcijas projekts, ir sociālo partneru organizāciju pārstāvjiem, kuri informāciju par uzaicināmo pārstāvi pirms sēdes elektroniski iesniedz Valsts kancelejā.

174. Iesniedzot Valsts kancelejā informāciju par uzaicināmajām personām konkrētā jautājuma izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, iesniedzējs izvērtē viņu piedalīšanās lietderību, ņemot vērā Ministru kabineta iekārtas likuma 28.panta piektajā daļā noteikto.

(MK 06.09.2011. noteikumu Nr.690 redakcijā)

175. Iesniedzējs nodrošina to personu uzaicināšanu uz Ministru kabineta sēdi, par kurām ir paredzēts pieņemt lēmumu, ja Ministru kabinets izskata tiesību akta projektu par amatpersonu kandidatūru apstiprināšanu, amatpersonu iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata.

(Grozīts ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690)

176. Personu, kura uzaicināta piedalīties Ministru kabineta sēdē atsevišķa jautājuma izskatīšanā, par jautājuma izskatīšanas laiku (darba kārtību) informē un ar attiecīgajiem materiāliem iepazīstina atbildīgā ministrija.

(Grozīts ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690)

177. Uzaicinājumu papildus pieteiktajām personām piedalīties Ministru kabineta sēdes darba kārtības konkrēta jautājuma izskatīšanā ietver attiecīgās sēdes darba kārtībā līdz sēdes dienas plkst.10.00. Uzaicinātās personas pirms došanās Ministru kabineta sēžu zālē reģistrējas pie Valsts kancelejas amatpersonas. Uz Ministru kabineta sēdi uzaicinātās personas piedalās tikai konkrētā Ministru kabineta sēdes darba kārtības jautājuma izskatīšanā. Pēc attiecīgā jautājuma izskatīšanas uz to uzaicinātās personas nekavējoties atstāj sēžu zāli un zālē tiek aicinātas uz nākamā darba kārtības jautājuma izskatīšanu ieradušās personas.

(Grozīts ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690)

178. Ja iesniedzējs lūdz Ministru kabineta kārtējās sēdes darba kārtībā izņēmuma kārtā papildus iekļaut plānošanas dokumenta projektu, informatīvo ziņojumu vai tiesību akta projektu, to iesniedz Ministru kabinetā ne vēlāk kā divas darbdienas pirms sēdes līdz plkst.14.00.

(Grozīts ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690)

179. Valsts kanceleja Ministru kabineta sēdes precizēto darba kārtību un darba kārtībā papildus iekļautos projektus un attiecīgos materiālus ievieto sistēmā e-portfelis ne vēlāk kā līdz Ministru kabineta sēdes dienas plkst.10.00.

180. Ministru prezidents ir tiesīgs noteikt, kurā Ministru kabineta sēdes daļā – atklātajā daļā vai slēgtajā daļā – iesniegtie jautājumi ir izskatāmi.

181. Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabineta sēdē dokumentus, kas satur informāciju ar lietojuma ierobežojumu “IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA” vai “DIENESTA VAJADZĪBĀM”, uz katra pavadvēstulei pievienotā dokumenta (elektroniskajā formā un papīra formā), kas satur lietojuma ierobežojumu, lieto normatīvajos aktos par attiecīgās informācijas aizsardzību noteiktos speciālos apzīmējumus un pavadvēstulē sniedz informāciju par projekta lietošanas ierobežojumiem.

182. Iesniedzot izskatīšanai Ministru kabineta sēdē šajos noteikumos noteiktos dokumentu projektus bez lietojuma ierobežojuma ar lūgumu diskusiju par šiem dokumentiem organizēt Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā, iesniedzējs pavadvēstulē norāda pamatojumu, kādēļ tas nepieciešams.

183. Šo noteikumu 2.7. un 2.8.apakšpunktā minētie dokumentu projekti un 181.punktā minētie plānošanas dokumentu projekti, informatīvie ziņojumi un tiesību aktu projekti, kas satur informāciju ar lietojuma ierobežojumu “IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA”, tiek skatīti Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā, ja atbildīgā ministrija nav norādījusi, ka dokumenta projekts skatāms Ministru kabineta sēdes atklātajā daļā.

184. Ministru kabineta sēdi, nosakot debašu kārtību un ilgumu, vada Ministru prezidents vai persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā viņu aizvieto (turpmāk – Ministru kabineta sēdes vadītājs).

185. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170)

186. Ja uz Ministru kabineta sēdi uzaicinātā persona traucē kārtību Ministru kabineta sēdes laikā, Ministru kabineta sēdes vadītājs var to izraidīt no sēžu zāles.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170)

187. Ministru kabineta sēdes protokolē Valsts kancelejas direktors vai viņa pilnvarota amatpersona. Ministru kabineta sēdes protokolā norāda personas, kuras ir piedalījušās sēdē un uzstājušās attiecīgajā jautājumā, pieņemtos lēmumus un balsošanas rezultātus (ja ir bijusi balsošana).

188. Valsts kanceleja veic Ministru kabineta sēžu atklātās un slēgtās daļas audioierakstu. Audioieraksti tiek veikti, glabāti un izmantoti saskaņā ar šo noteikumu XIV¹ nodaļu.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.170 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690)

189. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170)

190. Ministru kabineta sēdē lēmumus pieņem Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktajā kārtībā. Ja balsis sadalās vienādi ("par" vienādi ar "pret" un "atturas"), izšķirošā ir Ministru kabineta sēdes vadītāja balss.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170)

191. Ja Ministru kabineta sēdes darba kārtībā iekļautā projekta izskatīšanu pēc Ministru kabineta sēdes vadītāja, iesniedzēja vai cita Ministru kabineta locekļa iniciatīvas atliek, Ministru kabineta sēdes vadītājs sēdes laikā nosaka jautājuma izskatīšanas termiņu.

192. Ja Ministru kabineta sēdē projektu noraida, Valsts kanceleja izbeidz projekta kontroli un, ja nepieciešams, atjauno uzdevuma izpildes kontroli, nosakot uzdevuma izpildes termiņu – viens mēnesis pēc Ministru kabineta sēdes dienas, un informē par to iesniedzēju.

193. Ja Ministru kabineta loceklim ir iebildumi vai papildu apsvērumi par atsevišķu Ministru kabineta sēdē apspriestu jautājumu, viņš tos dara zināmus attiecīgā jautājuma izskatīšanas laikā Ministru kabineta sēdē, noformē iebildumus vai papildu apsvērumus rakstiski un līdz sēdes beigām iesniedz tos Valsts kancelejas direktoram. Valsts kanceleja nodrošina Ministru kabineta locekļa rakstiski iesniegtā atsevišķā viedokļa iekļaušanu Ministru kabineta sēdes protokolā.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170)

194. Likumprojektu, Saeimas lēmumprojektu un Ministru kabineta vēstules projektu Saeimai Ministru kabineta sēdē atbalsta tikai tādā gadījumā, ja tā teksts ir pilnīgi izstrādāts un sagatavots nosūtīšanai uz Saeimu. Ja teksts nav pilnīgi izstrādāts, to neatbalsta un Ministru kabinets lemj par projekta turpmāko izskatīšanas gaitu Ministru kabinetā.

195. Ministru kabineta sēdes vadītājs sēdes laikā precīzi formulē debatēs izteiktos Ministru kabineta sēdē atbalstītos priekšlikumus ierakstīšanai Ministru kabineta sēdes protokolā.

196. Ja plānošanas dokumenta projektā, informatīvajā ziņojumā vai tiesību akta projektā nepieciešams izdarīt grozījumus, par kuriem nav pieņemts lēmums Ministru kabineta sēdes laikā un kuri nav ierakstīti Ministru kabineta sēdes protokolā, vai projektu nepieciešams saskaņot ar attiecīgajām ministrijām vai citām institūcijām, projektu neatbalsta (nepieņem). Neatbalstīto projektu divu mēnešu laikā pēc Ministru kabineta sēdes, ja sēdes laikā nav noteikts cits termiņš, precizē un iesniedz atkārtotai izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Nākamajā dienā pēc uzdevuma izpildes termiņa beigām Valsts kanceleja nosūta sistēmā DAUKS atgādinājumu par uzdevuma neizpildi.

197. Ja plānošanas dokumenta projektu, informatīvo ziņojumu vai tiesību akta projektu Ministru kabineta sēdē atbalsta (pieņem) un uzdod tajā izdarīt attiecīgus precizējumus, iesniedzējs nedēļas laikā pēc Ministru kabineta sēdes, kurā projekts atbalstīts (pieņemts), ja Ministru kabineta sēdes protokolā nav norādīts cits termiņš, precizē projektu atbilstoši Ministru kabineta sēdē nolemtajam un iesniedz precizēto projektu Valsts kancelejā. Nākamajā dienā pēc uzdevuma izpildes termiņa beigām Valsts kanceleja nosūta sistēmā DAUKS atgādinājumu par uzdevuma neizpildi.

198. Ministru kabineta loceklim Ministru kabineta sēdes laikā ir tiesības prasīt, lai pēc protokollēmuma projekta galīgā varianta noformēšanas Valsts kanceleja ar viņu saskaņo Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu par jebkuru Ministru kabineta sēdē izskatītu jautājumu.

199. Ministru kabineta sēdes protokolu paraksta Ministru kabineta sēdes vadītājs un Valsts kancelejas direktors. Ja Ministru kabineta sēdi ir vadījuši vairāki sēdes vadītāji, protokolu paraksta visi sēdes vadītāji. Valsts kanceleja Ministru kabineta sēdes protokolu pēc parakstīšanas nekavējoties ievieto sistēmā e-portfelis.

200. Ministru kabineta locekļi ir tiesīgi divu darbdienu laikā pēc Ministru kabineta sēdes protokola ievietošanas sistēmā e-portfelis rakstiski iesniegt Valsts kancelejas direktoram iebildumus par minētā protokola saturu, norādot precīzu protokollēmuma grozījuma redakciju. Minētos iebildumus izskata nākamajā Ministru kabineta sēdē.

201. Valsts kanceleja izbeidz plānošanas dokumenta projekta, informatīvā ziņojuma vai tiesību akta projekta kontroli un, ja nepieciešams, atjauno uzdevuma izpildes kontroli, nosakot uzdevuma izpildes termiņu – viens mēnesis pēc Ministru kabineta sēdes dienas, un informē par to atbildīgo ministriju:

201.1. ja atbildīgā ministrija nedēļas laikā pēc šo noteikumu 196. un 197.punktā minētā termiņa nav iesniegusi precizēto projektu Ministru kabinetā;

201.2. ja sešu mēnešu laikā pēc Ministru prezidenta rezolūcijas saņemšanas nav nodrošināta projekta turpmākajai virzībai nepieciešamo nosacījumu izpilde.

(Nodaļa MK 23.02.2010. noteikumu Nr. 170 redakcijā; nodaļas nosaukums MK 06.09.2011. noteikumu Nr. 690 redakcijā)

201.¹ Ministru kabineta sēžu, komitejas sēžu un Valsts sekretāru sanāksmju audioierakstu veikšanas mērķis ir fiksēt sēdes gaitu, tajā notiekošās debates un nodrošināt, ka ir atpazīstama katra konkrētā persona, kas sēdes gaitā ir izteikusies, un šīs personas sacītais. Audioierakstu, ja nepieciešams, izmanto attiecīgās sēdes protokollēmuma projekta precizēšanai un iebildumu pamatotības izvērtēšanai, kā arī lēmumu pieņemšanas procesā izmantoto argumentu noskaidrošanai.

(Grozīts ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690)

201.² Lai nodrošinātu, ka veiktais audioieraksts atbilst šo noteikumu 201.¹ punktā minētajam mērķim:

201.²1. sēdes balsstiesīgais dalībnieks un cita persona, kas vēlas izteikties par kādu sēdes darba kārtības jautājumu, uzstājas tikai pēc sēdes vadītāja uzaicinājuma. Sēdes vadītājs, aicinot izteikties, nosauc attiecīgās personas vārdu, uzvārdu un amatu;

201.²2. ja sēdes vadītājs nav nosaucis konkrētā balsstiesīgā dalībnieka vai citas personas vārdu, uzvārdu un amatu, attiecīgā persona pati pirms uzstāšanās nosauc savu vārdu, uzvārdu un amatu. Šo prasību attiecīgā persona ievēro arī pirms katras atkārtotas uzstāšanās attiecīgās sēdes laikā par to pašu vai citu jautājumu;

201.²3. sēdes balsstiesīgie dalībnieki un Valsts kancelejas direktors un direktora vietnieks pirms uzstāšanās ieslēdz uz sēžu galda novietoto attiecīgās darba vietas mikrofonu. Citas personas izsakās tikai no tās vietas zālē, kur atrodas mikrofons.

(Grozīts ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690)

201.³ Ja sēdes balsstiesīgais dalībnieks vai cita persona neievēro šo noteikumu 201.² punktā minētos nosacījumus, sēdes vadītājs vai Valsts kancelejas direktors ir tiesīgs pārtraukt runātāju, lai nodrošinātu, ka viņš nosauc savu vārdu, uzvārdu un amatu un izmanto mikrofonu.

201.⁴ Valsts kanceleja audioierakstu par Valsts sekretāru sanāksmes, komitejas sēdes un Ministru kabineta sēdes atklāto daļu un slēgto daļu veic atsevišķi, saglabā informācijas nesējos un nodod Valsts kancelejas arhīvā.

(Grozīts ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690)

201.⁵ Lai iepazītos ar Valsts sekretāru sanāksmes, komitejas sēdes vai Ministru kabineta sēdes atklātās daļas audioierakstu, Valsts kancelejā iesniedz rakstisku pieteikumu. Pēc saskaņošanas ar Valsts kanceleju audioierakstu var noklausīties Valsts kancelejas telpās vai elektroniski saņemt norādi uz saiti ar audioierakstu. Audioieraksts netiek apstrādāts atbilstoši lietotāja vajadzībām.

(Grozīts ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690)

201.⁶ Lai iepazītos ar Ministru kabineta sēdes slēgtās daļas audioierakstu, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, Valsts kancelejā iesniedz rakstisku pieteikumu, ievērojot Informācijas atklātības likumā noteikto kārtību attiecībā uz informācijas pieprasīšanu. Pēc Valsts kancelejas apstiprinājuma saņemšanas attiecīgā jautājuma ierakstu var noklausīties Valsts kancelejas telpās vai attiecīgā jautājuma audioieraksts tiek nosūtīts informācijas pieprasītājam, ievērojot normatīvajos aktos noteikto ierobežotas pieejamības informācijas aprites kārtību.

(Grozīts ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690)

201.⁷ Ministru kabineta sēdes slēgtās daļas audioierakstu, kas satur valsts noslēpuma objektu, glabā un izmanto atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē valsts noslēpuma objektu aizsardzību.

(MK 06.09.2011. noteikumu Nr.690 redakcijā)

202. Ministru kabineta sēdē pieņemtos lēmumus vai dotos uzdevumus atsevišķām ministrijām, citām institūcijām vai amatpersonām ieraksta Ministru kabineta sēdes protokolā, un tie stājas spēkā ar lēmuma pieņemšanas brīdi, ja lēmumā nav noteikts citādi.

203. Ministru kabineta atbalstītā (pieņemtā) tiesību akta tekstā pirms tā parakstīšanas var izdarīt tikai tos grozījumus, par kuriem pieņemts lēmums Ministru kabineta sēdē, kā arī labojumus (precizējumus), kas saistīti ar minētajiem grozījumiem.

204. Valsts kanceleja nodrošina Ministru kabineta sēdē atbalstītā (pieņemtā) tiesību akta projekta sagatavošanu parakstīšanai vai nosūtīšanai uz Saeimu.

205. Ministru kabineta sēdē atbalstīto plānošanas dokumentu (kopsavilkumu) paraksta iesniedzējs.

206. Ministru kabineta sēdē pieņemtos noteikumus, instrukcijas, ieteikumus un rīkojumus vizē Valsts kancelejas direktors un pēc vizēšanas nodod parakstīšanai attiecīgajam Ministru kabineta loceklim (otrais paraksts) un Ministru prezidentam (pirmais paraksts).

207. Ja tiesību akts saskaņā ar šiem noteikumiem Ministru kabineta sēdē ir izskatīts kā Ministru kabineta lieta, Valsts kanceleja, ja Ministru kabineta sēdes protokolā nav noteikts citādi, parasti piecu darbdienu laikā nodrošina atbalstītā (pieņemtā) tiesību akta sagatavošanu parakstīšanai.

208. Ja tiesību akta projekta iesniedzējs nepiedalās Ministru kabineta sēdē, Ministru kabineta izdoto tiesību aktu attiecīgā ministra vietā paraksta (otrais paraksts) tas ministrs, kurš viņu aizvieto attiecīgajā Ministru kabineta sēdes dienā.

209. Ja tiesību akta projektu izskatīšanai Ministru kabinetā ir iesniedzis Ministru prezidents, Ministru kabineta sēdes laikā Ministru kabinets pieņem lēmumu, kurš ministrs paraksta (otrais paraksts) attiecīgo tiesību aktu, un par to tiek izdarīts attiecīgs ieraksts Ministru kabineta sēdes protokolā.

210. Valsts kanceleja Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu (šajos noteikumos paredzētajos gadījumos – arī starptautiskā līguma tekstu) un tā anotāciju vai Saeimas lēmumprojektu un tā anotāciju, pievienojot Ministru kabineta sēdes protokola izrakstu un Ministru prezidenta parakstītu pavadvēstuli, kā arī Ministru kabineta sēdē atbalstīto Ministru prezidenta parakstīto Ministru kabineta vēstuli Saeimai, pievienojot Ministru kabineta sēdes protokola izrakstu, parasti triju darbdienu laikā pēc Ministru kabineta sēdes, ja Ministru kabineta protokolā nav noteikts cits termiņš, nosūta Saeimai elektroniski. Likumprojektu un tā anotāciju un Saeimas lēmumprojektu un tā anotāciju pirms nosūtīšanas uz Saeimu vizē iesniedzējs.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.170 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.582)

211. Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus datē ar to pieņemšanas dienu. Ministru kabineta rīkojumus datē ar to parakstīšanas dienu.

212. Valsts kanceleja, izmantojot sistēmu DAUKS, nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Ministru kabineta atbalstīto plānošanas dokumentu (kopsavilkumu) un izdoto tiesību aktu vienas darbdienas laikā pēc to parakstīšanas. Oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" izdevējs nodrošina publicēšanu parasti divu darbdienu laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas. Pārresoru koordinācijas centrs atbalstīto plānošanas dokumentu (kopsavilkumu, informatīvo daļu, pielikumus) un tam pievienoto tiesību aktu vienlaikus ievieto informācijas sistēmā "Politikas plānošanas dokumentu datubāze".

(MK 30.09.2014. noteikumu Nr.582 redakcijā)

213. Ministru kabineta pieņemto tiesību aktu, kas iesniedzams Ekonomikas ministrijā atbilstoši tehnisko noteikumu saskaņošanas kārtībai, Valsts kanceleja triju dienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Ekonomikas ministrijai.

214. Valsts kanceleja nodrošina publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (izmantojot sistēmu DAUKS) nosūtītā plānošanas dokumenta (kopsavilkuma) vai tiesību akta teksta atbilstību oriģinālam. Plānošanas dokumenta (kopsavilkuma) vai tiesību akta publikācijas un no Valsts kancelejas sistēmā DAUKS saņemtā plānošanas dokumenta (kopsavilkuma) vai tiesību akta savstarpēju atbilstību nodrošina oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" izdevējs.

(MK 06.09.2011. noteikumu Nr.690 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.582)

214.¹ (Svītrots ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690)

215. Atbildīgs par Ministru kabineta noteikumu, instrukciju, ieteikumu vai rīkojumu izpildi ir attiecīgā tiesību akta projekta iesniedzējs vai attiecīgajā tiesību aktā norādītā ministrija, cita institūcija vai amatpersona.

216. Ja nepieciešams, skaidrojumu par Ministru kabineta izdoto tiesību aktu sniedz attiecīgā tiesību akta projekta iesniedzējs.

217. Konkrēta uzdevuma veikšanai Ministru prezidents ar rīkojumu izveido darba grupu. Rīkojumā nosaka darba grupas sastāvu, apspriežamo jautājumu loku, darbību un noteiktā termiņā veicamos uzdevumus. Rīkojumā var paredzēt arī uzdevumu iesniegt attiecīgajā institūcijā ar darba grupas darbu saistītos lietas materiālus (piemēram, sanāksmju protokolus).

218. Papildus Ministru kabineta iekārtas likumā minētajiem gadījumiem Ministru prezidents ar rīkojumu:

218.1. (svītrots ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690);

218.2. ieceļ amatā Ministru prezidenta biroja vadītāju;

218.3. ieceļ Ministru prezidenta vietas izpildītāju savas prombūtnes laikā vai ja viņš citādi aizkavēts pildīt savus pienākumus;

218.4. ieceļ Ministru prezidenta biedra vai ministra vietas izpildītāju Ministru prezidenta biedra vai ministra prombūtnes laikā vai ja viņš citādi aizkavēts pildīt savus pienākumus;

218.5. piešķir atvaļinājumu Valsts kancelejas direktoram, Ministru prezidenta biroja vadītājam un Ministru prezidenta padotībā esošas iestādes vadītājam.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170)

219. Ministru prezidents pieņem lēmumu par Ministru kabinetā iesniegto projektu virzību, kā arī dod uzdevumus Ministru kabineta locekļiem, Ministru prezidenta biroja vadītājam, Valsts kancelejas direktoram un citu padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem.

220. Iesniedzot Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu, iesniedzējs pievieno pavadvēstuli un dokumentus atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumā ietvertajam pavadvēstules paraugam un pievienojamo dokumentu sarakstam. Ministru prezidenta rīkojuma projektu iesniedzējs vai Ministru prezidenta padotības iestādes vadītājs Valsts kancelejā iesniedz tikai sistēmā DAUKS.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170)

221. (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170)

222. Valsts kanceleja sagatavo Ministru prezidenta rīkojuma projektu parakstīšanai. Ministru prezidenta rīkojumu datē ar tā parakstīšanas dienu.

223. Valsts kanceleja, izmantojot sistēmu DAUKS, nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Ministru prezidenta rīkojumu vienas darbdienas laikā pēc tā parakstīšanas. Oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" izdevējs nodrošina publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" parasti divu darbdienu laikā pēc Ministru prezidenta rīkojuma saņemšanas. Ministru prezidenta rīkojuma publikācijas un no Valsts kancelejas sistēmā DAUKS saņemtā rīkojuma teksta savstarpēju atbilstību nodrošina oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" izdevējs.

(MK 06.09.2011. noteikumu Nr.690 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.582)

224. Par Ministru prezidenta rīkojumā doto uzdevumu izpildi atbildīga ir attiecīgajā Ministru prezidenta rīkojumā norādītā ministrija, cita institūcija vai amatpersona.

225. Par Ministru prezidenta rezolūcijā dotā uzdevuma izpildi ir atbildīga katra uzdevumā (rezolūcijā) minētā amatpersona. Uzdevumā (rezolūcijā) dotā kopīgi veicamā uzdevuma izpildi nodrošina amatpersona, kas uzdevumā (rezolūcijā) minēta pirmā.

226. Ministru prezidenta rīkojumā dotā uzdevuma izpildes termiņš ir viens mēnesis no Ministru prezidenta rīkojuma parakstīšanas dienas, ja rīkojumā nav noteikts cits izpildes termiņš. Priekšlikumu par Ministru prezidenta rīkojumā noteiktā izpildes termiņa grozīšanu Valsts kancelejā iesniedz Ministru prezidenta rīkojuma projekta veidā.

227. Ministru prezidenta rezolūcijā dotā uzdevuma izpildes termiņš ir 10 darbdienas no rezolūcijas saņemšanas dienas, ja rezolūcijā vai citā ārējā normatīvajā aktā nav paredzēts cits izpildes termiņš. Ja nepieciešama jautājuma papildu sagatavošana vai saskaņošana, Ministru prezidents pēc rezolūcijas adresāta pamatota lūguma izvērtēšanas var pagarināt uzdevuma izpildes termiņu.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170)

228. Ministru prezidenta steidzamā rezolūcijā dotā uzdevuma izpildes termiņš ir trīs darbdienas no rezolūcijas saņemšanas dienas, ja nav noteikts cits izpildes termiņš.

229. Valsts kanceleja kontrolē tikai tos Ministru prezidenta rīkojumos un rezolūcijās dotos uzdevumus, par kuru izpildi rakstiski jāinformē Ministru kabinets vai Ministru prezidents vai kuros noteikta dokumentu sagatavošana un iesniegšana Ministru kabinetā.

230. Valsts kanceleja nākamajā darbdienā pēc Ministru prezidenta rīkojumā vai rezolūcijā dotā uzdevuma izpildes termiņa beigām sistēmā DAUKS nosūta atbildīgajai ministrijas amatpersonai atgādinājumu par uzdevuma neizpildi. Minētā amatpersona piecu darbdienu laikā pēc atgādinājuma saņemšanas iesniedz Valsts kancelejā informāciju par uzdevuma izpildes gaitu un neizpildes iemeslu.

231. Pēc šo noteikumu 230.punktā minētā termiņa beigām Valsts kanceleja sagatavo priekšlikumus Ministru prezidentam par jautājuma turpmāko virzību un, ja nepieciešams, sniedz attiecīgu informāciju Valsts sekretāru sanāksmē.

232. Nosūtot Valsts kancelejai atbildi par Ministru prezidenta rīkojumā vai rezolūcijā dotā uzdevuma izpildi, norāda arī izpildītā dokumenta numuru un datumu.

233. Ministru prezidents pēc iesniedzēja rakstiska priekšlikuma izvērtēšanas pieņem lēmumu par aktualitāti zaudējušo Ministru prezidenta rezolūcijā doto uzdevumu noņemšanu no kontroles.

234. Valsts kanceleja, saņemot likumus vai Saeimas lēmumus, kuros ir noteikti uzdevumi Ministru kabinetam, kā arī citus Saeimas dokumentus, kas nosūtīti izskatīšanai Ministru kabinetā vai zināšanai, reģistrē tos. Lai nodrošinātu likumos un Saeimas lēmumos Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi, Ministru prezidents dod uzdevumu attiecīgajam Ministru kabineta loceklim sagatavot un iesniegt izskatīšanai nepieciešamo tiesību akta projektu.

235. Valsts kancelejas direktors Ministru prezidenta uzdevumā ir tiesīgs pieprasīt informāciju no valsts sekretāriem par šo noteikumu 234.punktā minēto uzdevumu izpildes gaitu. Informācija sniedzama 10 darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

236. Šo noteikumu 234.punktā minēto uzdevumu izpildes termiņš tiek noteikts atbilstoši likumā vai Saeimas lēmumā noteiktajam termiņam, kurā Ministru kabinets izdod attiecīgo tiesību aktu, vai, ja likumā vai Saeimas lēmumā šāds termiņš nav noteikts, uzdevuma izpildes termiņu nosaka atbilstoši likuma vai Saeimas lēmuma spēkā stāšanās termiņam. Ja nepieciešama jautājuma papildu sagatavošana vai saskaņošana, Ministru prezidents pēc attiecīgā Ministru kabineta locekļa pamatota lūguma izvērtēšanas var pagarināt uzdevuma izpildes termiņu.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170)

237. Ministru prezidenta rezolūcijas vai Valsts kancelejas direktora rezolūcijas izpildi nodrošina amatpersona, kura rezolūcijā minēta pirmā, bet izpildi kontrolē ministrija un Valsts kanceleja.

238. Valsts kanceleja nākamajā darbdienā pēc Ministru prezidenta vai Valsts kancelejas direktora rezolūcijas izpildes termiņa beigām sistēmā DAUKS nosūta atbildīgajai ministrijas amatpersonai atgādinājumu par uzdevuma neizpildi. Minētā amatpersona piecu darbdienu laikā pēc atgādinājuma saņemšanas iesniedz Valsts kancelejā informāciju par rezolūcijā dotā uzdevuma izpildes gaitu un neizpildes iemeslu.

239. Pēc šo noteikumu 238.punktā minētā termiņa beigām Valsts kanceleja sagatavo priekšlikumus Ministru prezidentam par jautājuma turpmāko virzību un, ja nepieciešams, sniedz attiecīgu informāciju Valsts sekretāru sanāksmē.

240. Par Valsts sekretāru sanāksmes protokollēmumā, Ministru kabineta sēdes protokollēmumā, komitejas sēdes protokollēmumā vai Ministru kabineta tiesību aktā dotā uzdevuma izpildi ir atbildīga tā ministrija, cita institūcija vai amatpersona, kura minēta pirmā, ja attiecīgajā dokumentā nav noteikts citādi.

241. Valsts kanceleja kontrolē tikai tos uzdevumus, par kuru izpildi rakstiski jāinformē Ministru kabinets vai Ministru prezidents vai kuros noteikta dokumentu sagatavošana un iesniegšana Ministru kabinetā.

242. Valsts sekretāru sanāksmes protokollēmumā dotā uzdevuma (izņemot uzdevumus, kas saistīti ar pieteikto projektu izsludināšanu) izpildes termiņš ir divi mēneši pēc Valsts sekretāru sanāksmes dienas, ja nav noteikts cits termiņš.

243. Komitejas sēdes protokollēmumā, Ministru kabineta sēdes protokollēmumā un Ministru kabineta tiesību aktā doto uzdevumu izpildes termiņš ir divi mēneši, ja nav noteikts cits termiņš.

244. Priekšlikumu par Ministru kabineta sēdes protokollēmumā vai Ministru kabineta tiesību aktā noteiktā izpildes termiņa grozīšanu Ministru kabinetā iesniedz attiecīga tiesību akta projekta veidā. Lēmumu par komitejas sēdes protokollēmumā dotā uzdevuma izpildes termiņa grozīšanu pieņem Ministru prezidents pēc Ministru kabineta locekļa rakstiska priekšlikuma izvērtēšanas.

245. Lai nodrošinātu Ministru kabineta doto uzdevumu un Valsts sekretāru sanāksmes protokollēmumos doto uzdevumu izpildi, Valsts kancelejas direktors Ministru prezidenta uzdevumā ir tiesīgs pieprasīt informāciju no valsts sekretāriem par doto uzdevumu izpildi. Informāciju sniedz 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

246. Valsts kanceleja nākamajā darbdienā pēc dotā uzdevuma izpildes termiņa beigām sistēmā DAUKS nosūta atbildīgajai ministrijas amatpersonai atgādinājumu par uzdevuma neizpildi. Minētā amatpersona piecu darbdienu laikā pēc atgādinājuma saņemšanas sniedz Valsts kancelejai informāciju par uzdevuma izpildi vai saskaņā ar šo noteikumu 226., 227. un 244.punktu sagatavo priekšlikumus par uzdevuma izpildes termiņa grozīšanu.

247. Pēc šo noteikumu 246.punktā minētā termiņa beigām Valsts kanceleja sagatavo priekšlikumus Ministru prezidentam par jautājuma turpmāko virzību un, ja nepieciešams, sniedz attiecīgu informāciju Valsts sekretāru sanāksmē.

248. Nosūtot Valsts kancelejai atbildi par Valsts kancelejas direktora rezolūcijā dotā uzdevuma izpildi, norāda arī izpildītā dokumenta numuru un datumu.

249. Lēmumu par aktualitāti zaudējušo uzdevumu un šo noteikumu 16.punktā minēto projektu kontroles izbeigšanu pieņem Ministru prezidents pēc attiecīgā Ministru kabineta locekļa rakstiska priekšlikuma izvērtēšanas vai Valsts kancelejas direktors pēc valsts sekretāra rakstiska priekšlikuma izvērtēšanas.

250. Ministru prezidenta parlamentārā sekretāra sasaukto un vadīto parlamentāro sekretāru sanāksmju sagatavošanu un norisi nodrošina Valsts kanceleja. Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs nosaka parlamentāro sekretāru sanāksmes norises laiku, vietu un apspriežamos jautājumus.

251. Parlamentāro sekretāru sanāksmes protokolē Valsts kancelejas direktora norīkota amatpersona. Protokolā norāda personas, kuras ir piedalījušās sanāksmē, kā arī sanāksmē izskatītos jautājumus un pieņemtos lēmumus.

252. Ministru kabineta loceklis (turpmāk šajā nodaļā – ministrs) ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms plānotās prombūtnes iesniedz Ministru prezidentam iesniegumu. Iesniegumā norāda prombūtnes laiku un iemeslu, kā arī var ieteikt ministru, kurš aizvietos viņu prombūtnes laikā.

(Grozīts ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690)

253. Ja ministra prombūtne nav bijusi paredzama (piemēram, slimības dēļ), ministrs iesniegumu par prombūtni Valsts kancelejā iesniedz nekavējoties, tiklīdz tas ir iespējams.

254. Iesniegumā par ārvalstu komandējumu ministrs norāda komandējuma mērķi un risināmos jautājumus. Iesniegumam pievieno oficiālu ielūgumu un darba kārtību, kā arī norāda amatpersonas, ar kurām ir paredzētas tikšanās.

255. Ministru prezidents ar rīkojumu uzdod pildīt attiecīgos pienākumus citam ministram pēc aizvietojamā ministra lūguma vai Valsts kancelejas priekšlikuma, kā arī var uzņemties plānotā prombūtnē esošā ministra pienākumus pildīt pats.

256. Pēc Ministru prezidenta norādījuma saņemšanas par ministra aizvietošanu prombūtnes laikā Valsts kanceleja sagatavo attiecīgu Ministru prezidenta rīkojuma projektu, kā arī informē par to ministru, kurš pildīs prombūtnē esošā ministra pienākumus.

257. Ja neparedzētu iemeslu dēļ Ministru prezidenta rīkojumā minētais ministrs nevar aizvietot plānotā prombūtnē esošo ministru, viņš par to nekavējoties rakstiski informē Ministru prezidentu. Valsts kanceleja sagatavo un iesniedz Ministru prezidentam priekšlikumu par plānotā prombūtnē esošā ministra pienākumu pildīšanas uzdošanu citam ministram.

258. Ja ministrs, kuru aizvieto, atsāk pildīt pienākumus pirms Ministru prezidenta rīkojumā noteiktā prombūtnes termiņa beigām (ja nav norādīts termiņš, – beidzoties attiecīgiem iemesliem), viņš nekavējoties informē par to Ministru prezidentu. Valsts kanceleja, pamatojoties uz sniegto informāciju, sagatavo attiecīgu Ministru prezidenta rīkojuma projektu.

259. Valsts kanceleja sagatavo Ministru prezidenta rīkojuma projektu par Ministru kabineta locekļa, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāra, Valsts kancelejas direktora, Ministru prezidenta biroja vadītāja un citu Ministru prezidenta padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītāju atvaļinājumu vai ārvalstu komandējumu.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170; MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690)

260. Ministru prezidenta rīkojuma projektu par ministra ārvalstu komandējumu (izņemot rīkojuma projektu par ārlietu ministra ārvalstu komandējumu) Valsts kanceleja saskaņo ar Ārlietu ministriju. Ārlietu ministrija 24 stundu laikā pēc Ministru prezidenta rīkojuma parakstīšanas:

260.1. ja nepieciešams, sagatavo attiecīgajām ārvalstu vēstniecībām notas par vīzas saņemšanu;

260.2. informē attiecīgo Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību par gaidāmo oficiālo ārvalstu komandējumu un saskaņo nepieciešamo palīdzību tā organizācijā un norisē.

(Grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.170)

261. Pēc Ministru prezidenta rīkojuma parakstīšanas Valsts kanceleja par to nekavējoties informē rīkojumā minētās amatpersonas.

262. Ministrs, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs, Valsts kancelejas direktors, Ministru prezidenta biroja vadītājs un citu Ministru prezidenta padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītāji piecu darbdienu laikā pēc ārvalstu komandējuma termiņa beigām iesniedz Ministru prezidentam rakstisku ziņojumu par komandējuma gaitu un rezultātiem (kopiju – ārlietu ministram), norādot, ar kādiem oficiālajiem pārstāvjiem ir bijušas tikšanās un kādi jautājumi apspriesti.

(Grozīts ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690)

263. Līdz šo noteikumu 4.punktā paredzētās instrukcijas izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.novembrim, ciktāl tas nav pretrunā ar šiem noteikumiem, piemērojama Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra instrukcija Nr.20 “Normatīvā akta projekta anotācijas aizpildīšanas kārtība”.

(Grozīts ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.834)

264. Šo noteikumu 5.punkts stājas spēkā vienlaikus ar normatīvo aktu, kas nosaka visu līmeņu, veidu un termiņu plānošanas dokumentus, tajos ietveramo saturu, to izstrādāšanas, apstiprināšanas, aktualizācijas kārtību, darbības termiņu, pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī spēka zaudēšanas kārtību.

265. Līdz šo noteikumu 27.punktā paredzētās instrukcijas izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.jūlijam, ciktāl tas nav pretrunā ar šiem noteikumiem, piemērojama Ministru kabineta 2007.gada 6.novembra instrukcija Nr.18 “Kārtība, kādā Ministru kabinetā iesniedzams un izskatāms politikas plānošanas dokumenta projekts, tiesību akta projekts un informatīvais ziņojums, kas saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu” ir valsts noslēpuma objekts”.

266. (Svītrots ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr.690)

267. Šo noteikumu 82.punkts par publiskās apspriešanas organizēšanas kārtību un 5.pielikuma II nodaļas 2.3.apakšpunkts stājas spēkā vienlaikus ar noteikumiem par sabiedriskās līdzdalības kārtību attīstības plānošanas procesā. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai Valsts sekretāru sanāksme lemj par kārtību, kādā organizējama publiskā apspriešana.

268. Šo noteikumu 87.punktā paredzētā izsludināto projektu atsaukšanas kārtība sistēmā DAUKS stājas spēkā 2009.gada 1.novembrī. Līdz minētajam termiņam izsludināto projektu atsauc, elektroniski iesniedzot informāciju Valsts kancelejā, norādot Valsts sekretāru sanāksmes datumu, kurā projekts izsludināts, sanāksmes protokola numuru, paragrāfa numuru un projekta nosaukumu.

(Grozīts ar MK 28.07.2009. noteikumiem Nr.834; grozījums piemērojams ar 01.07.2009.; sk. grozījumu 2.punktu.)

269. Šajos noteikumos paredzētās prasības anotācijas (anotācijas sadaļu) aizpildīšanai un izziņas sagatavošanai neattiecas uz projektiem, kas pieteikti izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.jūnijam.

270. Šo noteikumu 2.7.¹ apakšpunkts, 8.¹ punkts, 61.¹ un 61.² punkts, 164.8.¹ apakšpunkts un 5. pielikuma II daļas 6.¹ punkts zaudē spēku 2015. gada 1. jūlijā.

(MK 30.09.2014. noteikumu Nr.582 redakcijā)

271. Šo noteikumu 61. punktu prezidentūras laikā nepiemēro, izņemot, ja Vecāko amatpersonu sanāksme ir pieņēmusi citādu lēmumu.

(MK 30.09.2014. noteikumu Nr.582 redakcijā)

272. Šo noteikumu 165. punktu piemēro arī attiecībā uz prezidentūras augstas prioritātes mandāta projektiem līdz 2015. gada 30. jūnijam.

(MK 30.09.2014. noteikumu Nr.582 redakcijā)

(20.¹ punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2015. un iekļauta noteikumu redakcijā uz 01.07.2015.)