Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 10., 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2., 12., 23.nr.; 2005, 13., 14.nr.; 2006, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt 4.punkta "b" apakšpunktu šādā redakcijā:

"b) kreditēšana;";

papildināt 4.punktu ar "b1" apakšpunktu šādā redakcijā:

"b1) finanšu līzings;";

izteikt 4.punkta "e" apakšpunktu šādā redakcijā:

"e) tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu vai finanšu instrumentiem;";

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5) kredīts — atlīdzības darījums, kurā banka uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu vai citas lietas īpašumā un kurš klientam uzliek pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot bankai naudu vai citas lietas;";

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

"7) pašu kapitāls — kredītiestādes revidētajos finanšu pārskatos atspoguļotie kapitāla, rezervju un saistību elementi, kas ir brīvi pieejami kredītiestādei ar parastiem darbības riskiem saistīto, bet vēl neidentificēto iespējamo zaudējumu segšanai;";

izslēgt 8.punktu;

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

"11) meitas sabiedrība — komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība. Jebkura meitas sabiedrības meitas sabiedrība uzskatāma arī par tās sākotnējās izcelsmes mātes sabiedrības meitas sabiedrību;";

papildināt pantu ar 11.1, 11.2, 11.3, 11.4, 11.5 un 11.6punktu šādā redakcijā:

"111) dalībvalsts mātes kredītiestāde — dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, kurai ir meitas sabiedrība — kredītiestāde vai finanšu iestāde — vai kurai ir dalība kredītiestādē vai finanšu iestādē, bet kura pati nav citas šajā dalībvalstī licencētas kredītiestādes meitas sabiedrība vai šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

112) dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav šajā dalībvalstī licencētas kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas šajā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

113) Eiropas Savienības mātes kredītiestāde — dalībvalsts mātes kredītiestāde, kas nav jebkurā citā dalībvalstī licencētas kredītiestādes meitas sabiedrība vai jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

114) Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav jebkurā dalībvalstī licencētas kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas jebkurā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

115) Latvijas Republikas mātes kredītiestāde — Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, kurai ir meitas sabiedrība — kredītiestāde vai finanšu iestāde — vai kurai ir dalība kredītiestādē vai finanšu iestādē, bet kura pati nav citas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes meitas sabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

116) Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība — Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura nav Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes meitas sabiedrība vai citas Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;";

izslēgt 13.punktu;

papildināt pantu ar 15.1punktu šādā redakcijā:

"151) dalība — tiesības uz komercsabiedrības kapitāla daļu (neatkarīgi no tā, vai tiesības ir dokumentētas vai nav), ko, veidojot ilgstošu saikni ar šo komercsabiedrību, izmanto, lai piedalītos tās pārvaldībā, vai tiešā vai netiešā ceļā iegūta līdzdalība, kas aptver 20 un vairāk procentus no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita;";

izteikt 18.punkta "a" apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) kuras veido kredītiestādei vienu kopīgu risku, jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas, izņemot gadījumus, kad personas, kuras tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas, ir dalībvalstis, Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstis un dalībvalstu pašvaldības,";

izteikt 19.punkta "b" apakšpunktu šādā redakcijā:

"b) bankas meitas sabiedrības un komercsabiedrības, kurās bankai ir dalība,";

izslēgt 35.punktā vārdus "pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteikuma";

aizstāt 37.punktā saīsinājumu "Unitroit" ar saīsinājumu "UNIDROIT";

izteikt 40.punkta "a" apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) dalības veidā,";

papildināt pantu ar 56., 57. un 58.punktu šādā redakcijā:

"56) ārvalsts valūta — jebkuras valsts, izņemot Latvijas Republiku, valūta;

57) atgūstamās vērtības samazinājuma risks — risks, ka nopirktais debitora parāds var samazināties par naudā vai citā veidā debitoram piešķirto kredītu;

58) sertifikāts — valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" izsniegts dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kompetenci veikt maksātnespējas procesa administratora pienākumus."

2. Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Latvijas Republikā tiesības veikt kredītiestādes darbību ir dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, tās filiālei vai ārvalsts kredītiestādes filiālei."

3. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

"6.pants. (1) Ārvalstu kredītiestādes filiāles dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, izņemot tā 27.panta 5.punktu, 35., 39., 40., 42., 43., 49., 51.pantu, 57.panta 1.punktu, 58., 59., 77., 78., 79., 80., 81., 82., 83., 84., 85., 86., 87., 89., 90., 94., 109., 113., 114., 115., 116., 117., 118., 121., 125.pantu, 126.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu, 127., 128.pantu, 129.panta otro daļu, 137., 138., 140., 141., 142., 143., 144., 145., 149., 152., 170., 172., 173., 174., 175., 176., 177., 184., 185., 188., 189. un 190.pantu, kā arī citi likumi.

(2) Elektroniskās naudas institūcijām, kurām saskaņā ar šo likumu nav jāsaņem licence (atļauja) savas darbības uzsākšanai, nav saistošas šā likuma 7.panta pirmās daļas, 8.panta otrās daļas, 10.1, 12., 12.2, 12.3, 13., 16., 17., 19., 20., 21., 24., 25., 26., 28., 29., 30.1, 31., 32., 33., 33.1, 33.2, 34.1, 35.2, 36.3, 36.4, 39., 40., 42., 43., 44., 49., 50., 50.8, 50.9, 55., 57., 58., 59., 74.1 panta un VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV un XVI nodaļas prasības.

(3) Citā dalībvalstī reģistrētai kredīt­iestādei, kura ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā, ir saistoši Latvijas Republikas normatīvie akti par statistiskās informācijas sniegšanu un sabiedrības interešu aizsardzību, kā arī šā likuma 12.1, 37., 95., 96. un 97.panta, V nodaļas, 108.1 panta un XVI nodaļas prasības."

4. Papildināt 7.panta pirmo daļu pēc vārdiem "rīkojumi par" ar vārdiem "informācijas atklāšanu".

5. 9.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdu "dalībvalstī" ar vārdiem "citā dalībvalstī";

aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdu "dalībvalstī" ar vārdiem "citā dalībvalstī";

papildināt pantu ar 2.1daļu šādā redakcijā:

"(21) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, lai nodrošinātu citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes firmas nepārprotamu lietošanu Latvijas Republikā, var pieprasīt, lai šīs kredītiestādes filiālei Latvijas Republikā firma tiktu papildināta ar paskaidrojošu informāciju.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Vienīgi Latvijas Republikā reģistrētām bankām un ārvalstu banku filiālēm, kā arī citu dalībvalstu bankām un to filiālēm, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākušas finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikas teritorijā, atļauts izsludināt noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu pieņemšanu un pieņemt tos.";

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Vienīgi kredītiestādēm atļauts izlaist un apkalpot bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus. Elektroniskās naudas institūcija, kurai saskaņā ar šo likumu nav jāsaņem licence (atļauja) savas darbības uzsākšanai, nedrīkst izlaist un apkalpot bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus, izņemot elektronisko naudu.

(6) Elektroniskās naudas institūcija, kas:

1) saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci (atļauju), nedrīkst sniegt finanšu pakalpojumus (arī izsniegt kredītus) vai veikt citu komercdarbību, kas nav elektroniskās naudas emitēšana vai ar to saistīta maksāšanas līdzekļu apkalpošana;

2) savu darbību ir tiesīga veikt, nesaņemot licenci (atļauju), nedrīkst sniegt finanšu pakalpojumus (arī izsniegt kredītus), kas nav elektroniskās naudas emitēšana vai ar to sais­tīta maksāšanas līdzekļu apkalpošana.";

izslēgt septītajā daļā vārdus "Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētai".

6. 10.1pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Ārpakalpojums šā likuma izpratnē ir pakalpojums, kas atbilst šādām pazīmēm:

1) kredītiestādei to sniedz ārpakalpojumu sniedzējs, kurš nav saņēmis dalībvalsts attiecīgās uzraudzības institūcijas licenci (atļauju) konkrētā pakalpojuma sniegšanai;

2) tas ir kāds no šādiem pakalpojumiem:

a) kredītiestādes grāmatvedības kārtošana, informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldība vai attīstīšana, iekšējās kontroles sistēmas organizēšana, iekšējā audita dienesta pienākumu veikšana,

b) kredītiestādes finanšu pakalpojuma vai kāda būtiska tā elementa sniegšana.

(3) Kredītiestādes iekšējā audita dienesta pienākumus var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam, zvērinātu revidentu komercsabiedrībai vai kredītiestādes mātes sabiedrībai — dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei.";

papildināt ceturto daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu."

7. 11.pantā:

izslēgt otro daļu;

izslēgt trešajā daļā vārdus "kura plāno emitēt elektronisko naudu tādā daudzumā, ka tās kopējais apjoms pārsniegtu piecu miljonu eiro ekvivalentu latos";

izslēgt ceturto daļu.

8. Papildināt likumu ar 11.1pantu šādā redakcijā:

"11.1pants. (1) Elektroniskās naudas institūcijai nav jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence (atļauja), un tā savu darbību Latvijas Republikā ir tiesīga uzsākt pēc reģistrācijas komercdarbības veikšanai, ja tā par plānotās darbības uzsākšanu ir informējusi Latvijas Banku un pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) elektroniskās naudas institūcijas kopējās plānotās finanšu saistības pret emitētās elektroniskās naudas turētājiem nepārsniedz piecu miljonu eiro ekvivalentu latos, un elektroniskās naudas institūcijas darbībā tās nevienā brīdī nepārsniedz sešu miljonu eiro ekvivalentu latos;

2) elektroniskās naudas institūcijas emitēto elektronisko naudu kā maksāšanas līdzekli pieņem tās meitas sabiedrība, kura veic operatīvas funkcijas vai citas palīgfunkcijas attiecībā uz elektroniskās naudas institūcijas emitēto vai izplatīto elektronisko naudu, vai tās mātes sabiedrība, vai šādas mātes sabiedrības pārējās meitas sabiedrības;

3) elektroniskās naudas institūcijas emitēto elektronisko naudu kā maksāšanas līdzekli pieņem vienīgi ierobežots komersantu loks, kurus raksturo to atrašanās kopējās telpās vai tādas ciešas finansiālās vai darījumu attiecības ar elektroniskās naudas emitentu kā kopēja preču vai pakalpojumu tirdzniecības vai izplatīšanas sistēma.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā elektroniskās naudas institūcija nodrošina, lai:

1) vienā tās emitētā elektroniskās naudas līdzeklī (nesējā) uzkrātā elektroniskā nauda nepārsniegtu 150 eiro ekvivalentu latos;

2) datora atmiņā elektroniskās naudas līdzekļi būtu savstarpēji nodalīti, individuāli identificējami un, neautorizējot ar katru līdzekli veicamās darbības, nebūtu iespējams tos lietot vienam maksājumam vai vienam naudas līdzekļu pārvedumam."

9. 12.1pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdu "Dalībvalstī" ar vārdiem "Citā dalībvalstī";

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdu "ārvalsts" ar vārdu "dalībvalsts";

aizstāt otrajā daļā vārdu "Dalībvalstīs" ar vārdiem "Citā dalībvalstī";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde 30 dienas pēc tam, kad tā iesniegusi savas valsts attiecīgajai uzraudzības institūcijai attiecīgu paziņojumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, uzsāk finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, neatverot filiāli.";

aizstāt piektajā daļā vārdu "valsts" ar vārdu "dalībvalsts" un vārdu "Latvijā" — ar vārdiem "Latvijas Republikā".

10. 12.2pantā:

aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdu "dalībvalsts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "cita dalībvalsts" (attiecīgā locījumā);

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "filiāles atvēršanu" ar vārdu "citā";

izslēgt sesto daļu;

papildināt septīto daļu pēc vārdiem "uzsāk darbību" ar vārdu "citā";

papildināt pantu ar 8.1daļu šādā redakcijā:

"(81) Neatkarīgi no citā dalībvalstī izveidoto filiāļu skaita tās tiek uzskatītas par vienu filiāli attiecīgajā dalībvalstī.";

izslēgt devīto daļu.

11. 12.3pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "pakalpojumu sniegšanu" ar vārdu "citā";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "pakalpojumu sniegšanu" ar vārdu "citā";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "kredītiestāde norāda" ar vārdu "to";

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "pakalpojumu sniegšanu" ar vārdu "citā".

12. 12.4pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā un otrajā daļā vārdu "dalībvalsts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "cita dalībvalsts" (attiecīgā locījumā);

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "Dalībvalstī" ar vārdiem "Citā dalībvalstī";

aizstāt piektajā un sestajā daļā vārdu "dalībvalsts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "cita dalībvalsts" (attiecīgā locījumā).

13. Aizstāt 12.5pantā vārdu "dalībvalstī" ar vārdiem "citā dalībvalstī".

14. Izteikt 15.panta 3.punktu šādā redakcijā:

"3) likuma prasībām atbilstošas kredītiestādes padomes un valdes locekļu, iekšējā audita dienesta vadītāja un ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītāja kandidatūras. Ja iekšējā audita dienesta pienākumi deleģēti kredītiestādes mātes
sabiedrībai — dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, kredītiestādes dibinātāji Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniedz ar mātes sabiedrību noslēgtā līguma oriģinālu. Ja iekšējā audita dienesta pienākumi deleģēti zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kredītiestādes dibinātāji iesniedz šā likuma 10.1pantā minētos dokumentus."

15. Aizstāt 19.1panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā vārdu "dalībvalstī" ar vārdiem "attiecīgajā dalībvalstī".

16. Papildināt 21.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par šajā pantā noteikto minimālo sākotnējo kapitālu."

17. Izslēgt 24.panta pirmās daļas 1.punktu.

18. Papildināt 27.1panta trešo daļu pēc vārdiem "Eiropas Komisiju par" ar vārdiem "atteikumu Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei atvērt filiāli citā dalībvalstī, atteikumu citā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei atvērt filiāli Latvijas Republikā un".

19. Izteikt 33.1panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Nosakot personas netiešā ceļā iegūtās līdzdalības apmēru kredītiestādē, ņem vērā šādas personas (turpmāk — konkrētā persona) iegūtās balsstiesības kredītiestādē:

1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona ir noslēgusi vienošanos, uzliekot par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un rīcības politiku ilgtermiņā attiecībā uz konkrētā emitenta pārvaldi;

2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu;

3) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, ko konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot;

4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā laikposmā;

5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šīs daļas 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumiem;

6) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, kas nodotas turējumā konkrētajai personai, un kuras tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi;

7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām;

8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var realizēt kā pilnvarnieks, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus;

9) balsstiesības, kas izriet no jebkurā citā netiešā veidā konkrētās personas iegūtajām akcijām."

20. Papildināt likumu ar 34.1pantu šādā redakcijā:

"34.1pants. Kredītiestāde nodrošina tās darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotas visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību. Iekšējās kontroles sistēma ietver šādus pamatelementus:

1) kredītiestādes lielumam un darbības riskiem atbilstošu organizatorisko struktūru, kurā attiecībā uz darījumu veikšanu un kontroli starp kredītiestādes struktūrvienībām un atbildīgajiem darbiniekiem ir skaidri noteikts, nepārprotams un sistemātisks pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījums;

2) kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un ziņošanas sistēmu;

3) iekšējās kontroles procedūras."

21. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

"35.pants. (1) Banka nodrošina pašu kapitālu, kura apmērs vienmēr ir lielāks vai vienāds ar šādu kapitāla prasību kopsummu:

1) kredītriska un atgūstamās vērtības samazinājuma riska kapitāla prasība. Kredītriska kapitāla prasību aprēķina kā
8 procentus no riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas;

2) ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība un preču riska kapitāla prasība;

3) parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasība un norēķinu riska un darījuma partnera riska kapitāla prasība tirdzniecības portfeļa riska darījumiem un, ja ir saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauja pārsniegt lielo riska darījumu ierobežojumus tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, kapitāla prasība šādam pārsniegumam;

4) operacionālā riska kapitāla prasība.

(2) Kredītriska kapitāla prasības aprēķinam banka var piemērot standartizēto pieeju vai, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija to atļauj, — uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju.

(3) Saņemot atļauju piemērot kredītriska kapitāla prasības aprēķinam uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, banka rēķina arī atgūstamās vērtības samazinājuma riska kapitāla prasību.

(4) Ārvalstu valūtas riska kapitāla prasības, preču riska kapitāla prasības, parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasības aprēķinam banka var piemērot standartizēto pieeju vai, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija to atļauj, — iekšējos modeļus.

(5) Operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinam banka var piemērot pamatrādītāja pieeju, standartizēto pieeju vai, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija to atļauj, — alternatīvo standartizēto pieeju vai attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka pašu kapitālā iekļaujamos elementus un tā aprēķina kārtību."

22. Papildināt likumu ar 35.1 un 35.2pantu šādā redakcijā:

"35.1pants. (1) Banka šā likuma 35.pantā minētajam kredītriska kapitāla prasības aprēķinam var izmantot tikai tādas ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitingu aģentūras) veiktu kredīta novērtējumu, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir atzinusi par piemērotu.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izvērtē ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitingu aģentūras) un par piemērotām kredītriska kapitāla prasības noteikšanai atzīst tās, kuru novērtējuma metodoloģija ir objektīva, neatkarīga, pastāvīgi tiek pārskatīta un kuru veiktie kredītu novērtējumi atbilst ticamības un pārskatāmības prasībām.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitingu aģentūras) veiktā kredīta novērtējuma (reitinga) atbilstību kredītu kvalitātes pakāpei, kas tiek izmantota kredītriska kapitāla prasības noteikšanai.

(4) Ja citas dalībvalsts kompetentās iestādes ir atzinušas kādu ārējo kredītu novērtējuma institūciju (reitingu aģentūru) par piemērotu savā valstī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atzīt šo institūciju par piemērotu, neveicot tās izvērtēšanu. Ja citas dalībvalsts kompetentās iestādes savā valstī ir noteikušas kādas ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitingu aģentūras) veiktā kredīta novērtējuma (reitinga) atbilstību kredītu kvalitātes pakāpei, kas tiek izmantota kredītriska kapitāla prasības noteikšanai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var to atzīt un nenoteikt attiecīgās kredītu novērtējuma institūcijas (reitingu aģentūras) veiktā kredīta novērtējuma (reitinga) atbilstību kredītu kvalitātes pakāpei.

(5) Ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitingu aģentūras) atzīšanas prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniedzamās informācijas un iesnieguma izskatīšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

35.2pants. (1) Elektroniskās naudas institūcijas pašu kapitāla attiecība nedrīkst būt mazāka par 2 procentiem pret lielāko no šādiem rādītājiem:

1) elektroniskās naudas institūcijas pašreizējās saistības, kas atbilst emitētās elektroniskās naudas daudzumam;

2) to iepriekšējo sešu mēnešu saistību vidējā vērtība, kuras atbilst emitētās elektroniskās naudas daudzumam.

(2) Elektroniskās naudas institūcijas pirmo sešu mēnešu darbības rezultātā šīs institūcijas pašu kapitāla attiecība pret saistībām, kas atbilst emitētās elektroniskās naudas kopējam daudzumam vai plānotajai sešu mēnešu saistību summas vidējai vērtībai, nedrīkst būt mazāka par 2 procentiem. Elektroniskās naudas institūcijas kopējo plānoto saistību apjomu, kas atkarīgs no emitētās elektroniskās naudas daudzuma, nosaka saskaņā ar elektroniskās naudas institūcijas sagatavoto saimnieciskās darbības plānu pirmajiem trim darbības gadiem."

23. Izslēgt 36. un 36.1pantu.

24. Papildināt likumu ar 36.2, 36.3 un 36.4pantu šādā redakcijā:

"36.2pants. (1) Papildus šā likuma 35.panta prasībām banka nodrošina savai darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai pietiekamu kapitālu, nosakot tā elementus un struktūru.

(2) Banka izstrādā savas darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotu, visaptverošu, pamatotu un efektīvu stratēģiju un procedūras un īsteno nepārtrauktai kapitāla novērtēšanai un pietiekama kapitāla uzturēšanai nepieciešamos pasākumus.

36.3pants. (1) Kredītiestāde publisko informāciju par savai darbībai piemītošo risku pārvaldīšanas mērķiem, metodēm un politiku, kā arī par pašu kapitāla prasībām un kapitāla pietiekamību.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka prasības šā panta pirmajā daļā minētās informācijas atklāšanai.

36.4pants. (1) Kredītiestāde pēc tās komercsabiedrības pieprasījuma, kura vēlas saņemt kredītu, skaidro tai piešķirtā iekšējā reitinga pamatojumu, ja nepieciešams, nodrošinot arī rakstveida skaidrojumu.

(2) Skaidrojumu sagatavo, ja tā sagatavošanas izmaksas ir samērojamas ar kredīta lielumu.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga noteikt prasības reitinga piešķiršanas skaidrojumā ietveramās informācijas atklāšanai, ja banku sektorā pieņemtā prakse nenodrošina šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības apmierinošu ievērošanu."

25. Papildināt 37.pantu ar 2.1daļu šādā redakcijā:

"(21) Sadarbībā ar dalībvalstu kredīt­iestāžu uzraudzības iestādēm Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzrauga likviditātes prasību ievērošanu Latvijas Republikā reģistrēto banku filiālēs dalībvalstīs un dalībvalstīs reģistrēto banku filiālēs Latvijas Republikā."

26. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

"39.pants. (1) Kredītiestādes darījuma risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījuma apmērs pārsniedz 10 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla.

(2) Kredītiestāde izstrādā pamatotas lielo riska darījumu pārvaldīšanas un uzskaites procedūras un atbilstošus iekšējās kontroles mehānismus, lai laikus identificētu un reģistrētu visus lielos riska darījumus un turpmākās izmaiņas to apmēros un uzraudzītu šos riska darījumus saskaņā ar kredītiestādes politiku attiecībā uz riska darījumu ierobežojumiem."

27. Izteikt 42. un 43.pantu šādā redakcijā:

"42.pants. Riska darījumu apmērs ar vienu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu nedrīkst pārsniegt 25 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. Riska darījumu ierobežojumiem pakļauto riska darījumu kopumu nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga atļaut pārsniegt lielo riska darījumu ierobežojumus tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, ja kredītiestāde aprēķina un ievēro papildu kapitāla prasību šādam pārsniegumam.

43.pants. (1) Ja klients (savstarpēji saistītu klientu grupa) ir kredītiestādes mātes sabiedrība vai meitas sabiedrība, vai viena vai vairākas tās mātes sabiedrības meitas sabiedrības, tad riska darījumu apmērs ar šādiem klientiem nedrīkst pārsniegt 20 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. Šis ierobežojums neattiecas uz bankas līdzdalību tās meitas sabiedrību pamatkapitālā.

(2) Riska darījumu apmērs ar personām, kuras saistītas ar kredītiestādi, nedrīkst kopsummā pārsniegt 15 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. Šis ierobežojums neattiecas uz šā panta pirmajā daļā minētajiem riska darījumiem un uz bankas līdzdalību to komercsabiedrību pamatkapitālā, kurās bankai ir dalība.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atļaut nepiemērot šā likuma 40., 42. un 43.panta pirmās daļas ierobežojumus riska darījumiem ar kredītiestādes meitas sabiedrībām, tās mātes sabiedrību vai mātes sabiedrības meitas sabiedrībām, ja kredītiestāde un minētie klienti tiek pakļauti konsolidētajai uzraudzībai, kuru veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai citas dalībvalsts uzraudzības institūcija, vai arī ārvalsts uzraudzības institūcija tādā ārvalstī, kur konsolidēto uzraudzību veic saskaņā ar tādām pašām prasībām, kādas ir noteiktas dalībvalstīm."

28. Papildināt likumu ar 45.1pantu šādā redakcijā:

"45.1pants. Banka vai finanšu pārvaldītājsabiedrība pirms līdzdalības iegūšanas kādas ārvalstī reģistrētas komercsabiedrības pamatkapitālā, kā rezultātā komercsabiedrība saskaņā ar šo likumu tiks pakļauta konsolidētajai uzraudzībai, pārliecinās, ka banka varēs saņemt konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju no attiecīgās komercsabiedrības."

29. Izslēgt 47., 50.2, 50.3, 50.4, 50.5, 50.6 un 50.7pantu.

30. Papildināt likumu ar 50.8 un 50.9pantu šādā redakcijā:

"50.8pants. (1) Kredītiestāde ievēro šā likuma 34.1, 35., 40., 42., 43. un 49.panta prasības individuāli.

(2) Kredītiestāde, kas nav ne Latvijas Republikā reģistrēta un konsolidētajai uzraudzībai pakļauta mātes sabiedrība, ne tās meitas sabiedrība, kā arī jebkura kredītiestāde, kas nav pakļauta šā likuma 50.9pantā noteiktajai konsolidētajai uzraudzībai, izpilda šā likuma 36.2, 44. un 45.panta prasības individuāli.

(3) Kredītiestāde, kas nav ne mātes sabiedrība, ne meitas sabiedrība, kā arī jebkura kredītiestāde, kas nav pakļauta šā likuma 50.9pantā noteiktajai konsolidētajai uzraudzībai, izpilda šā likuma 36.3panta prasību individuāli.

(4) Latvijas Republikas mātes kredītiestādes meitas sabiedrība var neievērot šā panta pirmās daļas prasības individuāli, ja ir izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātes sabiedrību un meitas sabiedrību, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija tam ir piekritusi:

1) nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, lai mātes sabiedrība varētu veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu meitas sabiedrībai vai nokārtot meitas sabiedrības saistības;

2) mātes sabiedrība nodrošina pienācīgu meitas sabiedrības pārvaldību un garantē savas meitas sabiedrības saistību izpildi, vai arī meitas sabiedrības riski ir nebūtiski konsolidācijas grupas līmenī;

3) mātes sabiedrības riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas arī uz meitas sabiedrību;

4) mātes sabiedrībai ir vairāk nekā 50 procentu balsstiesīgo meitas sabiedrības akciju, vai mātes sabiedrībai ir tiesības iecelt vai atcelt meitas sabiedrības pārvaldības struktūras locekļu vairākumu.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto atbrīvojumu var izmantot arī Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kas ievēro šā likuma 50.9panta prasības konsolidācijas grupas līmenī, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija tam piekritusi.

(6) Kārtību, kādā aprēķināmi šajā pantā minēto kredītiestāžu darbību regulējošo prasību raksturojošie rādītāji, kurus kredītiestāde ievēro individuāli, kā arī iekšējās kontroles sistēmas izveides, ar atsevišķiem notikumiem saistītu ziņojumu sniegšanas, pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumus un kredītiestāžu uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas, sniegšanas un nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

50.9pants. (1) Latvijas Republikas mātes kredītiestāde ievēro šā likuma 35., 36.2, 40., 42., 44. un 45.panta prasību izpildi kredītiestādes konsolidācijas grupas līmenī.

(2) Kredītiestāde, kas ir Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, ievēro šā panta pirmās daļas prasības pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.

(3) Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes kredītiestāde ievēro šā likuma 36.3panta prasības konsolidācijas grupas līmenī. Eiropas Savienības mātes kredītiestāde nosaka tās Latvijas Republikā reģistrētās meitas sabiedrības, kuras ievēro šā likuma 36.3panta prasības individuāli vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī.

(4) Kredītiestāde ievēro šā panta trešās daļas prasības finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī, ja tās mātes sabiedrība ir Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība un nosaka tās Latvijas Republikā reģistrētās meitas sabiedrības, kuras ievēro šā likuma 36.3panta prasības individuāli vai konsolidācijas apakš­grupas līmenī.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestādi, kas ir ārvalsts mātes sabiedrības meitas sabiedrība, var pilnībā vai daļēji atbrīvot no šā likuma 36.3panta prasību izpildes, ja minētā mātes sabiedrība nodrošina šā likuma 36.3panta prasībām līdzvērtīgu informāciju.

(6) Ja kredītiestādei, kas ir Latvijas Republikas mātes kredītiestādes vai Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, vai tās mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir ārvalsts meitas sabiedrība, kas ir kredītiestāde, finanšu iestāde vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, vai tai ir dalība šādā iestādē vai sabiedrībā, šāda kredītiestāde ievēro šā likuma 35., 36.2, 40., 42., 44. un 45.panta prasības konsolidācijas apakšgrupas līmenī.

(7) Šajā pantā minētās mātes sabiedrības un meitas sabiedrības ievēro šā likuma 34.1panta prasības konsolidācijas grupas vai apakšgrupas līmenī un nodrošina, ka to iekšējā kontroles sistēma ir pietiekami konsekventa un integrēta, lai nodrošinātu visu nepieciešamo datu un informācijas sagatavošanu konsolidētajai uzraudzībai.

(8) Kārtību, kādā aprēķināmi šajā pantā minēto kredītiestāžu darbību regulējošo prasību raksturojošie rādītāji konsolidācijas grupas vai apakšgrupas līmenī, kā arī iekšējās kontroles sistēmas izveides, ar atsevišķiem notikumiem saistīto ziņojumu sniegšanas, pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumus un kredītiestāžu uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas, sniegšanas un nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību, kā arī konsolidācijas grupā vai apakšgrupā ietveramo komercsabiedrību kopumu, to konsolidācijas metodes un citu dalībvalstu normatīvajos aktos iekļauto atšķirīgo prasību iekļaušanu konsolidācijas grupas vai apakšgrupas kapitāla prasību aprēķinā nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija."

31. Izslēgt 56.pantu.

32. 63.pantā:

izteikt pirmās daļas 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

"4) izmeklēšanas iestādēm — pirmstiesas kriminālprocesā, pamatojoties uz procesa virzītāja pieprasījumu, ko apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis;

5) prokuratūrai — pirmstiesas kriminālprocesā, pamatojoties uz prokurora pieprasījumu, ko apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis;";

izslēgt pirmās daļas 11.punktā vārdu "vai" un papildināt punktu pēc vārda "vietnieks" ar vārdiem "vai teritoriālās iestādes direktors";

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "dalībvalsts" ar vārdiem "citas dalībvalsts";

aizstāt piektajā daļā vārdus "Dalībvalsts, izņemot Latviju" ar vārdiem "Citas dalībvalsts";

izslēgt sestajā daļā vārdus "Latvijas Republikā".

33. Aizstāt 63.1panta otrajā daļā vārdus "izziņas iestāde" ar vārdiem "izmeklēšanas iestāde".

34. 72.1pantā:

izslēgt pirmo daļu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Elektroniskās naudas derīguma laikā kredītiestādei (attiecīgās elektroniskās naudas emitentam) pēc klienta pieprasījuma ir pienākums atpirkt no klienta šo elektronisko naudu, izmaksājot elektroniskās naudas nominālvērtībai atbilstošu summu. Šāda pakalpojuma nodrošināšanai elektroniskās naudas institūcija var prasīt no klienta komisijas maksu.";

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Starp kredītiestādi un klientu noslēgtajā līgumā norāda nepārprotamus elektroniskās naudas atpirkšanas noteikumus. Elektroniskās naudas institū­cija, kurai saskaņā ar šo likumu nav jāsaņem licence, nodrošina klientam brīvu pieeju elektroniskās naudas atpirkšanas noteikumiem, ja sniegtā pakalpojuma rakstura un specifikas dēļ ar klientu netiek slēgts līgums.

(4) Elektroniskās naudas atpirkšanas noteikumi var paredzēt minimālo atpērkamo elektroniskās naudas summu, taču tā nedrīkst būt lielāka par 10 eiro ekvivalentu latos."

35. Papildināt V nodaļu ar 74.2 un 74.3pantu šādā redakcijā:

"74.2pants. Kredītiestāde ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc klienta iesnieguma saņemšanas informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par kredītiestādes un tās klienta strīdu par bezskaidras naudas līdzekļu pārvedumu, kas pārsniedz 200 000 latu.

74.3pants. Atverot un slēdzot juridisko personu — Latvijas Republikas rezidentu, kā arī nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā pieprasījuma noguldījumu kontus, kredītiestādēm ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā sniegt Valsts ieņēmumu dienestam šādu informāciju: klienta nosaukums (firma), vienotais reģistrācijas kods, pieprasījuma noguldījuma konta numurs, valūta."

36. 86.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "starptautiskajiem auditorpārbaudes standartiem" ar vārdiem "Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem";

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt, lai banka maina gada pārskata pārbaudei izraudzīto zvērinātu revidentu, ja, veicot kredītiestāžu uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka zvērināta revidenta kvalifikācija vai profesionālā pieredze nav pietiekama kvalitatīvas pārbaudes veikšanai, vai ir konstatēts, ka revidents neievēro Latvijā atzītos starptautiskos revīzijas standartus vai ētikas normas. Par pieņemto lēmumu Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju."

37. 88.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus "būtiskas ietekmes" ar vārdu "dalības";

papildināt pantu ar 3.1daļu šādā redakcijā:

"(31) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt no zvērinātiem revidentiem tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un darba dokumentus.";

izslēgt ceturtajā daļā pirmo vārdu "un" un papildināt daļu pēc vārda "trešajā" ar vārdu un skaitli "un 3.1".

38. Aizstāt 99.1panta otrajā daļā vārdus un skaitli "šā likuma VII nodaļā" ar vārdiem "šajā likumā".

39. Papildināt likumu ar 101.3, 101.4, 101.5, 101.6, 101.7, 101.8, 101.9, 101.10, 101.11, 101.12, 101.13, 101.14 un 101.15pantu šādā redakcijā:

"101.3pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija novērtē kredītiestādes stratēģiju, procedūras un pasākumus, ko tā īstenojusi, lai ievērotu šā likuma, citu normatīvo aktu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasības, un novērtē kredītiestādes darbībai piemītošos un varbūtējos riskus.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka šā panta pirmajā daļā minētā novērtējuma apjomu un regularitāti atkarībā no kredītiestādes lieluma, sistēmiskās nozīmes, veikto operāciju (darījumu) apjoma, dažādības un sarežģītības. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne retāk kā reizi gadā pārskata un atjauno šā panta pirmajā daļā minētajā novērtējumā iekļauto informāciju.

(3) Pamatojoties uz veikto novērtējumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izvērtē, vai kredītiestādes stratēģija, procedūras un īstenotie pasākumi nodrošina pietiekamu risku pārvaldīšanu un vai kredītiestādes pašu kapitāls ir pietiekams tās darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētais novērtējums ietver arī pieņēmumus par to, kad kredītiestādei var rasties būtiski zaudējumi tirdzniecības portfelī neiekļauto riska darījumu procentu likmju riska dēļ, un apsvērumus par apstākļiem, kādos šādi zaudējumi var rasties.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka kārtību, kādā aprēķināms kredītiestādes ekonomiskās vērtības samazinājums pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ.

(6) Ja šā panta piektajā daļā minētais aprēķins liecina, ka kredītiestādes ekonomiskā vērtība samazināsies par 20 vai vairāk procentiem no pašu kapitāla, kredītiestāde veic pasākumus, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstību tirdzniecības portfelī neiekļauto riska darījumu procentu likmju riska lielumam.

(7) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka banka neievēro šā likuma 34.1, 36.2 panta vai 39.panta otrās daļas prasības vai bankas pašu kapitāls ir nepietiekams tās darbībai piemītošo vai varbūtējo risku segšanai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga:

1) noteikt bankai pienākumu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni, nekā noteikts šā likuma 35.pantā;

2) pieprasīt bankai piemērot speciālu uzkrājumu politiku vai no pašu kapitāla prasībām izrietošu aktīvu atzīšanas politiku;

3) uzlikt bankai par pienākumu pilnveidot savu stratēģiju, procedūras un veicamos pasākumus, ko banka īstenojusi šā likuma 34.1 vai 36.2 panta prasību izpildei.

(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana saistībā ar šajā pantā minētajiem jautājumiem neaptur tā izpildi.

101.4pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic Latvijas Republikas mātes kredītiestāžu vai Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību mātes kredītiestādes konsolidācijas grupas līmenī.

(2) Ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic šādu kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.

(3) Ja Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei — meitas sabiedrībai — mātes sabiedrība ir viena un tā pati Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic šādu kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību šīs finanšu pārvaldītāj­sabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.

(4) Ja Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrētajām kredītiestādēm mātes sabiedrības ir Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība un katrā šajā dalībvalstī ir reģistrēta arī kredītiestāde — meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā bilances kopsumma.

(5) Ja Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei un vismaz vēl vienā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei mātes sabiedrība ir viena un tā pati finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav reģistrēta ne Latvijas Republikā, ne citā dalībvalstī, kur reģistrēta cita kredītiestāde, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā bilances kopsumma. Šādu kredītiestādi uzskata par Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību.

(6) Īpašos gadījumos Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pēc savstarpējas vienošanās ar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijām nepiemērot šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto kārtību, ja tās piemērošana būtu neatbilstīga, ņemot vērā iesaistīto kredītiestāžu un to darbības relatīvo nozīmību dažādās valstīs, un ierosināt citas, nevis parastā kārtā nosakāmas, uzraudzības institūcijas noteikšanu konsolidētās uzraudzības veikšanai. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas iesaistītās uzraudzības institūcijas dod iespēju par konsolidāciju atbildīgajai kredītiestādei vai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai arī kredītiestādei ar lielāko bilances kopsummu izteikt viedokli par pieņemamo lēmumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par šāda veida vienošanos un tās saturu.

(7) Finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, sniedz kredītiestādei, kuras konsolidēto uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, informāciju par tām kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuras ir finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības vai kurās finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir dalība.

(8) Kredītiestādes konsolidētā uzraudzība finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī nenozīmē, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija individuāli uzrauga minēto finanšu pārvaldītājsabiedrību, taču finanšu pārvaldītājsabiedrība nodrošina, ka Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi atbilst tādām pašām prasībām un uz viņiem attiecināmi tie paši ierobežojumi, kas noteikti kredītiestādes valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim attiecīgi šā likuma 24.panta pirmajā un otrajā daļā un 25.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā.

(9) Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde ir citas dalībvalsts mātes kredītiestādes vai citas dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība un tā šajā dalībvalstī nav iekļauta konsolidācijas grupā konsolidētās uzraudzības nolūkiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt no attiecīgās dalībvalsts minētās mātes sabiedrības informāciju, kas nepieciešama Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes uzraudzībai.

(10) Tādas kredītiestāžu un finanšu pārvaldītājsabiedrību meitas sabiedrības, kas atbrīvotas no iekļaušanas konsolidācijas grupā saskaņā ar šā likuma 101.9panta prasībām par nepieciešamās informācijas saņemšanu, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniedz konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt pārbaudes vai uzdot to veikšanu trešajām personām, lai pārbaudītu no minētajām meitas sabiedrībām saņemto informāciju.

101.5pants. (1) Lai nodrošinātu konsolidēto uzraudzību pār Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes kredītiestādi un kredītiestādi, kas ir Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija plāno un koordinē uzraudzības darbības, koordinē būtiskas informācijas iegūšanu un izplatīšanu, kā arī sadarbojas ar iesaistītajām dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām.

(2) Ja Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes kredītiestāde un tās meitas sabiedrības vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība un tās meitas sabiedrības kopīgi iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu par atļauju izmantot uz kredītiestādes iekšējiem reitingiem balstīto pieeju šā likuma 35.pantā minētā kredītriska kapitāla prasības aprēķinam vai attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinam, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata to kopā ar visām iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām, uzklausa visu iesaistīto pušu viedokļus un lemj par pieprasītās atļaujas izsniegšanu. Iesniegumā norādāmās informācijas, pievienojamo dokumentu un iesnieguma izskatīšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbilstoši kompetencei sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums, kuram pievienoti visi lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, veic visus iespējamos pasākumus, kopīgi ar iesaistītajām uzraudzības institūcijām pieņem pamatotu lēmumu par iesniegumā minētās atļaujas izsniegšanu un nosūta šo lēmumu iesnieguma iesniedzējam.

(4) Saņemot šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu, kuram pievienoti visi nepieciešamie dokumenti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties nosūta to visām iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(5) Ja visas iesaistītās uzraudzības institūcijas šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nevar pieņemt kopīgu lēmumu, to pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Sagatavojot šādu pamatotu lēmumu, tajā tiek atspoguļoti pārējo iesaistīto uzraudzības institūciju viedokļi. Lēmumu nosūta iesnieguma iesniedzējam un iesaistītajām uzraudzības institūcijām.

(6) Šā panta otrajā un piektajā daļā minētais lēmums ir saistošs attiecīgajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(7) Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, kas ir citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes kredītiestādes vai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kopā ar mātes sabiedrību iesniedz šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija piedalās ar iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām kopīgā lēmuma pieņemšanā. Ja sešu mēnešu laikā kopīgs lēmums nav pieņemts, noteicošo lēmumu pieņem kredītiestādes mātes sabiedrības uzraudzības institūcija un Finanšu un kapitāla tirgus komisija to ievēro, veicot attiecīgās kredītiestādes uzraudzību.

101.6pants. (1) Ja tādas konsolidācijas grupas darbībā, kuras konsolidēto uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, rodas ārkārtas situācija, kas var apdraudēt jebkuras tās dalībvalsts finanšu sistēmu, kurā reģistrētas konsolidācijas grupas komercsabiedrības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ievērojot ierobežotas pieejamības informācijas atklāšanas noteikumus, nekavējoties brīdina par ārkārtas situāciju attiecīgo dalībvalstu centrālo banku vai citu par monetāro sistēmu atbildīgo kompetento iestādi, kā arī kredītiestāžu, finanšu iestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzības iestādes.

(2) Konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju, kas jau ir citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas rīcībā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja iespējams, pieprasa attiecīgajai uzraudzības institūcijai, lai novērstu nepieciešamību konsolidācijas grupā iekļautajām komercsabiedrībām vairākas reizes sniegt vienu un to pašu informāciju.

101.7pants. (1) Lai nodrošinātu efektīvu konsolidēto uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija slēdz sadarbības līgumus ar komercsabiedrību uzraudzības institūcijām, kas iekļautas konsolidācijas grupā, par kuras konsolidēto uzraudzību tā ir atbildīga. Sadarbības līgumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā atbildīgā par konsolidēto uzraudzību var uzņemties papildu funkciju veikšanu, kā arī precizēt lēmumu pieņemšanas un sadarbības procedūras.

(2) Tādas Latvijas Republikā reģistrētas un konsolidācijas grupā iekļautas kredītiestādes uzraudzību, kura ir citas dalībvalsts mātes kredītiestādes vai citas dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var nodot attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai saskaņā ar savstarpēju vienošanos. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par šādu vienošanos un tās saturu.

101.8pants. (1) Sadarbojoties ar citas dalībvalsts uzraudzības institūcijām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ar tām apmainās ar jebkādu informāciju, kas ir būtiska vai noderīga konsolidētās uzraudzības veikšanai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc savas iniciatīvas sniedz visu būtisko informāciju un pēc pieprasījuma sniedz noderīgu informāciju citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām. Informācija tiek uzskatīta par konsolidētās uzraudzības veikšanai būtisku, ja tā var ietekmēt citas dalībvalsts kredītiestādes vai finanšu iestādes darbības stabilitātes vērtējumu un ietver vismaz informāciju par:

1) galveno konsolidācijas grupā iekļauto kredītiestāžu grupu struktūru, kā arī konsolidācijas grupā iekļauto kredītiestāžu uzraudzības institūcijām;

2) procedūrām, kas ievērojamas, saņemot informāciju no kredītiestādēm, kuras veido grupu, un šīs informācijas pārbaudes kārtību;

3) kredītiestādes vai citu grupas komercsabiedrību negatīvām attīstības tendencēm, kas var būtiski ietekmēt kredītiestādes darbību;

4) sankcijām un ārkārtas pasākumiem, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic saskaņā ar šo likumu, ieskaitot papildu pašu kapitāla prasību noteikšanu un jebkādus ierobežojumus attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas izmantošanai.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz visu noderīgo informāciju citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kuru jurisdikcijā ir Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes meitas sabiedrības un Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības. Nosakot noderīgās informācijas apjomu, ņem vērā minēto meitas sabiedrību nozīmīgumu attiecīgās dalībvalsts finanšu sistēmā.

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tādas kredītiestādes uzraudzībai, kas ir citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes kredītiestādes vai citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, nepieciešama informācija par kapitāla prasību aprēķinam izmantojamām pieejām, to metodoloģiju un ieviešanas kārtību, kura jau var būt attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas rīcībā, tā, ja iespējams, pieprasa šādu informāciju no dalībvalsts uzraudzības institūcijas.

(4) Pirms citu dalībvalstu uzraudzības funkciju veikšanai svarīgu lēmumu pieņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijām par šādiem jautājumiem:

1) par tādām izmaiņām akcionāru sastāvā un kredītiestādes grupas organizatoriskajā vai pārvaldes struktūrā, kurām nepieciešama uzraudzības institūciju atļauja;

2) par sankciju noteikšanu un ārkārtas pasākumiem, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija plāno veikt, ieskaitot papildu pašu kapitāla prasību noteikšanu un jebkādus ierobežojumus attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas izmantošanai. Pirms šajā punktā minēto lēmumu pieņemšanas attiecībā uz kredītiestādēm, kuras ir citu dalībvalstu mātes kredītiestāžu vai citu dalībvalstu mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību meitas sabiedrības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija vienmēr konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju, kas ir atbildīga par konsolidēto uzraudzību. Steidzamos gadījumos vai gadījumos, kad šādas konsultācijas varētu apdraudēt lēmuma pieņemšanas efektivitāti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var nekonsultēties ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un nekavējoties paziņot tai pieņemto lēmumu.

101.9pants. (1) Ja vienas vai vairāku kredītiestāžu mātes sabiedrība ir jaukta pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija tieši vai ar kredītiestāžu — meitas sabiedrību — starpniecību pieprasa, lai jauktā pārvaldītājsabiedrība un tās citas meitas sabiedrības sniedz informāciju, kas ir būtiska kredītiestāžu — meitas sabiedrību — uzraudzībai.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt pārbaudes vai uzdot to veikšanu trešajām personām, lai pārbaudītu informāciju, kas saņemta no jauktajām pārvaldītājsabiedrībām un to meitas sabiedrībām. Ja jauktā pārvaldītājsabiedrība vai kāda no tās meitas sabiedrībām ir apdrošināšanas sabiedrība, var izmantot arī šā likuma 101.12panta pirmajā daļā noteikto pārbaudes kārtību. Ja jauktā pārvaldītājsabiedrība vai kāda no tās meitas sabiedrībām ir reģistrēta citā dalībvalstī, informācijas pārbaudi uz vietas veic šā likuma 101.13pantā noteiktajā kārtībā.

101.10pants. (1) Kredītiestādei, kuras mātes sabiedrība ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ir pienākums sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par darījumiem, kurus tā veikusi ar mātes sabiedrību un citām tās meitas sabiedrībām, izņemot lielos riska darījumus, par kuriem informācija Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniegta atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Kredītiestāde izveido piemērotu risku vadības un iekšējās kontroles sistēmu, kā arī izstrādā attiecīgas grāmatvedības procedūras, lai pienācīgi noteiktu, novērtētu un kontrolētu darījumus ar tās mātes sabiedrību, kas ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, un šīs jauktās finanšu pārvaldītājsabiedrības citām meitas sabiedrībām.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības noteikt šā panta pirmajā daļā minēto darījumu ierobežojumus, ja šie darījumi apdraud kredītiestādes finansiālo stāvokli.

101.11pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt kredīt­iestādēm, finanšu iestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktajām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un to meitas sabiedrībām vai komercsabiedrībām, kas iekļautas konsolidācijas grupā vai ir atbrīvotas no iekļaušanas tajā, informāciju, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un citas dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos ir nepieciešama kredītiestāžu konsolidētās uzraudzības veikšanai.

(2) Ja mātes sabiedrība un kāda no tās meitas sabiedrībām — kredītiestādēm — ir reģistrētas Latvijas Republikā un citās dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija un šo dalībvalstu uzraudzības institūcijas apmainās ar visu informāciju, kas nepieciešama konsolidētās uzraudzības veikšanai. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic Latvijas Republikā reģistrētas mātes sabiedrības konsolidēto uzraudzību, tad pēc citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas lūguma, kura ir atbildīga par šādas uzraudzības veikšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa no mātes sabiedrības jebkādu informāciju, kas varētu būt nozīmīga konsolidētajai uzraudzībai, un nosūta to par konsolidēto uzraudzību atbildīgajai uzraudzības institūcijai.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga apmainīties ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām ar šā panta otrajā daļā minēto informāciju, kas saņemta no finanšu pārvaldītājsabiedrībām, finanšu iestādēm, jauktajām pārvaldītājsabiedrībām un tādām to meitas sabiedrībām, kuras nav kredītiestādes vai ir atbrīvotas no iekļaušanas konsolidācijas grupā, un kas ir nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām konsolidētās uzraudzības veikšanai. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija iegūst un izmanto šādu informāciju, tas nenozīmē, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzrauga minētos komersantus.

101.12pants. (1) Ja kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta pārvaldītājsabiedrība kontrolē vienu vai vairākas meitas sabiedrības, kuras ir apdrošināšanas sabiedrības vai komercsabiedrības, kas sniedz tādus ieguldījumu pakalpojumus, kuriem ir vajadzīga licence, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar citu dalībvalstu šādu apdrošināšanas sabiedrību un citu licencēto komercsabiedrību uzraudzības institūcijām. Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz jebkādu informāciju, kas var nodrošināt šādu komercsabiedrību darbības un finanšu stāvokļa uzraudzību, citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(2) Informācija, ko saņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija, veicot konsolidēto uzraudzību (īpaši — jebkāda informācija no uzraudzības institūcijām), uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sastāda to finanšu pārvaldītājsabiedrību sarakstu, kuru konsolidācijas grupas līmenī tā uzrauga kredītiestādes, un nosūta to citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām un Eiropas Komisijai.

101.13pants. (1) Ja ir nepieciešams pārbaudīt tādas informācijas patiesumu, kuru, veicot konsolidēto uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi par citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, finanšu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu pārvaldītājsabiedrību vai par kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu pārbaudīt saņemtās informācijas patiesumu.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga veikt pārbaudes Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē, finanšu iestādē, finanšu pārvaldītājsabiedrībā, jauktā pārvaldītājsabiedrībā vai kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrībā, pamatojoties uz citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījumu, lai pārbaudītu tās informācijas patiesumu, kuru attiecīgā dalībvalsts uzraudzības institūcija saņēmusi par attiecīgajām sabiedrībām, veicot konsolidēto uzraudzību, vai atļaut veikt šādu pārbaudi šīs dalībvalsts uzraudzības institūcijai. Ja attiecīgā dalībvalsts uzraudzības institūcija pati neveic pārbaudi, tā var piedalīties Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktajā pārbaudē.

101.14pants. (1) Ja Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes vai finanšu iestādes mātes sabiedrība, neievēro šā likuma prasības vai nesniedz kredītiestādei konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības piemērot tai šā likuma 199.pantā minēto soda naudu vai arī aizliegt izmantot tās balsstiesības Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs un finanšu iestādēs.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar citas dalībvalsts uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu efektīvu konsolidēto uzraudzību (īpaši — ja finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības atrašanās vieta nesakrīt ar tās vadības atrašanās vietu).

101.15pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic tādas kredītiestādes konsolidēto uzraudzību, kuras mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc kredītiestādes mātes sabiedrības lūguma, vai pēc citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības vai tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības lūguma, kura ir kredītiestādes meitas sabiedrība, konsultējas ar iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām un novērtē, vai kredītiestāde ir pakļauta dalībvalstīs noteiktajām prasībām līdzvērtīgai konsolidētajai uzraudzībai.

(2) Izvērtējot, vai attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijas veiktā konsolidētā uzraudzība atbilst dalībvalstīs noteiktajām konsolidētās uzraudzības prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar Eiropas Banku komiteju un ievēro tās vadlīnijas.

(3) Ja ārvalsts uzraudzības institūcijas veiktā konsolidētā uzraudzība neatbilst dalībvalstīs noteiktajām prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija tādas kredītiestādes konsolidēto uzraudzību, kuras mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, veic atbilstoši šā likuma prasībām."

40. Izslēgt 102., 103., 104. un 105.pantu.

41. 106.pantā:

aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdus "kas ir finanšu iestāde" ar vārdiem "kas ir iekļauta konsolidācijas grupā";

papildināt piekto un sesto daļu pēc vārdiem "finanšu pakalpojumus" ar vārdiem "krājaizdevu sabiedrībām".

42. 107.1pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Citas dalībvalsts uzraudzības institūcijai ir tiesības veikt pārbaudes Latvijas Republikā reģistrētajās attiecīgās dalībvalsts banku filiālēs un pārstāvniecībās, kā arī tajās kredītiestādēs un komercsabiedrībās, kuras iesniegušas šai dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju konsolidētās uzraudzības veikšanai.";

aizstāt otrajā daļā vārdu "dalībvalsts" ar vārdiem "citas dalībvalsts";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības saskaņā ar savstarpēju vienošanos kā tālāk neizpaužamu sniegt citas dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai šā panta pirmajā daļā minētajās Latvijas Republikā reģistrētajās attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu filiālēs un pārstāvniecībās, kā arī tajās kredītiestādēs un komercsabiedrībās, kuras iesniegušas šai dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju konsolidētās uzraudzības veikšanai, ja attiecīgās dalībvalsts likumdošanas akti paredz atbildību par neizpaužamas informācijas izpaušanu."

43. 108.1pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "dalībvalstī" ar vārdiem "citā dalībvalstī" un vārdus "dalībvalsts kredītiestādei" — ar vārdiem "šai kredītiestādei";

aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā vārdu "dalībvalstī" ar vārdiem "citā dalībvalstī";

aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdu "Dalībvalsts" ar vārdiem "Citas dalībvalsts";

aizstāt trešajā un piektajā daļā vārdu "dalībvalstī" ar vārdiem "citā dalībvalstī";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Krīzes situācijās, neievērojot šajā pantā minēto procedūru, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var īstenot pasākumus, lai aizsargātu noguldītāju, ieguldītāju un citu kredītiestādes pakalpojumu saņēmēju intereses, par šādiem pasākumiem informējot attiecīgo dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju un Eiropas Komisiju."

44. 110.1pantā:

aizstāt otrajā daļā un piektās daļas 1.punktā vārdu "dalībvalsts" ar vārdiem "citas dalībvalsts";

izslēgt piektās daļas 2. un 3.punktā vārdus "Latvijas Republikā vai";

izslēgt sestajā daļā vārdus "Latvijas Banku".

45. Izslēgt 112.pantu.

46. Izteikt 129.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar šā likuma 27.panta 1., 2., 3., 4. un 8.punktu anulē kredītiestādei izsniegto licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ieceļ pilnvarnieku un iesniedz tiesā pieteikumu par šīs kredītiestādes likvidāciju un likvidatora iecelšanu, vienlaikus izvirzot likvidatora kandidatūru."

47. Papildināt likumu ar 131.1 pantu šādā redakcijā:

"131.1pants. (1) Par kredītiestādes administratoru kredītiestādes maksātnespējas procesā var būt:

1) fiziskā persona, kas saņēmusi valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" izsniegtu sertifikātu;

2) zvērinātu revidentu komercsabiedrība.

(2) Ja par administratoru tiek iecelta zvērinātu revidentu komercsabiedrība, tā rakstveidā pilnvaro veikt administratora pienākumus fizisko personu, kura atbilst šā panta pirmās daļas prasībām un uz kuru nav attiecināmi šā likuma 132.1 pantā noteiktie ierobežojumi."

48. 132.pantā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) kura ir bijusi notiesāta par noziegumiem pret valsti, noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, pārvaldes kārtību vai jurisdikciju vai noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;";

papildināt trešās daļas pirmo teikumu pēc vārda "komisija" ar vārdiem "atbilstoši šajā likumā noteiktajai kompetencei".

49. Papildināt likumu ar 132.1pantu šādā redakcijā:

"132.1pants. (1) Par administratoru nevar iecelt personu:

1) kura atzīstama par ieinteresētu personu attiecībā uz administrējamo kredītiestādi vai ir ar šo administrējamo kredītiestādi saistīta persona;

2) pret kuru administrējamai kredītiestādei ir prasījuma tiesība;

3) pret kuru kā pret parādnieku ir ierosināta cita maksātnespējas lieta vai kura ir uzskatāma par parādnieka pārstāvi citā maksātnespējas lietā, un šī cita lieta nav izbeigta;

4) kura ir bijusi notiesāta par noziegumiem pret valsti, noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, pārvaldes kārtību vai jurisdikciju vai noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

5) pret kuru ir uzsākta kriminālvajāšana vai kura ir krimināllietā aizdomās turētais.

(2) Fiziskā persona vai juridiskās personas pilnvarota fiziskā persona drīkst vienlaikus pildīt kredītiestādes administratora vai likvidatora pienākumus tikai vienā maksātnespējas un likvidācijas procesā.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbilstoši šajā likumā noteiktajai kompetencei ir tiesīga kontrolēt administratora darbību. Šajā nolūkā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes dokumentāciju, visu administratora dokumentāciju, kas saistīta ar kredītiestādi, kā arī saņemt no administratora paskaidrojumus un jebkuru citu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai kredītiestāžu uzraudzības funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju."

50. Izteikt 138.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šādā gadījumā par kredītiestādes administratoru ar tiesas nolēmumu apstiprināms likvidators, ja ievērotas šā likuma 131.1 panta prasības un nav 132.1pantā noteikto ierobežojumu."

51. Papildināt 146.panta ceturto daļu pēc vārda "iespējamību" ar vārdiem "Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņos".

52. Izslēgt 147.pantu.

53. 154.pantā:

aizstāt skaitli "131." ar skaitli "131.1";

aizstāt skaitli "132." ar skaitli "132.1".

54. Aizstāt 177.panta otrās daļas 5.punktā vārdus "norādījumu un noteikumu" ar vārdiem "noteikumu un rīkojumu".

55. Papildināt likumu ar 197.1pantu šādā redakcijā:

"197.1pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka kredītiestāde neievēro šā likuma vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdoto tiesību aktu, vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto normatīvo aktu prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa, lai kredītiestāde nekavējoties veic nepieciešamos pasākumus šādas situācijas novēršanai.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga īstenot vienu vai vairākus šādus pasākumus:

1) brīdināt kredītiestādi;

2) noteikt ierobežojumus kredītiestādes darbībai;

3) daļēji vai pilnīgi apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu;

4) dot kredītiestādes pārraudzības institūcijām un izpildinstitūcijām, kā arī šo institūciju vadītājiem un locekļiem pamatotus rakstveida rīkojumus, kas nepieciešami, lai ierobežotu vai pārtrauktu kredītiestādes darbību, kura apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju;

5) uzlikt kredītiestādei par pienākumu mazināt risku, kas saistīts ar tās darījumiem, pakalpojumiem un sistēmām;

6) lūgt Latvijas Banku pārtraukt tās kredītu izsniegšanu kredītiestādei;

7) uzlikt šajā likumā paredzētas soda naudas.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana saistībā ar šajā pantā minētajiem jautājumiem neaptur tā izpildi."

56. Aizstāt 199.pantā skaitli "5000" ar skaitli "100 000".

57. Aizstāt 209.pantā vārdu "dalībvalstīs" ar vārdiem "citās dalībvalstīs".

58. Aizstāt 211.panta otrajā daļā vārdu "dalībvalstu" ar vārdiem "citu dalībvalstu".

59. Izslēgt 213.panta ceturto daļu.

60. 220.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "Dalībvalsts" ar vārdiem "Citas dalībvalsts";

aizstāt otrajā daļā vārdus "dalībvalsts ieceltam" ar vārdiem "citas dalībvalsts ieceltam";

aizstāt trešajā daļā vārdu "Dalībvalsts" ar vārdiem "Citas dalībvalsts".

61. Papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29. un 30.punktu šādā redakcijā:

"17. Uz iekšējiem reitingiem balstīto attīstīto pieeju kredītriska kapitāla prasības aprēķinam un attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju šā riska kapitāla prasības aprēķinam kredītiestādes piemēro ar 2008. gada 1.janvāri.

18. Kredītiestādes, kas riska svērto vērtību aprēķinam piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 20., 21. un 22.punktā norādītajām summām vai vienāds ar tām.

19. Kredītiestādes, kas operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam izmanto attīstīto mērīšanas pieeju, no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 21. un 22.punktā norādītajām summām vai vienāds ar tām.

20. Līdz 2007.gada 31.decembrim kredītiestādes pašu kapitāls ir vismaz 95 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību.

21. No 2008.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim kredītiestādes pašu kapitāls ir vismaz 90 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību.

22. No 2009.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim kredītiestādes pašu kapitāls ir vismaz 80 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību.

23. Šā likuma pārejas noteikumu 18., 19., 20., 21. un 22.punkta prasību izpildei kredītiestāžu darbību raksturojošos rādītājus rēķina individuāli vai konsolidācijas grupas līmenī saskaņā ar šā likuma 50.8 un 50.9pantu.

24. Līdz 2007.gada 31.decembrim kredītiestāde šā likuma 35.pantā noteikto kredītriska un darījumu partnera riska kapitāla prasību aprēķinu saskaņā ar standartizēto pieeju var sagatavot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtībā.

25. Ja kredītiestāde izmanto šā likuma pārejas noteikumu 24.punktā minēto iespēju, tā līdz 2007.gada 31.decembrim šā likuma 35.pantā noteikto parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasību aprēķinu var sagatavot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtībā.

26. Ja kredītiestāde izmanto šā likuma pārejas noteikumu 24.punktā minēto iespēju, tai nepiemēro šā likuma 36.2, 36.3, 36.4 un 101.3panta prasības līdz 2007.gada 31.decembrim.

27. Izmantojot šā likuma pārejas noteikumu 24.punktā minēto iespēju, kredītiestāde šā likuma 35.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto operacionālā riska kapitāla prasību samazina par tādu daļu, kas noteikta kā tādu riska darījumu vērtības kopsummas attiecība pret visu kredītriskam pakļauto riska darījumu vērtību kopsummu, kuriem tiek rēķināta kredītriska kapitāla prasība saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 24.punktu.

28. Ja riska svērto vērtību visiem riska darījumiem aprēķina saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 24.punktu, kredītiestādes lielo riska darījumu un ar kredītiestādi saistīto personu riska darījumu ierobežojumu izpildi nodrošina kārtībā, kādu noteica Finanšu un kapitāla tirgus komisija pirms šo grozījumu spēkā stāšanās.

29. Grozījumi par šā likuma papildināšanu ar 131.1pantu attiecībā uz prasību par valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" izsniegta sertifikāta nepieciešamību kredītiestādes administratora pienākumu veikšanai nav piemērojami tam kredītiestādes administratoram, kurš savu darbību kā kredītiestādes administrators ir uzsācis pirms šo grozījumu spēkā stāšanās.

30. Šā likuma 74.3pants stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā. Kredītiestādēm ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par juridisko personu — Latvijas Republikas rezidentu, kā arī nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā pieprasījuma noguldījumu kontiem, kas atvērti un nav slēgti pirms šā likuma 74.3panta spēkā stāšanās dienas."

62. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

"8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 15.decembra direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem direktīvā 2001/34/EK;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 14.jūnija direktīvas 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija)."

Likums Saeimā pieņemts 2007.gada 22.februārī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2007.gada 8.martā