Darbības ar dokumentu

Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija

Rīkojums Nr. 142 Rīgā 1999. gada 13. septembrī

Par kredītu apdrošināšanas kārtību

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma 103.pantu, noteikt kredītu apdrošināšanas kārtību.

Priekšnieks G.Romeiko

Apstiprināta ar Apdrošināšanas Uzraudzības inspekcijas priekšnieka

1999.gada 13.septembra rīkojumu nr.142

Kredītu apdrošināšanas kārtība

1. Šī kārtība attiecas uz apdrošināšanas sabiedrībām, kuras saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu ir saņēmušas licenci kredītu apdrošināšanai. Šī kārtība neattiecas uz VAS ''Latvijas Eksportkredīts'' veiktajiem darījumiem un valsts garantētajiem eksporta kredīta darījumiem.

2. Kredītu apdrošināšana ir apdrošināšana, kas paredz segt zaudējumus (pamatsummas apmērā, neietverot negūto peļņu, likumiskās un līgumiskās sankcijas) par darījumiem, kad parādnieks saskaņā ar līguma nosacījumiem nav pilnīgi vai daļēji veicis norēķinus ar kreditoru - parādnieka nokavējums, kuri rodas, ja:

- iestājusies vispārējā maksātnespēja;

- nav izpildītas eksporta - importa kredīta saistības;

- nav izpildītas hipotēku kredīta saistības;

- nav izpildītas lauksaimniecības kredīta saistības;

- nav izpildītas maksājuma saistības attiecībā uz preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (t.s. bankas kredītu).

3. Apdrošināšanas sabiedrībām, kuras nodarbojas ar kredītu apdrošināšanu, pašu līdzekļiem jābūt vismaz 900 000 latu.

4. Apdrošināšanas sabiedrības, kuras nodarbojas ar kredītu apdrošināšanu, papildus veido izlīdzināšanas rezervi šādos gadījumos, ja:

- pārskata gadā parakstīto apdrošināšanas bruto prēmiju apjoms kredītu apdrošināšanā ir 4% un vairāk no kopējo apdrošinātāja gadā parakstīto bruto prēmiju apjoma vai

- pārskata gadā parakstīto apdrošināšanas bruto prēmiju apjoms kredītu apdrošināšanā ir 1550 000 latu un vairāk.

5. Kredītu apdrošināšanai izveidoto izlīdzināšanas rezervi izmanto tikai šī apdrošināšanas veida zaudējumu segšanai.

6. Kredītu apdrošināšanā izlīdzināšanas rezervi veido šādi:

6.1. katrā pārskata gadā, kad kredītu apdrošināšanas peļņas un zaudējumu aprēķina tehniskajā rezultātā ir peļņa, apdrošinātājs no šīs peļņas ieskaita izlīdzināšanas rezervē mazāko summu no šādiem diviem lielumiem:

- 75% no kredītu apdrošināšanas peļņas attiecīgajā pārskata gadā;

- 12% no kredītu apdrošināšanas neto parakstītajām apdrošināšanas prēmijām attiecīgajā pārskata gadā;

6.2. atskaitījumus izlīdzināšanas rezervē izdara tik ilgi, kamēr izlīdzināšanas rezerve veido summu 150% apmērā no pēdējo piecu gadu laikā lielākās gada neto parakstītās apdrošināšanas prēmijas kredītu apdrošināšanā.