Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 10.06.2020. - 30.12.2020. / Pamata
Citi ar Covid-19 izplatības pārvaldību un seku pārvarēšanu saistīti tiesību akti pieejami tematiskajā atvērumā "Covid-19" un "Covid-19 pašvaldībās". Tiesību aktu skaidrojumi pieejami LV portāla tematiskajā atvērumā un žurnāla "Jurista Vārds" tematiskajā atvērumā (bezmaksas brīvpieeja).
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums

1. pants. Likuma mērķis ir atjaunot vispārējo tiesisko kārtību pēc noteiktā ārkārtējās situācijas termiņa beigām, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu Covid-19 infekcijas (turpmāk — Covid-19) izplatības seku (turpmāk arī — Covid-19 izraisītā krīze) pārvarēšanai un īpašos atbalsta mehānismus un izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, lai nodrošinātu sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanos un veicinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti.

2. pants. Ministru kabinets, izvērtējot ekonomisko situāciju, nosaka kritērijus un kārtību šā likuma 4. un 15. pantā noteikto pasākumu un īpašo atbalsta mehānismu piemērošanai nodokļu maksātājiem, kurus skārusi Covid-19 izraisītā krīze. Ministru kabinets, ja nepieciešams, nosaka nozares, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija.

3. pants. No valsts atbalsta un valsts garantēto atbalsta pasākumu saņēmēju loka tiek izslēgti pretendenti, kas Publisko iepirkumu likuma izpratnē ir ārzonā reģistrētas juridiskās personas vai personu apvienības vai kas ir Latvijā reģistrētas juridiskās personas, kurās vairāk nekā 25 procenti kapitāla daļu (akciju) īpašnieks vai turētājs ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība.

4. pants. (1) Nodokļu maksātājam, kuru skārusi Covid-19 izraisītā krīze, ir tiesības līdz 2020. gada 30. decembrim pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu, ja termiņa kavējums radies Covid-19 izplatības dēļ. Nodokļu maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās iesniedz nodokļu administrācijai pamatotu iesniegumu. Nodokļu administrācijai ir tiesības nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas.

(2) Nokavētajam nodokļu maksājumam, kuram piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums saskaņā ar šā panta pirmo daļu, netiek aprēķināta likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta otrajā daļā noteiktā nokavējuma nauda.

(3) Ja nodokļu maksātājam šajā pantā noteiktajā kārtībā ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, informācija par nodokļu maksātāju netiek iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē.

(4) Nodokļu administrācijai ir tiesības atcelt lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, ja nodokļu maksātājs:

1) neievēro lēmumā par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu noteiktos termiņus;

2) neveic kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā nodokļu likumos noteiktajos termiņos;

3) noteiktajos termiņos neveic nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņš pagarināts likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantā noteiktajā kārtībā;

4) neveic nodokļu maksājumus, par kuriem nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.

(5) Ja tiek atcelts lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nesamaksātajai pamatparāda daļai par visu kavējuma periodu tiek aprēķināta nokavējuma nauda vispārējā kārtībā un nokavētie nodokļu maksājumi tiek piedzīti likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

5. pants. Pašvaldībām 2020. gadā ir tiesības noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus, kas atšķiras no likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktajiem, tos pārceļot uz vēlāku laiku 2020. gada ietvaros. Nodokļa maksājumam, kuram pašvaldība noteikusi citu samaksas termiņu un kurš ir veikts šajā pašvaldības noteiktajā termiņā, netiek aprēķināta likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta otrajā daļā noteiktā nokavējuma nauda.

6. pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs par 2020. taksācijas gadu neveic likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 18. pantā noteiktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem, sākot ar 2020. gada 1. janvāri. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020. taksācijas gadu var veikt labprātīgi.

7. pants. Par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem laikposmā no dienas, kad izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību, līdz 2020. gada 31. decembrim uzskatāmi preču un pakalpojumu dāvinājumi ārkārtējās situācijas negatīvi ietekmētām sociālajām grupām (nepersonificējot saņēmēju iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas mērķiem), kā arī personām, kuru pamatdarbība ir medicīnas pakalpojumu sniegšana, izglītības nodrošināšana, labdarība, palīdzība sociāli maznodrošinātajiem, personām ar invaliditāti vai bērniem, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) dāvinājuma saņēmējs nav ar nodokļu maksātāju saistīta persona;

2) informācija par dāvinājumu ir darīta publiski zināma;

3) informācija par dāvinājuma saņēmēju un atbalsta summu tiek iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam kopā ar pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju.

8. pants. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, kas veicis ziedojumus, lai mazinātu Covid-19 izplatības sekas, laikposmā no dienas, kad izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību, līdz 2020. gada 31. decembrim atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. pantam ir tiesīgs palielināt minētā panta pirmās daļas 1. punktā noteikto taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neiekļaujamo ziedojumu summu vēl par trim procentpunktiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem.

9. pants. (1) Līdz 2020. gada 31. decembrim pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību nosaka šis likums un nav piemērojama Pievienotās vērtības nodokļa likuma 109. un 110. pantā noteiktā kārtība.

(2) Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas uzrādīta pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā, kura ir iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam pēc 2020. gada 31. marta, 30 dienu laikā pēc:

1) Pievienotās vērtības nodokļa likuma 118. pantā noteiktā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa;

2) pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja tā ir iesniegta pēc Pievienotās vērtības nodokļa likuma 118. pantā noteiktā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa;

3) precizētās pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja ir iesniegta precizēta pievienotās vērtības nodokļa deklarācija.

(3) Valsts ieņēmumu dienests pirms apstiprinātās pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas atmaksāšanas sedz nodokļu maksātāja Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

(4) Valsts ieņēmumu dienests apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas radusies pievienotās vērtības nodokļa grupai, atmaksā galvenajam uzņēmumam.

(5) Valsts ieņēmumu dienests apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas radusies personai, kura ir izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, atmaksā 30 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par reģistrētā pievienotās vērtības nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

(6) Ja līdz 2020. gada 31. martam pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas apstiprināšanas termiņš tika pagarināts saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 110. pantu, Valsts ieņēmumu dienests atmaksā apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas pamatotības apstiprināšanas.

10. pants. (1) Nodokļu maksātājam (izņemot ārstniecības un veterinār­medicīnas iestādes un aptiekas) Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtā atļauja iegādāties alkoholiskos dzērienus, kuriem piemēro atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, tāda nedenaturētā spirta iegādei, ko paredzēts izmantot dezinfekcijas līdzekļu ražošanā, zaudē spēku nākamajā dienā pēc ārkārtējās situācijas beigām. Minētais nodokļu maksātājs nākamajā dienā pēc ārkārtējās situācijas beigām veic nedenaturētā spirta atlikumu inventarizāciju un konstatēto atlikumu deklarē Valsts ieņēmumu dienestā, papildus norādot plānotās darbības ar nedenaturēto spirtu.

(2) Viena mēneša laikā no dienas, kad šā panta pirmajā daļā minētā atļauja ir zaudējusi spēku, nodokļu maksātājs minēto nedenaturētā spirta atlikumu:

1) bez Valsts ieņēmumu dienesta atļaujas nosūta atpakaļ piegādātājam;

2) ar Valsts ieņēmumu dienesta atļauju pārvieto vai realizē akcīzes preču noliktavas turētājam, kuram ir tiesības veikt darbības ar spirtu. Lai saņemtu minēto atļauju, pievieno līgumu par nedenaturētā spirta realizāciju attiecīgajam akcīzes preču noliktavas turētājam;

3) iznīcina Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas klātbūtnē;

4) nodod denaturēšanai akcīzes preču noliktavas turētājam, kuram ir tiesības denaturēt spirtu, un saņem atļauju denaturētā spirta iegādei dezinfekcijas līdzekļu ražošanai.

11. pants. Atļauts realizēt alkoholiskos dzērienus, izmantojot distances līgumu. Aizliegts realizēt alkoholiskos dzērienus personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, un laikā no pulksten 22.00 līdz 8.00.

12. pants. Izvērtējot faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo ceturksni salīdzinājumā ar prognozētajiem ieņēmumiem atbilstoši likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" noteiktajam procentuālajam sadalījumam, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par kārtību un apmēru, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpilde kompensējama pašvaldībām.

13. pants. Valsts ieņēmumu dienests 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā ir tiesīgs nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, ja tos ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze un tie pierāda objektīvo apstākļu esību.

14. pants. (1) Valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas līdz 2020. gada 31. decembrim atbrīvo komersantus un citus saimnieciskās darbības veicējus, biedrības un nodibinājumus, kurus ietekmējusi saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktā ārkārtējā situācija, no publiskas personas mantas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu, kā arī nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodus, ja samaksa tiek kavēta, izņemot maksu par patērētajiem pakalpojumiem — elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un citiem īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ir piemērojami šā panta pirmajā daļā noteiktie pasākumi.

(3) Izmaksas, kas rodas, piešķirot šajā pantā paredzēto atbalstu, iznomātājam netiek tieši kompensētas no valsts budžeta.

15. pants. (1) Ja darba devējs, kuru skārusi Covid-19 izraisītā krīze, nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Šādā gadījumā darba devējs var nepiemērot Darba likuma 74. pantu.

(2) Dīkstāves pabalstu un Ministru kabineta noteikto dīkstāves palīdzības pabalstu piešķir par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 2020. gada 30. jūnijam, un tie netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs palielina strādājošo skaitu salīdzinājumā ar strādājošo skaitu, kāds bija dīkstāves sākuma brīdī, vai pārtrauc dīkstāvi sakarā ar darbības atjaunošanu. Lēmumu par atteikumu piešķirt dīkstāves pabalstu var apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvā akta adresāts Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ministru kabinets var noteikt citus atbalsta pasākumus Covid-19 izraisītās krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem.

(4) Ja dīkstāves pabalsts pieprasīts vai saņemts nepamatoti vai krīzes skartais darba devējs dīkstāves pabalsta izmaksas laikā palielina strādājošo skaitu salīdzinājumā ar strādājošo skaitu, kāds bija dīkstāves sākuma brīdī, vai pārtrauc dīkstāvi sakarā ar darbības atjaunošanu, krīzes skartais darba devējs labprātīgi atmaksā piešķirto dīkstāves pabalstu vai Valsts ieņēmumu dienests to piedzen, piemērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteikumus.

(5) Ārstniecības iestāde, kura noslēgusi līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un kurai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai tiek izmaksāts kompensācijas maksājums gatavības režīma nodrošināšanai, izmaksā darbiniekam atlīdzību līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētās valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas trīskāršā apmērā, ja ārstniecības iestāde viņu nenodarbina vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve). Šādā gadījumā ārstniecības iestāde var nepiemērot Darba likuma 74. pantu.

16. pants. (1) Par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam dīkstāves pabalsta saņemšanai piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim līdz trīssimt naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu veic Valsts ieņēmumu dienests.

17. pants. (1) Līdz 2020. gada 31. decembrim darba devējs, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem un kuru ir negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze, var:

1) samazināt darbiniekam Darba likuma 74. pantā noteikto atlīdzību par dīkstāvi līdz 70 procentiem no darbiniekam izmaksājamās algas, ievērojot šādus nosacījumus:

a) saglabājamās atlīdzības apmērs nevar būt mazāks par minimālo mēneša darba algu,

b) darbiniekam, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns vai bērns, kas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet vēl nav sasniedzis 24 gadu vecumu, papildus šā punkta "a" apakšpunktā noteiktajam saglabājami līdzekļi par katru apgādībā esošu bērnu valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā;

2) piešķirt darbiniekam neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neievērojot Darba likuma 150. panta otrās daļas noteikumus.

(2) Darbiniekam, kurš nepiekrīt šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajam atlīdzības samazinājumam, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā.

18. pants. (1) Darba koplīgumā, kas noslēgts ar arodbiedrību, savstarpēji vienojoties un nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, var paredzēt, ka īslaicīga ražošanas apjoma krituma gadījumā darbiniekam tiek noteikts nepilns darba laiks. Izmaiņas darba koplīgumā var būt spēkā ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim. Darbiniekam izmaksājamai atlīdzībai piemērojami šādi nosacījumi:

1) saglabājamās atlīdzības apmērs nevar būt mazāks par minimālo mēneša darba algu;

2) darbiniekam, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns vai bērns, kas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet vēl nav sasniedzis 24 gadu vecumu, papildus šīs daļas 1. punktā noteiktajam saglabājami līdzekļi par katru apgādībā esošu bērnu valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā.

(2) Darbiniekam, kurš nepiekrīt šā panta pirmajā daļā minētajai nepilna darba laika noteikšanai, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma 100. panta pirmajā daļā noteikto termiņu. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā.

19. pants. (1) Personai, kas gada laikā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas ir beigusi mācības augstskolā vai koledžā, kur ieguvusi augstāko izglītību, un ir ieguvusi bezdarbnieka statusu ārkārtējās situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām, ir tiesības uz jaunā speciālista pabalstu gadījumā, ja kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir mazāks par vienu gadu un par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus vai vispār nav veiktas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos jaunā speciālista pabalstu izmaksā pirmos divus mēnešus 500 euro apmērā, bet trešajā un ceturtajā mēnesī — 375 euro apmērā. Pabalstu izmaksā līdz brīdim, kad persona zaudē bezdarbnieka statusu, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem un ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim.

20. pants. Lai nodrošinātu sabiedrības tiesības uz objektīvu informāciju par šajā likumā paredzēto atbalsta pasākumu atteikšanu, nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) drīkst sniegt informāciju bez nodokļu maksātāja piekrišanas par iemesliem, kuru dēļ nodokļu maksātājam:

1) nav piešķirts šā likuma 4. panta pirmajā daļā minētais nodokļu samaksas termiņa pagarinājums vai ir atcelts lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu;

2) ir atteikts piešķirt dīkstāves pabalstu vai tas piešķirts, bet ir konstatēts, ka dīkstāves pabalsta pieprasīšana vai saņemšana nav bijusi pamatota.

21. pants. (1) Komercķīlas likuma 42. panta sestajā daļā minēto lēmumu par komercķīlas izlietošanu komercķīlu reģistra turētājs pieņem 60 dienu laikā.

(2) Tiesa, izskatot civillietas un lemjot par sprieduma labprātīgas izpildes termiņu saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, var to noteikt ne garāku par 60 dienām, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

(3) Pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā var iesniegt tikai tad, ja brīdinājums parādniekam Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma izpratnē ir izsniegts vismaz 60 dienas pirms pieteikuma iesniegšanas.

(4) Kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, uzsākot parāda atgūšanu, rakstveidā paziņo parādniekam par parāda esību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, paziņojumā norādot informāciju par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esību, apmēru un samaksas termiņu un nosakot termiņu iebildumu izteikšanai, kas nav īsāks par 60 dienām no paziņojuma saņemšanas dienas.

(5) Kreditors notariālo aktu var iesniegt zvērinātam notāram nodošanai piespiedu izpildei viena gada laikā, bet ne agrāk kā 60 dienas no attiecīgās saistības izpildes termiņa iestāšanās dienas.

(6) Šā panta normas piemērojamas līdz 2020. gada 1. septembrim.

22. pants. Līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

23. pants. (1) Sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trim mēnešiem pārsniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu.

(2) Biedrība vai nodibinājums, kas pārsniedz Biedrību un nodibinājumu likuma 52. panta trešajā daļā un 102. pantā noteikto gada pārskata iesniegšanas termiņu, ir tiesīgi iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam.

(3) Reliģiskā organizācija, kuras gada pārskatu iesniegšanas termiņu nosaka saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 13. panta ceturtās daļas 2. punktu izdotie Ministru kabineta noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem, ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam.

(4) Sociālais uzņēmums Sociālā uzņēmuma likuma 10. panta pirmajā daļā minēto darbības pārskatu par 2019. gadu ir tiesīgs iesniegt Labklājības ministrijai līdz 2020. gada 31. jūlijam.

(5) Sabiedriskā labuma organizācija Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 13. panta pirmajā daļā minēto darbības pārskatu par 2019. gadu ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2020. gada 31. jūlijam.

(6) Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība, uz kuru attiecas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, ir tiesīga sasaukt dalībnieku (akcionāru) sapulci, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019. pārskata gadu laikposmā, kas par trim mēnešiem pārsniedz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 54. pantā noteikto termiņu.

(7) Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas dāvinājuma (ziedojuma) līgumos paredzēto pārskatu par dāvinājuma (ziedojuma) izlietojumu 2020. gadā iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 2020. gada 31. decembrim.

24. pants. Pasākumus ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai finansē no budžeta finansētajām institūcijām iedalītajiem valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem. Ministru kabinets pēc pamatota ministriju pieprasījuma var pieņemt lēmumu par valsts apdraudējuma seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, kā arī par finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

25. pants. Finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas izmaiņas, tai skaitā apropriācijas samazināšanu vai pārdali starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi, kā arī veikt apropriācijas pārdali ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

26. pants. Finanšu ministram ir tiesības palielināt likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi.

27. pants. Atļaut finanšu ministram, informējot par to Saeimu, palielināt apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 02.00.00 programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 2020. gada faktiskajiem ieņēmumiem no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas, kas pārsniedz likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" plānoto apmēru, pedagogu darba samaksas palielinājumam 2020. gadā, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums.

28. pants. Lai nodrošinātu finansējumu pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai un ar tiem saistītajiem izdevumiem, kā arī valsts budžeta finansiālā deficīta finansēšanai, valsts parāda saistību izpildei un valsts aizdevumu nodrošināšanai, finanšu ministrs ir tiesīgs valsts vārdā ņemt aizņēmumus nepieciešamajā apmērā, izraudzīties aizņēmumu instrumentus un nosacījumus, kā arī ir tiesīgs palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto valsts parāda maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās un valsts parāda vadības izdevumu un saistību izpildei noteikto apropriāciju, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi.

29. pants. (1) Par jaunu valsts aizdevumu izsniegšanu un kredītiestāžu izsniegto aizdevumu pārkreditāciju un to nosacījumiem vai jau izsniegto valsts aizdevumu līgumu nosacījumu un ar to saistīto nodrošinājuma līgumu nosacījumu maiņu Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai un tautsaimniecības atbalstam pēc nozares ministrijas ierosinājuma lemj Ministru kabinets. Ministru kabinetam ir tiesības palielināt likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteikto valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi.

(2) Finanšu ministrs, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi, izdara grozījumus valsts aizdevuma līgumos, pagarinot valsts aizdevuma izsniegšanu par termiņu līdz 12 mēnešiem, ja valsts aizdevuma triju gadu izsniegšanas termiņš beidzas šā likuma darbības laikā un ir saņemts aizņēmēja pieteikums par aizdevuma izmaksas termiņa pagarinājumu un nozares ministrijas atzinums, ka grozījumi nepieciešami Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai.

(3) Finanšu ministrs, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi, izdara grozījumus valsts aizdevuma līgumos, atliekot 2020. gadā plānoto aizdevuma pamatsummas maksājumu un sadalot 2020. gadā atlikto aizdevuma pamatsummas maksājumu uz laiku līdz trim gadiem, ja ir saņemts aizņēmēja pieteikums par valsts aizdevuma pamatsummas maksājuma atlikšanu un nozares ministrijas atzinums, ka grozījumi nepieciešami Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai.

(4) Finanšu ministrs nepalielina valsts aizdevumu un valsts galvojumu riska procentu likmi, ja Covid-19 izplatības ierobežošanas rezultātā pasliktinājusies aizņēmēja kredītspēja vai tā sniegtā nodrošinājuma vērtība un ir saņemts aizņēmēja pieprasījums nepalielināt riska procentu likmi un sniegts nozares ministrijas atzinums, ka tas nepieciešams Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai.

(5) Šā panta ceturtās daļas nosacījumi neattiecas uz valsts aizdevumu un valsts galvojumu, ja tas izsniegts projektam vai kādai no tā aktivitātēm, kas kvalificējamas kā komercdarbības atbalsts.

30. pants. Ja saistībā ar Covid-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ pašvaldības kontrolētas kapitālsabiedrības apgrozījums ir samazinājies vairāk nekā par 50 procentiem salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu, pašvaldība ir tiesīga saņemt valsts budžeta aizdevumu kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai, lai nodrošinātu finanšu resursus kapitālsabiedrības uzturēšanas izdevumiem. Aizdevuma atmaksas termiņš ir līdz 12 mēnešiem no aizdevuma līguma noslēgšanas brīža. Aizdevumam netiek piemērota fiksētā valsts aizdevuma apkalpošanas maksa. Pašvaldības ieguldījums kapitālsabiedrības pamatkapitālā tiek aprēķināts, nepārsniedzot laikposmu, kurā ir spēkā ārkārtējās situācijas laikā noteiktie kapitālsabiedrības pamatdarbības ierobežojumi. Uz minēto aizdevumu netiek attiecināti likuma "Par valsts budžetu 2020. gadam" 13. un 56. panta nosacījumi.

31. pants. Finanšu ministrs pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par rezerves kapitāla palielināšanu akciju sabiedrībai "Attīstības finanšu institūcija Altum" krīzes garantiju programmas un krīzes aizdevumu programmas finansēšanai, palielina apropriāciju Ekonomikas ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem ieskaitīšanai akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" rezerves kapitālā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā krīzes garantiju programmas finansēšanai un krīzes aizdevumu programmas finansēšanai.

32. pants. Finanšu ministram ir tiesības parakstīt Latvijas Republikas vārdā galvojuma līgumu ar Eiropas Komisiju par dalību Eiropas Savienības atbalsta instrumentā "Bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE)" pēc tam, kad Ministru kabinets ir atbalstījis galvojuma līgumu.

33. pants. 2020. un 2021. gadā netiek piemēroti Fiskālās disciplīnas likuma 7. panta trešās daļas, 9. panta un 12. panta trešās daļas nosacījumi.

34. pants. Īstenojot šajā likumā minētos pasākumus, kuri atbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām pazīmēm, tiek ievērotas komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības.

35. pants. Laikposmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 1. septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildes nokavējumu nevar pārsniegt likumiskos procentus.

36. pants. Laikposmā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 1. jūlijam tiek apturēts likumos noteikto saistību tiesību noilguma termiņa tecējums un šis laikposms ir atskaitāms no noilguma termiņa aprēķina.

37. pants. (1) Līdz 2020. gada 31. decembrim biedrības vai kooperatīvās sabiedrības biedram ir tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē attālināti.

(2) Paziņojumā par biedru kopsapulces sasaukšanu norāda kārtību un termiņus, kādos biedri var izmantot tiesības balsot pirms biedru kopsapulces vai piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

(3) Biedram ir tiesības rakstveidā (tai skaitā izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus) balsot pirms biedru kopsapulces, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) balsojums tiek nodots tādā veidā, kas ļauj biedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai biedru identificēt;

2) balsojums tiek biedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai nodots vismaz iepriekšējā dienā pirms biedru kopsapulces norises dienas.

(4) Biedrs, kurš balsojis pirms biedru kopsapulces, var lūgt biedrību vai kooperatīvo sabiedrību apstiprināt balsojuma saņemšanu. Biedrība vai kooperatīvā sabiedrība pēc biedra balsojuma saņemšanas nekavējoties nosūta biedram apstiprinājumu, bet pēc balsošanas beigām publisko visu biedru balsojumus.

(5) Valde pēc savas iniciatīvas vai pēc to biedru pieprasījuma, kuri kopā pārstāv vismaz 20 procentus no biedrības vai kooperatīvās sabiedrības biedru skaita, nodrošina biedram tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Šādā gadījumā valde nosaka prasības attiecībā uz biedru identifikāciju un kārtību, kādā biedri var šīs tiesības izmantot.

(6) Biedra tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, neierobežo biedra tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē klātienē.

(7) Biedrs, kurš balso pirms biedru kopsapulces vai piedalās un balso biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ir uzskatāms par biedru kopsapulcē klātesošu un ierakstāms klātesošo biedru sarakstā.

(8) Ja biedrs piedalās un balso biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, biedrība vai kooperatīvā sabiedrība nodrošina biedru kopsapulces gaitas ierakstīšanu un fiksēšanu datu nesējos un attiecīgo sapulces materiālu glabāšanu. Tiesības iepazīties ar sapulces materiāliem ir biedriem, valdes un padomes locekļiem, revidentam un kompetentajām institūcijām.

(9) Līdz 2020. gada 1. septembrim šā panta astotā daļa ir piemērojama arī kapitālsabiedrībām.

38. pants. Līdz 2020. gada 31. decembrim tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saņemšanas fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūras ietvaros var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoriem termiņu pārcelšanu, vienlaikus par attiecīgo periodu pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu.

39. pants. (1) Līdz 2020. gada 31. decembrim gadījumos, kad iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanu vai par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanu, tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu nosaka ne ilgāku par četriem gadiem no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu. Šādā gadījumā konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā nav piemērojama Maksātnespējas likuma 48. panta otrajā daļā minētā iespēja pagarināt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu.

(2) Ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš ir pagarināts atbilstoši Maksātnespējas likuma 48. panta otrajai daļai un Covid-19 izraisītās krīzes sekas liedz parādniekam izpildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteikto, līdz 2020. gada 1. septembrim tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu var pagarināt par vienu gadu, ja tam piekrīt Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.

40. pants. Ārkārtējās situācijas laikā ierīkotie reliģisko savienību (baznīcu) ziedojumu tālruņi neatkarīgi no tā, vai reliģiskās savienības (baznīcas) ir reģistrētas sabiedriskā labuma organizāciju reģistrā, var tikt saglabāti arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas līdz 2020. gada 31. decembrim.

41. pants. Līdz 2020. gada 30. septembrim pasta komersanti, saņemot samaksu no pēcmaksas pasta sūtījuma adresāta par kurjerpasta pakalpojumu sniegšanu ar maksājumu karti vai izmantojot mobilo lietotni, ir tiesīgi nelietot nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas un darījuma apliecināšanai izsniegt elektroniski sagatavotu reģistrētu kvīti, ievērojot elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību regulējošu normatīvo aktu prasības attiecībā uz elektroniski sagatavotām reģistrētām kvītīm par darījumiem pasta sūtījumu saņemšanas iekārtās.

42. pants. Akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum", kas ir reģistrēta Finanšu un kapitāla tirgus komisijā kā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, pārvaldot alternatīvo ieguldījumu fondu, kuru nodibina Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai, darbojas saskaņā ar Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumu, izņemot tā 5. panta sesto daļu un 6. panta trešo un sesto daļu. Uz minēto pārvaldnieku neattiecina Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 1. panta 3. punktā lietotā termina "alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks" skaidrojumu. Par alternatīvo ieguldījumu fonda nodibināšanu paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

43. pants. Šā likuma 42. pantā minētais reģistrētais alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniedz Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā noteikto informāciju un dokumentus un veic maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbības finansēšanai, kā arī pilda citus Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā noteiktos pienākumus.

44. pants. Šā likuma 42. pantā minēto fondu likvidē Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā noteiktajā kārtībā.

45. pants. Attiecībā uz šā likuma 42. pantā minēto alternatīvo ieguldījumu fondu no tā darbības sākuma līdz tā likvidācijai valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem nepiemēro Valsts fondēto pensiju likuma 12. panta otrās daļas 7.1 punkta otrajā un trešajā teikumā un 14. punktā noteiktos limitus.

46. pants. Ja Latvijā reģistrēts mazais vai vidējais komersants Finanšu instrumentu tirgus likuma 55.11 panta 1.1 daļas izpratnē saistībā ar Covid-19 izplatības seku pārvarēšanu laikā līdz 2020. gada 31. decembrim emitē parāda vērtspapīrus ar emisijas apjomu līdz diviem miljoniem euro un šo parāda vērtspapīru dzēšanas termiņš nav ilgāks par trim gadiem, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs attiecībā uz ieguldījumiem šādos vērtspapīros ir tiesīgs neievērot Valsts fondēto pensiju likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktos ierobežojumus un Valsts fondēto pensiju likuma 12. panta otrās daļas 4. punkta prasību, ka ieguldījumi viena emitenta parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no viena emitenta emitētajiem parāda vērtspapīriem.

47. pants. Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs ir tiesīgs ieguldīt šā likuma 46. pantā minētajos parāda vērtspapīros līdz 100 procentiem no attiecīgās emisijas līdz 2023. gada 31. decembrim.

48. pants. Ieguldījumu plāna ieguldījumu kopsumma šā likuma 46. pantā minētajos parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt vienu procentu no šā ieguldījumu plāna aktīviem.

49. pants. Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs nepiemēro Valsts fondēto pensiju likuma 12.1 panta trešās daļas prasību:

1) ieguldījumiem šā likuma 42. pantā minētajā fondā laikposmā no fonda darbības sākuma līdz tā likvidācijai;

2) ieguldījumiem šā likuma 46. pantā minētajos parāda vērtspapīros līdz 2023. gada 31. decembrim.

50. pants. Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs grozījumus, kas līdz 2020. gada 31. decembrim izdarīti ieguldījumu plāna prospektā saistībā ar ieguldījumiem šā likuma 42. pantā minētajā fondā vai šā likuma 46. pantā minētajos finanšu instrumentos, vienlaikus iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata grozījumus ieguldījumu plāna prospektā piecu darbdienu laikā no to saņemšanas dienas un nosūta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai paziņojumu par šo grozījumu reģistrāciju vai atteikumu tos reģistrēt. Grozījumi ieguldījumu plāna prospektā stājas spēkā nākamajā dienā pēc to reģistrācijas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra triju darbdienu laikā no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojuma saņemšanas dienas izlemj, vai noslēgt ar valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju vienošanos par grozījumiem līgumā par šo līdzekļu pārvaldīšanu. Attiecībā uz šādiem grozījumiem nepiemēro Valsts fondēto pensiju likuma 11. panta 4.1 daļu un Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 272 "Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību" 28. punktu.

51. pants. (1) Līdz 2020. gada 9. septembrim transportlīdzekļa īpašniekam vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam transportlīdzekļa turētājam ir tiesības noņemt transportlīdzekli no uzskaites, pārtraucot transportlīdzekļa reģistrāciju uz laiku, bet nenododot transportlīdzekļa numura zīmes Ceļu satiksmes drošības direkcijai, un iesniegt iesniegumu, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas e-pakalpojumus. Šādā gadījumā Ceļu satiksmes drošības direkcija tās uzturētajā transportlīdzekļu reģistrā izdara atzīmi "transportlīdzekļa reģistrācija pārtraukta uz laiku, nenododot transportlīdzekļa numura zīmes". Ar transportlīdzekli, kura reģistrācija ir pārtraukta uz laiku, nenododot transportlīdzekļa numura zīmes, piedalīties ceļu satiksmē aizliegts.

(2) Lai atjaunotu transportlīdzekļa reģistrāciju, Ceļu satiksmes drošības direkcijai iesniedz iesniegumu, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas e-pakalpojumus. Pēc iesnieguma saņemšanas Ceļu satiksmes drošības direkcija dzēš atzīmi par reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku.

(3) Ceļu satiksmes drošības direkcija nodrošina, ka šajā pantā minētos iesniegumus var iesniegt attālināti, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas e-pakalpojumus.

(4) Ja transportlīdzekļa reģistrācija, nenododot transportlīdzekļa numura zīmes Ceļu satiksmes drošības direkcijai, tiek pārtraukta uz laiku šajā pantā noteiktajā kārtībā:

1) transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā valsts budžetā par mēnešiem no attiecīgā taksācijas perioda sākuma līdz tam mēnesim (ieskaitot), kurā transportlīdzekļa reģistrācija uz laiku tiek pārtraukta;

2) uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā valsts budžetā par iepriekšējo taksācijas periodu, ja tas nav bijis samaksāts, un no kārtējā taksācijas perioda sākuma līdz tam mēnesim (ieskaitot), kurā transportlīdzekļa reģistrācija tiek pārtraukta.

(5) Atjaunojot transportlīdzekļa reģistrāciju, kura uz laiku bija pārtraukta šajā pantā noteiktajā kārtībā:

1) transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā valsts budžetā par periodu no tā mēneša (ieskaitot), kurā tiek atjaunota transportlīdzekļa reģistrācija, līdz attiecīgā kalendāra gada beigām;

2) uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā valsts budžetā par to mēnesi, kurā tiek atjaunota transportlīdzekļa reģistrācija.

(6) Līdz 2020. gada 9. septembrim transportlīdzekļa īpašniekam vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam transportlīdzekļa turētājam (ja tas noslēdzis attiecīgu apdrošināšanas līgumu), kas ir pārvadātājs, kurš saņēmis speciālo atļauju (licenci) komercpārvadājumu veikšanai, ir tiesības iesniegt apdrošinātājam rakstveida pieteikumu par apdrošināšanas līguma — standartlīguma vai starptautiskās apdrošināšanas līguma (Zaļās kartes) — izbeigšanu pirms termiņa, ja komercpārvadājumu veikšanai izmantotā transportlīdzekļa reģistrācija ir pārtraukta uz laiku, nenododot transportlīdzekļa numura zīmes Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Šādā gadījumā apdrošināšanas līguma darbība tiek izbeigta nākamajā dienā pēc rakstveida pieteikuma iesniegšanas.

(7) Iesniedzot šā panta sestajā daļā minēto rakstveida pieteikumu, norāda vienu no šādiem apdrošināšanas līguma izbeigšanas pamatojumiem:

1) apdrošināšanas līguma izbeigšana pirms termiņa, saņemot atpakaļ iemaksāto apdrošināšanas prēmijas daļu atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 10. panta piektās daļas 1. punktam;

2) apdrošināšanas līguma izbeigšana pirms termiņa, nesaņemot atpakaļ iemaksāto apdrošināšanas prēmijas daļu par atlikušo laikposmu no līguma izbeigšanas dienas līdz līguma termiņa beigām. Pēc transportlīdzekļa reģistrācijas atjaunošanas apdrošinātājs, ja ir saņēmis rakstveida pieteikumu par jauna apdrošināšanas līguma noslēgšanu uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā minētajiem apdrošināšanas līguma termiņiem, izsniedz jaunu apdrošināšanas līgumu, kura apdrošināšanas prēmijas daļā tiek ieskaitīta neizmantotā apdrošināšanas prēmija. Šādā gadījumā jaunais apdrošināšanas līgums stājas spēkā ne vēlāk kā līdz 2020. gada 9. septembrim.

(8) Transportlīdzekļa īpašniekam vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam transportlīdzekļa turētājam (ja tas noslēdzis attiecīgu apdrošināšanas līgumu), kas nav minēts šā panta sestajā daļā, ir tiesības izbeigt apdrošināšanas līgumu un saņemt atpakaļ neizmantoto apdrošināšanas prēmijas daļu saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 10. panta otro un trešo daļu un piektās daļas 1. punktu, ja transportlīdzekļa reģistrācija tiek pārtraukta uz laiku, nododot transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

52. pants. (1) Līdz 2020. gada 31. decembrim transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par 2020. gada taksācijas periodu nodokļa maksātājs par kravas automobiļiem ar pilnu masu virs 3000 kilogramiem un to piekabēm un puspiekabēm var samaksāt 50 procentu apmērā.

(2) Ja transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis ir samaksāts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, nākamajā kalendāra gadā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā valsts budžetā par kārtējo kalendāra gadu un 50 procentu apmērā par iepriekšējo kalendāra gadu.

(3) Ja transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis ir samaksāts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, īpašnieka maiņas reģistrāciju, turētāja reģistrāciju, kā arī transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites atsavināšanai Latvijā vai izvešanai no Latvijas Ceļu satiksmes drošības direkcija veic, ja nodoklis par iepriekšējo periodu tiek samaksāts pilnā apmērā.

53. pants. Līdz 2020. gada 31. decembrim publiskas personas mantu var nodot epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītajai institūcijai Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku pārvarēšanai bezatlīdzības lietošanā ne ilgāk kā uz šā likuma darbības laiku. Lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā pieņem tā publiskas personas iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgā manta. Publiskas personas mantu bezatlīdzības lietošanā nodod ar nodošanas un pieņemšanas aktu. Attiecīgās publiskās personas iestādei ir tiesības kontrolēt, vai bezatlīdzības lietošanā nodotā manta ir izlietota atbilstoši tās nodošanas mērķim.

54. pants. Līdz 2020. gada 31. decembrim publiskas personas kustamo mantu (individuālās aizsardzības līdzekļus un dezinfekcijas līdzekļus) var nodot bez atlīdzības epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītās institūcijas īpašumā Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku pārvarēšanai. Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu dod institūcija, kuru noteicis Ministru kabinets, bet atļauju atsavināt atvasinātas publiskas personas kustamo mantu — attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcija, nenoskaidrojot publiskās personas vai tās iestāžu vajadzību pēc šīs mantas. Kustamo mantu, kas nodota šajā pantā noteiktajā kārtībā, bet šā likuma darbības laikā nav izlietota Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku pārvarēšanai, nodod atpakaļ attiecīgajai publiskajai personai. Minētais risinājums attiecināms arī uz publiskas personas kustamās mantas (individuālās aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu) nodošanu bez atlīdzības reliģiskās savienības (baznīcas) īpašumā epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai.

55. pants. Publiskas personas manta, kas atbilstoši šā likuma 53. un 54. pantam epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītajai institūcijai Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku pārvarēšanai nodota bezatlīdzības lietošanā, vai publiskas personas kustamā manta (individuālās aizsardzības līdzekļi un dezinfekcijas līdzekļi), kas nodota bez atlīdzības, uzskatāma par dāvinājumu (ziedojumu), kas atbrīvots no aplikšanas ar uzņēmumu ienākuma nodokli vai iedzīvotāju ienākuma nodokli.

56. pants. Valstij un pašvaldībām līdz 2020. gada 31. decembrim ir tiesības izmaksāt finansējumu biedrībām un nodibinājumiem, ar kuriem ir noslēgts projektu finansēšanas, līdzdarbības vai deleģējuma līgums par pakalpojumu sniegšanu un citu veidu aktivitāšu īstenošanu, pat ja ārkārtējās situācijas dēļ nav bijis iespējams tos sniegt vai īstenot. Valsts un pašvaldības izvērtē dīkstāves ietekmi uz pakalpojumu sniedzēja vai projekta īstenotāja finanšu plūsmu un nosaka, kādā apjomā tiks veikta samaksa par dīkstāves periodu.

57. pants. Valsts kultūrkapitāla fonds finansiāli atbalsta fizisko un juridisko personu īstenotos projektus no tam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, lai mazinātu Covid-19 izraisītās krīzes negatīvo ietekmi uz kultūras nozari.

58. pants. Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai tās draudu gadījumā Ministru kabinets, lai nodrošinātu ekonomisko stabilitāti, saskaņojot ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) un atbildīgo Saeimas nozares komisiju, paredz pasākumus valsts tautsaimniecības atjaunošanai, veselības nozares stiprināšanai un sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanai.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 57.B, 67.B, 80.A, 88.B, 96.B, 103.C nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2020. gada 31. decembrim izdod šā likuma 2., 14., 15. un 29. pantā paredzētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu, ir spēkā:

1) Ministru kabineta 2020. gada 24. marta noteikumi Nr. 151 "Noteikumi par nozarēm, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija";

2) Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem";

3) Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumi Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība";

4) Ministru kabineta 2020. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 180 "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību";

5) Ministru kabineta 2020. gada 23. aprīļa noteikumi Nr. 236 "Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība";

6) Ministru kabineta 2020. gada 12. maija noteikumi Nr. 278 "Noteikumi par nosacījumiem un kārtību, kādā pašvaldībām izsniedz valsts aizdevumu ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību".

3. Šā likuma 3. pantā noteiktais ierobežojums valsts atbalsta un valsts garantēto atbalsta pasākumu saņemšanai netiek attiecināts uz tiesībām saņemt dīkstāves pabalstu un Ministru kabineta noteikto dīkstāves palīdzības pabalstu par šā likuma 15. panta otrajā daļā minēto laikposmu.

4. Šā likuma 11. pants ir spēkā līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, saskaņā ar kuriem atļauta alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība, izmantojot distances līgumu, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim.

5. Šā likuma 16. pants stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

6. Šā likuma 29. panta otrā, trešā un ceturtā daļa zaudē spēku 2023. gada 31. decembrī.

7. Šā likuma 58. pants zaudē spēku 2020. gada 31. decembrī.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 5. jūnijā.
Valsts prezidents E. Levits
Rīgā 2020. gada 9. jūnijā
10.06.2020