Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta rīkojums Nr.543

Rīgā 2008.gada 4.septembrī (prot. Nr.61 39.§)

Par Valsts civilās aizsardzības plānu

 

1. Apstiprināt Valsts civilās aizsardzības plānu.

2. Noteikt, ka par Valsts civilās aizsardzības plāna izpildi ir atbildīgas plānā noteiktās institūcijas atbilstoši kompetencei.

3. Noteikt, ka par Valsts civilās aizsardzības plāna precizēšanu un kontroli atbildīgā institūcija ir Iekšlietu ministrija.

4. Iekšlietu ministrijai:

4.1. sagatavot un iekšlietu ministram līdz 2009.gada 1.martam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par iepriekšējā gadā veiktajiem pasākumiem un darbībām civilajā aizsardzībā;

4.2. precizēt Valsts civilās aizsardzības plānu, un iekšlietu ministram līdz 2009.gada 1.maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā attiecīgu tiesību akta projektu.

5. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2007.gada 15.augusta rīkojumu Nr.519 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 133.nr.).

Ministru prezidents I.Godmanis

Iekšlietu ministrs M.Segliņš


(Ministru kabineta

2008.gada 4.septembra
rīkojums Nr.543)

Valsts civilās aizsardzības plāna kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Valsts civilās aizsardzības plāns (turpmāk - plāns) ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, pamatojoties uz Nacionālās drošības likuma 36.panta otrās daļas 2.punktu, ņemot vērā ministriju iesniegtos priekšlikumus. Plāns precizēts saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 15.augusta rīkojumu Nr.519 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu".

Plānā paredzēta civilās aizsardzības sistēmas subjektu rīcība, nosakot preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus valsts un reģionāla mēroga katastrofu, kā arī militāra iebrukuma vai kara gadījumā.

Saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu sistēmas galvenie uzdevumi ir:

1) veikt katastrofu pārvaldīšanu;

2) sniegt palīdzību katastrofās cietušajiem;

3) samazināt katastrofu radīto un iespējamo kaitējumu īpašumam un videi;

4) ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš, - atbalstīt ar resursiem Nacionālos bruņotos spēkus.

2. Piedāvātais risinājums

Plāns ir izstrādāts, lai nodrošinātu saskaņotu vadības, glābšanas dienestu un attiecīgu institūciju rīcību palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem un seku likvidēšanas neatlieka­mo pasākumu veikšanā iespējamo katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā, lai mazinātu kaitējumu cilvēkiem, īpašumam un videi.

Plānā noteikti šādi civilās aizsardzības plānošanas un rīcības mērķi:

1) panākt civilās aizsardzības sistēmas saskaņotu rīcību iespējamo katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā;

2) sniegt palīdzību iedzīvotājiem;

3) novērst vai mazināt katastrofu iespējamo apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai, kaitējumu īpašumam, videi un tautsaimniecībai;

4) sniegt atbalstu ar resursiem Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām militāra iebrukuma vai kara gadījumā;

5) noteikt juridisko personu pienākumus civilajā aizsardzībā;

6) iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus atbalsta sniegšanai civilās aizsardzības pasākumu veikšanā uz sauszemes saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.909 "Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā".

Lai sasniegtu noteiktos mērķus, valstī ir apzināti iespējamie apdraudējuma veidi. Atbilstoši apdraudējuma veidiem noteikta valsts institūciju, pašvaldību un glābšanas dienestu rīcība, veicot preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus, kā arī noteikti pasākumu izpildes termiņi.

Reglamentēti civilās aizsardzības sistēmas vadības principi, Krīzes vadī­bas padomes iesaistīšana katastrofu pārvaldīšanā, kā arī valsts materiālo rezervju resursu izmantošana reaģēšanā.

Paredzēts, ka plāns tiks precizēts katru gadu, ņemot vērā civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošanu, valsts aizsardzības sistēmas attīstību, kā arī iespējamo draudu analīzi.

3. Nepieciešamais papildu finansējums

Lai īstenotu plāna pasākumus dabas vai tehnogēno katastrofu gadījumā, kā arī to seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus, ministrijas iesniedz pieprasījumu par līdzekļu piešķiršanu no Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Izņēmuma kārtā par papildu līdzekļu piešķiršanu katastrofu vai to seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai un šo līdzekļu avotu lemj Ministru kabinets atsevišķi katrā gadījumā.

4. Plāna precizēšana

Saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes un ministriju iesniegtajiem datiem precizēti statistikas dati, kas iekļauti otrajā sadaļā, lai raksturotu valstī iespējamos apdraudējuma veidus, kā arī sniegta informācija par 2007.gadā veiktajām mācībām civilās aizsardzības sistēmas gatavības paaugstināšanai.

Plāns ir papildināts ar 3.pielikumu "Valsts nozīmes paaugstinātas bīstamības objektu saraksts", precizēts komersantu saraksts (14.pielikums), uz kuriem attiecas vai varētu attiekties Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumi Nr.532 "Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem", kā arī izstrādāts 19.pielikums "Zemes mākslīgā pavadoņa ar radioaktīviem materiāliem nokrišana".

Precizēts plāna 24.punkts "Terora akti" un 28.pielikums (saskaņā ar Drošības policijas priekšlikumiem), veikti arī citi precizējumi.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

04.09.2008
Informācijai! Saistībā ar pāreju uz jaunu datu struktūru vietnē var tikt novērotas neprecizitātes. Par tām lūdzam ziņot uz e-pasta adresi likumi@lv.lv.