Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Vides aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 24.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

"6) kaitējums augsnei vai zemes dzīlēm — jebkāda pārveidošana vai piesārņojums, ko izraisa ķīmisko vielu, ķīmisko produktu (preparātu), organismu vai mikroorganismu tieša vai netieša ievadīšana augsnē vai zemes dzīlēs un kas rada risku cilvēku veselībai vai būtiski nelabvēlīgi ietekmē cilvēku veselību vai vidi;";

papildināt pantu ar 9.1 un 9.2 punktu šādā redakcijā:

"91) kaitīgas vielas — vielas, kuras minētas 1973.gada 2.novembra Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada Protokola to jaunākajā redakcijā (turpmāk — MARPOL konvencija) I pielikumā (nafta) un II pielikumā (neiepakotas bīstamas šķidras vielas);

92) kuģis — jebkura veida jūras kuģis, kas kuģo jūras vidē (neatkarīgi no tā karoga), kā arī kuģis ar zemūdens spārniem, kuģis uz gaisa spilvena, zemūdens kuģis atbilstoši MARPOL konvencijā sniegtajai definīcijai;";

papildināt pantu ar 10.1 punktu šādā redakcijā:

"101) noplūde no kuģa — jebkādā veidā izdarīta izvadīšana no kuģa ūdeņos atbilstoši MARPOL konvencijā sniegtajai definīcijai;".

2. Papildināt 2.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā likuma VI1 nodaļas nosacījumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām piemēro attiecībā uz bīstamu un citu kaitīgu vielu noplūdi:

1) Latvijas iekšējos ūdeņos;

2) Latvijas teritoriālajos ūdeņos;

3) Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai līdzvērtīgā zonā, kas izveidota saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

4) starptautiskajā kuģošanā izmantojamos jūras šaurumos, ievērojot tranzīta režīmu, atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvencijas III daļas 2.nodaļai tiktāl, ciktāl attiecīgais jūras šaurums ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts jurisdikcijā;

5) atklātā jūrā;

6) no kuģiem, kas kuģo ar Latvijas Republikas karogu, — jebkurā vietā, kur atrodas kuģis, izņemot šā likuma 35.1 panta otrajā un trešajā daļā minētos izņēmumus."

3. Papildināt 20.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Valsts vides dienesta inspektoram ir tiesības noteikt, ka lēmums, kas saistīts ar vides valsts kontroli, stājas spēkā un izpildāms nekavējoties, ja kavēšanās var radīt būtiskas negatīvas izmaiņas vidē."

4. 21.pantā:

papildināt pirmās daļas 4.punktu ar vārdiem šādā redakcijā:

"kā arī likt transportlīdzekļa vadītājam novērst vai izbeigt pārkāpumu";

izslēgt trešās daļas otro teikumu.

5. Papildināt 22.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu stāvēšanu vai apstāšanos ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, pašvaldības vides kontroles amatpersonām un pilnvarotajām amatpersonām ir tiesības rīkoties saskaņā ar šā likuma 21.panta otrajā daļā noteikto administratīvo sodu piemērošanas kārtību."

6. Izteikt 23.panta trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) veikt pārbaudes bez valsts vides inspektora klātbūtnes, sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un nosūtīt to izskatīšanai Valsts vides dienestam šādos gadījumos:

a) ar atkritumiem tiek piegružota publiski pieejama teritorija (teritorija, kas bez ierobežojumiem pieejama sabiedrībai neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas),

b) mehāniskais transportlīdzeklis pārvietojas, arī stāv vai apstājas ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā,

c) ugunskuri tiek kurināti ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un tādējādi tiek bojāta dabiskā zemsedze Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā,

d) normatīvajos aktos paredzētajos citos gadījumos."

7. 25.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Operatora, kā arī šā panta trešajā daļā minētās personas saukšana pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības par vides normatīvo aktu pārkāpumu neatbrīvo to no pienākuma segt izmaksas, ko radījis tā nodarītais kaitējums videi vai tieši kaitējuma draudi.";

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "personai ir pienākums" ar vārdiem "novērst kaitējumu vai tiešus kaitējuma draudus un";

papildināt ceturto daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10) ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu."

8. Izteikt 29.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja kaitējums videi ietekmē vai var ietekmēt citas valsts teritoriju, Valsts vides dienests, informējot Ārlietu ministriju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, sadarbojas ar citas valsts kompetento iestādi, arī sniedzot tai attiecīgo informāciju par šā kaitējuma raksturu, apjomu, izplatību, veiktajiem un nepieciešamajiem preventīvajiem, neatliekamajiem vai sanācijas pasākumiem, lai nodrošinātu, ka preventīvie, neatliekamie un, ja nepieciešams, sanācijas pasākumi tiktu veikti."

9. 31.pantā:

izslēgt otro daļu;

izslēgt trešajā daļā vārdus "Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā";

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Lēmums izpildāms Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.";

izslēgt devītās daļas 1.punktā vārdus "vai cita administratīvā akta";

izteikt divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(12) Ieņēmumus no maksājumiem par videi nodarītā kaitējuma novērtēšanu, preventīvo, neatliekamo vai sanācijas pasākumu veikšanu, arī šā panta pirmajā daļā minētās izmaksas ieskaita valsts pamatbudžetā, bet izmaksas, kas radušās pašvaldībai, ieskaita šīs pašvaldības budžetā.";

papildināt pantu ar četrpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(14) Īpaši aizsargājamām dabas teritorijām — dabas pieminekļiem, kurus par tādiem noteicis Ministru kabinets vai pašvaldība, kaitējumu novērtē, ņemot vērā dabas pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas pakāpi. Kārtību, kādā novērtējams dabas pieminekļiem nodarītais kaitējums, nosaka Ministru kabinets."

10. Papildināt 35.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Šīs nodaļas nosacījumi neattiecas uz emisiju, avāriju vai kādu citu gadījumu, kas izraisījis kaitējumu videi, ja kopš šā kaitējuma izraisīšanas ir pagājuši vairāk nekā 30 gadi."

11. Papildināt likumu ar VI1 nodaļu šādā redakcijā:

"VI1 nodaļa. Atbildība par ūdeņu piesārņošanu

35.1 pants. Atbildības piemērošana par ūdeņu piesārņošanu

(1) Atbildību par šā likuma 2.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā minēto ūdeņu piesārņošanu piemēro, ja notikusi bīstamu vai citu kaitīgu vielu noplūde no kuģiem (neatkarīgi no kuģu karoga), izņemot karakuģus, jūras kara palīgkuģus vai citus kuģus, kas pieder kādai valstij vai ko kāda valsts noplūdes brīdī ekspluatē un izmanto tikai nekomerciāliem mērķiem.

(2) Bīstamu vai citu kaitīgu vielu noplūdi neuzskata par pārkāpumu, ja tā atbilst MARPOL konvencijas I pielikuma 15., 34., 4.1. vai 4.3.noteikuma vai II pielikuma 1.3., 3.1.1. vai 3.1.3.noteikuma nosacījumiem.

(3) Bīstamu vai citu kaitīgu vielu noplūdi šā likuma 2.panta trešās daļas 3., 4. un 5.punktā minētajās teritorijās neuzskata par pārkāpumu, par kuru ir atbildīgs kuģa īpašnieks, kapteinis vai apkalpe, kas rīkojas pēc kapteiņa pavēles, ja noplūde atbilst MARPOL konvencijas I pielikuma 4.2.noteikuma un II pielikuma 3.1.2.noteikuma nosacījumiem.

35.2 pants. Pārkāpumi un sankcijas

(1) Par bīstamu vai citu kaitīgu vielu noplūdi vai citāda veida ūdeņu piesārņošanu no kuģiem personas sauc pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Uz kuģa apkalpes locekļiem neattiecas šā panta pirmās daļas nosacījumi par pārkāpumiem, kas izdarīti starptautiskajā kuģošanā izmantojamos jūras šaurumos, ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās un atklātā jūrā, ja tiek izpildīti MARPOL konvencijas I pielikuma 4.2.noteikuma vai II pielikuma 3.1.2.noteikuma nosacījumi.

(3) Personas saukšana pie atbildības par bīstamu vai kaitīgu vielu noplūdi no kuģiem neatbrīvo šo personu no civiltiesiskās atbildības un neierobežo tās civiltiesisko atbildību par citām personām un videi nodarīto zaudējumu un kaitējuma atlīdzināšanu."

12. Aizstāt 38.panta otrajā daļā vārdus "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra" ar vārdiem "Vides pārraudzības valsts birojs".

13. Pārejas noteikumos:

aizstāt 5.punkta 2.apakšpunktā skaitļus un vārdus "2007.gada 1.decembrim" ar skaitļiem un vārdiem "2008.gada 1.martam";

izteikt 5.punkta 4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"4) līdz 2007.gada 1.decembrim izdod šā likuma 20.panta otrajā daļā, 21.panta otrajā daļā, 23.panta otrajā daļā, 39.panta trešajā un ceturtajā daļā minētos noteikumus;";

papildināt 5.punktu ar 5.apakšpunktu šādā redakcijā:

"5) līdz 2008.gada 1.martam izdod šā likuma 15.panta pirmajā daļā, 17.panta otrajā daļā un 31.panta četrpadsmitajā daļā minētos noteikumus.";

aizstāt 6.punktā skaitļus un vārdus "2007.gada 1.decembrim" ar skaitļiem un vārdiem "2008.gada 1.martam";

papildināt pārejas noteikumus ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

"10. Grozījumi šā likuma 21.panta trešajā daļā par apdrošināšanas summas lieluma izslēgšanu un 38.panta otrajā daļā par Vides pārraudzības valsts biroja kompetenci stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

11. Šā likuma 25.panta ceturtās daļas 10.punkts stājas spēkā 2008.gada 1.maijā."

14. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta direktīvas 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaim­niekošanu un par grozījumiem direktīvā 2004/35/EK."

Likums Saeimā pieņemts 2007.gada 21.jūnijā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2007.gada 5.jūlijā