Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2., 14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2., 17.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.panta 1.punktu šādā redakcijā:

"1) daudzdzīvokļu māja - dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, un mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves;".

2. 7.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras iegūšanu īpašumā kaut vienam no privatizētājiem pastāv ierobežojumi saskaņā ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", likumu "Par zemes reformu pilsētās" vai Dzelzceļa likumu, privatizācijas objekts ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu. Privatizētā objekta īpašniekam ir tā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem, uz kura šī māja uzcelta.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja viendzīvokļa māja, tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras iegūšanu privatizētāja īpašumā pastāv ierobežojumi saskaņā ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", likumu "Par zemes reformu pilsētās" vai Dzelzceļa likumu, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa, vai daudzdzīvokļu māja. Privatizētā objekta īpašniekam ir tā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem, uz kura šī māja uzcelta."

3. Aizstāt 18.panta otrās daļas 1.punktā vārdus un skaitļus "līdz 2000.gada 1.janvārim" ar vārdiem un skaitļiem "līdz 2000.gada 1.novembrim".

4. Papildināt 27.panta ceturto un piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Privatizācijas objekta atkārtotas izsoles gadījumā privatizācijas komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu par izsoles sākotnējās cenas samazināšanu."

5. Aizstāt 34.panta trešajā daļā vārdus un skaitļus "bet ne vēlāk kā līdz 2000.gada 1.novembrim" ar vārdiem "bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms privatizācijas sertifikātu lietošanas termiņa beigām".

6. Izslēgt 38.panta septīto daļu.

7. 43.pantā:

papildināt ceturtās daļas 3.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

"Mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nomniekam pieteikums privatizācijas komisijai par šajā punktā minēto izdevumu aprēķināšanu jāiesniedz ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad saņemts privatizācijas paziņojums, vai vienlaikus ar pieteikumu par mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Tiesības uz pirkuma maksas samazināšanu ir arī šā panta ceturtās daļas 1. un 2.punktā minēto personu ģimenes locekļiem, kuri pārņēmuši noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma saistības."

8. Izslēgt 46.panta otrās daļas otro teikumu.

9. Izteikt XI nodaļu šādā redakcijā:

" XI nodaļa. Privatizētās dzīvojamās mājas pārvaldīšana

50.pants. Privatizētā objekta īpašnieka pienākumi

(1) Privatizētā objekta īpašnieka (turpmāk arī - dzīvokļa īpašnieks) pienākums ir:

1) ievērot pirkuma līguma vai vienošanās nosacījumus;

2) piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, apvienojoties ar citiem mājas īpašniekiem dzīvokļu īpašnieku sabiedrībā vai slēdzot līgumu par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus;

3) slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku - fizisko vai juridisko personu, uz kura atrodas privatizētais objekts;

4) ievērot privatizētā objekta līdzšinējā valdītāja noslēgtos nomas vai īres līgumus un to termiņus, izņemot likumā paredzētos gadījumus.

(2) Līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas-pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību, un tā nedrīkst pārsniegt īres maksas apmērus attiecīgajā mājā.

(3) Valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

51.pants. Kārtība, kādā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai

(1) Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai Civillikumā noteiktajā kārtībā noslēgtu savstarpēju līgumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sasaucama ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu un dzīvojamā mājā privatizēta ne mazāk kā puse no visiem mājā esošajiem privatizācijas objektiem.

(2) Valstij piederošā privatizējamā daudzdzīvokļu mājā dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc dzīvojamās mājas valdītājs, bet pašvaldībai piederošā privatizējamā daudzdzīvokļu mājā - pašvaldība, ja, neraugoties uz to, ka iestājušies šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi, līdz minētajam laikam šāda sabiedrība nav izveidota vai līgums nav noslēgts. Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulci var sasaukt arī viens vai vairāki daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki. Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci uzaicināmi visi dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu īpašnieki. Uzaicinājums uz kopsapulci izsniedzams pret parakstu dzīvokļa īpašniekam vai viņa ģimenes locekļiem.

(3) Pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs nodod dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā privatizēta ne mazāk kā puse no visiem mājā esošajiem privatizācijas objektiem.

(4) Ja dzīvojamā mājā privatizēta mazāk nekā puse no visiem mājā esošajiem privatizācijas objektiem, pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs var nodot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

(5) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas, ja dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona iesniegusi pieteikumu par dzīvojamās mājas pārņemšanu un ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) dzīvokļu īpašnieku sabiedrība izveidota vai dzīvokļu īpašnieku savstarpējs līgums noslēgts, ievērojot šajā likumā un citos likumos noteikto kārtību;

2) iesniegts dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokols par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pienākumu nodošanu attiecīgajai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūti un apliecība par reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā vai dzīvokļu īpašnieku savstarpējs līgums;

3) visi dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieki vai savstarpēju līgumu noslēgušie dzīvokļu īpašnieki ir noslēguši šā likuma 41.pantā paredzēto pirkuma līgumu ar privatizācijas komisiju;

4) dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieki pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu skaita, vai arī savstarpēju līgumu noslēguši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu skaita. Šis noteikums neattiecas uz šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu.

(6) Pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs nodod dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad izpildīti visi šā panta piektajā daļā minētie nosacījumi. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nodod, parakstot dzīvojamās mājas nodošanas-pieņemšanas aktu.

(7) Ja daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanas brīdī nav privatizēti visi šajā mājā esošie privatizācijas objekti, pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs vienojas ar dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotu personu par daudzdzīvokļu mājas neprivatizēto objektu turpmākās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību.

52.pants. Rīcība ar privatizēto objektu

Rīcību ar privatizēto objektu, tā lietošanas ierobežojumus, kā arī pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību regulē citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.

53.pants. Valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala lietošanas un izpirkšanas tiesības

(1) Tā valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem, uz kura uzcelta dzīvojamā māja, privatizētā dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas, mākslinieka darbnīcas, viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas īpašnieks iegūst saskaņā ar šā likuma 7.panta pirmo un trešo daļu.

(2) Uz 99 gadiem iegūtās zemes nomas tiesības var pārdot, mainīt vai citādi atsavināt, ja tiek pārdots, mainīts vai citādi atsavināts privatizētais dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa, mākslinieka darbnīca, viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja, neattiecinot uz šo gadījumu Civillikuma 2115.panta noteikumus.

(3) Ja dzīvojamā māja tiek nojaukta, zemes gabala nomnieks, kurš ieguvis zemi nomā uz 99 gadiem, saglabā nomas tiesības un šā panta otrajā daļā noteiktās tiesības.

(4) Persona, kura privatizācijas rezultātā ieguvusi zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem, nomāto zemes gabalu iegūst īpašumā bez papildu maksas, ja ievēroti šajā likumā un citos likumos zemes iegūšanai īpašumā paredzētie nosacījumi, iesniedzot zemesgrāmatu nodaļā nostiprinājuma lūgumu.

(5) Par nomā uz 99 gadiem nodota zemes gabala lietošanu tiek slēgts zemes nomas līgums, ievērojot šā panta noteikumus. Nomas maksa saskaņā ar šo līgumu nevar pārsniegt zemes nodokļa lielumu.

54.pants. Zemes gabala īpašnieka pienākumi un tiesības

(1) Zemes gabala īpašniekam ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku.

(2) Zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nedrīkst pārsniegt piecus procentus gadā no zemes kadastrālās vērtības. Pārējos gadījumos zemes gabala nomas maksu nosaka, privatizētā objekta īpašniekam vienojoties ar zemes gabala īpašnieku.

(3) Ja zemes gabala īpašnieks, kas noslēdzis nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku (īpašniekiem), pārdod zemes gabalu, pirmpirkuma tiesības uz to ir privatizētā objekta īpašniekam (īpašniekiem), ievērojot šā likuma 7.panta noteikumus.

(4) Ja atbilstoši šā likuma 50.panta pirmās daļas 3.punkta prasībām zemes nomas līgumi ar zemes gabala īpašnieku nav noslēgti, zemes gabala īpašniekam ir tiesības prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu vērst pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības."

10. 59.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:

"12) apkopot un uzturēt informāciju par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju nodošanu dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.";

papildināt otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) ar pilsētas un novada domes, pagasta padomes vai rajona padomes pilnvarojumu privatizēt attiecīgo pašvaldību dzīvojamās mājas."

11. Papildināt 67.panta ceturto daļu pēc vārdiem "kas iegūti šā likuma" ar vārdiem "15.panta piektajā daļā, 21.panta piektajā daļā un".

12. Izteikt 73.1 panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz dzīvojamām mājām, kas atrodas brīvo ekonomisko zonu un speciālo ekonomisko zonu teritorijā.

(4) Dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kas atrodas viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājās, kuras pēc 1940.gada 21.jūlija tika nacionalizētas vai citādi nelikumīgi atsavinātas un attiecībā uz kurām ir saņemti bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku pieteikumi par to atdošanu, drīkst nodot īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai tikai pēc pieteikumu izskatīšanas likumā noteiktajā kārtībā."

13. 74.pantā:

papildināt piekto daļu pēc vārdiem "neizīrētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas" ar vārdiem "un neizīrētie dzīvokļi";

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Dzīvokļus un mākslinieku darbnīcas, kas atrodas ēkās, kurām nav dzīvojamās mājas statusa, privatizē šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja dzīvojamās telpas īres līgums (mākslinieka darbnīcas nomas līgums) noslēgts līdz 1995.gada 25.jūlijam un šajā datumā attiecīgajai ēkai bija dzīvojamās mājas statuss. Pārējos gadījumos neapdzīvojamās ēkās esošos dzīvokļus un mākslinieku darbnīcas var privatizēt, ja par to ir pieņemts Ministru kabineta vai attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums."

14. Aizstāt 77.panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus "līdz 2000.gada 31.decembrim" ar vārdiem "līdz privatizācijas sertifikātu lietošanas termiņa beigām".

15. Pārejas noteikumos:

izslēgt 20.punkta 1.apakšpunktā vārdus un skaitļus "līdz 2000.gada 1.aprīlim";

izslēgt 22.punktā vārdus un skaitļus "līdz 2001.gada 1.aprīlim";

izslēgt 23.punktā vārdus un skaitļus "līdz 2001.gada 1.jūlijam";

papildināt 24.punktu ar 4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"4) dzīvojamo māju privatizācijas elektroniskās datu bāzes uzturēšanu un aktualizēšanu.";

izslēgt 25.punktu.

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.novembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 26.oktobrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2000.gada 9.novembrī