Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 30.05.2010. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr.175

Rīgā 2009.gada 24. februārī (prot. Nr.14 22.§)
Noteikumi par nacionālajiem vides indikatoriem
Izdoti saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 15.panta pirmo daļu

Noteikumi nosaka nacionālos vides indikatorus (pielikums).

Ministru prezidents I.Godmanis

Vides ministrs R.Vējonis
Pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 24.februāra noteikumiem Nr.175
Nacionālie vides indikatori

(Pielikums grozīts ar MK 25.05.2010. noteikumiem Nr.472)

Nr.
p.k.

Indikatora nosaukums

Mērvienība

Datu avots

1.

Atkritumu apsaimniekošana

1.1.

kopējais apglabāto sadzīves atkritumu daudzums

tūkst. tonnu gadā

LVĢMC (1)

1.2.

radītais bīstamo atkritumu daudzums

tūkst. tonnu gadā

LVĢMC

1.3.

sadzīvē radītais atkritumu daudzums

kg uz iedz. gadā

LVĢMC

1.4.

kopējais pārstrādātais sadzīves atkritumu apjoms

procenti no gadā radītā apjoma

LVĢMC

1.5.

kopējais pārstrādātais bīstamo atkritumu apjoms

procenti no gadā radītā apjoma

LVĢMC

2.

Bioloģiskā daudzveidība

2.1.

sauszemes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju īpatsvars attiecībā pret valsts sauszemes teritoriju

procenti

DAP(9)

2.2.

īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kopējais skaits un platība

skaits, ha

DAP

2.3.

mikroliegumu skaits un platība ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām pa organismu grupām

skaits, ha

DAP

2.4.

atmirusī koksne

m3/ha

ZM(2)

2.5.

mežu platība

ha

ZM

2.6.

bioloģiski vecu mežaudžu īpatsvars pa valdošajām vietējo koku sugām (priede – 140 gadu, egle – 120 gadu, bērzs – 90 gadu, melnalksnis – 80 gadu, apse – 70 gadu, ozolu, ošu vai liepu audzes – 100 gadu)

procenti

ZM

2.7.

apzināto bioloģiski vērtīgo zālāju platība

ha

ZM

2.8.

bioloģiski vērtīgo zālāju platība, kurā tiek ievēroti atbalsta saņemšanas nosacījumi

ha

ZM

2.9.

indikatorsugu populāciju demogrāfijas rādītāji: melnais stārķis, baltais stārķis, mazais ērglis un lasis

īpatņu skaits, populāciju demogrāfijas rādītāji

DAP

2.10.

vietējo putnu populāciju indekss

sugu skaits, īpatņu skaits

DAP

2.11.

lauku putnu populāciju indekss

sugu skaits, īpatņu skaits

DAP

2.12.

tauriņu sugu indekss

sugu skaits, īpatņu skaits

DAP

2.13.

spāru sugu indekss

sugu skaits, īpatņu skaits

DAP

2.14.

abinieku sugu indekss

sugu skaits, īpatņu skaits

DAP

2.15.

sīko zīdītājdzīvnieku sugu indekss

sugu skaits, īpatņu skaits

DAP

3.

Gaisa piesārņojums un ozona slāņa samazināšanās

3.1.

paskābinošo vielu (SO2, NOx, nemetāna gaistošo organisko savienojumu, NH3) emisiju apjoms

kilotonnas gadā katrai piesārņojošai vielai

LVĢMC

3.2.

gaisu piesārņojošām vielām (SO2, NO2, O3, daļiņas PM10) noteikto robežlielumu pārsniegumi

 robežlieluma (O3 – mērķlieluma) pārsniegumu skaits gadā, arī attiecībā pret atļauto pārsniegumu skaitu

LVĢMC

3.2.1 gaisu piesārņojošo vielu (SO2, NO2, daļiņu PM2,5, daļiņu PM10, C6H6) gada vidējā koncentrācija un O3 piesārņojuma indekss AOT40, kas aprēķināts, izmantojot vienas stundas vērtības laikposmā no maija līdz jūlijam

µg/m3
(ozonam – µg/m3 x h)

LVĢMC

3.3.

jonizējošā gamma starojuma līmenis

nSv/h,

vidējā gamma fona līmeņa pārsniegumu skaits virs
150 % gadā

VVD RDC(3)

4.

Klimata pārmaiņas

4.1.

nokrišņu daudzums (gadā, mēnesī)

mm

LVĢMC

4.2.

gaisa vidējā temperatūra (gadā, mēnesī)

ºC

LVĢMC

4.3.

vēja vidējais ātrums (gadā, mēnesī) un maksimālās brāzmas

m/s

LVĢMC

4.4.

atjaunojamo energoresursu īpatsvars primāro energoresursu patēriņā

procenti gadā

CSP(4, 10)

4.5.

siltumnīcefekta gāzu (CO2, CH4, N2O, SF6, HFC, PFC) emisijas

Gg CO2 ekvivalents gadā

LVĢMC

4.6.

siltumnīcefekta gāzu emisijas uz iedzīvotāju

Gg CO2 ekvivalents uz iedz. gadā

LVĢMC

4.7.

piesaistītais siltumnīcefekta gāzu daudzums

Gg CO2 ekvivalents gadā

LVMI “Silava”(5)

4.8.

enerģētikas, t.sk. transporta sektora, siltumnīcefekta gāzu emisijas uz iedzīvotāju

t CO2 ekvivalents uz iedz. gadā

LVĢMC,

CSP

4.9.

transporta sektora siltumnīcefekta gāzu emisijas uz iedzīvotāju

t CO2 ekvivalents uz iedz. gadā

LVĢMC,

CSP

4.10.

enerģētikas, t.sk. transporta sektora, siltumnīcefekta gāzu emisijas uz kopējo primāro energoresursu patēriņu

t CO2 ekvivalents/TJ

LVĢMC,

CSP

4.11.

siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte

SEG emisijas uz IKP

(t CO2 ekvivalenta, 2000.gada salīdzināmās cenās (milj. Ls))

LVĢMC,

CSP

4.12.

enerģētikas, t.sk. transporta sektora, siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte

enerģētikas SEG emisijas uz IKP

(t CO2 ekvivalenta, 2000.gada salīdzināmās cenās (milj. Ls))

LVĢMC,

CSP

4.13.

transporta sektora siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte

enerģētikas SEG emisijas uz IKP

(t CO2 ekvivalenta, 2000.gada salīdzināmās cenās (milj. Ls))

LVĢMC,

CSP

4.14.

enerģētikas, t.sk. transporta sektora, daļa kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijās (bez zemes izmantošanas, zemes maiņas un mežsaimniecības sektora)

procenti gadā

LVĢMC

4.15.

transporta sektora daļa kopējās siltumnīc­efekta gāzu emisijās (bez zemes izmantošanas, zemes maiņas un mežsaimniecības sektora)

procenti gadā

LVĢMC

5.

Ūdeņu apsaimniekošana

5.1.

pazemes ūdeņi – pazemes ūdeņu līmeņa izmaiņas (īpaši depresijas apgabalā Rīgā)

 m gadā

LVĢMC

5.1.1.

pazemes ūdeņu līmeņa izmaiņas (īpaši depresijas apgabalā Rīgā)

m gadā

LVĢMA

5.1.2.

pazemes dzeramā ūdens objektu īpatsvars, kas nodrošina kvalitātes un nekaitīguma prasībām atbilstošu ūdens piegādi

procenti

SVA(6)

5.2.

virszemes ūdeņi(11)

5.2.1.

notekūdeņu emisija virszemes ūdeņos no punktveida piesārņojuma avotiem

milj. m3 gadā

LVĢMC

5.2.2.

biogēno elementu emisijas virszemes ūdeņos no punktveida piesārņojuma avotiem (Nkop un Pkop)

t gadā

LVĢMC

5.2.3.

biogēno elementu emisijas virszemes ūdeņos no difūzā piesārņojuma avotiem (Nkop un Pkop)

t gadā

LVĢMC

5.2.4.

skābekli patērējošo organisko vielu ienese virszemes ūdeņos no punktveida piesārņojuma avotiem (BSP5)

t gadā

LVĢMC

5.2.5.

bioķīmiskā skābekļa patēriņa gada vidējā koncentrācija upēs (BSP5)

mg O2 litrā

LVĢMC

5.2.6.

hlorofila-a vidējā vasaras koncentrācija ezeros

µg/l

LVĢMC

5.2.7.

biogēno elementu gada vidējās koncentrācijas virszemes ūdeņos (Nkop un Pkop)

mg/l

LVĢMC

5.2.8.

labas un augstas ūdens kvalitātes ūdens objektu īpatsvars

procenti no kopējā skaita

LVĢMC

5.3.

jūras ūdeņi

5.3.1.

robežšķērsojošo ūdeņu radītā Nkop un Pkop slodze (pie valsts robežas) salīdzinājumā ar kopējo upes slodzi uz Baltijas jūru (upju grīvās)

t gadā

LVĢMC

5.3.2.

Nkop un Pkop gada vidējās koncentrācijas robežšķērsojošās ūdenstecēs (pie valsts robežas un upju grīvās)

mg/l

LVĢMC

5.3.3.

biogēno elementu (slāpekļa, N-NO3 un fosfora, P- PO4) vidējās koncentrācijas Rīgas līcī un Latvijas teritoriālajos ūdeņos (pārejas, piekrastes un jūras ūdeņos) ziemas periodā

µmol/l

LHEI(7)

5.3.4.

Seki dziļums (piekrastes, pārejas un jūras ūdeņos, vidējā vasaras vērtība)

m

LHEI

5.3.5.

hlorofila-a vidējā vasaras koncentrācija pārejas, piekrastes un jūras ūdeņos

mg/m3

LHEI

5.3.6.

makrofītu dziļuma robeža (piekrastes ūdeņos, reizi gadā vasarā)

m

LHEI

5.3.7.

skābekļa deficīta laukums (sezonāli – vasara, rudens; jūras ūdeņos)

km2

LHEI

5.4.

peldvietu ūdeņi – peldvietas ar vismaz pietiekamas kvalitātes prasībām atbilstošu ūdens kvalitāti

skaits no kopējā peldvietu skaita

VI(6)

5.5.

dzeramais ūdens – iedzīvotāju īpatsvars, kas saņem nekaitīguma un kvalitātes prasībām atbilstošu ūdeni

procenti

VI

6.

Zemes izmantošana

6.1.

zemes apauguma izmaiņas

ha reizi piecos gados

LVĢMC

6.2.

lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošana, kurā tiek ievēroti atbalsta saņemšanas nosacījumi

tūkst. ha

ZM, LAD(8)

6.3.

sertificētā bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība

ha

ZM

6.4.

reģistrā iekļautās piesārņoto teritoriju platības

ha

LVĢMC

6.5.

reģistrā iekļautās potenciāli piesārņoto teritoriju platības

ha

LVĢMC

7.

Dabas resursu izmantošana

7.1.

būvmateriālu izejvielu (ģipšakmens, kaļķakmens, dolomīts, māls, smilts, smilts-grants) krājumi

m3

LVĢMC

7.2.

būvmateriālu izejvielu ieguves apjoms

m3 gadā

LVĢMC

7.3.

kūdras krājumi (ar mitrumu 40 %)

tūkst. t

LVĢMC

7.4.

kūdras ieguves apjoms

t gadā

LVĢMC

7.5.

pazemes ūdeņu krājumi

milj. m3

LVĢMC

7.6.

pazemes ūdens ņemšanas apjoms un patēriņa sadalījums pa tautsaimniecības sektoriem

milj. m3 gadā

LVĢMC

7.7.

virszemes ūdens ņemšanas apjoms un patēriņa sadalījums pa tautsaimniecības sektoriem

milj. m3 gadā

LVĢMC

7.8.

koksnes krājas pieaugums

milj. m3 gadā

ZM

7.9.

koksnes ieguves apjoms

milj. m3 gadā

ZM

7.10.

koksnes izmantošanas apjoms energoresursu gala patēriņā

PJ gadā

CSP

Piezīmes.

1 Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".

2 Zemkopības ministrija.

3 Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs.

4 Centrālā statistikas pārvalde.

5 Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”.

6 Veselības inspekcija.

7 Latvijas Hidroekoloģijas institūts.

8 Lauku atbalsta dienests.

9 Dabas aizsardzības pārvalde.

10 C CSP datus iegūst no Eiropas Kopienu Statistikas biroja Eurostat aprēķina.

11 Indikatorus uzrāda vismaz pa upju baseinu apgabaliem.

Vides ministrs R.Vējonis