Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 05.11.2004. - 31.12.2004. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumus Nr. 295 "Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos".
Ministru kabineta noteikumi Nr.3

Rīgā 2001.gada 2.janvārī (prot. Nr.1, 13.§)
Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos
Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 13.panta pirmās daļas 2.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas (turpmāk - zvejnieki) drīkst nodarboties ar rūpniecisko zveju (turpmāk - zveja) Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, izņemot ūdeņus, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai.

2. Šie noteikumi attiecas uz ūdeņiem, kuri atrodas sauszemes pusē no Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta līnijas, tai skaitā upju ietekās jūrā - kas atrodas sauszemes pusē aiz līnijas, kura savieno upju pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus, un ostās - kas atrodas sauszemes pusē aiz līnijas, kura savieno ostu pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju vistālāk jūrā izvirzītos punktus.

3. Zvejnieki drīkst zvejot iekšējos ūdeņos, ja ir noslēgts zvejas tiesību nomas līgums un saņemta zvejas atļauja (licence), kurā norādīts zvejas rīku veids un to skaita vai nozvejas limits (turpmāk - zvejas limits), pēc tam, kad zvejnieki - juridiskās personas - ir saņēmuši speciālu atļauju (licenci) zvejniecības uzņēmējdarbības veikšanai, bet zvejnieki - fiziskās personas - reģistrējušies Vides ministrijas reģionālajā vides pārvaldē (turpmāk - reģionālā vides pārvalde).

(Grozīts ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr. 755)

4. Zvejniekiem nav jānoformē zvejas tiesību nomas līgums un ir nepieciešama tikai zvejas atļauja (licence), ja zveja notiek ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības nepieder valstij un ar zveju nodarbojas attiecīgās ūdenstilpes īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, kā arī ja zveja ūdenstilpēs notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par licencēto rūpniecisko zveju.

5. Privātajās ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības nepieder valstij, ar zveju drīkst nodarboties zvejas tiesību īpašnieks vai ar viņa pilnvarojumu vai nomas līgumu - citi zvejnieki, ievērojot ūdenstilpēs noteiktos zvejas limitus, šos noteikumus un Ministru kabineta noteikumus par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos.

6. Zvejas limitus, pamatojoties uz Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta un starptautisko organizāciju rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides ministriju katru gadu ar attiecīgu rīkojumu nosaka Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvalde (turpmāk - Zivsaimniecības pārvalde) un nosūta to pašvaldībām, kurām ir noslēgta vienošanās ar Zivsaimniecības pārvaldi par zivju resursu pārzināšanu.

(Grozīts ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr. 755)

7. Zveja īpaši aizsargājamās dabas teritorijās notiek saskaņā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, dabas aizsardzības plāniem un šiem noteikumiem, bet zveja zinātniskai izpētei un citos īpašos nolūkos — šo noteikumu 9.punktā noteiktajā kārtībā atbilstoši Zivsaimniecības pārvaldē un Vides ministrijā saskaņotām zinātniskajām programmām vai projektiem.

(MK 23.12.2003. noteikumu Nr. 755 redakcijā)

8. Vēžu un trīsuļodu kāpuru ieguve tiek atļauta ūdenstilpēs, kurās saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu Valsts zivsaimniecības pārvalde ir noteikusi vēžu vai trīsuļodu kāpuru ieguves limitu. Nomātās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās tiek ieviesta licencētā rūpnieciskā zveja, pēc saskaņošanas ar Zivsaimniecības pārvaldi, Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu, Vides ministriju un attiecīgo reģionālo vides pārvaldi var noteikt zvejas kārtību atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu, kā arī licencēto rūpniecisko zveju.

(Grozīts ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr. 755)

9. Zveju atbilstoši Zivsaimniecības pārvaldē un Vides ministrijā saskaņotām zinātniskajām programmām vai projektiem, kurus izstrādājis Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts vai citas juridiskās personas, kuru statūtos paredzēts attiecīgais darbības veids, var veikt, ja Vides ministrijas Dabas aizsardzības pārvaldē (turpmāk — Dabas aizsardzības pārvalde) ir saņemta zvejas atļauja (licence) zvejai zinātniskai izpētei vai citos īpašos nolūkos (zivkopībai, aklimatizācijai, kontrolzvejai, melioratīvai zvejai). Zivsaimniecības pārvalde pēc saskaņošanas ar Vides ministriju atbilstoši zinātniskajās programmās vai projektos paredzētajiem pētījumu mērķiem un uzdevumiem var noteikt šādai zvejai pieļaujamos izņēmumus, kas saistīti ar zvejas rīkiem un to izmantošanu, zivju minimālo garumu, zvejas aizlieguma laiku un vietu.

(MK 23.12.2003. noteikumu Nr. 755 redakcijā)

10. Zvejā ir atļauti šādi zvejas rīki:

10.1. tīkls — pasīvs zvejas rīks, kas izgatavots no linuma, kurš piesiets (uzsēdināts) virvēm. Tīkla linuma acs minimālais izmērs ir:

10.1.1. zivju tīklam — 30 mm;

10.1.2. zivju tīklam specializētajā repšu zvejā — 20 mm;

10.1.3. zivju tīklam specializētajā zušu, jūras salaku un vīķu zvejā — 12 mm;

10.1.4. nēģu tīklam — 8 mm;

10.2. murds — pasīvs krātiņveida zvejas rīks, kas izgatavots no linuma, kurā auklas diametrs nav tievāks par 1 mm, un sastāv no sētas ar spārniem (ejām) un viena vai diviem linuma maisiem jeb āmjiem. Murda linuma acs minimālais izmērs ir:

10.2.1. zivju murdam — 30 mm;

10.2.2. zivju murdam specializētajā jūras salaku un vīķu zvejā un zušu murdam — 12 mm;

10.2.3. nēģu murdam, kura horizontālais murda atvērums nedrīkst būt lielāks par 4 m, — 8 mm;

10.2.4. stagaru murdam un ezera salaku murdam — 6 mm;

10.3. nēģu tacis — nēģu murdu rinda, kas stacionāri nostiprināta upes gultnē;

10.4. zušķērājs — stacionārs krātiņveida zvejas rīks no ezera lejup migrējošo zušu zvejai, arī zušu murds, ja ar to tiek aizšķērsots vairāk par pusi no upes platuma;

10.5. zivju vads — aktīvs zvejas rīks, kas sastāv no virvēm, linuma spārniem un āmja un kuru izmanto tikai zvejai zinātniskai izpētei un zvejai citos īpašos nolūkos;

10.6. trīsuļodu kāpuru rāmis (siets) — uz karkasa (rāmja) vai pie karkasa (rāmja) nostiprinātu auklu rinda vai siets;

10.7. vēžu murds — pasīvs krātiņveida zvejas rīks, kas sastāv no viena vai vairākiem iedzirkņiem.

(MK 23.12.2003. noteikumu Nr. 755 redakcijā; 10.1.1. un 10.2.1. apakšpunkts stājas spēkā 01.01.2005., sk. 43.punktu)

II. Zvejas rīki un to izmantošana

11. Zveja tiek uzskatīta par specializētu, ja tiek zvejotas kādas noteiktas sugas zivis ar šai sugai paredzēto zvejas rīku un attiecīgais zvejas rīks ir norādīts zvejas atļaujā (licencē). Citos gadījumos zveja tiek uzskatīta par nespecializētu zveju.

12. Zvejas rīka linuma acs izmēru nosaka, izmērot attālumu starp grīstē saņemtiem vienpadsmit vienas rindas linuma mezgliem un dalot iegūto skaitli ar desmit.

13. Nespecializētajā zvejā Buļļupē un Daugavā (arī tās ūdenskrātuvēs) aizliegts izmantot tīklus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 40 mm.

(MK 23.12.2003. noteikumu Nr. 755 redakcijā)

14. Zvejā aizliegts izmantot šādus zvejas rīkus:

14.1. murdus, kuru sētas garums vai spārnu atvērums ir lielāks par 30 m, izņemot murdus zušu un ezera salaku specializētajai zvejai un murdus zvejai Buļļupē un Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, kuru sētas garums vai spārnu atvērums var būt lielāks par 30 m, bet nedrīkst pārsniegt 100 m;

14.2. Buļļupē un Daugavā (arī tās ūdenskrātuvēs) — tīklus, kuru garums ir mazāks par 30 m;

14.3. ezeros — tīklus, kuru garums ir mazāks par 15 m.

(MK 23.12.2003. noteikumu Nr. 755 redakcijā)

15. Specializēto repšu, zušu, nēģu, ezera un jūras salaku, vīķu un stagaru zveju, kā arī vēžu un trīsuļodu kāpuru ieguvi konkrētās zvejas vietās vai ūdenstilpēs papildus ikgadējam zvejas limitam var noteikt ar Zivsaimniecības pārvaldes rīkojumu pēc konkrētā zvejas vai ieguves veida iepriekšējas saskaņošanas ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu un Vides ministriju.

(MK 23.12.2003. noteikumu Nr. 755 redakcijā)

III. Zivju minimālais garums un piezvejas apjoms

16. Lomā atļauts paturēt, bet aizliegts pārdot šo noteikumu 23.punktā noteikto piezveju, kā arī atļauts paturēt minēto sugu zivis un vēžus, ja to minimālais garums atbilst šādiem izmēriem:

16.1. lasis (Salmo salar) - 60 cm;

16.2. taimiņš (Salmo trutta) - 50 cm;

16.3. sams (Silurus glanis) - 50 cm;

16.4. zandarts (Stizostedion lucioperca) - 45 cm;

16.5. līdaka (Esox lucius) - 45 cm;

16.6. zutis (Anguilla anguilla) - 40 cm;

16.7. vimba (Vimba vimba) - 29 cm;

16.8. ālants (Leuciscus idus) - 29 cm;

16.9. sapals (Leuciscus cephalus) - 29 cm;

16.10. sīga (Coregonus lavaretus) - 29 cm;

16.11. salate (meža vimba) (Aspius aspius) - 29 cm;

16.12. līnis (Tinca tinca) - 29 cm;

16.13. vēdzele (Lota lota) - 30 cm;

16.14. repsis (Coregonus albula) - 16 cm;

16.15. jūras salaka (Osmerus eperlanus) - 11 cm;

16.16. platspīļu vēzis (Astacus astacus) - 10 cm;

16.17. šaurspīļu vēzis (Astacus leptodactylus) - 10 cm.

(Grozīts ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr. 755)

17. Visu sugu zivīm garumu nosaka, mērot zivi no purna gala līdz astes spuras galam. Ja mēra apstrādātas (sālītas, žāvētas, kūpinātas vai kaltētas) zivis, noteiktais garums tiek samazināts par četriem procentiem, bet zivīm ar atdalītām astēm un galvām noteiktais garums tiek samazināts par 25 %. Ja atdalīta tikai galva, noteikto garumu samazina par 15 %, ja atdalīta tikai aste, - par 10 %.

18. Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa gala (ass izaugums priekšā starp acīm) līdz astes plāksnīšu galam.

19. Visu sugu zivis un vēžus, kas ir mazāki par šo noteikumu 16.punktā noteikto garumu, sauc par mazizmēra zivīm un mazizmēra vēžiem.

20. Par piezveju tiek uzskatītas to sugu zivis konkrētajā lomā, kuru zveja ir aizliegta attiecīgajā laikā, vietā vai ar attiecīgo zvejas rīku, kā arī mazizmēra zivis un mazizmēra vēži.

21. Aizliegta līdaku, sīgu, repšu un vēdzeļu piezveja šo noteikumu 28.punktā noteiktajā papildu aizlieguma laikā, bet strauta foreļu, alatu, kā arī vēžu piezveja aizliegta visu gadu. Lašu un taimiņu piezveja aizliegta visu gadu, izņemot šo noteikumu 28.1.apakšpunktā minēto nozveju.

(MK 23.12.2003. noteikumu Nr. 755 redakcijā)

22. Specializētajā zvejā laikposmā no 16.aprīļa līdz 20.jūnijam šo noteikumu 16.punktā minēto zivju sugu piezveja aizliegta, bet pārējo zivju sugu piezveja nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējā loma svara.

23. Pieļaujamā mazizmēra zivju piezveja, izņemot šo noteikumu 21. un 22.punktā noteiktos piezvejas ierobežojumus, katrā zvejas rīka pacelšanas reizē katrai šo noteikumu 16.punktā minētajai zivju sugai nedrīkst pārsniegt 5 % no attiecīgās sugas zivju kopējā skaita nozvejā.

(MK 23.12.2003. noteikumu Nr. 755 redakcijā)

24. Ja ir pārsniegts šo noteikumu 21., 22. un 23.punktā noteiktais piezvejas apjoms, piezveja nekavējoties jāatlaiž ūdenī.

25. Ja ir pārsniegta noteiktā piezveja, zvejniekam zveja attiecīgajā vietā jāpārtrauc vai zvejas rīki jāaizstāj ar citiem zvejas rīkiem, vai jāmaina zvejas vieta.

IV. Ar zveju saistītie aizliegumi

26. Zvejniekiem aizliegts:

26.1. izmantot zvejas rīkus bez marķējuma vai ar tādu marķējumu, kas neatbilst šo noteikumu 34.punktā minētajām prasībām;

26.2. pārbaudīt, izņemt un transportēt tiem nepiederošus zvejas rīkus;

26.3. iegūt jebkādas sugas zivis, vēžus un nēģus, izmantojot elektrisko strāvu (izņemot zivju, vēžu un nēģu ieguvi ar līdzstrāvas vai līdzstrāvas impulsa elektrozvejas aparātu to uzskaites veikšanai zinātniskos nolūkos), duramos rīkus, sprāgstvielas, šaujamieročus un ķīmiskās vielas;

26.4. atrasties ūdenstilpēs vai to tiešā tuvumā:

26.4.1. ar zvejas rīkiem, kuru lietošana attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta vai kuru izmantošanai nav izsniegta attiecīga zvejas atļauja (licence);

26.4.2. ar jebkādas sugas zivīm, vēžiem, trīsuļodu kāpuriem un nēģiem, kuru ieguve attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta vai kuru daudzums pārsniedz šajos noteikumos atļauto piezveju;

26.5. pēc zvejas transportēt lomu no izkraušanas vai pārkraušanas vietas vai pārdot lomu, ja nav izdarīts attiecīgs ieraksts zvejas žurnālā;

26.6. reģistrēt zvejas žurnālā vienas sugas zivis ar citas sugas zivju nosaukumu, nenorādīt zivju nosaukumu vai izdarīt ierakstu “pārējās zivis” vai “sīkzivis”;

26.7. patvaļīgi pārvietot nozvejotās zivis no vienas ūdenstilpes otrā;

26.8. izvietojot zvejas rīkus, patvaļīgi veidot akmeņu krāvumus, aizsprostus un veikt citas darbības, kas izmaina ūdenstilpes dabisko hidroloģisko režīmu;

26.9. izmantot zvejā tīklus publiskajos ezeros no ledus brīvajā zvejas sezonā sestdienās, svētdienās un svētku dienās no pulksten 24.00 naktī no piektdienas uz sestdienu (vai no pulksten 24.00 naktī no attiecīgās darbdienas vai svētdienas uz svētku dienu) līdz pulksten 24.00 naktī no svētdienas uz pirmdienu (vai līdz pulksten 24.00 naktī no pēdējās svētku dienas uz nākamo darbdienu). Šis nosacījums neattiecas uz šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem publiskajiem ezeriem (ezeru daļām).

(MK 23.12.2003. noteikumu Nr. 755 redakcijā)

V. Zvejas aizlieguma laiki un vietas

27. Aizliegts zvejot un iegūt jebkādas sugas zivis visās ūdenstilpēs no 16.aprīļa līdz 20.jūnijam, izņemot specializēto zveju ar murdiem un zušķērāju.

28. Papildus šo noteikumu 27.punktā noteiktajam aizliegumam aizliegts zvejot un iegūt minēto sugu zivis, vēžus un nēģus šādos laikos:

28.1. lašus un taimiņus — visu gadu, izņemot lašu un taimiņu nozveju, kas iegūta nespecializētajā zvejā Buļļupē un Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES laikposmā no 16.novembra līdz 15.aprīlim un no 21.jūnija līdz 14.septembrim;

28.2. strauta foreles un alatas - visu gadu;

28.3. līdakas - no 15.marta līdz 15.aprīlim;

28.4. nēģus:

28.4.1. Daugavā — no 1.maija līdz 31.jūlijam;

28.4.2. Braslā, Gaujā, Irbē, Lielupē, Sakā, Salacā, Užavā un Ventā - no 1.februāra līdz 31.jūlijam;

28.4.3. pārējās upēs, kurās atļauta nēģu zveja, - no 1.februāra līdz 31.oktobrim;

28.5. sīgas un repšus - no 1.oktobra līdz 30.novembrim;

28.6. vēdzeles - no 1.februāra līdz 30.martam;

28.7. vēžus (platspīļu un šaurspīļu) - no 1.oktobra līdz 30.jūnijam, bet vēžu mātītes ar redzamiem ikriem - visu gadu.

(Grozīts ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr. 755)

29. Visu gadu aizliegts zvejot (izņemot specializēto zušu, nēģu, stagaru un ezera salaku zveju) šādās vietās:

29.1. visās upēs un kanālos, izņemot Buļļupi un Daugavu (arī tās ūdenskrātuves), kur zveja atļauta, ievērojot šo noteikumu 29.2., 30.1. un 30.2.apakšpunktā minētos ierobežojumus;

29.2. Daugavā:

29.2.1. no ietekas jūrā 1000 m augšup pret straumi;

29.2.2. no Ķeguma HES aizsprosta 1000 m lejup pa straumi;

29.2.3. no Pļaviņu HES aizsprosta 1000 m lejup pa straumi;

29.2.4. no Rīgas HES aizsprosta 700 m lejup pa straumi;

29.3. Lubāna ezerā 100 m uz visām pusēm no Aiviekstes slūžām;

29.4. Alūksnes, Āraišu, Babītes, Balvu, Dagdas, Juglas, Kaunatas, Lielauces, Lielajā Nabas, Mazajā Ludzas, Mazajā Nabas, Rēzeknes, Salas, Slokas, Viesītes un Viļakas ezerā, Dzirnezerā, Ķīšezerā, Lielajā Baltezerā, Lielezerā un Mazajā Baltezerā.

(MK 23.12.2003. noteikumu Nr. 755 redakcijā)

30. Papildus šo noteikumu 29.punktā minētajām vietām aizliegts zvejot šādās vietās un laikos:

30.1. Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES (izņemot specializēto nēģu zveju) — no 15.septembra līdz 15.novembrim;

30.2. Buļļupē (izņemot specializēto nēģu zveju) — no 15.septembra līdz 15.novembrim;

30.3. Lubāna ezerā — no 15.marta līdz 15.aprīlim;

30.4. Lubāna ezerā Ziemeļu dambim pieguļošajā daļā no Rēzeknes upes ietekas līdz dambja pagriezienam 1400 m gar krastu un 600 m no krasta ezerā — no 1.septembra līdz 15.martam;

30.5. ar tīkliem Liepājas ezerā — no 15.septembra līdz 30.novembrim;

30.6. ar tīkliem visos publiskajos ezeros no ledus brīvajā zvejas sezonā sestdienās, svētdienās un svētku dienās, izņemot šo noteikumu 3.pielikumā minētos publiskos ezerus (ezeru daļas) un gadījumus, ja saskaņā ar Zvejniecības likuma 12.pantu ir nepieciešams veikt zveju zinātniskai izpētei un zveju citos īpašos nolūkos.

(MK 23.12.2003. noteikumu Nr. 755 redakcijā)

31. Zvejas rīkus (izņemot rīkus, kurus izmanto specializētajā nēģu zvejā un specializētajā zušu zvejā ar zušķērāju) aizliegts izvietot:

31.1. aizšķērsojot ūdenstilpē starp jebkuriem sauszemes punktiem vairāk par pusi no brīvās ūdens platības, kura nav blīvi aizaugusi ar meldriem, niedrēm vai citiem ūdensaugiem;

31.2. tuvāk par 100 m no jebkura upes pretējā krastā izvietotā zvejas rīka vistālāk upē izvirzītā punkta;

31.3. tuvāk par 50 m uz visām pusēm no upju un kanālu ietekām un iztekām.

(MK 23.12.2003. noteikumu Nr. 755 redakcijā)

32. Aizliegta jebkuru zvejas rīku izvietošana apzīmētos kuģošanas ceļos.

VI. Zvejnieka pienākumi

33. Nodarbojoties ar zveju, zvejniekam ir šādi pienākumi:

33.1. turēt klāt zvejas atļauju (licenci), zvejas žurnālu un personu apliecinošu dokumentu;

33.2. saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļā noteiktajām prasībām marķēt zvejas rīkus un apzīmēt to atrašanās vietu;

33.3. pēc loma pacelšanas nekavējoties šķirot zivis un atlaist ūdenī tās zivis, kuras pārsniedz šo noteikumu 21., 22. un 23.punktā noteikto piezvejas apjomu;

33.4. pēc atgriešanās krastā pirms zivju pārdošanas vai transportēšanas reģistrēt zvejas datus iekšējo ūdeņu zvejas žurnālā (1.pielikums), kuru izsniedz reģionālā vides pārvalde;

33.5. līdz nākamā mēneša desmitajam datumam iesniegt zvejas žurnālu reģionālajā vides pārvaldē;

33.6. nepieļaut ar zveju, zivju apstrādi un zivju transportēšanu saistītas darbības, kas izraisa vides piesārņošanu;

33.7. sniegt iespēju zinātniskās pētniecības iestādēm uz līgumu pamata veikt zivju bioloģiskās analīzes;

33.8. nosūtīt Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtam zīmītes, kuras bija piestiprinātas iezīmētajām zivīm;

33.9. netraucēt reģionālās vides pārvaldes un Vides valsts inspekcijas pilnvarotām amatpersonām pārbaudīt zvejas vietu, nozvejotās un apstrādātās zivis, zvejas rīkus, ar zveju saistīto informāciju un sniegt pārbaudes veikšanai nepieciešamo palīdzību;

33.10. zvejojot ar tīkliem šo noteikumu 3.pielikumā minētajos publiskajos ezeros (ezeru daļās) no ledus brīvajā zvejas sezonā sestdienās, svētdienās un svētku dienās, ievērot šādu kārtību:

33.10.1. turēt klāt zvejas atļauju (licenci), kurā attiecīgā reģionālā vides pārvalde veikusi papildu ierakstu par atļauju zvejot ar tīkliem ses-tdienās, svētdienās un svētku dienās attiecīgajā publiskajā ezerā;

33.10.2. tīklus marķēt atbilstoši šo noteikumu 34.punktā minētajām prasībām un to atrašanās vietā abus tīklu galus papildus apzīmēt ar stoderēm un vienādas krāsas (izņemot baltu) karodziņiem, kuru katra mala nav īsāka par 40 cm.

(Grozīts ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr. 755)

VII. Zvejas rīku marķēšana un atrašanās vietu apzīmēšana

34. Zvejas rīku marķēšanā un vietu apzīmēšanā jāievēro šādi nosacījumi:

34.1. zvejas rīka marķēšanas zīmi izgatavo no gaiša putuplasta, baltmetāla vai cita ūdensizturīga materiāla, un tās izmērs nedrīkst būt mazāks par 3 x 6 cm;

34.2. uz marķēšanas zīmes norāda juridiskās personas (zvejas organizācijas) nosaukumu vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu un zvejas atļaujas (licences) numuru;

34.3. zvejas rīkus, kuri saskaņā ar līgumiem tiek izmantoti zinātniskajai izpētei, papildus marķē ar attiecīgās pētniecības iestādes zīmi;

34.4. burtu un ciparu lielumam un uzrakstu nodiluma pakāpei jābūt tādai, lai uzraksti un apzīmējumi ir skaidri salasāmi;

34.5. marķēšanas zīmes piestiprina:

34.5.1. tīklam - abos galos pie augšējās auklas ne tālāk par vienu metru no tīkla linuma galiem;

34.5.2. murdam bez spārniem - lielākā loka (loku) vidū;

34.5.3. murdam ar spārniem - katra spārna galā augšmalā ne tālāk par vienu metru no gala;

34.5.4. (svītrots ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr. 755);

34.5.5. zivju vadam un trīsuļodu kāpuru rāmim (sietam) - jebkurā redzamā vietā;

34.6. tīklu atrašanās vietas apzīmē ar bojām vai citām virs ūdens redzamām zīmēm;

34.7. kuģojamās upēs tīkli upes labajā krastā papildus marķējami ar sarkanu boju, bet kreisajā krastā - ar baltu boju.

(Grozīts ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr. 755)

VIII. Zivju resursu pārvaldes un zvejas kontroles institūciju tiesības un pienākumi

35. Lai nodrošinātu šo noteikumu izpildes kontroli, reģionālās vides pārvaldes un Vides valsts inspekcijas pilnvarotām amatpersonām:

35.1. ir tiesības:

35.1.1. izsniegt zvejas atļaujas (licences) un pagarināt to derīguma termiņu, izsniegt zvejas žurnālus, reģistrēt zvejniekus un izskaidrot zvejas noteikumus, kā arī pirms zvejas atļaujas (licences) izsniegšanas pārbaudīt zvejnieku zināšanas par zvejas noteikumiem;

35.1.2. uzturēties zvejas laivās un uz citiem peldošiem līdzekļiem un pārbaudīt nozvejotās un apstrādātās zivis, gatavo zivju produkciju, zvejas rīkus, zvejas vietas un ar zveju saistītos dokumentus, kā arī izrakstīt no minētajiem dokumentiem nepieciešamo informāciju;

35.1.3. pieprasīt no zvejniekiem informāciju par zveju, kā arī pārbaudīt zvejas žurnālu aizpildīšanas pareizību;

35.2. ir pienākumi:

35.2.1. līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam iesniegt no zvejniekiem pēc zvejas saņemtos zvejas žurnālus Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtā;

35.2.2. ja zvejas atļauja (licence) tiek apturēta vai anulēta, informēt par to attiecīgo pašvaldību;

35.2.3. iesniegt Zivsaimniecības pārvaldē un Vides ministrijā priekšlikumus par nepieciešamajiem papildpasākumiem zvejas regulēšanai ūdenstilpēs.

(Grozīts ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr. 755)

36. Pašvaldības, kurām ir vienošanās ar Zivsaimniecības pārvaldi par zivju resursu pārzināšanu, saskaņā ar Zivsaimniecības pārvaldes konkrētajās ūdenstilpēs noteiktajiem zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību noslēdz zvejas tiesību nomas līgumus un sadala zvejas limitus zvejniekiem.

37. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu, Vides ministrijas Jūras vides pārvaldes un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju inspektori, kā arī vides aizsardzības sabiedriskie inspektori. Zvejas uzraudzībā atbilstoši savai kompetencei piedalās arī pašvaldības attiecīgi pilnvarotas amatpersonas, policija, pašvaldības policija, zemessardze, kā arī ūdenstilpju īpašnieki un nomnieki.

(Grozīts ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr. 755)

IX. Atbildība par šo noteikumu pārkāpšanu

38. Ja, pārkāpjot šos noteikumus, zivju resursiem nodarīts zaudējums, vides aizsardzības valsts institūcijas (amatpersonas) nosaka zaudējuma apmēru par zaudējumu, kādu fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, nelikumīgi iegūstot zivis un bezmugurkaulniekus iekšējos ūdeņos. Ja zaudējums netiek atlīdzināts brīvprātīgi, attiecīgo summu piedzen tiesas ceļā. Nosakot zaudējuma apmēru, ņem vērā šādus nosacījumus:

38.1. piemēro šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās takses, izņemot šo noteikumu 38.2.apakšpunktā minētos gadījumus;

38.2. piemēro šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās takses trīskāršā apmērā par šādiem pārkāpumiem:

38.2.1. zveja bez zvejas atļaujas (licences);

38.2.2. attiecīgas zivju sugas zveja aizliegtā laikā vai vietā;

38.2.3. neatļautu zvejas rīku un zvejas veidu izmantošana, kā arī tādu zvejas rīku un zvejas veidu izmantošana, kas nav norādīti zvejas atļaujā (licencē).

(MK 02.11.2004. noteikumu Nr. 905 redakcijā)

39. Neņemot vērā piemēroto administratīvo sodu vai kriminālsodu, reģionālās vides pārvaldes un Vides valsts inspekcijas pilnvarotās amatpersonas ir tiesīgas anulēt izsniegto zvejas licenci. Zvejas noteikumu pārkāpumi var būt iemesls atteikumam piešķirt zvejas limitus nākamajā gadā vai zvejas tiesību nomas līguma laušanai.

40. Pēc reģionālās vides pārvaldes, Vides valsts inspekcijas un Vides ministrijas Jūras vides pārvaldes pilnvaroto amatpersonu pieprasījuma zvejas rīkus un peldošos līdzekļus, kas lietoti, lai nelikumīgi iegūtu zivis, kā arī nozvejotās zivis līdz to pārdošanas vai uzglabāšanas vietai transportē šo noteikumu pārkāpējs.

(Grozīts ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr. 755)

X. Noslēguma jautājumi

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr. 755)

41. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija noteikumus Nr.261 "Rūpnieciskās zvejas noteikumi Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 217./218.nr.).

42. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumus Nr.181 “Noteikumi par papildu aizliegumiem rūpnieciskajai zvejai publiskajās upēs (upju posmos) un publiskajos ezeros sestdienās, svētdienās un svētku dienās”.

(MK 23.12.2003. noteikumu Nr. 755 redakcijā)

43. Noteikumu 10.1.1. un 10.2.1.apakšpunkts stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.

(MK 23.12.2003. noteikumu Nr. 755 redakcijā)

Ministru prezidents A.Bērziņš

Zemkopības ministrs A.Slakteris
1. pielikums
Ministru kabineta
2001. gada 2. janvāra
noteikumiem Nr. 3

(Pielikums grozīts ar MK 23.12.2003. noteikumiem Nr. 755)

Iekšējo ūdeņu zvejas žurnāls Nr.____

Zemkopības ministrs A.Slakteris
2.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 2.janvāra
noteikumiem Nr.3

(Pielikums MK 02.11.2004. noteikumu Nr. 905 redakcijā)

Takses piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, kādu fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, nelikumīgi iegūstot zivis un bezmugurkaulniekus iekšējos ūdeņos
Nr.
p.k.
Zivju suga vai ūdens bezmugurkaulnieku sugaZaudējuma atlīdzība
(latos)
Mērvienība
1.Lasis, taimiņš32,501 gab.
2.Sams, strauta forele un varavīksnes forele7,501 gab.
3.Sīga, zandarts, zutis5,001 gab.
4.Ālants, karpa (sazāns), repsis, salate, sapals, vēdzele, vimba1,501 gab.
5.Līnis, plaudis, nēģis, platspīļu vēzis un šaurspīļu vēzis1,001 gab.
6.Zivju ikri10,00100 g
7.Alata17,001 gab.
8.Līdaka5,001 gab.
9.Citu sugu zivis0,201 gab.
10.Trīsuļodu kāpuri, sānpeldes1,50100 g
3.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 2.janvāra
noteikumiem Nr.3

(Pielikums MK 23.12.2003. noteikumu Nr. 755 redakcijā)

Publiskie ezeri (ezera daļas), kuros no ledus brīvajā zvejas sezonā sestdienās, svētdienās un svētku dienās atļauta zveja ar tīkliem
Nr.
p.k.
Publiskais ezers (ezera daļa)Pašvaldība (pašvaldības), kuras administratīvajā teritorijā atrodas ezers (ezera daļa)
123
1.Durbes ezersDunalkas, Tadaiķu pagasts, Durbes pilsēta ar lauku teritoriju
2.Lielais Ludzas ezersZvirgzdenes pagasts
3.Liepājas ezersLiepājas pilsēta, Grobiņas, Nīcas, Otaņķu pagasts
4.Lubāna ezersNagļu, Gaigalavas, Ošupes, Barkavas pagasts
5.Rāznas (Rēznas) ezersKaunatas, Čornajas, Mākoņkalna pagasts
6.Rustēga (Unguru) ezersRaiskuma pagasts
7.Rušona (Cīruļu) ezersKastuļinas, Rušonas, Feimaņu pagasts
8.Sīvera ezersAulejas, Skaistas pagasts
9.Usmas ezersUsmas pagasts
05.11.2004