Darbības ar dokumentu

Valsts veterinārais dienests

Rīkojums Nr.109 2000.gada 2.oktobrī

Par inspekcijas darbības reglamentu

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2000.gada 29.februāra "Pasākumu plānu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai" un Ministru kabineta 2000.gada 18.janvāra instrukciju Nr.1 "Inspekciju darbības reglamenta izstrādāšanas kārtība", nosaku:

1. Apstiprināt Valsts veterinārā dienesta darbības reglamentu.

2. Rajonu (Rīgas pilsētas) veterināro pārvalžu priekšniekiem nodrošināt Valsts veterinārā dienesta darbības reglamenta ievērošanu.

3. Rīkojums stājas spēkā ar parakstīšanas brīdi.

4. Rīkojumu publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

5. Kontroli pār rīkojuma izpildi paturu sev.

Valsts veterinārā dienesta direktors V.Veldre

 

Pielikums

Valsts veterinārā dienesta darbības reglaments

Atbilstoši Ministru kabineta

2000.gada 18.janvāra instrukcijai Nr.1

1. Šis reglaments nosaka kārtību, kādā Valsts veterinārais dienests (turpmāk - inspekcija) uzrauga un kontrolē valstī noteikto prasību ievērošanu, izskata administratīvo pārkāpumu lietas un uzliek administratīvos sodus savas kompetences jomās.

2. Inspekcija darbojas saskaņā ar:

2.1. Latvijas Republikas Satversmi;

2.2. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu;

2.3. LR 1992.gada 30.jūnija likumu "Par veterinārmedicīnu";

2.4. LR 1997.gada 10.aprīļa "Farmācijas likumu";

2.5. LR 1998.gada 19.februāra "Pārtikas aprites uzraudzības likumu";

2.6. LR 1999.gada 18.marta "Patērētāju tiesību aizsardzības likumu";

2.7. LR 1999.gada 9.decembra ''Dzīvnieku aizsardzības likumu'';

2.8. 2000.gada 1.jūnija Valsts veterinārā dienesta nolikumu;

2.9. 1995.gada 10.oktobra Nolikumu par valsts veterinārajiem inspektoriem;

2.10. kā arī citiem normatīvajiem aktiem.

3. Inspekcija organizē un nodrošina vienotu, reglamentētu valsts uzraudzību un kontroli, pamatojoties uz normatīvo aktu prasībām:

3.1. dzīvnieku infekcijas slimību profilaksē un apkarošanā;

3.2. dzīvnieku veselībā un labturībā;

3.3. dzīvnieku izcelsmes produktu apritē atbilstoši pilnvaru sadalījumam starp ministrijām pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles nodrošināšanai;

3.4. dzīvnieku izcelsmes atkritumu apritē;

3.5. veterināro zāļu, veterinārfarmaceitisko produktu un dzīvnieku ķīmisko kopšanas līdzekļu apritē;

3.6. dzīvnieku barības un barības piedevu apritē;

3.7. dzīvnieku ganāmpulku reģistrēšanā un dzīvnieku apzīmēšanā.

4. Valsts uzraudzību un kontroli 3.punktā noteiktajās jomās veic Valsts veterinārā dienesta amatpersonas (turpmāk - inspektori).

5. Inspektora pienākumi:

5.1. uzraudzīt un pārbaudīt dzīvnieku izcelsmes produkcijas aprites, veterināro zāļu un veterinārfarmaceitisko produktu, dzīvnieku barības, dzīvnieku veselības un labturības likumdošanas aktu prasību ievērošanu;

5.2. informēt pārbaudāmo personu par normatīvajiem aktiem, uz kuru pamata tiek veikta pārbaude un kuru izpilde tiek kontrolēta;

5.3. sastādīt protokolu par pārbaudes faktu, fiksēt protokolā pārbaudāmos faktus, pārbaudes laikā veiktās darbības, priekšlikumus un lēmumus, dot rekomendācijas un noteikt termiņu pārkāpuma cēloņu novēršanai;

5.4. sastādīt pārbaudes protokolu un lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu divos eksemplāros, no kuriem viens ir jāizsniedz pret parakstu pārbaudāmajai personai;

5.5. pieņemt lēmumu par uzņēmuma darbības apturēšanu;

5.6. veicot pārbaudi, ievērot reglamentā noteikto pārbaudes procedūru, informēt pārbaudāmo personu par amatpersonas, kā arī pašas pārbaudāmās personas tiesībām un pienākumiem;

5.7. informēt pārbaudāmo personu par lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

6. Inspektora tiesības:

6.1. bez iepriekšēja brīdinājuma, uzrādot dienesta apliecību, apmeklēt valsts veterinārās uzraudzības objektus un dot obligāti izpildāmus rīkojumus savas kompetences jautājumos, kā arī veikt teritorijas, telpu, iekārtu un ierīču sanitāri higiēniskā stāvokļa, kā arī tehnoloģisko procesu pārbaudi;

6.2. apturēt valsts veterinārās uzraudzības objektu darbību, tai skaitā apturēt vai aizliegt rīkot dzīvnieku sacensības, tirgus, izsoles, izstādes un citus pasākumus, ja ir aizdomas par dzīvnieku iespējamu saslimšanu ar infekcijas slimību un pastāv draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī ja pārkāptas normatīvo aktu prasības;

6.3. pieprasīt no pārbaudāmās personas informāciju, kas inspekcijas kompetences ietvaros ir nepieciešama tās funkciju veikšanai;

6.4. ņemt paraugus laboratoriskai izmeklēšanai un nosūtīt tos Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centram vai akreditētām laboratorijām to izmeklēšanai un atzinuma sniegšanai;

6.5. pieņemt lēmumus atbilstoši savai kompetencei;

6.6. uzlikt administratīvo sodu;

6.7. kontrolēt soda izpildi;

6.8. nepieciešamības gadījumā pieaicināt policijas vai citu tiesībsargājošo institūciju pārstāvjus savu uzdevumu veikšanas nodrošināšanai;

6.9. apturēt dzīvnieku izcelsmes produktu realizēšanu, ja tā rada risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai, kā arī kontrolēt šo produktu likvidāciju vai utilizāciju.

7. Inspekcijas darbības tiek plānotas, ņemot vērā uzraudzības objektu iepriekšējā gada darbības analīzi, pārkāpumu statistikas analīzi un ikgadējo darbības plānu, un veiktas ar mērķi pārbaudīt dzīvnieku izcelsmes produkcijas aprites, veterināro zāļu un veterinārfarmaceitisko produktu, dzīvnieku barības, dzīvnieku veselības un labturības likumdošanas aktu prasību ievērošanu.

8. Plānotās pārbaudes tiek organizētas tā, lai tās tiktu veiktas:

8.1. piena pārstrādes uzņēmumos, t.sk. eksportuzņēmumos ne retāk kā vienu reizi ceturksnī;

8.2. piena savāktuvēs un standartizācijas uzņēmumos ne retāk kā vienu reizi mēnesī;

8.3. gaļas pārstrādes uzņēmumos, t.sk. eksportuzņēmumos ne retāk kā vienu reizi ceturksnī;

8.4. kautuvēs ne retāk kā vienu reizi mēnesī;

8.5. zvejas produktu apstrādes uzņēmumos, t.sk. eksportuzņēmumos ne retāk kā vienu reizi mēnesī;

8.6. zvejas kuģos ne retāk kā vienu reizi mēnesī;

8.7. olu ražotājuzņēmumos un olu pārstrādes uzņēmumos ne retāk kā vienu reizi mēnesī;

8.8. medus apstrādes uzņēmumos ne retāk kā vienu reizi mēnesī;

8.9. dzīvnieku barības ražošanas uzņēmumos un tirdzniecības vietās ne retāk kā vienu reizi ceturksnī;

8.10. veterināro zāļu un veterinārfarmaceitisko produktu ražošanas uzņēmumos un tirdzniecības vietās ne retāk kā vienu reizi ceturksnī;

8.11. dzīvnieku izcelsmes tehnisko izejvielu apstrādes uzņēmumos ne retāk kā vienu reizi mēnesī;

8.12. dzīvnieku izcelsmes produkcijas utilizācijas uzņēmumos ne retāk kā vienu reizi mēnesī;

8.13. dzīvnieku novietnēs ne retāk kā vienu reizi gadā.

9. Operatīvās pārbaudes ar mērķi pārbaudīt dzīvnieku izcelsmes produkcijas aprites, veterināro zāļu un veterinārfarmaceitisko produktu, dzīvnieku barības, dzīvnieku veselības un labturības likumdošanas aktu prasību ievērošanu tiek veiktas pēc citu iestāžu, uzņēmumu vai fizisku personu saņemtās informācijas vai arī pēc inspekcijas iniciatīvas.

10. Inspektori ir tiesīgi pieņemt lēmumus:

10.1. par karantīnas, ierobežojumu un citu veterināro noteikumu pārkāpumiem dzīvnieku infekcijas slimību skartā punktā un apdraudētā joslā vai profilaktiskās karantīnas laikā;

10.2. par dzīvnieku slēpšanu un izvairīšanos no uzskaites;

10.3. par dzīvnieku turēšanas, ēdināšanas, izmantošanas, pārvadāšanas, izstādīšanas, tirdzniecības un izsolīšanas zoohigiēnisko, veterinārsanitāro, pretepizootisko un citu noteikumu prasību pārkāpumiem;

10.4. par dzīvnieku izcelsmes produkcijas ieguves, pārstrādes, uzglabāšanas, transportēšanas un realizācijas veterināro prasību pārkāpumiem;

10.5. par dzīvnieku līķu un kaušanas atlieku novākšanas un utilizēšanas, dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas noteikumu pārkāpumiem;

10.6. par dzīvnieku barības, veterināro zāļu un veterinārfarmaceitisko produktu ražošanas, uzglabāšanas un izplatīšanas veterināro prasību pārkāpumiem;

10.7. par eksportam, importam un tranzītam izvirzīto veterināro prasību neievērošanu;

10.8. par uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas vai bez atļaujas vai uzņēmējdarbības veikšanu, pārkāpjot atļaujā minētos nosacījumus;

10.9. par izmantošanai nederīgas pārtikas iznīcināšanas (utilizācijas) kārtības neievērošanu.

11. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

11.1. Latvijas Republikas valsts galvenais veterinārais inspektors - naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem;

11.2. valsts vecākie veterinārie inspektori - naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem;

11.3. valsts veterinārie inspektori - naudas sodu līdz simt latiem.

12. Konstatējot pārkāpumu, inspektors:

12.1. var uzlikt administratīvos sodus:

12.1.1. brīdinājumu,

12.1.2. naudas sodu,

12.1.3. dzīvnieku izcelsmes produkcijas, dzīvnieku barības, veterināro zāļu vai veterinārfarmaceitisko produktu konfiskāciju;

12.2. lemt par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības apturēšanu.

13. Brīdinājumu kā administratīvā soda veidu inspektors izsaka rakstveidā.

14. Naudas sodu inspektors var uzlikt:

14.1. pārkāpuma izdarīšanas vietā, izrakstot naudas soda kvīti un iekasējot naudas sodu uz vietas, ja soda apmērs nepārsniedz Ls 20 un pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto sodu;

14.2. sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, norādot bankas kontu, uz kuru jāveic maksājums, un izpildes termiņš.

15. Uzņēmuma darbību inspektors var apturēt, dodot rakstveida rīkojumu, ja:

15.1. higiēnas vai veterinārmedicīnas normatīvu pārkāpuma dēļ produkcijā vai vidē var nonākt bīstamas vielas vai slimību izraisītāji, rodas draudi cilvēku dzīvībai un veselībai;

15.2. tiek izgatavota pārdošanai produkcija, kas neatbilst higiēnas vai veterinārmedicīnas normatīviem;

15.3. veterinārfarmaceitiskās darbības pārkāpumu rezultātā tiek izplatītas kvalitātei neatbilstošas vai Latvijā neatļautas zāles vai atsevišķu zāļu ražošana un izplatīšana tiek veikta bez attiecīgas licences vai īpašām atļaujām.

16. Ja pārkāpējs apstrīd viņam uzlikto sodu vai ir citi apstākļi, kas traucē inspektoram uzlikt sodu pārkāpuma izdarīšanas vietā, tiek sastādīts protokols par administratīvo pārkāpumu, kuru kopā ar lietas materiāliem inspektors ne vēlāk kā 3 dienu laikā nodod amatā augstākam inspektoram lietas izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai.

17. Izskatījis konstatēto pārkāpumu, amatā augstāks inspektors pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

17.1. par soda uzlikšanu;

17.2. par lietvedības (lietas) izbeigšanu.

18. Lēmumu inspektors pieņem ne vēlāk kā 15 dienu laikā no dienas, kad ir saņemts administratīvais protokols un lietas materiāli. Lēmuma noraksts pārkāpējam tiek izsniegts trīs dienu laikā pret parakstu vai nosūtīts pa pastu ierakstītā vēstulē.

19. Inspektors pieņem lēmumu un izvēlas sankciju ietvaros, ko nosaka attiecīgais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pants, ņemot vērā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, radītos zaudējumus un citus faktorus, kas var ietekmēt soda veidu un apmēru.

20. Lēmumam ir jāsatur:

20.1. inspekcijas nosaukums;

20.2. inspektora vārds, uzvārds, ieņemamais amats;

20.3. pārbaudāmo juridisko vai fizisko personu identificējošie dati;

20.4. pārbaudes veikšanas laiks, vieta un ilgums;

20.5. norāde uz normatīvajiem aktiem, saskaņā ar kuriem inspekcija tiek veikta;

20.6. norāde uz normatīvajiem aktiem, kuru izpilde tiek pārbaudīta;

20.7. inspekcijas gaitā konstatētie fakti;

20.8. lietā pieņemtais lēmums;

20.9. konkrētā lēmuma pamatojums;

20.10. lēmuma izpildes kontrole;

20.11. lēmuma pārsūdzēšanas kārtība.

21. Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā persona, par kuru lēmums pieņemts, vai cietušais var pārsūdzēt amatā augstākam inspektoram - rajona veterinārās pārvaldes priekšniekam vai Valsts veterinārā dienesta direktoram.

22. Sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt desmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Ja attaisnojošu iemeslu dēļ minētais termiņš ir nokavēts, pēc lūguma, ko iesniegusi persona, par kuru pieņemts lēmums, šo termiņu var atjaunot inspektors, kas tiesīgs izskatīt sūdzību.

23. Sūdzība par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu amatā augstākam valsts veterinārajam inspektoram jāizskata 10 dienu laikā no tās saņemšanas un jaunā lēmuma noraksts trīs dienu laikā jānosūta pārkāpējam.

24. Sūdzības iesniegšana noteiktajā termiņā aptur lēmuma izpildi par administratīvā soda uzlikšanu līdz sūdzības izskatīšanai, izņemot lēmumu par brīdinājuma piemērošanu, kā arī gadījumos, kad uzlikts naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā.

25. Ja lēmums par administratīvo pārkāpumu tiek atcelts, piedzītās summas atmaksā, konfiscētās vai izņemtās mantas (preces) atdod.

26. Inspektors ir atbildīgs par:

26.1. pieņemto lēmumu, rīkojumu un veikto darbību atbilstību likumdošanas prasībām;

26.2. komercnoslēpumu neizpaušanu, kas tam kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus.

27. Kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa un darbības koordinācija ar citām institūcijām, nosaka normatīvie akti, līgumi un vienošanās. Inspekcija, realizējot savus uzdevumus, sadarbojas ar Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošajām iestādēm un organizācijām, Valsts ieņēmumu dienestu, tiesību aizsardzības un citām valsts un pašvaldību iestādēm un organizācijām.

Valsts veterinārā dienesta direktors V.Veldre