Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 01.04.2017. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr.152

Rīgā 2009.gada 17.februārī (prot. Nr.13 10.§)
Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi
Izdoti saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma
2. panta 1. punkta "a" apakšpunktu
un 17. panta piekto daļu
un Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma
14. panta otro daļu
(MK 28.03.2017. noteikumu Nr. 183 redakcijā)
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības kārtību šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kultūraugiem, kā arī institūciju, kas kontrolē lopbarības augu sēklu ievešanu no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

2. Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) lopbarības augu shēmu prasībām:

2.1. iesniedz iekļaušanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organi­zācijas (OECD) šķirņu sarakstā tikai tās šķirnes, kas ir iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā un atbilst šīs organizācijas lopbarības augu shēmu prasībām;

2.2. sniedz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) lopbarības augu shēmās noteiktajām institūcijām informāciju par šķirņu uzturētājiem;

2.3. sadarbojas ar šķirņu uzturētājiem;

2.4. slēdz rakstisku vienošanos ar citu valstu pilnvarotajām institūcijām par sēklu pavairošanu saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organi­zācijas (OECD) lopbarības augu shēmām attiecībā uz šķirņu sertifikāciju sēklu apritei starptautiskajā tirgū;

2.5. piegādā citu valstu pilnvarotajām institūcijām oriģinālos Latvijas šķirņu sēklu paraugus pēcpārbaudes veikšanai;

2.6. piegādā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) lopbarības augu shēmās noteiktajām institūcijām oficiālus pavairojamo šķirņu aprakstus, hibrīdām šķirnēm – arī vecākaugu komponentu aprakstus;

2.7. pēc sēklaudzētāja rakstiska pieprasījuma veic sēklas sertifikāciju atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) lopbarības augu sēklu shēmu prasībām;

2.8. pēc sēklaudzētāja rakstiska pieprasījuma izsniedz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sertifikātu un etiķetes, ja lopbarības augu sēklas atbilst šīs organizācijas lopbarības augu shēmu prasībām;

2.9. atzīst pavairotās sēklas identitāti.

3. Ievedot, audzējot un tirgojot sējas lucernas (Medicago sativa L.) sēklas, tiek ievērotas augu karantīnas normatīvajos aktos noteiktās prasības.

4. Dienesta amatpersonu pieņemtos lēmumus lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības jomā var apstrīdēt dienesta nolikumā noteiktajā kārtībā.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

II. Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācija

5. Dienests reģistrē sēklaudzētājus, sēklu sagatavotājus, saiņotājus, ievedē­jus un tirgotājus Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzē­tāju un sēklu tirgotāju reģistrā (turpmāk – reģistrs).

(Grozīts ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183)

6. Lai reģistrētos reģistrā, persona iesniedz dienestā iesniegumu tās iekļaušanai reģistrā (turpmāk – reģistrācijas iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu un pievieno šādus dokumentus:

6.1. sēklaudzētājs – sēklaudzēšanai paredzēto lauku plānus, norādot platību (ha) un informāciju par lauku vēstures kārtošanu;

6.2. sēklu maisījumu sagatavotājs:

6.2.1. informāciju par sēklu maisījumu sagatavošanas iekārtām, kas nodrošina gatavā sēklu maisījuma viendabīgumu;

6.2.2. sēklu maisīšanas procedūru aprakstus;

6.3. sēklu tirgotājs un ievedējs – informāciju par tirdzniecībai paredzēto sēklu izcelsmi, norādot sadarbības partnerus.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

6.1 Dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 6. punktā minēto dokumentu saņemšanas nosūta personai paziņojumu par iesnieguma saņemšanu un tā izskatīšanas termiņu. Ja persona iesniedz visus dokumentus un tie atbilst šo noteikumu prasībām, personu reģistrē reģistrā. Ja persona neiesniedz visus dokumentus vai tajos norādītā informācija neatbilst šo noteikumu prasībām, personu nereģistrē.

(MK 28.03.2017. noteikumu Nr. 183 redakcijā)

6.2 Ja dienests mēneša laikā pēc visu šo noteikumu 6. punktā minēto dokumentu saņemšanas nav informējis personu par tās reģistrāciju vai par atteikumu to reģistrēt, uzskata, ka persona reģistrā ir reģistrēta, piemērojot Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā paredzēto noklusējumu.

(MK 28.03.2017. noteikumu Nr. 183 redakcijā)

7. (Svītrots ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183)

8. Dienests:

8.1. (svītrots ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183);

8.2. (svītrots ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183);

8.3. katrai personai piešķir reģistrācijas kodu. Tā pirmās divas zīmes norāda personas adresi (pasta indeksa pirmie divi cipari), pārējās zīmes – kārtas numuru;

8.4. reģistrā ievada šādu informāciju par reģistrēto personu:

8.4.1. reģistrācijas kodu;

8.4.2. juridiskai personai – personas nosaukumu un uzņēmuma reģistrāci­jas numuru Uzņēmumu reģistrā, fiziskai personai – vārdu, uzvārdu un personas kodu;

8.4.3. juridiskai personai – juridisko adresi, fiziskai personai – dzīves­vietas adresi;

8.4.4. darbības veidu;

8.4.5. sugu grupu, ar kuru tiek veiktas darbības;

8.4.6. kontaktinformāciju (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);

8.5. ievieto savā tīmekļvietnē informāciju par reģistrētajām personām, norādot nosaukumu, darbības veidu, adresi un tālruņa numuru juridiskai personai un vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru fiziskai personai;

8.6. pieņem lēmumu par personas reģistrācijas anulēšanu, ja:

8.6.1. reģistrētā persona ir iesniegusi iesniegumu par reģistrācijas anulēšanu;

8.6.2. atkārtoti konstatēta šo noteikumu VII, VIII, IX, X, XI, XII vai XIII nodaļā minēto prasību neievērošana un par to ir sagatavots attiecīgs akts;

8.6.3. dienests konstatē, ka persona ir izslēgta no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistriem vai persona ir mirusi;

8.7. piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas paziņo personai lēmumu par reģistrācijas anulēšanu.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr. 594; MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183)

8.1 Dienests pēc personas pieprasījuma izsniedz reģistrācijas apliecību elektroniska vai papīra dokumenta formā atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam.

(MK 28.03.2017. noteikumu Nr. 183 redakcijā)

9. Reģistrā iekļautās personas reģistra aktīvajā datubāzē ir ietvertas līdz brīdim, kad saskaņā ar šo noteikumu 8.6.apakšpunktu reģistrācija tiek anulēta. Ja reģistrā iekļautās personas reģistrācija anulēta, dienests sešus gadus pēc anulēšanas saglabā informāciju par personu reģistra arhīva datubāzē.

9.1 Lai izdarītu izmaiņas reģistrā, reģistrētā persona dienestā iesniedz šo noteikumu 2.pielikumā minēto iesniegumu, norādot, kādas izmaiņas ir nepieciešamas.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

9.2 Ja izmaiņas reģistrā saistītas ar reģistrētās personas darbības veidu maiņu, šo noteikumu 9.1 punktā minētajam iesniegumam pievieno šo noteikumu 6.1., 6.2. vai 6.3.apakšpunktā minētos dokumentus.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

9.3 Dienests triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 9.1 punktā minētā iesnieguma saņemšanas izdara nepieciešamās izmaiņas reģistrā.

(MK 28.03.2017. noteikumu Nr. 183 redakcijā)

III. Sēklu kategorijas

10. Sēklas iedala šādās kategorijās:

10.1. izlases sēklas (IS);

10.2. pirmsbāzes sēklas (PB);

10.3. bāzes sēklas (B);

10.4. sertificētas sēklas (C);

10.5. komercsēklas (K).

11. Izlases sēklas (IS) ir sēklu daudzums, kas iegūts, pabeidzot šķirnes uzturēšanas shēmā norādīto vienu ciklu, un nodrošina šķirnes īpašību saglabāšanu vairākās paaudzēs. Selekcionārs vai šķirnes uzturētājs iegūst šīs sēklas, ievērojot šķirnes uzturēšanas shēmu. Pēc selekcionāra vai šķirnes uzturētāja rakstiska pieprasījuma dienests veic izlases sēklu (IS) lauku apskati vai sēklu kvalitātes novērtēšanu, lai noteiktu to faktisko kvalitāti atbilstoši šajos noteikumos bāzes sēklām minētajiem rādītājiem lauku apskatei un bāzes sēklu kvalitātes noteikšanai minētajiem sēklu kvalitātes rādītājiem.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

12. Pirmsbāzes sēklas (PB) ir sēklas, kas:

12.1. izaudzētas tieši no izlases sēklām (IS) selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto praksi šķirnes uzturēšanai;

12.2. paredzētas bāzes sēklu (B) un sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai;

12.3. saskaņā ar Sēklu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām bāzes sēklām noteiktajām prasībām;

12.4. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

13. Bāzes sēklas (B) ir sēklas, kas:

13.1. iegūtas no pirmsbāzes sēklām vai tieši no izlases sēklām;

13.2. audzētas selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto praksi šķirnes uzturēšanai;

13.3. paredzētas sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai;

13.4. saskaņā ar Sēklu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām bāzes sēklām noteiktajām prasībām;

13.5. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

14. Sertificētas sēklas (C) ir sēklas, kas:

14.1. iegūtas tieši no bāzes sēklām (pēc selekcionāra vai šķirnes pārstāvja, vai, ja nav selekcionāra, pēc šķirnes uzturētāja vēlmes – arī no augstākas kategorijas sēklām);

14.2. saskaņā ar Sēklu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām sertificētām sēklām noteiktajām prasībām;

14.3. nav paredzētas turpmākai sēklaudzēšanai;

14.4. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

15. Sertificētām lupīnu (Lupinus spp.), sējas zirņu (Pisum sativum), sējas vīķu (Vicia sativa L.), smilts vīķu (Vicia villosa Roth), lauka pupu (Vicia faba) un sējas lucernas (Medicago sativa) sēklām (C) ir divas paaudzes:

15.1. pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C1);

15.2. otrās paaudzes sertificētas sēklas (C2).

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr. 594; MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183)

16. Pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C1) ir sēklas, kas:

16.1. izaudzētas no bāzes sēklām (pēc selekcionāra vai šķirnes pārstāvja, vai, ja nav selekcionāra, pēc šķirnes uzturētāja vēlmes – arī no augstākas kategorijas sēklām);

16.2. ir atzītas par atbilstošām šajos noteikumos pirmās paaudzes sertificētām sēklām (C1) noteiktajām prasībām lauku apskatē un saskaņā ar Sēklu aprites likumu un šiem noteikumiem vidējā sēklu parauga kvalitāte atbilst sertificētām sēklām (C) noteiktajām prasībām;

16.3. paredzētas otrās paaudzes sertificētu sēklu ražošanai vai citiem nolūkiem (piemēram, pārtikai, lopbarībai, zālienam);

16.4. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

17. Otrās paaudzes sertificētas sēklas (C2) ir sēklas, kas:

17.1. izaudzētas no pirmās paaudzes sertificētām sēklām (C1) (pēc selek­cionāra vai šķirnes pārstāvja, vai, ja nav selekcionāra, pēc šķirnes uzturētāja vēlmes – arī no augstākas kategorijas sēklām);

17.2. ir atzītas par atbilstošām šajos noteikumos otrās paaudzes sertificētām sēklām (C2) noteiktajām prasībām lauku apskatē un saskaņā ar Sēklu aprites likumu un šiem noteikumiem vidējā sēklu parauga kvalitāte atbilst sertificētām sēklām (C) noteiktajām prasībām;

17.3. nav paredzētas turpmākai sēklaudzēšanai;

17.4. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

18. Komercsēklas (K) ir sēklas, kuras:

18.1. ir iespējams identificēt kā sugai piederīgas;

18.2. saskaņā ar Sēklu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām komercsēklām (K) noteiktajām prasībām;

18.3. visā sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

19. Komercsēklas (K) ir iespējamas šādām lopbarības augu sugām:

19.1. maura skarenei (Poa annua L.);

19.2. miežabrālim (Phalaris arudinacea L.);

19.3. sējas esparsetei (Onobrychis viciifolia Scop.);

19.4. (svītrots ar MK 22.11.2011. noteikumiem Nr.890);

19.5. gumainajam timotiņam (Phleum nodosum L.);

19.6. smalklapu auzenei (Festuca filiformis Pourr.);

19.7. raupjajai auzenei (Festuca trachyphylla (Hack.) Krajina).

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

IV. Sēklaudzēšanai noteiktās prasības

20. Ja sēklaudzētājs audzē vienas vai vairāku sugu vai šķirņu, vai kategoriju lopbarības augu sēklas, tas nodrošina, ka dažādu sugu vai šķirņu, vai kategoriju sēklas nesajaucas.

21. Sēklaudzētājs kārto lauku vēsturi, norādot lauku izvietojuma shēmu, augu maiņu pa gadiem un informāciju par konkrētajā laukā lietoto sēklu.

22. Sēklaudzēšanas sējumus izvieto tikai pēc priekšaugiem, kas nodrošina šķirņu un sugu nesajaukšanos. Atkārtota lopbarības augu audzēšana vienā un tajā pašā laukā ir pieļaujama, ja ievērots vismaz piecu gadu intervāls starp krustziežu sugām, triju gadu intervāls starp tauriņziežu sugām un divu gadu intervāls starp pārējām sugām.

23. Ja nav ievēroti šo noteikumu 22.punktā minētie intervāli, par sēklaudzēšanas sējumu priekšaugiem nedrīkst izmantot:

23.1. to pašu sugu (izņemot to pašu šķirni, tādu pašu vai augstāku kategoriju). Ja laukā, neievērojot šo noteikumu 22.punktā minēto intervālu, iepriekšējos gados tika izsētas kādas šķirnes zemākas kategorijas sēklas, bet lauku apskatei tiek pieteikts sējums šīs šķirnes augstākas kategorijas sēklu ieguvei, tad no lauka iegūst tādas pašas kategorijas sēklas, kādas varēja iegūt iepriekš;

23.2. kultūraugus, kuru sēklas sagatavošanas procesā ir grūti nošķiroja­mas, saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu;

23.3. dabiskos zālājus vai zālājus, kurus paredzēts izmantot citiem mērķiem (piemēram, ganībām). Šis ierobežojums neattiecas uz sējas zirņiem un lauka pupām.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

24. Nav pieļaujama daudzgadīgo lopbarības augu sēklaudzēšana maisī­jumā ar citām sugām.

25. Vienā laukā audzētu daudzgadīgo lopbarības augu vienas sugas, vienas šķirnes un vienas kategorijas sēklu ražošanā nedrīkst būt pārtraukumi starp sēklu ieguves gadiem, izņemot gadījumus, kad sēklaudzēšanai paredzētais lauks ir novākts citiem mērķiem līdz brīdim, kamēr izveidojušās sēklas. Par paredzamo sēkl­audzēšanas pārtraukumu sēklaudzētājs šo noteikumu 31.punktā minētajā termiņā informē dienestu, piesakot attiecīgās sēkl­audzēšanas platības, kā arī norāda novākšanas termiņus.

26. (Svītrots ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183)

27. Sēklaudzēšanas sējumi jāizvieto tā, lai tiktu nodrošināts šo noteikumu 5.pielikumā minētais minimālais attālums starp sējumiem, starp kuriem iespējama nevēlama svešappute.

28. Prasības par minimālo attālumu starp sējumiem, starp kuriem iespējama nevēlama svešappute, neņem vērā, ja ir nodrošināta aizsardzība pret nevēlamu svešapputi.

29. Lupīnu (Lupinus spp.), sējas zirņu (Pisum sativum), sējas vīķu (Vicia sativa L.), smilts vīķu (Vicia villosa Roth) un lauka pupu (Vicia faba) šķirnēm minimālais attālums starp dažādu sugu sējumiem vai tās pašas sugas un tās pašas šķirnes citu kategoriju sējumiem ir tāds, lai sēklu novākšanas laikā nebūtu iespējama to sajaukšanās.

(Grozīts ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183)

V. Lauku apskate

30. Lai novērtētu sēklaudzēšanas lauku vispārējo stāvokli un to atbilstību šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām, kā arī noteiktu sugas un šķirnes tīrību saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumā minētajām prasībām, dienesta inspektors veic lauku apskati.

31. Sēklaudzētājs katru gadu līdz 1.jūnijam iesniedz dienestā lauku apskates iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumu.

(Grozīts ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183)

32. Dienesta inspektors, pieņemot lauku apskates iesniegumu, pārbauda, vai:

32.1. lauku apskates iesniegumā ir norādīta visa šo noteikumu 6.pielikumā minētā informācija;

32.2. šķirne atbilst Sēklu aprites likumā minētajām prasībām par sēklu sertifikāciju;

32.3. sēklaudzētājam ir reģistrēta licence par attiecīgās aizsargātās šķirnes izmantošanas tiesībām;

32.4. (svītrots ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183).

33. Pirms lauku apskates dienesta inspektors iepazīstas ar sēklu kvalitāti apliecinošiem dokumentiem un ierakstiem lauku vēsturē. Sēklu sertifikāta derīguma termiņu nepārbauda.

(Grozīts ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183)

34. Ja nav ievērotas šo noteikumu 32.punktā minētās prasības, dienesta inspektors triju darbdienu laikā par to rakstiski informē sēklaudzētāju, norādot nepilnības, un pieprasa septiņu darbdienu laikā novērst norādītos trūkumus.

35. Izsētās sēklas kvalitāti apliecina:

35.1. Latvijā sertificētai sēklai – dienesta izsniegta sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar norādi “Eiropas Savienības tiesību akti” (ja sēkla paredzēta tirdzniecībai) un sēklas sertifikāts;

35.2. izsētajai izlases sēklai, ko šķirnes uzturētājs izsējis turpmākai pavai­rošanai, – selekcionāra pilnvarojums un šķirnes uzturēšanas shēmas;

35.3. citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī Īslandē un Norvēģijā sertificētai sēklai – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar atsauci uz Eiropas Savienības tiesību aktiem un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu;

35.4. normatīvajos aktos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm minētā valstī sertificētai sēklai, – sēklu kvalitāti apliecinoši dokumenti un sēklas iesaiņojuma etiķete, kas atbilst normatīvajos aktos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm minētajām prasībām;

35.5. Šveicē un Lihtenšteinā sertificētai sēklai – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu;

35.6. sēklai, kas sertificēta valstī, kura ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) lopbarības augu sēklu shēmu dalībvalsts, – Sēklu aprites likumā minētie sēklu kvalitāti apliecinošie dokumenti, kā arī dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

36. (Svītrots ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

37. (Svītrots ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

38. (Svītrots ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

39. Dienesta inspektors pieņem lēmumu atteikt lauku apskati un sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu jau pirms lauku apskates, un triju darbdienu laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas rakstiski informē par to sēklaudzētāju, ja:

39.1. šo noteikumu 34.punktā minētie trūkumi nav novērsti noteiktajā termiņā;

39.2. nav izsētās sēklas kvalitāti apliecinošu dokumentu vai tie neatbilst šo noteikumu 35.punktā minētajiem nosacījumiem;

39.3. pārbaudot ierakstus lauku vēsturē, ir konstatēti šo noteikumu 25.punktā minēto nosacījumu pārkāpumi vai neatbilstība lauku apskates iesnie­gumā norādītajai informācijai;

39.4. nav lauku vēstures;

39.5. lauku apskates iesniegums iesniegts pēc šo noteikumu 31.punktā minētā termiņa un augi ir sasnieguši tādas fenoloģiskās attīstības fāzes, kad vairs nav iespējams konstatēt šķirņu atšķirīgās morfoloģiskās pazīmes;

39.6. šķirne neatbilst Sēklu aprites likumā minētajiem nosacījumiem par sēklu sertifikāciju.

40. Lauka apskati veic vismaz reizi veģetācijas periodā tādā kultūraugu fenoloģiskās attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes morfolo­ģiskās pazīmes un ir iespējams noteikt šķirnes tīrību un konstatēt ar slimībām inficētos augus:

40.1. stiebrzālēm lauka apskate ieteicama masveida skarošanas vai vārpošanas laikā;

40.2. tauriņziežiem lauka apskate ieteicama masveida ziedēšanas laikā;

40.3. eļļas rutkiem un facēlijai lauka apskate ieteicama tad, kad aizmetušās apakšējās pākstis;

40.4. lopbarības kāļiem un lopbarības kāpostiem lauka apskati veic divas reizes:

40.4.1. pirmo reizi – pirmajā veģetācijas gadā pirms novākšanas, kad augi sasnieguši tehnisko gatavību;

40.4.2. otro reizi – otrajā veģetācijas gadā pirms ziedēšanas.

41. Lauka apskates laiku un reizes nosaka dienesta inspektors. Augu skaitu, kuru sēklas sagatavošanas procesā ir grūti nošķirojamas, var vērtēt atsevišķā lauku apskates reizē.

42. Sākot lauka apskati, dienesta inspektors pārbauda minimālos attālumus starp atsevišķu šķirņu sējumiem un:

42.1. ja nav ievēroti šo noteikumu 5.pielikumā minētie minimālie attālumi, brīdina sēklaudzētāju par neatbilstību, un nosaka termiņu minimālo attālumu nodrošināšanai (piemēram, izpļaut attiecīgās platības). Sēklaudzētājs pēc trūkumu novēršanas var atkārtoti pieteikt lauka apskati;

42.2. ja minimālo attālumu nav iespējams nodrošināt, platības, kas atrodas tuvāk par minimālo attālumu, atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamām.

43. Lauku apskates laikā dienesta inspektors pārliecinās par sējumā esošās šķirnes identitāti (atbilstību oficiālajam šķirnes aprakstam). Ja šķirnes identitāte neatbilst pieteiktajam šķirnes nosaukumam, dienesta inspektors sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu un iegūto ražu neiekļauj sēklu novērtēšanā.

44. Lauku apskates laikā dienesta inspektors nosaka:

44.1. sējas zirņu un lauka pupu sējumos:

44.1.1. sējuma biezību (augu skaitu uz vienu hektāru);

44.1.2. šķirnei neatbilstošo augu skaitu uz 200 m2, raksturojot to pazīmes atbilstoši oficiālajam šķirnes aprakstam;

44.2. lopbarības kāļu un lopbarības kāpostu sēklaudzēšanas laukos – šķirnei neatbilstošo augu skaitu, raksturojot to pazīmes atbilstoši oficiālajam šķirnes aprakstam;

44.3. pārējo lopbarības augu sējumos:

44.3.1. šķirnei neatbilstošo augu skaitu uz 200 m2, raksturojot to pazīmes atbilstoši oficiālajam šķirnes aprakstam;

44.3.2. augu skaitu, kuru sēklas sagatavošanas procesā ir grūti nošķiro­jamas, uz 200 m2;

44.3.3. citu aireņu sugu (tai skaitā auzeņ­airenes) klātbūtni airenēs.

45. Laukā, kura lielums nepārsniedz 10 hektārus, lauka apskati veic vismaz 10 vietās, apskatot 1 x 20 m lielus taisnstūrus (20 m2) sējumam rakstu­rīgās vietās perpendikulāri sējas virzienam. Uz katriem nākamajiem pieciem hektāriem (sējas zirņiem un lauka pupām) vai diviem hektāriem (citiem tauriņ­ziežiem un stiebrzālēm) izvērtējamo lauciņu skaitu palielina par vienu, bet ne vairāk kā līdz 20.

46. Lopbarības kāļu un lopbarības kāpostu sēklaudzēšanas laukos dienesta inspektors lauka apskatē novērtē lauka lielumam atbilstošu paraugrindu skaitu. Ja lauka lielums ir:

46.1. līdz pieciem hektāriem, apskatāmo paraugrindu skaits ir 20;

46.2. no pieciem līdz 10 hektāriem, apskatāmo paraugrindu skaits ir 30;

46.3. no 10 līdz 20 hektāriem, apskatāmo paraugrindu skaits ir 40;

46.4. vairāk par 20 hektāriem, apskatāmo paraugrindu skaits ir 50.

47. Lopbarības kāļu un lopbarības kāpostu sēklaudzēšanas lauka apskatē inspektors katrā paraugrindā pēc kārtas novērtē 50 augus. Minimālais apskatāmo augu skaits laukā ir 1000. Ja sēklaudzēšanas laukā augu ir mazāk par noteikto minimālo daudzumu, apskata visus augus laukā. Lauku apskates rezultātus aprēķina no faktiski apskatīto augu skaita.

48. Sējumi (stādījumi) neatbilst šķirnes tīrības prasībām, ja:

48.1. sējas zirņu un lauka pupu sējumos šķirnei neatbilstošo augu skaits uz 200 m2 atkarībā no augu skaita uz vienu hektāru pārsniedz šo noteikumu 8.pielikumā minēto skaitu;

48.2. pārējo lopbarības augu sējumos šķirnei neatbilstošo augu skaits uz 200 m2 pārsniedz šo noteikumu 4.pielikumā minēto skaitu.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

49. Lauku apskatē augu skaits, kuru sēklas sagatavošanas procesā ir grūti nošķirojamas, uz 200 m2 nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 4.pielikumā minēto skaitu.

50. Sēklaudzēšanas laukos nav pieļaujama vējauzu (Avena fatua, Avena sterilis) klātbūtne.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

51. Tauriņziežu izlases, pirmsbāzes un bāzes sēklu laukos nav pieļaujama amoliņa (Melilotus spp.) klātbūtne.

52. Ja sēklaudzēšanas laukā konstatē vējauzas (Avena fatua, Avena sterilis) vai tauriņziežu izlases, pirmsbāzes un bāzes sēklu laukā – amoliņu (Melilotus spp.), dienesta inspektors tajā pašā dienā sagatavo rakstisku norādījumu sēklaudzētājam tos izravēt vai atsevišķu lauka daļu ar minēto augu kolonijām novākt citai izmantošanai, nevis sēklu ražošanai. Pēc norādījuma izpildes termiņa beigām, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc iepriekšējās apskates veic atkārtotu lauka apskati.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

53. Ja, veicot lauku apskati, konstatē šo noteikumu pārkāpumus vai sējuma neatbilstību attiecīgajai sēklu kategorijai, dienesta inspektors sēklu kategoriju pazemina līdz atbilstošai kategorijai, ņemot vērā šajos noteikumos minēto sēklas kategoriju iegūšanas kārtību. Ja trūkumus iespējams novērst, pēc dienesta inspektora norādījumu izpildes lauka apskati veic atkārtoti, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc iepriekšējās apskates.

54. Ja sējums neatbilst šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām, kā arī sugas un šķirnes tīrības prasībām, dienests sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu un iegūto ražu neiekļauj sēklu novērtēšanā.

55. Ja tiek konstatēts, ka nav ievēroti šo noteikumu 5.pielikumā minētie minimālie attālumi, dienesta inspektors pirms lauku apskates protokola izsniegšanas pārliecinās, vai platības, kas atrodas tuvāk par minimālo attālumu, ir novāktas atsevišķi. Par minēto pārbaudi izdara ierakstu lauku apskates protokolā. Minētā protokola saturs norādīts šo noteikumu 9.pielikumā.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

56. Triju darbdienu laikā pēc pēdējās lauka apskates dienesta inspektors, pamatojoties uz lauka apskates rezultātiem, pieņem lēmumu par šķirnes sējumu atbilstību sēklu iegūšanai, kā arī sagatavo un izsniedz lopbarības augu sēklaudzēšanas lauku apskates protokolu sēklaudzētājam. Viens protokola eksemplārs paliek dienestā.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

VI. Sēklu kvalitātes novērtēšana

57. Reģistrā reģistrētā persona iesniedz dienestā iesniegumu par vidējā sēklu parauga noņemšanu, analīžu veikšanu un oficiālo etiķešu izgatavošanu saskaņā ar šo noteikumu 10.pielikumu.

58. Sēklu paraugus noņem dienesta inspektors, kas ir ieguvis dienesta sēklu paraugu noņēmēja kvalifikāciju vai Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) sēklu paraugu noņēmēja kvalifikāciju.

59. Lai novērtētu sēklu kvalitāti sertifikācijai vai komercsēklu pārbaudei, dienesta inspektors ņem paraugu no katras sagatavotās viendabīgās sēklu partijas.

60. Par sēklu partijas neviendabīgumu liecina:

60.1. atšķirīgs sēklu partijas iesaiņojuma materiāls vai veids;

60.2. dažādi iesaiņojumu lielumi sēklu partijā;

60.3. atšķirīgi marķējumi un etiķetes vai atšķirīga informācija etiķetēs;

60.4. dažādu veidu zīmogojumi;

60.5. dažādu veidu sēklu apstrāde iesai­ņojumos;

60.6. sēklu vizuālās atšķirības dažādos iesaiņojumos;

60.7. atšķirīgi piemaisījumi dažādos iesaiņojumos.

61. Ja konstatēta kāda no šo noteikumu 60.1., 60.2., 60.3., 60.4. vai 60.5.apakšpunktā minētajām pazīmēm, dienesta inspektors paraugu noņemšanu atsaka līdz brīdim, kamēr reģistrā reģistrētā persona nodala atšķirīgos iesaiņojumus atsevišķā partijā.

62. Ja konstatēta šo noteikumu 60.6. vai 60.7.apakšpunktā minētā pazīme, reģistrā reģistrētā persona var:

62.1. sēklu partiju sadalīt vairākās atsevišķās partijās pēc kādas sēklu atšķirīgās pazīmes (ja tas ir iespējams);

62.2. iesniegt dienestā iesniegumu par nepieciešamību veikt sēklu partijas neviendabīguma analīzi attiecībā uz tīrību, dīgtspēju un citu augu sēklu saturu atbilstoši Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem (elek­troniskā veidā pieejami dienesta mājaslapā internetā);

62.3. atsaukt iesniegumu par vidējā sēklu parauga noņemšanu, analīžu veikšanu un etiķešu izgatavošanu, lai veiktu pasākumus (piemēram, sēklu partijas samaisīšanu) pārbaudāmās sēklu partijas neviendabīguma novēršanai.

63. Ja, veicot šo noteikumu 62.2.apakš­punktā minēto analīzi, konstatē, ka sēklu partija nav pietiekami viendabīga un neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem, dienesta inspektors sēklu partijas novērtēšanu neveic.

64. Sēklu partijas masa ir noteikta šo noteikumu 11.pielikumā. Noteikto maksimālo sēklu partijas masas lielumu nedrīkst pārsniegt vairāk par pieciem procentiem.

65. Ja sēklu partijas masa pārsniedz šo noteikumu 11.pielikumā minēto lielumu vairāk par pieciem procentiem, to sadala vairākās sēklu partijās atbilstoši sugai.

66. No sēklu partijas noņem vidējo paraugu sēklu kvalitātes novērtēšanai un pēcpārbaudei. Vidējais paraugs sastāv no šādām daļām, kuru minimālā masa noteikta šo noteikumu 11.pielikumā:

66.1. paraugs sēklu kvalitātes īpašību noteikšanai;

66.2. paraugs sēklu pēcpārbaudei;

66.3. paraugs sēklu mitruma satura un kaitēkļu invāzijas noteikšanai (ievieto hermētiski noslēgtā iesaiņojumā).

67. Sēklu paraugus pēc kvalitātes rādītāju noteikšanas dienests uzglabā vismaz gadu. Sēklu pēcpārbaudes parauga atlikušo daļu uzglabā, līdz ir pabeigta parauga vērtēšana.

68. Sēklu vidējā parauga kvalitātei jāatbilst rādītājiem, kas noteikti šo noteikumu 12.pielikumā. Sējas zirņu un lauka pupu šķirnēm, kurām sēklas var vizuāli atšķirt pēc krāsas vai sēklu lieluma, nosaka šķirnes tīrību saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikuma 2.punktu.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

69. Lopbarības augu sēklās nav pieļaujams vējauzu (Avena fatua, Avena sterilis) sēklu piejaukums saskaņā ar šo noteikumu 12.pielikumu.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

70. Nosakot sēklu sertifikāta derīguma termiņu – viens gads, sēklām noteiktais mitruma saturs nedrīkst pārsniegt:

70.1. kāpostu dzimtas lopbarības au­giem (lopbarības kāļiem, lopbarības kāpostiem, eļļas rutkiem) – 9,0 procentus;

70.2. tauriņziežiem (ragainajiem vanagnadziņiem, lucernai, esparsetei, āboliņiem un austrumu galegai) – 13,0 procentu;

70.3. stiebrzālēm, zirņiem, vīķiem, lupīnām un pupām – 15,0 procentu.

(Grozīts ar MK 22.11.2011. noteikumiem Nr.890)

71. Nosakot sēklu sertifikāta derīguma termiņu – trīs mēneši, sēklām noteiktais mitruma saturs nedrīkst pārsniegt:

71.1. kāpostu dzimtas lopbarības au­giem (lopbarības kāļiem, lopbarības kāpostiem, eļļas rutkiem) – 12,0 procentu;

71.2. tauriņziežiem (ragainajiem vanagnadziņiem, lucernai, esparsetei, āboliņiem un austrumu galegai)– 14,5 procentus;

71.3. stiebrzālēm, zirņiem, vīķiem, lupīnām un pupām – 16,5 procentus.

(Grozīts ar MK 22.11.2011. noteikumiem Nr.890)

72. Ja pirmsbāzes kategorijas vai bāzes kategorijas sēklu partijas sēklām, kā arī miežabrāļa sertificētu sēklu kategorijai un miežabrāļa komercsēklām, analīzē noteiktā dīgtspēja neatbilst šo noteikumu 12.pielikumā minētajai minimālajai sēklu dīgtspējai, reģistrā reģistrētā persona līdz 20.aprīlim un līdz 1.jūnijam var iesniegt dienestā iesniegumu atļaujas saņemšanai sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju saskaņā ar šo noteikumu 13.pielikumu.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594; MK 22.11.2011. noteikumiem Nr.890; MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1418)

73. Selekcionārs vai šķirnes uzturētājs var iesniegt dienestā iesniegumu atļaujas saņemšanai pazemināt izlases sēklas kategoriju saskaņā ar šo noteikumu 14.pielikumu, ja izlases sēklas sēklaudzēšanas laukā ir veikta lauku apskate un lauku apskatē noteiktā šķirnes identitāte un šķirnes tīrība atbilst tās sēklu kategorijas prasībām, uz kuru paredzēts samazināt izlases sēklu kategoriju. Iesniegumu var iesniegt līdz:

73.1. 20.aprīlim – par visām šo noteikumu 1.pielikumā minētajām sugām;

73.2. 1.jūnijam – par sugām, kuras sēj arī vasaras un rudens mēnešos.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1418)

74. Dienests katru gadu līdz 20.aprīlim un līdz 1.jūnijam apkopo šo noteikumu 72. un 73.punktā minētos iesniegumus un informē Nacionālo augu šķirņu padomi par:

74.1. iesniegumiem atļaujas saņemšanai sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju, norādot kopējo iesniegumu skaitu pa augu sugām un šķirnēm, partiju skaitu, kopējo sēklu apjomu un konstatēto minimālo dīgtspēju;

74.2. iesniegumiem atļaujas saņemšanai pazemināt izlases sēklas kategoriju, norādot kopējo iesniegumu skaitu pa augu sugām un šķirnēm, sēklu apjomu, kategorijas pazemināšanas iemeslus.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1418)

75. Nacionālā augu šķirņu padome piecu darbdienu laikā pēc šo noteiku­mu 74.punktā minētās informācijas saņemšanas izvērtē attiecīgās šķirnes sēklas nodrošinājumu Latvijas tirgū, kā arī saražoto izlases sēklas daudzumu un sniedz priekšlikumus par:

75.1. zemāko iespējamo dīgtspēju, ar kuru var atļaut sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju;

75.2. izlases sēklas kategoriju pazemināšanu.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

76. Dienests piecu darbdienu laikā pēc Nacionālās augu šķirņu padomes sniegto priekšlikumu saņemšanas pieņem lēmumu par:

76.1. atļaujas izsniegšanu sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju vai par atteikumu izsniegt atļauju un par to triju darbdienu laikā paziņo šo noteikumu 72.punktā minētajai reģistrētajai personai;

76.2. atļaujas izsniegšanu pazemināt izlases sēklas kategoriju (ja sēklu kvalitātes rādītāji atbilst kategorijai, uz kuru paredzēts samazināt izlases sēklu kategoriju) vai par atteikumu pazemināt kategoriju un par to piecu darbdienu laikā paziņo šo noteikumu 73.punktā minētajam selekcionāram vai šķirnes uzturētājam.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

77. Ja dienests ir pieņēmis lēmumu atļaut sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju:

77.1. dienests reģistrētajai personai izsniedz sēklu sertifikātu saskaņā ar šo noteikumu 136.punktu, pamatojoties uz pārskatu par sēklu novērtēšanas rezultātiem. Sēklu sertifikātā ietver papildu norādi par sēklu pazemināto dīgtspēju. Sēklu sertifikāta termiņš atbilst šo noteikumu 140.punktā minētajam termiņam;

77.2. dienests attiecīgās sēklu kategorijas iesaiņojuma oficiālajā etiķetē papildus norāda faktisko sēklu dīgtspēju, kā arī tirgotāja vārdu, uzvārdu (juridiskai personai – nosaukumu) un adresi;

77.3. reģistrētā persona tirgo sēklas ar pazeminātu dīgtspēju, ievērojot šajos noteikumos noteiktās prasības.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

VII. Sēklu iesaiņošana

78. Saiņotājs iesaiņojuma materiālu izvēlas tā, lai:

78.1. nodrošinātu sēklu kvalitātes un masas saglabāšanos un sēklu nesajaukšanos;

78.2. iesaiņojumus nevarētu atvērt bez redzamām bojājumu pazīmēm uz oficiālās etiķetes vai iesaiņojuma.

79. Reģistrā reģistrētā persona sēklu partiju noliktavā novieto tā, lai jebkurai iesaiņojuma vienībai varētu brīvi piekļūt un noņemt paraugu.

80. Reģistrā reģistrētā persona lopbarības augu sēklas var iesaiņot nelielos Eiropas Savienības iesaiņojumos. Nelielos Eiropas Savienības iesaiņojumus iedala šādi:

80.1. A tipa iesaiņojums (neto svars līdz 2,5 kilogramiem) – tajā iesaiņo sēklu maisījumus, kas nav paredzēti lopbarības augu sēklaudzēšanai un lopba­rības augu audzēšanai. Ja lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, to svars netiek ieskaitīts kopējā svarā;

80.2. B tipa iesaiņojums (neto svars līdz 10 kilogramiem) – tajā iesaiņo bāzes sēklas, sertificētas sēklas, komercsēklas vai sēklu maisījumus. Ja lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, to svars netiek ieskaitīts kopējā svarā.

81. Saiņotājs dienesta uzraudzībā veic sēklu iesaiņojumu noslēgšanu (arī atkārtotu) iesaiņojumiem, kuriem lieto oficiālās etiķetes.

VIII. Sēklu iesaiņojuma etiķetēšana ar oficiālajām etiķetēm

82. Sēklu iesaiņojuma oficiālās etiķetes ir stingrā dienesta uzskaitē. Etiķetes minimālais izmērs ir 110 x 67 mm. Tās krāsa noteikta šo noteikumu 15.pielikumā. Etiķete var būt ar auklas caurumu, uzlīmējama vai piešujama.

83. Sējas lucernai (Medicago sativa L.) etiķeti var aizstāt ar augu pasi, ja tā atbilst šo noteikumu 82.punktā minētajiem nosacījumiem un satur šo noteikumu 16.pielikumā minēto informāciju.

84. Oficiālās etiķetes lieto iesaiņojumiem, kuros iesaiņo:

84.1. pirmsbāzes sēklas;

84.2. bāzes sēklas;

84.3. sertificētas sēklas (izņemot nelielus Eiropas Savienības B tipa iesai­ņojumus);

84.4. komercsēklas (izņemot nelielus Eiropas Savienības B tipa iesaiņo­jumus);

84.5. sēklu maisījumus (izņemot nelielus Eiropas Savienības A un B tipa iesaiņojumus);

84.6. sēklas, kas nav līdz galam sertificētas.

85. Pēc saiņotāja rakstiska pieprasījuma dienests nelieliem Eiropas Savienības B tipa sēklu iesaiņojumiem izsniedz oficiālās etiķetes, piemērojot šo noteikumu VIII nodaļā minētās prasības.

86. Noslēdzot sēklu iesaiņojumus, tiem ārpusē piestiprina nelietotu oficiālo etiķeti, kurā norādītā informācija atbilst:

86.1. šo noteikumu 16.pielikumā minētajām prasībām – pirmsbāzes sēk­lām, bāzes sēklām (ieskaitot nelielus Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumus) un sertificētām sēklām (izņemot nelielus Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumus);

86.2. šo noteikumu 17.pielikumā minētajām prasībām – komercsēklām (izņemot nelielus Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumus);

86.3. šo noteikumu 18.pielikumā minētajām prasībām – sēklu maisīju­miem (izņemot nelielus Eiropas Savienības A un B tipa iesaiņojumus);

86.4. šo noteikumu 19.pielikumā minētajām prasībām – sēklām, kuras nav līdz galam sertificētas.

87. Pirmsbāzes sēklām, bāzes sēklām (arī nelielos Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumos) un sertificētām sēklām (izņemot nelielus Eiropas Savienī­bas B tipa iesaiņojumus) iesaiņojumā ievieto dokumentu etiķetes krāsā, dokumentā iekļaujot šo noteikumu 16.pielikuma II nodaļā minēto informāciju. Dokumenta tipogrāfiskais noformējums atšķiras no etiķetes, lai tos nevarētu sajaukt. Minētais dokuments nav nepieciešams, ja informācija ir neizdzēšami uzdrukāta uz iesaiņojuma vai saskaņā ar šo noteikumu 86.1.apakšpunktu ir lietota uzlīmējama etiķete vai nenoplēšama materiāla etiķete.

88. Ja lieto etiķeti ar auklas caurumu, etiķetes piestiprinājumu aizzīmogo.

89. Sēklu iesaiņojumam oficiālo etiķeti piestiprina (pirmoreiz vai atkārtoti) tikai dienesta uzraudzībā.

90. Ja lopbarības augu šķirne ir ģenētiski modificēta, to norāda etiķetē, kā arī jebkurā citā sēklu kvalitāti apliecinošā dokumentā.

91. Ja sēklas ir apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai citām ķimikālijām, to norāda etiķetē.

92. Ja sertifikācijas procesā noteiktā sēklu partijas kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, attiecīgās sēklu partijas oficiālās etiķetes likvidē dienesta inspektora uzraudzībā.

93. Ja etiķetes pasūtītas un saiņotājam piegādātas pirms sēklu iesaiņo­šanas un sēklu parauga noņemšanas, dienesta inspektors pārliecinās par etiķešu izlietojumu, pārbaudot iesaiņojumu lielumu un skaitu. Ja dienesta inspektors konstatē, ka:

93.1. sēklu partijas glabāšanas vietā ir mazāk iesaiņojuma vienību, nekā pasūtīts etiķešu, dienesta inspektors nodrošina neizlietoto etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu;

93.2. vietā, kur glabājas etiķetētā sēklu partija, ir vairāk iesaiņojuma vienību, nekā pasūtīts etiķešu, dienesta inspektors nenoņem sēklu paraugu, kamēr nav nodalītas liekās iesaiņojuma vienības.

94. Ja sēklu partija ir etiķetēta ar oficiālajām sēklu iesaiņojuma etiķetēm, bet, veicot atkārtotu sertifikācijas parauga kvalitātes noteikšanu pēc sertifikāta derīguma termiņa beigām vai pagarinot sertifikāta derīguma termiņu, tiek konstatēts, ka sēklu partijas kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, dienesta inspektors:

94.1. nekavējoties par to paziņo sēklu partijas īpašniekam un pārbauda sēklu partijas apriti;

94.2. nodrošina izlietoto etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu.

95. Ja etiķetēto sēklu partiju pārsaiņo cita lieluma iesaiņojuma vienībās vai veic sēklu partijas ķīmisko apstrādi vai apstrādi ar biopreparātiem vai augu aizsardzības līdzekļiem, dienesta inspektors nodrošina etiķetētās partijas etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu.

96. Sēklas, kuras nav līdz galam sertificētas, bet ir:

96.1. izaudzētas un novāktas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organi­zācijas (OECD) dalībvalstī, kas piedalās lopbarības augu shēmā, un kuras atbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) lopbarības augu shēmas un Sēklu aprites likuma prasībām, var līdz galam sertificēt Latvijā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prasībām;

96.2. izaudzētas un novāktas Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī Īslandē vai Norvēģijā, var līdz galam sertificēt Latvijā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likumu un šiem noteikumiem;

96.3. izaudzētas un novāktas valstī, kas minēta normatīvajos aktos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm, iesaiņo oficiālā uzraudzībā un iesaiņojumam pievieno dokumentus, kas minēti normatīvajos aktos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm;

96.4. novāktas Latvijā un paredzētas sertificēšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, iesaiņo dienesta inspektora uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likumu un šo noteikumu VII un VIII nodaļā minētajām prasībām. Iesai­ņojumiem piestiprina etiķeti un pievieno pavaddokumentu saskaņā ar šo noteikumu 19.pielikumu;

96.5. novāktas Latvijā vienā saimniecībā un paredzētas sertificēšanai Latvijā citā saimniecībā, iesaiņo dienesta inspektora uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likumu un šo noteikumu VII un VIII nodaļā minētajām prasībām. Iesaiņojumiem piestiprina etiķeti, kas paredzēta sēklām, kuras nav līdz galam sertificētas.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

97. Šo noteikumu 96.punktā minētās prasības par iesaiņošanu un etiķetē­šanu nepiemēro, ja dienests rakstiski vienojas ar citas valsts pilnvaroto iestādi par citām iesaiņošanas un etiķetēšanas prasībām.

IX. Sēklu iesaiņojuma etiķetēšana ar saiņotāja etiķetēm

98. Saiņotāja (piegādātāja) etiķetes lieto šādiem sēklu iesaiņojumiem:

98.1. nelieliem Eiropas Savienības A tipa iesaiņojumiem;

98.2. nelieliem Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumiem (izņemot bāzes sēklu iesaiņojumus).

99. Neliela Eiropas Savienības A tipa iesaiņojuma etiķetē saiņotājs norāda šo noteikumu 20.pielikuma I nodaļā minēto informāciju.

100. Saiņotājs, noslēdzot nelielus Eiropas Savienības A un B tipa sēklu iesaiņojumus, nodrošina, lai tos nevarētu atvērt bez redzamām bojājumu pazīmēm uz etiķetes vai iesaiņojuma.

101. Neliela Eiropas Savienības B tipa sertificētu sēklu (C), komercsēklu (K) vai sēklu maisījumu iesaiņojuma etiķetē sai­ņotājs norāda šo noteikumu 20.pielikuma II nodaļā minēto informāciju.

102. Ja neliels Eiropas Savienības B tipa iesaiņojums ir caurspīdīgs, attiecīgo etiķeti var likt iesaiņojuma iekšpusē, ja to caur iesaiņojumu var izlasīt.

103. Nelielu Eiropas Savienības B tipa sēklu iesaiņojumu atkārtota etiķetēšana atļauta tikai dienesta uzraudzībā.

104. Saiņotājs sēklu uzskaites žurnālā norāda visu informāciju par nelielos Eiropas Savienības A un B tipa iesaiņojumos iekļautajām sēklu partijām, nodrošinot sēklu partiju izsekojamību un iespēju pārbaudīt sēklu identitāti.

105. Saiņotājs, lietojot savas etiķetes, ievēro šo noteikumu 90. un 91.punktā minētās prasības.

106. Saiņotājs, lietojot savas etiķetes, var iesaiņot tikai iepriekš sertificētu sēklu.

X. Sēklu maisījumu sagatavošana

107. Atļauta dažādu ģinšu, sugu un šķirņu sēklu maisījumu sagatavošana:

107.1. lopbarības sējumiem – no:

107.1.1. dažādu lopbarības augu sēklām;

107.1.2. dažādu lopbarības augu un labības sēklām;

107.1.3. dažādu lopbarības augu un eļļas augu vai šķiedraugu sēklām;

107.1.4. dažādu lopbarības augu un dārzeņu sēklām;

107.2. citiem mērķiem (piemēram, apzaļumošanai) – no dažādu lopbarības augu vai dažādu lopbarības augu un citu augu (tai skaitā dekoratīvo augu) sēklām, kuri nav minēti sēklaudzē­šanas un sēklu tirdzniecības noteikumos. Ja maisījumos izmantotas citu augu sēklas, kuru sēklaudzēšanu un sēklu tirdznie­cību neregulē normatīvie akti, sēklu maisījumu saiņo tikai nelielos Eiropas Savienības A tipa iesaiņojumos.

108. Šo noteikumu 107.punktā minēto sēklu maisījumu gatavošanā izmanto:

108.1. kultūraugu šķirnes, ja:

108.1.1. tās iekļautas Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējā katalogā vai Latvijas augu šķirņu katalogā;

108.1.2. Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējā katalogā vai Latvijas augu šķirņu katalogā nav norādes, ka tās nav paredzētas lopbarības sējumiem, izņemot šo noteikumu 107.2.apakš­punktā minēto gadījumu;

108.2. komercsēklas (sugām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību tādas var būt);

108.3. citu augu sēklas, kuru sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību neregulē normatīvie akti.

109. Pirms sēklu maisījuma sagatavošanas novērtē tā komponentu atbilstību attiecīgajām sēklu kategorijas kvalitātes prasībām.

110. Sēklu maisījumu sagatavotājs:

110.1. lieto sēklu maisījumu sagatavošanas iekārtas, kas nodrošina gatavā sēklu maisījuma viendabīgumu;

110.2. sagatavo sēklu maisīšanas procedūru darba aprakstus, lai nodroši­nātu kvalitatīvu sēklu maisījumu. Sēklu maisīšanas procedūru darba aprakstus pirms darbu sākšanas iesniedz dienestā;

110.3. apstiprina par sēklu maisījumu sagatavošanas procedūru atbildīgo personu;

110.4. sēklu uzskaites žurnālā norāda visu informāciju par sēklu maisīju­mos iekļautajām sēklu partijām, nodrošinot sēklu partiju izsekojamību un iespēju pārbaudīt sēklu identitāti.

111. Pirms sēklu maisījumu sagatavošanas sēklu maisījumu sagatavotāji iesniedz dienestā šādu informāciju:

111.1. sēklu maisījuma sastāvdaļu masas daudzumu procentos pa sugām vai, ja nepieciešams, pa šķirnēm;

111.2. maisījuma nosaukumu, ja to izmanto iesaiņojuma marķēšanai.

112. Dienests izlases veidā pārbauda sēklu maisījumu sagatavošanu (ražošanu):

112.1. kontrolējot katras maisījuma sastāvdaļas identitāti un svaru, kā arī pārbaudot marķējumu, kas identificē sēklu iesaiņojumus;

112.2. pārbaudot maisīšanas darbības un gatavos maisījumus.

113. Sēklu maisījumus iesaiņo un etiķetē saskaņā ar šo noteikumu VII, VIII un IX nodaļā minētajām prasībām.

114. Informāciju par sēklu maisījuma izmantošanu norāda uz oficiālās etiķetes vai saiņotāja etiķetes.

XI. Līguma reģistrācija par sēklu pavairošanu valstī, kas nav dalībvalsts

115. Dienests saskaņā ar Komisijas 1978.gada 26.oktobra Regulu (EEK) Nr. 2514/78 par sēklu pavairošanas, kas veikta valstīs, kuras nav ES dalībvalstis, līgumu reģistrāciju dalībvalstīs (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2514/78) reģistrē līgumu par sēklu pavairošanu valstī, kas nav dalībvalsts (turpmāk – līgums).

116. Lai reģistrētu līgumu, reģistrā reģistrētā persona iesniedz dienestā iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 21.pielikumu un pievieno līguma kopiju (uzrādot oriģinālu).

117. Dienesta inspektors piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņem­šanas izvērtē tajā minēto informāciju.

118. Līgumu reģistrē, ja:

118.1. iesniegumā norādīta visa šo noteikumu 21.pielikumā minētā informācija;

118.2. valstij, kurā notiks sēklu pavairošana, ir piešķirta Eiropas Savienības ekvivalence;

118.3. līgumā norādītā suga ir minēta Komisijas regulas Nr. 2514/78 pielikumā;

118.4. iesniegumam ir pievienota līguma kopija.

119. Ja iesniegumā nav norādīta visa šo noteikumu 21.pielikumā minētā informācija, dienests par to rakstiski informē iesnieguma iesniedzēju un pieprasa 10 darbdienu laikā iesniegt nepieciešamo informāciju.

120. Dienests 15 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par līguma reģistrāciju vai atteikumu reģistrēt līgumu un rakstiski par to informē iesnieguma iesniedzēju. Ja dienests līgumu nereģistrē, tas pamato atteikumu.

121. Ja pieņemts lēmums reģistrēt līgumu, reģistrā reģistrētā persona iesniedz dienestā līguma oriģinālu. Dienesta atbildīgā amatpersona uz līguma oriģināla izdara atzīmi “Līgums reģistrēts Valsts augu aizsardzības dienestā (datums, mēnesis, gads)” un apstiprina to ar zīmogu un parakstu.

122. Dienests katru gadu sagatavo un nosūta Eiropas Komisijai un Zemkopības ministrijai ziņojumu par iepriekšējā gadā reģistrētajiem līgumiem saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2514/78.

XII. Sēklu tirdzniecība

123. Šo noteikumu 1.pielikumā minēto sugu sēklu tirdzniecība ir atļauta, ja tās ir atzītas par pirmsbāzes sēklu (PB), bāzes sēklu (B) vai sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklām. Šo noteikumu 19.punktā minēto sugu sēklu tirdzniecība ir atļauta, ja tās ir atzītas par komercsēklām (K).

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

124. Sēklas tirgo iesaiņotas, viendabīgās partijās, tām ir pievienoti sēklu kvalitāti apliecinoši dokumenti, izņemot šo noteikumu 147.punktā minēto gadījumu.

125. Miežabrāļa (Phalaris arundinacea L.) sēklas atļauts ievest un tirgot arī tad, ja minētās sugas šķirne nav iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā, bet sēklu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām.

(MK 22.11.2011. noteikumu Nr.890 redakcijā)

126. Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē sēklu ievešanu Latvijā no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

(MK 18.08.2009. noteikumu Nr.934 redakcijā)

127. (Svītrots ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

128. Saskaņā ar šo noteikumu 96.5.apakš­punktu drīkst pārdot sēklas, kuras nav līdz galam sertificētas, ja ir rakstiska vienošanās starp sēklaudzētāju un sēklu sagatavotāju un par to ir informēts dienests.

129. Latvijā ir atļauts tirgot sēklu maisījumu, kas sagatavots:

129.1. Latvijā šo noteikumu X nodaļā minētajā kārtībā;

129.2. citās dalībvalstīs atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem par sēklu maisījumu sagatavošanu.

130. Tirdzniecībā esošo sēklu maisījumu komponentu dīgtspēja atbilst dīgtspējai, kas paredzēta šajos noteikumos katras konkrētas sugas sertificētajai sēklu kategorijai.

131. Iesaiņojumus, kuros ir sēklu maisījumi ar pazeminātu dīgtspēju, atļauts tirgot atsevišķā stendā vai vietā ar norādi "Sēklas ar pazeminātu dīgtspēju". Šādā gadījumā uz katras iesaiņojuma vienības papildus norāda to sēklu maisījumā esošo komponentu faktisko dīgtspēju, kuru dīgtspēja neatbilst šo noteikumu prasībām.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

132. (Svītrots ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183)

133. No valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, ievedot un tirgojot vairāk par diviem kilogramiem sēklu, tirgotājs divu nedēļu laikā pēc sēklu ievešanas rakstiski (ja iespējams, arī elektroniski) sniedz dienestam informāciju par sugu, šķirni, kategoriju, sēklu daudzumu, ražotājvalsti un oficiālo kontroles institūciju, nosūtīšanas valsti un ievedēju.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

XIII. Sēklu dokumentācija

134. Pamatojoties uz lauku apskates un sēklu parauga novērtēšanas rezultātiem, dienests reģistrā reģistrētajām personām izsniedz sēklu kvalitāti apliecinošus dokumentus. Komercsēklām sēklu kvalitāti apliecinošus dokumentus izsniedz, pamatojoties uz sēklu parauga novērtēšanas rezultātiem.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

135. Sēklu kvalitāti apliecinoši dokumenti ir:

135.1. Latvijā sertificētai sēklai – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar norādi “Eiropas Savienības tiesību akti” vai “ES tiesību akti” un sēklas sertifikāts saskaņā ar šo noteikumu 23.pielikumu;

135.2. citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī Īslandē un Norvēģijā sertificētām sēklām – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete ar atsauci uz Eiropas Savienības tiesību aktiem, ko izsniegušas attiecīgo valstu pilnvarotās institūcijas;

135.3. normatīvajos aktos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm minētā valstī sertificētai sēklai – sēklu kvalitāti apliecinošie dokumenti un sēklas iesaiņojuma etiķete, kas atbilst normatīvajos aktos par sēklu ekvivalenci no trešajām valstīm minētajām prasībām;

135.4. Šveicē un Lihtenšteinā sertificētai sēklai – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete, ko izsniegušas attiecīgo valstu pilnvarotās institūcijas;

135.5. iepriekš sertificētai sēklai, pārsai­ņojot to nelielos Eiropas Savie­nības B tipa iesaiņojumos pēdējam sēklu lietotājam, – saiņotāja etiķete vai zīmogojums, kas satur šo noteikumu 20.pielikuma II nodaļā minēto informāciju;

135.6. sēklu maisījumiem – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete vai zīmogojums, kas satur šo noteikumu 18.pielikumā minēto informāciju, un nelieliem Eiropas Savienības A un B tipa sēklu maisījumu iesaiņojumiem – saiņotāja etiķete vai zīmogojums, kas satur šo noteikumu 20.pielikuma II nodaļas 2.3.apakšpunktā minēto informāciju;

135.7. miežabrāļa (Phalaris arundinacea L.) sēklām, kas ievestas no:

135.7.1. citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalsts – attiecīgās valsts oficiālās sertifikācijas institūcijas izdotie dokumenti, kas apliecina atbilstību šķirnei, sēklu kategorijai un sēklu kvalitātes prasībām;

135.7.2. trešajām valstīm – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sertifikāts, OECD etiķete un Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) vai, ja sēklas paredzēts ievest no Amerikas Savienotajām Valstīm vai Kanādas, Pilnvaroto sēklas analītiķu asociācijas (AOSA) izsniegts sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments, kas apliecina sēklu atbilstību šo noteikumu 12.pielikumā minētajām prasībām.

(Grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594; MK 22.11.2011. noteikumiem Nr.890)

136. Sēklu sertifikātu (23.pielikums) dienests, pamatojoties uz lauka apskates un sēklu vidējā parauga novērtēšanas rezultātiem, izsniedz reģistrā reģistrētajām personām, ja visi sēklu partijas vidējā parauga novērtēšanas rezultātu rādītāji atbilst attiecīgās sugas sēklu attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām.

137. Komercsēklām (K) sēklu sertifikātu izsniedz, ja visi sēklu partijas vidējā parauga novērtēšanas rezultāti atbilst attiecīgās sugas sēklu komercsēklu (K) kategorijai noteiktajām prasībām.

138. Pārskatu “Sēklu novērtēšanas rezultāti” saskaņā ar šo noteikumu 24.pielikumu izsniedz, ja:

138.1. kāds no iegūtajiem sēklu partijas kvalitātes rādītājiem neatbilst attiecīgajai sēklu kategorijai noteiktajām prasībām;

138.2. ir novērtēti tikai daži rādītāji;

138.3. sēklu paraugus nav noņēmis dienesta inspektors vai paraugu noņemšana neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) prasībām.

139. Sēklu sertifikātu vai pārskatu “Sēklu novērtēšanas rezultāti” izsniedz triju darbdienu laikā pēc tam, kad pabeigta sēklu parauga novērtēšana.

140. Sēklu sertifikāta derīguma termiņš, skaitot no sēklu dīgtspējas analīzes pabeigšanas dienas, ir:

140.1. viens gads – visu lopbarības augu sugu sēklām;

140.2. seši mēneši – sēklām, kas invadētas ar dzīvām ērcēm, bet ne vairāk kā 20 gab./kg;

140.3. trīs mēneši – sēklām, kas invadētas ar dzīvām ērcēm (21 gab./kg un vairāk) vai citiem dzīviem sēklu kaitēkļiem, kuri bojā sēklas to glabāšanas laikā, vai sēklām ar paaugstinātu mitruma saturu saskaņā ar šo noteikumu 71.punktu;

140.4. viens mēnesis – ja noteiktais mitruma saturs pārsniedz šo noteikumu 71.punktā minētos rādītājus.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

141. Šo noteikumu 140.punktā minētais sēklu sertifikāta derīguma termiņš beidzas, ja sēklu partija pārsaiņota vai veikta sēklu partijas ķīmiskā apstrāde vai apstrāde ar biopreparātiem vai augu aizsardzības līdzekļiem, izņemot gadījumus, ja paraugu noņemšana, ķīmiskā apstrāde, apstrāde ar biopreparātiem vai augu aizsardzības līdzekļiem un saiņošana ir ietvertas vienā nepārtrauktā tehniskajā procesā.

142. Ja sēklu partija tiek pārsaiņota pēdējiem sēklu lietotājiem nelielos Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumos ar saiņotāja etiķeti bez atkārtotas kvalitātes pārbaudes, etiķetē norāda šo noteikumu 20.pielikuma II nodaļā minēto informāciju.

143. Lai pagarinātu sēklu sertifikāta derīguma termiņu, pirms sēklu serti­fikāta derīguma termiņa beigām dienests veic atkārtotu sēklu pārbaudi dīgtspējas un kaitēkļu invāzijas noteikšanai.

144. Ja līdz sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām atkārtotā pārbaudē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst iepriekš noteiktās sēklu kategorijas prasībām, dienests sēklu sertifikāta derīguma termiņu pagarina par šo noteikumu 140.punktā minēto termiņu un izsniedz sēklu sertifikāta pielikumu saskaņā ar šo noteikumu 25.pielikumu.

145. Citā dalībvalstī sertificētajai sēklai, kuru tirgo Latvijā un kurai nav norādīts derīguma termiņš, piemēro šo noteikumu 140.1.apakšpunktā minēto sēklu sertifikāta derīguma termiņu, skaitot no iesaiņojuma etiķetē norādītā iesaiņojuma noslēgšanas vai pēdējā parauga ņemšanas dienas. Pirms derīguma termiņa beigām sēklām jāveic atkārtota dīgtspējas pārbaude.

145.1 Šo noteikumu 145.punktā minētajai atkārtotajai dīgtspējas pārbaudei sēklu paraugu noņem dienesta inspektors. Sēklu parauga masa atbilst šo noteikumu 11.pielikumā iekļautās tabulas 4.ailē minētajam daudzumam.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

145.2 Ja šo noteikumu 145.punktā minētajā atkārtotajā pārbaudē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst šo noteikumu iepriekš noteiktās sēklu kategorijas prasībām, dienests izsniedz uzlīmi sēklu etiķetei, tajā norādot pēdējā parauga ņemšanas datumu, mēnesi un gadu.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

145.3 Sēklu maisījumiem, kuriem sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments ir sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete vai zīmogojums, kas satur šo noteikumu 18.pielikumā minēto informāciju, derīguma termiņš ir viens gads, skaitot no iesaiņojuma oficiālajā etiķetē norādītā iesaiņojuma noslēgšanas vai pēdējā parauga ņemšanas dienas. Pirms derīguma termiņa beigām dienests veic atkārtotu sēklu dīgtspējas pārbaudi sēklu maisījuma sastāvdaļām pa sugām.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

145.4 Ja šo noteikumu 145.3 punktā minētajā atkārtotajā pārbaudē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst attiecīgajām šo noteikumu 1.pielikumā minēto sugu sēklu kategorijas kvalitātes prasībām, dienests izsniedz uzlīmi sēklu etiķetei, tajā norādot pēdējā parauga ņemšanas datumu, mēnesi un gadu.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

145.5 Ja šo noteikumu 145.3 punktā minētajā atkārtotajā pārbaudē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs kādam no sēklu maisījuma komponentiem neatbilst attiecīgajām šo noteikumu 1.pielikumā minēto sugu sēklu kategorijas kvalitātes prasībām, dienests sēklu derīguma termiņu nepagarina. Sēklu maisījumus ar pazeminātu dīgtspēju iztirgo atbilstoši šo noteikumu 131.punktā minētajai kārtībai.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

146. Reģistrā reģistrētā persona kārto sēklu uzskaites žurnālu. Žurnālā reģistrē visus attiecīgās sugas un šķirnes sēklu sagatavošanas posmus un izmantošanas veidus, norādot katrā darbībā izmantoto sēklu daudzumu (kilogramos). Ierakstu pareizību ar parakstu apliecina sēklu īpašnieks vai tā pilnvarotā persona. Komerciālos darījumos nepieciešama norāde par pārdošanu.

147. Reģistrētā persona, kas tirgo Latvijā sertificētas sēklas, izņemot nelielos Eiropas Savienības iesaiņojumus, pēdējam sēklu lietotājam pēc tā pieprasījuma izsniedz vienu no šādiem dokumentiem:

147.1. sēklu sertifikātu, ja sēklu sertifikāts sēklu tirgotājam ir izsniegts elektroniska dokumenta formā un pēdējais sēklu lietotājs ir tehniski nodrošināts šā sēklu sertifikāta saņemšanai;

147.2. sēklu sertifikāta kopiju ar aizpildītu tā II daļu, ja sēklu sertifikāts sēklu tirgotājam ir izsniegts papīra formā vai ja pēdējais sēklu lietotājs sertifikātu nevar saņemt elektroniski.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

148. Sēklu tirgotājs, kas tirgo citās valstīs sertificētu sēklu sēklaudzēšanai, katru gadu līdz 1.jūnijam iesniedz dienestā informāciju par pārdotajām sēklu partijām pa šķirnēm un kategorijām laikposmā no iepriekšējā gada 1.jūnija līdz kārtējā gada 31.maijam, norādot sēklu partiju numuru un daudzumu, kā arī pievieno sēklu kvalitāti apliecinošus dokumentus vai to kopijas.

149. Ja pircējs ir iegādājies sēklas bez sēklu sertifikāta, sēklu sertifikāta kopijas vai etiķetes, pircējs zaudē tiesības izteikt pretenzijas sēklu tirgotājam.

150. Pēc sēklaudzētāja rakstiska pieprasījuma dienests triju darbdienu laikā pēc pieprasījumā norādīto analīžu pabeigšanas izsniedz Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) sertifikātu par veikto analīžu faktiskajiem rādītājiem.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

XIV. Sēklu pēcpārbaude kontrollauciņos

151. Lai pārliecinātos, vai sēklu pavairošanas procesā ir nodrošināta un saglabājusies šķirnes identitāte un tīrība, dienests kontrollauciņos veic sēklu partiju pēcpārbaudi.

152. Pēcpārbaudi veic:

152.1. visām lopbarības augu pirmsbāzes (PB), bāzes (B) un sertificētu pirmās paaudzes sēklu (C1) kategorijas sējas zirņu, vīķu un sējas lucernas sēklu partijām;

152.2. ne mazāk kā 20 procentiem no sertificētu (C) kategorijas sēklu partijām;

152.3. ne mazāk kā pieciem procentiem no sertificētu otrās paaudzes (C2) kategorijas sējas zirņu, vīķu un sējas lucernas sēklu partijām.

153. Dienests, veicot sēklu partiju pēcpārbaudi, nosaka šķirnes identitāti un uzskaita visus citu šķirņu augus un šķirnei netipiskus augus, apsējot kontrol­lauciņus ar pārbaudāmo partiju sēklu paraugiem un salīdzinot tos ar lauciņu, kas apsēts ar oriģinālo šķirnes sēklu.

154. Oriģinālais šķirnes sēklu paraugs ir etalons, kas ļauj redzēt dabā visas šķirnei raksturīgās morfoloģiskās pazīmes.

155. Oriģinālā šķirnes sēklu parauga minimālā masa ir:

155.1. lupīnai (Lupinus spp.), sējas zirņiem (Pisum sativum L.), lauka pupām (Vicia faba L.), sējas vīķiem (Vicia sativa L.), smilts vīķiem (Vicia villosa Roth) – 3000 gramu;

155.2. lopbarības kāļiem (Brassica napus var. napobrassica (L.) Rchb.), lopbarības kāpostiem (Brassica oleracea L. convar. acephala (DC.) Alef. var. medullosa Thell. + var. varidis L.), eļļas rutkam (Raphanus sativus L. var. oleoformis Pers.) – 450 gramu;

155.3. augstajai dižauzai (Arrhenatherum elatius (L.) P.Beauv. ex J.Presl & C.Presl), kamolzālei (Dactylis glomerata L.), niedru auzenei (Festuca arundinacea Schreber), pļavas auzenei (Festuca pratensis Huds.), airenei (Lolium spp.), auzeņairenei (x Festulolium Asch.& Graebn.), ragainajiem vanagnadziņiem (Lotus corniculatus L.), lucernai (Medicago spp.), sarkanajam āboliņam (Trifolium pratense L.) – 300 gramu;

155.4. aitu auzenei (Festuca ovina L.), sarkanajai auzenei (Festuca rubra L.), skarenēm (Poa spp.), bastarda āboliņam (Trifolium hybridum L.), baltajam āboliņam (Trifolium repens L.), facēlijai (Phacelia tanacetifolia Benth.) – 150 gramu;

155.5. pārējām sugām – 100 gramu.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr. 594 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183)

156. Ja oriģinālā šķirnes sēklu parauga dīgtspēja neatbilst šo noteikumu prasībām vai ir nepietiekošs sēklu daudzums pēcpārbaudei nepieciešamo lauciņu apsēšanai, dienests pieprasa selekcionāram vai šķirnes uzturētājam jaunu oriģinālo šķirnes sēklu paraugu. Gados, kad veic oriģinālo šķirnes sēklu paraugu nomaiņu, morfoloģisko pazīmju salīdzināšanai izmanto gan jauno, gan iepriekšējo paraugu, lai pārliecinātos par paraugu identitāti.

157. Dienests oriģinālo šķirnes sēklu paraugus uzglabā apstākļos, kas neatstāj negatīvu ietekmi uz sēklu dīgtspēju. Oriģinālo šķirnes sēklu paraugu uzglabāšanas laikā nodrošina to identifikāciju un savstarpēju nesajaukšanos.

158. Dienests pēcpārbaudei paredzētos sēklu paraugus šifrē, nodrošinot konfidencialitāti parauga vērtēšanā. Piešķirtais šifra numurs saglabājas uz visu turpmāko parauga izvērtēšanas laiku.

159. Pēcpārbaudes lauciņus izvieto augsekas laukos, kas nodrošina sugu un šķirņu nesajaukšanos, ievērojot šo noteikumu 21. un 22.punktā minētās prasības.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

160. Dienests atbilstoši saņemto paraugu skaitam izstrādā sējas plānu, ievērojot šādus principus:

160.1. šķirnes ar līdzīgām morfoloģiskām pazīmēm izkārto blakus;

160.2. paraugu atkārtojumus izvieto dažādās lauka vietās pēc nejaušības principa;

160.3. attālums starp augiem, rindiņām un lauciņiem ir tāds, lai varētu veikt katra auga morfoloģiskos novērojumus visā augšanas periodā;

160.4. ja visus lauciņus neapsēj vienlaikus, tad katrā sējas termiņā atkārto arī šķirnes oriģinālo sēklu parauga sēšanu, lai augus lauciņos varētu salīdzināt visās augšanas stadijās;

160.5. iekārtojot kontrollauciņus, lopbarības augu sugas iedala divās sugu grupās saskaņā ar šo noteikumu 26.pielikumu, ievērojot šo noteikumu 27.pieli­kumā minētos pamatrādītājus.

161. Veģetācijas laikā augus kontrollauciņos nepārstāda un neretina.

162. Katrā pārbaudāmajā lauciņā:

162.1. pirmās grupas lopbarības au­giem pēc sēklu sadīgšanas augu 2–3 lapu fāzē veic sējumu biezības uzskaiti;

162.2. izvērtē šķirnes identitāti, salīdzinot augus ar oriģinālo šķirnes sēklu lauciņa augiem;

162.3. nosaka un uzskaita visus citu šķirņu augus un šķirnei netipiskus augus, kā arī atzīmē tos ar marķieriem.

163. Novērojumus veic visā veģetācijas periodā saskaņā ar oficiālajiem šķirnes aprakstiem. Vērtējot lauciņus, ievēro kritiskos periodus, kad citu šķirņu un šķirnei netipisko augu klātbūtne saskatāma vislabāk. Šādā laikā katru lauciņu apseko vismaz reizi nedēļā.

164. Paraugs neatbilst šķirnes tīrības prasībām, ja šķirnei neatbilstošo augu skaits pārsniedz šo noteikumu 28.pielikumā minēto skaitu.

165. Ja pēcpārbaudē konstatēts, ka kāda no sēklu partijām neatbilst šķirnes identitātes vai šķirnes tīrības prasībām, dienests pieņem lēmumu par attiecīgās sēklu partijas tālākas pavairošanas iespējām un septiņu darbdienu laikā paziņo par to reģistrā reģistrētajai personai.

166. Sēklu partiju pēcpārbaudes rezultātus ievieto dienesta mājaslapā internetā.

XV. Noslēguma jautājumi

167. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 22.marta noteikumus Nr.198 “Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 49.nr.; 2007, 184.nr.).

168. No austrumu galegas (Galega orientalis Lam.) sēklaudzēšanas platī­bām, kuras apsētas līdz 2008.gada 31.decembrim, komercsēklas drīkst iegūt, kamēr no apsētās platības iegūst sēklu, kas atbilst šajos noteikumos minētajām komercsēklu prasībām. Iegūto sēklu drīkst tirgot tikai Latvijas teritorijā.

169. Līdz 2013.gada 1.janvārim dienests šo noteikumu 145.2 punktā minētās uzlīmes vietā reģistrā reģistrētajai personai izsniedz pārskatu "Sēklu novērtēšanas rezultāti" saskaņā ar šo noteikumu 24.pielikumu, ja šo noteikumu 145.punktā minētajā atkārtotajā pārbaudē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst iepriekš noteiktās sēklu kategorijas prasībām.

(MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Grozīta ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr. 594; MK 10.12.2013. noteikumiem Nr. 1418; MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1966.gada 14.jūnija Direktīvas 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību (ar grozījumiem);

2) Komisijas 2007.gada 13.decembra Direktīvas 2007/72/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 66/401/EEK attiecībā uz Galega orientalis Lam. sugas iekļaušanu;

3) Komisijas 2008.gada 18.decembra Direktīvas 2008/124/EK, ar ko ierobežo dažu lopbarības augu sugu sēklu, eļļas augu un šķiedraugu sugu sēklu tirdzniecību, atļaujot tirgot tikai tās sēklas, kas ir oficiāli sertificētas kā “bāzes sēklas” vai “sertificētas sēklas”;

4) Komisijas 2009.gada 26.jūnija Direktīvas 2009/74/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 66/401/EEK, Padomes Direktīvu 66/402/EEK, Padomes Direktīvu 2002/55/EK un Padomes Direktīvu 2002/57/EEK attiecībā uz augu botāniskajiem nosaukumiem, citu organismu zinātniskajiem nosaukumiem un konkrētiem Direktīvu 66/401/EEK, 66/402/EEK un 2002/57/EK pielikumiem, ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas;

5) Komisijas 2012.gada 22.novembra Īstenošanas direktīvas 2012/37/ES, ar ko groza konkrētus Padomes Direktīvu 66/401/EEK un 66/402/EEK pielikumus, mainot nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz Galega orientalis Lam. sēklām, konkrētu lopbarības augu sugu sēklu partiju maksimālo svaru un Sorghum spp. parauga lielumu;

6) Komisijas 2016. gada 3. marta Īstenošanas direktīvas (ES) 2016/317, ar ko attiecībā uz sēklu iepakojumu oficiālo etiķeti groza Padomes Direktīvu 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK, 2002/56/EK un 2002/57/EK;

7) Komisijas 2016. gada 1. decembra Īstenošanas direktīvas (ES) 2016/2109, ar ko groza Padomes Direktīvu 66/401/EEK, lai iekļautu jaunas sugas un sugas Lolium x boucheanum Kunth botānisko nosaukumu.

Ministru prezidents I.Godmanis

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Lopbarības kultūraugu sugas

(Pielikums MK 29.06.2010. noteikumu Nr. 594 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.11.2011. noteikumiem Nr. 890; MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183)

I. Stiebrzāles (Poaceae (Gramineae))

1. Baltā smilga (Agrostis gigantea Roth)

2. Ložņu smilga (Agrostis stolonifera L.)

3. Parastā smilga (Agrostis capillaris L.)

4. Pļavas lapsaste (Alopecurus pratensis L.)

5. Augstā dižauza (Arrhenatherum elatius (L.) P.Beauv. ex J.Presl & C.Presl)

6. Kamolzāle (Dactylis glomerata L.)

7. Niedru auzene (Festuca arundinacea Schreber)

8. Smalklapu auzene (Festuca filiformis Pourr)

9. Aitu auzene (Festuca ovina L.)

10. Pļavas auzene (Festuca pratensis Huds.)

11. Sarkanā auzene (Festuca rubra L.)

12. Raupjā auzene (Festuca trachyphylla (Hack.) Krajina)

13. Hibrīdā airene (Lolium x hybridum Hausskn.)

14 . Auzeņairene (hibrīdi, kas radušies, krustojot Festuca ģints sugu ar Lolium ģints sugu) (x Festulolium Asch. & Graebn.)

15. Daudzziedu airene, viengadīgā (Lolium multiflorum Lam.)

16. Ganību airene (Lolium perenne L.)

17. Gumainais timotiņš (Phleum nodosum L.)

18. Pļavas timotiņš (Phleum pratense L.)

19. Maura skarene (Poa annua L.)

20. Purva skarene (Poa palustris L.)

21. Pļavas skarene (Poa pratensis L.)

22. Parastā skarene (Poa trivialis L.)

23. Miežabrālis (Phalaris arundinacea L.)

II. Tauriņzieži (Fabaceae (Leguminosae))

24. Austrumu galega (Galega orientalis Lam.)

25. Ragainie vanagnadziņi (Lotus corniculatus L.)

26. Baltā lupīna (Lupinus albus L.)

27. Šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.)

28. Dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.)

29. Sējas lucerna (Medicago sativa L.)

30. Hibrīdā lucerna (Medicago × varia T. Martyn)

31. Sējas esparsete (Onobrychis viciifolia Scop.)

32. Sējas zirņi (Pisum sativum L. (partim))

33. Bastarda āboliņš (Trifolium hybridum L.)

34. Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.)

35. Baltais āboliņš (Trifolium repens L.)

36. Lauka pupas (Vicia faba L. (partim))

37. Sējas* vīķi (Vicia sativa L.)

38. Smilts** vīķi (Vicia villosa Roth)

39. (Svītrots ar MK 22.11.2011. noteikumiem Nr. 890)

III. Citas sugas

40. Lopbarības kāļi (Brassica napus L. var. napobrassica (L.) Rchb.)

41. Lopbarības kāposti (Brassica oleracea L. convar. acephala (DC.) Alef. var. medullosa Thell. + var. varidis L.)

42. Facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.)

43. Eļļas rutki (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.)

Piezīmes.

1. * Vasaras forma.

2. ** Ziemas forma.

2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Iesnieguma saturs personas iekļaušanai vai izmaiņu veikšanai Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā

(Pielikuma nosaukums MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

1. Informācija par personu:

1.1. juridiskai personai:

1.1.1. personas nosaukums;

1.1.2. juridiskā adrese;

1.1.3. reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā;

1.1.4. kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);

1.1.5. pārstāvja vārds, uzvārds;

1.2. fiziskai personai:

1.2.1. vārds, uzvārds;

1.2.2. personas kods;

1.2.3. dzīvesvietas adrese;

1.2.4. kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).

2. Darbības veids, ar kuru paredzēts nodarboties.

3. Ražotņu, noliktavu, veikalu un citu tirdzniecības vietu adrese (atrašanās vieta).

4. Atsauce uz pievienotajiem dokumentiem.

5. Iesniegšanas datums*, iesniedzēja vārds, uzvārds, paraksts*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “datums” un “paraksts” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis
3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrācijas apliecības saturs

1. Institūcija, kas izsniegusi reģistrācijas apliecību.

2. Reģistrācijas apliecības numurs.

3. Informācija par Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrēto personu:

3.1. juridiskai personai:

3.1.1. personas nosaukums;

3.1.2. juridiskā adrese;

3.1.3. reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā;

3.2. fiziskai personai:

3.2.1. vārds, uzvārds;

3.2.2. personas kods;

3.2.3. dzīvesvietas adrese.

4. Reģistrētais darbības veids.

5. Reģistrācijas kods.

6. Apliecības izsniegšanas datums*, izsniedzēja vārds, uzvārds, paraksts* un zīmogs*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “datums”, “paraksts” un “zīmogs” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis
4.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Prasības sugas un šķirnes tīrībai

(Pielikums grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594; MK 22.11.2011. noteikumiem Nr.890)

1. Šķirnes tīrībai ir noteiktas šādas prasības:

Nr.
p.k.

Suga, kategorija

Citu šķirņu
vai šķirnei netipisko augu skaits uz platības vienību

Maksimālais citu šķirņu vai šķirnei netipisko augu skaits uz 200 m2

1.1.

Visām sugām (izņemot pļavas skareni, sējas zirņus, lauka pupas, lopbarības kāļus un lopbarības kāpostu šķirnes)

1.1.1.

pirmsbāzes un bāzes sēklas laukos

1 augs uz 30 m2

7

1.1.2.

sertificētas sēklas laukos

1 augs uz 10 m2

20

1.2.

Poliklonām pļavas skarenes šķirnēm

1.2.1.

pirmsbāzes un bāzes sēklas laukos

1 augs uz 20 m2

10

1.2.2.

sertificētas sēklas laukos

4 augi uz 10 m2

80

1.3.

Apomiktiskām vienklona pļavas skarenes šķirnēm

1.3.1.

pirmsbāzes un bāzes sēklas laukos

1 augs uz 20 m2

10

1.3.2.

sertificētas sēklas laukos

6 augi uz 10 m2

120

2. Sējas zirņiem, lauka pupām, lopbarības kāļiem, lopbarības kāpostiem un apomiktiskām vienklona pļavas skarenes šķirnēm ir šāda šķirnes tīrība:

2.1. bāzes sēklām – 99,7 %;

2.2. sējas zirņu un lauka pupu pirmās paaudzes sertificētām sēklām (C1) – 99 %;

2.3. sējas zirņu un lauka pupu otrās paaudzes sertificētām sēklām (C2) un lopbarības kāļu, lopbarības kāpostu un apomiktiskām vienklona pļavas skarenes šķirņu sertificētām sēklām – 98 %.

3. Lauku apskatē maksimāli pieļaujamais augu skaits, kuru sēklas sagata­vošanas procesā ir grūti nošķirojamas (šā pielikuma 5. un 6.punkts), ir šāds:

3.1. pirmsbāzes un bāzes sēklas laukos – pieci augi uz 30 m2 jeb 35 augi uz 200 m2;

3.2. sertificētas sēklas laukos – pieci augi uz 10 m2 jeb 100 augi uz 200 m2.

4. Citu aireņu sugu klātbūtne airenēs (tai skaitā auzeņairenēs):

4.1. pirmsbāzes un bāzes sēklas laukos – viens augs uz 50 m2 jeb četri augi uz 200 m2;

4.2. sertificētas sēklas laukos – viens augs uz 10 m2 jeb 20 augi uz 200 m2.

5. Augu sugas, kuru sēklas sagatavošanas procesā ir grūti nošķirojamas, stiebrzālēm:

Nr.
p.k.

Stiebrzāles

Grūti nošķirojamie

kultūraugi

nezāles

1

2

3

4

5.1.

Parastā smilga

kamolzāle

tīruma kumelīte (Matricaria inodora)

parastā skarene

parastais pelašķis (Achillea millefolium)

pļavas skarene

parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)

sarkanā auzene

parastā pīpene (Leucanthemum vulgare)

parastā rudzusmilga (Apera spica-venti)

tīruma usne (Cirsium arvense)

villainā meduszāle (Holcus lanatus)

zaķu grīslis (Carex ovalis)

5.2.

Baltā smilga

kamolzāle

tīruma kumelīte (Matricaria inodora)

pļavas skarene

parastais pelašķis (Achillea millefolium)

sarkanā auzene

parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)

parastā skarene

parastā pīpene (Leucanthemum vulgare)

parastā rudzusmilga (Apera spica-venti)

tīruma usne (Cirsium arvense)

villainā meduszāle (Holcus lanatus)

zaķu grīslis (Carex ovalis)

5.3.

Ložņu smilga

kamolzāle

tīruma kumelīte (Matricaria inodora)

parastā skarene

parastais pelašķis (Achillea millefolium)

pļavas skarene

parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)

sarkanā auzene

parastā pīpene (Leucanthemum vulgare)

parastā rudzusmilga (Apera spica-venti)

tīruma usne (Cirsium arvense)

villainā meduszāle (Holcus lanatus)

zaķu grīslis (Carex ovalis)

5.4.

Pļavas lapsaste

kamolzāle

liektā lapsaste (Alopecurus geniculatus)

pļavas skarene

meža suņuburkšķis (Anthriscus sylvestris)

parastā skarene

villainā meduszāle (Holcus lanatus)

zaķu grīslis (Carex leporina)

5.5.

Augstā dižauza

daudzziedu airene (viengadīgā)

ložņu vārpata (Elytrigia repens)

ganību airene

velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)

viengadīgā airene

kamolzāle

niedru auzene

pļavas auzene

sarkanā auzene

5.6.

Kamolzāle

daudzziedu airene (viengadīgā)

mīkstā lāčauza (Bromus mollis)

ganību airene

tīruma lāčauza (Bromus arvensis)

viengadīgā airene

šaurlapu ceļteka (Plantago lanceolata)

niedru auzene

velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)

pļavas auzene

villainā meduszāle (Holcus lanatus)

sarkanā auzene

pļavas skarene

aitu auzene

5.7.

Niedru auzene

daudzziedu airene (viengadīgā)

ložņu vārpata (Elytrigia repens)

ganību airene

mīkstā lāčauza (Bromus mollis)

viengadīgā airene

tīruma lāčauza (Bromus arvensis)

pļavas auzene

velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)

kamolzāle

parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)

sarkanā auzene

5.8.

Aitu auzene

daudzziedu airene (viengadīgā)

ložņu vārpata (Elytrigia repens)

ganību airene

mīkstā lāčauza (Bromus mollis)

viengadīgā airene

velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)

kamolzāle

sarkanā auzene

niedru auzene

pļavas auzene

pļavas skarene

5.9.

Pļavas auzene

daudzziedu airene (viengadīgā)

ložņu vārpata (Elytrigia repens)

ganību airene

mīkstā lāčauza (Bromus mollis)

viengadīgā airene

tīruma lāčauza (Bromus arvensis)

kamolzāle

parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)

niedru auzene

velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)

sarkanā auzene

5.10.

Sarkanā auzene

daudzziedu airene (viengadīgā)

aitu auzene (Festuca ovina)

ganību airene

ložņu vārpata (Elytrigia repens)

viengadīgā airene

mīkstā lāčauza (Bromus mollis)

kamolzāle

velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)

niedru auzene

pļavas auzene

pļavas skarene

5.11.

Hibrīdā airene

ganību airene

ložņu vārpata (Elytrigia repens)

daudzziedu airene (viengadīgā)

mīkstā lāčauza (Bromus mollis)

viengadīgā airene

tīruma lāčauza (Bromus arvensis)

kamolzāle

peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides)

niedru auzene

velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)

pļavas auzene

sarkanā auzene

5.12.

Auzeņairene

ganību airene

ložņu vārpata (Elytrigia repens)

daudzziedu airene (viengadīgā)

mīkstā lāčauza (Bromus mollis)

viengadīgā airene

tīruma lāčauza (Bromus arvensis)

kamolzāle

peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides)

niedru auzene

velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)

pļavas auzene

sarkanā auzene

5.13.

Daudzziedu airene (viengadīgā)

ganību airene

ložņu vārpata (Elytrigia repens)

kamolzāle

mīkstā lāčauza (Bromus mollis)

niedru auzene

tīruma lāčauza (Bromus arvensis)

pļavas auzene

peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides)

sarkanā auzene

velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)

5.14.

Ganību airene

daudzziedu airene (viengadīgā)

ložņu vārpata (Elytrigia repens)

viengadīgā airene

mīkstā lāčauza (Bromus mollis)

kamolzāle

tīruma lāčauza (Bromus arvensis)

niedru auzene

peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides)

pļavas auzene

velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)

sarkanā auzene

5.15.

Pļavas timotiņš

baltais āboliņš

baltā balanda (Chenopodium album)

bastarda āboliņš

tīruma mīkstpiene (Sonchus arvensis)

miežabrālis

mazā skābene (Rumex acetosella)

Gumainais timotiņš

mīkstā madara (Galium mollugo)

ragainie vanagnadziņi

tīruma kumelīte (Matricaria inodora)

parastais pelašķis (Achillea millefolium)

parastā pīpene (Leucanthemum vulgare)

parastā virza (Stellaria media)

parastā brūngalvīte (Prunella vulgaris)

parastā zvērene (Barbarea vulgaris)

tīruma atraitnīte (Viola arvensis)

tīruma gaurs (Spergula arvensis)

tīruma neaizmirstulīte (Myosotis arvensis)

tīruma usne (Cirsium arvense)

5.16.

Gumainais timotiņš

baltais āboliņš

baltā balanda (Chenopodium album)

bastarda āboliņš

lauku mīkstpiene (Sonchus arvensis)

miežabrālis

mazā skābene (Rumex acetosella)

ragainie vanagnadziņi

mīkstā madara (Galium mollugo)

pļavas timotiņš

tīruma kumelīte (Matricaria inodora)

parastais pelašķis (Achillea millefolium)

parastā pīpene (Leucanthemum vulgare)

parastā virza (Stellaria media)

parastā brūngalvīte (Prunella vulgaris)

parastā zvērene (Barbarea vulgaris)

tīruma atraitnīte (Viola arvensis)

tīruma gaurs (Spergula arvensis)

tīruma neaizmirstulīte (Myosotis arvensis)

tīruma usne (Cirsium arvense)

5.17.

Maura skarene

kamolzāle

tīruma kumelīte (Matricaria inodora)

pļavas skarene

parastais pelašķis (Achillea millefolium)

purva skarene

parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)

parastā skarene

parastā krustaine (Senecio vulgare)

sarkanā auzene

parastā pīpene (Leucanthemum vulgare)

parastā rudzusmilga (Apera spica-venti)

tīruma usne (Cirsium arvense)

villainā meduszāle (Holcus lanatus)

zaķu grīslis (Carex ovalis)

5.18.

Purva skarene

kamolzāle

tīruma kumelīte (Matricaria inodora)

pļavas skarene

parastais pelašķis (Achillea millefolium)

sarkanā auzene

parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)

parastā skarene

parastā krustaine (Senecio vulgare)

parastā pīpene (Leucanthemum vulgare)

parastā rudzusmilga (Apera spica-venti)

tīruma usne (Cirsium arvense)

villainā meduszāle (Holcus lanatus)

zaķu grīslis (Carex ovalis)

5.19.

Pļavas skarene

kamolzāle

tīruma kumelīte (Matricaria inodora)

purva skarene

parastais pelašķis (Achillea millefolium)

sarkanā auzene

parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)

parastā skarene

parastā krustaine (Senecio vulgare)

parastā pīpene (Leucanthemum vulgare)

parastā rudzusmilga (Apera spica-venti)

tīruma usne (Cirsium arvense)

villainā meduszāle (Holcus lanatus)

zaķu grīslis (Carex ovalis)

5.20.

Parastā skarene

kamolzāle

tīruma kumelīte (Matricaria inodora)

pļavas skarene

parastais pelašķis (Achillea millefolium)

purva skarene

parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)

maura skarene

parastā krustaine (Senecio vulgare)

sarkanā auzene

parastā pīpene (Leucanthemum vulgare)

parastā rudzusmilga (Apera spica-venti)

tīruma usne (Cirsium arvense)

villainā meduszāle (Holcus lanatus)

zaķu grīslis (Carex ovalis)

5.21.

Miežabrālis

pļavas timotiņš

baltā balanda (Chenopodium album)

tīruma kumelīte (Matricaria inodora)

parastais pelašķis (Achillea millefolium)

parastā pīpene (Leucanthemum vulgare)

villainā meduszāle (Holcus lanatus)

6. Augu sugas, kuru sēklas sagatavošanas procesā ir grūti nošķirojamas, tauriņziežiem:

Nr.
p.k.

Tauriņzieži

Grūti nošķirojamie

kultūraugi

nezāles

1

2

3

4

6.1.

Ragainie vanagnadziņi

baltais āboliņš

āboliņa plaukšķene (Silene dichotoma)

bastarda āboliņš

dzeltenais āboliņš (Trifolium strepens)

dzeltenā lucerna

lauka veronika (Veronica agrostis)

lokaugļu zvērene (Barbarea arcuata)

melnā driģene (Hyosciamus niger)

spulgotnes (Melandryum sp.)

6.2.

Sējas lucerna

baltais amoliņš

balandu amarants (Amaranhtus blitoides)

dzeltenā lucerna

baltā balanda (Chenopodium album)

austrumu galega

parastā zvērene (Barbarea vulgaris)

sarkanais āboliņš

dzeltenais amoliņš (Melilotus officinalis)

ragainie vanagnadziņi

daudzsēklu balanda (Chenopodium polyspermum)

hibrīdā lucerna

savvaļas burkāns (Daucus carota)

šaurlapu ceļteka (Plantago lanceolata)

zaļā sarene (Setaria viridis)

zilganā sarene (Setaria glauca)

6.3.

Hibrīdā lucerna

baltais amoliņš

balandu amarants (Amaranthus blitoides)

dzeltenā lucerna

baltā balanda (Chenopodium album)

austrumu galega

parastā zvērene (Barbarea vulgaris)

sarkanais āboliņš

dzeltenais amoliņš (Melilotus officinalis)

ragainie vanagnadziņi

daudzsēklu balanda (Chenopodium polyspermum)

sējas lucerna

savvaļas burkāns (Daucus carota)

šaurlapu ceļteka (Plantago lanceolata)

zaļā sarene (Setaria viridis)

zilganā sarene (Setaria glauca)

6.4.

Sējas esparsete

austrumu dižpērkone (Bunias orientalis)

ārstniecības suņmēle (Cynoglossum officinale)

tīruma pērkone (Raphanus raphanistrum)

pļavas dedestiņa (Lathyrus pratensis)

Sibīrijas latvānis (Heracleum sibiricum)

Tatārijas griķis (Fagopyrum tataricum)

6.5.

Bastarda āboliņš

baltais āboliņš

atliektais amarants (Amaranthus retroflexus)

sarkanais āboliņš

baltā balanda (Chenopodium album)

ragainie vanagnadziņi

baltā spulgotne (Melandrium album)

pļavas timotiņš

lauku ilzīte (Anthemis arvensis)

mazā skābene (Rumex acetosella)

mīkstā madara (Galium mollugo)

tīruma kumelīte (Matricaria inodora)

parastā virza (Stellaria media)

parastā zilgalvīte (Prunella vulgaris)

sīkā gandrene (Geranium pusillum)

tīruma neaizmirstulīte (Myosotis arvensis)

6.6.

Sarkanais āboliņš

baltais amoliņš

amarantu aksire (Axyris amaranthoides)

bastarda āboliņš

āboliņa plaukšķene (Silene dichotoma)

dzeltenā lucerna

baltā balanda (Chenopodium album)

hibrīdā lucerna

baltā spulgotne (Melandrium album)

zilā lucerna

dzeltenais amoliņš (Melilotus officinalis)

austrumu galega

izplestā balodene (Atriplex patula)

cirtainā skābene (Rumex crispus)

mazā skābene (Rumex acetosella)

savvaļas burkāns (Daucus carota)

struplapu skābene (Rumex obtusifolia)

6.7.

Baltais āboliņš

bastarda āboliņš

atliektais amarants (Amaranthus retroflexus)

sarkanais āboliņš

baltā balanda (Chenopodium album)

ragainie vanagnadziņi

baltā spulgotne (Melandrium album)

pļavas timotiņš

ganu plikstiņš (Capsella bursa-pastoris)

lauku āboliņš (Trifolium arvense)

lauku ilzīte (Anthemis arvensis)

lielā ceļteka (Plantago major)

mazā skābene (Rumex acetosella)

mīkstā madara (Galium mollugo)

parastā virza (Stellaria media)

parastā brūngalvīte (Prunella vulgaris)

sīkā gandrene (Geranium pusillum)

trejkrāsu atraitnīte (Viola tricolor)

6.8.

Austrumu galega

dzeltenā lucerna

atliektais amarants (Amaranthus retroflexus)

hibrīdā lucerna

balandu amarants (Amaranthus blitoides)

sarkanais āboliņš

baltā balanda (Chenopodium album)

prosa

daudzsēklu balanda (Chenopodium polyspermum)

dzeltenais amoliņš (Melilotus officinalis)

parastā zvērene (Barbarea vulgaris)

savvaļas burkāns (Daucus carota)

šaurlapu ceļteka (Plantago lanceolata)

zaļā sarene (Setaria viridis)

zilganā sarene (Setaria glauca)

6.9.

(Svītrots ar MK 22.11.2011. noteikumiem Nr.890)     
Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis
5.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Minimālais attālums starp sējumiem, starp kuriem iespējama nevēlama svešappute

(Pielikums MK 29.06.2010. noteikumu Nr. 594 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183)

Nr. p.k.

Lopbarības augu suga

Lauka lielums

2 ha un mazāks

lielāks par 2 ha

1. Stiebrzāles, eļļas rutki* un tauriņzieži (izņemot sējas zirņus un lauka pupas)    
1.1. sēkla tiek izmantota tālākai pavairošanai

200 m

100 m

1.2. sēkla tiek ražota lopbarības sējumiem vai apzaļumošanai

100 m

50 m

2. Lopbarības kāļi*, lopbarības kāposti* un facēlija    
2.1. bāzes sēklas (B)

400 m

400 m

2.2. sertificētas sēklas (C)

200 m

200 m

Piezīme.

* Krustziežu sugu (Brassica spp.) sējumos minimālais attālums jāievēro gan starp dažādām konkrētās sugas šķirnēm un kategorijām, gan starp citiem krustziežu sugu sējumiem.

6.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Sēklaudzēšanas lauku apskates iesnieguma saturs

1. Atbildīgā institūcija.

2. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosaukums, adrese un reģistrācijas kods.

3. Informācija par izsēto sēklu:

3.1. suga;

3.2. šķirne;

3.3. kategorija;

3.4. aizsargātai šķirnei – licences līguma numurs un derīguma termiņš;

3.5. sēklas daudzums (kg).

4. Informācija par sēklaudzēšanas lauku:

4.1. lauka nosaukums vai numurs;

4.2. lauka platība (ha).

5. Sēklu izcelsmi apliecinošs dokuments (dokumenta nosaukums, numurs, izsniegšanas datums, sēklu partijas numurs).

6. Sēšanas datums un gads.

7. Informācija par priekšaugiem (krustziežiem – pieci gadi, tauriņ­ziežiem – trīs gadi, pārējām sugām – divi gadi).

8. Iesniegšanas datums*, iesniedzēja vārds, uzvārds, paraksts*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “datums” un “paraksts” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis
7.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Oficiālās etiķetes un dokumenta saturs sēklām, kas ievestas no valsts, kurai piešķirta Eiropas Savienības ekvivalence

(Pielikums svītrots ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

8.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Lauku apskatē maksimāli pieļaujamais šķirnei neatbilstošo augu skaits uz 200 m2 sējas zirņu un lauka pupu sējumos

Nr. p.k.

Augu skaits uz ha

Šķirnes tīrība

99,7 %

99,0 %

98,0 %

citu šķirņu vai šķirnei netipisko augu skaits uz 200 m2

1.

50 000

7

16

29

2.

55 000

8

18

31

3.

60 000

8

19

33

4.

65 000

8

20

36

5.

70 000

9

21

38

6.

75 000

9

23

40

7.

80 000

10

24

42

8.

85 000

10

25

45

9.

90 000

10

26

47

10.

95 000

11

27

49

11.

100 000

11

29

52

12.

105 000

12

30

54

13.

110 000

12

31

56

14.

115 000

12

32

58

15.

120 000

13

33

61

16.

125 000

13

34

63

17.

130 000

14

36

65

18.

135 000

14

37

67

19.

140 000

14

38

69

20.

145 000

15

39

72

21.

150 000

15

40

74

22.

155 000

16

41

76

23.

160 000

16

43

78

24.

165 000

16

44

80

25.

170 000

17

45

83

26.

175 000

17

46

85

27.

180 000

17

47

87

28.

185 000

18

48

89

29.

190 000

18

49

91

30.

195 000

19

50

94

31.

200 000

19

52

96

32.

205 000

19

53

98

33.

210 000

20

54

100

34.

215 000

20

55

102

35.

220 000

20

56

105

36.

225 000

21

57

107

37.

230 000

21

58

109

38.

235 000

22

59

111

39.

240 000

22

61

113

40.

245 000

22

62

115

41.

250 000

23

63

118

42.

255 000

23

64

120

43.

260 000

23

65

122

44.

265 000

24

66

124

45.

270 000

24

67

126

46.

275 000

24

68

128

47.

280 000

25

70

130

48.

285 000

25

71

133

49.

290 000

26

72

135

50.

295 000

26

73

137

51.

300 000

26

74

139

52.

305 000

27

75

141

53.

310 000

27

76

143

54.

315 000

27

77

146

55.

320 000

28

78

148

56.

325 000

28

79

150

57.

330 000

28

81

152

58.

335 000

29

82

154

59.

340 000

29

83

156

60.

345 000

29

84

158

61.

350 000

30

85

161

62.

355 000

30

86

163

63.

360 000

30

87

165

64.

365 000

31

88

167

65.

370 000

31

89

169

66.

375 000

32

90

171

67.

380 000

32

92

173

68.

385 000

32

93

175

69.

390 000

33

94

178

70.

395 000

33

95

180

71.

400 000

33

96

182

72.

405 000

34

97

184

73.

410 000

34

98

186

74.

415 000

34

99

188

75.

420 000

35

100

190

76.

425 000

35

101

192

77.

430 000

35

102

195

78.

435 000

36

104

197

79.

440 000

36

105

199

80.

445 000

36

106

201

81.

450 000

37

107

203

82.

455 000

37

108

205

83.

460 000

37

109

207

84.

465 000

38

110

209

85.

470 000

38

111

212

86.

475 000

39

112

214

87.

480 000

39

113

216

88.

485 000

39

114

218

89.

490 000

40

115

220

90.

495 000

40

117

222

91.

500 000

40

118

224

92.

505 000

41

119

226

93.

510 000

41

120

229

94.

515 000

41

121

231

95.

520 000

42

122

233

96.

525 000

42

123

235

97.

530 000

42

124

237

98.

535 000

43

125

239

99.

540 000

43

126

241

100.

545 000

43

127

243

101.

550 000

44

128

245

102.

555 000

44

130

248

103.

560 000

44

131

250

104.

565 000

45

132

252

105.

570 000

45

133

254

106.

575 000

45

134

256

107.

580 000

46

135

258

108.

585 000

46

136

260

109.

590 000

46

137

262

110.

595 000

47

138

264

111.

600 000

47

139

266

112.

605 000

47

140

269

113.

610 000

48

141

271

114.

615 000

48

142

273

115.

620 000

48

143

275

116.

625 000

49

145

277

117.

630 000

49

146

279

118.

635 000

50

147

281

119.

640 000

50

148

283

120.

645 000

50

149

285

121.

650 000

51

150

288

122.

655 000

51

151

290

123.

660 000

51

152

292

124.

665 000

52

153

294

125.

670 000

52

154

296

126.

675 000

52

155

298

127.

680 000

53

156

300

128.

685 000

53

157

302

129.

690 000

53

158

304

130.

695 000

54

160

306

131.

700 000

54

161

309

132.

705 000

54

162

311

133.

710 000

55

163

313

134.

715 000

55

164

315

135.

720 000

55

165

317

136.

725 000

56

166

319

137.

730 000

56

167

321

138.

735 000

56

168

323

139.

740 000

57

169

325

140.

745 000

57

170

327

141.

750 000

57

171

329

142.

755 000

58

172

332

143.

760 000

58

173

334

144.

765 000

58

175

336

145.

770 000

59

176

338

146.

775 000

59

177

340

147.

780 000

59

178

342

148.

785 000

60

179

344

149.

790 000

60

180

346

150.

795 000

60

181

348

151.

800 000

61

182

350

152.

805 000

61

183

352

153.

810 000

61

184

355

154.

815 000

62

185

357

155.

820 000

62

186

359

156.

825 000

62

187

361

157.

830 000

63

188

363

158.

835 000

63

189

365

159.

840 000

63

190

367

160.

845 000

64

192

369

161.

850 000

64

193

371

162.

855 000

64

194

373

163.

860 000

65

195

375

164.

865 000

65

196

378

165.

870 000

65

197

380

166.

875 000

66

198

382

167.

880 000

66

199

384

168.

885 000

66

200

386

169.

890 000

67

201

388

170.

895 000

67

202

390

171.

900 000

67

203

392

172.

905 000

68

204

394

173.

910 000

68

205

396

174.

915 000

68

206

398

175.

920 000

69

207

401

176.

925 000

69

209

403

177.

930 000

69

210

405

178.

935 000

70

211

407

179.

940 000

70

212

409

180.

945 000

70

213

411

181.

950 000

71

214

413

182.

955 000

71

215

415

183.

960 000

71

216

417

184.

965 000

72

217

419

185.

970 000

72

218

421

186.

975 000

72

219

423

187.

980 000

73

220

426

188.

985 000

73

221

428

189.

990 000

73

222

430

190.

995 000

74

223

432

191.

1 000 000

74

224

434

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis
9.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Lopbarības augu sēklaudzēšanas lauka apskates protokola saturs

1. Atbildīgā institūcija.

2. Lauku apskates protokola numurs.

3. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosau­kums, adrese un reģistrācijas kods.

4. Informācija par izsēto sēklu:

4.1. suga;

4.2. šķirne;

4.3. kategorija;

4.4. partijas numurs;

4.5. sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments (dokumenta nosaukums, numurs, izsniegšanas datums, institūcija, kas izdevusi dokumentu).

5. Informācija par sēklaudzēšanas lauku:

5.1. lauka nosaukums vai numurs;

5.2. platība (ha);

5.3. priekšaugi.

6. Informācija par citām lopbarības augu sugu šķirnēm un kategorijām saimniecībā (ir vai nav; ja ir, norādīt šķirni un kategoriju).

7. Informācija par lauku apskates rezultātiem:

7.1. minimālie attālumi starp sējumiem (ievēroti vai nav ievēroti);

7.2. šķirnes identitāte (atbilst vai neatbilst);

7.3. sējuma vispārējais stāvoklis;

7.4. nezāļainība (liela, vidēja vai maza), nezāles;

7.5. slimības un kaitēkļi;

7.6. citu šķirņu un šķirnei netipisko augu skaits;

7.7. augu skaits, kuru sēklas sagatavošanas procesā ir grūti nošķirojamas;

7.8. vējauzas;

7.9. amoliņa (Melilotus spp.) klātbūtne (tikai tauriņziežu bāzes sēklu laukos);

7.10. sējuma atbilstība prasībām.

8. Lēmums par šķirnes sējumu atbilstību vai neatbilstību sēklu iegūšanai.

9. Protokola izsniegšanas datums*, dienesta inspektora apliecības numurs, vārds, uzvārds un paraksts*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “datums” un “paraksts” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis
10.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Vidējā sēklu parauga noņemšanas, analīžu veikšanas un etiķešu izgatavošanas iesnieguma saturs

1. Atbildīgā institūcija.

2. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosau­kums, adrese un reģistrācijas kods.

3. Informācija par sēklu:

3.1. suga;

3.2. šķirne;

3.3. kategorija;

3.4. ražas gads;

3.5. sēklu masa (kg).

4. Informācija par iesaiņošanas un uzglabāšanas apstākļiem:

4.1. iesaiņojuma veids;

4.2. iesaiņojuma lielums;

4.3. iesaiņojuma vienību skaits sēklu partijā;

4.4. glabāšanas vieta;

4.5. glabāšanas veids.

5. Sēklu izcelsmi apliecinošs dokuments (nosaukums, numurs, izdošanas datums, institūcija, kas izdevusi dokumentu).

6. Informācija par ķīmisko apstrādi.

7. Parauga ņemšanas mērķis.

8. Nepieciešamās sēklu kvalitātes analīzes.

9. Nepieciešamo oficiālo etiķešu skaits.

10. Iesniegšanas datums*, iesniedzēja vārds, uzvārds, paraksts*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “datums” un “paraksts” neaizpilda, ja elektroniskais doku­ments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis
11.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Sēklu partijas un parauga masa

(Pielikums MK 29.06.2010. noteikumu Nr. 594 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.11.2011. noteikumiem Nr. 890; MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183)

Nr.p.k.

Nosaukums

Maksimālā partijas masa (t)

Minimālā sēklu parauga masa no sēklu partijas sēklu kvalitātes īpašību noteikšanai un pēcpārbaudei (g), tai skaitā

Masa no parauga citu augu sugu sēklu daudzuma noteikšanai pēc skaita (g)

Parauga masa partijas mitruma satura un kaitēkļu noteikšanai (g)

sēklu kvalitātes īpašību noteikšanai

pēcpārbaudei

1

2

3

4

5

6

7

1. Stiebrzāles (Poaceae (Gramineae))
1.1. Parastā smilga (Agrostis capillaris L.)

10

50

30

5

50

1.2. Baltā smilga (Agrostis gigantea Roth)

10

50

30

5

50

1.3. Ložņu smilga (Agrostis stolonifera L.)

10

50

30

5

50

1.4. Pļavas lapsaste (Alopecurus pratensis L.)

10

100

30

30

50

1.5. Augstā dižauza (Arrhenatherum elatius (L.) P.Beauv. ex J.Presl & C.Presl)

10

200

100

80

50

1.6. Kamolzāle (Dactylis glomerata L.)

10

100

100

30

50

1.7. Niedru auzene (Festuca arundinacea Schreber)

10

100

100

50

50

1.8. Smalklapu auzene (Festuca filiformis Pourr)

10

100

50

30

50

1.9. Aitu auzene (Festuca ovina L.)

10

100

50

30

50

1.10. Pļavas auzene (Festuca pratensis Huds.)

10

100

100

50

50

1.11. Sarkanā auzene (Festuca rubra L.)

10

100

50

30

50

1.12. Raupjā auzene (Festuca trachyphylla (Hack.) Krajina)

10

100

50

30

50

1.13. Auzeņairene (x Festulolium Asch. & Graebn.)

10

200

100

60

50

1.14. Daudzziedu airene (viengadīgā) (Lolium multiflorum Lam.)

10

200

100

60

50

1.15. Ganību airene (Lolium perenne L.)

10

200

100

60

50

1.16. Hibrīdā airene (Lolium x hybridum Hausskn.)

10

200

100

60

50

1.17. Gumainais timotiņš (Phleum nodosum L.)

10

50

30

10

50

1.18. Pļavas timotiņš (Phleum pratense L.)

10

50

30

10

50

1.19. Maura skarene (Poa annua L.)

10

50

50

10

50

1.20. Purva skarene (Poa palustris L.)

10

50

50

5

50

1.21. Pļavas skarene (Poa pratensis L.)

10

50

50

5

50

1.22. Parastā skarene (Poa trivialis L.)

10

50

50

5

50

1.23. Miežabrālis (Phalaris arundinacea L.)

10

100

100

50

50

2. Tauriņzieži (Fabaceae (Leguminosae))
2.1. Austrumu galega (Galega orientalis Lam.)

10

250

100

200

50

2.2. Ragainie vanagnadziņi (Lotus corniculatus L.)

10

200

100

30

50

2.3. Baltā lupīna (Lupinus albus L.)

30

1000

1000

1000

300

2.4. Šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.)

30

1000

1000

1000

300

2.5. Dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.)

30

1000

1000

1000

300

2.6. Sējas lucerna (Medicago sativa L.)

10

300

100

50

50

2.7. Hibrīdā lucerna (Medicago × varia T. Martyn)

10

300

100

50

50

2.8. Sējas esparsete (Onobrychis viciifolia Scop.):          
2.8.1. augļi

10

600

250

600

 
2.8.2. sēklas

10

400

250

400

50

2.9. Sējas zirņi (Pisum sativum L.(partim))

30

1000

1000

1000

300

2.10. Bastarda āboliņš (Trifolium hybridum L.)

10

200

50

20

50

2.11. Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.)

10

300

100

50

50

2.12. Baltais āboliņš (Trifolium repens L.)

10

200

50

20

50

2.13. Lauka pupas (Vicia faba L.(partim))

30

1000

1000

1000

300

2.14. Sējas vīķi (Vicia sativa L.)

30

1000

1000

1000

300

2.15. Smilts vīķi (Vicia villosa Roth)

30

1000

1000

1000

300

2.16. (Svītrots ar MK 22.11.2011. noteikumiem Nr.890)           
3. Citas sugas
3.1. Lopbarības kāļi (Brassica napus var. napobrassica L. Rchb.)

10

200

150

100

50

3.2. Lopbarības kāposti (Brassica oleracea L. convar. acephala (DC.) Alef. var. medullosa Thell. + var. varidis L.)

10

200

150

100

50

3.3. Facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.)

10

300

50

40

50

3.4. Eļļas rutki (Raphanus sativus L. var. oleoformis Pers.)

10

300

150

300

50

12.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Sēklu kvalitātes rādītāji

(Pielikums MK 29.06.2010. noteikumu Nr. 594 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.11.2011. noteikumiem Nr. 890; MK 10.12.2013. noteikumiem Nr. 1418; MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183)

1. Sertificētas sēklas

Nr. p.k.

Sugas nosaukums

Dīgtspēja

Analītiskā tīrība

Maksimālais citu augu sugu sēklu daudzums paraugā, kura masa noteikta šo noteikumu 11.pielikuma 6.ailē

Nosacījumi attiecībā uz citas krāsas Lupinus spp. vai rūgto lupīnu sēklu daudzumu

minimālā dīgtspēja tīrai sēklai (%)

maksi-mālais cieto sēklu daudzums tīrai sēklai (%)

minimālā analītiskā tīrība
(% no masas)

Citu augu sugu sēklu maksimālais daudzums (% no masas)

kopā

viena suga

ložņu vārpata ( Elytri-gia repens)

peļastu lapsaste ( Alope-curus myosu-roides)

amoliņi ( Meli-lotus spp.)

pērkone ( Rap-
hanus rapha-nistrum
)

sinepes ( Sinapis arvensis)

vējauzas ( Avena fatua, Avena sterilis)

vijas ( Cuscuta spp.)

skābenes ( Rumex spp.), izņemot mazo skābeni ( Rumex acetosella) un jūrmalas skābeni ( Rumex maritimus)

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

16

1.1. Stiebrzāļu sugu sēklas ( Poaceae ( Gramineae))
1.1.1. Parastā smilga

Agrostis capillaris

75 (a)

 

90

2,0

1,0

0,3

0,3

     

0

0 (i), (j)

2

 
1.1.2. Baltā smilga

Agrostis gigantea

80 (a)

 

90

2,0

1,0

0,3

0,3

     

0

0 (i), (j)

2

 
1.1.3. Ložņu smilga

Agrostis stolonifera

75 (a)

 

90

2,0

1,0

0,3

0,3

     

0

0 (i), (j)

2

 
1.1.4. Pļavas lapsaste

Alopecurus pratensis

70 (a)

 

75

2,5

1,0 (f)

0,3

0,3

     

0

0 (i), (j)

5

 
1.1.5. Augstā dižauza

Arrhenatherum elatius

75 (a)

 

90

3,0

1,0 (f)

0,5

0,3

     

0 (g)

0 (i), (j)

5

 
1.1.6. Kamolzāle

Dactylis glomerata

80 (a)

 

90

1,5

1,0

0,3

0,3

     

0

0 (i), (j)

5

 
1.1.7. Niedru auzene

Festuca arundinacea

80 (a)

 

95

1,5

1,0

0,5

0,3

     

0

0 (i), (j)

5

 
1.1.8. Smalklapu auzene

Festuca filiformis

75 (a)

 

85

2,0

1,0

0,5

0,3

     

0

0 (i), (j)

5

 
1.1.9. Aitu auzene

Festuca ovina

75 (a)

 

85

2,0

1,0

0,5

0,3

     

0

0 (i), (j)

5

 
1.1.10. Pļavas auzene

Festuca pratensis

80 (a)

 

95

1,5

1,0

0,5

0,3

     

0

0 (i), (j)

5

 
1.1.11. Sarkanā auzene

Festuca rubra

75 (a)

 

90

1,5

1,0

0,5

0,3

     

0

0 (i), (j)

5

 
1.1.12. Raupjā auzene

Festuca trachyphylla

75 (a)

 

85

2.0

1,0

0,5

0,3

     

0

0 (i), (j)

5

 
1.1.13. Auzeņairene

( x Festulolium)

75 (a)

 

96

1,5

1,0

0,5

0,3

     

0

0 (i), (j)

5

 
1.1.14. Daudzziedu airene (viengadīgā)

Lolium multiflorum

75 (a)

 

96

1,5

1,0

0,5

0,3

     

0

0 (i), (j)

5

 
1.1.15. Ganību airene

Lolium perenne

80 (a)

 

96

1,5

1,0

0,5

0,3

     

0

0 (i), (j)

5

 
1.1.16. Hibrīdā airene

Lolium x hybridum Hausskn.

75 (a)

 

96

1,5

1,0

0,5

0,3

     

0

0 (i), (j)

5

 
1.1.17. Gumainais timotiņš

Phleum nodosum

80 (a)

 

96

1,5

1,0

0,3

0,3

     

0

0 (j)

5

 
1.1.18. Pļavas timotiņš

Phleum pratense

80 (a)

 

96

1,5

1,0

0,3

0,3

     

0

0 (j)

5

 
1.1.19. Maura skarene

Poa annua

75 (a)

 

85

2,0 (c)

1,0 (c)

0,3

0,3

     

0

0 (i), (j)

5

 
1.1.20. Purva skarene

Poa palustris

75 (a)

 

85

2,0 (c)

1,0 (c)

0,3

0,3

     

0

0 (i), (j)

2

 
1.1.21. Pļavas skarene

Poa pratensis

75 (a)

 

85

2,0 (c)

1,0 (c)

0,3

0,3

     

0

0 (i), (j)

2

 
1.1.22. Parastā skarene

Poa trivialis

75 (a)

 

85

2,0 (c)

1,0 (c)

0,3

0,3

     

0

0 (i), (j)

2

 
1.1.23. Miežabrālis

Phalaris arundinacea

70 (a)

 

96

1,5

1,0

0,3

0,3

     

0

0 (i), (j)

5

 
1.2. Tauriņziežu sugu sēklas ( Fabaceae ( Leguminosae))
1.2.1. Austrumu galega

Galega orientalis

60 (a) (b )

40

97

2,0

1,5

   

0,3

   

0

0 (k), (l)

10

 
1.2.2. Ragainie vanagnadziņi

Lotus corniculatus

75 (a), (b)

40

95

1,8 (d)

1,0 (d)

   

0,3

   

0

0 (k), (l)

10

 
1.2.3. Baltā lupīna

Lupinus albus

80 (a), (b)

20

98

0,5 (e)

0,3 (e)

   

0,3

   

0

0 (i)

5

(m), (n)

1.2.4. Šaurlapu lupīna

Lupinus angustifolius

75 (a), (b)

20

98

0,5 (e)

0,3 (e)

   

0,3

   

0

0 (i)

5

(m), (n)

1.2.5. Dzeltenā lupīna

Lupinus luteus

80 (a), (b)

20

98

0,5 (e)

0,3 (e)

   

0,3

   

0

0 (i)

5

(m), (n)

1.2.6. Sējas lucerna

Medicago sativa

80 (a), (b)

40

97

1,5

1,0

   

0,3

   

0

0 (k), (l)

10

 
1.2.7. Hibrīdā lucerna

Medicago x varia

80 (a), (b)

40

97

1,5

1,0

   

0,3

   

0

0 (k), (l)

10

 
1.2.8. Sējas esparsete

Onobrychis viciifolia

75 (a), (b)

20

95

2,5

1,0

   

0,3

   

0

0 (i)

5

 
1.2.9. Sējas zirņi

Pisum sativum

80 (a)

 

98

0,5

0,3

   

0,3

   

0

0 (i)

5 (g)

 
1.2.10. Bastarda āboliņš

Trifolium hybridum

80 (a), (b)

20

97

1,5

1,0

   

0,3

   

0

0 (k), (l)

10

 
1.2.11. Sarkanais āboliņš

Trifolium pratense

80 (a), (b)

20

97

1,5

1,0

   

0,3

   

0

0 (k), (l)

10

 
1.2.12. Baltais āboliņš Trifolium repens

80 (a), (b)

40

97

1,5

1,0

   

0,3

   

0

0 (k), (l)

10

 
1.2.13. Lauka pupas

Vicia faba

80 (a), (b)

5

98

0,5

0,3

   

0,3

   

0

0 (i)

5

 
1.2.14. Sējas vīķi

Vicia sativa L.

85 (a), (b)

20

98

1,0 (e)

0,5 (e)

   

0,3

   

0

0 (i)

5

 
1.2.15. Smilts vīķi

Vicia villosa Roth

85 (a), (b)

20

98

1,0 (e)

0,5 (e)

   

0,3

   

0

0 (i)

5

 
1.2.16. (Svītrots ar MK 22.11.2011. noteikumiem Nr. 890)
1.3.

Citas lopbarības augu sugas

1.3.1. Lopbarības kāļi

Brassica napus var. napobrassica

80 (a)

 

98

1,0

0,5

     

0,3

0,3

0

0 (i), (j)

5

 
1.3.2. Lopbarības kāposti

Brassica oleracea var. acephala

75 (a)

 

98

1,0

0,5

     

0,3

0,3

0

0 (i), (j)

10

 
1.3.3. Facēlija

Phacelia tanacetifolia

80 (a)

 

96

1,0

0,5

         

0

0 (i), (j)

   
1.3.4. Eļļas rutki

Raphanus sativus var. oleiformis

80 (a)

 

97

1,0

0,5

     

0,3

0,3

0

0 (i)

5

 

2. Bāzes sēklas

Nr.
p.k.

Sugas nosaukums

Minimālā dīgtspēja tīrai sēklai (%)

Maksimālais cieto sēklu daudzums tīrai sēklai (%)

Minimālā analītiskā tīrība
(% no masas)

Maksimālais citu sugu sēklu daudzums

Citi nosacījumi

kopā
(% no masas)

skaits paraugā, kura masa noteikta šo noteikumu 11.pielikuma 6.ailē

viena suga

skābenes ( Rumex spp.), izņemot mazo skābeni ( Rumex acetosella) un jūrmalas skābeni ( Rumex maritimus)

ložņu vārpata ( Elytrigia repens)

peļastu lapsaste ( Alopecurus myosuroides)

amoliņi ( Melilotus spp.)

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

2.1. Stiebrzāļu sugu sēklas
2.1.1. Parastā smilga

Agrostis capillaris

75 (a)

 

90

0,3

20

1

1

1

 

(q)

2.1.2. Baltā smilga

Agrostis gigantea

80 (a)

 

90

0,3

20

1

1

1

 

(q)

2.1.3. Ložņu smilga

Agrostis stolonifera

75 (a)

 

90

0,3

20

1

1

1

 

(q)

2.1.4. Pļavas lapsaste

Alopecurus pratensis

70 (a)

 

75

0,3

20 (o)

2

5

5

 

(q)

2.1.5. Augstā dižauza

Arrhenatherum elatius

75 (a)

 

90

0,3

20 (o)

2

5

5

 

(z), (q)

2.1.6. Kamolzāle

Dactylis glomerata.

80 (a)

 

90

0,3

20 (o)

2

5

5

 

(q)

2.1.7. Niedru auzene

Festuca arundinacea

80 (a)

 

95

0,3

20 (o)

2

5

5

 

(q)

2.1.8. Smalklapu auzene

Festuca filiformis

75 (a)

 

85

0,3

20 (o)

2

5

5

 

(q)

2.1.9. Aitu auzene

Festuca ovina

75 (a)

 

85

0,3

20 (o)

2

5

5

 

(q)

2.1.10. Pļavas auzene

Festuca pratensis

80 (a)

 

95

0,3

20 (o)

2

5

5

 

(q)

2.1.11. Sarkanā auzene

Festuca rubra

75 (a)

 

90

0,3

20 (o)

2

5

5

 

(q)

2.1.12. Raupjā auzene

Festuca trachyphylla

75 (a)

 

85

0,3

20 (o)

2

5

5

 

(q)

2.1.13. Auzeņairene

( Festulolium)

75 (a)

 

96

0,3

20 (o)

2

5

5

 

(q)

2.1.14. Daudzziedu airene (viengadīgā)

Lolium multiflorum

75 (a)

 

96

0,3

20 (o)

2

5

5

 

(q)

2.1.15. Ganību airene

Lolium perenne

80 (a)

 

96

0,3

20 (o)

2

5

5

 

(q)

2.1.16. Hibrīdā airene

Lolium x hybridum Hausskn.

75 (a)

 

96

0,3

20 (o)

2

5

5

 

(q)

2.1.17. Gumainais timotiņš

Phleum nodosum

80 (a)

 

96

0,3

20

2

1

1

 

(q)

2.1.18. Pļavas timotiņš

Phleum pratense

80 (a)

 

96

0,3

20

2

1

1

 

(q)

2.1.19. Maura skarene

Poa annua

75 (a)

 

85

0,3

20 (p)

1

1

1

 

(t), (q)

2.1.20. Purva skarene

Poa palustris

75 (a)

 

85

0,3

20 (p)

1

1

1

 

(t), (q)

2.1.21. Pļavas skarene

Poa pratensis

75 (a)

 

85

0,3

20 (p)

1

1

1

 

(t), (q)

2.1.22. Parastā skarene

Poa trivialis

75 (a)

 

85

0,3

20 (p)

1

1

1

 

(t), (q)

2.1.23. Miežabrālis

Phalaris arudinacea

70 (a)

 

96

0,3

20

2

5

5

 

(q)

2.2. Tauriņziežu sugu sēklas
2.2.1. Austrumu galega

Galega orientalis

60 (a) (b )

40

97

0,3

20

2

   

0 (s)

(q)

2.2.2. Ragainie vanagnadziņi

Lotus corniculatus

75 (a), (b)

40

95

0,3

20

3

   

0 (s)

(u), (q)

2.2.3. Baltā lupīna

Lupinus albus

80 (a), (b)

20

98

0,3

20

2

   

0 (r)

(v), (w)

2.2.4. Šaurlapu lupīna

Lupinus angustifolius

75 (a), (b)

20

98

0,3

20

2

   

0 (r)

(v), (w)

2.2.5. Dzeltenā lupīna

Lupinus luteus

80 (a), (b)

20

98

0,3

20

2

   

0 (r)

(v), (w)

2.2.6. Sējas lucerna

Medicago sativa

80 (a), (b)

40

97

0,3

20

3

   

0 (s)

(q)

2.2.7. Hibrīdā lucerna

Medicago x varia

80 (a), (b)

40

97

0,3

20

3

   

0 (s)

(q)

2.2.8. Sējas esparsete

Onobrychis viciifolia

75 (a), (b)

20

95

0,3

20

2

   

0 (r)

 
2.2.9. Sējas zirņi

Pisum sativum

80 (a)

 

98

0,3

20

2

   

0 (r)

 
2.2.10. Bastarda āboliņš

Trifolium hybridum

80 (a), (b)

20

97

0,3

20

3

   

0 (s)

(q)

2.2.11. Sarkanais āboliņš

Trifolium pratense

80 (a), (b)

20

97

0,3

20

5

   

0 (s)

(q)

2.2.12. Baltais āboliņš

Trifolium repens

80 (a), (b)

40

97

0,3

20

5

   

0 (s)

(q)

2.2.13. Lauka pupas

Vicia faba

85 (a), (b)

5

98

0,3

20

2

   

0 (r)

 
2.2.14. Sējas vīķi

Vicia sativa L.

85 (a), (b)

20

98

0,3

20

2

   

0 (r)

(v)

2.2.15. Smilts vīķi

Vicia villosa Roth

85 (a), (b)

20

98

0,3

20

2

   

0 (r)

(v)

2.2.16. (Svītrots ar MK 22.11.2011. noteikumiem Nr. 890)
2.3. Citas lopbarības augu sugas
2.3.1. Lopbarības kāļi

Brassica napus var. napobrassica

80 (a)

 

98

0,3

20

2

     

(q)

2.3.2. Lopbarības kāposti

Brassica oleracea var. acephala

75 (a)

 

98

0,3

20

3

     

(q)

2.3.3. Facēlija

Phacelia tanacetifolia

80 (a)

 

96

0,3

20

         
2.3.4. Eļļas rutki

Raphanus sativus var. oleiformis

80 (a)

 

97

0,3

20

2

       

3. Komercsēklas:

3.1. sēklas atbilst sertificētas sēklas kvalitātes rādītājiem attiecībā uz sēklu minimālo dīgtspēju, analītisko tīrību un citu augu sēklu saturu;

3.2. par 1 % palielina masas procentuālo daudzumu, kas noteikts šā pielikuma 1.punktā minētās sertificētu sēklu tabulas 6. un 7.ailē;

3.3. ja maura skarenes ( Poa annua L.) sēklās ir citu skareņu sugu sēklas ne vairāk kā 10 % no masas, tās neuzskata par piejaukumu;

3.4. šā pielikuma paskaidrojumu 2.punktu piemēro arī komercsēklām.

Paskaidrojumi.

1. Bāzes sēklu paraugā, kura masa noteikta šo noteikumu 11.pielikuma 6.ailē, nedrīkst būt vējauzu ( Avena fatua, Avena sterilis) un viju ( Cuscuta spp.) sēklu .

2. Reģistrētā persona veic pasākumus, kas ierobežo tādu kaitīgo organismu klātbūtni, kuri samazina sēklu lietderību.

Piezīmes.

(a) Visas svaigās un veselās sēklas, kas nedīgst pēc iepriekšējas apstrādes, uzskata par dīgtspējīgām sēklām.

(b) Esošās cietās sēklas līdz maksimālajam cieto sēklu daudzumam uzskata par dīgtspējīgām sēklām.

(c) Kopējo citu skareņu ( Poa spp.) sugu sēklu daudzumu līdz 0,8 % no masas neuzskata par piemaisījumu.

(d) Sarkanā āboliņa ( Trifolium pratense L.) sēklu daudzumu līdz 1 % no masas neuzskata par piemaisījumu.

(e) Baltās lupīnas ( Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas ( Lupinus angustifolius L.), dzeltenās lupīnas ( Lupinus luteus L.), sējas zirņu ( Pisum sativum L.), lauka pupu ( Vicia faba L.), sējas vīķu ( Vicia sativa L.) un smilts vīķu ( Vicia villosa Roth) sēklu daudzumu līdz 0,5 % no masas citās attiecīgajās sugās neuzskata par piejaukumu.

(f) Noteikto maksimālo procentuālo vienas sugas sēklu masu nepiemēro skareņu sēklām ( Poa spp.).

(g) Ja noteiktā masas paraugā kopā ir divas Avena fatua un (vai) Avena sterilis sēklas, to neuzskata par piemaisījumu, ja vien otrā tādas pašas masas paraugā nav šo sugu sēklu.

(h) Ja noteiktā masas paraugā ir viena Avena fatua vai Avena sterilis sēkla, to neuzskata par piemaisījumu, ja vien otrā paraugā, kura masa ir divtik liela, nav nevienas šo sugu sēklas.

(i) Cuscuta spp. sēklu noteikšana pēc skaita nav nepieciešama, ja nav šaubu par to, ka ir ievēroti šā pielikuma 1.punktā minētās sertificētu sēklu tabulas 14.ailē minētie nosacījumi.

(j) Ja noteiktā masas paraugā ir viena Cuscuta spp. sēkla, to neuzskata par piemaisījumu, ja otrā tādas pašas masas paraugā nav Cuscuta spp. sēklu.

(k) Parauga masa Cuscuta spp. sēklu noteikšanai pēc skaita ir divreiz lielāka nekā masa, kas attiecīgajai sugai noteikta šo noteikumu 11.pielikuma 6.ailē.

(l) Ja noteiktā masas paraugā ir viena Cuscuta spp. sēkla, to neuzskata par piemaisījumu, ja vien otrā paraugā, kura masa ir divtik liela, nav nevienas Cuscuta spp. sēklas.

(m) Citas krāsas lupīnu ( Lupinus spp.) sēklu procentuālais īpatsvars no sēklu skaita rūgtajām lupīnām nedrīkst pārsniegt 2 %, citām lupīnām ( Lupinus spp.) – 1 %.

(n) Lupīnu ( Lupinus spp.) šķirnēs rūgto lupīnu sēklu skaits nepārsniedz 2,5 %.

(o) Ja kopā ir ne vairāk kā 80 skareņu sēklu ( Poa spp.), tās neuzskata par piejaukumu.

(p) Šā pielikuma 2.punktā minētās bāzes sēklu tabulas 7.ailē minēto nosacījumu nepiemēro skareņu sēklām. Maksimālais kopējais citu skareņu sugu sēklu skaits paraugā, kurā ir 500 sēklu, nedrīkst būt vairāk par vienu.

(r) Amoliņa ( Melilotus spp.) sēklu skaits nav jānosaka bāzes sēklām, ja nav šaubu par to, ka ievēroti šā pielikuma 2.punktā minētās bāzes sēklu tabulas 11.ailē minētie nosacījumi.

(s) Ja noteiktās masas paraugā ir viena amoliņa sēkla, to neuzskata par piejaukumu, ja vien otrā paraugā, kura masa ir divtik liela, nav nevienas amoliņa sēklas.

(t) Nepiemēro "c" nosacījumu.

(u) Nepiemēro "d" nosacījumu.

(v) Nepiemēro "e" nosacījumu.

(z) Nepiemēro "f" nosacījumu.

(q) Nepiemēro "k" un "m" nosacījumu.

(w) Rūgto lupīnu sēklu piejaukums citās lupīnu sēklās nedrīkst pārsniegt 1 %.

(y) (Piezīme svītrota ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr. 1418)

13.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Iesnieguma saturs atļaujas saņemšanai sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju

(Pielikuma nosaukums MK 29.06.2010. noteikumu Nr.594 redakcijā)

1. Atbildīgā institūcija.

2. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosau­kums, reģistrācijas kods.

3. Suga.

4. Šķirne.

5. Sēklu partijas numurs.

6. Sēklu partijas lielums.

7. Sēklu dīgtspēja.

8. Sēklu kvalitāti apliecinoša dokumenta numurs un izsniegšanas datums.

9. Iesniegšanas datums*, iesniedzēja vārds, uzvārds, paraksts*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “datums” un “paraksts” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis
14.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Iesnieguma saturs atļaujas saņemšanai pazemināt izlases sēklas kategoriju

1. Atbildīgā institūcija.

2. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosaukums, reģistrācijas kods.

3. Suga.

4. Šķirne.

5. Sēklu partijas lielums.

6. Kategorija, uz kuru vēlas pazemināt.

7. Iemesli izlases sēklas kategorijas pazemināšanai.

8. Iesniegšanas datums*, iesniedzēja vārds, uzvārds, paraksts*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “datums” un “paraksts” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis
15.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Etiķešu krāsa

(Pielikums grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

Nr.
p.k.

Sēklu kategorija vai sēklām noteiktās prasības

Etiķetes krāsa

1.

Pirmsbāzes sēklas (PB)

balta ar diagonālu violetu svītru

2.

Bāzes sēklas (B)

balta

3.

Sertificētas sēklas

3.1.

pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C1)

zila

3.2.

otrās paaudzes sertificētas sēklas (C2)

sarkana

4.

Komercsēklas (K)

brūna

5.

(Svītrots ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

6.

(Svītrots ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

7.

Sēklas, kas nav līdz galam sertificētas

pelēka

8.

Sēklu maisījumi

zaļa

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis
16.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Pirmsbāzes (PB), bāzes (B) un sertificētu (C) sēklu (izņemot komercsēklas (K) un nelielus iesaiņojumus) iesaiņojuma oficiālās etiķetes vai zīmogojuma un dokumenta saturs

(Pielikums grozīts ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183)

I. Etiķetes un zīmogojuma saturs

1. Atsauce uz Eiropas Savienības tiesību aktiem (var lietot norādi “ES tiesību akti”).

2. Sertificētājinstitūcijas un valsts nosaukums vai to abreviatūra.

2.1 Oficiāli piešķirtais sērijas numurs.

3. Ražotājvalsts nosaukums.

4. Sēklu partijas numurs.

5. Deklarētā sēklu neto vai bruto masa vai sēklu skaits iesaiņojumā.

6. Suga (norāda botānisko nosaukumu (pilnu vai saīsinātu) latīņu burtiem bez atsaucēm uz autoriem). Auzeņairenei (x Festulolium) norāda Festuca un Lolium ģints sugu nosaukumus.

7. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

8. Kategorija.

9. Saiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā parauga ņemšanas mēnesis un gads. Ja iesaiņojums ir noslēgts atkārtoti, norāda noslēgšanas datumu, kā arī atbildīgās institūcijas nosaukumu.

10. Ja ir norādīta masa un lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu.

11. Ja sēklas dīgtspēja ir novērtēta atkārtoti, norāda institūciju, kura to novērtējusi, kā arī atkārtotās novērtēšanas mēnesi un gadu. Šo informāciju norāda uz oficiālas uzlīmes, ko pielīmē pie etiķetes.

12. Pirmsbāzes sēklai norāda paaudžu skaitu pirms sertificētām sēklām vai pirmās paaudzes sertificētām sēklām.

Piezīme. Norādi “Nav paredzētas lopbarības ražošanai” izmanto tikai tām stiebrzāļu šķirnēm, kurām šāda norāde ir Latvijas augu šķirņu katalogā vai Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējā katalogā.

II. Dokumenta saturs

1. Sēklu partijas numurs.

2. Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (pilnu vai saīsinātu) latīņu burtiem).

3. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis
17.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Komercsēklu (K) oficiālajā etiķetē norādāmā informācija

(Pielikums grozīts ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183)

1. Atsauce uz Eiropas Savienības tiesību aktiem.

2. Atzīme “Komercsēklas”.

3. Pārraudzības institūcijas un valsts nosaukums vai to abreviatūra.

3.1 Oficiāli piešķirtais sērijas numurs.

4. Sēklu partijas numurs.

5. Saiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā parauga ņemšanas mēnesis un gads. Ja iesaiņojums noslēgts atkārtoti, norāda noslēgšanas datumu, kā arī atbildīgās institūcijas nosaukumu.

6. Suga (norāda botānisko nosaukumu (pilnu vai saīsinātu) latīņu burtiem bez atsaucēm uz autoriem).

7. Ražotājvalsts nosaukums.

8. Neto vai bruto sēklu masa vai tīro sēklu skaits.

9. Ja ir norādīta masa un lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu.

10. Ja sēklas dīgtspēja ir novērtēta atkārtoti, norāda institūciju, kura to novērtējusi, kā arī atkārtotās novērtēšanas mēnesi un gadu. Šo informāciju norāda uz oficiālas uzlīmes, ko pielīmē pie etiķetes.

11. Audzēšanas vieta, norādot sēklu ražošanas novadu.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis
18.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Sēklu maisījumu oficiālās etiķetes vai zīmogojuma saturs

(Pielikums grozīts ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183)

1. Norāde “Sēklas materiāla maisījums (paredzētā izmantošana)”.

2. Par saiņošanu atbildīgās institūcijas un valsts nosaukums vai to abreviatūra.

2.1 Oficiāli piešķirtais sērijas numurs.

3. Sēklu partijas numurs.

4. Deklarētā sēklu neto vai bruto masa vai sēklu skaits iesaiņojumā.

5. Sugu, kategoriju un šķirņu nosaukumi un masas proporcijas katram komponentam (šķirņu un sugu nosaukumus norāda ar latīņu burtiem). Auzeņairenei (x Festulolium) norāda Festuca un Lolium ģints sugu nosaukumus.

6. Saiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā parauga ņemšanas mēnesis un gads. Ja iesaiņojums noslēgts atkārtoti, norāda noslēgšanas datumu, kā arī atbildīgās institūcijas nosaukumu.

7. Ja ir norādīta masa un lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumus, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu.

8. Ja visu maisījumu komponentu sēklu dīgtspēja ir novērtēta atkārtoti, norāda institūciju, kura novērtējusi, kā arī atkārtotās novērtēšanas mēnesi un gadu. Šo informāciju norāda uz oficiālas uzlīmes, ko pielīmē pie etiķetes.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis
19.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Etiķetes un pavaddokumenta saturs sēklām, kuras nav līdz galam sertificētas

(Pielikums grozīts ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183)

I. Etiķetes saturs

1. Par lauku apskati atbildīgā institūcija un valsts vai to abreviatūra.

1.1 Oficiāli piešķirtais sērijas numurs.

2. Suga (norāda botānisko nosaukumu (pilnu vai saīsinātu) latīņu burtiem bez atsaucēm uz autoriem).

3. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

4. Kategorija.

5. Lauka vai sēklu partijas numurs.

6. Deklarētā sēklu neto vai bruto masa.

7. Norāde “Sēkla nav līdz galam sertificēta”.

II. Pavaddokumenta saturs

1. Institūcija, kas izdevusi pavaddokumentu.

1.1 Izsniegtajām etiķetēm oficiāli piešķirtie sērijas numuri.

2. Suga (norāda botānisko nosaukumu (pilnu vai saīsinātu) latīņu burtiem bez atsaucēm uz autoriem).

3. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

4. Kategorija.

5. Izsētās sēklas partijas numurs un valsts vai valstis, kas sertificējušas sēklu.

6. Lauka vai sēklu partijas numurs.

7. Sējumu platība, kurā audzēta sēklu partija, kas norādīta pavaddoku­mentā.

8. Ievāktais sēklu daudzums un iesaiņojumu skaits.

9. Sertificētas sēklas kategorijai – paaudžu skaits pēc bāzes sēklām.

10. Apliecinājums, kas apstiprina sēkl­audzēšanas prasību izpildi kultūr­augam, no kura iegūta sēkla.

11. Ja nepieciešams, sēklas kvalitāti apliecinošie pagaidu rezultāti.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis
20.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Saiņotāja etiķetes un zīmogojuma saturs nelieliem sēklu iesaiņojumiem

1. Neliels Eiropas Savienības A tipa iesaiņojums:

1.1. norāde “Neliels Eiropas Savienības A tipa iesaiņojums”;

1.2. saiņotāja (fiziskas vai juridiskas personas) vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;

1.3. sēklu partijas numurs, pēc kura var identificēt izmantotās sēklu materiālu partijas;

1.4. valsts nosaukums vai tā abreviatūra;

1.5. norāde “Sēklu maisījums paredzēts (norādīt lietošanas veidu)”;

1.6. neto vai bruto sēklu masa vai tīro sēklu skaits;

1.7. ja ir norādīta masa un lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu;

1.8. sēklu maisījuma komponentu procentuālais sastāvs (no masas), sugu un šķirņu nosaukumi (norāda latīņu burtiem).

2. Neliels Eiropas Savienības B tipa iesaiņojums:

2.1. sertificētas sēklas:

2.1.1. norāde “Neliels Eiropas Savienības B tipa iesaiņojums”;

2.1.2. saiņotāja (fiziskas vai juridiskas personas) vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;

2.1.3. oficiāli piešķirtais sēklu partijas numurs;

2.1.4. sēklu partijas sēklu saiņotāja piešķirtais partijas identifikācijas numurs, ja sēklu partiju pārsaiņojis saiņotājs, lietojot saiņotāja etiķetes;

2.1.5. institūcija, kas piešķīrusi sēklu partijas numuru, un valsts vai to abreviatūra;

2.1.6. suga (norāda latīņu burtiem);

2.1.7. šķirne (norāda latīņu burtiem);

2.1.8. kategorija;

2.1.9. neto vai bruto sēklu masa vai tīro sēklu skaits;

2.1.10. ja ir norādīta masa un lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu;

2.1.11. norādi “Nav paredzētas lopbarības ražošanai” izmanto tikai tām stiebrzāļu šķirnēm, kurām šāda norāde ir Latvijas augu šķirņu katalogā vai Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējā katalogā;

2.2. komercsēklas:

2.2.1. norāde “Neliels Eiropas Savienības B tipa iesaiņojums”;

2.2.2. saiņotāja (fiziskas vai juridiskas personas) vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;

2.2.3. oficiāli piešķirtais sēklu partijas numurs;

2.2.4. institūcija, kas piešķīrusi sēklu partijas numuru, un valsts vai to abreviatūra;

2.2.5. suga (norāda latīņu burtiem);

2.2.6. atzīme “Komercsēklas”;

2.2.7. neto vai bruto sēklu masa vai tīro sēklu skaits;

2.2.8. ja ir norādīta masa un lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu;

2.3. sēklu maisījumi:

2.3.1. norāde “Neliels Eiropas Savienības B tipa iesaiņojums”;

2.3.2. saiņotāja (fiziskas vai juridiskas personas) vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;

2.3.3. oficiāli piešķirtais sēklu partijas numurs;

2.3.4. institūcija, kas piešķīrusi sēklu partijas numuru, un valsts vai to abreviatūra;

2.3.5. norāde “Sēklu maisījums paredzēts (norādīt lietošanas veidu)”;

2.3.6. neto vai bruto sēklu masa vai tīro sēklu skaits;

2.3.7. ja ir norādīta masa un lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu;

2.3.8. sēklu maisījuma komponentu procentuālais sastāvs (no masas), sugu un šķirņu nosaukumi (norāda latīņu burtiem).

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis
21.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Iesnieguma saturs līguma reģistrēšanai par sēklu pavairošanu valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts

1. Personas nosaukums, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, adrese.

2. Reģistrācijas kods Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā.

3. Valsts, kurā notiks sēklu pavairošana.

4. Sertificētājinstitūcijas nosaukums.

5. Suga (latīniskais nosaukums).

6. Šķirne.

7. Plānotā sēklas kategorija.

8. Sējumu platība.

9. Plānotais iegūstamo sēklu daudzums.

10. Līgumā paredzētais tirdzniecības gads.

11. Plānotie sēklas piegādes periodi.

12. Iesniegšanas datums*, vārds, uzvārds, paraksts*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “datums” un “paraksts” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis
22.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Lopbarības augu sugas, par kurām jāsniedz informācija par daudzumu, kas nav realizēts līdz kārtējā gada 30.jūnijam

(Pielikums svītrots ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

23.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Sēklu sertifikāta saturs

(Pielikums grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

I. Aizpilda sertificētājinstitūcija
1. Sertificētājinstitūcijas nosaukums.

2. Sēklu sertifikāta numurs.

3. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosaukums, adrese un reģistrācijas kods.

4. Suga, šķirne un kategorija.

5. Partijas numurs, masa (kg) un iesaiņojuma vienību skaits.

6. Sēklu izcelsmi apliecinoša dokumenta numurs un datums.

7. Sēklu parauga ņēmēja vārds un uzvārds, datums, kad noņemts vidējais paraugs, parauga ņemšanas akta numurs, datums, kad paraugs saņemts laboratorijā.

8. Laboratorija, kas veikusi pārbaudi.

9. Tīrība (%), dīgtspēja (%) un mitruma saturs (%).

10. Inerto piemaisījumu veids.

11. Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.

12. Citu augu sugu sēklas.

13. Vējauzu klātbūtne.

14. Dzīvotspēja (%), tās noteikšanas metode.

15. Kaitēkļu invāzija.

16. 1000 sēklu masa (gramos).

17. Atzinums par sēklas kvalitātes rādītāju atbilstību šo noteikumu prasībām.

18. Sēklu sertifikāta derīguma termiņš.

19. Sertifikāta izsniegšanas datums*, izsniedzēja amats, vārds, uzvārds, paraksts*, zīmogs*.

II. Aizpilda pārdevējs
1. Sēklas pircēja saimniecības nosaukums un adrese.

2. Pārdotās sēklas masa (kg) un saiņojuma vienību skaits.

3. Pārdevēja vārds, uzvārds, datums* un zīmogs*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “datums”, “paraksts” un “zīmogs” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis
24.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Pārskata “Sēklu novērtēšanas rezultāti” saturs

(Pielikums grozīts ar MK 29.06.2010. noteikumiem Nr.594)

Institūcija, kas izsniedz pārskatu.

2. Pārskata numurs.

3. Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja nosaukums, adrese un reģistrācijas kods.

4. Suga, šķirne un kategorija.

5. Sēklu partijas numurs, masa (kg), iesaiņojuma vienību skaits.

6. Sēklu izcelsmi apliecinoša dokumenta numurs un datums.

7. Sēklu parauga ņēmēja vārds un uzvārds, datums, kad noņemts vidējais paraugs, un parauga ņemšanas akta numurs, datums, kad paraugs saņemts laboratorijā.

8. Laboratorija, kas veikusi pārbaudi.

9. Tīrība (%), dīgtspēja (%), mitruma saturs (%).

10. Inerto piemaisījumu veids.

11. Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.

12. Citu augu sugu sēklas.

13. Vējauzu klātbūtne.

14. Dzīvotspēja (%), tās noteikšanas metode.

15. Kaitēkļu invāzija.

16. 1000 sēklu masa (gramos).

17. Lēmums par neatbilstību noteikumu prasībām un priekšlikumi sēklu kvalitātes uzlabošanai.

18. Sēklu novērtēšanas rezultātu izsniegšanas datums*, izsniedzēja amats, vārds, uzvārds, paraksts*, zīmogs*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “datums”, “paraksts” un “zīmogs” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis
25.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Sēklu sertifikāta pielikuma saturs

Sertificētājinstitūcijas nosaukums.

2. Pielikuma numurs.

3. Sēklu sertifikāta numurs un datums.

4. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosaukums, adrese un reģistrācijas kods.

5. Suga, šķirne un kategorija.

6. Partijas numurs, masa (kg), iesaiņojuma vienību skaits.

7. Sēklu izcelsmi apliecinoša dokumenta numurs un datums.

8. Sēklu parauga ņēmēja vārds un uzvārds, datums, kad noņemts vidējais paraugs, parauga ņemšanas akta numurs, datums, kad paraugs saņemts laboratorijā.

9. Laboratorija, kas veikusi pārbaudi.

10. Dīgtspēja (%).

11. Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.

12. Kaitēkļu invāzija.

13. Atzinums par sēklu kvalitātes rādītāju atbilstību šo noteikumu prasībām.

14. Sertifikāta derīguma termiņš.

15. Pielikuma izsniegšanas datums*, izsniedzēja amats, vārds, uzvārds, paraksts*, zīmogs*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “datums”, “paraksts” un “zīmogs” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis
26.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Lopbarības augu sugu sadalījums grupās sēklu partiju pēcpārbaudei

(Pielikums MK 29.06.2010. noteikumu Nr. 594 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.11.2011. noteikumiem Nr. 890; MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183)

I. Pirmās grupas lopbarības augu sugas

1. Daudzziedu airene, viengadīgā (Lolium multiflorum Lam.)

2. Baltā lupīna (Lupinus albus L.)

3. Šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.)

4. Dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.)

5. Sējas zirņi (Pisum sativum L. (partim))

6. Lauka pupas (Vicia faba L. (partim))

7. Sējas vīķi (Vicia sativa L.)

8. Lopbarības kāļi (Brassica napus L. var. napobrassica (L.) Rchb.)

9. Lopbarības kāposti (Brassica oleracea L. convar. acephala (DC.) Alef. var. medullosa Thell. + var. varidis L.)

10. Facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.)

11. Eļļas rutki (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.)

II. Otrās grupas lopbarības augu sugas

12. Baltā smilga (Agrostis gigantea L.)

13. Ložņu smilga (Agrostis stolonifera L.)

14. Parastā smilga (Agrostis capillaris L.)

15. Pļavas lapsaste (Alopecurus pratensis L.)

16. Augstā dižauza (Arrhenatherum elatius (L.) P.Beauv. ex J.Presl & C.Presl)

17. Kamolzāle (Dactylis glomerata L.)

18. Niedru auzene (Festuca arundinacea Schreber)

19. Smalklapu auzene (Festuca filiformis Pourr)

20. Aitu auzene (Festuca ovina L.)

21. Pļavas auzene (Festuca pratensis Huds.)

22. Sarkanā auzene (Festuca rubra L.)

23. Raupjā auzene (Festuca trachyphylla (Hack.) Krajina)

24. Hibrīdā airene (Lolium x hybridum Hausskn.)

25. Auzeņairene (x Festulolium Asch.& Graebn.)

26. Ganību airene (Lolium perenne L.)

27. Gumainais timotiņš (Phleum nodosum L.)

28. Pļavas timotiņš (Phleum pratense L.)

29. Maura skarene (Poa annua L.)

30. Purva skarene (Poa palustris L.)

31. Pļavas skarene (Poa pratensis L.)

32. Parastā skarene (Poa trivialis L.)

33. Miežabrālis (Phalaris arundinacea L.)

34. Austrumu galega (Galega orientalis Lam.)

35. Ragainie vanagnadziņi (Lotus corniculatus L.)

36. Sējas lucerna (Medicago sativa L.)

37. Hibrīdā lucerna (Medicago x varia T.Martyn)

38. Sējas esparsete (Onobrychis viciifolia Scop.)

39. Bastarda āboliņš (Trifolium hybridum L.)

40. Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.)

41. Baltais āboliņš (Trifolium repens L.)

42. Smilts vīķi (Vicia villosa Roth)

43. (Svītrots ar MK 22.11.2011. noteikumiem Nr. 890)

27.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Pamatrādītāji pēcpārbaudes kontrollauciņu iekārtošanai

(Pielikums grozīts ar MK 28.03.2017. noteikumiem Nr. 183)

I. Pirmās grupas lopbarības augi

Nr. p.k.

Rādītāji

Kategorijas

PB, B

C1

C2

C

1.

Pēcpārbaudei pakļauto paraugu daudzums (%)

100

100

5

20

2.

Šķirnes tīrība (%)

99,7

99,0

98,0

 

3.

Vēlamais augu skaits lauciņā

3.1.

sējas zirņiem

800–1000

800–1000

800–1000

3.2.

lauka pupām

500–600

500–600

500–600

3.3.

lopbarības kāļiem

200–250

200–250

3.4.

lopbarības kāpostiem

200–250

200–250

3.5.

viengadīgajai lupīnai

500–600

500–600

500–600

3.6.

sējas vīķiem

500–600

500–600

500–600

3.7.

eļļas rutkiem

250–300

250–300

4.

Atkārtojumu skaits

3

2

1

1

5.

Kontrollauciņa platība (m2)

10

10

10

10

 

II. Otrās grupas lopbarības augi

Nr. p.k.

Rādītāji

Kategorijas

PB, B

C

1.

Pēcpārbaudei pakļauto paraugu daudzums (%)

100

20

2.

Šķirnes tīrība (izņemot airenes un skarenes) (augi uz m2)

1/30

1/10

3.

Šķirnes tīrība airenēm (augi uz m2)

1/50

1/10

4.

Šķirnes tīrība skarenēm (multiklonālās šķirnes) (augi uz m2)

1/20

4/10

5.

Šķirnes tīrība skarenēm (apomiktiskās un monoklonālās šķirnes) (augi uz m2)

1/20

6/10

6.

Pieļaujamais citu aireņu sugu skaits airenēm (augi uz m2)

1/50

1/10

7.

Vēlamais augu skaits lauciņā

   

7.1.

stiebrzālēm un tauriņziežiem

3000–5000

3000–5000

7.2.

smilts vīķiem

500–600

500–600

8.

Atkārtojumu skaits

3

3

9.

Kontrollauciņa platība (m2)

5

5

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis
28.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.152
Pēcpārbaudē maksimāli pieļaujamais šķirnei neatbilstošo augu skaits
I. Lopbarības augi, izņemot sējas zirņus, lauka pupas,   lopbarības kāļus un lopbarības kāpostus

Nr.
p.k.

Vērtējamā platība (m2)

Šķirnes tīrība (augi uz m2)

1/50 m2

1/30 m2

1/20 m2

1/10 m2

4/10 m2

6/10 m2

1.

5

1

1

1

2

5

6

2.

10

1

1

2

3

8

10

3.

15

1

2

2

4

10

14

4.

20

2

2

3

5

13

18

5.

25

2

3

3

5

15

22

6.

30

2

3

4

6

18

25

7.

35

2

3

4

7

20

29

8.

40

2

3

5

8

23

32

9.

45

3

4

5

8

25

36

10.

50

3

4

5

9

28

39

 

 

II. Sējas zirņi, lauka pupas, lopbarības kāļi un lopbarības kāposti

Nr.
p.k.

Augu skaits

Šķirnes tīrība

99,7 %

99,0 %

98 %

1.

100

2

4

5

2.

200

3

6

8

3.

300

4

7

11

4.

400

4

9

14

5.

500

4

10

17

6.

600

5

11

19

7.

800

6

14

24

8.

1000

7

16

29

9.

1100

7

18

32

10.

1200

8

19

34

11.

1300

8

21

36

12.

1400

9

22

39

13.

1500

9

23

41

14.

1600

10

24

43

15.

1700

10

26

46

16.

1800

10

27

48

17.

1900

11

28

50

18.

2000

11

29

53

19.

2100

12

30

55

20.

2200

12

32

57

21.

2300

13

33

60

22.

2400

13

34

62

23.

2500

13

35

64

24.

2600

14

36

66

25.

2700

14

38

69

26.

2800

15

39

71

27.

2900

15

40

73

28.

3000

15

40

76

29.

3100

16

42

78

30.

3200

16

44

80

31.

3300

17

45

82

32.

3400

17

46

85

33.

3500

17

47

87

34.

4000

19

53

98

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs – vides ministrs R.Vējonis