Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Hāgas konvenciju par tiesu starptautisko pieejamību

1.pants. 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencija par tiesu starptautisko pieejamību (turpmāk — Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2.pants. Saskaņā ar Konvencijas 3.pantu noteikt, ka Latvijas Republikā centrālā iestāde, kas saņem pieteikumus, ir Tieslietu ministrija.

3.pants. Saskaņā ar Konvencijas 4.pantu noteikt, ka Latvijas Republikā iestāde, kas nosūta pieteikumus, ir Tieslietu ministrija.

4.pants. Saskaņā ar Konvencijas 16.pantu noteikt, ka Latvijas Republikā iestāde, kas nosūta iesniegumus par Konvencijas 15.pantā minēto pieprasījumu izpildi, ir Tieslietu ministrija.

5.pants. Saskaņā ar Konvencijas 28.panta otrās daļas "a" apakšpunktu noteikt, ka Latvijas Republikā netiek pieņemti dokumenti franču valodā.

6.pants. Saskaņā ar Konvenciju Ārlietu ministrija paziņo Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrijai par Latvijas Republikas izdarītajām atrunām un paziņojumiem.

7.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.

8.pants. Konvencija stājas spēkā tās 34.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 4.novembrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 1999.gada 23.novembrī
Convention on International Access to Justice

(Concluded at The Hague, the 25 th of October 1980)

The States signatory to this Convention,

Desiring to facilitate international access to justice,

Have resolved to conclude a Convention for this purpose and have agreed upon the following provisions —

Chapter I — LEGAL AID

Article 1

Nationals of any Contracting State and persons habitually resident in any Contracting State shall be entitled to legal aid for court proceedings in civil and commercial matters in each Contracting State on the same conditions as if they themselves were nationals of and habitually resident in that State.

Persons to whom paragraph 1 does not apply, but who formerly had their habitual residence in a Contracting State in which court proceedings are to be or have been commenced, shall nevertheless be entitled to legal aid as provided by paragraph 1 if the cause of action arose out of their former habitual residence in that State.

In States where legal aid is provided in administrative, social or fiscal matters, the provisions of this Article shall apply to cases brought before the courts or tribunals competent in such matters.

Article 2

Article 1 shall apply to legal advice provided the person seeking advice is present in the State where advice is sought.

Article 3

Each Contracting State shall designate a Central Authority to receive, and take action on, applications for legal aid submitted under this Convention.

Federal States and States which have more than one legal system may designate more than one Central Authority. If the Central Authority to which an application is submitted is not competent to deal with it, it shall forward the application to whichever other Central Authority in the same Contracting State is competent to do so.

Article 4

Each Contracting State shall designate one or more transmitting authorities for the purpose of forwarding applications for legal aid to the appropriate Central Authority in the requested State.

Applications for legal aid shall be transmitted, without the intervention of any other authority, in the form of the model annexed to this Convention.

Nothing in this Article shall prevent an application from being submitted through diplomatic channels.

Article 5

Where the applicant for legal aid is not present in the requested State, he may submit his application to a transmitting authority in the Contracting State where he has his habitual residence, without prejudice to any other means open to him of submitting his application to the competent authority in the requested State.

The application shall be in the form of the model annexed to this Convention and shall be accompanied by any necessary documents, without prejudice to the right of the requested State to require further information or documents in appropriate cases.

Any Contracting State may declare that its receiving Central Authority will accept applications submitted by other channels or methods.

Article 6

The transmitting authority shall assist the applicant in ensuring that the application is accompanied by all the information and documents known by it to be necessary for consideration of the application. It shall ensure that formal requirements are met.

If it appears to the transmitting authority that the application is manifestly unfounded, it may refuse to transmit the application.

It shall assist the applicant in obtaining without charge a translation of the documents where such assistance is appropriate.

It shall reply to requests for further information from the receiving Central Authority in the requested State.

Article 7

The application, the supporting documents and any communications in response to requests for further information shall be in the official language or in one of the official languages of the requested State or be accompanied by a translation into one of those languages.

However, where in the requesting State it is not feasible to obtain a translation into the language of the requested State, the latter shall accept the documents in either English or French, or the documents accompanied by a translation into one of those languages.

Communications emanating from the receiving Central Authority may be drawn up in the official language or one of the official languages of the requested State or in English or French. However, where the application forwarded by the transmitting authority is in either English or French, or is accompanied by a translation into one of those languages, communications emanating from the receiving Central Authority shall also be in one of those languages.

The costs of translation arising from the application of the preceding paragraphs shall be borne by the requesting State, except that any translations made in the requested State shall not give rise to any claim for reimbursement on the part of that State.

Article 8

The receiving Central Authority shall determine the application or shall take such steps as are necessary to obtain its determination by a competent authority in the requested State.

The receiving Central Authority shall transmit requests for further information to the transmitting authority and shall inform it of any difficulty relating to the examination of the application and of the decision taken.

Article 9

Where the applicant for legal aid does not reside in a Contracting State, he may submit his application through consular channels, without prejudice to any other means open to him of submitting his application to the competent authority in the requested State.

Any Contracting State may declare that its receiving Central Authority will accept applications submitted by other channels or methods.

Article 10

All documents forwarded under this Chapter shall be exempt from legalization or any analogous formality.

Article 11

No charges shall be made for the transmission, reception or determination of applications for legal aid under this Chapter.

Article 12

Applications for legal aid shall be handled expeditiously.

Article 13

Where legal aid has been granted in accordance with Article 1, service of documents in any other Contracting State in pursuance of the legally aided person's proceedings shall not give rise to any charges regardless of the manner in which service is effected. The same applies to Letters of Request and social enquiry reports, except for fees paid to experts and interpreters.

Where a person has received legal aid in accordance with Article 1 for proceedings in a Contracting State and a decision has been given in those proceedings, he shall, without any further examination of his circumstances, be entitled to legal aid in any other Contracting State in which he seeks to secure the recognition or enforcement of that decision.

Chapter II — SECURITY FOR COSTS AND ENFORCEABILITY OF ORDERS FOR COSTS

Article 14

No security, bond or deposit of any kind may be required, by reason only of their foreign nationality or of their not being domiciled or resident in the State in which proceedings are commenced, from persons (including legal persons) habitually resident in a Contracting State who are plaintiffs or parties intervening in proceedings before the courts or tribunals of another Contracting State.

The same rule shall apply to any payment required of plaintiffs or intervening parties as security for court fees.

Article 15

An order for payment of costs and expenses of proceedings, made in one of the Contracting States against any person exempt from requirements as to security, bond, deposit or payment by virtue of Article 14 or of the law of the State where the proceedings have been commenced shall, on the application of the person entitled to the benefit of the order, be rendered enforceable without charge in any other Contracting State.

Article 16

Each Contracting State shall designate one or more transmitting authorities for the purpose of forwarding to the appropriate Central Authority in the requested State applications for rendering enforceable orders to which Article 15 applies.

Each Contracting State shall designate a Central Authority to receive such applications and to take the appropriate steps to ensure that a final decision on them is reached.

Federal States and States which have more than one legal system may designate more than one Central Authority. If the Central Authority to which an application is submitted is not competent to deal with it, it shall forward the application to whichever other Central Authority in the requested State is competent to do so.

Applications under this Article shall be transmitted without the intervention of any other authority, without prejudice to an application being transmitted through diplomatic channels.

Nothing in this Article shall prevent applications from being made directly by the person entitled to the benefit of the order unless the requested State has declared that it will not accept applications made in this manner.

Article 17

Every application under Article 15 shall be accompanied by —

a) a true copy of the relevant part of the decision showing the names and capacities of the parties and of the order for payment of costs or expenses;

b) any document necessary to prove that the decision is no longer subject to the ordinary forms of review in the State of origin and that it is enforceable there;

c) a translation, certified as true, of the above-mentioned documents into the language of the requested State, if they are not in that language.

The application shall be determined without a hearing and the competent authority in the requested State shall be limited to examining whether the required documents have been produced. If so requested by the applicant, that authority shall determine the amount of the costs of attestation, translation and certification, which shall be treated as costs and expenses of the proceedings. No legalization or analogous formality may be required.

There shall be no right of appeal against the decision of the competent authority except in accordance with the law of the requested State.

Chapter III — COPIES OF ENTRIES AND DECISIONS

Article 18

Nationals of any Contracting State and persons habitually resident in any Contracting State may obtain in any other Contracting State, on the same terms and conditions as its nationals, copies of or extracts from entries in public registers and decisions relating to civil or commercial matters and may have such documents legalized, where necessary.

Chapter IV — PHYSICAL DETENTION AND SAFE-CONDUCT

Article 19

Arrest and detention, whether as a means of enforcement or simply as a precautionary measure, shall not, in civil or commercial matters, be employed against nationals of a Contracting State or persons habitually resident in a Contracting State in circumstances where they cannot be employed against nationals of the arresting and detaining State. Any fact which may be invoked by a national habitually resident in such State to obtain release from arrest or detention may be invoked with the same effect by a national of a Contracting State or a person habitually resident in a Contracting State even if the fact occurred abroad.

Article 20

A person who is a national of or habitually resident in a Contracting State and who is summoned by name by a court or tribunal in another Contracting State, or by a party with the leave of the court or tribunal, in order to appear as a witness or expert in proceedings in that State shall not be liable to prosecution or detention, or subjected to any other restriction on his personal liberty, in the territory of that State in respect of any act or conviction occurring before his arrival in that State.

The immunity provided for in the preceding paragraph shall commence seven days before the date fixed for the hearing of the witness or expert and shall cease when the witness or expert having had, for a period of seven consecutive days from the date when he was informed by the judicial authorities that his presence is no longer required, an opportunity of leaving has nevertheless remained in the territory, or having left it, has returned voluntarily.

Chapter — GENERAL PROVISIONS

Article 21

Without prejudice to the provisions of Article 22, nothing in this Convention shall be construed as limiting any rights in respect of matters governed by this Convention which may be conferred upon a person under the law of any Contracting State or under any other convention to which it is, or becomes, a party.

Article 22

Between Parties to this Convention who are also Parties to one or both of the Conventions on civil procedure signed at The Hague on the 17th of July 1905 and the 1st of March 1954, this Convention shall replace Articles 17 to 24 of the Convention of 1905 or Articles 17 to 26 of the Convention of 1954 even if the reservation provided for under paragraph 2 c) of Article 28 of this Convention has been made.

Article 23

Supplementary agreements between Parties to the Conventions of 1905 and 1954 shall be considered as equally applicable to the present Convention, to the extent that they are compatible therewith, unless the Parties otherwise agree.

Article 24

A Contracting State may by declaration specify a language or languages other than those referred to in Articles 7 and 17 in which documents sent to its Central Authority may be drawn up or translated.

Article 25

A Contracting State which has more than one official language and cannot, for reasons of internal law, accept for the whole of its territory documents referred to in Articles 7 and 17 drawn up in one of those languages shall by declaration specify the language in which such documents or translations thereof shall be drawn up for submission in the specified parts of its territory.

Article 26

If a Contracting State has two or more territorial units in which different systems of law are applicable in relation to matters dealt with in this Convention, it may at the time of signature, ratification, acceptance, approval or accession declare that this Convention shall extend to all its territorial units or only to one or more of them and may modify that declaration by submitting another declaration at any time.

Any such declaration shall be notified to the Ministry of Foreign Affairs of the Kingdom of the Netherlands and shall state expressly the territorial units to which the Convention applies.

Article 27

Where a Contracting State has a system of government under which executive, judicial and legislative powers are distributed between central and other authorities within that State, its signature or ratification, acceptance, or approval of, or accession to this Convention, or its making of any declaration under Article 26 shall carry no implication as to the internal distribution of powers within that State.

Article 28

Any Contracting State may, at the time of signature, ratification, acceptance, approval or accession, reserve the right to exclude the application of Article 1 in the case of persons who are not nationals of a Contracting State but who have their habitual residence in a Contracting State other than the reserving State or formerly had their habitual residence in the reserving State, if there is no reciprocity of treatment between the reserving State and the State of which the applicants for legal aid are nationals.

Any Contracting State may, at the time of signature, ratification, acceptance, approval or accession, reserve the right to exclude —

a) the use of English or French, or both, under paragraph 2 of Article 7;

b) the application of paragraph 2 of Article 13;

c) the application of Chapter II;

d) the application of Article 20.

Where a State has made a reservation —

e) under paragraph 2 a) of this Article, excluding the use of both English and French, any other State affected thereby may apply the same rule against the reserving State;

f) under paragraph 2 b) of this Article, any other State may refuse to apply paragraph 2 of Article 13 to persons who are nationals of or habitually resident in the reserving State;

g) under paragraph 2 c) of this Article, any other State may refuse to apply Chapter II to persons who are nationals of or habitually resident in the reserving State.

No other reservation shall be permitted.

Any Contracting State may at any time withdraw a reservation it has made. The withdrawal shall be notified to the Ministry of Foreign Affairs of the Kingdom of the Netherlands. The reservation shall cease to have effect on the first day of the third calendar month after the notification.

Article 29

Every Contracting State shall, at the time of the deposit of its instrument of ratification or accession, or at a later date, inform the Ministry of Foreign Affairs of the Kingdom of the Netherlands of the designation of authorities pursuant to Articles 3, 4 and 16.

It shall likewise inform the Ministry, where appropriate, of the following —

a) declarations pursuant to Articles 5, 9, 16, 24, 25, 26 and 33;

b) any withdrawal or modification of the above designations and declarations;

c) the withdrawal of any reservation.

Article 30

The model forms annexed to this Convention may be amended by a decision of a Special Commission convoked by the Secretary General of the Hague Conference to which all Contracting States and all Member States shall be invited. Notice of the proposal to amend the forms shall be included in the agenda for the meeting.

Amendments adopted by a majority of the Contracting States present and voting at the Special Commission shall come into force for all Contracting States on the first day of the seventh calendar month after the date of their communication by the Secretary General to all Contracting States.

During the period provided for by paragraph 2 any Contracting State may by notification in writing to the Ministry of Foreign Affairs of the Kingdom of the Netherlands make a reservation with respect to the amendment. A Party making such reservation shall until the reservation is withdrawn be treated as a State not a Party to the present Convention with respect to that amendment.

CHAPTER VI — FINAL CLAUSES

Article 31

The Convention shall be open for signature by the States which were Members of the Hague Conference on Private International Law at the time of its Fourteenth Session and by non-Member States which were invited to participate in its preparation.

It shall be ratified, accepted or approved and the instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Ministry of Foreign Affairs of the Kingdom of the Netherlands.

Article 32

Any other State may accede to the Convention.

The instrument of accession shall be deposited with the Ministry of Foreign Affairs of the Kingdom of the Netherlands.

Such accession shall have effect only as regards the relations between the acceding State and those Contracting States which have not raised an objection to its accession in the twelve months after the receipt of the notification referred to in sub-paragraph 2 of Article 36. Such an objection may also be raised by Member States at the time when they ratify, accept or approve the Convention after an accession. Any such objection shall be notified to the Ministry of Foreign Affairs of the Kingdom of the Netherlands.

Article 33

Any State may, at the time of signature, ratification, acceptance, approval or accession, declare that the Convention shall extend to all the territories for the international relations of which it is responsible, or to one or more of them. Such a declaration shall take effect at the time the Convention enters into force for that State.

Such declaration, as well as any subsequent extension, shall be notified to the Ministry of Foreign Affairs of the Kingdom of the Netherlands.

Article 34

The Convention shall enter into force on the first day of the third calendar month after the deposit of the third instrument of ratification, acceptance, approval or accession referred to in Articles 31 and 32.

Thereafter the Convention shall enter into force —

(1) for each State ratifying, accepting, approving or acceding to it subsequently, on the first day of the third calendar month after the deposit of its instrument of ratification, acceptance, approval or accession;

(2) for any territory or territorial unit to which the Convention has been extended in conformity with Article 26 or 33, on the first day of the third calendar month after the notification referred to in that Article.

Article 35

The Convention shall remain in force for five years from the date of its entry into force in accordance with the first paragraph of Article 34 even for States which subsequently have ratified, accepted, approved it or acceded to it.

If there has been no denunciation, it shall be renewed tacitly every five years.

Any denunciation shall be notified to the Ministry of Foreign Affairs of the Kingdom of the Netherlands, at least six months before the expiry of the five year period. It may be limited to certain of the territories or territorial units to which the Convention applies.

The denunciation shall have effect only as regards the State which has notified it. The Convention shall remain in force for the other Contracting States.

Article 36

The Ministry of Foreign Affairs of the Kingdom of the Netherlands shall notify the States Members of the Conference, and the States which have acceded in accordance with Article 32, of the following —

(1) the signatures and ratifications, acceptances and approvals referred to in Article 31;

(2) the accessions and objections raised to accessions referred to in Article 32;

(3) the date on which the Convention enters into force in accordance with Article 34;

(4) the declarations referred to in Articles 26 and 33;

(5) the reservations and withdrawals referred to in Articles 28 and 30;

(6) the information communicated under Article 29;

(7) the denunciations referred to in Article 35.

In witness whereof the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this Convention.

Done at The Hague, on the 25th day of October, 1980, in the English and French languages, both texts being equally authentic, in a single copy which shall be deposited in the archives of the Government of the Kingdom of the Netherlands and of which a certified copy shall be sent, through diplomatic channels, to each of the States Members of the Hague Conference on Private International Law at the date of its Fourteenth Session and to each other State having participated in the preparation of this Convention at this Session.

Annex to the Convention
Form for transmission of application for legal aid

Convention on International Access to Justice, signed at the Hague, the 25th of October 1980

Identity and address of the transmitting authority

Address of the receiving Central Authority

The undersigned transmitting authority has the honour to transmit to the receiving Central Authority the attached application for legal aid and its annex (statement concerning the applicant's financial circumstances), for the purpose of Chapter I of the above-mentioned Convention. .

Remarks concerning the application and the statement, if any:

Other remarks, if any:

Done at . . . . . . . . . . . . . ., the . . . . . . .

Signature and/or stamp

Form Attached to the Convention

Application for legal aid

Convention on International Access to Justice, signed at the Hague, the 25th of October 1980

1. Name and address of the applicant for legal aid

2. Court of tribunal in which the proceedings have been or will be initiated (if known)

3. a) Subject-matter(s) of proceedings; amount of the claim, if applicable

b) If applicable, list of supporting documents pertinent to commenced or intended proceedings*

c) Name and address of the opposing party*

4. Any date or time-limit relating to proceedings with legal consequences for the applicant, calling for speedy handling of the application*

5. Any other relevant information*

6. Done at . . . . . . . . . , the . . . . . . . .

7. Applicant's signature

_____________________

* Delete if inappropriate.

Annex to the application for legal aid

Statement concerning the applicant's financial circumstances

I. Personal situation

8. name (maiden name, if applicable)

9. first name(s)

10. date and place of birth

11. nationality

12. a) habitual residence (date of commencement of the residence)

b) former habitual residence (date of commencement and termination of the residence)

13. civil status (single, married, widow(er), divorced, separated)

14. name and first name(s) of the spouse

15. names, first names and dates of birth of children dependent on the applicant

16. other persons dependent on the applicant

17. supplementary information concerning the family situation

9L156PA1.JPG (139236 BYTES)

9L156PA2.JPG (38735 BYTES)

Konvencija par tiesu starptautisko pieejamību

Noslēgta Hāgā, 1980.gada 25.oktobrī

Valstis, kas parakstījušas šo Konvenciju,

VĒLOTIES atvieglot tiesu starptautisko pieejamību,

NOLĒMUŠAS šai sakarā noslēgt Konvenciju un

VIENOJAS par sekojošiem noteikumiem.

1.nodaļa

Tiesiskā palīdzība

1.pants

Līgumslēdzējas valsts pilsoņi un personas, kas apmetušās uz pastāvīgu dzīvi līgumslēdzējā valstī, var pretendēt uz tiesisko palīdzību kā civilo, tā arī komercstrīdu izskatīšanas procesos katrā līgumslēdzējā valstī tādā pašā mērā, kā ja viņi būtu šīs valsts pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji.

Personas, uz kurām neattiecas 1.pants, bet kuras kādreiz ir bijušas tās līgumslēdzējas valsts pastāvīgie iedzīvotāji, kurā tiks uzsākta vai notiek lietas izskatīšana, var pretendēt uz 1.pantā minēto tiesisko palīdzību, ja lietas izcelsme ir saistīta ar valsti kā attiecīgās personas pastāvīgo dzīvesvietu.

Valstīs, kur tiesiskā palīdzība tiek sniegta administratīvo, sociālo vai finansu jautājumu risināšanā, šī panta nosacījumi attiecas uz lietām, kas tiek izskatītas tiesās, kuras ir piekritīgas risināt šos jautājumus.

2.pants

1.pants attiecas uz tiesiskās palīdzības sniegšanu personai, kas atrodas valstī, kurā tiek lūgta šī palīdzība.

3.pants

Katra līgumslēdzēja valsts nozīmēs Centrālo saņēmējiestādi, kura saņems pieteikumus un veiks nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu tiesiskās palīdzības saņemšanu šīs Konvencijas ietvaros.

Federatīvās valstis un valstis, kurās ir vairāk kā viena tiesību sistēma, var nozīmēt vairāk kā vienu Centrālu iestādi. Ja Centrālā iestāde, kurai pieteikums tiek nodots, nav kompetenta to izskatīt, tai jāpārsūta šis pieteikums Centrālajai iestādei, kas ir kompetenta to izskatīt tajā pašā līgumslēdzējā valstī.

4.pants

Katra līgumslēdzēja valsts nozīmē vienu vai vairākas iestādes, kuru uzdevums ir pārsūtīt tiesiskās palīdzības pieteikumus attiecīgajai Centrālajai iestādei valstī, kurai adresēts pieteikums.

Tiesiskās palīdzības pieteikumus pārsūta bez citu iestāžu starpniecības pēc parauga formas, kas kā pielikums pievienota šai Konvencijai.

Neviens no šī panta nosacījumiem neliedz pieteikumus nosūtīt ar diplomātisko kanālu starpniecību.

5.pants

Ja persona, kas lūdz tiesisko palīdzību, neatrodas valstī, kurā palīdzība tiek lūgta, tā var nodot savu pieteikumu pārsūtītājiestādei līgumslēdzējā valstī, kurā šī persona apmetusies uz pastāvīgu dzīvi, kas nav pretrunā ar citām tās rīcībā esošajām iespējām nosūtīt savu pieteikumu kompetentai pieteikuma saņēmējvalsts iestādei.

Pieteikums tiek sastādīts pēc parauga, kas pievienots šai Konvencijai, un tam tiek pievienoti nepieciešamie pavaddokumenti, kas nav pretrunā ar pieteikuma saņēmējvalsts tiesībām pieprasīt papildinformāciju vai dokumentāciju pēc vajadzības.

Katra līgumslēdzēja valsts var paziņot, ka tās Centrālā saņēmējiestāde pieņem pieteikumus, kas nosūtīti ar citu kanālu starpniecību vai citos veidos.

6.pants

Pārsūtītājiestāde sniedz palīdzību pieteikuma iesniedzējam, nodrošinot, ka viņa pieteikumam tiek pievienota visa tam zināmā informācija un dokumentācija, kas nepieciešama pieteikuma izskatīšanai. Tas nodrošina formālo prasību ievērošanu.

Ja pārsūtītājiestāde uzskata, ka pieteikums acīmredzami nav pamatots, tā var atteikties to pārsūtīt.

Tā palīdz pieteikuma iesniedzējam bezmaksas saņemt dokumentu tulkojumus, kad šāda palīdzība ir nepieciešama.

Tā reaģē uz pieprasījumiem pēc papildinformācijas, kas saņemti no pieteikuma saņēmējvalsts Centrālās iestādes.

7.pants

Pieteikums, pavaddokumentācija un visa sarakste par pieprasīto papildinformāciju notiek pieteikuma saņēmējvalsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām, vai arī tai tiek pievienots tulkojums vienā no šīm valodām.

Tomēr, ja pieteikuma iesniedzējvalstij nav iespējams nodrošināt tulkojumu pieteikuma saņēmējvalsts oficiālajā valodā, pēdējā pieņem dokumentus angļu vai franču valodā vai arī dokumentus, kam pievienots tulkojums vienā no šīm valodām.

Pieteikuma saņēmējvalsts Centrālās iestādes sarakste notiek tās oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, vai angļu vai franču valodā. Tomēr ja pieteikums, ko nosūtījusi pārsūtītājiestāde, ir vai nu angļu vai franču valodā, vai, ja tam ir pievienots tulkojums, vienā no šīm valodām, pieteikuma saņēmējvalsts Centrālā iestāde arī veic saraksti vienā no šīm valodām.

Tulkošanas izdevumi, kas rodas iepriekšējo pantu piemērošanas rezultātā, gulstas uz pieteikuma nosūtītājvalsti, izņemot tulkošanas izdevumus, kas rodas pieteikuma saņēmējvalsti un kurus šī valsts nevar pieprasīt atmaksāt.

8.pants

Pieteikuma saņēmējvalsts Centrālā iestāde izskata pieteikumus vai veic nepieciešamos pasākumus, lai tos izskatītu tās kompetentās iestādes.

Pieteikuma saņēmējvalsts Centrālā iestāde nosūta pārsūtītājiestādei tālākos pieprasījumus pēc papildinformācijas un informē to par jebkurām grūtībām, kas rodas, izskatot pieteikumu vai pieņemot nolēmumu.

9.pants

Ja persona, kura vēršas pēc tiesiskās palīdzības, nedzīvo līgumslēdzējā valstī, tā var nosūtīt savu pieteikumu ar konsulāro kanālu starpniecību, kas nav pretrunā ar jebkuru citu tai pieejamu iespēju nogādāt savu pieteikumu saņēmējvalsts kompetentajai iestādei.

Katra līgumslēdzēja valsts var paziņot, ka tās Centrālā saņēmējiestāde pieņem pieteikumus, kas tiek pārsūtīti ar citu kanālu starpniecību un citos veidos.

10.pants

Dokumenti, kas tiek nosūtīti saskaņā ar šīs nodaļas nosacījumiem, nav jālegalizē vai jāpakļauj līdzīgām formalitātēm.

11.pants

Par tiesiskās palīdzības pieteikumu pārsūtīšanu, saņemšanu un izskatīšanu maksa netiek prasīta.

12.pants

Tiesiskās palīdzības pieteikumus nodod steidzamā kārtībā.

13.pants

Kad tiesisko palīdzību sniedz saskaņā ar 1.pantu, dokumentu nodošana jebkurā citā līgumslēdzējā valstī, saistībā ar tiesu darbiem, kas skar personu, kurai sniedz tiesisku palīdzību, notiek bezmaksas, neskatoties uz to, kā šie pakalpojumi tiek sniegti. Tas pats attiecas uz lūgumvēstulēm un sociālo ziņu pieprasījumiem, izņemot samaksu ekspertiem un tulkiem.

Ja saskaņā ar 1.pantu persona ir saņēmusi tiesisko palīdzību, lietas izskatīšanai līgumslēdzējā valstī un kad šajā lietā ir pieņemts nolēmums, tai bez tālākas lietas apstākļu izpētes ir tiesības saņemt tiesisko palīdzību jebkurā citā līgumslēdzējā valstī, kurā šī persona vēlas panākt šī nolēmuma atzīšanu vai izpildi.

2.nodaļa

Izmaksu nodrošinājums un maksājumu pieprasījumu izpilde

14.pants

No personām (ieskaitot juridiskās personas), kuras parasti dzīvo līgumslēdzējā valstī un kuras uzstājas kā prasītājas vai kuras iesaistās tiesas procesos, kas noris citā valstī, nedrīkst pieprasīt vērtspapīrus, obligācijas vai jebkāda tipa noguldījumus, pamatojoties tikai uz to, ka tās ir piederīgas citai valstij vai arī uz to, ka to dzīvesvieta vai domicils nav valstī, kurā uzsākts tiesas process.

Šis pats noteikums attiecas uz jebkuru drošības naudas maksājumu par tiesu izdevumiem, kas tiek pieprasīti no prasītāja vai puses, kas iesaistās tiesas procesā.

15.pants

Maksājumu pieprasījums par tiesu izdevumiem un izmaksām, kas ir izvirzīts kādā no līgumslēdzējām valstīm pret personu, uz kuru neattiecas prasība pēc vērtspapīriem, obligācijām, noguldījumiem vai maksājumiem kā to nosaka 14. pants vai arī tās valsts, kurā ir uzsākts tiesas process, likumi, ir jāizpilda bez maksas jebkurā citā līgumslēdzējā valstī pēc tās personas iesnieguma, kurai šie maksājumi pienākas.

16.pants

Katra līgumslēdzēja valsts nosaka vienu vai vairākas pārsūtītājiestādes, kas nosūta iesniegumus par 15.pantā minēto pieprasījumu izpildi attiecīgajai pieteikuma saņēmējvalsts Centrālajai iestādei.

Katra līgumslēdzēja valsts nozīmē Centrālo iestādi, kas saņem šādus pieteikumus un veic nepieciešamās darbības, lai tie nonāk līdz savam galamērķim.

Federatīvās valstīs vai valstīs, kurās pastāv vairāk nekā viena tiesību sistēma, var nozīmēt vairāk kā vienu Centrālo iestādi. Ja Centrālā iestāde, kurai ir nosūtīts pieteikums, nav kompetenta to izskatīt, tai jānosūta pieteikums tai pieteikuma saņēmējvalsts Centrālajai iestādei, kas ir kompetenta to izskatīt.

Pieteikumus, uz kuriem attiecas šis pants, jānosūta bez citu varas iestāžu starpniecības, un tas nav pretrunā ar to, ka pieteikumu var nosūtīt ar diplomātisko kanālu starpniecību.

Šis pants neaizliedz pieņemt pieteikumus tieši no personām, kurām pienākas pieprasītie maksājumi, ja vien pieteikuma saņēmējvalsts nav deklarējusi, ka tā nepieņems šādā viedā nosūtītus pieteikumus.

17.pants

Katram pieteikumam, uz kuru attiecas 15.pants, jāpievieno:

a) nolēmuma attiecīgās daļas apstiprināta kopija, kurā norādīti pušu vārdi un stāvoklis, kā arī maksājuma pieprasījums par izdevumu vai izmaksu segšanu;

b) jebkurš dokuments, kas ir nepieciešams, lai pierādītu, ka nolēmums nav pārsūdzēts, ir stājies spēkā un ir izpildāms tā izcelsmes valstī;

c) augstākminēto dokumentu apstiprināts tulkojums pieteikuma saņēmējvalsts valodā, ja vien šie dokumenti jau nav šajā valodā.

Pieteikums tiek pieņemts bez tālākas izskatīšanas un pieteikuma saņēmējvalsts kompetentā iestāde aprobežojas ar pārbaudi, kas nosaka, vai tam ir pievienoti visi nepieciešamie dokumenti. Ja pieteikums satur attiecīgu lūgumu, iestāde nosaka atestācijas, tulkošanas un apstiprināšanas izmaksas, kas tiek uzskatītas par procesuālām izmaksām. Legalizācijas vai līdzīgu formalitāšu ievērošana netiek prasīta.

Kompetentās iestādes nolēmumu var pārsūdzēt tikai saskaņā ar pieteikuma saņēmējvalsts likumiem.

3.nodaļa

Izrakstu un lēmumu kopijas

18.pants

Katras līgumslēdzējas valsts pilsoņi un personas, kas apmetušās uz dzīvi līgumslēdzējā valstī, var saņemt jebkurā citā līgumslēdzējā valstī, uz tiem pašiem noteikumiem kā šīs valsts pilsoņi, izrakstus no publiskiem reģistriem un nolēmumu kopijas civillietās un komerclietās un var legalizēt šos dokumentus, ja tas nepieciešams.

4.nodaļa

Fiziska aizturēšana un apsardze

19.pants

Līgumslēdzējas valsts pilsoņus un personas, kas tajās apmetušās uz dzīvi, nevar arestēt vai aizturēt, izpildot spriedumu vai tikai piemērojot drošības līdzekli, apstākļos, kuros arestēt vai aizturēt nevar arestējošās un aizturošās valsts pilsoņus. Jebkuru faktu, ko valsts iedzīvotājs var izvirzīt, lai atceltu arestu vai izvairītos no aizturēšanas, var ar tādiem pašiem rezultātiem izvirzīt citas līgumslēdzējas valsts pilsonis vai persona, kas apmetusies tur uz dzīvi, pat ja fakts ir noticis citā valstī.

20.pants

Līgumslēdzējas valsts pilsoni vai iedzīvotāju, kuru tiesa citā līgumslēdzējā valstī vai puse ar tiesas atļauju izsauc kā liecinieku vai ekspertu tiesas procesā, kas norit šai valstī, nevar pakļaut izmeklēšanai vai aizturēt, vai kā citādi ierobežot viņa personas brīvību šīs valsts teritorijā sakarā ar darbību, kas notikusi, vai spriedumu, kas pieņemts pirms viņa ierašanās šajā valstī.

Imunitāte, kas izriet no šī panta, attiecas uz laika posmu, kas iesākas septiņas dienas pirms datuma, kurā jānotiek tiesas sēdei, kurā uzklausāms liecinieks vai eksperts, un beidzas, kad lieciniekam vai ekspertam ir bijusi iespēja septiņu dienu laikā pēc dienas, kad tiesu iestādes viņu ir informējušas par to, ka viņa klātbūtne vairs nav nepieciešama, atstāt valsti, bet viņš turpretīm ir palicis šīs valsts teritorijā vai pēc šīs valsts teritorijas pamešanas ir atgriezies tajā pēc paša vēlēšanās.

5.nodaļa

Vispārīgi noteikumi

21.pants

Ciktāl tas nav pretrunā ar 22.panta noteikumiem, nekas šajā Konvencijā nevar tikt iztulkots kā tiesību ierobežojums attiecībā uz lietām, ko nosaka šī Konvencija, kuras personai piešķir jebkuras līgumslēdzējas valsts likumi vai citas konvencijas, kurām valsts pievienojusies vai pievienosies.

22.pants

Starp šīs Konvencijas līgumslēdzējām pusēm, kas vienlaikus ir 1905.gada 17.jūlijā un 1954.gada 1.martā Hāgā parakstītās Konvencijas civilprocesa jautājumos līgumslēdzējas puses, šī Konvencija aizstāj 1905.gada Konvencijas 17. līdz 24.pantu un 1954.gada Konvencijas 17. līdz 26.pantu, neskatoties uz atrunu, ko nosaka šīs Konvencijas 28.panta otrās daļas c) apakšpunkts.

23.pants

1905. un 1954.gada Konvenciju sakarā noslēgtās papildvienošanās starp līgumslēdzējām pusēm ir piemērojamas arī šai Konvencijai, ciktāl tās nav pretrunā, ja vien puses nevienojas par pretējo.

24.pants

Līgumslēdzēja puse var paziņot par valodu vai valodām, kas atšķiras no 7. un 17.pantā minētajām un kurās var sastādīt vai tulkot dokumentus, kas nosūtāmi tās Centrālajai iestādei.

25.pants

Līgumslēdzēja valsts, kurā pastāv vairāk kā viena oficiālā valoda un kura nevar iekšējo likumu dēļ pieņemt visā valsts teritorijā 7. un 17.pantā minētos dokumentus, kas sastādīti vienā no šīm valodām, paziņo par valodu, kurā sastādāmi vai tulkojami dokumenti, kas iesniedzami attiecīgajā valsts teritorijas daļā.

26.pants

Ja līgumslēdzējā valstī ir divas vai vairākas teritoriālas vienības, kur uz lietām, ko nosaka šī Konvencija, var attiecināt dažādas tiesību sistēmas, tā Konvencijas parakstīšanas, ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai spēkā stāšanās brīdī var paziņot, ka Konvencija attiecas uz visām tās teritoriālajām vienībām vai uz vienu, vai vairākām tās teritoriālajām vienībām, kā arī var izmainīt šo paziņojumu, sniedzot citu paziņojumu jebkurā laikā.

Par katru šādu paziņojumu tiek informēta Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrija un tajā tiek skaidri paziņots par to, uz kurām teritoriālajām vienībām Konvencija attiecas.

27.pants

Ja līgumslēdzējas valsts pārvaldes forma paredz izpildvaras, tiesu varas un likumdevējvaras sadalījumu starp centrāliem un citiem valsts varas orgāniem, šīs Konvencijas parakstīšana, ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai stāšanās spēkā, kā arī saskaņā ar 26.pantu izdarītā paziņojuma iesniegšana neietekmē iekšējo varas sadali valstī.

28.pants

Jebkura līgumslēdzēja valsts patur tiesības parakstīšanas, ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai spēkā stāšanās brīdī izslēgt 1.panta piemērošanu personām, kuras nav kādas līgumslēdzējas valsts pilsoņi, bet kuras ir apmetušās uz dzīvi citā nekā tiesību paturošajā līgumslēdzējā valstī vai kuru dzīvesvieta kādreiz ir bijusi tiesību paturošajā līgumslēdzējā valstī, ja starp tiesību paturošo valsti un valsti, kuras iedzīvotāji lūdz tiesisko palīdzību, pastāv atšķirīga pieeja.

Jebkura līgumslēdzēja valsts parakstīšanas, ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai spēkā stāšanās brīdī patur tiesības —

a) izslēgt angļu vai franču, vai abu valodu lietošanu, kā to paredz 2. un 7.pants;

b) izslēgt 13.panta otrās daļas piemērošanu;

c) izslēgt 2.nodaļas piemērošanu;

d) izslēgt 20.panta piemērošanu.

Ja valsts patur tiesības,

e) kuras paredz šī panta otrās daļas a) punkts, izslēgt angļu un franču valodas lietošanu, jebkura cita valsts, ko tas skar, var piemērot to pašu noteikumu attiecībā pret tiesību paturošo valsti;

f) kuras paredz šī panta otrās daļas b) punkts, jebkura cita valsts var atteikties piemērot 13.panta 2.rindkopu attiecībā pret personām, kas ir tiesību paturošās valsts pilsoņi vai iedzīvotāji;

g) kuras paredz šī panta otrās daļas c) punkts, jebkura cita valsts var atteikties piemērot 2.nodaļu attiecībā pret personām, kas ir tiesību paturošās valsts pilsoņi vai iedzīvotāji.

Nekādas citas atrunas nav atļautas.

Jebkura līgumslēdzēja valsts var jebkurā laikā atsaukt savu izdarīto atrunu. Par atsaukumu tiek informēta Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrija. Atruna pārstāj darboties sākot ar trešā kalendārā mēneša pirmo dienu pēc tam, kad tiek paziņots par tās atsaukumu.

29.pants

Katra līgumslēdzēja puse līdz ar ratifikācijas vai pievienošanās aktu, vai pēc tam informē Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministriju par saskaņā ar 3., 4. un 16.pantā norādītajām iestādēm.

Katra līgumslēdzēja puse nepieciešamības gadījumā arī informē ministriju par sekojošo:

a) par paziņojumiem, kas izdarīti saskaņā ar 5., 9., 16., 24., 25., 26. un 33.pantu,

b) par jebkurām izmaiņām vai atsaukumiem, kas skar augšminētos norādījumus un paziņojumus;

c) par jebkuras atrunas atsaukumu.

30.pants

Šai Konvencijai pievienoto formu paraugus var labot ar Īpašās Komisijas, ko sasauc Hāgas Konferences Ģenerālsekretārs un uz kuru tiek uzaicinātas visas Dalībvalstis, lēmumu. Brīdinājums par priekšlikumu mainīt formas tiek iekļauts sanāksmes dienas kārtībā.

Labojumi, ko pieņem ar Īpašajā Komisijā klātesošo līgumslēdzēju valstu balsu vairākumu, stājas spēkā attiecībā uz visām līgumslēdzējām valstīm ar septītā kalendārā mēneša pirmo dienu pēc tam, kad Ģenerālsekretārs par tiem paziņojis visām līgumslēdzējām valstīm.

Šī panta otrajā daļā noteiktajā laikā jebkura līgumslēdzēja valsts var, rakstiski paziņojot par to Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrijai, izdarīt atrunu attiecībā uz labojumu. Puse, kas izdarījusi tādu atrunu, tiek līdz atrunas atsaukumam uzskatīta par valsti, kas nav šīs Konvencijas dalībniece attiecībā uz šo labojumu.

6.nodaļa

Nobeiguma noteikumi

31.pants

Konvencija ir atklāta parakstīšanai visām valstīm, kas ir Hāgas Starptautisko Privāttiesību Konferences dalībnieces, tās Četrpadsmitajā sesijā, kā arī valstīm, kas nav dalībvalstis un kuras ir uzaicinātas piedalīties tās sagatavošanā.

Tā tiek ratificēta, pieņemta vai apstiprināta un ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instruments tiek iesniegts Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrijai.

32.pants

Konvencijai var pievienoties jebkura cita valsts.

Pievienošanās instruments tiek iesniegts Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrijai.

Pievienošanās stājas spēkā tikai starp valsti, kas pievienojas, un tām līgumslēdzējām valstīm, kas nav izteikušas iebildumus pret šo pievienošanos divpadsmit mēnešu laikā pēc tam, kad tās saņēmušas paziņojumu, kas minēts 36.panta otrajā daļā. Tādus iebildumus var celt līgumslēdzējas valstis laikā, kad tās ratificē, pieņem vai apstiprina Konvenciju pēc pievienošanās tai. Par jebkuriem tāda veida iebildumiem jāpaziņo Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrijai.

33.pants

Jebkura valsts Konvencijas parakstīšanas, ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās laikā var paziņot, ka tā attieksies uz visām teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām tā atbild, vai uz vienu vai vairākām no tām. Šis paziņojums stājas spēkā no brīža, kad Konvencija stājas spēkā šajā valstī.

Par šo paziņojumu, kā arī par vēlākiem tā papildinājumiem, jāinformē Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrija.

34.pants

Konvencija stājas spēkā no trešā kalendārā mēneša pirmās dienas pēc trešā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas saskaņā ar 31. un 32.pantu.

Pēc tam Konvencija stājas spēkā —

(1) attiecībā uz katru valsti, kas ratificē, pieņem, apstiprina vai pievienojas tai vēlāk, sākot no trešā kalendārā mēneša pirmās dienas pēc ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas;

(2) attiecībā uz teritoriālu vienību, uz kuru Konvencija tiek attiecināta saskaņā ar 26. vai 33.pantu, sākot ar trešā kalendārā mēneša pirmo dienu pēc paziņojuma, kas minēts šajā pantā.

35.pants

Konvencija būs spēkā piecus gadus pēc tās spēkā stāšanās dienas saskaņā ar 34.panta pirmo daļu pat attiecībā uz valstīm, kas to ratificē, pieņem, apstiprina vai pievienojas tai vēlāk.

Ja tā netiek denonsēta, tās darbība tiek automātiski atjaunota katrus piecus gadus.

Par denonsēšanu jāinformē Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrija vismaz sešus mēnešus pirms piecu gadu perioda beigšanās. Denonsēšana var attiekties uz noteiktām teritorijām vai teritoriālām vienībām, uz kurām attiecas Konvencija.

Denonsēšana attiecas tikai uz valsti, kas par to brīdinājusi. Attiecībā uz pārējām līgumslēdzējām valstīm Konvencija turpina darboties.

36.pants

Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrija paziņo Konferences dalībvalstīm un valstīm, kas pievienojušās saskaņā ar 32.pantu, par sekojošo:

(1) par parakstīšanu un ratifikāciju, pieņemšanu un apstiprināšanu saskaņā ar 31.pantu;

(2) par pievienošanos un iebildumiem, kas celti attiecībā uz pievienošanos saskaņā ar 32.pantu;

(3) par datumu, kurā Konvencija stājas spēkā saskaņā ar 34.pantu;

(4) par paziņojumiem saskaņā ar 26. un 33.pantu;

(5) par atrunām un to atsaukumiem, kas izdarīti saskaņā ar 28. un 30.pantu;

(6) par atrunām un attiecinājumu pārtraukumiem saskaņā ar 29.pantu;

(7) par denonsēšanu saskaņā ar 35.pantu.

To apliecinot, apakšā parakstījušies pilnvarotie pārstāvji ir parakstījuši šo Konvenciju.

Sastādīts Hāgā 1980.gada 25.oktobrī angļu un franču valodā, pie kam abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kas tiks noglabāts Nīderlandes Karalistes valdības arhīvā un kura apstiprināta kopija tiks izsūtīta ar diplomātisko kanālu starpniecību katrai Hāgas Starptautisko Privāttiesību Konferences dalībvalstij tās četrpadsmitās sesijas laikā un katrai citai valstij, kas piedalījusies šīs Konvencijas sagatavošanā šai sesijā.

Konvencijas pielikums
Tiesiskās palīdzības pieteikuma pārsūtīšanas forma

Konvencijai pievienotā veidlapa

Tiesiskās palīdzības pieteikums

1980.gada 25.oktobra Hāgas Konvencija par tiesu starptautisko pieejamību

1. Tiesiskās palīdzības pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds un adrese:

2. Tiesa, kurā ierosināta lieta vai kurā lieta vēl tikai tiks ierosināta:

3. a) Prasības priekšmets; prasības summa, ja tāda ir:

b) Papilddokumentu saraksts, kuri nepieciešami lietas uzsākšanai:

c) Atbildētāja vārds, uzvārds un adrese*:

4. Jebkurš datuma vai laika ierobežojums procesā, kurš var radīt tiesiskas sekas pieteikuma iesniedzējam un kā dēļ nepieciešama operatīva tiesiskās palīdzības pieteikuma nodošana.

5. Cita svarīga informācija*:

6. Sastādīts ............, (datums) ............

7. Pieteikuma iesniedzēja paraksts

_______________________

* Neaizpildīt, ja nav nepieciešams.

Tiesiskās palīdzības pieteikuma pielikums

Ziņojums par pieteikuma iesniedzēja materiālo stāvokli

I. Personīgie apstākļi

8. Uzvārds (meitas uzvārds, ja nepieciešams):

9. Vārds (i):

10. Dzimšanas datums un vieta:

11. Pilsonība:

12. a) ierastā dzīvesvieta (datums, no kura dzīvo šajā dzīvesvietā):

b) iepriekšējā dzīvesvieta (datums, no kura dzīvoja šajā vietā un kad dzīvošana pārtraukta):

13. Ģimenes stāvoklis (neprecējies (-usies), precējies (-usies), atraitnis (-e), šķīries (-usies), dzīvo juridiski atzītu šķirtu dzīvi):

14. Laulātā vārds un uzvārds:

15. Pieteikuma iesniedzēja aprūpē esošo bērnu vārds, uzvārds, dzimšanas datums:

16. Citas personas, kuras atrodas pieteikuma iesniedzēja aprūpē:

17. Papildus informācija par pieteikuma iesniedzēja ģimenes stāvokli:

9L156PL1.JPG (105433 BYTES)

9L156PL2.JPG (103281 BYTES)

9L156PL3.JPG (71696 BYTES)