Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) publisks pasākums — fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības;
11) publiska vieta — šā likuma izpratnē jebkura vieta, kura neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kura par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskajai personai, kas nav attiecīgās vietas īpašnieks, tiesiskais valdītājs, turētājs, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās attiecīgajā vietā ir saistīta ar darba pienākumu izpildi, pasākuma organizēšanu vai ir uz uzņēmuma līguma pamata;
12) paaugstināta riska pasākums — šā likuma izpratnē: publisks pasākums, kura plānotais kopējais apmeklētāju un dalībnieku skaits pārsniedz 5000 personu vai — gadījumā, ja pasākums tiek rīkots pierobežas joslā vai pasākuma mērķauditorija ir īpaši aizsargājamo personu grupa, — 1000 personu vai kuru tā organizators uzskata par paaugstināta riska pasākumu un kura rīkošanai ir nepieciešama atļauja saskaņā ar šā likuma 5. pantu. Šā likuma izpratnē īpaši aizsargājamo personu grupa ir bērni, seniori, personas ar kustību traucējumiem un personas ar īpašām vajadzībām;
2) pasākuma organizators — pilngadīga fiziskā persona, kurai nav nodibināta aizgādnība, juridiskā persona vai arī valsts vai pašvaldības iestāde, kas plāno un organizē publisku pasākumu;
3) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona — pilngadīga fiziskā persona, kurai nav nodibināta aizgādnība, kura uzņēmusies atbildību par sabiedriskās kārtības un drošības ievērošanu publiskā pasākumā un no šā pasākuma sākuma līdz beigām atrodas tā norises vietā;
4) par tehnisko drošību atbildīgā persona — pasākuma organizators, kā arī cita fiziskā vai juridiskā persona, ar kuru pasākuma organizators ir noslēdzis līgumu par pasākumā izmantojamo iekārtu un būvju drošas ekspluatācijas un pasākuma norises kopējās tehniskās drošības uzraudzību;
5) kārtības uzturētāji — Valsts policija vai pašvaldības policija, kā arī juridiskā persona, kurai izsniegta licence apsardzes darbības veikšanai un ar kuru pasākuma organizators ir noslēdzis līgumu par sabiedriskās kārtības un drošības, kā arī ugunsdrošības prasību izpildi pasākuma laikā, vai pasākuma organizatora norīkotas personas, kas publiska pasākuma laikā gādā par sabiedriskās kārtības, drošības un ugunsdrošības prasību ievērošanu. Privātpersonu organizētā publiskā pasākumā Valsts policija vai pašvaldības policija ir kārtības uzturētāji saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008., 20.06.2013., 18.06.2015. un 16.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2021.)
3.pants. Likuma darbība
(1) Likums nosaka publisku pasākumu rīkošanas un norises tiesiskos pamatus, pasākuma organizatora, kā arī citu publiskā pasākumā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību šāda pasākuma laikā.
(2) Likums neattiecas uz:
1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētu reliģisko organizāciju rīkotajiem pasākumiem baznīcās, lūgšanu namos, kapsētās, klosteros vai šo organizāciju īpašumā (valdījumā) esošā teritorijā;
2) sapulcēm, gājieniem un piketiem, kas reglamentēti likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem";
3) bēru ceremonijām.
4.pants. Publisku pasākumu rīkošana piemiņas dienās
(1) Valsts un pašvaldību iestādes publiskus pasākumus nerīko, un pašvaldība neizsniedz atļauju šādu pasākumu rīkošanai piemiņas dienās, kas noteiktas 25.martā, 8.maijā, 14.jūnijā un 4.jūlijā.
(2) Šā panta pirmās daļas nosacījums neattiecas uz publiskiem pasākumiem, kuru veids un mērķis atbilst šo piemiņas dienu raksturam.
4.1 pants. Vispārīgie ar publiska pasākuma norisi saistītie ierobežojumi
(1) Publiska pasākuma norises laikā aizliegts:
1) vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus;
2) sludināt vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju;
3) propagandēt karu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus;
4) izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, to bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu (formas tērpus), šā apģērba elementus, kuru kopums (apģērba gabali, aksesuāri, atpazīšanas zīmes, kokardes, uzpleči, aprīkojums) pēc to vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes, Georga lentes un padomju simbolus — sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni —, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem;
41) popularizēt un slavināt nacistiskā un komunistiskā režīma ideoloģiju saturošus notikumus, tajā skaitā šo ideoloģiju pārstāvošu personu dzimšanas dienas, kauju un uzvaru atceres dienas, brīvu un neatkarīgu valstu teritoriju vai to daļu okupāciju slavināšanas dienas, izņemot gadījumus, kad šo pasākumu mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem;
42) izmantot militāru agresiju un kara noziegumus identificējošā stilistikā lietotus simbolus, izņemot gadījumus, kad nav mērķa šos noziegumus attaisnot vai slavināt;
5) rīkoties tādā veidā, kas rada draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai.
(2) (Izslēgta no 01.07.2020. ar 04.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 5. punktu)
(20.06.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.06.2020., 11.11.2021. un 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2022.)
5.pants. Publiska pasākuma pieteikšana
(1) Lai pieteiktu publisku pasākumu un saņemtu atļauju tā rīkošanai, pasākuma organizators pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot, ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotā publiskā pasākuma norises dienas iesniedz iesniegumu atbilstoši šā likuma 6. panta prasībām. Ja publiska pasākuma norises vieta atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā, iesniegumu iesniedz visām attiecīgajām pašvaldībām. Pašvaldība elektroniski nosūta iesnieguma kopiju Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai un pašvaldības policijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un Valsts drošības dienestam, bet, ja publisku pasākumu paredzēts rīkot pierobežas joslā, — arī attiecīgajai Valsts robežsardzes pārvaldei.
(2) Atļauja publisku pasākumu rīkošanai nav nepieciešama, ja tos rīko valsts vai pašvaldības iestāde, kā arī publisku pasākumu rīkošanai telpās un publisku sporta pasākumu rīkošanai sporta bāzēs. Publisku sporta pasākumu rīkošanai autosportā, motosportā un ūdens motosportā neatkarīgi no to norises vietas ir nepieciešama atļauja publisku pasākumu rīkošanai, izņemot gadījumu, kad publisku sporta pasākumu rīko valsts vai pašvaldības iestāde.
(3) Ja publisku pasākumu rīko valsts iestāde vai pašvaldības iestāde citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, tā informē pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot, par tā norises vietu un laiku.
(31) Ja publiska sporta pasākuma rīkošanai saskaņā ar šā panta noteikumiem nav nepieciešama atļauja publiska pasākuma rīkošanai, pasākuma organizators informē pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot, par tā norises vietu un laiku.
(4) (Izslēgta ar 26.03.2009. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008., 26.03.2009., 14.04.2016., 04.06.2020. un 16.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2021.)
6.pants. Iesniegumā norādāmās ziņas un tam pievienojamie dokumenti
(1) Iesniegumā par publiska pasākuma rīkošanu pasākuma organizators norāda šādas ziņas:
1) pasākuma organizators (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese, juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese, pilnvarotā pārstāvja vārds, uzvārds un tālruņa numurs);
2) par tehnisko drošību atbildīgā persona (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese, juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese, pilnvarotā pārstāvja vārds, uzvārds un tālruņa numurs);
3) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese);
4) kārtības uzturētāji (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese, juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese);
5) pasākuma nosaukums, veids un mērķis;
6) pasākuma norises vieta, datums, sākuma un plānotais beigu laiks;
7) plānotais pasākuma apmeklētāju un dalībnieku skaits;
8) pasākumā izmantojamās bīstamās iekārtas;
9) pasākuma netraucētai un drošai norisei nepieciešamais valsts un pašvaldību iestāžu atbalsts;
10) pasākumā izmantojamie šā likuma 4.1 panta pirmās daļas 4. un 4.2 punktā minētie simboli, ja tādus paredzēts izmantot;
11) plānotie ceļu satiksmes ierobežojumi un to nodrošināšanai nepieciešamie resursi.
(2) Iesniegumam pievieno:
1) to līgumu kopijas, kurus pasākuma organizators noslēdzis ar kārtības uzturētājiem, personām, kas atbildīgas par publiskā pasākuma tehnisko drošību, kā arī sabiedrisko kārtību un drošību, uzrādot oriģinālus;
2) detalizētu pasākuma plānu;
3) likumā noteiktajā kārtībā saskaņotu paaugstināta riska pasākuma drošības plānu;
4) ja plānotais publiskais pasākums ir paaugstināta riska pasākums, tā organizatora apliecinājumu tam, ka par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgajai personai ir vismaz divu gadu pieredze fiziskās drošības pasākumu plānošanā vai īstenošanā;
5) pasākuma norises vietas īpašnieka rakstveida piekrišanu pasākuma rīkošanai, ja viņš nav pasākuma organizators.
(21) Ja plānotais publiskais pasākums paredz sporta sacensības, pasākuma organizators papildus šā panta otrajā daļā minētajiem dokumentiem iesniegumam pievieno sporta sacensību nolikumu.
(22) Ja plānotais publiskais pasākums paredz sacensības autosportā, motosportā vai ūdens motosportā, pasākuma organizators papildus šā panta otrajā un 2.1 daļā minētajiem dokumentiem iesniegumam pievieno Sporta likumā noteiktajā kārtībā attiecīgajā sporta veidā atzītās sporta federācijas izsniegtu sacensību norises vietas (trases) licences un attiecīgajā sporta veidā licencēta atbilstošas kategorijas galvenā tiesneša licences kopijas, uzrādot oriģinālu, vai notariāli apliecinātas kopijas.
(3) Ja publiska pasākuma norises vietā atradīsies vai tiks izmantotas bīstamas iekārtas, pasākuma organizators iesniegumam pievieno normatīvajos aktos paredzēto bīstamo iekārtu valdītājam to lietošanai nepieciešamo atļauju un citu šo iekārtu ekspluatācijai nepieciešamo dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus.
(4) Iesniedzot iesniegumu, pasākuma organizators uzrāda personu apliecinošu dokumentu, bet juridiskās personas pārstāvis — arī dokumentus, kas apliecina viņa tiesības pārstāvēt attiecīgo juridisko personu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.04.2016., 04.06.2020., 16.09.2021., 31.03.2022. un 07.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 10.10.2023.)
6.1 pants. Paaugstināta riska pasākuma drošības plāna izstrāde un saskaņošana
(1) Lai saņemtu atļauju publiska pasākuma rīkošanai saskaņā ar šā likuma 5. pantu, pasākuma organizators ne vēlāk kā 30 darbdienas pirms plānotā paaugstināta riska pasākuma norises dienas informē attiecīgo Valsts policijas teritoriālo struktūrvienību, Valsts drošības dienestu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, bet, ja paaugstināta riska pasākumu plānots rīkot pierobežas joslā, — arī Valsts robežsardzes teritoriālo pārvaldi par paaugstināta riska pasākuma norises vietu un laiku un iesniedz saskaņošanai pasākuma drošības plānu.
(2) Ja kāda no šā panta pirmajā daļā minētajām iestādēm konstatē trūkumus paaugstināta riska pasākuma drošības plānā, tā 10 darbdienu laikā no dokumentu saņemšanas dienas informē pasākuma organizatoru par konstatētajiem trūkumiem un, ja nepieciešams, rīko pasākuma drošības plāna izskatīšanas sanāksmi, kurā piedalās šā panta pirmajā daļā minēto iestāžu pārstāvji. Pasākuma organizators novērš konstatētos trūkumus un līdz dienai, kad iesniegums par publiska pasākuma rīkošanu tiek iesniegts pašvaldībai, saskaņo pasākuma drošības plānu ar šā panta pirmajā daļā minētajām iestādēm.
(3) Paaugstināta riska pasākuma drošības plānā norāda šādas ziņas (ciktāl attiecināms):
1) pasākuma drošības organizēšana (kārtības uzturētāju izvietojums, instrukcija par kārtības uzturētāju pienākumiem un rīcību pasākuma norises laikā, pasākuma darbiniekiem, dalībniekiem, apmeklētājiem un transportlīdzekļiem noteiktais caurlaižu režīms, medicīniskās palīdzības punkta atrašanās vieta un tā darbības nodrošinātāji, atrasto mantu biroja atrašanās vieta);
2) pasākuma drošības nodrošināšana (pasākuma teritorija un ierobežotas piekļuves zonas, videonovērošanas sistēmas shēma, plānotais aprīkojums drošības pasākumu nodrošināšanai);
3) sakaru un pasākuma darbinieku, dalībnieku un apmeklētāju apziņošanas procedūras un shēmas, norādot atbildīgo personu kontaktinformāciju;
4) rīcība apdraudējuma situācijās;
5) pasākuma darbinieku, dalībnieku un apmeklētāju evakuācijas ceļi un pulcēšanās punkti;
6) pasākuma dalībniekiem un apmeklētājiem sniedzamā informācija un drošības paziņojumi.
(16.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2021.)
7. pants. Iesnieguma izskatīšana
(1) Saņemot iesniegumu, pašvaldība pārbauda, vai tajā norādītas visas šā likuma 6. panta pirmajā daļā minētās ziņas un tam pievienoti visi šā likuma 6. panta otrajā daļā minētie dokumenti.
(2) Ja iesniegumā nav norādītas visas šā likuma 6. panta pirmajā daļā minētās ziņas vai tam nav pievienoti visi šā likuma 6. panta otrajā daļā minētie dokumenti, pašvaldība par to informē pasākuma organizatoru un nosaka termiņu konstatēto trūkumu novēršanai. Ja pasākuma organizators noteiktajā termiņā neiesniedz pieprasīto informāciju vai dokumentus, pašvaldība Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju publiska pasākuma rīkošanai. Ja pasākuma organizators iesniegumā ir norādījis, ka pasākuma laikā tiks izmantoti šā likuma 4.1 panta pirmās daļas 4. un 4.2 punktā minētie simboli, pašvaldība pirms iesnieguma izskatīšanas noskaidro Valsts drošības dienesta viedokli.
(3) Pašvaldība iesniegumu izskata 10 darbdienu laikā no tā saņemšanas dienas.
(4) Uz iesnieguma izskatīšanu pašvaldība var pieaicināt pasākuma organizatoru, Valsts policijas, pašvaldības policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvjus, kā arī Valsts robežsardzes pārstāvjus, ja pasākums tiek rīkots pierobežas joslā, kā arī citu valsts vai pašvaldību institūciju pārstāvjus un citus speciālistus.
(5) Pašvaldība ir tiesīga atteikt publiska pasākuma rīkošanas atļaujas izsniegšanu, ja:
1) publiska pasākuma organizators sniedzis nepatiesas ziņas par attiecīgo publisko pasākumu;
2) publisks pasākums nevar notikt iesniegumā norādītajā vietā vai laikā;
3) publiska pasākuma organizators ir administratīvi sodīts par pārkāpumiem publisku izklaides un svētku pasākumu rīkošanā un norisē un sabiedriskās kārtības jomā, ciktāl tie ir attiecināmi uz pasākumu norisi;
4) pasākuma organizēšana konkrētajā vietā vai laikā radīs būtisku sabiedriskās kārtības un drošības, cilvēku dzīvības un veselības apdraudējumu;
5) iesniegumā norādītais pasākums neatbilst publiska pasākuma definīcijai un nav saskaņojams šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(6) Pašvaldība ir tiesīga atcelt atļauju publiska pasākuma rīkošanai, ja pēc šīs atļaujas izsniegšanas ir mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuriem pastāvot publiska pasākuma rīkošanas atļaujas izdošanas brīdī pašvaldība varētu šādu atļauju neizdot, un atļaujas palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses.
(7) Ja plānotais pasākums tiek rīkots pierobežas joslā un, izskatot iesniegumu, konstatēti draudi, ka pasākuma laikā personām ir iespējams nelikumīgi šķērsot valsts robežu un pārvietot mantas un preces, apejot valsts robežas šķērsošanai nepieciešamās pārbaudes vai robežšķērsošanas vietas, kā arī gadījumos, kad attiecīgajā pierobežas joslas teritorijā vai valsts robežai piegulošajā kaimiņvalsts teritorijā ir noteikta pastiprināta robežkontrole vai plānotais pasākums tiek rīkots tuvāk par 200 metriem no jebkura Latvijas teritorijā esoša padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa, pasākuma organizatoram netiek izsniegta atļauja pasākuma rīkošanai.
(8) Atļauju publiska pasākuma rīkošanai pašvaldība izsniedz pēc tam, kad pasākuma organizators ir iesniedzis savas civiltiesiskās apdrošināšanas faktu apliecinošu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus. Civiltiesiskās apdrošināšanas faktu apliecinošu dokumentu kopijas pasākuma organizators iesniedz ne vēlāk kā divas darbdienas pirms plānotā publiskā pasākuma norises dienas. Ja pasākuma organizators noteiktajā laikā neiesniedz civiltiesiskās apdrošināšanas faktu apliecinošu dokumentu kopijas, pašvaldība neizsniedz atļauju attiecīgā pasākuma rīkošanai.
(9) Pašvaldības atteikumu izsniegt atļauju publiska pasākuma rīkošanai pasākuma organizators var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(16.09.2021. likuma ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2022. un 07.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 10.10.2023.)
8.pants. Atļauja publiska pasākuma rīkošanai
(1) Atļauja publiska pasākuma rīkošanai (turpmāk — atļauja) ir pašvaldības izsniegts dokuments, kas pasākuma organizatoram dod tiesības noteiktā vietā un laikā rīkot vienreizēju publisku pasākumu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.
(2) Ja publiska pasākuma norises vieta atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā (šā likuma 5.panta pirmā daļa), pasākuma organizatoram ir nepieciešams saņemt visu attiecīgo pašvaldību atļaujas.
(3) Atļaujā norāda šādas ziņas:
1) tās pašvaldības nosaukums un juridiskā adrese, kura izsniegusi atļauju;
2) šā likuma 6. panta pirmās daļas 6., 7. un 8. punktā minētās ziņas;
3) publiska pasākuma organizators (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods un tālruņa numurs, juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un tālruņa numurs, pilnvarotā pārstāvja vārds, uzvārds un tālruņa numurs);
4) par tehnisko drošību atbildīgā persona (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods un tālruņa numurs, juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un tālruņa numurs, pilnvarotā pārstāvja vārds, uzvārds un tālruņa numurs);
5) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona (vārds, uzvārds, personas kods un tālruņa numurs).
(4) Atļauju publiska pasākuma laikā glabā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona un pēc attiecīgās pašvaldības pārstāvja, policijas darbinieka vai Valsts robežsardzes amatpersonas (ja pasākums tiek rīkots pierobežas joslā) pieprasījuma to uzrāda.
(5) Pašvaldības izsniegto atļauju publiska pasākuma rīkošanai var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur izsniegtās atļaujas darbību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.09.2021. un 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2022.)
9.pants. Nodeva par atļauju
Atļaujas saņēmējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā maksā pašvaldības nodevu par izklaides pasākumu rīkošanu publiskās vietās.
(Nodaļas nosaukums 04.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2020. Nodaļas nosaukuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu)
10. pants. Pasākuma organizatora tiesības un pienākumi
(1) Pasākuma organizatoram ir šādas tiesības:
1) rīkot publiskus pasākumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
2) izstrādāt noteikumus, kas attiecas uz publiska pasākuma apmeklētāju un dalībnieku apģērbu, vecumu, līdzi ņemamiem priekšmetiem un kārtību, kas jāievēro tā apmeklētājiem un dalībniekiem, ierodoties uz pasākumu un tā norises laikā;
3) pieņemt lēmumu turpināt uz laiku apturētu publisku pasākumu, ja Valsts policijas, pašvaldības policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vai Valsts robežsardzes atbildīgā amatpersona vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta atbildīgā amatpersona apstiprinājusi, ka pasākuma dalībnieku un apmeklētāju dzīvība, veselība vai drošība nav apdraudēta.
(2) Pasākuma organizatoram ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt, lai publiska pasākuma norises vieta būtu norobežota un iekārtota atbilstoši sabiedriskās kārtības un drošības, ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības prasībām;
2) rakstveidā vienoties par veidu, kādā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona, par tehnisko drošību atbildīgā persona un kārtības uzturētājs garantēs šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi, kā arī pārliecināties par minēto personu kompetenci;
3) nodrošināt par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas, par tehnisko drošību atbildīgās personas un kārtības uzturētāju piedalīšanos attiecīgajā pasākumā;
4) ja nepieciešams, nodrošināt pirmo medicīnisko palīdzību publiska pasākuma apmeklētājiem un dalībniekiem un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt šo pasākumu ar neatliekamo medicīnisko palīdzību;
5) informēt publiska pasākuma apmeklētājus un dalībniekus par noteikumiem, kas jāievēro, ierodoties uz šo pasākumu un tā laikā;
6) nodrošināt, lai šajā pasākumā tiktu ievērotas normatīvo aktu prasības attiecībā uz nepilngadīgo uzturēšanos sabiedriskā vietā nakts laikā;
7) nodrošināt ar publiska pasākuma organizēšanu saistīto izdevumu (par satiksmes organizēšanu, teritorijas norobežošanu un tās uzkopšanu pēc pasākuma u.c. darbībām) segšanu;
8) noslēgt civiltiesiskās apdrošināšanas līgumu, lai nodrošinātu to, ka zaudējumi, kas pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma laikā var rasties trešajām personām, tiktu atlīdzināti. Kārtību, kādā tiek apdrošināta pasākuma organizatora civiltiesiskā atbildība, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālo summu nosaka Ministru kabinets;
9) nodrošināt, lai pirotehniskie pakalpojumi pasākuma laikā tiktu sniegti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
10) atcelt vai uz laiku apturēt attiecīgo pasākumu, ja netiek ievērotas šajā likumā noteiktās publiska pasākuma organizēšanas prasības vai to pieprasa par tehnisko drošību atbildīgā persona vai — sakarā ar draudiem pasākuma dalībnieka vai apmeklētāja drošībai — Valsts policijas, pašvaldības policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts robežsardzes vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta atbildīgā amatpersona;
11) nodrošināt publiska pasākuma organizēšanas un norises laikā šā likuma un citu normatīvo aktu ievērošanu;
12) ar jebkuriem pieejamiem līdzekļiem nodrošināt publiska pasākuma dalībnieku un apmeklētāju informēšanu un apziņošanu par pasākuma drošības prasībām, pasākuma atcelšanu, apturēšanu uz laiku vai evakuāciju;
13) apdraudējuma situācijā rīkoties atbilstoši pasākuma drošības plānam (ja tāds ir) un izpildīt Valsts policijas, pašvaldības policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts robežsardzes vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta norādījumus.
(21) Ja publiska pasākuma vienīgais organizators ir valsts vai pašvaldības iestāde, tā ir tiesīga neievērot šā panta otrās daļas 8.punkta prasības. Valsts un pašvaldības iestādei ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma laikā var rasties trešajām personām.
(22) Ja plānotais pasākums tiek rīkots pierobežas joslā un konstatēti draudi, ka pasākuma laikā personām ir iespējams nelikumīgi šķērsot valsts robežu un pārvietot mantas un preces, apejot valsts robežas šķērsošanai nepieciešamās pārbaudes vai robežšķērsošanas vietas, kā arī gadījumos, kad publiskā pasākuma turpināšana rada draudus valsts robežu šķērsojošo personu, mantu un preču kustībai, robežkontrolei un tajā iesaistīto personu drošībai un veselībai vai attiecīgajā pierobežas joslas teritorijā vai valsts robežai piegulošajā kaimiņvalsts teritorijā ir noteikta pastiprināta robežkontrole, pasākuma organizators pārtrauc pasākumu, ja to pieprasa Valsts robežsardzes amatpersona.
(3) Pasākuma organizators ir atbildīgs par tā drošību kopumā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008., 26.03.2009., 04.06.2020. un 16.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2021.)
11. pants. Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas tiesības un pienākumi
(1) Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgajai personai ir šādas tiesības:
1) pieprasīt, lai publiska pasākuma dalībnieki un apmeklētāji ievēro sabiedrisko kārtību;
2) apdraudējuma situācijā iesaistīt kārtības uzturētājus Valsts policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts robežsardzes vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta norādījumu izpildē.
(2) Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgajai personai ir šādi pienākumi:
1) publiska pasākuma laikā uzturēties tā norises vietā un būt sasniedzamai, lai atbilstoši kompetencei nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību;
2) publiska pasākuma laikā organizēt un kontrolēt sabiedriskās kārtības un drošības prasību ievērošanu atbilstoši pasākuma drošības plānam;
3) pieprasīt, lai publiska pasākuma dalībnieks vai apmeklētājs izbeidz prettiesiskas darbības, kas apdraud sabiedrisko kārtību un drošību, vai atkarībā no attiecīgās personas veiktajām darbībām lūgt to atstāt pasākuma norises vietu, kā arī izraidīt šo personu no pasākuma norises vietas, ja tā nepakļaujas lūgumam un turpina pārkāpt sabiedriskās kārtības un drošības prasības;
4) organizēt kontroli, lai nodrošinātu, ka attiecīgā publiskā pasākuma norises vietā netiek ienesti priekšmeti, kuri nepārprotami ir izmantojami vardarbīgai rīcībai, psihotropas, narkotiskas vielas un citas pasākuma organizatora noteiktas vielas un priekšmeti, kā arī sporta pasākumu neapmeklē personas, kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem noteikts sporta pasākumu apmeklēšanas liegums;
5) informēt kārtības uzturētājus un brīvprātīgos darbiniekus par pasākuma drošības plānā noteiktajām drošības prasībām un rīcību apdraudējuma situācijā;
6) nekavējoties ziņot Valsts policijai vai pašvaldības policijai, ja publiska pasākuma laikā tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums vai sākas masu nekārtības, vai ir apdraudēta pasākuma dalībnieku un apmeklētāju dzīvība, veselība vai drošība, un informēt pasākuma organizatoru par nepieciešamību atcelt vai uz laiku apturēt attiecīgo pasākumu, ja attiecīgie likumpārkāpumi var apdraudēt pasākuma turpmāko norisi un pasākuma dalībnieku un apmeklētāju dzīvību, veselību vai drošību;
7) uzraudzīt, lai publiska pasākuma vietā un laikā netiktu izmantotas iekārtas un būves, kā arī organizētas atrakcijas, attiecībā uz kurām nav saņemta par tehnisko drošību atbildīgās personas rakstveida atļauja;
8) apdraudējuma situācijā rīkoties atbilstoši pasākuma drošības plānam (ja tāds ir) un izpildīt Valsts policijas, pašvaldības policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts robežsardzes vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta norādījumus;
9) izveidot operatīvās vadības centru, ja publiska pasākuma norises laikā sniedzamās informācijas (norādījumu) nodošanu un pieņemšanu tās apjoma dēļ nespēs nodrošināt par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona;
10) ja Valsts policija, Valsts drošības dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vai Valsts robežsardze izveido operatīvās vadības centru, piedalīties tā darbībā un nodrošināt minētās iestādes ar to pieprasīto informāciju par pasākuma drošības plāna izpildi.
(3) Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona paaugstināta riska pasākumā var būt tikai tāda persona, kurai ir vismaz divu gadu pieredze fiziskās drošības pasākumu plānošanā vai īstenošanā.
(16.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2021. Grozījums panta trešajā daļā attiecībā uz divu gadu pieredzi, kas nepieciešama par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgajai personai, stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 6. punktu)
12. pants. Par tehnisko drošību atbildīgās personas tiesības un pienākumi
(1) Par tehnisko drošību atbildīgajai personai ir tiesības pieaicināt citus speciālistus atsevišķu iekārtu un būvju uzraudzīšanai, iepriekš ar viņiem rakstveidā vienojoties. Par pieaicināto speciālistu darbu atbild par tehnisko drošību atbildīgā persona.
(2) Par tehnisko drošību atbildīgajai personai ir šādi pienākumi:
1) publiska pasākuma laikā uzturēties tā norises vietā;
2) nodrošināt iekārtu tehnisko pārbaudi pirms publiska pasākuma un, ja nepieciešams, arī tā laikā;
3) sniegt rakstveida atzinumu par katras attiecīgajā pasākumā izmantojamās iekārtas un būves, kā arī katras organizētās atrakcijas atbilstību drošības prasībām;
4) nodrošināt, lai publiska pasākuma vietā un laikā netiktu izmantotas iekārtas un būves, kā arī organizētas atrakcijas, kuras neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām vai attiecībā uz kurām nav saņemta par tehnisko drošību atbildīgās personas rakstveida piekrišana;
5) uzraudzīt iekārtu un būvju ekspluatācijas un drošības noteikumu ievērošanu;
6) pārtraukt iekārtu un būvju izmantošanu līdz trūkumu novēršanai, ja tiek konstatēti iekārtu un būvju ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi vai nepieļaujami defekti, kas var apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību un drošību;
7) pārtraukt jebkuras atrakcijas un iekārtu izmantošanu, ja šī persona uzskata, ka attiecīgās atrakcijas vai iekārtas un būves var apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību;
8) pārtraukt iekārtu un būvju izmantošanu, ja to darbības laukumā nav nodrošināta sabiedriskā kārtība;
9) pārbaudīt, vai personālam, kas apkalpo iekārtas un būves, ir tiesības to darīt, un uzraudzīt, lai personāls pasākuma laikā nebūtu alkohola, psihotropo, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē;
10) ziņot pasākuma organizatoram par publiska pasākuma laikā konstatētajiem pārkāpumiem vai iekārtu un būvju izmantošanas pārtraukšanu;
11) apdraudējuma situācijā rīkoties atbilstoši pasākuma drošības plānam (ja tāds ir) un izpildīt Valsts policijas, pašvaldības policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts robežsardzes vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta norādījumus.
(3) Par tehnisko drošību atbildīgā persona publiskā pasākumā var būt tikai tāda persona, kurai attiecīgo pienākumu veikšanai ir atbilstošas zināšanas, iemaņas un pieredze.
(4) (Izslēgta no 01.07.2020. ar 04.06.2020. likumu, kas stākas spēkā 29.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 5. punktu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.06.2020. un 16.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2021.)
13. pants. Kārtības uzturētāju tiesības un pienākumi
(1) Publiska pasākuma laikā kārtības uzturētājiem ir šādas tiesības:
1) aizliegt piedalīties attiecīgajā pasākumā personām, kuras neievēro šā likuma prasības un pasākuma organizatora noteikumus;
2) izraidīt no attiecīgā pasākuma personas, kuras ir cilvēka cieņu aizskarošā reibuma stāvoklī;
3) regulēt ceļu satiksmi.
(2) Publiska pasākuma laikā kārtības uzturētājiem ir šādi pienākumi:
1) uzturēties tā norises vietā;
2) pieprasīt, lai attiecīgā pasākuma apmeklētāji un dalībnieki ievēro sabiedrisko kārtību, pasākuma organizatora noteikumus un drošības prasības;
3) nēsāt pazīšanas zīmi (piemēram, rokas apsēju, piespraudi) redzamā vietā, ja kārtības uzturētāji — apsardzes darbinieki un personas, kuras kārtības uzturēšanai norīkojis pasākuma organizators, — savus pienākumus veic bez formas tērpa, bet, regulējot ceļu satiksmi, nēsāt jebkurā diennakts laikā labi saredzamu apģērbu ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem;
4) organizēt kontroli, lai nodrošinātu to, ka publisku pasākumu neapmeklē personas ar šaujamieročiem, spridzekļiem, sprādzienu imitējošiem un pirotehniskiem līdzekļiem, viegli uzliesmojošām un indīgām vielām, kā arī ar psihotropām un narkotiskām vielām un citām pasākuma organizatora noteiktām lietām;
5) ja publiska pasākuma laikā tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums vai sākas masu nekārtības, apsargāt notikuma vietu;
6) kontrolēt sabiedriskās kārtības, drošības un ugunsdrošības prasību ievērošanu;
7) neielaist sporta pasākuma norises vietā personas, kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem noteikts sporta pasākumu apmeklēšanas liegums;
8) apdraudējuma situācijā rīkoties atbilstoši pasākuma drošības plānam (ja tāds ir) un izpildīt Valsts policijas, pašvaldības policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts robežsardzes vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta norādījumus, kā arī par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas norādījumus.
(3) (Izslēgta no 01.07.2020. ar 04.06.2020. likumu, kas stākas spēkā 29.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 5. punktu)
(4) Valsts policija un pašvaldības policija, pildot kārtības uzturētāja funkciju valsts vai pašvaldību institūciju organizētajos publiskajos pasākumos, var piesaistīt Zemessardzi atbalsta sniegšanai sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015., 04.06.2020., 16.09.2021. un 07.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 10.10.2023.)
14. pants. Publiska pasākuma apmeklētāju un dalībnieku pienākumi
Publiska pasākuma apmeklētājam un dalībniekam ir šādi pienākumi:
1) ievērot šā likuma 4.1 panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus;
2) ievērot sabiedriskās kārtības un drošības noteikumus, kā arī ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības;
3) ievērot pasākuma organizatora izstrādātos noteikumus un izpildīt pasākuma organizatora, par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas, par tehnisko drošību atbildīgās personas, kārtības uzturētāju, kā arī valsts un pašvaldības amatpersonu norādījumus par sabiedrisko kārtību un drošību.
(04.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2020. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu)
15.pants. Iekārtu izmantošana
Publiska pasākuma laikā iekārtas un būves izmantojamas tikai tad, ja saņemta par tehnisko drošību atbildīgās personas rakstveida piekrišana.
16.pants. Publiska pasākuma norises vieta
(1) Publiska pasākuma norises vietu pasākuma organizators izvēlas un iekārto atbilstoši apmeklētāju un dalībnieku skaitam, kā arī ievērojot vides aizsardzības, higiēnas prasības, veterināros, ugunsdrošības, drošības tehnikas un citus drošības noteikumus.
(2) Publiski pasākumi nodrošināmi ar akustiskām atskaņošanas sistēmām operatīvai informācijas sniegšanai un pasākuma apmeklētāju un dalībnieku rīcības koordinēšanai.
(3) Par drošības, tajā skaitā pretteroristisko pasākumu organizēšanu un veikšanu publiska pasākuma laikā ir atbildīgs pasākuma organizators.
17. pants. Sadarbība ar valsts institūcijām
Valsts policija, Valsts drošības dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts robežsardze informē pašvaldību, kas izsniegusi atļauju publiska pasākuma rīkošanai, par plānotajā publiskajā pasākumā iespējamiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem vai terorisma draudiem. Ja atļauja nav nepieciešama, minētā iestāde informāciju par iespējamiem apdraudējumiem sniedz pasākuma organizatoram. Iestādes sniegtā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.
(16.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2021.)
18.pants. Rīcība apdraudējuma gadījumā
(Izslēgts ar 16.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2021.)
18.1 pants. Administratīvā procesa ietvaros noteiktie ierobežojumi
(1) Ja publiska pasākuma norise nepārprotami apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību, cilvēku dzīvību vai veselību, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par publiska pasākuma pārtraukšanu.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums stājas spēkā tā paziņošanas brīdī un ir izpildāms nekavējoties. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(07.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.10.2023.)
(Nodaļa 04.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2020. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu)
19. pants. Administratīvie pārkāpumi publisku izklaides un svētku pasākumu rīkošanā un norisē
Par noteiktās publisku izklaides un svētku pasākumu rīkošanas un norises kārtības pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz astoņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz sešsimt četrdesmit naudas soda vienībām.
(04.06.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2022.)
20. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 19. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija vai pašvaldības policija.
(04.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu)
1. Šā likuma 7.panta sestā daļa un 10.panta otrās daļas 8.punkts stājas spēkā 2005.gada 15.septembrī.
2. Ministru kabinets līdz 2005.gada 14.septembrim izdod šā likuma 10.panta otrās daļas 8.punktā paredzētos noteikumus.
3. Grozījums šā likuma 5.panta otrajā daļā par tās papildināšanu ar teikumu, kas paredz, ka publisku sporta pasākumu rīkošanai autosportā, motosportā un ūdens motosportā neatkarīgi no to norises vietas ir nepieciešama atļauja publisku pasākumu rīkošanai, izņemot gadījumu, kad publisku sporta pasākumu rīko valsts vai pašvaldības iestāde, kā arī grozījums šā likuma 6.pantā par tā papildināšanu ar 2.1 un 2.2 daļu stājas spēkā 2016.gada 1.jūlijā.
(14.04.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.2016.)
4. Šā likuma 6.panta 2.1 un 2.2 daļas prasības neattiecas uz tiem iesniegumiem par publiska pasākuma rīkošanu, kuri pašvaldībai iesniegti pirms 2016.gada 1.jūlija.
(14.04.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.2016.)
5. Grozījumi šā likuma 5. panta pirmajā daļā, 10. panta otrajā daļā, 11. panta pirmās daļas 4. punktā un 18. pantā, kuri paredz papildināt minētās normas ar norādi uz pašvaldības policiju, grozījumi par šā likuma III nodaļas nosaukuma un 10., 11., 12. un 13. panta nosaukumu, kā arī 10. panta trešās daļas un 14. panta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi par šā likuma 4.1 panta otrās daļas, 11. panta otrās daļas, 12. panta ceturtās daļas un 13. panta trešās daļas izslēgšanu, kā arī šā likuma V nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.
(04.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2020.)
6. Grozījumi šā likuma 6. panta otrās daļas 4. punktā un 11. panta trešajā daļā attiecībā uz divu gadu pieredzi, kas nepieciešama par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgajai personai, stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.
(16.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2021.)
 |
 |
 |
 |