Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 28.03.2009. - 06.07.2011. / Vēsturiskā
Tiesību akts netiek attēlots spēkā esošajā redakcijā. Attēloto redakciju var nomainīt izvēlnē virs tiesību akta teksta.
Ministru kabineta noteikumi Nr.312

Rīgā 2008.gada 28.aprīlī (prot. Nr.27 19.§)
Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konsultatīvās padomes nolikums
I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konsultatīvās padomes (turpmāk – padome) funkcijas, uzdevumus un tiesības;

1.2. kārtību, kādā darbojas padome.

II. Padomes funkcijas, uzdevumi un tiesības

2. Padomei ir šādas funkcijas:

2.1. veicināt klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļu izlietojuma ekonomisko un vides aizsardzības efektivitāti;

2.2. jautājumos, kas saistīti ar klimata pārmaiņu finanšu instrumenta īstenošanu, veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu starp valsts pārvaldes iestādēm, atsevišķām personām un sabiedrību kopumā.

3. Papildus likuma “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos12.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajiem uzdevumiem padome sniedz Vides ministrijai priekšlikumus par to līdzekļu pārdali atbilstoši prioritātēm, kas iegūti, pārdodot valstij piederošās siltumnīcefekta gāzu emisijas vienības.

4. Padomei ir šādas tiesības:

4.1. iepazīties ar Vides ministrijas un citu valsts institūciju sagatavotajiem tiesību aktu projektiem un politikas plānošanas dokumentiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņu finanšu instrumentu;

4.2. atbilstoši kompetencei pieprasīt un saņemt no valsts pārvaldes iestādēm padomes uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

4.3. uzaicināt uz padomes sēdēm Vides ministrijas amatpersonas un nozaru ekspertus;

4.4. sniegt ieteikumus par nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos, kas saistīti ar klimata pārmaiņu finanšu instrumentu;

4.5. informēt sabiedrību par aktualitātēm saistībā ar klimata pārmaiņu finanšu instrumenta īstenošanu;

4.6. ierosināt pasākumus klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu mērķu sasniegšanai.

II1. Kārtība, kādā biedrības un nodibinājumi deleģē pārstāvjus padomē

(Nodaļa MK 17.03.2009. noteikumu Nr.243 redakcijā)

4.1 Likuma “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos12.panta piektās daļas 2.punktā noteiktās biedrības un nodibinājumi, kas darbojas zemkopības, transporta, enerģētikas, mežsaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas, rūpniecības un citās tautsaimniecības nozarēs (turpmāk – biedrības (nodibinājumi)), pārstāvjus padomē deleģē šādā kārtībā:

4.11. Vides ministrija katru trešo gadu līdz 10.janvārim, ievietojot uzaicinājumu Vides ministrijas mājaslapā internetā un publicējot uzaicinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, uzaicina biedrības (nodibinājumus) Vides ministrijas noteiktajā termiņā (tas nav īsāks par vienu mēnesi no uzaicinājuma publicēšanas dienas) deleģēt pārstāvjus dalībai padomē;

4.12. lai deleģētu pārstāvi dalībai padomē, biedrība (nodibinājums) iesniedz Vides ministrijā iesniegumu par pārstāvja deleģēšanu, norādot pārstāvja kontaktinformāciju (pārstāvja vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un e-pasta adrese). Iesniegumam pievieno:

4.12.1. tā biedrības (nodibinājuma) valdes (sapulces) sēdes protokola (protokollēmuma) apstiprinātu izrakstu, ar kuru deleģēts pārstāvis;

4.12.2. biedrības (nodibinājuma) reģistrācijas apliecības un statūtu apliecinātu kopiju;

4.13. Vides ministrija izvērtē attiecīgās biedrības (nodibinājuma) atbilstību likuma “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos8.panta pirmajā daļā minētajām darbības nozarēm. Ja biedrība (nodibinājums) atbilst likuma “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos8.panta pirmajā daļā minētajām darbības nozarēm, Vides ministrija pieņem šo noteikumu 4.12.apakšpunktā minēto attiecīgās biedrības (nodibinājuma) iesniegumu par pārstāvja deleģēšanu. Ja biedrība (nodibinājums) neatbilst likuma “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos8.panta pirmajā daļā minētajām darbības nozarēm, Vides ministrija sagatavo un nosūta attiecīgajai biedrībai (nodibinājumam) argumentētu atteikumu pieņemt šo noteikumu 4.12.apakšpunktā minēto iesniegumu par pārstāvja deleģēšanu;

4.14. ja Vides ministrija ir saņēmusi vienu vai nav saņēmusi nevienu iesniegumu par pārstāvja deleģēšanu, Vides ministrija atkārtoti uzaicina biedrības (nodibinājumus) deleģēt pārstāvjus dalībai padomē, līdz ir saņemti vismaz divi iesniegumi par pārstāvja deleģēšanu. Ja Vides ministrija pēc pirmā uzaicinājuma ir saņēmusi vienu iesniegumu par pārstāvja deleģēšanu, to izskata kopā ar iesniegumiem par pārstāvja deleģēšanu, kas iesniegti pēc atkārtotā uzaicinājuma;

4.15. ja Vides ministrija ir saņēmusi divus iesniegumus par pārstāvja deleģēšanu no biedrībām (nodibinājumiem), kas atbilst šo noteikumu 4.13.apakšpunktā minētajām prasībām, šos pārstāvjus iekļauj padomes sastāvā. Ja viena vai abas biedrības (nodibinājumi), kas deleģējuši šos pārstāvjus, neatbilst šo noteikumu 4.13.apakšpunktā minētajām prasībām vai viens vai abi deleģētie pārstāvji atsakās no dalības padomē, Vides ministrija rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 4.14.apakšpunktu;

4.16. ja Vides ministrija ir saņēmusi trīs vai vairāk iesniegumus par pārstāvja deleģēšanu, tā izvērtē attiecīgo biedrību (nodibinājumu) atbilstību šo noteikumu 4.13.apakšpunktā minētajām prasībām. Ja šo noteikumu 4.13.apakš­punktā minētajām prasībām atbilst trīs vai vairāk nekā trīs iesniegumi par pārstāvja deleģēšanu, 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 4.11.apakšpunktā minētajā uzaicinājumā norādītā termiņa beigām Vides ministrija organizē balsošanu par biedrību (nodibinājumu) deleģētajiem pārstāvjiem (turpmāk – balsošana). Par balsošanas vietu un laiku rakstiski un elektroniski paziņo biedrībām (nodibinājumiem), no kurām pieņemti iesniegumi par pārstāvja deleģēšanu. Vides ministrija izveido balsošanas komisiju (turpmāk – komisija) triju Vides ministrijas amatpersonu sastāvā;

4.17. balsošana notiek šādā kārtībā:

4.17.1. komisija sagatavo balsošanas biļetenus. Biļetenos iekļauj deleģēto pārstāvju vārdus un uzvārdus, kā arī šos pārstāvjus deleģējušo biedrību (nodibinājumu) nosaukumus;

4.17.2. balsošana ir atklāta, un to vada komisijas priekšsēdētājs vai viņa norīkots pārstāvis. Balsošanā ar balsstiesībām piedalās pa vienam pilnvarotam pārstāvim no biedrībām (nodibinājumiem), no kurām pieņemti iesniegumi par pārstāvja deleģēšanu. Pilnvarotais pārstāvis balsošanas biļetenā atzīmē divus deleģētos pārstāvjus, kuru dalību padomē atbalsta (izņemot viņu pilnvarojošās biedrības (nodibinājuma) deleģēto pārstāvi). Ja pilnvarotais pārstāvis balsošanas biļetenā ir atzīmējis viņu pilnvarojošās biedrības (nodibinājuma) deleģēto pārstāvi vai tikai vienu vai vairāk par diviem deleģētajiem pārstāvjiem vai nav atzīmējis nevienu pārstāvi, balsošanas biļetenu uzskata par nederīgu;

4.17.3. komisija saskaita balsis un saskaņā ar balsojuma rezultātiem deleģētos pārstāvjus sarindo dilstošā secībā. Iekļaušanai padomē tiek izvirzīti divi deleģētie pārstāvji, kuri saņēmuši visvairāk balsu;

4.17.4. ja vairāk nekā divi deleģētie pārstāvji ieguvuši vienādu iekļaušanai padomē nepieciešamo balsu skaitu, Vides ministrija organizē atkārtotu balsošanu šo noteikumu 4.17.apakšpunktā noteiktajā kārtībā. Balsošanas biļetenā iekļauj informāciju tikai par šiem deleģētajiem pārstāvjiem. Balsošanu atkārto, līdz lielākais balsu skaits ir tikai diviem deleģētajiem pārstāvjiem;

4.17.5. Vides ministrija sagatavo balsojuma rezultātu protokolu un divu darbdienu laikā ievieto balsojuma rezultātus Vides ministrijas mājaslapā internetā. Saskaņā ar šo noteikumu 4.17.3.apakšpunktu izvirzītos biedrību (nodibinājumu) deleģētos pārstāvjus iekļauj padomes sastāvā likuma “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos12.panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā;

4.18. ja saskaņā ar šo noteikumu 4.17.3.apakšpunktu izvirzītais deleģētais pārstāvis atsakās no dalības padomē, viņa vietā apstiprina deleģēto pārstāvi, kas saņēmis nākamo lielāko balsu skaitu;

4.19. katrā nākamajā gadā rotācijas kārtībā padomes sastāvā iekļauj divus deleģētos pārstāvjus, kuri pēdējā notikušajā balsošanā ieguvuši nākamo lielāko balsu skaitu aiz iepriekšējā gadā padomes sastāvā iekļautajiem deleģētajiem pārstāvjiem. Ja nav iespējams iekļaut nākamos divus pārstāvjus vai tādu nav, Vides ministrija rīkojas šo noteikumu 4.11.apakšpunktā noteiktajā kārtībā.

III. Padomes darbība

5. Padomes priekšsēdētājs ir vides ministrs. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā padomes priekšsēdētāja pienākumus pilda viņa norīkots Vides ministrijas pārstāvis padomē.

6. Padomes sekretariāta funkcijas nodrošina Vides ministrija. Padomes sekretārs nav padomes loceklis.

7. Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi trijos mēnešos. Lēmumu par padomes sēdes sasaukšanu pieņem padomes priekšsēdētājs.

8. Par padomes sēdes norises vietu un laiku padomes sekretārs informē padomes locekļus ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms kārtējās sēdes un vienlaikus elektroniski un pa pastu nosūta viņiem padomes sēdes darba kārtību.

9. Priekšlikumus par padomes sēdē izskatāmajiem jautājumiem un izskatāmos dokumentus vai dokumentu projektus padomes locekļi elektroniski un pa pastu nosūta sekretariātam ne vēlāk kā sešas darbdienas pirms padomes sēdes.

10. Padomes sēdes darba kārtību, kas precizēta saskaņā ar šo noteikumu 9.punktā minētajiem priekšlikumiem, un materiālus, kas saistīti ar padomes sēdē izskatāmajiem jautājumiem, padomes sekretārs elektroniski nosūta padomes locekļiem ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms padomes sēdes.

11. Padomes ārkārtas sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc padomes locekļu iniciatīvas, ja, iesniedzot padomes priekšsēdētājam rakstis­ku iesniegumu, to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa padomes locekļu.

12. Par padomes ārkārtas sēdes norises vietu un laiku padomes sekretārs informē padomes locekļus ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms padomes ārkārtas sēdes un vienlaikus elektroniski un pa pastu nosūta viņiem padomes ārkārtas sēdes darba kārtību.

13. Priekšlikumus par padomes ārkārtas sēdē izskatāmajiem jautājumiem un izskatāmos dokumentus vai dokumentu projektus padomes locekļi elektroniski un pa pastu nosūta sekretariātam ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms padomes sēdes.

14. Padomes sēdes darba kārtību, kas precizēta saskaņā ar šo noteikumu 13.punktā minētajiem priekšlikumiem, un materiālus, kas saistīti ar padomes sēdē izskatāmajiem jautāju­miem, padomes sekretārs elektroniski nosūta padomes locekļiem ne vēlāk kā divas darbdienas pirms padomes sēdes.

15. Padomes sēdes ir atklātas.

16. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem.

17. Padome lēmumus pieņem ar klāt­esošo padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram padomes loceklim ir viena balss. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

18. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

19. Padomes sēdes protokolē. Padomes lēmumus ieraksta protokolā.

20. Padomes sekretārs piecu darbdienu laikā elektroniski nosūta padomes locekļiem saskaņošanai padomes sēdes protokola projektu. Padomes locekļi triju darbdienu laikā elektroniski saskaņo sēdes protokola projektu vai izdara tajā atbilstošus precizējumus. Protokolu paraksta padomes sēdes vadītājs un sekretārs.

21. Padomes sekretārs pēc pieprasījuma sniedz informāciju par padomes sēdē pieņemtajiem lēmumiem.

IV. Noslēguma jautājumi

21.1 2009.gadā Vides ministrija līdz 15.aprīlim publicē uzaicinājumu biedrībām (nodibinājumiem) deleģēt pārstāvjus dalībai padomē.

(MK 17.03.2009. noteikumu Nr.243 redakcijā)

22. Noteikumi stājas spēkā 2008.gada 1.maijā.

Ministru prezidents I.Godmanis

Vides ministrs R.Vējonis
28.03.2009